mm-;
12, augustā
Trešdien, 1953. gada 12.1 augustā
NSULS
RVSOH
8-1688 M 1306
^ULAINĒ
aulainē no° istā, sākums mā: Sporta rotaļas, 'u balle. Uz° un labākās
ušiem 50c>, ūsi uz Sau-kst. 9.00 rl-as. Jāpiesa»
Kurša, tel.
as
elika Gailī-t bērnu Uz-išķi ātri, jo idīts "viesis, lodās stun-. u, bet jau its pieauga azākie lab-'esmas un n ļauniem
no kalna aņas, jo ar nometnes nobeidz sa-nās visi pie-rīz Sidrabe-ba volējbo-glatlētu la-au varējām s. Tagad vīties sporta notiks Sid- v
vkalpojumi, jo mācītāja klausa. Tā, . čops runā-ot bērniem, ugi,. bet arī
noklausīties āds mazāks ■ un abi sāka šais, tikpat a: „Vai jūs n mācītājs . beidzās, tār. -di nav bi-
i. var brīvi Cl visās die-līst arī. Tā : , tad lietus ievar. Tad Kami vērot, upret ma-skriet pēc atpakaļ uz t saslapināt
Nometnes ■; pā labi un u ^ Sidra»
a Gļībina
LE
E
Ont.
T
CIBA
IES, PĀRĒ-ĪBAS. Mūra
la Uīi laba a un skolai.
ti piemēro-
1.
a lieluma
PSE
nt.
lEKI
51
vuzņēmu-ciarbam. 1.40 stun-3 vaiRO
LATVJU TAUT
1920. g. 13. augustā izbeidzās brīvības cīņas par Latvijas demokrātisko republiku. iPar to minētā dienā paziņoja virspavēlnieks ģen. Jānis Balodis savā pavēlē armijai.
Gadu un divus mēnešus ar maziem pārtraukumiem latvju karavīri cīnījās par savu jauno valsti, kuru negribēja atzīt latviešu vēsturiskie ienaidnieki -— krievi un vācieši. Tie nevarēja ^ pielaist, ka viņu bijušie pavalstnieki kļūst patstāvīgi. Bet latvju tauta saimnieciski un garīgi bija sasniegusi tādu kultūras līmeni, ka svešu kungu aizbildniecība. tikai kavēja viņas r turpmāko attīstību, un viņa nodibināja savu valsti. Vēsturiskie ienaidnielci nelāva tai pat noorga-nizēties. Viņi tūlijL laida darbā gan ieročus, gan viltu} gan tautas šķelšanas līdzekļus. Tikko kā proklamētai valstij uzbruka āfējie ienaidnieki; pret to cinījās arī iekšējie spēki, kas līdz tam bija izmantojuši latvju tautu un diezgan ilgi par to valdījuši. .
Latvija kara laikā bija izpostīta. Tās iedzīvotāji; lielā skaitā atradās bēgļu gaitās Krievijas attālākos novados. Apniācītie un kaujās norūdītie latviešu karavīri atradās Krievijā, Vācu okupācijas kaŗlspēka vadība vilcinājās nodot jaunās republikas Pagaidu valdībai valsts dzīvēs vadību. Militāro -vadību un zemes aizsardzību viņa pat nenodeva, bet sākumā nekā nedarīja zemes aizsardzības labā, lai gan he-vērsās arī pret Pagaidu valdību, Vēlāk, balstīdamies: uz savu karaspēku, vāci sagrāba varu savās rokās, ar ko aizkavēja zemēs atbrīvo-
SAULAINAS
PtJS^
Vinitas pilsētas tevi, Oklahomā, pie pašvaldības robežām izlikuši interesantu plakātu ceļotāju apsveikšanai: «Apmeklējiet Vlnitu, kur dzīvo 7539 jauM ļaudis un tikai viens plānprātiņš!''
Kurš reiz izdos Vadoni pa latviešu kolonij ām ASV," līdzīgi reklamēs Pēiiveru, Kolorādo, kiir, mitinās 250 latviešu, kuriem tikai viena organizācija! Bet neba jau tikai Dēnverā šāda atpakaļ palicī-ba: Oklaņdē uz 150 ņiūsējiem ari tikai viena organizācija, kas pie tam lielākā Ziemeļkalifpmijā. Vai Jums zināmi vēl daudzi šādi latviešu centri ASV, kur pastāv šādas sabiedriskas nenorinālībaš?
Uzvarēt komunistus latviešu trimdinieks neVar, bet lai atveidotu viņu īstās sejas patiesības gaismā, tūkstoši var būt neaizstājami talcinieki, sniedzot presei savus piedzīvojumus un atmiņas par Baigo gadu savā pagastā; pilsētā, darba vietā, armijā. Sniedzot faktus nav jābūt nekādām „rakstniēka dāva-^ nām," lietas jāapraksta vienkārši un tā laika notikumiem atbilstoši, Jeb vai JUms arī ir bailes runāt skali pār šīm lietām, ka tiem glumajiem, ļtUri izvairās ,,nokaitināt kojnūnistus"?- Klusēšana ir gļēvulība un latvju tautas vitālo interešu nodevība!
Kad Čikāgas Milovpārkā Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienībās priekšsēdis Kr. Valters vēlējās sastapties ar vietējo jaunatni, aicinā-junlos tika norādīts, ka ielūgti v,lTdz 25 g. vecuma" jaunieši.
Tā kā Valtera „kruštceJojums'' pa ASV notika ar ALAs līdzekļiem, vairāki ALAs biedri neapmierināti, ka viņi būdami „veciši'^, izšaltēti no jauniešu saeimām un dbmā, ka 40 mūža gadi ir „jaunības vecuma gadi," bet tie, kuri jau nolīgojuši 50 vasariņas. dzīvo vēl ;,veeuma jaunības gados." Jaunatnei jau nav sirds no koka, un tā turpmāk varētu uzņemt savā vidū ir jaunos vecīšus (40 gādniekus)^ ir vecos jauniešus (50 gādniekus).
Runājot par ,,jauniem vecīšiem" nevar nosodīt tādu parādību, ka ļoti daudzi no viņu vidus, neskatoties uz labo izglītību un "bagā^ tīgo sabiedrisko pieredzi, atturas no aktīvās sabiedriskas darbības vietējās latviešu'kopības saimēs. Uz visiem mēģinājumiem iesaistīt viņus biedrībās, sniegt padomus un norādījumus, viņi rezignēti atbild: „Ko nu es, es jau savu daļu esmu sabiedrībai nokalpojis, tagad esmu sabiedriskā pensijā, Lai nu tagad raujas jaunie spēki."
Pēc tam, kad nacisti atcēla no Eūrmarkas ģenerālsuperintendenta amatā par iieļās: mutes palaišanu vācu tautas iecienīto bīskapu Di^ ifeeliusu (to pašu, kuru tagad asi nīst komunisti), Dibeliusš tomēr nerimās kritizēt jaunos kakla kungus. Nacisti • nodeva viņu tiešai, bet „vecmodīgs" tiesnesis to attaisno ja. Tad nacistu baznīcas lietu ministrs izsauca viņu pie ļsevis un bargi noprasīja, kamdēj Dibēliuss vēl ecējoties, ja tas vairs neesot viņa pienākums. Baznīcas vīrs ņii-nistram asī atbildējis: „KristTgais cilvēks i vienmēr atrodas dienesta pienākumos!" ^
Vai mūsu tautiešu stājai trimdā nevajadzētu būt līdzīgai? Latvietis trimdā nelcad nav |rrindnieks! Cīņā par tautas un tēvzemes brīvību nepazīst rezervistus, .pensionārus un ārrindniekuš, kuļi drīkstētu atdusēties uz saviem pagātnes dart)u lauriem. Mums jācīnās un jādzīvo nākotnei!
šanu no boļševikiem uņ arī valsts dzīves noorganizēšanu. Pret Zie^ mellatvijās un Igaunijas karaspēku landesvērs un vācu okupācijas karaspēks vērsās pat ar ieročiem ro^ kās. Cietis neveiksmi, tas bija spiests pārtraukt cīņu un dot solījumu izvākties no Latvijas robežām, izņemot landesvēru, kas palika Pagaidu valdības rīcībā. Okupācijas karaspēks Bermonta vadībā vēlreiz uzsāka cīņu pret Latvijas republiku, bet tās armija, sabiedroto flotes atbalstīta, viņu sakāva un izdzina no Latvijas, Tādos apstākļos latviešu karaspēkam bija jācīnās pret boļševikiem, kurus viņš tomēr uzvarēja, sadarbojoties ar igauņu un po}u karaspēku. Pēdējo triecienu boļševikiem viņš deva Latgalē, pēc kuras atbrīvošanas Latvijas republikas Pagaidu valdība līga mieru ar Padomju Savienību. ■:
Latvju tautas aplūkotie piedzīvojumi gadu un dažu mēnešu laika liecina, cik grūtos apstākļos viņai bijā jāorganizē valsts un jācīnās pret saviem vēsturiskajiem ienāi(?r' niekiem. . Tomēr visas grūtības ti ka pārvarētas un mērķis sasniegts^ jo visa latvju tauta ar tēvzemes mīlestību sasniedza kalngalus, īpaši kritiskajos cīņas brīžos, kad sievietes kopa ievainotos karavīrus,
ONDARBS
gatavoja, karaspēkam ēdienu un šuva tam veļu, reizēm pat drēbes, zēni bija ziņneši, sirmgalvji stāvēja sargu vietās, un pārējie vīrieši cīnījās frontē. Karaspēka noorganizēšanā Pagaidu valdībai bija stingri jāpūlas. Sākumā tās rīcībā bijā tikai dažas brīvprātīgo rotas, jo vācu okupācijas karaspēka vadība nelāva mobilizēt latviešu karavīrus. Ziemellatvijā gan tai nebija nekādas teikšanas, tādēļ tur vispirms notika mobilizācija. Pēc Cēsu kaujām Pagaidu valdībai jau bija brīvas rokas arī karaspēka organizēšanā. Papildinot iepriekšējos kadrus un' apmācot karavīrus, armijas vadība veidoja disciplīnētu un labi apmācītu karaspēku, ko gan nebija iespējams labi apbruņot. Pat vissmagāko cīņu laukā tas bija vāji apbruņots; piem., cīņā pret ber-montiešiem latviešu karaspēkam bija tikai 6 veci, lielgabali. Ienaidniekam visur un vienmēr bija arī liels pārspēks, tomēr latviešu armija visās kaujās guva uzvaruy jo bijā tēvzemes mīlestības apgarotā: viņā valdīja varoņu gars ār augstu pienākuma apziņu, un visas brīvības Cīņas bija nepārtraukts va-i-oņdarbs, ar ko varam salīdzināt tikai sengrieķu uzvaras par persiešiem.: -.^^ ^ ■ :P/-Dreiman!s ■ .
LATVIETE ARCHĪTEKTE
Astra Zariņa 1953. gada 13. jūnijā beigusi augstskolu Sietlā ar ..-.„„«xx„j«x« a« Bachelor of Architecture grādu grāda iegūšanai.
(vienīgā ■ meitene starp 30 vlrieš. amerikāņiem. Apbalvota ar godal° gu Faculty Award.
^. Z. dzimusi Eīģā 1929. gadā, plkv.ltn. Ed. Zariņa ģimenē; 1947. g. beigusi ģimnāziju Eslingenā, Vā° cijā. Tā paša gadu rudenī iestājusies Karlsrūes techniiskās augstskolas areihitektūras fakultātē, kur labo sekmju dēļ atsvabināta no mācību naudas. 1949. g. decembrī kopā ar vecākiem ieceļojusi ASV. 1950. g. iestājusies Architektūras fakultātē Vašingtonas valsts augstskolā Sietlā, kur turpina studijas, saņemdama stipendiju. Vecāki paliek uz laukiem. Viņa uztur un apgādā sevi pati, dzīvodama un strādādama universitātes profesora ģimenē. Tai pašā laikā viņa strādā arī architektūras fakultātē.; Kopš 1952. g. strādā ari pie Sietlas ar-cihitekta Paula Kirka. Cer sakrāt naudu, lai pēc gada varētu iestā ties vienā no Austrumpiekrastes techniskajām augstskolām Master
METROPOLE TOKIO
RAKSTS LATVIJAI AMERIKĀ M JAPĀNAS
VĒSTULE LA NO ITĀLIJAS
Tuvu Turīnas centrāltirgum atrodas kāda no visām pusēm noslēgta dala, varētu teikt maza valsts ar saviem 16.000 iedzīvotājiem. Tās iemītnieki ir lielā ģimene, kās dzīvo tikai no Dieva gādības (Divinā Providentia). ,
Dienas, mēneši, gadi paiet uņ dzīve šajā ģimenē arvien tā pati; Dieva gādības valstī nav un nebūs bezdarbnieku, Kotolengo sauc šd valsti, Ico dibināja sv. Kotolēngs 1832. gadā. Mēs bijām ap desmit latviešu, kas, atstājot Eiropu, izteicām vēlēšanos redzēt šo sāpju pilno valsti. Ieejot pa mazajām durvīm liels Krustā Sistā sāpju tēls bija mūsu priekšā, un tur re-(3zēj ām, ka daudzi asarām acīs krita tā priekšā ceios, lūdza vai pateicās par kaut ko!      v       v ;
Pēkšņi kāda māt€, sagrauzta tin aizelsusies, devas pie klostera māsās: „Es mēģināju turēt savu bēr-^ riu pie sevis. Es mīlu savu dēlu. Bet vairāk es nespēju. Viņš kļūst bīstams pārējiem. Ja neuzņemsit, es viņu iznīcināšu uri sekošu pati. Dievs man to piedos."
V;Nēl Ņē! Mēs to gaidām; tūlīt nesiet viņu šurp, vai mēs iesim pie; viņa. Mēs par viņii priecāsimies,,, mierīgi, laipni, atbildēja mā-
Kad to pastāstīju šāvieni tautiešiem, kas itāliešu valodu hesapra^ ta, tie neatbildējā ne vārda, l)et visu sejas kļuva nopietnas un acis raudzījās už sāpju pilnā Pestītājā tēlu. Ko gan ikvienā šaja birīdī do^ .māja?
Beidzot ieradās galvenā māsa un mēs viņas pavadībā uszākam ceļojumu pa šo noslēgto valsti. Ši slimnieku valsts ir 85,000 kv. m. liela; tur dzīvo'13.000 slimo un 3:000 klo^ stera māsu: Visur vislielākā kārtība! Koki, zaļumi, puķes, skaisti atpūtas pai4cl liek nojaust: lielo interesi par iemītniekiem ūn viņu labklājfbu. šie iemītnieki visi ir nedziedinām? slimi. Administrators^
:ka
a 6 io..
kāds priesteris, piezīmēja, ka šis iestādījums daudz kritizēts. Kāpēc likt mocīties nabaga dvēselēm?, daudzi esot jautājusi. „Mēs cīnāmies pret ļaunumu. Vienīgā medicīna pret ļaunumu ir labais. Nonāvējot dzīvu būtni, neradīsim labo, bet gan ļausim augt ļaunumam pasaulē. Apskatiet mūsu slimnīcu, un jums viss būs skaidrs," atbildēja priesteris.
Uzsākot šd ceļojumu, vispirms iegājām kādā meiteņu nodaļā. TUr redzējām vairāk desmit bērnu ~ kropļUi gāņ ar vienu normālu roku, otru nenormāli mazu, gan ar trīs acīm, gan bez deguna^kadu ķermeni bez kājām un rokām, kas nolikts uz soliņa, it ķā notiesāts uz visu mūžu, līdz Visuvarenais sauks pie sevis.
Tālāk ieejam telpā, kur gul pa^ ralizētie: gultās cilvēku ķermeņi, kas elpo, bet jau desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus ir nekustīgi kā mūmijas, un visus šos garos gadus skatās kaut kur vienā punktā, Un atkal māsa mūs sveicina: Sia lodāto Gesu Christo; Sempar Sia lo-
Zem sniegotā Japānas svētā kalna Fūdži, kas kā sargeņģelis jau gadu simtiem ilgi noraugās Nipo-nas mainīgajā sejā, paceļas jāunā
— dzelzbetona Tokija, trešā pilsēta pasaulē, kurā vairāk par septiņi miljoni iedzīvotāju,
Pēc vairākiem ugunsgrēkiem uri zemestrīcēm, :rio kurām Tokija vis-nežēlīgāki piemeklēta 1923. g., kad iznīcināts vairāk ķā 366 tūkstoši celtņu, pilsēta ir iegājusi ceturtajā atjaunošanas posmā. Kopš Otrā Pasaules kara Tokija ir galīgi atjau-nota,visas cīņu rētas skatītāja acīm zudušas. Pilsētā redzama nepārtraukta' celtniecība un ielu uzlabošana. :
Metropoles centrā, kādus piecus blokus no Impērijas pils, stiepjas Japānas vismodernākā iela Ģinza
— Sudrabkausētava, kuras nosaukums cēlies 1612. gadā, kad te atvērta sudrabā, kausētava, lai gan pēc 200 gadiem tā pārcelta citur, tomēr ielu un tās apkārtni turpina
K. Vanags
im.v»'nm:nw
ATCERIES LATVIJ
, ... augusta Torontō kārtējā Pasaules Laiiku Sieviešu Savienības sanāksme, kas notiek reiz pa diviem gadiem, sanāks 1.000 sieviešu no 27 valstīm?
. 0?*^no provinces Niagaras an^ gju^josla 1897. gadā Adelaide Sofi-3a Hater^Hudles organizēja pirmo Sieviešu institūtu. Tagad šis insti-tūts aptver un apvieno . 6.000 000 biedreņu un 103 organizācijas Organizācijas goda prezidentēs amatu ir uzņēmusies karaliene māte Elizabete, bet par. bdedrenēm organizācijā ir ari tagadējā karaliene Elizabete II, princese Margarita
un bija arī nelaiķa karaliene Mērija...., .
Iļifaundlenda. kas kādreiz bija lielākais zvejās centrs Ziemel-amerikā, pārdzīvo saimniecisku revolūciju, jo arvien vairāk vīru katru gadu atraujas no braukšanas uz "Sekliem", kā tie apzīmē piekrastes ūdeņus, kuros gadu simteņiem ļlgi zvejojusi Eiropas un Amerikas zvejnieki. \
1952. gada sezonās vidū zvejniecībā nodarbināti bija 10.000 Aplēsts, ka šoģādbus tikai 6,000. Lā-brādoras zvejnieku flote sarukusi līdz kādam ducim burenieku un pag.: gadā darbojās tikai viena no provinces trim valzivju fabrikām.
Tomēr zvejniecības samazināšanās nenozīmē, ka iestājusies gruti laiki. Patiesība viri nedodas zvejā tāpēc, ka tie .var atrast pastāvīgāku darbu un labāku algu Gusbejas un Sevenailendas melu un buvniecl-
Pieģājām pie kādas nekustīgas būtnes, kas jau 25 gadus atrodas gultā; tās ķermenis ir sastindzis, nevar pat galvu pakustināt. Pirms 25 gadiem viņa bija laimīga divu bērnu māte. „Esmu dzīvāka nekā daudzas citas sievietes, kas doīriā, ka viņas dzīvo, nododoties pasaulīgām baudām. Man nav jāsteidzas, es gaidu, drīz mana dvēsele būs atbrīvota," ar smaidu uz lūpām saka nelaimīgā.
Tālāk sastopamies ar kurlmēmu un aklu sievieti, kas jau 22 gadus dzīvo šeit, un visus šos gadus nav runājusi ne ar vienu, nav neviena redzējusi. : Viņa klusu strādā, labojot kādu drēbes gabalu. Katrā stūrī redzam pa klostera māsai, kas ir nomodā par katra iedzīvotājā kustību, lai varētu sniegt palīdzī-
Kādā vīriešu nodaļā sastapām vairākus simtus psīchiski slimU jauniešu. Tie dzīvo savu dzīvi, savā pasaulē. Daudz pūlu jāpieliek šo cilvēku uzturēšanā un kopšanā, jo ikviens jākopj un jābaro atsevišķi, tāda pati nodala ir sievietēm,'
Kurlmēmo nodaļā redzējām, ka ir; vesels institūts, kur speciālistei —- klostera māsas māca bērnus runāt, strādāt piemērotus amatus,
; :šīs iestādes dibinātājs isv: Kotolengo velējās, lai šo slimnīcu: už^ turētu tikai no; labprātīgiem ziedojumiem Dievišķās; gādības. Un tiešām —^ Dieva gādība ir tik brīnišķīga, kaš liek katram apstāties un padomāt. Bet,,. vislielākā gādība ir: 3.000 nenogurstošas klostera māsas, kas dzīvē nemeklē nekāda cita prieka, kā tikai gādāt pār šiem sāpju ķermeņiem, kopt tos dienu un tiakti. Neviena vīrieša darba roka nav redzama šai iestādījumā. Tikai klostera māsas, kas Dievam solījušās upurēt sevi šiem nelaimīgajiem. Sv. Kotolengo viņas nosauc pār „noreibušām mīlestībā uz Dievu un tuvāko, jo tikai tādā stāvoklī ir iespējams iet šo mīlestības pilno krusta ceļu."
Kad bijām visu apsķātījušiv atcerējāmies sākumā teiktos priestera vārdus, un bijām visi pārliecināti, ka vienīgā medicīna p^et ļaunumu ir labais.
•VĒTRAINA, ATVADĪŠANĀS NO : • PAULAS BRiVKAĻNES ' :
„Nordwest Zeitung" ievietojusi Paulās Brīvkalnes uzņēmumu līdz ar aprakstu par viņas atvadīšanos no Oldenburgas operas. Atvadu izrādē viņa dziedājusi Karmenu ūn jūsmīgā pubi&a veltījusi viņai vētrainus aplausus, līdz ar labiem novēlējumiem nākošai sezonai. Kā zināms, Brīvkalni pēc atvaļinājuma, kuru viņa pavadīja kalnos, gaida darbs Esena^ operā:
saukt par Sudrabkaušētavu, kura ir Tālo Austrumu lepnums, tāpat ka amerikāņiem viņu Brodvejs.
Vakaros Ginza ir pārpildīta ar labi ģērbtiem ļaudīm. Redz daudzus pārīšus un veikalu skatlogu vērotājus. Pie logiem, kur izstādīr ti televīzijas aparāti, redz ļaužu bariņus, kas aizrauti seko kādam uzvedumam slavenajā Kabuki teātrī, vai kam citam. Tikai apmēram pirms gada, Japānā atvēra pirnio televīzijas raidītāju. Ginza ^ir Japānas skatuve, te ārezmnieku pārsteidz lin sagaida ar atvērtām rokām. Te eiropisks iespaids. Pilsēta bez   debesskrāpjiem,   ar savām dzelzbetona 12 - 14 stāvu celtnēm un tīrām ielām stipri atgādiha .mūsu Rīgu. Pilsēta lepojas arī ar apakšzemes satiksmi subveju un ir pārpildīta ar taksometriem, maziem  autoj  kuriem  ir vienāda, ārzemniekiem ne visai patīkama elektriskā taure. Šīs taures skan bez apstājas, it kā kliegdamas pēc ceļa un vēl lielāka ātruma. Pēdējā laikā arī Japānas prese: sākusi uztraukties par šo negatīvo parādību. Tauru skaņās daudzus sanikno un rezultātā veikalnieki zaudē neskaitāmus pircējus.
Metropoles veikalnieki ir ļoti laipni pret ārzemniekiem, laikam ar aprēķinu, jp tūristu naudas nia-ki ir biezāki. Tiklīdz ārzemnieks sper soli pāri veikala slleksnimi tam pretim steidzas pārdevējs —
■ EKSKURSIJŪ:.PIE :LATVIEŠU v " ^; ĻAUKSAIM^^ ;;
rīko Latviešu agronoma biedrība Kanādā: svētdien, 16. augustā. Visiem interesentiem sapulcēšanās 16. augustā plķst^ 10. V. Gobas saimniecībā Dundalkā. Saimniecība atrodas 10 Highway malā, žie-riieļU pusē, pūs jūdzi pirms Dun-dalkas ceļa, Crēķinot no Toronto puses). Dundalkas apkārtnē paredzēts apskatīt V. Gobas, R. Liēpi--ņa un Smiltnieka saimniecības. Pēc tam Orarižvilles apkārtnē J. Vanaga, A; Apses, Ņ. Borisa un, ja laiks atļaus, arī citās saimniecības.
informāc. var dabūt un tāpat auto īpašnieki, kam būtu brīvas vietas var zvanīt agr. K.. Priedītirŗi, tel/Kil 6245, Toronto.
V. lJiska,;LAB: Kanādā v. pr-dis
AUTO SATIKSME AR SAULAINI
Katru svētdienu , pl. 9 autobuss atiet no Sv. Jāņa baznīcas (Bloor — Concord Ave) un atgriežas tās pašas dienas vakarā.
Braucējiem jāpieteicas iepriekš pie A. Kurša, tel. GE 6016 līdz ceturtdienas vakāj?am.
IZRAKUMI SENAJĀS BAĪJĀS . •
1939. gadā iesāka izrakumus 10 km rietumos: no Neapoles, bijušā romiešu ķurōta pilsētā Baijās, bet tos pārtraiica Otrs Pasaules karš. 1950, gadā atkal atsāka izrakumu darbus profesora Amedeo Majuri vadībā. Pētījumi devuši ļoti daudz vērtīgu materiālu, pie kam atklājies, ka Baijas, bijušā kūrošta pilsēta, uzcelta apmēram 500 metru krasta joslā, un tās celtnes te-rasveidīgi pacēlušās līdz kalna galam. Tagad kalna gala atrodas kāda Viduslaikos celta pils, bet pati pilsēta iznīcinātā malārijas epidēmijās un zemestrīcēs. Atrakumos konstatēts, ka pilsētā bijuši 15 ro-miešu peldbaseini, ar veselības kopšanai ieteicamo sēravotu ūdeni. Vienu no avotiem vēl joprojām izmanto līdz pat mūsu dienām. Šie avotu dziedniecības ūdeņi kā arī maigais jūras klimats un skaistā apkārtne pievilkuši bagāto un izcilo romiešu interesi un pamazām pilsētiņa izbūvēta par vienu no ievērojamākām atpūtās vietām. Lepnas vasarnīcas tur sev kādreiz uzcēluši Jūlijs Cēzars, Kaligula, Nē-roris u. c.^ 138. gādā Gēzara vasarnīcā miris arī slavenais romiešu ķeizars Hadrians.
Līdz šim izrakumos atraktas trīs peldu iestādes, mazs teātris, dažas terases ūn lielāks skaits skulptū-ru.
Atrakumus apskatījusi starptautisko muzeju padome, kas darbojas pie Apvienoto Nāciju mākslas, kul-tiiras un Izglītības organizācijas, m tagad tie pieejami an publikai.:
angļu valodas pratējs. Mazākajos veikalos pārdevējas pircēju ,saņem ar bijīgu reveransu, bet lielākajos šī vecā japāņu paraža jau atmesta.
Tāpat japāņi atmetuši tautisko tērpu kimorio. Tokijas ielās tikai pa retam var sastapt kādu kimono. Redz gan daudzus, kuri valkā īpatnējus apavus, kas iŗ līdzīgi koka klikatām uri, sastāv no dēlīša pēdas garumā, zem kura ir piestiprināti divi klucīši. Šīs koka sandales valkā kā vīrieši, tā arī sievietes.   ; ■
Japāņu viesmīlība dažkārt, tiek istingri pārspīlēta. Karavīrs reti var paiet simts metru, kad piesteidzas iztapīgi „zelļi", piedāvājot aizvadīt uz izpriecu vietām — lokāliem...
Pēc oficiālām ziņām Tokija vien ir 40.000 ielu;„dāmas", kuras; sacenšas izpeļņā, ķas sākas ar 1500 jenu (360 jenu $1.-1 stundā vai 7000 jenu diennktī. šīs „viesmīles" dažreiz ir ļoti „piēķlājīģas". Iznākot no Ērnie Paile kino, pasaucu taksi, lai brauktu atpakaļ uz nometni. Kāpjot mašīnā, nepaspēju aizvērt durvis, jo pa tām spraucās iekšā kādā tumšmataina meiča, nevarēju nemaz atkratīties, gandrīz bija jāsauc policija, uzmācīgi viņa vēlējās „ielūgt" mani ciemos...
Ja ārzemnieks ieiet --kādā no nakts lokāliem, viņām pretim stēir dzas kāda no daudzajām geišām un smaidot apsēžas blakus,:un stādās priekšā vai nu kā „Pegī", „Džēnī" vai „Glorija", un bez lieka ievada jautā vai drīkst pasūtināt sev V.Tom Kolins" (300 jenu), kas izrādās nav nekās stiprāks par limonādi, par ko Viņa vēlāk saņem 100 līdz 200 jenu atlaidi. Par spīti dārgajām „Tom Kolins limonādēm", šie lojāli vienmēr ir pārpildīti, kur daž-•eiz izceļas mazas nepatikšanas ar jāpāņieni, ;:
Japāņu prese ir kāra uz amerikāņu arriiijas locekļu — japāņu pilsoņu . ķildām un skandāliem: Katrņ dienu japāņu, laikrakstos un žurnālos tiek atreferēti nepatīkami atgadījumi. Daudzi šādi atgadījumi ir izpušķoti, ķMu gadījumi pataisīti par ļoti svarīgiem, reizēm pie-ņeniot politisku nokrāsu. : ■ Runājot par politiku, Japānā vērojami spēki, kas katru dienu pie^ ņemas stiprumā ^ lēnām sāk noņemt masku, atsedzot patieso seju; un tikai nākotnē varēs pateikt, kādu kursu demokrātiskā Japāna ies.
Msigo Atoms
Atceroties mi&su dzimtenes dabag pieminekjļis, atmiņā atviz Latvijas'alas, ko veidojušas gan cilvēku rokas, gan pirms daudziem
datias varenibsu
dzinātās alas Siguldā. Par Ģūtma-ņa alu, Turaidas pusē, stāsta, ka vietējām lībju valdniekam Ridau-gam bijuši neuzticīga sieva. Ri-daugs viņu licis dzīvu ierakt Glu° jas krastā. Nelaimīgā, sirdsapziņas mocīta, tik gauži raudājusi ka asaras izskalojušas plašo alu. Gūt-maņaļas avotu, kas^satur dzelzi; jau lībji uzskatīja par svētavotu ar dziedinātājām īpašībām un vēl tikai pirms 40 gadiem avotā varēja atrast ziedam iemesto naudu. Alas sienās ieskrāpēti apmeklētāju vārdi, vecākais no 16. g.s., 1830. g.te savu vārdu ieskrāpējis arī vēlākais " Krievijas cars Nikolajs .Pirmais. 160L g. 1. augustā šajā alā, poļu armijas dezertieris junkurs Jaku-bovskis nogalināja Turaidas Rozi Maiju. Virs Gūtmaņa alas ir mazāka ala — Viktora ala, kuru izcirtis Turaidas Maijas līgavainis Viktors, kurš strādājgl Siguldas pusē par dārznieku, lai Maijai, vakaros, kad viņš bija darbos aizņemts, būtu kur piemesties ar savu mazo audžu māsu Hermīni.
VELNA ALA
>...■..
Ikviens Siguldas apmeklētājs vēl labi atcerēsies 'jauko rāpšanos pa 325 pakāpieniem no Krimuldas pils drupām uz Gaujas krastu, lai apmeklēti! teiksmaino Velna alu. Te bijusi velna pekle, un mazie velnēni, pa -alā vēl tagad redzamiem caurumiem, traukušies ļaudis ākstīt. Ja ieklausījās, velnu rūkšanu patiesi varēja vēl dzirdēt arī mūsu dienās. Velna alā bija slēpušies Turaidas Maijas slepkava Ja-kubovskis ar Skudricu. Siguldas pusē, netālu no Satezeles pilskalna, atradās divi romantiskas, bet mazāk pazīstamas alas: Pētera ala, kurā Ziemeļu karā no tatāriem slēpdamies  sev  dzīvību  izglābis ; saimnieks Pēteris, un Kraukļu ala.
Bez Siguldas Velna alas Velna alas vēl zināmas ari citās vietās. Tā pazīstaida ir arī Velnala pie Mazsalacas. Izlienot cauri šai šaurai un 5 metri garai Velnalai varēja nokļūt augstā, aukstā un plašā Velna pagrabā (Salacas krastā, ce- ; ļā uz Skaņo kalnu, vēl bija Upuŗr. ala — zem Salacas pilskalna, sena lībju svētvieta, un Eņģeļu ala). Velnala vēl zināma Murjānī (17 m dziļa), aiz Vecupes, un Raunā.
BRŪTES ALA
Brūtes jeb Sarkanā alā pie Gaujas, Meijermuižā (3 km no Cēsīm),. 1577. g. no Jāņa Briesmīgā ilgu laiku slēpies kāds latvju saimnieks ar savu iecerēto, līdz tatāri viņus atraduši un nohiocījuši. Mazākas alas zināmas arī pie Vaives gravas, kur saimniekoja ģen. Kr. Berķis, un Jaunraunā. Ellītes alu atcerēsies tie, kuriem bijusi izdevība pabūt Lodē (pie pagasta nama).
Cēsinieki bija lepni arī uz to, ka viņu jaukajā pilsētā, turpat pie Gaujas ielas, atradās visai impozanta ala — smilšakmenī veidotā 45 m dziļā Vintera ala^ lakstīgalu pietirallinātapā Vintera gravā.Diem-žēl Vinteral'as, romantiku mazināja virsmežniecībās „labierīcības," kas bija ierīkotas tieši,virs šīs alas; Pie. Vintera alas, pēc krievu — turku kara, uz izklātiem paklājiem ;Die-vu lūdza 1878. g. Cēsīs nometinātie turku gūstekņi.
Nedomāju, ka š!s pārskats par; Latvijas alām būtu pilnīgs. Droši vien vēl daudzās vietās mūsu dzimtajā zemē palika jaukas, nostāstiem bagātas alas. Vai tu, mīļais lasītāj, nevarētu nākt talkā un pastāstīt, kādas alas Latvijā vēl Tev zinā° mas? Mūsu lasītāji Tev teiks latvisku paldies!
III
.  ŖIEŽUPITESALAS . Lielākās alas Latvijā bija Riež-upītes alas, apm. 5 km no senās Kursas hercogu galvaspilsētas Kuldīgas, apm. pus km no Riežupes ietekas Ventā, Lejaszveju māju robežās. Par dažiem santīmiem šajās mājās varēja iegūt ir sveces ceļo^ jumam pa alu labirintiem, ir pavadoni, kui^ drošināja pabailīgo pilsētnieku varonīgi sekot viņam pa tumšajām ejām, jo neba jau ši būšot tieši tā diena, kad alas atkal iebrukšot. Bet arī tad grupām bija jāturas vienkopus un alu stūros jāatstāj pa degošai svecītei, lai ņeapmaldītbs; :
Riežupes baltās sinilts alas kļuva plašāki pazīstamās hercoga Jēkaba laikā, kad alas, ķuŗas aizvēstures laikos: rādījušās tekošo ūdeņu un ledus grauzēja darbībā, tika paplašinātas ūn padziļinātas, izmantojot tīrās un baltās smiltis stikla rūpniecībai. Alas paplašinātas divu paaudžu laikā; iznesot smiltis ar maisiem. .'Pirms 1: Pasaules kara smiltis pārdotas Ozolnieku stikla fabrikai par 500 zelta rubļiem gadā, bet Latvijas laikā Lejaszveju saimnieks gadā izveda ap 300 vagonu smilšu^ nogādājot tās pa Ventu līdz Ventspilij uri no turienes vagonos uz Rīgu, Ilģeciema stikla fabrikai (Riežupes alu smilts saturēja tikai 0.12 proc. dzelzs oksi-da). Ar alu baltajām smiltīm apkaimes saimnieki augstos svētkos, pēc senču paražas, izkaisīja istabu grīdas un durvju priekšas. Reiz kāds alu posms iebruka, nosmacējot mežsargmāju kalponi. 1913. g. iegruva druva virs alām.  1905. g. alās slēpās revolucionāri.
Riežupes alu kopgarums pārsniedz 2 kilometrus ar vienu vienīgu izeju virspusē. Skolu muzeja direktors j. Šiliņš bija izmērījis alu labirintus un pagatavojis vienīgo alu plānu, atzīdams, ka alas atgādinot Romas Via Appia kristīgo katakombas.   Svecīšu plīvojošās liesmiņas, pazemes dzestrums, baismīgs klusums un priekšā rēgojošā tumsa, radīja alu apmeklētājos savādu, pat mistisku noskaņu. Tradīcija prasīja, lai katrs alu apmeklētājs iznes līdzi sev piemiņai sauju baltās smilts. JKuŗzemes cietokt šņa perioda sākumā, 1944. g. oktobrī, daļa Riežupes alu iebruka.
Vēsturiskās romantikas cienītājiem interesanta šķita devona sarkana smilšakirienī veidotā Dāvida ala Slīteres' Zilajos kalnos (15 km riō Dundagas), kādreizējās Litori-rias jūras štāvkrasta, kuru jūra veidojusi pēcledūs laikmeta sākumā, kad bangas apskalojušas šīs Kursas kraujas pamatu un nodrupniājušas to stāvu. Dāvida ala atradās apm. 1 ķm no Slīteres mežu ugunsgrēku novērošanās bākas, no kuras varēja saredzēt ir Roņu, ir Samu salas. Bākas sargs, vecais Konrāda tēvs, neskopojās nostāstiem, ka uz klints, virs Dāvida alas,. sensenos laikos reiz "bijusi pils, kur dzīvojis varonīgs jūras laupītājs Dāvids. Pils vēlāk iegruvūsi zemē, bet ve-' čie ļaudis varot apzvērēt, ka pils vietā paši savām acīm redzējuši iedoburiiu, it kā pils skursteņa vietu, pa kuru iemestais akmens tikai pēc laba laika atsities pret kaut ko dzidri skanīgu; Lai nu :kā, bet zviedru archīvos patiesi atrodami senraksti pār vikingu gaitām, kuros minēts, ka Kursas piekrastē bijušas laupītāju pilis ar tur apslēptām bagātībām.
• : -MĀRAS: KAMBARI No Kursas alām vēl minami Māras kambari, sarkanā smilšakmenī, Abavas senlejas labā kraujā (apm. 13 km no Sabiles, Rendas virzienā), pie Stepju, mājām. Māras kambari, ir alu grupa, 4 augstākas alas-un vairākas zemākas un aizbirušās alas. Māras kambari ir sena upuru vieta, vēl pag, gadsimtā ļaudis te nesuši izedoķlus senču dieviem. Nosaukumu alas ieguvušas no Sv, Marijas tēla, ko te iesvētījuši katoļu garīdznieki. Vecie ļaudis tuvējās Kališu dzirnavās zināja stā-.stīt,. ka: gaišās mēness naktīs Mā-fas kambaros redzamas svētmeitas aužam un dejojam, bet ja kāds tām tuvojoties; paliekot mēms ūz visiem laikiem. Maz ticams, ka pēc tāda biedinājuma kad būs bijusi drosme novērot mēnesnīcā teiksmainās laumas. Uzglabājies ticējums, kā ja Māras kambaros rokot un lāpsta atduroties pret ko cietu, nekādā ziņā nedrīkstot ar lāpstu piesist, citādi svētmeitām sadragāšot galvas.
(GUTMA?JA ALA" Vidzemē   pie vispopulārākāmjl alām laikam gan pieskaitāmas dau^
I
CEĻA VARDI
Arī mūsu ļaunākās priekš-i nojautas bieži mūs pieviļ — i un ļoti maz cilvēku mirst ar i to slimību, no kuras viņi dzl-i vē visvairāk ir baidījušies. § Horācijs
Šīsdienas slimība nr tikai vakardienas pārkāpto likumu sekas.
Persiešu sakāmvārds
i Izbijis draugs ir ļaunāks I ļ par ienaidnieku. 1 i Somu sa&āmvārds i
Cilvēkam ir nepieciešami sastapties ar kārdinājumiem, lai viņš sevi lepaātu un sevi nenovērtētu par zemu vai augstm.
Hemingvejs
i