The Laivian Newspa^er fōr Canada and.ū.S.A.
Published Twice Weēkly S>y Ihe DAUGAVAS VAMitfGS EDITOR IN CHIEF: INGRIDA ViKSm Edilorial and Business Officeš: 1123 Hnron^t., Tosonto, OhL. Caaadla
Telephone — ips 8-0792 EdiJor m IJ.S.A. — A. ZV^HIŅš 102—15 85 Dtive. Richmond HiU IļļB. N.Y.. U.S.A> Tel.: Virgina 9-7778
AUTH0RI2ED AS SECOND CL ASS MAIL POST OFFICE DEPAUTAMENT, iOTTAWA
V-'
80.-1./205.-6. n-rs.
SESTDIEN, 1953. G. 17. OKTOBRĪ
mmĒmmiamBmD
3. GADS
I
Ik^viešu laikraksts Amk
Izaāls idiviit teizes ned$]ā     irešdienāk un sestdienās
^   Hs — Apgāds DAUGAVAS VANAGS 'Galvenais redakioes ^ INGRIDA ViksNJC Redakciia un kanioris: 123 Huson St.. Tosonto, Ont.. Canada Telefons --EM 8-0792 ) ASV redakciia ^ A. ZVĒRIŅŠ. -SS 85 Drive. Richmond Hill 18. N.Y.. U.SA. Tel.: Virciaa 9-7778 '
Aīsonēlanas mak<:a ASV un Kanādā: . par 1 mēn. S150: par 3 mēn. S4.50: par S mēn. S8.50; par 1 fladu 316.00 <
SLUDINĀJUMU MAKSA: slud. daļa SI.40; iekslā S2.80 par 1 collas telpu 1 slejā
102-
Cuānā angļi rīkojas neparasti stddzigi
Angļiem piederošā Dienvidamerikas kolonijā Guānā lielākās briesmas tagad, liekas, ir pāri. Tā 4as vismaz izliekas no ārpuses, jo komiinistu sacelšanās mēģinājums laimīgi likvidēts: Guā-mas līdzšinējā valdība gāzta un visa vara nodota angļu gubernatoram, kas ar armiju un kara kuģiem aizmugurē mēģinās nodibināt jaunu kārtību.
Bet Guānas iekšienē stāvoklis vēl nemaz tik skaidrs nav. Vispirms jau līdzšinējais ministru prezidents Jagans izsludinājis ģe-nerālstreiku, kuram jau pirmajā diienā radušies 5000 sekotāju -—^ ■pretanģliski noskaņotie vietējie un indiešu cukurrūpniecības strād-meid. Bez tam vēl ziņo, galvaspilsētā iedzimtie lielos daudzumos iepērkot petroleju, kas anglū ^ di'o-sības iestādēm dod pamatu aizdo-mām.ka komunisti varētu mēģin aizdedzināt Džordžtaunas' koka ēkas un iznīcināt visu pilsētu.
duānā-^ angli rīķ^^ steidzīgi, kas pierāda, cik ātri gri-lias iesēsties ūdens spainī, ja aizdegušas paša bikses.
Lai apslāpētu Guānas nemierus ilz Džordžtaunu devās angļu karaliskās kara flotes vienības ar de^ santā operācijām nepieciešamo kājnieku atbalstu. Vismaz militārā ziņā angli pašreiz ir Guānas stāvokļa kungi.
Anglijas ; galva atradās Guānas cilpā jau no tā laika, kad Anglija piešķīra Guānai jaunu konstitūciju, kās tai deva tiesību ievēlēt likumdošanas, pārstāvļuš apakšnamā. Bet balsošana bija jauna un neparasta lieta» kāpēc daudz bija tādu, kas balsošanā nepiedalījās.. Vienīgie aktīvie balsotājļiun balsu vācēji bija kreisās partijas jeb „tautas: progresīvās partijas" pārstāvji," kas ar lielu pārākumu uzvarēja visus savus*pretiniekus ap^ rīļa vēlēšaiias, izņemot 18 no 24 kopsapulces vietām. Tas progresī-, vās tautas partijai deva iespēju izvēlēt mbistrū prezidentu un prar sīt pēc radikālaslikumdošanas. Kā tagad pierādās, kreisā spārna īstais dzinējspēks ir bijusi līdzšinējā ministru prezidenta sieva, kas dzimusi ASV un kuru tagad apvaino sadarbībā ar komunistiem.
Bet uzvara Guānas vēlēšanās bija kreisā spārna partijas pirmais solis. Nākošajā gājienā bija paredzēts atņemt Anglijas ieceltam gubernatoram veto tiesības, ^bet kara flotes palīgspēki to aizkavēja.
Angli apgalvo, ka Guāna esot bijusi ceļā uz komunismu.
Bijušais ministru prezidents un viņa sieva gan noliedz, ka viņi būtu komunisti. Bet ir liecības, kas pierāda, ka Jāgāna sieva ar komunismu nodarbojusies jau labu lai-
kur sastāvējusi vairākās komunistu organizācijās. Pats amatu zaudējušais ministru prezidents tagad angļu karaspēku nosaucis par „syešu karaspēku". Runādams radiofonā, viņš esot āri izteicis āpbrīnii /Padomju Savienībai un komunistu Ķīnai." :0
Ja nu Jagānu ģimene riav komū-nitsi, tad vismaz troksni viņi gan taisa gluži tādu pat, kā to prasa komunisti. \
Prasa brīvas velēšanas Baltijas valstis
SENATORS NOULENDS KRITIZĒ^. STĪVENSONU
Senators V. Noulends no Kalifornijas, republikāņu Ķers ASV Se nātā, preses konferencē asi vērsās pret Stīvensona priekšlikumu līgt neuzbrukšanas līgumu ar Padomju Saviejubu, aizrādot, ka šādu likumu varētu parakstīt tikai pēc tam, kad „Maskava būs atļāvusi brivas vēlēšanas Austrumvācijā, Polija, Ceehoslova-ksjā, Ungārijā. Rumānijā, Bulgārijā, Latvijā, Uetiava, Igaunija.
as tie tādi^ kas dziedāja
9
Stīvensons, demokrātu kandidāts 1952. g. prezidenta vēlēšanās, pēc atgriešanās ho sešu nedēļu ilgā ceļojuma Tālajos Austrumos," apmeklēja prezidentu Eizenhaueru Baltajā Ņāmā, lai apspriestu ārpolitikas jautājumus. Stīv^nsens aizstāvēja ieslcatu^ ka saspīlējumu pasaulē varētu novērst, ja ar Padomju Savienību nolīgtu neuzbrukša-
NoV^ingtonas-ziņo, kāds amerikāņu JSongresa loceklis esot izteicies, kā pirms divieiņ mēnešiem Padomju Savienība esot izmēģinā-nājusi savu pirmo ūdeņraža bumbu, uņ ka jau vistuvākā laikā krieviem varot būt simtiem un tūkstošiem šādu bumbu. Ātbm^erģijas komisijas , priekšsēdis Sterlings Kole paskaidrojis, ka krievtem esot iespēja ūdeņraža bumbu ražošanā pārspēt amerikāņus.
Savā runā amerikāņu leģiona pārstāvjiem Kole sacīja, ka ASV ūdeņraža bumbas būvei vajadzētu piešķirt vislielāko vērību, dodot prioritāti pret visiem citiem ame-rikāņii pasākumiem.
Savas bažas par krievu sasniegumiem Kola pamatoja ar matemātiskiem pierādījumiem. - Amerikāņiem pagāja 7 gadi no viņu pirmās atombumbas sprādziena virs Hiro-tšimas Kdz pirmajai uzdeņraža bumbai pajĒ^ušā gž«ia(srudeni. Turpretim - krieviem pagājuši tikai 4: gadi starp viņu pirmo atombumbas un ūdeņraža bumbas izmēģināšanu.,
Kplas apraksts par krievu ūdeņraža bumbām ir nopietnākais, kāds
līdz šim parādījies amerikāņu presē, jo oficiālie Eizenhauera valdības paskaidrojumi lakoniski vēstīja, ka krievi esot izmēģinājuši kādu ieroci, kas esot spēcīgāks par atombumbu.
nas līgumu un dotu garantiju, ka Apvienotā Eiropa ^neuzbruks Pa-damju SavienībaiK ;
Senators Ņoulends asi kritizēja šo Stīvensona priekšlikumu, aizrādot, ka ar to satelītu valstis būtu uz visiem lāikiemjatštātas padomju tirānnijas varā: .iTaS; nebūtu goda plns miers, bet otra Jalta un Min-chene," paskaidroja Nbulends. Jal tā, kā zināmsi 19^5. g, sastapās ŖūzveltSy Čerčils|uii Staļins, lai lemtu par pēckara izkārtojumu; bet Minchene g.: notika angļu un franču kpnference ar Hitleru, kuras rezultāta Vācija okupēja Čechoslpvakiju. Noulends uzsvēra, ka būtu kjūda līgt ar Padomju Savienību neuzbrukšanas paktu, atstājot Baltijas valstis un satelītus padomju varā.
oes saulītes vakara
0 ©
LATVIEŠU 1. DZIESMU SVĒTKI KANĀDĀ AIZŠALKUŠ]
Mesmu svētki ir izskanējuši, aizdejojuli tautisko deju pāfi, pagājušas Skroderdienas Silmačos, izdzisušas rakstnieku vakaira teiksmas un dzeju vārsmas, garām jaundarbu vakars ar interesantajām daesmāmj pazuduši košie audumi uh kokgriezumi i^o daiļamatnieku skates; Lielie Dziesmu svētku sarīkojumi ar jaukajām dienām nu beigušies> un pēc ga?as svētku nogales trimdinieki ātgriesušies sūrajā ikdienas darbā. Daudzos sarīkojumus, pēc aptuvenā aprēķina, apmeklējuši pavisam kopā ap 6500 svētku viesu i- n« tiem Dziesmu svētku koncertu 3200, rakstnieku vakaru — 300, teātra izrādi — 750, jaundarbu koncertu 400, tautisko deju rītu 7- 300, bet ballē priecājušies ap 1600 latviešu. Ne tiem lielākā daļa izstaigājuši arī mākslas amatniecības skati, kur pārdots daudz eksponātu.
.  : EAKSTB^IEKU • VAKAEĀ '
Pirmais sarīkojums Dziesmu svētku zīmē bija rakstnieku vakars, ko rīkoja LPB. Kanādas kopa, aicinot sava pulkā arī viesi rio ASV. Jāni Veseli, šis nopietnais sarīkojums bija piepulcinājis pilnu Sv. Andreja baznīcas zāli apmeklētājiem, pilns bija arī balv kons, kas liecina par lielo interesi, kādu latviešu trimdinieki pievērš , ^-aviem rakstniekiem. Vakaru ieva-
DZIESMU SVĒTKU KOPKORIS DZIED MESEJA ZĀLĒ.
LEliģera foto
Apy. Nācij u pilnsapulcēs sēdē Francijas bij. ārlietu min. un tagadējais aizlietu 'ministra vietnieks Roberts šūmans atklātā runā aicināja Rietumu sabiedrotos garantēt Pad." Savienībās pašŗeizējāfj robežas Eiropā. ;
Šis jautājums jauv ilgāku laiku nodarbina Francijas un Anglijas politiķus. Bet ko gan nozīmē solījums garantēt Pad. Savienības pašreizējās robežas Eiropā? Pirmkārt— atzīt sarkanā agresora ār
I NAV IETS PAR
ku, pat vēl dzīvodama Sav. Valstīs,'varu un viltu paplašināto territori-
V A R ī G A APS
DALLESS DEVIES UZ
No Vašingtonas ziņo, ka Sav. ¥alstu ārlietu ministrs Dallesš izlidojis uz Londonu* lai piedalītos triju Rietumu lielvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kurā pāitunāš Triestas jautājumu un varbūtēju sarunu uzsākšanu ar Pcd. Savienību. Diplomātiskajās aprindās pa-ziņojuims par Rietumu ārlietu ministru konferenci nāca kā pilnas pārsteigums, jo līdz paziņojuma brīdim nebija nekādu pazīmju par šādas sanāksmes sas^Aikšanu.
D^ess uz Londonu izlidojis kopā ar diviem palīgiem. Žurnāli stu vaicāts, Sav. Valstu ārlietu ministrs izteicās,. ka konferences darba kārtība vēl neesot izstrādāta, bet, droši vien, tikšot pārrunāts jautājums par četru „lielo .sastapšanos, Vā,cijas apvienošanu, Austrijas miera līgumu, neuzbrukšanas līguma piedāvāšanu Padomju Savienībai un, protams, Triesta, kas sildīta jau no 1945. gada un tagad sasniegusi savu visaugstāko temperatūru. Bez tam pārrunāšot arī Korejas un Indoķīnas problēmas.
Kaut. ari konferences sasaukšanu paziņoja tikai pirms dažām dienām, Sav. Valstu ārlietu ministrija izteikusies, ka tā neesot; noorganizēta tikai kādas nopietnas un pēkšņi radušās situācijas izšķiršanai. Vispārējā doma *to-mēr ir. tā<da^ ka konference sa-
sākta sakarā ar Dienvidslāvijas naidīgo izturēšanos pret Angliju un Sav. Valstīm-pēc tam, kad tika paziņots, ka pusi no Triestas
atdos Itālijai.
paliess Londonā sastapsies ar Miglijas ārlietu ministru īdenu un Francija ārlietu ministru. Bi-do. ■
. Dienvidslāvijas viceprezidents izteicies, ka krievu mēģinājums iejaukties Triestas konfliktā neesot ne Dienvidslāvijas, nedz arī pašas Triestas interesēs. Viņš noliedza faktu, ka Maļeņkovs jau tagad steidzoties Dienvidslāvijai talkā, jo Padomju Savienībai Dienvidslāvijas drošība pašreiz rieinteresējof nemaz vairākj^ķā'ļ948.. gadā, kad Tito atšķēlās no kominformā un Maskavas vadības
Padomju Savienp)a apvainoja Angliju un Sav. Valstis Itālijas miera līguma neievērošanā sakarā ar sabiedroto nodomu izvākt savu karaspēku no Triestas A joslas un nodot to Itālijas armijas apsardzībā. Šādu sabiedroto soli krievi sauc par nopietnu apdraudējumu mieram, ieteicot Triestu interna-c;JonāIizēt un nodot Apvienoto Nāciju plrži^ā.
ju Otrā Pasaules kara laika un pēc tā. Otrkārt, iestāstīt tiem, kas vel Kremļa politiku nepazīst, ka Pad. Savienība dzīvo bailēs no Rietumu uzbrukumā viņas ,,Dieva un tiesību" vārdā pastāvošajām robežām. Tagadējo Pad. Saviehīfc.as robežu atzīšana no Rietumu sabiedroto puses būtu ne tiem, ne Kremlim nepiederošu citu tautu un territo-viju iztirgošanas augstākais "sasniegums pasaules vēsturē vislielākā ASV poHtikās pašnāvība un Francijas politiskā ideoloģija ir jau sen mirusi.
Mēs labi zinām, ka 1939i g. Padomju Savienība uzbruka mazajai ķultīiras un miera mīlētājai Somijai, tikai aiz bailēm no Somijas ga-^ favošānos karam pret Pad.. Savienību. Pad. Savienība 1940. g. okupēja Baltijas valstis — Latviju, Igauniju, Lietuvu, lai izbeigtu so mazo, militāri vājo valšķu ^.agresīvo gatavošanos uzbrukumam" :Pad. Savienībai Protams, ka visā pasaulē^un: arr Pād. Sāvieriībā<^ē-viens tām netic. Tam netic arī Francijas un Anglijas politikas vadītāji. Nav domājams, ka Francijas un Anglijas politiķi āŗīŖ; šū-maņs, kuram ir gaišākā Francijas politiķa ģāļva, patiesi arī domātu, ka iemesls Austrumu un Rietumu riesaskaņām biitu Kremļa t-ailes no Rietumu sabiedrota uzbruicuma. Praksē pierādījies pēdējais, proti, — Kremlis mērķtiecīgi cīnās par jaunu territori ju iegūšanu uii robežu paplašināšanu; Domājams, tās ir pilnīgi skaidrs ari robežu ^rari-tēšanas ieŗosiriātājiemv
^Pad.; Savienībai nekāda robežu garantēšana nav vajadzīga, jo, sākot ār Otro Pasaules karu šīs robežas nav pastāvīgās, bet gan aug un mainās;'Arī Kremlis nevienai Eirppas rietumu valstij robežu garantijas nepiiedāvā. Tas, pēc iepriekšējās praksēs, jāsaprot tā, ka Ķŗemiis tuvākā laikā ne vienu no' tām nedomā okupēt. Ja nu tomēr tie nāk ar tik absurdisku un nekaunīgu priekšlikumu, tad neapšau-iJāmi tiem ii- savi ķplānoti, nolūki, ko tie ar Šo nereālo""polītisķo spēlīti grib panākt.
Nolūks var Kittikai viens — ■dabūt kaut kādā veidā ASV prezidentu Eizenhaueru pie viena galdā ār Maļenkovu Čerčiļu un Laņjēlu. Visi līdzšinējie mēģinājumi ir atdū-rušieš uz ASV pretošanos 4 ,.lielo" sarunām, pirms Kremlis savu miera gribu ņav parādījis darbos, četru- „lielo" sarunu izķauļēšanai bija domāts^ arī pamiers Korejā, kuram nekad miers nesekos. Tāpat , tam nolūkam (iebaidīšanai) Maļeiikovs palaida ētera viļņos ziņu par savu ūdeņraža bumbu.
šai cīņā panākumi nav noliedzami. Vispirms Kremlim izdevās sa^ kūdīt Franciju un Angliju pret ASV; un vai Maļeiiķovs nevar sniai-dīt, jā viņa vietā Francija ūn Anglija cīriās par ASV nākotnes cīņu biedru ;4- Ŗietumvācijas, Japānas, Dienvidkorejas un Nāc. Ķīnas atšķelšanu uri noziedošanu Kremļa agresoriem; Vai Apv. Nācijas jau pirms Višinska Lielbritānijas delegāts neprasīja pielaist Korejas po-lītiskā konferencē neitrālos — Padomju Savienību, Indiju, Burmu, Indonēziju u<c.? Ko dara šie ^neitrālie", to spilgti pierāda Indijas vienpusīgā izrīcība Korejas gūstekņu apisargāšanā.-
Nāv brinums, kā sers Vinstons Čerčils pēc atpūtas^rancijas-Ŗlv-jērā pieliksž visas pūles, lai prez; Eizenhaueru pierunātu četru „lie-io" sarunām. Ar šo Vienu šāvienu
gāzties un nogrimt. bezdibeņa, tad būs jācīnās. Atpakaļ čela nebūs. Tāpēc šodien jājautā, vai bezprin-cipu politikā nav iets par tālu? Vai nav pienācis laiks atmosties, jb jpar katru. murgos zaudēto laiku būs dārgi jāsamaksā.
■ J,-Grodnis
dīja kopas priekšnieka Dr. H. Ti-chovska ievadvārdi, kas, mēģināja skicēt vakara dalībnieku garīgos vaibstus. Jānis Veselis nolasīja savu skaisto, stilistiski _rūpīgi izstrādāto teiksmu Pāri ugunij, ļaudams klausītājiem baudīt savas prozas skanīgā ritma vienreizējo burvību. Tālāk Angelika Gailīte nolasi ja, interesantu, tematikā aktuālu, stāstu par kādas immigrantes pirmajām gaitām svešā darbā un svešos apstākļos, zīmīgi parādīdama bagāto amerikāņu mentalitāti, kas mums tik sveša un nesaprotama. Aktieris V. Pukats nolasīja Annas Riekstes atsūtīto stāstu Lazdu māte, kas tēloja kādas latviešu saimnieces likteni boļševiku okupantu varā. Programmas pirmo daļu noslēdza Vel-tas Tomas iejūtīgā , priekšnesumā nolasītais . Sēļuzemes sestdienas fragments no tikko iznākušās^rā-matas. ko auditorija noklausījās ar patiesu interesi un atzinību, kas pienācās kā dzejas īpatnējam saturam, tā formai un arī priekšnesumam.
Otro daļu ievadīja nopietnā stāstniece Irma Gretōde, nolasīdama fragmentu no sava. jaunā romāna Pelēkā māja, kas ietver kāda latviešu nama iedzīvotāju savādos likteņus trimdā. īsais fragments pārsteidza ar savu spraigo kompozīciju, bet vienkāršo tēlojumu un dziļi psīcholoģisko skatījumu. Tad aktrise E. Znotiņa nolasīja jaunās debitantes Mirdzas Kroņlejas dzejas, kurai šī bija pirmā stāšanās ^publikas priekšā, kas topošo dzejnieci uzņēma ar siltu atsaucību, Garu stāstu, patiesībā stāsta fragmentu, autores Birutas Senkēvičas vietā nolasīja. Mirdza Indzere, labā priekšnesumā veikli izceldama stāstījuma raksturīgākās puantes.
Stāsta saturs -^ļpar kādu sabiedrisku darbinieci, kas beigās atzīst, ka dzīvē, sievietes īstā laime tomēr slēpjas bērnos, aizveda mūs atpakaļ uz Rīgu, okupācijas laikā. Par savu stāstu B. Senkēviča saņēma daudz ziedu. Vakaru noslēdza Ingrida Vīksna, nolasot savas jaunākās dzejas. ^
Pēc sarīkojuma vakara dalībnieki ar tuvākajiem draugiem vēl bridi pakavējās pie jauki klātā kafijas galda, par ko bija ^rūpējusies kopas biedre A. Balduma.
Otro svētku dienu ievadīja\vo-leja un basketbola sacīkstes (skat. rakstu sporta nodaļa), bet pievakarē Toronto centrs, kur atrodas plašā Meseja zāle, piedzīvoja neredzētu dizesmu mīļotāju „masu uzbrukumu", tā kā koncertam sākoties tomēr vēl pāris simtu aizmāršīgo, kas laikus nebija padomājuši par biļetēm, palika ārpusē. Latvieši šoreiz pierādīja, ka spēj būt vienoti, spēj pulcēties vienā draudzīgā nedalāmā saimē, ja tos aicina dziesma. I
pisrunāšanu neveicas
GŪSTEKŅI ATTEIKUŠIES APMEKLĒT K^ SAPULCES
No Pānmundžomas ziņo, ka pretkomūnistnski noskaņotie ķīniešu -kara gūstekņi, kuri indiešu karaspēka apsard^a pašreiz atrodas lieitrālajā joslā Korejā, atteikusies apmeklēt komunistu sapulces, kurās pēdējie mēģinās gūstekņus pierunāt atgriezties mā-? jās. Gūstekņi nometnē tagad sadalīti 250 vīru grupās. Bjet airī , paliekot bez pārējo atbalsta, gūstekņi molēmli pretoties ko-•■'mūnistu
Gūstkņu pierunāšanās jautājums nebūs tik vienkāršs kā tas sākumā likās. Pat Pekingās radio esot kādā savā ziņojumā uzsvēris, ka sagaidāmas dažādas nepatikšanas un ka gūstekņu pārskološaha nebūšot tik gluda kā domāts. Bet tai pašā laikā radio visu pierunāšanas grūtību vainu paspējis uzvelt sabiedroto pleciem, sacīdams, ka sabiedrotie gūsfekņu starpā esot iefiltrējuši savus spiegus uii sabotieriis, kuri tagad darīšot visu iespējamo, čerčils grib gūt 3 trāpījumus: np- lai novilcinātu ļaiku. Pierunāšanai,
bremzēt Vācijas saimniecisko augšupeju,^ noliekot atvilktnē Vācijas iesaistīšanos Eiropas; ^rmijā-: nomainīt Apv. Nācijās Čangkaišeķu pret Mao, un galvenais — paplašināt tirdzniecību ar sarkano Ķīnu, nodrošinot arī turpmāk angļu intereses Honkongā. Nebūtu brī-mmsi ja Čerčils gūtu panākumus, jo, lūk, ASV" savu stāju jautājumā par neitrālo pielaišanu Korejas politiskā konferencē jau mainījušās, kas nozīmē, ka, „polItikas maiņa" varētu turpināties., Gik reižu solījumi Dienvidkorej as prez. RI nāv jau lauzti? Cik ilgi tas tā turpināsies? Kad beigsies piekāpšanās un piedāvājumu politikas laikmets? Reiz laipai būs gals! Ja negribēs
kā zināms, jābeidzas 24. decembri Sabiedrotajiem, kam šai jautājumā būs krietni mazāk dm-ba nekā komunistiem (tikai 335 dienvidkore-jieši, 1 arigUs un 23 amerikāņi), nolēmuši ar savām ,,stundām" vēl paciesties; un sākt tikai tad," kad komunisti jau "būs mazliet iestrādājušies.,/; .
PēC^ sabiedroto solītā atbalsta, indieši Korejā kļuvuši atkal drošāki: kopā ār neitrālo valstu pārstāvjiem paziņojuši kāra gūstekņiem, ka tiem visiem obligāti j āapmeklē komunistu pierunāšanas -lekcijas.-Tai pašā laikā indieši arī uzsvēruši, ka, ļāi panāktu paklausību, viņi izmanto visu viņiem doto autoritāti.
Eollaboraniam Paulusam piespriesti 25 gadi
11 vācu ģenerāļi, kas nesen atgriezās Vācijā no krievu gūsta,.zina stāstīt, ka' krievi notiesājuši feldmaršalu Paiilusu uz 25 gadiem cietumā. Pauluss bija pie Staļin-gradas ieslēgtās vācu armijas komandieris. Lai gan Hitlers viņu ielenkuma* laikā paaugstināja par feldmaršalu un aizliedza tam kapitulēt, Pauluss ar savas armijas atliekām padevās gūstā. Vēlāk Pauluss sadarbojās ar krieviem un savās runās pa krievu radio uzbruka Hitleram.
SPIEGU PRĀVAS AUSTRUMVĀCIJĀ
No Berlīnes ziņo, ka Austrumvācijā jau trīs nedēļas notiekot lielākās spiegu medības kopš Otrā Pasaules kara. Šajās trijās nedēļās apcietinātas 52 personas, kas apsūdzētas par spiegošanu Rietumu uzdevumā. Apcietināšanām "se^ kojošās tiesās prāvās divi notiesāti iiz nāvi, deviņi uz mūžu cietumā un 28 notiesāti uz 15 gadiem ieslodzījumā vai mazāk. ;
SVĒTKU KONCERTĀ
Ļaužu kņadai spēji aprimstot, estrādi piešalca daiļa dziedātāju ' krāšņie tautas tērpi, tām sekoja staltie vīri spodri baltajos kreklos.
īsus ievada vārdus, aprādot par Dziesmu svētku tapšanas gaitu, teica Org. kom. pr. Dr. jH. Tichov-skis, aicinot k^ansUlu V. Tomsonu atklāt 1. Kanādas latviešu Dziesmu svētkus. Konsuls savā runā nesa sveicienus visai latviešu saimei no Latvijas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa, kurš pats, diemžēl, nav varējis" ierasties. Tāpat V. Tomsons nodeva sveicienu no konsula R. N. Braisona, kas atrodas slimības gultā.
Un kad savā baltajā tautas tērpā. uz skatuves raiti uzsoļoja virsdiri-ģente Ērika Freimane, lai novadītu pirmo dziesmu — God save the Que€n, bfet ipēc tam tālais, ilgi ne- , redzētais viesis Jānis Norvilis lika atskanēt mūsu himnai — svētku svinīgums un sajūsma jau bija visur -— to redzēja klausītāju sejās, viņu aizturētājā elpā, skata dlvai-^ najā spožumā'...
Tālāk ar Jurjāņu Andreja Mūsu Tēvs un J. Vītola Gaismas pili visu mīlētais, sirmais maestro Jānis Cīrulis sāka programmas pirmo daļu, ar katru jaunu dziesmu vairāk un vairāk dziedātājiem saplūstot vienā elpā ar plašo klausītāju saimi. Grūti pateikt, kas vairāk patika klausītājiem — vai tā bija majestātiskā Ērika Freimane, kas ar drošu roku vadīja lielo kopkori, vai tas bija ilgi neredzētais Jānis Norvilis, kas latviskā sirsnībā un jūsmā aizrāva sev līdzi visu plašo zāles saimi, vai arī brašais vīru koris, no kura tik lieliskas nianses prata izvilināt kā sirmais, erudē-tais mūziķis Jānis Cīrulis, tā arī vēl gluži jaunais, atturīgi elegan-^ tais Valdemārs Linde. Bet lai "nu kā — netrūka īstas sajūsmas, dedzīgu aplausu, ziedu un lūgumu pēc piedevām, prieks par Almas Skudras skanīgo solo dzielājumu-Jēkaba Graubiņa dziesmā un no-^ slēgumā pacilātā sajūsma, ko izraisīja Ksenijas Brantos .Lūgšana Jurjāna kantātē, ko ar drošu roku vadīja Ērika Freimane. Varbūt būtu bijis vēl daudz, daudz vairāk aplausu, vairāk piedevu, ja laiks tik ātri nesteigtos uz priekšīT ~un nebūtu jādomā arī par lielo svētku balli Royal York viesnīcā, ko daudzi bija gaidījuši varbūt ne mazāk
kā pašu svētku koncertu. (Skat. re-' cenziju 8. Ipp.).
TAUTAS TĒRPU GODALGOŠANA'
Reizē svinīgs un spraigas intereses pilns bija brīdis, kad Koncerta II daļas sākumā Rīcības kom. priekšsēdis E. Krūka un tautas tērpu godalgošanas komisijas pr. Marianna Vosveniece aicināja uz skatuves godalgoto tērpu valkātājus, lai pasniegtu tiem par pateicību un atzinību organizāciju Uri tautiešu ziedotās balvas. Pavisam apbalvoja 8 tautas tērpus, no kū° riem vislielāko skatītāju atzinību laikam gan ieguva mazā Daina Do-nes un staltais bajārs J. Petzals, kas izpelnījās ilgus aplusus. (Nobeigums 2 Ipp.),
a