Sestdlleraia, WM. gada 13. oktobris, 41. nr. EATVIJA
Biruta Senkevičā
Līdz Vemspilij braucām; 0 ņa viesim marifiat biļete tjebija^^ zinos ar Ingeborppec bildēm iinGaiM Skaists fietrniāsiu motōrburenie iāds tas tagad
izskatās? Vajadzēja bOt stipri un ledu vesdus trīs gadm. Gan redzSs.^^^»^
Līdz OvISieni braucām ar ^^1^^ j; otrās nebija. Pret uzkalnu var^āni izkāpt un paiet kājām līdz. Četrus mastussaskatflu Jauno bān^ tam, ka likās, tie'btttu pret krastu atbalstīti. Izkāpjot tad art cltrnekā^^
ari Gailītis;':v;^ '-^^
Pagulējām sauIS. Gailītis stāstīja p Tur izstādot!ņe tikai gleznas, bet arī vīrišķīgo skaistumuo Gailītis dabūjis otro vietu. Nodziedj^apā sapratu, labi dzied, bet arī palicis otrā vietā — aiz Vēt^ ras. Kādā vietā Gailītis varft^^^^^^^^^^ tādam Gailītim būtu ko jaukties pa ūdeņiem?
Gailītis mani iepazīstināja ar bākas pārziniokns ziņota kurā šķūnī esot aiTūdenslīd^u aparāti. Apska^ neieteica, jo tur esot par daudz blusu. Savācam Ies granti pa]:yira maisiņos. Jā nebūšot pārā^ procents, varSšot pārdot Līgatnes papīra fabrikai
Mājās braucot gandrīz nokavIjāmVentspi» Rīgas vil» cienu. Uzlecam uz pēdējās platformas ar visto grants kulītēm. No vagona uz vagonu ejot, atradu otro klasi, kamēr Gailītis
Kupejā atradu glītu meiteni, kas tā jocīgi skatījās uz manu smilšu kulīti. Papīra maisiņš nokrita uz gildas m saplīsa. Grants izbira uz visām pusemv N ju tō sagrābstīt. Glītā meitene, cimdotām rokām, steidzās man palīdzēt. Gail^ mūs atrada rāpojot pa gildu. Ki sabiedrisks cilvēks, viņš nesmi^ās, bet pasauca konduk-^ tōru, lai smiltis saslaukot un iepazīstināja sevi un mani ar glīto meiteni. Izstāstīja, ka mes esot uzņSm^i un izcelšot pie OvīSlenit nogrimušu kuģi. Meitene par Ingeborgu lināja, jo viņas tevs esot
Kavēdams kapteiņa meitiņai laiku, Gailllis drusku padziedāja, bet par Partžes izstādēm nestāstīja. Meitene jau tā likās ieinteresēta, un tā smalkās sarunās Rīga pie» nāca ļoti ātri. Patīkams izpriecas brauciens!
Šķiroties Gailītis man vel atgādināja par to ped^o ce» rību un garāko valgu uņ iesēdināja meiteni taksītī. Paguvām ar tevuapOT abus jūrā nogri
uprāmjus, no
Skraidīju pa smilšu laukumu, spārdīdams futbolu sāku jau palīdzēt Lasnttnim kraut viņa 1^ izceltās lielgabalu lodes, kad Gaimiibeidzot^
gāja uz bei*
pierunl^a. arī naudu
^ Gandrīz vai atteicos braukt, jo vasara j ģām. Gailītis un kapteinis Bergs mani Nekādus solījumus no manis neprasot, izdevumiem. Strādniekus dabūšot caur jo viņš esot bijis klāt pie visiem iepriekS^iem viet^^s apstākļus vislabāk paostot šoreiz braucu trestā klbe, us meltenim
par
darbiem un prāflgi;
Pirmoreiz braucu ti^ c^a, ka Iņgeborgu^^ v^^^^ Bullniui Ventspili labot^t^ ¥81 nav gāllii apēdusi rlfea.
Man t«va padoms bOtu^^^n^^^ pedfjācertba pa ■Te
odierfplkst. 4.(M) atbraucu, lai Sāktu d^^^ Isiabu saņfmu tai pašā ml^ā, kur dzīvc^ušinianiprie i. Istaba labā — divi logi, pašam sava ie^ja, gulta, galds, divi krēsli, — viss, kas vajadzīgs. T    blusu ne-V8yadz^a. Uzreiz samezej^
Izgāju jūrmalā. Pludmale šaura: gar ūdeni rupju oļu valnis, augstāk smilts un kāpas, apaugušas krūmājiem un priedēm. Manā rMbāir atstātas divas laivas, trīs lūku vāki un plostiņš. Laivas atradu smiltīs ieraktas augstu kāpās. PlostiņSbijis piesiets pie Ingeborgas masta. Tur vilnī cilājas vil pāris planku. Pārējās izsvaidītas pa pludmali. Ja jūra tā te strādā vasarā, kas tad notiks vēlāk? Būs košaņemtlĢS. : v
Uzkāpu: augšā pie bākas uzrauga aprunāties. Gribēju Jūru redzēt „no augšas." Priekšā NNW OviSu sēkļa sarkanais ugunskuģis^ pa labi uz rītiem Irves šaurums ar Miķeļbāku, pa kreisi viss Baltijas jūras plašums. Tuvākā osta Ventspils — 20 km uz dienvidvakariem. Divas trešdaļas no horizonta — jūra, pārkais zeme. Vieriīgie „la-bie^V vēji no dienvidrītiem, jo augustā valdošie vēji pūl no dienvidrietumiem. Es tam pievienojos.
Uzraugs mani iepažlistina ar savu dilu Frici, kuru saru-niyu sev par signāUstu, jo viņš jau ir strādājis arī pie lepriekši^iem ūdenslld^iem.
Kaut ko vairāk uzzinu par Ingeborguv Plankām pie» krauta, tā pa kuģu „mazo'^ ceļu braukdama, vētrā iztriekta krastā tieši pie bākas. Kad vētra norimusi, kuģa priekšgals bijis sausumā, bet pakaļgals zem ūdens. Plan*-kas izkrautas, kuģis atvilkts tālāk no krasta un nogrimis dziļāka ūdenī. Kuģis esot gluži jauns un būvēts Zviedrijā no vislabākā tērauda, tādēļ ar! tik ilgi izturējis. Vai ir turējis un kāi to vēl nezinu.
Ovīšos, 1931. gada 16. jūlija»
Fricis man parādflā, kur ir nolikti ūdenslīd^u aparāti un citi darba rīki bijušo strādnieku istabā. No tēva ma Iedeva atslēgu, bet brīdināja no — blusām I Pie loga piegāju paskatīties. Pusistabu aizņēma plata lāva ar sienu, kur strādnieki bija gulējuši. Aiz tās saskat^u ūdenslīdēja §ūkni divvirzuļu ar rokturiem katrā galā. Tādu seklā ūdenī varēja lietoto Tērps karājās uz āķa pie sienas. Ķi= vere laikam kastē. Gildapiln^ āmuriem^laužņiem un citiem darba^r^^^ No iekšpuses logs pieausts zirnekļu tīkliem. Blusas tiem cauri sare° dzēt nevārga. Atsiaizu durvis, drusku pavēru un tūlīt iizcirtu ciett Tās noteikti bija blusas, kas man uzlēca uz
Novilku bikses un aizsūt^u Frici pēc spaiņa karsta idens un petrolejas; Sajaucu ūdeni ar petroleju un atkal durvis atveru. Kijas acumirklī kļuva raibas no blusām. Jutos kā nātris iekāpis. Pusspaiņa izgāzu uz kājām un grīdas. Kājas gan ar karsto ūdeni applaucēju, bet blusas gulēja uz grīdas beigtas. Sanesām vgl vairāk karstā ūdens ar petroleju, un noskalojām grīdu kā kuģa klāju. Vēl dzīvajām blusām n^atika petrolejas smaka. Tās ielīda un noslēpās gndas Iļdrbās, kur netikām klāt.
Ielecu jūri noikalo^es. Beigtās blusas noskaloja pirmds vilnis, bet es pats gribēju piepeldēt pie Ingeborgas un paskatīties, vai kāda lēzenā dlmiņgi tur varitu palīst zem ūdeni. Nevarfja. Pat tuvāk piepfeldēt baidījos, jo ūdens virs vraka stipri mutuļoja. Tad jau drošāk atpakaļ pie blusām.
Visu vajadzīgo iivUkām saules gaisma. Vienā tērpa kājā peļu midzenii, tur izgrauzts caurums, pārvalks pāvi» lam sagrauzts, ķivere ^^^^^^        tīklu un bdgtu mušu.
Tev nava galva jānokar! Plūst mīlestība mūgīgō, -Šī atzinātu
Tev mīlestības straume plūst, Un gars pār viļņiem pārcelts kļūst
Ko vairāk vēl tev pateikt var? Tev nava galva jānokar! ) Tev Dieva tuvā klātnība, Kā tav0 rokas kustībā!
Tu vari Viņam izsādt,
Viņš visu, visu sapratīs No visSm likstām izvadīs.
EUa Andersō!^
i(    * .  , .
Mākoņi kā balti vilnas kamoli debesīs peld,
mājvietu meklē. Saule kā valdniece,
cauri baltajiem kalniem
uguns starus
dzen, zemi bada
un no cīruļzimas snāudm
modinu.
Cilvēk!
Neesi baltais mekōn% ko katra vSja pūsma
Esi kā saulē, pasaule ktizdams,
Modinitos,
kas velmmldzībm miegā dus.
Tautas! Mostieties! Saslēdzieties! Nokratiet vergu v(^ un kā saule zemi Brīvi sveiciniet!
* $ *
Lidija Dombrōvskā
nomama mēness apspīdēto ūdens spoguli sasist,
un dzelmes dzīles izzust, kur savādas zivis
apļos griezdamās manu Ikaru sapni nepaust,
ValdisDzlIruš
Robim dziesmā
Čur-čur, čur-čur, ču^-čum, Man gribas teikt tev labutīt,
un
JaumavsjiņSioiōliigs.
ČiriōtrčiriōU
Tlr-n^^^^^^^^
Man nav patlaban vaih ko dot Kn^^snauiibmauks droši, Bērniem acis vaļa moii, Čiriōt,čirtōtrtil9im
FlrdūJi^dūJU'ču,čuĶ Tuvel miegā, sievlņ du^it-^
Tavi bērni lizda droSti Vairo mūsu ciltikoSII^
ČirlotyMot,tllMAA