2
L A r V I A
Sestdien, 1953. gada 25. jōlijā
LATVIJA
Redakcija pesturiiesības iesūtītos manuskriptus saīsināt.
Neizlietotos manusļkripSus neuzglabās* h®i uz vēlēšanos sū atpakaļ, ja būs pievienota pastmarka.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos iztei iās domas var ari nealbilst redakcijas viedoklim.
ai cerību stars?
JAUNĀ AUD2E SACENŠAS GTIDRĪBĀS UN VEIKLĪBĀ BĒRNU SVĒTKOS SIDRABENĒ
p. Dreimanis
Pagātnes diktatūrām nav bijis ilgs miižs. Pēc diktatora nāves va-rasti valdītājās aprindās sākās nesaskaņas un visā valstī bieži vien. lūkas, kas beidzas ar citas valsts Iekārtas izveidošanos. Padomju Savienībā gan ir specifiski īpatiiēja diktatūra, jo tās iedaavoiajiem noslēgtas durvis uz ārpasauli un bīstami sarunāties šāyā starpā, pat sienas aplūdz māju iemītniekus podevībā. Ar citii zemju brīvību un' labklājību bijā gan izdevība iepa-zitieš karavīriem Otrā Piasaules kāja laikā un okupētajās zemēs. Bet arī tie spiesti klusēt ūn apmierināties ar to, ka var savu liktini salīdzināt iar citu zemju iedzīvotāju dzīves veidu. Bez tam karavīri ir ņiaza grupa divi simti miljonu iedzīvotāju masas; Vidū; šīm masām brīvība un labklāji«)a kulturālākās zemēs arī agrāk bija maz paaīsta-ma. Par to tur interesējās un ar imiju atdarināja savā laikā muižnieki, lieltirgotāja ari augstākie garīga darbā darītāji, bet tie jau sen ir likvidēti. Tāpēc Padomju Savienība vispāri ir mtbK cilvēku, kam buiu zināšanas par dzīvi Rietumu domokratijās un vēlēšan.ās to sasniegt. Kam tādas ziņas ir, tās p~ tur iāš pie sevis, jo runāšana var novest   koncentrācijas nometnē,
bojševisma varr* vīriem. Sākās nemieri, streiki un pēc tam pasīvā pretošanās Austrumvācijā un šaurākos apmēros Polijā, čechoslova-kijā un Ungārijā. Reizē ar to atklājās, kā boļševiku zemēs, pretēji viņu apgalvojumiem, iedavotāji nav apmierināti ar savu dzīves veidm un ir sp^īgi visbīstaņiākos apstākļos pretoties nežēlīgajiem varmākām. Ta\ ir masu varonība, ar ko lievar nerēķināties īpāši tie, kas dižojas kā masu vadoņi un. aizstāv-
ji.V^^y^;'-\'--- ^--^k:
Ķādaš būs sekas šieni riemierieiA, streikiem uh pasīvai pretestībai, to grūti paredzēt. Tas atkarāsies no Padomju Savienībās iekšējās stabilitātes uņ pretinieku iztuŗības; Bet Kremļa dižošanās oreols sāk nobālēt, un Aūstrumvācijas, Polijas un citu zemju varoņiem vār būt līdzgaitnieki kā citās satelitu zemēs, tā ārī pašā Padomju Savienībā, Arī tur apzinīgākie iedzīvotāji, kam tā vai tā drīz jāifet bojā, var spert izmisuma soli uri tāpat spontāni kā Vācijā uzsākt cīņu par dzīvību vai nāvi. šī iespēja lielā mērā atkarāsies no Krēnila vīru attieksmēm.
tie sapratīsies un izbeigs savstarpējo apkarošanos, tad iedzīvotāju nemiers uz āru,Aneizpaudīsies vai izpauduma gadījumā tā dalīb-
Jautn
mīklas.
ļns gājieM «-^ nopietna lieta.        -tis rekords augstlēkšānā! Ņq kr. 1. attēls ;J.; Kreiļa un pārē jie h. Kliģera
Zibemgie sprinteri rauj pušu lentu.
Bērnu svētki Sidrabenē bij a guvusi lielu atsaucību un tajos ieradās pāri pār 400 yiešu, kas skaistajā dabas stūrītī pavadīja jauku svētdienu. Jau no pašS ŗīta,:.tīilīt pēc svētbrīža, kuŗii vadīja mācītājs A. čops, bērni devās uz daudzajiem stendiem, pār kuru noorganizēšanu "bija rūpējies svētku vadītājs skolo-tājs J. Pālens.
' ^ Ta ķā stendu bija veseli 20, tad visus stendus visiem bērniem glu-neizdevās apmeklēt. Visvairāk
cietumā vai pat nāvē. Sazināšanās njeķļ slīks asinīs. Jā, turpretim,
un organizēšanas nāv iespējama
Citādi tas iŗ satelītu zemēs — Austrumvācijā, čechoslovakijā, Rumānijā, PoMjā, Ungārijā, Bulgārijā. To iedzīvotāji v^l nav āiianir-suši savu bi'īvībū un labklājību pirms komunisma laikiem. Viņiem reizēm izdodas arī^^iiepāzīties ar tagadējo dzīves veidu Rietumu pasaulē. Bet arī viņiem bīstami sazināties un brgānizōt^pretestību. čeka un spiegi darboj^ visur. Tāpēc daži iemītnieki jau ir bez vēsts paoduši, lai gau pretvalstiska nekā sj.av izdarījuši. Viņu skats, varbūt ir paudis iekšējo nemieru un kāds vārds izlauzies no sirds dziļumiem. Neorganizēti viņi cieš komunisma verdzību, bet ir vienoti savā i-^k-šējā nemierā ar uzspiesto daāves 'veidu.. ■
Dažas vājību pazīmes komiinisma aizstāvju aprindās un ķādi^ niecīgs iemesls spontāni apvienoja iekšēji viehoļtos iedzīvotājus n.epaklāusībā
Kremļa vīri turpinās cits citu apkarot un pat likvidēt, tad iekšējie nemieri var uzliesmot un noslaucīt sio zemes virsas Kremļa kliķi^
Pagātn.es notikumi gandrīz visās zemēs ir noveduši pie diktatūras turpinātāju bojā ejas. Vai Padomju Savienībā būs izņēmums? Grūti iedomāties, tāpēc, ka dzīves standarts tur stipri zemāks nekā kulturālās zemēs kaimiņos. Cilvēks telilgi nevar paciest un neilgoties pēc uzlabojumiem. Vergs mirst vai no-ķratia verdzības važas, Notikiiiņi satelītu zemēs Un Kremlī iŗ mazs cerību stars uz pārmaiņām komunistu pārvaldītajās zemēs. Liekas, ir sākusies atbrīvošanās no komunisma ■'jūgār,.''
Ka tā norislnāsičš —■ ar starpposmiem vai nepārtrauktā gaitā — rādīs nākotne, kas gan var ilgt pat vairākus gadus. Bet diktātūffan tomēr reiz jāizbeidzas.
tāti bij a pavisam labi, iin sacīkšu ugunskuru vadīt, kas ar savu; at-vadītāji rekordists V. Teteris' un jautīgo un labi pārdomāto vadību Ādminis steidzās daudzus vārdus visus atsevišķos numurus sasaistīja
.zi
bija apmeklēta novietne Aklais drēbnieks un kalējs," luīru apmeklēja pavisam 117 bērnu. Lielu, interesi saistīja mērķī šaušana: ar mazkalibra šauteni un loku un^ bultām. Labāko sasniegumu mazkalibra šaušanā uzrādīja kāda meitene, sasniedzot iespējami augstāko punktu skaitu. Labi sasniegumi bi^ ja arī latviešu valodas steridā, kur no. 10 iespējamiem punktieni ikviens caurmērā ieguva 8;96 punktus. Daudzi 7 gadus veci bērni, lasīja.lieliski un prata ari rakstīt. Ģeografij as novietnes caurmērā atzīme bija 7.35 punkti no iespējamiem ļO;' Valdīja nemitīga kustība un dzīvība, kur piedalījās kā paši mazākie, tā lielākie, izpelnoties balvas, ko bija ziedojušas laipnās DV dāmas, ;DV nodāja un Sv. Andreja baznīcas dāņiu; komitej ā. Tūlīt pēc sacensībām novietnēs sekoja bērnu sacensībās vieglatlētikā dažādās disciplīnās. Kaut arī skrej;-ceļu vietā bija taciņa ne tā kā jstā sporta laukumā, tomēi* rezul-
jāni ŽVIEDROā, ATSAUCIES!
Tevi meklē Gusts no Tukuma.
Raksti: GUSTAVS SiPOLS, : 87 McPhersoh Ave, Toronto, Oni Canadā
atzīmēt savās īpašās piezīniju grāmatās.
.Skaisti izskatījās, kad nometnes bērni savās krāsainās, platajās salmu cepurēs pa kalna taciņu devās uz svinīgo karoga noiaišailu un mazās balstipas sviriīgi dziedāja mūsu tautas lūgšanu. ■  " ^ .
Pēc vakariņām visi pulcējās pie ugunskura. Ugunskura vadītājs J. Pālens un ļjērni aicināja Sidrabe-nes nometnes vadītāju R(5b. Plūmi iedegt svētku ugunskuru. . Sporta vadītājs R. Plūme īsi uzrunāja viesus un bērnus un bērniem saucot: Dedzi, dedzi uguntiņa, dedzi, dedzi, dedzi, uguriskurs iedegās, gaišās liesinās; Ugunskura vadītājs J, Pālens sasveicinājās ar Mežrozītēm,
vienā: saliedētā programmā. Vilku telts, bija rūpējusies par muzikāliem .priekšnesumiem, gan ār. stabules splo, gan arī ar jāukii tautas dziesmu atskaņojumu uz mutes Iiar-moriiku .'trijatā. Skaistas un lieliski ļDija sagatavotas arī deklamācijas. ■' Paredzētā uguņošana' nenotika, l
BALTIEŠU .SPORTA . v; FEDERĀCIJAS LĒMUMI
Svētdien, 19. jūlijā priekšs. Ŗ. Plūmēs vadībā, un pirmdien, 20. jūlijā, priekšs.' b. ž, Zehtiņa vadībā notika Baltiešu Sporta Federācijas sēdes, kurās pieņēma vairāļ-/ kus svarīgus lēmumus.
BSFK pieņēma lietuviešu Ziemeļamerikas sportā vadītāja vietnieka S. Sapočkina [ ierosinājumu, kā vēlama ;baltieŠuJ sadarbība visā
10 vienīgā rakešu fabrika Kļi^ uz ^^^^^i^"^^*"^^^^ ^^^^ 30 Vienīga i^ķesu tamiKa bi]a uz .^^.^ ^^^^^^^^^     ^^.^^ papildināja
Mdnireālas latviešu bērnu vasarās nbmein© Si.
pilsēii
jau. vairākas vasaras Montreālās latviešu skolas vadībā, kā arī bērnu vēcāki pūlējās atrast vietu un telpas, kur vasaras brīvlaikā varētu p^^^^ bērnus latviešu pašu nometnē.
Tagad tas un ir noticis fakts un š.g.^ļ2. jūlijā notika šīs nometnes atklāšana.
Nometne atrodas ap 45 jūdzes no MOntreālas; ŠtlSaūveur pilsētiņā, Labrenča kalnu nākuma. Māja, kā-
da bijusī viesnīca, atrodas nost no galvenā satiksmes ceļā; klusā, kokiem apaugušā vietā arplašiem spēļu un sporta laukumiem. Tuvumā gan nav ūdens peldēšanai, bet tas šinī gadījumā arī nebūtu galvenais.
Svinību sākumu ievadīja dievkalpojums 'vietējā baznīcā, ko vadīja māc. a. Gaudiņš. Pēc tam notika Dr. a. Valdmaņa kundzes skolai dāvātā Latvijas karoga iesvētīšana
un pacelšana nometnes spēļu laukumā. Iesvētīšanu izdarīja māc. A. Gaudiņš, asistējot otrās draudzes mācvH. Kušilām.
Apsveicēju rindu ievadīja kons. V. Tomsons, pasniedzot nometnes vadībai latvisku, ādā sietu albumu, kur skola varētu ievietot visus, savas dzīves svarīgākos foto uzņēmumus. Tālāk nometnēs vadību un pašaizliedzīgos skolas darbiniekus sveica: prof.A. Tauriņš no latviešu ev.-lut. Trīsvienības draudzes, A.
vienu nedēļu slēgta, ko rīkotāji iepriekš nezināja, bet tā jau vēl notiks citu reizi. .
ar to, ka pēc šīs sadarbības pozitīva _ sakuma vajadzētu doniāt par baltiešu sporta jaunatnes sadarbī-
Uguriskuram izdziestot, visi, kā ^V'''5qi?/'^ ^ —. • • ^ ^ ... _ : , _' ' _ i Šo BSFK ierosinājumu nodos iz-tas parasts, sadevās rokas un pec tirzāšanai atsevišķo tautību sporta vadītāja Pālena atvadvardiem no- ļ vadībām Kanādā un ASV, lai izdziedāja: Tec, saulīte; tecēdama... veidotu .Federāciju,:  kas aptvertu
Skaistā diena bija beigusies, un
visu Ziemeļameriku. .. ,   -  , , . _ .       - BSFK piekrita LNAK valdes pr-
berm devas kalniņa uz. savam tel- ža Aļ Svennes ierosinājumam, ka tīm, kur vēl laiciņu telšu priekšā, Federācijas rīkotais koncerts ītona
Pīpenēm,   Magonēm,.   Vanagiem,. mēness gaismā atskanēja dziesmas auditWijā 26.  septembrī ievadīs
......... -īsun^^ijās rotaļu loki^ Bija m nedēļu. Koncer-
i       .-    -u ^ 1   -, . T       -j. ... ^ ta programma noskaidrosies tuva-
projam, bet, ko lai dara, rit jaiet kā laikā, bet ir zināms, ka ikviena
Ērgļiem, Vilkiem un Ozoliem, kas ikviens atbildēja ar savu īpašu sveicienu. , y
Labi sagatavotā programma ritēja interesanti un • ļoti raiti, par ko jāpateicas J, Pālena izcilai prasmei
ĢENERĀLKONSULS
Mr R. N. BRVSON
Tofonlo. Tel. EM 8-1688 320 BAV ST.,.ROOM
KONSULS
atkal darbā. Sidrabeni apciemoja arī no Sa-
tautība dos iespējami labāko solistu, sastāvu. Nolēma arī, ka 26. sep-
vienotajām Valstīm "atlrraukušie-^g^^^ koncerts latviešu basketbolisti Rakte. -
Trimdas Sporta atbildīgais redaktors un sporta laikraksta dvēsele Pauls Plīsīs ir iesniedzis atlūgumos. Vēl n^v zināmsj kas uzņeiii-sies redaktora pienākumus.
P. Plīsis pie laikraksta strādājis no pirmās dienas bez atlīdzības, bez redaktora^ pienākumiem izpildot arī grāmatveža, kasiera, korrektora un laikraksta izsūtīšanas pienākumus. Latviešu sporta saime visā pasaulē ir dedzīgajam sportistam, jaunatnes audzinātājam un redaktoram pateicīga pār viņā uzupurēšanos citu labā. ••
Trimdas Sports pastāv jau 1 gadu un 1 mēnesi.
% Dziesmu svētku organizācijas un rīcības komiteja nolēmusi Dziesmu svētkos, kas notiks Toronto no 9. līdz 11. oktobrim, par solisti Jurjāņa kantātei „Tēvijā" aicināt Kseniju Branti.   Saziņā ar Latģ. YMCA's Klubu, kas organizē jaun-darbu koncertu, bez baritona P. Geistauta un" dubultkvarteta Kalvja, Ksenija Brante aicināta ari piedalīties jaundafbu koncertā. % Svētdien, 19. jūlijā, jāu agri no rīta daudz latviešu ar autobusu un privātām automašīnām devās uz sv. Andreja baznīcas jauno lauku īpa-ri   -4.1       KkTTva T\   T ry ' ' šumu. Zaļš kpām izvcldots to Caumtis no MLPB, Dr. J. Zanņs un degošas s^^ces uz mazā altāra no vietējās DV nodaļas, M.Ikvilds rādīja, kur notiks īpašuma iesvētes
28.   6.  notikušā dv i Kanādas valdes • sēde bija pārak raksturīga, lai viņu tūlīt aizmirstu. Atkal reizi atklātībai bija "parādīts, ka vienmēr -vēl ir cilvēki, ;kas dv iestājušies' ar nolūku izmantot sd organizāciju kādas sen nobankro-tējušas politikāņu - grupiņas inte- ■ Principā vienojās, ka Federācija resēs. rīkos arī Jaungada sagaidīšanu, ja' . Kad minētās .sēdes gaitā.rev. kor dabūs piemērotas telpas. misijas loceklis R. Grava ierosina
īpašu atsaucību guva R. Plūmes valdei turpmāk darbā izbeigt neierosina jums uz kādu sestdienu un auglīgo savstarpējo -apkarošanos, svētdienu Sidrabenē kopā ar vadī- tad šim priekšlikumam radās pat tājiem ielūgt 10 lietuviešu un 10 pretbalsotāji. Acīmredzot, tos neigauņu zēnus un meitenes, kas bū- interesē sekmīgs dv darbs.
Svētdien, 19. jūlijā, SAKpr-dis R. Plūme ar Sidrabenes pār-
tu pirmie soļi mūsu jaunākās pa-, audzes draudzības ievadīšanā. Notiktu arī attiecīgo konfesiju svētbrīži un vakarā kopējs ugunskurs ar visu triju tautību bērnu kopīgu
īpasas- teltis..
Vienojās arī par izlases vienību sacensībām basketbolā un volejbolā oktobra beigās, kur izcīnīs ceļojošus baltiešu kausus. Izlases vienību sastādīšanā valstu robežas nav saistošas un komandā var izraudzīt spēlētājus no visām vietām.
BSFK kasiera amatam izraudzīja Imantu Kāpostiņu. -
valdi: apskatīja līguma projektu, F5^^^^^ Viesu rīcībā nodos
ar kurā parakstīšanu Sporta Ap? vienība saņems bez maksas lietošanā vietu bērnu nometnei, sporta laukumiem un peldētavai. Bērnu nometnes rīcībā nodos arī baznīcas celto pārvaldes ēku ar virtuvi, biroju ūn istabu saimniecei. _Līgumu ar dažiem niecīgiem korriģejumiem nolēma parakstīt pēc nedēļas. Līgumu slēgs uz 5 gadiem. ■
0 Sidrabenes bērnu vecāku sanāksme notiks svētdien» 26. jūlijā Sidrabenē pīkst. 14.00 Darba kārtībā: ziņojumi, dažādi ierosinājumi un jautājumi.    , v
# F. Ruņģis nodevis Sidi;abenes lietošanā savu telti bez maksas visai vasarai. Teltī ir vietas 20 personām, un nometnes vadībai būs iespējas brīvāk tīkoties,, jo sakarā ar lielo bērnu pieplūdumu bija ra-
ŗīkotā bērnu vasaras atpūtas nometne Bridžmeņa farmā, apm. 17 jūdzu no Hamiltonas. Nometnes atklāšanas svētbrīdis notiks svētdien, 2. augustā, pļkst. 6.00 vakarā. Bērnu dievkalpojums svētdien,
, V-   . -        -1.-t. -      savUs biedrus Albertu un Margrie-
dusaszmama^jrutibas, un^aripar tu^^^^^^ ar ^rm-
vecaku izguldisanu nevarēja vairs dzimtās meitas Ināras Lidijas pie-
9. augustā; pl. 11 nometnē- Bridžmeņa farmā.
DV Hamiltonas nodaļa sveici ganizācijas, kara invalidu un iļrūt-
Dīvaini arī, kādēļ A. Millers aši nostājas pret eventuālo plkv.. Ja-numa un Dr. Valdmaņa satikšanos, kur viņi varētu izlīdzināt radušos pārpratumus. Tas, ka plkv. Janums un Dr. Valdmanis paši izteikuši vēlēšanos sastapties, pretbalsotājus nespēj ieinteresēt.
Visiefn mums ir zināms, ka krīze plkv. Januma un Dr. Valdmaņa attiecībās ļoti negatīvi iespaido mūsu prganizācijas dzīvi, tāpēc lieki būtu aizrādīt, ka minēto attiecību uzlabošana būtu tikai par svētību. '
Arī tas' vairs iiav noslēpums, ka tikai pateicoties dažu cilvēku intrigām un ineliem, plkv. Janums un Dr. Valdmaņa attiecības ir nonākušas līdz tagadējam stāvoklim. -— Ražīga darba jaucējiem ir tās priekšrocības, ka viņi var atļauties būt neloģiski, uri tomēr savus mērķus sasniegt.
Viņi apgalvo, ka taisni viņi ir tie, kam vienīgiem rūp mūsu or-
f| Vairākām DV nodaļām Kanādā
V'krājumā ir savā laikā pasūtinātl un neizpārdoti DV Biļetena eksemplāri. Biļetena redakcija lūdz šos eks. censties izpārdot par paredzēto cenu, bet ja nodaļām nebūtu iespējams to izdarīt, red. lūdz sps eks. nosūtīt atpakaļ uz Vāciju.
Laipni lūdzu DV nodaļas, uz kurām šis paziņojums varētu atiek-ties, šo red. aicinājumu izpildīt. Tādā kārtā būs nokārtotas vecās saistības starp DV nodaļām un Biļetena redakciju, un:grāmatās nefigurētu nereālas sunimas. šāda veida ■norēķināšanas ir vienreizējā. Turpmāk lūgums biļetenu abonēt
. ar tādu aprēķinu, lai neuzkrātos nepārdodami. eksemplāri.
DV Biļetena red. lūdz āŗī abonentus bez kavēšanās nokārtot iestāvējušās abon. naudas, tāpat arī 5par jaunākajiem Biļetena numuriem. Maksājumi izdarām: vai nu
: red. tieši, vai DV KV kasierim A. Putniņam, 280 Wright Ave., Toronto, Ont., nosūtīšanai pēc piede-
■ : rības.
ABOMĒSIMPV BIĻETENU
JĀNOKĀRTO SAISTĪBAS AR RĒDAKCOHJ
No savas puses pievienojos aicinājumam ār lūgumu visiem dv biedriem abonēt Biļetenu; bez kavēšanās kārtojot materiālās saistības, kā arī rūpējoties par Biļetena abonenta skaita pieaugumu.
; NORANDAS NODAĻAI JAUNA; VALDE.''
24. maijā notika ārkārtēja Ndran-das dv nodaļas biedru pilnsapulce, pārvēlot valdi, kas turpmāk darbosies- šādā sastāvā: priekšnieks Artūrs Šņore, 6-c Ave, Apt. 4. pr. b. Gunārs Rēbons, sekr. Adolfīne Krūmiņa, kasieris Arnolds Šiliņš, biedrzinis Eižens Mākulis. Revīzijas komisija paliek līdzšinējā sar stāvā: pr. R." Grāvītis; 5Ēi ~ 14th 0tJī^ sekr, R. Krūmiņš, loc. A.Simp-sons; '-r-
,^     :•:';ziedojums;:
^ Kārlis Purmalis iemaksājis 39' dol. kā vienas darba stundas algas ziedojumu par 1953. g. ■ / .
Sirsnīgs paldies. : '     DV KV
no otrās latviešu draudzes, N, Zold-ners no LŅF, A. Jurgens no sportistiem un P. Agrums no skautiem. Mazie nometnes dalībnieki bija sa* gatavojuši īsu programmu deklamāciju un dziesmu veidā šīs dienas svinību kuplināšanai. Pēc tam sekoja kopējs launags pie tases paniņu. '''.':^\
Tik tālu nu viss būtu labi. Liela atzinība pienākas skolas pārzinim E.; Māzutim, skolotājienf un bērnu vecākiem par šādas nometnes noorganizēšanu, bet zinot šī panākuma lielos materiālos izdevumus, diezin vai tas būs pa spēkam katru
dievkalpojums. Māc. A. Čops ^avā svētrunā aizrādīja, ka vārds dzīvot ir piepildāms ļoti plašā dimenzijā, sākot ar dzīvot sev un beidzot ar dzīvot Dievam.
Ārī šis īpašums draudzei ir ie-giitš ne tādēļ, lai mēs viņā meklētu tikai personisku labumu vien, bet lai ar darbu un kalpošanu dzir vptu citiem, pirmā kārtā mūsu bērniem, jauniešiem un latviešu sabiedrībai.
Pēc mācītāja svētrunas draudzes īpašuma pārvalde pieņēma īpašuma jāurio nosaukumu„Sidrabēne ko jau agrāk uz ž. Zeņtiņa priekšlikumu savai bērnu nometnei bija izraudzījusi . Latviešu Sporta Apvienībā. Mācītājs A. čops pasludina, ka arī sv, Andreja baznīcas
domāt. Nometnē pašreiz ir 55 bēr
nu.   :■:■ ■./-■.: ^
@ LSAĶ pr-dis Roberts Plūme, kās ir arī Sidrabenes atbildīgais Vadītājs, svētdien iepazinās ār A. Altraka izstrādāto peldētavas pror jektu un maksas aprēķinu. Nākošā
dzimšanu jūlijā Hamiltonā.
J. G.
■:'::/:;^
@ 16. jūlijā pēkšņi no šīs dzīves gaitām aizsauktā latviešu jaunava Ausma Žommere. Aizgājēja apm.
gadu. Tādēļ šī gada panākumu ie- laiicu īpašums sauksies sai vārda.
Pēc dievkalpojuma apsveikumus
nodod rio LNAK J. Dreimanis un draudzes padomes priekšsēdis Roze, bet no Latviešu Sporta Apvienības Kanādā uri Latviešu VMCA's Kanādas latviešu sporta dzīves vadītājs R. Plūme.
% Sestdien, 18. jūlijā, sv. Andreja baznīcas lauku īpašumā Latviešu: Sporta Apvienība Kanādā bija
rosinātai,' nākotriē būtu jānāk palīgā visai Montreālās latviešu sabiedrībai, lar latviešu bērnu vasaras nometni varētu uzturēt katru gadu. Nometnes nozīme latviešu valodas un visa latviskā saglabāšanai ir bezgala liela. Visvieglāki šo uz-devuniu (varētu atrisināt, ja iepirktu attiecīgu zenies gabalu. Tie maksā ap $300.00.: Visai sabiedrībai palīdzot, to varētu sazīmēt un tādas vasaras ēkas uzcelšana neizmaksātu vairāk par $1.500. Būvi varētu uzsākt pakāpeniski, atkarā no līdzekļiem. Ja katrs latvietia Montreālā ziedotU' šim nolūkam kādus $3.00, latviešu bērnu vasaras nometne kļūtu īstenība ne tikai šogad, bet vienmēr. Padomāsim, vai mēs to patiesi nevarēsim veikt?
O. Kr.
rīkojusi:balli. .šaubīgais laiks daudzus bija aizturējis mājās,, toiņēr vēlāk laiks uzlabojās un pāris simts dejotāju jutās lieliski uri ballei beidzoties pie gaišiem ugunskuriem un. dziesmās sagaidīja rīta ausmu. @ Sestdien, 18. jūlijā, Toronto Latviešu Nacionālais teātris izrādīja .,Diriģentu". Atlikums bija domāts par labu garīgi slimo aprūpei. Diemžēl rīkotāji nebiia rūpējušies par pienācīgo reklāmu, un daudzi interesenti, neredzot sludinājumus, nodomāja, ka izrādes nenotiks. ~ , ■ Rezultāts •— ap 50 skatītāju un $35.— atlikums. '
gadā Sporta Apvienība ķersies pie gadu pavadīja slimnīcā, bet izvese-peldetāvas izbūves, jo samēra ar niecīgierii līdzekļiem var tikt pie labas peldētavas. R. IPlūme cer, ķa Toronto latvieši būs pirmie, kās iegūs modemu un sacīkstēm piemērotu peldētavu. AtveldzēSānās iespējas arī tagad ir labas un ūdens dziļums ir pietiekošs, lai bērnus varētu apmācīt peldēšanā.
@ Pirmās vasaras mājiņas īpašnieks Sidrabenē ir bijušais Rīgas lieltirgotājs — Z. Rudzītis, kurs pirms diviem gadiem kopā ar šāvu ģimeni ieradās no Zviedrijas. Pēc viena gada Z. Rudzītis bija jau mājas īpašnieks Toronto, bet šogad viņam ir arī sava atpūtas mājiņa Sidrabenē, kur pēc smaga nedēļas darba var kopā ar ģimeni atpūsties brīvā dabai ;
O Sidrabenes pastā adrese ir: Milton 6, Ont., Children Gamp Sidrabenē.
Torpnto DV nodaļas dāmu komiteja rīko 29. aug., pīkst. 19 Ma-sarika zālē jautru un vasarīgu sarīkojumu, kuru ievadīs koncerts ar Vīnes dziesmām, operešu ārijām un dažādiem pārsteigumiem, no kuriem varētu minēt Ērikās Frei-manes uzstāšanās ar solo dziesmām, e. Pukinskas pavadījumā. Tātad sarīkojuma motto šoreiz varētu būt: ;,viss ačgārni!" Koncertā piedalījies arī vīru kvintets J. Dzeguzes vadībā, būs bagātīgi atspirdzinājumu galdi un bufete ar vēsiem dzērienu malldem. . @ Kaut latviešu dailamatnieku salonu nav izdevies atvērt visu die^ nu. kā tas sākumā bija (iomāts, tomēr apmeklētāju skaits ir bijis pietiekami liels, lai pasi daiļamatnie-ki sāktu bažīties, ķa vairāk nopērk, nekā iespējams ražot. Apmēram puse no izstādītiem priekšmetiem ir jau pārdoti.
ļojās, un jau ilgāku laiku dzīvoja kopā ar māti, māsu un brāli, pazīstamo basketbolistu Ō. Zommeru. trešdienās naktī nelaiķe pēkšņi sar slimusi ūn īsi pēc tain mirusi. Aizgājēju pēdējā gaitā izvadīja māc. A. Gaudiņš, sestdien, 18. jūlijā, klātesot sērojošiem piederīgiem. ® Montreālās DV nbd. saviesīgais vakars ar deju bija pavāji apmeklēts. Tie līksmotāji, kurus karstums nebija nobaidījis, pavadīja vairākas jaukās stundas gan dejojot, gan arī iebaudot pa kausam miestiņa, atskanēja arī pa dziesmai. Sarīkojums bija labi noorganizēts, nar ko pateicība pienākas sarīkojumu daļas vad. O. Strazdiņam ar palīgu B. Vitiņu, kā āri dāmu kopas vadībai. .0. K..
LONDONA, ONT.   •'
M Londonā 23. jūnijā miris Kvēps Elmārs Andrejs. : .27. Jūnijā kristīts Tesvīns Jāriis Imants. Jūlija uri Elvīras d.
Št. Katarīnās 20; jūnijā salaulāti Rozentāls Valdis^ ar Reinholdi Alī-di. ^ ■::■.::/;:■■■■-::::.: ^■
Niagarā kristīts Lapiņš Pēteris, Herberta un Vijas d. ^jūlijā salaulāti Kārklis Aleksandrs ar Plaši Alvīni un Miruškiris Arnolds ar Markitanti Veltu.
Māc. V. šēfers
@ š. g. jūnijā pagāja: 20 gadu kopš A. Brigadere aizgāja veļu val-sG. Sakarā ar to LL Kopa ūn pV Londonas .nodaļa rīkoja sanāksmi Gibbona parkā;'19. jūlijā. Par dzejnieci referēja skolotājs P. Zvagulis. Atstāstījis īsumā Brigaderes biogrāfiju, viņš mmeļa dzejnieces personībās Un darbu raksturīgākās īpatnības, īpaši reliģiozitāti, pieķeršanos dabai un darbam u. c. Savā referāta beigās P. Zvagulis_pieskā-rās dzejnieces spējai ieskatīties latvju tautas nākotnē, kas _vērojams 2. augustā sāksies Hamiltonas viņas pēdējās lugās, kurās attēlo-latviešu draudzes dāmu komitejas tas tautas un valsts grūtības.
dienu liktenis.
Pēc^A. Millera domām P. Baloža pazīšanās ar Antiņu, Vinteru, Ska-paru, Lambergu, Dr. Valdmani, plkv. Ģalindomu un kpt. Pērkonu milzīgi kaitējot aprūpes darbam. Lasi un brīnies!
Tā ir veca taisnība, ka pēc cilvēka draugiem var spriest par viņu • pašu. Nosaucot augšā minētos cilvēkus vāifdā, netieši P. Balodim ir parādīts tikai gods, jo visas augšminētās personas ir ar lieliem nopelniem.
^Turklāt V. Antiņš vēl joprojām (jau trešo gadu pēc kārtas!) vada lielāko un, liekas, ari aktīvāko DV nodaļu ASV. Apvainojot V.' Antiņu, tiek apvainota arī visa Bostb-nas nodaļa, kas V. Antiņu par savu priekšnieku ievēlēja vienbalsīgi!
Bet, ja jau organizācijas priekšniekam jāuzrāda draugus un nedraugus, tad to pašu var prasīt arī no viņa vietnieka.
Viena lieta ir skaidra — ko apsūdzības iesniedzējs nīst. Tā, protams, ir viņa personīgā darīšana, bet lai vienu varētu nīst, tad vispirms kaut kas cits ir jāmīl.
Vai A. Millers tādēļ nebūtu tik laipns, npsaukt tos augsti godātos tautiešus vārdā, kā arī pateikt kādu politisko virzienu viņi pārstāv? Es klusībā atļaujos cerēt, ka plkv. Galindoms ar savu Lācplēša^ordeni un Dr. Valdmanis ,ar savu ^agrāko darbu Latvijā un tagadējo darbu Ņufaundlendā, būs vismaz cienīgi atraisīt kurpju siksnas rakstā minētajiem „īstajiem DV draugiem!"
Valdemārs Grants, 830,E. Clame St. Milwaukee, Wis:
L USA -
JAUNIE RĀDA:. PRIEKŠZĪMI . ■
Sestdien, 18. jūlijā, Toronto viesojas Ņujorkas latviešu basketbolisti Rakte. Jaunie spēlētāji bijā ļoti disciplīnēti, bet daži no Toronto latviešu vecākiem spēlētājiem atļāvās ciemiņiem nepelnīti vicināt rokas gar acīm, ieskaitot pat pretinieku grūšanu. Konflikts, kaut gan to ātri likvidēja, atstāja nepatīkamu iespaidu un liecināja, ka daži mūsu vecākie spēlētāji vēl nezina ko nozīmē sporta ētika. Priekšzīmi tiem šoreiz deVa jaunie zēni no Ņujorkas.
Skatītājs, torontietas
MONTREĀLAi P. O. 5210 ViCTORlA AVE, APT. 16 Tel. AT 7798
LASM VĒSTUIB
ja vienu nīst, kāds cits Jāmīl
'4.-
Sestdien, l|
CiNA
Brīvo demļ soņu neatņer ga vārda un „ biedrošanās tļ liģijas brīvīb? bežojot kādu mokratiska v\ ķā vai mazāļ valsts iekārtā ties līdz pilnļ
Demokratisl brīvība uzliel nākumus (vai žojumus) pre Tātad brīvs p nedrīkst trauļ tādiem pašiei pretējā gadīji vēršas patvaļj
No teiktā n ba ne vien dc uzliek arī lie| rus apzinīgi : mu kultūras snieguši pilsoi tīstibas pakāp] celt ar kādu 1 bet tas viss ir mācās. To visļ soņi mācās ģļ biedrībā. No kādas tautas ūz augšu pēkļ tas ir lēņ^ ev| rpt kādāl apsi lai tautai viss vības. mēs rac osu, ka valdīs] netaisnība. Vļ piemēri arī viļ ° Kā tad hu b| uzskaitītiem ^Mēs visi labi riskajā Krievļ tības līmenis tā biia masa. ar tās Dienai svešs. Studen no muižniekļi aprindām. Prļ "izņēmumi, bei vispārējo ainu jas -studentos' modes lieta, temats. Kaut biia miglaini rāk sāka izkii cara un viņa i rīeumu. Pirmļ lābv^c^noi nlatīšblo.*; tik^ dozt 1917. g.
Reiz pōlicijļ braucējam, ki kādams bija tu, noņēma as sūtīja tās anal Ifik tika pievi rātorijas jauj sūtītais šķidri bu un stipru I maisītas dažj •■    Ja Aizsaulei dārie senču ,ki mekins. arī ri savas tautas asiņu tīrību, dzīgu analīzi: iu dzīvības si žāmVpilītēm ī|
Mūsu gudrt Iu referātu p| 1ām tēmām, stā sūtība, lat^ garīgā seja, li - ra pārākums utt, bēt vēl nļ apskatīt latvit vu nacionālā ,  par šo tēmu var atrast dzenos esot kums, jo Ser| nājls krievu vas. Bet vai žu  asinis n| Krustneši, vl nakts tiesībās! vi im visas staigātāju syļ stājušās mus( tā kā čauri tas latviskas šķaidītas ar atšķaidīšanas nāšanas?) proļ 1ās mīlestībāfi dienas ikvieni ta trimdā. . Kad 1950^ piestāja dīpīši fit, no tā nol mene. kas pā lielākā serisāc te. pats * bērnu pulciņž .ia jauku latvi bija pirmā ]a| anse, dibināta vības laikos, voja pāris nu Nu asinu kol pinas: Ņujoi baznīcu dziedc slēdzis mūža Stota dziedās 16    V. meln(ļ
Mīlas dueti! tefcstuf Izej kā laulātiem mīlas vara rā(
Vai mums spriedumi? : Ādas krāsas neliegsim iaui šu tautā līdzvj viņiem ir lat^ Bereholce vīn deklarējusi, pie latviskām
Ja Viesturs reiz valdīja latviešu .tautai spēs saorast, vecie dižkungil dīti uz aizmiri das jaunatnes pat nekadjnav ka Lameļuns stiprāka riadzēi nē. bet Viesti šķirne).