The Latwan li^^l^' ^^""^^
Ū.SJL
Md Twlc« W^£cl7 trO A V AS ViTK A 6 8
and Busineu OfSicds: .-«ŽS Huron it, Toroalo. Onl., ' Telftphona — EM 8-0792
EdIJof In ī^: A. ZvērlņS .(ffir-aa 15 Drive aīdiinoiMl HIU W, M. ^f. US^ Tel.: ^Irginia 9-7W8
AirTHOHIZED AS SEGOND CLASS MAIL ^OST OFFICE DEPARTMENT, 6TTAW;»
64./189. n-rs.
TREŠDIEN, 1953, G. 19. AUGUSTA
3. GADS
Latviešu laikraksts Amerikā
IsaAft d!v«t Mists n«di|i •» itdldieiifts un MMdSanA» Xzd«v»ls — Apgid» &A1IGX7AS VANAGS @alv«twl8 rodaktoņ IHORIDA ViKSHA
Htdakelja an kantoris: 1S3 Kuzon St. Toronto, Ontt Canada Telepheno — CM t-OTtS ASV 7adakel]a: A. Zv^Tlņl, 1§ §5 Driva, mchmond HilI,, 18. IT. UBA Tai.: 7lsgto6i 9-m8 AbonSianas maksa ASV luī Kanadi: : . pa» 1 mSn. SI.SO; par 3 mēn. S4.S0; 6 ssēn. $8.50; par 1 gadu SlB.-%
Slttdlnā}ttn»a maksai slud. da|ā SlMi UikMiA nM par vionu collaB telpu 1 siejo r
KOMONISTI KOREJA GRIB NODROŠINĀTIES AR ĶĪLNIEKIEM
No Panmundžomas siņo, ka Apvienožō Nāciju augstākā militārā vadība pieprasījusi, lai komunisti nekavējoties atbrīvo visus sabiedroto gūstekņus, kas vien vēlas atgriezties mājās. Komunisti pastāv uz 16, ka tie sabiedroto gūstekņi, kas notiesāti par ,.dažādiem noziegumiem", paturami gūstā līdz viņu apcietinājuma laiko notecēšanai.
Atbrīvotie sabiedroto kara gūstekņi zina stāstīt, ka lielākā daļa notiesāti tikai īsi pirnjs vai tūliņ pēc pamiera nolīgšanas par dažādiem komunistu izgudrotiem noziegumiem un ka īstais viņu paturēšanas iemesls ir komunistu nodrošināšanās ar ķīlniekiem, lai vēlāk politiskās konferences laikā viņi varētu labāk kaulēties.
Nākošajā gūstekņu apmaiņas dienā komunisti paziņojuši, ka atbrīvos 5G angļus, 50 amerikāņus un 300 dienvidkorejiešus. Pēc pamiera komunisti bija ziņojuši,, ka no gūsta atbrīvos 14 kanādiešus. Līdz šim atbrīvoti tikai trīs un par pārējiem vienpadsmit nekas nav zināms.
Pag. piektdienas gūstekņu: repatriācijas komisijas sanāksmē sabiedroto komisijas vadītājs pieprasīja no komunistiem garantijas, ka. visi tie kara gūstekņi, kas vēlas atgriezties mājās, tiks arī atbrīvoti. Viņš uzsvēra, ka pamiera līgumā nav tādu punktu, kas dotu komunistiem iespēju likumīgi aizturēt sabiedroto gūstekņus. Apvienoto Nāciju pie-
prasījums nāca pēc tam, kad 84. no gūsta atbrīvotais amerikāņu karavīrs papildināja pārējo atbrīvoto, gūstekņu stāstus par komunistu apcietināšanām un tiesām pēc pamiera līguma parakstīšanas.
Ļoti iespējams, ka komunistu atbilde uz sabiedroto pieprasījumiem būs negatīva, jo komunistu Ķīnas radio jau bija paspējis izlamāt sabiedrotos un uzsvērt, ka sakarā ar Ženēvas konvenciju Viņiem esot tiesības paturēt apsūdzētos gūstekņus. Komunistu radio uzbrukums sākās tūliņ pēc tam, kad Sav. Valstu ārlietu mi-^ nistrs Dalless pieprasīja nekavējoties, visu ^ sabiedroto gūstekņu atbrīvošanu, piedraudēdams, ka, ja komunisti aiztur sabiedroto gūstekņus, tad Apvienotās Nācijas darīs. to pašu ar sagūstītiem komunistiem. Amerikāņu Valsts Departaments uzsvēra, ka pašreizējam pamieram nav sakara ar Žonēvas konvenciju un ka tieši šim pamieram izstrādātie noteikumi paredz, ka visi tie gūstekņi, kas vēlas atgriezties mājās, tur nekavējoties arī nosūtāmi.
KRIEVI STEIDZINA VĀCIJAS MIERA
No Berlīnes ziņo, ka krieviem jauns priekšlikums Vācijas miera konferences jautājurfiā.. Un, proti, viņi tagad vēlētos, lai 4 „lielie" Vācijas jautājumu pārrunātu jau nākošos sešos mēnešos. Tāpat krievi prasa, lai ar 1954. g. 1. janvāri visi okupācijas spēki Vācijā izbeidz reparāciju iekasēšanu, šos priekšlikumus Maskavas ārlietu ministrija iesniegusi Francijas, Anglijas un ASV sūtniecībām. Bez tam vēl komunistiem ir padomā Austrum Vācijas un Rietum-vācijas parlamentu apvienošana ar vairāku citu„demokratisku organizāciju" piedalīšanos.
REVOLOCIJA PERSIJĀ
NEIZDEVIES ŠACHA MĒĢINĀJUMS GĀZT MOSA DEGHU. SACHS AR SIEVU LIDMAŠĪNĀ AIZBĒDZIS UZ IRĀKU. PERSIEŠI PIEPRASA ŠAČHA
IZDOŠANU
No Teherāaas ziņo, ka, pēc karalisko miesas sargu nesekmīga mēģinājuma gāzt ministru prezidentu Mosadeghu, šachs aizbēdzis no Persija. Drīzumā sagaida Persijas izsludināšanu par repubļiķui ar Mosadeghu kā pirmo republikas prezidentu.
15. augusta nakts Teherānā bija nemiera pilna, v^acha vārdā viņa miesas sargi apcietināja vairākus Mosadegha ministrus, bet pats miesas sargu komandieris apcietināts brīdī, kad, viņš savukārt mēģinājis apcietināt ministru prezidentu Mosadeghu.
Pēc neveiksmīgā apvērsuma šachs kopā ar sievu iekāpuši sa-
KAROJOŠĀS PUSES PAMIERA LAIKĀ GRANĀTU VIETĀ LIETO
FRANCIJAS STREIKU ATPLŪDI
No Parīzes ziņoj ka Francijas streiki pamazām sāk ieiet normālākā gultnē un ka^ valdībai sadarbībā ar nekomūnistiskām arodbiedrībām, daudzi strādnieki jau atgriezušies savās darba vietās. Vairākās pilsētās pasts jau i atsācis savu darbību un Parīzē daļēji darbojas apakšzemes dzelzceļš, un arī autobusu satiksme sāk lēnām atgriezties nomiālās sliedēs, jo tagad, kad pārējās arodbīedrī-^ bas no streika izstājušās, pālikušv tikai komunisti. Bet viņu ir tik daudz, ka arī bez pārējo piedalīr šahāš par ņbrmālū dzīvi vēl nav ■.ko■.^runāt.
KONGRESA IZMEKIJĒŠ. KOm S^ĀVS
- Kongresa komitejā, lai ižm^ēk-lētu Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā, Tautas Vietnieku nama priekšsēdis Mar-^ tins izraudzījis personasj; kuru līdzšinējā darbība un pieredze liecina, kā tie būs piemēroti šim uzdevumam. Ir gluži dabiski, ķia par izmeklēšanas komitejas pr-di iecelts šī: projektā iesniedzējs Kerstens. Viņš kļ^^^ polītiskās aprindās kā Savstarpējās palīdzības akta autors, kas paredz 100 miljonus dolarū> lai palīdzētu bēgļiem no komunistiskajām zemēm uņ atbalstītu prete-stību komunismam. > ; Bentlijs bija ASV sūtniecības loceklis ■ ļjngārijā tanī laikā; kad tur varu pārņēma komunisti. Bp-ņins ir piedzīvojis jurists.
Čerčils atkal brīc^ina Hī
SĒRS VINSTONS ČERČILS SAKA, KA ANGLIJA NEATBAL-STīšOT DIENVIDKOREJU, JA PREZIDENTS-ļ^! .LAURIS PA-MIEļSA LĪGUMU.
No Londonas ziņo, ka Anglijas ministru prezidents Vinstons čerčils brīdinājis Dienvidkorejas prezidentu Rī, ka Anglija neatbalstīšot Dienvidkoreju ar saviem bruņotiem spēkiem, ja. Rī lauzīs Korejas pamiera līgumu. Bet Anglija nekavējoties pievienošoties pārējām "15 Apvienoto Nāciju Valstīm, kas jau agrāk cīnījās pret komunistiem tai gadījumā, jav komīnisti lauztu pamierā līgumu.
No Tokio ziņo. ka izkāpjot In-čonas krastā, sacēlušies apmaiņai paredzētie ziemelkorej iešu kara gūstekņi, kas uzbrulkuši dienvid-korejiešiem. Sekojošā kaujā un c^cmeņu lietū ievainoti 319 zie-meļkorejieši. Sakarā ar šiem nepatīkamajiem starpgadījumiem komunisti iesnieguši Apv. Nācijām asu protestu, kas bāzēts uz it kā sliktu apiešanos ar komunistu gūiStekņiem Apvienoto Nāciju gūstekņu nometnēs. Tai pašā lair kā komunisti iesnieguši protestu sorī par viņu Sarkanā Krusta darbības traucēšanu.
Pagājušā nedēļā slikto laika ap«-stākļu dēļ kāda Apvienoto Nāciju lidmašīna, piekomandēta kādas komunistu Sarkanā Krusta vienīr bas pārvadāšanai, bijusi piespiesta nolaisties, nesasniegusi savu gala mērķi. Komunisti to ieskatījuši par viņu darba traucēšanu un brīvības ierobežošanu un nekavējoties uzsākuši 24 stundu ilgu bada streiku.
Komunistu Sarkanais Krusts savu kulminācijas punktu sasniedzis kādā kopēiā sanāksmē, kur komunistu Ķīnas un Žiemeļkpre-jas pārstāvji vairāk kā trīs stundas nepārtraukti apvainojuši AN komunistu gūstekņu bādināšanā, mocīšanā un slepkavošanā Dienvidkorejas gūstekņu nometnēs.
Iesniegdami savu protestu militārai pamiera komisijai, komunisti vēl pievienojuši deviņus jaunus pamiera līguma laušanas apvainojumus. Tagad, pēc komunistu rēķiniem, sabiedrotie pamiera noteikumus pārkāpuši jau 44 reizes.
•Daudzkārt notikušas sadursmes vaļējās smagās mašīnās braucošo komunistu gūstekņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju starpā. Garāmbraucošie komunisti apmeta dienvidkorejiešus ar. saviem smagajiem zābakiem, kamēr pēdējie atbildēja ar akmeņu un ķieģeļu lietu.
GŪSTEKŅU APMAINA
vā privātajā lidmašīnā un pārlidojuši pāri robežai uz Bagdadi Irākā.
šacham aizbēgot, Teherānas ielas pildījušās satrakotiem komunistiem, kas klieguši, lai šachu ved atpakaļ uz Persiju un nodod tiesāšanai un lai visus amerikāņus nekavējoties izraida no viņu zemes. .
ITĀLIJAI JAUNA VALDĪBA
Itālijas valsts prezidents jauna kabineta sastādīšanu tagad uzdevis agrākam finanču ministram Džusepem Pella; kas paziņojis, ka pats uzņemsies ne tikai ministru prezidenta, bet arī ārlietu un finanču ministra pienākumus. Agrākais ministru prezidents un ārlietu ministrs de Gasperi jaunajā valdībā neieiet.
dota iespēja apsūdzēt PSRS
Dibinās komisiju materiālu apstrādāšanai
Komiteja L&itvijas Brīvība bija aicinājusi Ņujorkas latviešu organizāciju pārstāvjus Baltijas Brīvības namā, lai pārrunātu, kas tagad darāms, lai apgādātu KerstenalzmeklēŠEsias komiteju ar vajadzīgiem materiāliem par komunistu vardarbību Lat» . . . ■" ■ ■■ vijā.... ■
No Panmundžomas ziņoļ ka 12 gūstekņu apmaiņas dienās komunisti atbrīvojuši 4.777 sabiedroto gūstekņus no tiem 12.763, kas, pēc komunistu datiem, atrodas viņu rokās. Līdz šim trūkst jebkādu ziņu,: kas noticis ar amerikāņu ģenerālmajoru Dinu, kas ir augstākais amerikāņu virsnieks ko-niūnistii gūstā;" Ģen. Dins krita komunistu rokās, vadot Taidžonas aizstāvēšanas operācijas 195(K gadā. Kopš tā laika par viņa likteni nekas nav zināms.
KLB priekšsēdis Dr. V., Māsēns iepazīstināja ar Kerstena rezolūcijas vēsturi, kas sekmīgi noslēgusies ar izmeklēšarias komisijas iecelšanu. Ievērojot, ka Kongresam pagājušā sesijā bija iesniegti 80 likumprojekti, mums augsti jānovērtē tas, ka Tautas Vietnieku, nams atradis laiku.. Baltijas valstu jautājuma apspriešanai. Izmeklēšanas komitejai jau atvēlēti 30.000 dolāru. Ar šīs komitejas iecelšanu mums tagad radīta iespēja celt apsūdzību pret krievu rīcību Baltijas valstīs. Pasaules spēcīgākās demokrātijas — Savienoto Valstu Kongress izteicis gatavību uzklausīt mūsu sūdzību, Mūsu pienākums tagad ir šo apsūdzību uzturēt un gādāt, lai visi fakti par Maskavas rīcību kļūtu zināmi. Kongresa izmeklēšanas komisijas atzinums paliks uz visiem laikiem, un neviens to nevarēs grozīt.
AUGU m MALERKOVA STABULĒ
9 9
ANGĻI PRASA, LAI ARĪ INDIJA UN PADOMJU SAVIENĪBA PIEDALĀS KOREJAS MIERA KONFERENCĒ
Apvienotās Nācijas ziņo no Ņujorkas, k& Anglija paredzējusi pieprasīt, arī bez Sav. Valstu atbalsta, lai Apvienoto Nāciju pilnsapulce ieskaita Indiju un Padomju Savienību Korejas miera konferencē. Angļu un amerikāņu šķelš««iās šai jautājumā ir viena 'no visnopietnākām kāda jebkad notikusi.
Pēc politiķu domām, nav nekādu cerību, ka plaisu abu valstu starpā varētu saglābt Apvienoto Nāciju Pilnsapulcē. Kaut arī nav nekādu cerību domstarpību likvidēšanai, sabiedrotie tomēr vel mēģinās, kad sanāks 16 nācijas, kas piedalījās Korejas kapā, lai savstarpēji darītu visu iespējamo šī nepatīkamā jautājuma no* kārtošanai mājas kārtībā. Kā liekas, angļi vairāk uztraucas, ka varētu nepiedalīties Padomju Savienība nekā Indija. Pēc angļu domām, Korejas miera konferen-
9
SABIEDROTO KARĀ GŪSTEKŅI. KUŖI^N^
(Busbqy) ir vecs Kongresa loceklis un pazīstams kā cīnītājs pret komunismu. Medene (Madden) bijā 'Kongresā komitejas priekšsēdis, kas izmeklēja Katīrias virsnieku slepkavības lietu. Makro-vics ļ(Machrowicz) bija Katīnās izmeklēšanas komitejas loceklis; viņš ir poļu izcelsmes un agrākais Amerikas Poļu kongresa pfļēķi sēdis. Dods (Dodd) bija prokurors Nirnbeŗgas starptāumsķajā tiesā.
Komiteja sanākusi uz savu pirmo sēdi 6. augustā, bet tānzsāks savu darbus paredzams, ār pktob-ra mēnesi. Komitejas darba birojs atradīsies Kapitola ēkā Vašingtonā, bet tās Ipceķļi izbrauks uz dažādām vietām ASV, lai uzklausīs tu liecībās. ■
Par šīs komitejas nodibināšanu lielu interesi izrāda ukraiņu un Kaukāza tautu trimdas organizācijas, kas arī izteikušas gatavību
nodot komitejai liecības.
Līdz šim brīvā pasaule par komunistiem bija tikai dzirdējusi un bieži vien nezinātāji neticībā grozīja galvas, kad tiem mēģināja iestāstīt, ko īstenībā komunisms nozīmē. Bet tagad, pēc Korejas pamiera nolīgšanas, aina strauji iņainījusiēs: ārī netipigie sākuši šaubīties, kad pašu amerikāņu gūstekņi stāsta patiesību par koniūnistu neģēlībām uii mer, žonībii. Jā^ līdz ar gūstekņu nometņu vārtu atvēršanos atvērās arī pasaules acis un ausis. Kaut nu tai pietiktu pacietības klausīties un skatīties, lai visu redzētu, dzirdētu, ievērotu un atcerētos; lai vakardienas kļūdas un šīsdienas neticība rītdien pārvērstos darbos.
1950. - 1951." gada bargajā ziemā Ziemeļkbrejā galu dabūjuši vismaz 2000 amerikāņu kara gūstekņu. Mājās; atlaistie gūstekņi stāsta; ka visniaz 2000 amerikāņu komunisti nemaz nav pieteikuši, un tiem nav, nekādu cerību atgriezties mājās, Tie, kās nupat atgriezušies nō koiņūnistu gūsta, stāsta, ka viņi mērdēti- badā, sisti Un mocītie . Viņi stāsta par šausmām, kādas dzīviem cilvēkiem bijis jāpārcieš, kad kājām bijis jānoiet daudzi siniti jūdžu un ķa nes|)ēkā pagurušos sargi vienkārši nošāvuši, nodūruši vai pārnietuši pāri klinšu malai, jā^ toreiz amerikāņi bija jau Ziemeļ-koreju gandrīz uzvarējuši. Bet tad karā iestājās Ķīna un SāV; Valstis kluvā domīgas, iet tālāk
vai ne. Vašingtona prasīja padomu saviem sabiedrotiem,' un tā bija amerikāņu lielā kļūda. Arī Kārlis 12. reiz paklausīja saviem ģēnerāļieni un atlika uzbrukumu: viņš zaudēja karu. To pašu amerikāņi piedzīvoja Korejā.
Amerikāņi prasīja padomu saviem sabiedrotajiem. Un sabiedroto atbilde bija baiļu pilna. Sabiedrotie baidījās, ka karš varētu izplēsties. Toreiz tika aizmirsti visi ideāli. Palika tikai baiļu pilna piesardzība. Bet tā nebija 1950i gadā, kad Korejas karš bija tikko sācies. Apvienotās Nācijas iestājās Korejas kāŗāv lai sodītu komunistu-agrēsorusv bet sodīšanas dienā Apvienbtārn Nācijām pietrūka dūšas.
Baiļu un mazdūšības ietekmēts, 1951. gada aprīlī toreizējais Sav. Valstu prezidents Trūmens atbrīvoja no aniatā ; Tālo Austru^^ virspavēlnieku ■ ģen. Mekartūru, vienu ņo nedaudzajiem cilvēkiem, kas vislabāk pazīst komunistus, un zināja, kā ar tiem cīnīties. Pēc tam tas pats Trūmens paziņoja, ka sabiedrotie negrib nekā vairāk, kā nolīgt ar komunistiem pamieru un palikt- dienvidos no 38. parailēles.
Sākās pamiera sarunas.- Sākās im apstājās, jo nevarēja vienoties gūstekņu jautājumā. Komiinisti prasīja, lai visi gūstekņi^ kas atrodas sabiedroto rpkās, tiktu Sūtīti atpakaļ mājās. Bet bija daudz tādu, kas negribēja pie kpmūni-stiem atgriezties, un sabiedrptiem
pietika vismaz tik daudz- kauna im dūšas, lai nespiestu atgriezties ar varu., Šī viena jautājuma dēļ pamiera sarunas ilga vairāk kā divus gadiis. Visu laiku tika runāts' pār komunistu gūstekņiem, bet nekas netika darīts, lai nodrošinātu pašu amerikāņu karavīru atgriešanos mājās. Tagad liekas, ka komunistu rokās vēl atrodas 2000 3000 amerikāņu gūstekņu, kurus tie domā paturēt kā ķīl^ niekus, lai drošāk varētu piedalīties Korejas pblītiskaiā konferencē. Vai sabiedrotie konferencē atkal piekāpsies komunistu prasību priekšā un visi gūstekņi netiks atbrīvoti?
Sav. Valstu militārām iestādēni. vēl joprojām nav pilnīgu ziņu par visiem amerikāņu karavīriem, kas krituši gūstā; Pēc pēdējām ziņām, bez vēsts pazudušo skaits ir 8.075. No tiem komunisti apsolījuši atbrīvot 3.313. ja komunistu gūstā vēl būtu dzīvi apm. 2000 - 3000 amerikāņu, ķo komunisti nav pieteikuši, i tad joproj āņi trūkst ziņu; par vismaz 5000 karavīriem. Kas noticis ar viņiem? Kur tie palikuši? Kādā traģiska mistērijā slēpj viņu likteņus?
Vai tad patiesi brīvā pasaule jau ir tiki zēmū grimusi,| ka var .mierīgu sirdi sēsties pie viena galda^ar ienaidnieku, kas^ vainīgs šādos barbariskos 'kara noziegumos? Bet mēs jau paši nepazīstam šo laiku, kurā dzīvojam. Jo kamēr Sav. Valstis vēl joprojām pāršalc kpmiinistu noziegumu ra-
dītā sašutuma vētra, angļu parlaments vienbalsīgi turpina pieprasīt komunistu Ķīnas uzņemšanu Apvienotajās Nācijās. Un' kara laikā, kad karavīri Korejā par taisnību gāja nāvē, dažas AN vai stis; kuru dēli cīnījās frontē, tirgojās ar komunistiem, piegādājot tiem stratēģiski svarīgos kara materiālus.
: Kās tad. īsti ir noticis ar tā saukto brīvo pasauli? Vai tā ir baiļu pārņemta vai materiālisma varā? Katrā ziņā pasaules morāliskais spēks ir sabrucis, vai vismaz mOi:āle atrodas uz apkaunojoši zema; līmeņa.
Apvienotās Nācijas varēja uzvarēt Korejas karu, pat šodien vēl var to uzvarēt. Bet lai to panāktu, jāiemācās stingri turēties pie saviem principiem,' pastāvēt uz saVu taisnību. Tautas aiz dzelzs priekškara skatās uz brīvo pasauli — gaida pārtiku un at-' brīvošanu. , Cerību pilnām acīm skatās jau gadiem ilgi, bet viņu labā darīts nav gandrīz nekas. Un nav darīts tādēļ', ka paši Rietumi nevar vienoties savā starpā. Nespēj veidot tādu politiku, kas dotu iespēju pārtraukt, visas attieksmēs ār komunistiem un; gāztu komunistu valdības. Viena valsts to panākt nevar, bet visa brīvā pasaule kopīgiem spēkiem varētu iznīcināt komunismu un verdzību uz visiem laikiem. Bet brīvajā pasaulē valda gļēvulība un bailes stāties pretim komunistiskajam barbarismam.
čē ieskatāma par neizevušos, ja tajā. ļnepiedaiās Padomju Savienība. Skaidrs; tikai viens. Padomju Savienība sādā konference nekad nepiedalīsies uz vienas platformas ar Ziemēļkoreju un komunistu Ķīnu, jo tas jau tūliņ viņu apzīmogotu kā karojošu valsti, Sav. Valstu pārstāvis joprojām pastāv, ka tiesības piedalīties Korejas politiskajā konferencē ir tikai tām valstīm, kas tieši piedalījušās Korejas kaŗā.Tas, viņš sacīja, skaidri redzams pamiera līgumā.
' Angļi liek lielas cerības uz Eiropas valstīm, ka tās nostāsies viņu pusē un balsos par Padomju Savienības pielaišanu. Korejas miera konferencē.
Par polītiskās konferences vietu un laiku pārstāvji vēl nav vienojušies, bet arvienu vairāk un vairāk dzkdot Ženēvas vārdu, tādēļ domā, ka konference tur arī varētu notikt.
VAŠINGTONA PIEKĀPJAS
KLB jau agrāfe vienojās ar Latvijas sūtniecību un ALAu pas darbības saskaņošanu šinī lietā. Materiālu iesniegšanā vajadzīga saskaņošanās arī ar lietuviešiem un. igauņiem. KLB uzaicinājusi arī latviešu organizācijas citās zemēs atbalstīt šo darbu.. Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas Centrs ļuzņēmies vākt materiālus Eiropā;
KLB ir izstrādājusi darbības plānu, kādi materiāli vācami un , kādi jautājumi jāapskata. Galvenie punkti ir sekojošie: 1) īss pārskats par Latvijas sasniegu-, miem neatkarības laikā; 2) sadar-bība. Baltijas valstu starpā, ko krievi apzīmē kā rīcību, kas bijusi vērsta pret Padomju Savienību; 3) Molotova un Ribeņtropa slepenais līgums; 4) Latvijas — PSRS savstarpējās palīdzības pakts; 5) pirmais krievu agresijas akts — uzbrukums robežsargu, postenim; 6) Padomju ulti^ māts 1940. g. 16. jūnijā; 7) 1940. g. 17. jūnija iebrukums; 8) vēlēšanas; 9) inkorporācija; 10) Latvijas sovjetizācija; 11) cilvēka tiesību laušana un padomju varas darbi Latvijā.
Protams, ka izmeklēšanas komisija neaprobežosies ar dokumentiem vien, bet gribēs dzirdēt arī aculiecinieku stāstus.
^ĀLAs Centrālās valdes priekšsēdi prof. Lejiņu, kas pats nevarēja ierasties, pārstāvēja priekšsēža vietnieks E. Freivalds im ģenerālsekretārs B. Albāts..Ē, Freivalds paskaidroja, ka ALAs valdes atzinums ir, ka šim darbam jānodibina adhoc komisija, kurā piedalītos ALAs, Latvijas sūtnie-. čības un KLB pāstāvji> lai vāktu un apstādātu mateiālus.
J. Vinteŗs ziņoja, ka Latviešu Nacionālais Centrs un Latviešu Informācijas Centrs jau ir ķērušies pie materiālu vākšanas un sistematizēšanas. Ir jau savākts daudz materiālu, kurus apstrādā lietpratēju koUēģija. Ar materiāliem iepazīstināts arī Kerstens^ kas uzņēmies izdodamā materiālu kopojuma goda redaktora pienākumus.
Alfrēds Bērziņš pārmeta abām organizācijām, ka tās, ķeroties pie darba, jaucot sadarbību. J. Vin-ters uz to aizrādīja, ka nav pamata mest akmeņus kādam par to, ka tas darījis vērtīgu darbu tai laikā; kad citi vēl tikai sprieduši, ko darīt. Uzsāktais darbs nekādā ziņā nekavēs sadarbību.
I
Apvienotās Nācijas ziņo, no Ņujorkas, ka domstarpība, kas radās amerikāņu un angļu starpā > par to, kam būtu jāpiedalās rudenī paredzētajā Korejas politiskajā konferencē, sāk izlīdzināties. Sav. Valstis gan neatkāpjas no sava iepriekšējā stāvolda, ka Padomju Savienībai konferencē nav nekādas darīšanas Ja viņa gribētu piedalīties kā A'pv. Nāciju pārstāve. Bet ja Ķīnas komunisti un ziemelkorej ieši pieprasa Padomju Savienības piedalīšanos, tad amerikāņiem nav ne mazāko iebildumu. Jāatceras tikai viens; ja Padomju Savienība Korejas politiskajā konferencē piedalās kopā ar komunistu Ķīnu un ^Ziemēļkoreju, tad tas. tikai pierādīs, ka viņai Korejas karā bijušas tādas pašas intereses kā' Ziemeļko rejai un Ķīnai. Amerikāņi joprojām pretojas Indijas pielaišanai Korejas politiskajā konferencē, Uzsverot, ka tikai tām 16 Apvienoto Nāciju valstīm, kas sūtījušas savas armijas vienības cīnīties Korejas frontē, ir tiesības sūtīt pārstāvjus uz sanāksmi, kur paredzēts izlemt Korejas tālāko nākotni. •
GRIEĶIJĀ TURPINĀS ļ ZEMESTRĪCE
No Atēnām ziņo, ka Joni jas sa» 1as zemes trīcēs, tām ilgstot vairāk kā piecas dienas, nogalināts vismaz 1000 cilvēku un vairāk kā 4000 ievainotie Daudzi nogalinātie vēl joprojām ōlrodoties zem drupām un gruvešiem, tā ka galīgie iedzīvotāju zaujdējumi vēl nav zināmi.
. Baumas par grimstošām salām izrādījušās nepatiesas, tās radušās. iedzīvotāju panikas pārņemtajos prātos, redzot lielus zemes nobrukumus un kalnu daļu gā-šanos jūrā. '
Trīs no Joniešu salām pilnīgi noslaucītas no zemes virsas; kopskaitā iznīcināts vairāk kā 20.000 māju. Iedzīvotāji cieš aiz svaiga ūdens un pārtikas trūkuma. Tāpat, nav segu un medikamentu. Starptautiskais Sarkanais Krusts, angļu un ļ amerikāņu flotes un aviācijas vienības un helikopteri piedalās iedzīvotāju et^akuēšanā un apgādāšanā. Nelaimes piemek^ lētās vietās plosījušies arī milzu ugunsgrēki, kas savaldīti tikai pēdējās dienās.
Bez pajumtes palikuši vairāk kā 100.00 iedzīvotāju. .
POĻU ZĀU^^^ 1. OPEREŠU KONCERTS
PIEpDIENv 2^^^^^ 2v D E J A
Ieeja visam vakaram $1.25. Atlikums: Grūtdieņu aprūpei Vācijā
DV TORONTO NOD. DĀMU KOMITEJA
