The La^Kļan Newspaper f or Canada and U.S.A.
Publlshed Twice Weekl7 b7 Sht D AUG A V A S VĀKA 6 8
Ediioeial aņd Business Ofiices: 123 Huron Sl.. Toronto, Ont., Caneda Telephone — EM 8-0792 EdUor in USA: A, Zvēriņā, Jl—lS 85 Drīve Richmond HiU IS, n. V. USA Tel.: Virginia i-7W®
AUTHORIZED AS SECOTO CLASS MAīL '^OST OFFICE DEPARTMENT, OTTAW;^
56./181. n-rs.
TREŠDIEN, 1953. G, 22. JŪLIJĀ
3. GADS
Latviešu laikraksts Amerikā 1
Unāk divisrrelxda nedēlfi — trešdienās vm «esldlrali bdevēl» ~ Apgāds DAUG«VAS 7ANAQ8 ' Galvenais redaktors — IHGRIDA VĪKSNA
RedakelSa ua lcan2ora«: 123 Huroa SL, Toronto, Ont. Canado Telephone - SM 8-8798 AS7 redakcija: A. Zvēriņi, 102—15 85 Drive, Ridunond HilI, 18, H. Y. USA ToLtVitģlnla 9 - 7778 AbonS^as maksa ASV nn Sanadi: par 1 min. S1.50; par 3 mēn; 51.50; ļ^fur 8 mān. 58.50; par 1 gadu $16,-% * Slttdinfijiunn maksa: slud. dajā 61.40; tekstftSS.ai . par vienu coUas telpu 1 stojfi
VAŠINGTONA TIC KOMONISTIEM, BET
mm iD
¥ai komunisti šoreiz patiesi turēs savu vārdu? Jeb vai atkārtosies ie tukšie solījumi, kas radīja jaunas nesaskaņas un vilcināšanās?
¥ a š i n g to n ā. — Pagājušās nedēļās kdmūnl<itu uzbrukumu radītais uztraukums Vašingtonā nki-mis pēc svētdienas sanāksmes Pan-mundžomā, un amerikāņu diplomāti cer, ka špreiz komunisti patiesi grib pamieru nolīgt, 1>et... Pēdējā laikā viņi jaii to ir solījuši darīt tik bieži, ka tie paši sabiedroto diplomāti, kas cer uz pamiera parakstīšanu, nevar atturēties no skepticisma, jo vienmēr pastāv iespējā, ka var atkārtoties iepriekšējām līdzīgās vilšanās.
Bet Apvienotajām Nācijām nav jārēķinās tikai āŗ komunistiem, kaut ģah vēl tagad ir palicis nenoskaidrots jautājums: kur novietot tos kara gūstekņus, kas paši nevēlas atgriezties pie komunistiem? Iespējams, ka viņi tiks novietoti
indiešu apsardzībā, 2,5 jūdžu platajā neitrālā joslā.
Sabiedrotajiem nepārtraukti jā^ uzmana arī Dienvidkorejas prezidents SingmansRī, jo nekad nevar zināt, kas «viņam padomā rītdienai.
Vienmēr jārēķinās ar to, ka Rī var pašā pēdējā brīdī mēģināt izspēlēt feādu paslēptu trumpi un sagāzt gadiem ilgo sabiedroto pacietību, kas bija nepieciešamā pamiera sarunu novešanai līdz laimīgam iznākumam; '
Koihūnisti pievienojās pamiera parakstīšanai tā^ēl, ka AN galvoja, ka Ŗi pildīs visus: pamiera ņoteiku--mus. Apvienotās Nācijas par to ir atbildīgas. Bet vai Rī noteikumus pildīs?.:"-'
Jaunas bažas sabiedrotajiem sagādājis arī Dienvidkorejas sūtnis^
Vašingtonā Dr. Jou čan Jongs* kas kādā runā Sanfrancisko paziņojis, ka Dienvidkoreja atsāks karu, ja Korejas apvienošana nebūs panākta pēc 180 dienām.
Lai atvairītu iespēju, ka dien-vidkorejieši nepilda paredzētos pa miera noteikumus. Apvienotās Nācijas paziņojušas, ka gadījumā, ja Dienvidkoreja liedzas pildīt pamiera noteikumos, Apviei-'otās Nācijas mazgā savps rokas nevainībā un atstāj Dienvidkoreju vienu pašu.
Jaunas pUi mas Japāna
Apmēram 200 jūdžu no lilkio Japānu piemeklējuši daudzi lielāki plūdi nekā nesenā katastrofā Kiu-ši salā, kur galu dabūja vairāk kā 700 cilvēku.
Pašreizējie plūdi sākušies pēc Jo-ti spēcīgām lietus gāzēm, kas pār pludinājušas upes, kas savukārt krastiem pāri gāzdamās pārpludinājušas lielus apgabalus. Līdz šim noslīkušo un bez vēsts pazudušo skaits sasniedz 6000 personu. 11% tūksi, cilvēku palikau bez psjvm. tes.
Krievu tanki atkal Berlīni
Berlīnē. Tieši Mēnesi pēc Austrmnberlīnes nemiera sākuma 1?. i, Ikrievu tanki bija atkal spiesti atgriezties šajā pilsētā, kas siAlēmusi atbrīvoties m tsomūnistu jūga.
17. jūlijā, svinot nemieru sākur ma viena mēneša atceri, Austrum-berlīne atradās j aunu nemieru priekšvakarā un krievi ar vislielāko steigu, drāzās atpakaļ uz nesen atstāto pilsētu. Pēc rietumberlīnie-šu ziņām krievi ieradušies Aust-rumberlīnē no trīs dažādām pusēm ~ dienvidaustrumiem, austrumiem un ziemeļiem. Bez motorizētiem kājniekiem, bruņotām mašīnām, munīcijas kolonnām un pirmās pa
No Munsānas ziņo, ka pagājušās svētdienas sanāksmē komunistu armijās virspavēlniecība paziņojusi sabiedrotajiem turpināt visus nepieciešamos priekšdarbus, kas veicami piniis pamiera pa-ŗak^īšanas, iespējamo pamierā parakstīšanas datumu, kas pārtrauktu vairāk kā trīs gadu ļlgās kaujai attu-
Apvienoto Nāciju bruņoto spēku virspavēlniecības ģen, M. Ķlarks Tokio preses pārstāvjiem izteicieSj ka sarunu attīstība Panmundžomā esot „16ti daudzsološa" un kaV šādā veida progresam vajadzētu novest pie pamiera parakstīšanas visdrīzākā laikam ;
^■'^"K^ģeņ. Mārks Kiārksi tā āri komunistu militārā virspavēlniečī|)a korejā, līdz šim atturējušies minēt iespējamo pamiera parakstīšanas datumu. Tai pašā laikā kāds komunistu žurhālistš Panmundžomā zinājis stāstīt^ ka pamierā parakstīšana un kara darbības pārtraukšana notikšot jāū špnedēļ.
Bet pirms-galīgā pamiera līguma parakstīšanas sabiedrotajiem un komunistiem vēl esot jāpārrunā daži sīki jautājumi, kas vēl vairāk nodrošināšot pamiera pastāvēšanu. Pēc pamiera parakstīšanas kara darbība jāpārtrauc 1? stundu laika un 72 stundās kā vienai, tā ari otrai karojošai pusei jāatvelkas no pašreizējās frontes līnijas, lai at-. stātu^ 2,5 jūdžu platu nevienam nepiederošu josiu^ > j
Pievienodamies pamiera parak-; stīšanaš noteikumiem,; komunistu sakarvirsnieku vadītāj s ģen. Nam īlls gan izteicies, ka komunisti esot| ar mieru parakstīt pamieru, kaut gan' izbēgušo kara gūstekņu jautājums vēl līdz šim neejot apmieri-'noši atrisināts:
ļSNIEŠIPA^ SABIEDROTO GtJŠT4
Na Seulas aņo, ka, sākoties labākiem laika apstākļiem, amerikāņu aviācija, nosviedusi Kuiņsongās fronAē 600 tonnu bumbUi Gaisā uzbrukumi ķīniešu komunistus tā pārsteiguši, ka tie panikā bariem
; vien padevušies sabiedroto gūstā, izjaucot savas vadības uzbrukumu
';plānus.;
Amerikāņu ■ aviācijas vadība ziņo no Korejas, ka izdarīti 509 dažādi uzlidojumi ķīniešu pozicijām un tiešai aizmugurei, kamēr vieglie iznīcinātāji piķējot uzbrukuši krievu būvētiem tankiem, iznīcinot :'■-sešus.' \ - ' ^■
Amerikāņu astotās armijas- komandieris ģan. Teilorš paziņojis, ka pagājušās nedēļas uzbrukumu laikā sabiedroto fronte austrumu ■sektorā bijusi spiesta atvilkties vismaz septiņās jūdzes. Pie Kum-songas,; kūr fronte bijusi stipri izliekta, sabiedrotie zaudējuši 60 kvadrātjūdžu lielu territoriju.
jumus ķīniešu komunistu armijas koncentrējumiem ziemeļos no Kumsongas upes, pagājušo nedēļu smago kauju vietās. Amerikāņu militārie novērotāji gan domāj ka pašreizējā armijas puļcināšana riav jauna uzbrukuma sākšanai, bet gan Dienvidkorejas prezidenta $ihgma-iiā Rī ;brMitil^ānāiy^ ir: tt--
kai laicīga komunistu sagatavošanās pret Dienvidkorejas uzbrukuma draudiem, jā pamieru nolīgtu pret
prezidenta Rī gribu. V
līdzības mašīnām ^erlīnē ieradusies arī viena krievu tanku divīzija. Vienas stundas laikā novērotājiem izdevies saskaitīt 82 krievu tankus. Un tie vēl nav galīgie skaitļi.
Pirms apmēram desmit dienām,, kad likās, ka nemieru briesmas būs garām, krievi atcēla izņēmuma stāvokli Austrumberlīnē .un izvāca atlikušos 25.000 sarkanarmiešus, kās tagad dabūjuši mērot ceļu atpakaļ. '
jaunu nemieru uzliesmojumi joprojām turpinās visā Austrūmber-iinē. Pag. nedēļā sākuši streikot 14.00Ō strādnieku kādā krieviem piederošā mākslīgās gumijas fab-sikā Mersēburgā, Halles tuvumā. Streikotāj i pieprasa savu apcietināto darba biedru ^ atbrīvošanu. Darbi apstājušies ari lielajā Geiša optisko stiklu rūpnīcā Jenā* bet strādnieki pēc trim dienām bijuši spiesti atgriezties atkal darbā, jo krievi draudējuši nošaut katru deā-mito streikotāju.
Aicinājums Dienvidslāvijai
No Vašingtonas ziņo, ka Anglija, Francija un Sav. Valstis izsūtījušas kopēju uzaicinājumu Dienvidslāvijai, sūtīt savus militāros pārstāvjus uz Vašingtonu, lai pārrunātu Dienvidslāvijas aizsardzības iespējas un militāro gatavību. Sarunu laiks vēl netiek minēts. Arī Dienvidslāvijas atbilde vēl līdz šim nav saņemta.
iNVALIDU NAMU BĒRZAINI DAUGAVAS VANAGI PĀRŅĒMUŠI SAVĀ RĪCĪBĀ
KRĒMUS APMAINA AUSTRUMVĀCUĀiNnCĒTOS
Ķīniešu masas centrālā fronte
No Seulas ziņo, ka amerikāņu aviācija izdarījusi vairākus uzlido-
AUstrumvācijas sacelšanās atbalsis vel joprojām pāršalc pasauli uh ir tikpat skaļas kā bijā pats bumbas sprādziens 17. jūnijā Berlīnē. Sacelšaiiās ne tikvien sakustināja komunismā hipnotizētos vāciešus, bet arī krievu šārkanarmiju. Kopš 17. jūnijā izvirduma 16 kŗie-^ vu virsnieki jau paspējuši meklēt paslēpšanos Berlīnes rietumu sek toros: Kādā Neubrandēnburgā sta-cionētā krievu pulka, bez vēsts pazuduši 43 virsnieki un kareivji. Krievu ģenerāļiem tā ir nopietna problēma. Sācelšāriāš kādā s^telitu zemē jau ir pati par sevi ļoti nepatīkama lieta, bet dežertēšana no sarkanarmijas ir kas pavisam cits, un viens otrs komunists jau sāk justies diezgan neērtĻ ■ Pēc aculiecinieku stāstiem krievu kareivjiem vāciešu sacelšanās bijusi gluži jauria un nepieredzēta lieta: piedzīvojums, kās viņu iedresēto domāšanu satricinājis pašos pamatos. Kaut ķo tādu viņi nepazina un nebijā tām sagatavoti. Strādnieku masu demonstrācijas sarkanarmiešos modinājušas respektu un izbrīnu, jo koinūnistu ze-iņēs šādā. veida strādnieku izdarībās riav paredzētas. Līdz ar radušos respektu pret vācu strādniekiem vienām otram zudusi cienība pret pāšū armiju un vaii'ākos gadījumos krievu kareivji, kavējušies pildīt -pavēles, atteikušiies apcietināt demonstrantus un pat kavējušies ar uguns,atklāšanu, un 18 kareivji nodoti kara tiesai, notiesāti ūn nošauti. •
"apmaina 300.000 sarkanarm.-
Ķrievu veselībai nebūt nenāk par labu noskatīties šādu sacelšanos. Pret brīvības alkām pretpotš vēl riav izgudifota. Līdz ar to inficētās sarkanarmijas vienības tagad tiek nosūtītās atpakaļ uz Padomju Savienību iin to vietā riāk svaigi
spēki, kas ar sacelšanās bacili vēl nav saindējušies. Bet vai 300.000 aculiecinieku nosūtīšana uz . Padomju Savienību nav tikpat riskanta?' Cilvēku stāstīšanas kāre taču ir:tikpat lielā kā kāre dzirdēt ko jaunu. Ūri mucā augušai, krievu ausij te nu jaunumu atliku likāin.
ir grūti teikt, Vai Berlīnes sacelšanās pārsteidza ģeņ. Dibrovu vai ne. Bet tā viņu noteikti sakaitināja un viņa
neapvaldītās dusmas; bija ārēji rpdzamas, kad vācu demonstranti'apbēra krievu tankus krievu valodā rakstītām pretkoriiū-ništiskām; skrejlapām un atklāti mēdīja pašu DibrovU;
;; /■ ^demonstranti nav ;■ atbrīvoti
a,
Kremlis ļoti maldās, ja ka sacelšanās AustrumVācijā jau beigusies, izņēmuma štāvol^a iai-kā; Vācieši: tikai mazliet apklusuši un tagad kādu lāiķu sabotēs vairāk ar viltu neka ar varu, bet, reiz uzsildīta, mīkla nemitēsies rūgt, un.pienāks diena, kad tā sāks atkal velties abrai jpāri.
Ārēji, patiesi, daudz kaš liecina, ka ieištājušies mierīgāki laiki Berlīnes ielas ir klusas. Atjaunotā satiksme starp Berlīnes rietumu uri austrumu sektoriem, lai gan pastāv parastā kontrole. Bet tas ir tikai ārēji. Iekšpusē aina ir pavisam cita: darba . jaudas palēnināšana, darba pārtraukšana, vietām pat atklāti streiki. To pastiprina pārtikas triikums,, ko komunisti vēl līdz šim nav spējuši apmierināt; strādriieku drūmi naidīgās sejas, jo apcietinātie sacelšanās dalībnieki vēl nav atbrīvoti. Kamēr ķoriiūņisti neizpilda- visus savus solījumus, par sacelšanās beigām vispār nav ko sapņot,.
Paskatīsimies mazliet dziļāk. Kas būtu Kremlim jādara, lai savaldītu aūstrumvāciešus? Tikai lai sa-
valdītu, nemaz nerunājot par pilnas ražošanas atsākšanu fabrikās ūh lauksaimniecības. Uz Austrurii-vācijaš kottiūnistiem Maskava nevar paļauties, jb jau tagad tie vainojami lielā daļā nepatikšanu. Kā strādnieki, tā arī lauksaimnieki A.ustrurrivācijā noteikti ir pret komunismu. Pat Tautas policija izrādījusies neuzticama, kad veselas vienības atteikušās uzbrukt demonstrē jpšiem strādniekiem. Viena AustruiriVā.cija& policijas vienība cīnījusies ar sarkanarmiešiem trīs dienas no vietas! Neaizmirsīsim, ka līdz šim Tautas policiju 'ieskatīja par Austrumvācijas nākaniās armijas kodolu. Tagad šī doma jā-atme^v un komunistu izredzes jāatzīst par bankrotējušām. Līdz ar to vāciešu, savaldīšanai Kremļa rīcībā atlikusi vienīgi saŗķanarmija, kaut gan tagad ir pietiekams iemesls šaubīties r arī par tās uztica-mību — ārpus Padomju Savienības robežām.
Pašreizējā krievu politika Aust-rumvācijā prasa divu dažādu cimdu pāru valkāšanu vienā laikā. Ārējais pāris ir mīksts un solīju-)iiu pilns. Tiek solīta pārtika, pd lītisko apcietināto amnestija, darba norriaū nepalielināšana un labākas dienas visiem pilsoņiem. Tagad atliek tikai skatīties un gaidīt, kad šie krievu solījumi tiks īstenoti. Vismaz līdz šim viss solītais palicis tikai solīts, šoreiz iespējams, ka apstākļi špiēdī mūnistus turēt doto vārdu.
dziem piespriesti. ilgi cietumsodi. Daudzi izsūtīti uz padomju vergu nometnēm. 5000 streikotāju ģimenes no Berlīnes izsūtītas uz Aust rumvācijas lauksaimniecības apgabaliem. Policija turpina grēkāžu irieklēšanu un terrorizē [ iedzīvotājus. Bet ar šādu izturēšanos ražošanu palielināt nevar, un Austrum-vācija pašreiz atrodas tādas saimnieciskas krizes priekšā, ka, apstākļiem strauji nemainoties uz labu, vietējie apstākļi vien spiedīs krievus piekāpties vāciešu prasību priekša. ■ ./;■'-;
y 'kā jūtas VĀCIEšIf::
Mūsu soc.-deuiokratis
NEPĀRDOMĀTS SOUS LIELAJĀ POLITIKĀ
AP ziņo no Stokholmas, ka trimr dā esošie sociāldemokrātu vadoņi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, čechoslovakijas, Ungārijas, Ruļnānijas, Bulgārijas un Ukrainas nosūtījuši kopēju telegrammu ASV, Anglijas un Francijas ārlietu ministriem, kas bija sanākuši uz konferenci Vašingtonā. Savā telegrammā sociāldemokrāti aicina ārlietu ministrus iestāties par to, lai minētām deviņām tautām dotu iespēju noturēt brīvas vēlēšanas. Vēlēšanām būtu jānotiek starptautiskās koinisij as kontrolē.
Memorandu! iesniegšana lielvalstu pārstāvjiem ir laba lieta, jo tas atgādina tiem, ka pasaulē ir kādas neatrisinātas problēmas. Tomēr šis sociāldemokrātu memorands pārsteidz at to; ka tas aprobežojās tikai ar prasību pēc brīvām vēlēša--riām* Mūsu bezkompromisa prasība vierimēr ir bļijusi izbeigt krievu okupāciju un^atjauņot šo valstu suverenitāti. Brīvas vēlēšanas varētu notikt tikai pēc tam, kad šī pirmā prasība būs izpildīta. Sociāldem(&-kratu prasībā rioturēt brīvas vēlēšanas Latvijā, Icamēr tā vēl atrodas krievu okupācijā, var radīt iespaidu, ka mēs jau būtu samierināju- , šies ar savas neatkarības zaudēšanu un vairs neprasām tās atjaunošanu, šādu prasību varēja gan iesniegt satelītu pārstāvji, jo šo valstu suverenitāte oficiāli nav iznīcināta. Ja Baltijas valstu sociāldemokrāti pievienojušies -šai prasībai, tad tas jāatzīst par viņu nepārdomātu un neveiklu sPli.
BERMAS UKTENŖ IR SKAIDRI
Kā lielkrievi nolikvidēja gruzīni. — Maskavas notikumu atbalss Latvijā
sacelšanās' NAV beigusies
Tai pašā laikā otrs cimdu pāris ir tas 'pats vecais un ilgi valkātais, kas pazīstams- katram, kas pazīst komunismu. Policijas terrors nav mazinājies. Ķaut gan komunisti solīja, tomēr sacelšanās laikā apcietinātie strādnieku demonstranti līdz šim nav atbrīvoti. Dau-
Kā tagad pēc sacelšanās jūtas Austrumvācijas strādnieki? Kā jūtas mazs zēns, kas lielākām par prieku izracis tik dziļu bedri, ka pats vairs netiek ārā, kamēr lielais, rokas bikšu kabatās sabāzis, aiziet mājās svilpodams? Amerikāņu akcijas vāciešu acīs tagad strauji kritušās, jo pēc viņu domām amerikāņi palaiduši garām lielu izdevību ilgi solītajai Austrumvācijas ^tbrivošanai. Rietumi ne : tikvien nepalīdzēja austrumvāčiešiem, bet pat brīdināja rietumberlīniešus at turēties no iejaukšanās āūstrum berlīniešu darīšanās. Ar sabiedroto runāšanu nekas netika palīdzēts. Bet ja ariierikāņi sacelšanās laikā būtu tiļtai pabraukājuši ar saviem tankiem gar savas robežas daļu, tad jāšaubās, vat krievi būtu atļāvušies tik brutālu uzvešanos. Dabiski, ka pēc amerikāņu-pasīvās izturēšanās Ŗietumvābijā tagad pacēlies jautājums: vai amerikāņi, vispār grib panākt Austrumvācijas atbrīvošanu?
Berlīnē, saņemtās ziņas liecina, ka sacelšanās Austruriivācijā • iŗ nemieru sākums visās komunistu sātelitu zeriiēs. Poļu pārtizārii jau tiktālu paspējuši apstrādāt krievu dzelzceļi tīklu, ka karaspēka pār-
No Maskavas pienākušās ziņas liecina, ka Berijas gāšana ir liel-krievu nopelns, atspēlēšanās par Berijas piekopto politiku pēdējos četros mēnešos pēc Staļina nāves. Dažādās „pret-Berijas" sapulcēs tagad runātāji sviedriem vaigā mēģina pierādīt, ka Berija esot mēģinājis sanaidot dažādās tautas Padomju Savienības iekšienē. No lielkrievu viedokļa tur ir zināma taisnība. Drīz pēc Staļina, nāves drošības policijas rokās esošos ārstus, kās; vairumā bija žīdi, atzina par nevainīgiem un atbrīvoja. Tai paša laikā Berijas vārdā Pravda uzbruka diviem augstu stāvošiem valdības ierēdņiem krieviem,.it kā viņi esot gribējuši panākt antisemītisma veicināšanu Padomju Savienībā. Pret krieviem Berija nostājās savā dzimtajā Grūzijā, Ukrainā, kur no amata tika atcelts partijas sekretārs Meļņikovs, un Baltijas valstīs. Tāpat kā Staļins, arī Berija ir gruzīns un viņš labi saprot, ka otrreiz krievi sev gruzīni par kakla kungu, negribēs. Tādēļ, lai palielinātu draugu Uri piekritēju skaitu, Berija mēģināja tuvoties minoritātēm, to darot kair tēdams lielkrieviem, kur un kā vien prazdams. Bet konkurence ir bijusi par daudz spēcīga. Ne vien Maļenkovs, bet arī daudzi, citi centrālkomitejas prezidija loeckļi ir lielkrievi, ieskaitot maršalus žu-kovu un Vasiļevški. Ber i jam; aizmugurē nebija sarkanarmijas. Līdz ar to viņam nebija nedz atbalsta, nedz ceļa, kur atkāpties.
vadāšanai jāizmanto Baltijas jūras ceļš. Čechoslovakijās valdība nesen izdevusi likumu, kas strādniekiem par darba kavēšanu paredz cietumsodu. Aiz pārliecīgas laimēs jau nu strādnieki savu darbu nekavē. Ungārijā komunistu politika mai-nījusies pašos pamatos, kamēr Rumānijā apžēlojot cietumniekus un no valsts klētīm barojot bada cietējus. Valdības krizes esot āŗī Biil-gārijā un Baltijas ■ valstīs. : , Lielais vilnis ir lēnām iesācis velties, kamēr Kremlī iestājusies paralizē.
Berijas liktenis krieviem ir skaidrs. Viņa dzimtās Grūzijas galvaspilsētas Tbilisas padome jau paspējuši Berijas laukumu pārdē-. vēt par Ļeņina laukumu. Tā ir puslīdz droša izvēle, jo Ļeņins ir beigts,' un pat komunistu iekārtā nav domājams, ka viņš varētiS vēl ko savārīt. Pārdēvēts arī Berijas rajoas, kas tagad sauksies Tbifi» sas - Kaļiņina rajons. Tas tikai no jauna . pierāda, ka Apdrošināšanas sabiedrības ar Bēriju laikam pašreiz nekādās darīšanās negribētu ielaisties.
Arī no Latvijas pienākušas ziņas, kā tur noturētas daudzas sapulces, kurās Berija nosodīts par to, ka tas esot gribējis sakūdīt latviešus pret krieviem un otrādi. Par kādām pārmaiņām Padomju Latvijas valdībā vēl nēkas^-nav zināms, bet nav šaubu, ka kursa maiņa prasīs atkal dažas' galvas arī Latvijā.
SASAUC AUGSTĀKO PADOMI
No Londonas ziņo, ka š. g. 28. jūlijā paredzēts sasaukt Padomju Savienības Augstāko Padomi, kuras, pēdējā sēde notika pirms četriem mēnešiem, ;kad amatā apstiprināja Staļina pēcnācēju Maļenko-vu. Augstākās Padomes sanākšanu paziņojis tās prezidija priekšsēdis maršals VorošiloVs un sekretārs Pegovs,iatturēdļattiieS izteikties par gaidāmās sēdes darba kārtību. Ārzemju diplopfiāti domā, ka Augstākās Padomes sēdē kā galvenie tiks pārrunāti šie divi jautājumi:
i. Maļenkova valdības pirmais ^budžets un ■: ■
■ 2. Berijas atcelšana un jaunā iekšlietu ministrā Kruglova apstiprināšana amatā.
Angļiem 702 kritušie
Angļu zaudējumi Korejā pēc aizsardzības departamenta vadītāja Nigela Birča ziņojuma ir 4i22S ievainoto, kuru skaitā ietelp arī 702 nonāvētie un tiešos izdevumos ap 140 milj. riiātciņu sterliņu.
DVHAMILTOŅAS NODALA RĪ^Ō
;;, ĶĢ.
L AUGUSTĀ
BRIDGEMAN FARMA
PIĒ BRANTES UP^S
