•J
IL A 1' V ! ^ A
Trešdien, 1953. gada 10. jūnija
uy h I
«eUakclja patur tiesības lesnlltos manuskriptus saij^m Neizlietotos manuskriptus neuKlabās. bet uz vēlēšanos
aspaKaļ, ja būs pievienota pastmrifķa.
Ar autora vārdu vai inlelāliem parakstītajos rakstos iztelķtāB
'ļoniaH var ari neatbilst redakcijas viedoklim.
A. KRODERS
Ja ASV prezidenta Eizenhauera 16. apiīfti runa mums, apspiestajiem, nozīmēja, ka pēc tumšajiem ziemas mēnešiem atspīdēju?! pavasara saule, tad Kongresa deputāta Kerstena rezolūcijas iesniegšana par boļševiku varmācību Latvijā — un pārējās Baltijai valstīs — ir pirmie spēcīgie pavapŗa pali, kas sakustinājuši ziemas ledu. Sevišķi šādu raksturu rezolūcijas iegn"egšarai piešķir tā nacionālā aklīvitāte, kādu ierosinājis pats Kerstens, aicinādams visus, bet visvairāk pašu^ baltiešus, palīgā viņa nodomu panākšanai.
Latvijas Amerikā 27. maija numurā jau runājānir kā Latvijas di-^ feināšanas priekšvakarā kopā' darbojas mūsu diplomātiskā misija UParīzē — Versaļā) un Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome un kā šī enerģiskā un mērķtiecīgā sadarbība rezultējās Latvijas n.eatkarības aktā 18. novembrī. Ātrāk nekā to rakstot, notikumi mums pierādījuši Šādas sadarbības nepieciešamību . arī tagad..- ■ , ļ ■
Deputāta Kerstena rezolūcijas lietai jākļūst par pagrieziena punktu mūsu pašu nacionālā darbā un rezolūcijas atbalstam sāktā aktivitāte vairs nedrīkst atslābt un atlaisties. Un miuns visos konti-sīcntos visdrīzākā laikā jāpanāk mūsu nacionālās Cīņas organizācijas jautājumu nokārtošana tā, lai maksimāli auglīgi varētu būt iesaistīti visi mūsu spēki unt lai nacionālās cīņas vadība varētu balstīties uz latviešu visplašāko uzticību un paļāvību. Nekā labāka ncr viens mūsu dotajos apstākļos neizdomās, kā valsts nbdibināšaiT.as lai^ Jka organizatorisko formu atkārtošanu arī šodien, nekavējoties radot kopējo vadīļjas institūtu, kura sa-[■ adīšanas veids patlaban, tiešām ir o£rassl«ŗas-.iauiāļums,.jcas ar labu gribu atrasināms" pavisam īsā laSkā.
Cik ļoti neatliekama ir šī bēgļu sabiedrības noorganizēšana, to visai uzskatāmi ir pateicis mūsu sūtnis Vašir,?tonā J. Feldmans, kurš paskaidrojis, ka sūtniecība Sav. Valstu Kongresa izmeklēšanas komisijai izsniegs visus materiālus, kad komisija tādus pieprasīs. Šis paskaidrojums ir principiāli ārkārtēji svarīgs, jo tas mums visiem liek skaidri saredzēt starpību starp to aktivitāti, kādu var izrādīt mūsu diplomātiskie pārstāvji un to, kādu var izraisīt pati latviešu sabiedrība.
" oficiālais latviešu pārstāvis pie Kanādas iestādē
LNAK PAPLAŠINĀTA VALDES SĒDE TOHONT©
Diplomātiskie pārs|āv:l Ir saistīti z-nāmām nosacītām formām, kuras pārkāpt viņiem' nav iespējams. Tas cīņas spriegumu bieži samazina un aktivitātei novelk zināmas nosacītas robežas, un diplomātija bieži nespēj steigties līdzi pašiem notikumiem, kur milzīgi lielu lomu spēlē i;faktori, kas radušies un izveidojušies pašā sabiedrībā.
Sabiļedrība siavu tiesību cīņā ir brīva ļin nesaistīta, tā var atraisīt visas iavas enerģijas, tai nav jāgaida, kad no viņas kādus materiālus pieprasīs, bet tā pati ar savu iniciātī!vM gribēs aizsteigties priekšā visiem prasījumiem; un pati vēlēsies ietekmēt arī to d®kumentu izvēli, kādi būtu jāpieprasa no atsevišķo! tautu attiecīgām vietām. Eliplomiātiskie pārstāvji, piemēramj nevar rosināt un censties pārliecināt attijecīgās zemes( kur viņi ir akreditēti) orgar.izētos spēkus, aktīvos darbiniekus, turpretim trimdas saime pati tieši to gribēs un arī to var, — un taisni tas mums, ir par v:su vairāk vajadzīgs. Jo pats deputāts Kerstens uzsver, ka, pie-mēramj mūsu Kurzemes pārbēdzēju liecības ir materiāls, ar kuru palīdzību ir jāpanāk, lai vēl vairāk amerikāņu būtu informēti par boļševiku briesmu darbiem Baltijā. Pat sarunu un visas aktivitātes tīri ārējās formās ir ļoti liela atšķirība starp oficiālo diplomātisko pārstāvju un aktīvās sabiedrības pašas toni, stilu, argumentācijas iespējām.
Kerslena rezolūcijas atbalstīšanas akcija var būt tikai pašas sabiedrības aktivitātes lieta. Un. šai sāktai aktivitātei jāturpinās tagad jau nepārtraukti. Vispirms jau pati rezolūcijas lieta aptver visu boļr ševiku okupācijas kompleksu, ar kuru sakarā varam brīvajai pasaulei celt priekšā visus mums noda^ rītās netaisnības jautājumus. . Bez tam, ja rezolūcija būs pieņemta (arī tas lielā mērā atkarāsies no sabiod-r rības aktīvā atbalsta stipruma), tās paredzētā komisija darbosies ilgāku laiku, tāpat kā Katīnas u. c. līdzīgas komisijas.
Līdztekus Kongresa komisijas lietai jāturpinās mūsu kontakta veidošanai un nostiprināšanai ar brīvās pasaules draugiem un cīn.ī-tājiem.
. Ledus - ir sācis idt. un- -: mums visiem jābūt gataviem pavasara dar-■biem!
; Piektdien, 5.' jūnijā Latviešu Nacionālai Apvienībai Kanādā bija paplašināta valdes sēde. Sēdi vadīja Apvienības valdes priekšsēdis A. Svenne. Darba kārtība bija ļoti plaša un, kaut arī sēde ritēja, lietišķi un. raiti, tā tomēr ievilkās līdz pusnaktii,
Pirmā darba kārtības • punktā, izsmeļošu un interesantu informāciju . par Tautību Padomes darbību sniedza latviešu pārstās vis- šinī padomē —: V. Kalins. Tautību Padomes darba aktivizēšanā pēdējā laikā loti dzīvi, piedalās Pavalstniecības ministrijas, pārstāvis J. ēarps'/(Sharp). Tautību -Padome: aicina dažādo tautību lektorus ,lai tie runātu kanādiešiem par ieceļotāiu zemēm un kultūru. Tiek sagatavo-' ti ..arī attiecīgi radio-raidījumi zemēm aiz dzelzs priekškara. Vienam ' raidījumam attiecīgu tekstu - devusi - rakstniece Ingrida Vīksna, ko tā uzrakstījusi LNAK uzdevumā. Tālāk V. Kalins stāsta par 2. jūnija lojalitātes parādi, kurā piedalījās arī latvieši; īr radusies doma no Im-migrācijas ministrijas puses iesaistīt Tautību Padomes darbā
vairāk ziedojis Katoļu^centrs. Arī LNAK,no savas puses šīm vajadzībām atvēl $25.—.
Sakarā ar latviešu stenda rīkošanu Kanādas Nacionālā Izstādē pēc plašākām pārrunām LNAK.pieņem zināšanai organizāciju sanāksmes lēmumu, ka šogad nav iespējams ; piedalīties izstādē, bet nekavējoties jāveic jau priekšdarbi, lai latviešiem būtu stends 1954. g.- izstādē.
Diskutējot 18. novembra svinību organizācijas jautājumus, dzīva domu izmaiņa bija par ieejas cenām. Tam pamatā, pirmkārt, samērā lielie izd-^vumi, kas saistīti ar akta rīkošanu labās telpās un ar labu. programmu, bet, kā to. uzsvēra Švanks, tas ir pretrunā ar 18. novembra tradīcijām dzimtenē, ' kad ieejas maksā" netika ņemta. Vienojās neņemt ieejas maksu, bet pret ziedojumiem izsniegt ' prpgram-n.'ās. Par 18. novembra svinību organizācijas komitejas prieirš«i sēdi, saskaņā ar organizāciju sanāksmes lēmumUj izrauga LNAK valdes pr-di A-. Svenni.
Tālāk A. Svenne ziņoja, kā Vācijā ar Bonnas valdības atb'al-
atsevišķo tautu centrālās orga- i stu ir nodibinājies Baltijas Pē-
nizācijas. To varētu panākt, iesniedzot Immigrācijas m:^nistri-iai centrālo organizāciju statūtus, ar ko tad tautību centrālās organizācijas tiktu atzītas kā savas tautības gruoas oficiālais pārstāvis pie valdības iestādēm. Šo domu akceptē un nolemj LNAK statūtus iesniegt Immigrācijas ministrijai. ' . ' Otrs dienas kārtības punkts tiek atlikts līdz nākošai sēdei, jo P, Brīvkalnes koncertu turnejas menedžeris E.' Keišs nebija varējis sēdē ierasties. Pieņem lēmumu ,lūgt E..Keišu norēķinus par Toronto koncertu iesniegt .Apvienībai 7 dienu laikā. Pie trešā darba kārtības punkta valdes priekšsēdis A. Svenne zino, ka adreses izgatavošana karalienei Elizabetei II kronēšanas gadījumā biia atdūrusies uz daudz un dažādiem šķēršļiem un tikai ar grūtīl/im, kaut arī ar nokavēšanos, adrese ir izgatavota un nosūtīta mūsu sūtnim Zariņam Londonā,. kurš to pasniegs parastā kārtībā. Adreses izgatavoša-: nas izdevumu segšanai' ir sazī-
tīšanas Institūts. Sīkāku informāciju par šī institūta dibināšanu deva LNAK priekšsēža •. A. Dreimaņa vēstule, institūta . vav dītājs ir latvietis, profesors šturms. Institūts saucas „Balti-sches Forscbung Institut". Vācijas valdība institūtam atvēlējusi 45.000 vācu marku, kas Vācijas apstākļos ir ļoti liela summa. Piešķirta arī 3 pastāvības stipendijas studijām Vā,cijas universitātēs 600 marku mēnesī un 3 stipendijas 300 marku mēnesi Līdz šim studentiem stipendijās jau piešķirts 9000 marku. Institūta vadība ir: latviešu prof. šturma, igauņu kultūrvēsturnie-ka Toomses un lietuvju valodnieka Maceina rokās. Cerams, ka institūta pētīšanas-darbu raksturos objektivitāte un tīrā zinātne. Jaunā pētniecības institūta vadība domā. ka pamazām šī darba izvēršanai plašumā būtu jāpie^ saistās p.ttiecīgām tautību grupām ar līdzekļiem un morālo atbalstu. Katrai nacionālai grupai būtu jārūpējas l)ar 1/3 budžetu, tā radot koDējā budžeta summu
mēti 152 dolāri, no kuriem vis- ap' 90.000 marku. Institūts izdos
saVu gada grāmatu, kuru saņems biedri. Pēc vispusīgām pārrunām, kurās piedalījās arī bijušais Latvijas Universitātes prorektors Burkēvics, pieņēma A. Dreimaņa priekšlikumu, ka LNAK iestājas par kolldktīvu biedru veicinātāju- ar dalības maksu 20 marku gadā. : , .
Par Tautas .Augstskolu ^ informāciju sniedza V. Upeslācis. Pieņēma lēmumu, ka LNAK no savas puses sniegs visu iespējamo atbalstu, io pagājušais darba gads ir devis atzīstami labus panākumus. .
LNAK darbam izvēršoties plašumā, zināmas grūtības radījis darbinieku jautājums. Kā zināms, /Apvienība strādā bez algota darba spēka. Daudzi labi lēmumi nevar savlaicīgi tikt realizēti tikai tāpēc, ka trūkst tej^hniskā darba darītāju. Nolemj darīt visu iespējamo, lai dabūtu talciniekus, kā : tas jau dažkārt. darīts.
Labus panākumus devusi ziedojumu vākšanas akcija trūkumcietējiem ar latviešu mājīpašnieku palīdzību,^■ ienesot necerēti daiidz līdzekļu.
Jaunais ierosinājums organizēt sapulces atrada valdes atbal-stu.Tās varētu būt apvienotas ar referātiem^ vai arī vienkāršas valdes sēdes, kurās' piedalīto? dažādu organizāciju vadība, vai informācijas sanā.ksmes, kur nie-dalītos visas organizācijas. Tādā veidā varētu tikt izlīdzināti daudzi pārpratumi, rasta saprašanā? un tiktu ciešāki vienota visa lat-^ viešu $aime un organizatoriskais darbs.
A, Rieksts Jaunskotijā, Anti-gonišā, uzņēmies LNAK pārstāvja pienākumus.
LNAK tāpat kā divos' iepriekšējos gados uzņemas protekto-riātu par Sporta Apvienības rīkoto bērnu vasaras nometni.
V. Upeslācis ziņo, ka Sv. Jāna draudze atteikusies rīkot kopēju vasaras nometni ar LSAK. ko pieņem zināšanai. Sporta Apvienības priekšsēdis un LNAK revīzijas komisijas loceklis, R. Plūme savukārt informē sanāksmi par Sporta Apvienības rī-koiamo nometni. .
Noslēgumā A. Svenne'ziņo; ka sūtnim Zariņam domātais albums ir izgatavots un. dabūti arī uzņēmumi, kas izdarīti sūtņa viesošanās laikā Kanādā.
JAUNĪEštf ĪESVĒTE D£ TROITĀ, ASV UN
0 « e
Jauniešu iesvēte ev. lul. sv. Pāvila drai^dzē DeSroitā. .. Ha • kr,: P; Utāns. J. Lukins, māc. V. Livenlāls. J. Saulitis, draudzes pr-ks Ed. Abermanis. S. Pankars un M. Krauja.
DV NODALĀS GADA SVĒTKI NĪAGĀBĀ
Sv. A.'hdreja Haznīcā svētdien, 14. jūnijā pēc dievkalpojuma pl. 13,00 baznīcas blakus telpās draudzes: nekustamā īpašuma zemes gabalu izloze 'gime-; nes māju celšanai.
Bij. Rīgas Golgātas baptistu dr. mācītājs Roberts Tarziers no Noksvilles, ASV, apmeklēs Toronto uii laikā no 14.-2L jūnijam noturēs reliģiskas sanāksmes — dievkalpojumus.
Dievkalpojumu virstemats ir paredzēts:
Zaļumiem un ziediem ģrez-^ ifOtā Mariana Hallē, 23. maija vakarā bija. pulcējušies DV Niagaras nodaļas saime un viesi, atzīmējot nodaļas viena gada pastāvēšanu. : Svinības ievadīja nod. pr-ka K. Siseņa sniegtais pārskats par nodaļas darbību pirmajā gadā. Nodaļa nevar lepoties ar lielu biedru skaitu, tomēr ir bijuši vairāki sarīkojumi un.savākts un nosūtīts ikaŗa invalidu un grūtdieņu, aprūpei — $240.—. Pie nodaļas pastāv DV Niagaras un St. Katerinas apvienotais vīru- koris, kas ir . izpelnījies ar savu labo kvalitāti ievērību Kanādas latviešu saimē. Sevišķi jāatzīmē 1 kora diriģenta komp. V. Lindes lielā paš aizliedzība kora izveidošanas un vadīšanas darbā, ko viņš veic, neskatoties uz grūtiem darba apstākļiem. Atzīmējams arī vispārējais sabiedrības atbalsts, kas, nebūdami DV biedri, daudz zikas; Jaukais laiks pēc ilgstoša
sekoja nodaļas biedru svinīgais solījums. Pēc solījuma nodaļu sveica DV Kanādas valdes loc. L. Līdums, bij.: pirmais nodaļas pr-ks P. Gailītis, St. Katerinas Dāmu kluba pārstāve Sakse, pasniedzot nodaļai dāvanu — Latvijas standartiņu. Vēl sveica DV St. Katerinas nodaļas pārstāvis Sakss, 5. Jelgavas skautu vienības pr-ks Edm. Oz6ls un Niagaras mazpulka pr-ce Zane Vītola. DV KV priekšnieks Balodis pasniedza DV atzinības- rakstus nod. pr-kam un bij.. valdes bc. Grigoram.
Atzīmējot vietējo jauniešu lielo .palīdzību sarīkojumu rīkošanā, nodaļas vārdā pr-ks K; Sisenis pasniedza balvas — lat viešu grāmatas Dagniiai Treije-rei, Zanei un Gunai Vītolam.
Gada svētkus, noslēdza viesīga sadzīve un deja pie labas mū-
Pēdējais mēnesis Hamiltonā bijis ļoti rosīgs kā kāzu tā kristību un iesvētību ziņā. Sy. Pāvila dŗau-■dzē māc. A; Voitkuš iesvētījis Zentu Bergmani un Viju Veldri, bet kristīja Lindu Žvānski uii Juri Bēr-
Sv. Trīsvienības baznīcā māc. E. Pavasaŗs salaulāja Visvaldi Ŗudzu-^oģu ar Austru Bērziņu,: Haraldu Škreituli ar Dailu Bērziņu un Frici Petrovski ar Mariju IJpenieku. Kristīts' Arnis Ēriks Ansons.
Tāpat pag. mēnesī Toronto māc. Lūsis salaulājis hamiļtonieti Ivaru Dāvi ar Irēnu Grāveli no Bbstbnas
IGAUŅU VīRtJ KORIS
•Sakarā ar karoga ; pasniegšanu populārajam : Toronto igauņu vīru korim, 30. maijā Meseja zālē notika liels koncerts, ķuŗu noklausījās ap 2p00 apmeklētāju.
Kōncertā-bez Toronto vīru kora, ķuŗu vadīj a komponists Roman Toil piedalījās Ņujorkas vīru koris diriģenta Manivald Loite vadībā. Anglijas himnai sekoja atklāšanas eē-remonija, kur ruiiāja Igaunijas konsuls J:E. Markus, iesitot karoga kātā sudraba naglu.
Svētku ruiiu teica Peeterš Ļū-Idgs. Plašajā programmā bija tikai igauņu komponisti. Pirmās divi dziesmas dziedāja apvienotie kori. Juhan Simh kantātes solo partiju „¥ai pasaules komunisms Pa- skaisti nodziedāja baritons Erichs iomju Savienības vadībā sagraus Toenisons. Lieliski izskanēja 156
Roberis Tarziers
Uzņēmumā: MāC. A. Voitkuš arZentu Bergmani un Viju Veldri
Skola Hamiltonā
Latviešu skolai Hamiltonā mācības gada noslēguma sarīkojums ar .pirmā izlaiduma svinīgo aktu notiks 13. jūnijā, pīkst. 18,. Ungāru baznīcas zālē, Barton ielā pie Mary ielas. Runu teikS: LNAK skolu daļās vad. J. Me-. žaks, aktam,sekos Mirdzas Tim-mas pasaku" lugas „Vairogs" uzvedums vecākoV klašu skolēnu izpildījumā. Pēc tam mantu loterija "un azaids un rotaļas skolēniem. E. Gulbe,
Skolas pārzine
ĢENERĀLKONSULS
Mr
Toronio. Tel. EM 8-1688 320 BAY ^^T., ROOM 1304
KONSULS^^
VIL3S TOMSONS
MONTREAI.Ā, P, a 5210 VICTORIA AVE, APT. 1® Tel. AT 7798
Rietumu kultūru un kristietību?'' Māc. Turziers ar ģimeni 1944. g.
vīru dziedātā Mart Saare dziesma Atbalss. Spožs fortissimo un lie-
rudenī pirms bojševiku ienākšanas, lisks niano.. Abu koru balsu sastāvs
lietus perioda bija daudzus aizvilinājis no pilsētas un sarīko-
palīdzējuši pie sarīkojubu izdo-ranās. Ir bijusi laba sadarbība
ar vietējo eV. lut. draudzi un jums nebija kupli apmeklēts, mazpulku ' Nodala iecerējusi dibināt arī dramatisko kopu.
Gada svētkos bija ieradies.arī .
j u . 1,. -D^ No mums neatkarjgu aDstak-DV Kanādas valdes pr-ks Ba- . « ..
, , . - „„- lu del, musu laikr. 3. juniia nu-
lod s, kui-š sava uzruna aicmaja • . _ .[ _ _ ^ ,j_ _ ^,
.\ ' . iTri^^vi,, mura ieviesusies khida: DV Mon-
i^utiešus vairāk dot līdzekļu.
LABOJUMS
kara invalidu atbalstam Vācijā^ un vēlēja labas sekmes.. nodaļas turpmākam darbam. Uzrunai
treālas nodalās pilnsapulce notika 17. maijā, nevis 19. aprīlī.
Red.
Rīgā devās uz Tallinu, Igaunijā, no kurienes zvejas kuteri izbēga uz Zviedriju. Kopš 1946. g. sākuma viņu "dzīves vieta ir Sav. Valstis. Māc. Tarziers visus šos gadus nenogurstoši ir ceļojis, runājot dažādu konfesiju baznīcās, mācību ie-* stādēs un dažāda rakstura publiskās sanāksmēs. Viņa teikto runu skaits jau pārsniedz trīs tūkstošus un viņš ir nobraucis tuvu pie 300. 000 jūdzēm. Divi viņa vecākie dēli kalpo ASV aviācijā, viens aizjūras bazē. Māc. Tarizera runas solās būt ar bagātu pieredz^ vērojumiem. Toronto un apkārtne dzīvojošie latvieši visi ir laipni ielūgti.
Sanāksmes notiks svētdienās, pL 11 un pl. 16. The Peoples Church dr. telnās. 100 Bloor, East, ieeja no Park Road, II st.
Sanāksme notiks ari ceturtdien un sestdien, pl. 20. ® Torontn nazīstamā grāmatu rūpnieka Valtera Ziediņa m.āte Berta Ziediņa 5. jūnijā ģimenes un piederīgo vidū nosvinēja savu 60 g. jubileju.
ļoti lab^ un koncerts guva jūsmīgu atsaucību. Koristi bija tērpušies frakās. Nākošā gada aprīlī igauņu apvienoto koru koncerts paredzēts Ņujorkā. ,Ž. Z.
LIETUVJU DEJOTĀJU
PANĀKUMI MONT(:^'EĀLAS DEJU SACENSĪBĀ
Svētdien, 31. maijā Montreālā Gesu ^Hall zālē notika deiu konkurss,. kurā piedalījās indiāni, skoti, ukraiņi, . grieķi, čech.i, franči, angļi, ungā.ri. japāni, vācieši un lietuvieši. Lietuvji tau/ tisko deju grupā ieguva trešo vietu ar deju sudmaliņas. Pirmo vietu ieguva vācieši, ar švābu deju, bet otro ukraini.
Sacensību otrā daļā bija dota vieta salonu un mākslas dejai. Lietuvietes J: Kvetītes dejas guva izcilu ievērību, īpaši pirmā deja Robots bija ļoti oriģināla. J, Kvetīte, kurai ir pašai sava deju studija, guva pelnīti pirmo godalgu.
Sv. Jāņa ev. lut. draudzes lauku īpašuma Saulaines pārvalde pagājušā nedēļā bija pulcējusies uz sēdi ,lai sadalītu telpas vasarniekiem un pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar bērnu un jauniešu nometnes iekārtošanu.
Draulzes Padomes vicepriekš-sēdis J. Rolavs par sēdes gaitu paskaidro:
Pašlaik Saulainē turpinās ēku labošanas un uzpošanas darbi, kurus pārzina Saulaines pārvaldes loceklis būvuzņēmējs A. Dō-belis. Ir jau salaboti galvenās dzīvojamās ēkas pamati, šo darbu ar saviem strādniekiem veica mūrnieku meistars C. Langen-felds. Krāsotā.ii J. Zariņš jau sācis un līdz Jāņiem, ja' laika apstākļi to atļaus, apņēmies pabeigt visu ēku un kotedžu pārkrāsošanu no ārpuses. Kanalizācijas un ūdens .piegādes remontus veic V. Zaķis, ceļu izlabot, ieliekot jaunas drenu caurules, apņēmies A.. Zušmanis. Jāpiezīmē, ka visi minētie ■ talcinieki darbus veic^ prasot no. draudzes tikai atlīdzību par izlietotiem materiāliem. Tāpat ar gandarījumu jāatzīmē citi talcinieki, kas piedalījušies Saulaines uzpošanā, piem. korp. Latvia agronomi, kas ' agr. V. Uiskas vadībā jau sākuši veikt sistemātisku ēku apkārtnes izdaiļošanu. Tā, cerams, Saulaine kļūs arvien, daiļāka un mūsu tautiešiem arī mī-, ļāka.
Telpas ;Saulainē šovasar pieprasījušas apm. 80 ģimenes, galvenokārt ar maziem bērniem. Pēc ilgas un rūpīgas kalkulācijas pārvaldei izdevās visus pieprasītājus^ apmierināt, kaut arī dažām; ģimenēm uzturēšanās laiks Saulainē bija i āsaīsina.
Saulaines pārvaldei ģimeņu novietošanai izdevies noīrēt arī vienu papildus ēku kalnā apm. 200 jardu no nometnes.
Sākot ar augusta vidu, dažas istabas Saulainē ir brīvas, io. galvenais viesu saplūdums sagaidāms laikā, no 11. jūlija līdz 15. augustam.
Ieteicams šai brīvā laikā Saulaini izmantot tiem, kas nav saistīti ar noteiktu atvaļinājuma laiku. Operdziedātājs J. Niedra, kas Kanādā eksistences nodrošināšanai atsācis savu jaunības dienu amatu, lūdzis atļauju Saulainē vasaras mēnešos atvērt frizētavu. Lūgumu ievēroja, piešķirot J. Niedram sakarā ar vi-; ņa neseno darba jubileju telpas par brīvu.
Kopā ar draudzes Dāmu komiteju Saulaines pārvalde sestdien, 27. jūnijā,. Saulainē rīko
draudzes locekļiem un vinu ievestiem viesiem, Jāņu izlīgošanu un Pēteru .ielīgošanu ar dejām un ugunskuriem, kuru šogad, liekas, nebūs mazā.k kā pērn. Ieejas makag $0.50 no personas. Atlikums par labu grūtdieņiem Vācijā un Saulaines izbūvei'.
_Par bērnu un jauniešu nometni J. Rolavs izteicās:
•Nometnes iekārtošanai valdības izdotā licence jau saņemta. Ar ģenerālkonsula R. Braisona gādību, armija jaunatnes nometr nēi piešķīrusi 10 teltis,, 70 karavīru gultiņas un citu inventāru; Vecāki jaii sākuši pieteikt bērnus nometnē. Daži pieteikumi, ienākuši arī no Sav. Valstīm..
Nometnes dalībnieku maksu Saulaines pārvalde noteica $8.— nedēļā, ieskaitot bērnu transportu uz nometni un atpakaļ. Ja nometnē no vienas ģimenes pieteikti vairāki: bērni, tad par otro bērnu maksā $7.—■ nedēlā, par trešo- — $6.— nedēļā, bet ģimenes, kas pieteic vairāk kā trīs. bērnus, par katru bērnu maksā tikai puscenu resp.- $4.— nedēļā.
Pieaugušiem, kas vēlas piedalīties kopgaldā, maksa būs $1.50 dienā, bērniem, kas dzīVo kopā aŗ.: vecākiem, bet. piedalās kopgaldā, $1.-^ dienā. :
Nometnes pārvalde ■ meklē kopgalda vadītāju. Alga $150.-
pas aizrunātas plašākam angļu luterāņu jaunatnes salidojumam.
Saulaines pārvalde apstiprina-: ja vad. apspriedes lēmumu nodot 5 teltis skautu organizācijas . rīcībā laikā no L-'5. jūlijam skautu nometnes iekārtošanai, kas., šogad notiks Sv. Andreja, baz^^ nīcas latviešu draudzes lauku īpašumā.
mēnesī un brīva telpa. Atkarībā no bērnu skaita saimniecei,, kopgalda vadītājai, iespēj'ams dot algotu palīdzi.
Saulaines pārvalde atvēlēja līdzekļus sporta piederumu iegādei.'
Jauniešu nometnē, savu līdzdarbību līdz šim pieteikuši šādi vadītāji:
, T. Krūka (programmas pārzine); Z. Māngule, G. Balina, A. Rostoka, L. Tūtere, J,. Beitiņa, E. Dzeguze, L Purva, V. Ozoliņa, B. Jirgesone, M. Udrovska. J. Grigors, E. Krūka un A. Frei-bergs; māc. A'. Lūsis un māc. A. Briedis. Daļa no šiem audzinātājiem jaunatnes nometni sekmīgi vadīja jau pag. gadā, dala šogad darbosies pirmoreiz, bet katram no tiem ir laba pieredze jaunatnes audzināšar<ias darbā. Tādēļ ceram, ka bērni un bērnu vecāki, vasarai beidzoties, būs apmierināti.
■ Ari vietējās kanādiešu luterāņu draudzes izrādījušas interesi par varbūtēju'Saulaines izman tošanu; jaunatnes nometnēm īsā . kam laika sprīdim. Diemžēl, .šo gad tas nekādi nebūs iespēajms. Nākošā Pavasarī . Saulainē tel-
SARĪKOJUMU KALENDĀRS TORONTO
28. jūnijā, pīkst .7.00, sv. Andreja . baznīcas sarīkojumu zālē. Vērās Keišas 5 latviešu baleta skolas Toronto, otrais audzēkņu vakars, piedaloties skolas paidagoģel ar 20 audzēkņiem. Pianiste Edīte 'Timermane.'
23i augustā, svētdien, pīkst. 4 p. p. Sv. Jāņa baznīcā dzedā.tājaš Austras Rušēvicas un vijolnieka. Voldemāra Rušēvica garīgs koncerts.
cm SARĪKOJUMI
17. jūnijā Jāņu ■ sarīkojums Ma-sarika zālē, TLB iin TLSK'- sarīkojums.. .
20. jūnijā, sestdien, Jāņu sarīkojums Bridgeman farmā, .I?. R. Nr. 1, Bilirlington..Toronto un Hamiltonas^ LB un TLSK sarīkojums.
KĀDĒĻ TĀ?
LA š.: g, 27; maija n-rā ziņots, ka Paula Brīvkalne, no Viņas neatkarīgu iemeslu dēļ, nevar dabūt vizu iebraukšanai ASV. Tas nozīmē, ka tautiešiem ASV, kuri priecājās , *uz mākslinieces koncertiem, ir jāpaliek „tukšā" un organizācijām, kas bija, rūpē-jušās,. lai māksliniecei te būtu klausītāji, tagad jārūpējas par savas uzņēmības, seku „dziedi--nāšanu". Stāvoklis nav^ patīkams. Jācer, ka vismaz māksliniecei no tā nav jācieš materiāli zaudējumi. Dabiski: rodas jautājums, no kā „atkarīgi" ir tie ie--mesli, kādēļ- māksliniece netiek Sav, Valstīs un kam pienākas par to „pateicība"? Gik zināms, Brīvkalnei koncerta turneja Ka^ nādā bija LNAK protektorātā. šķiet, ka LNAK pienākum.š ir informē.1; atklD.tību par notikušā cēloņiem. i
Viens no ASV
