Sestdien, 1953. gada 31. oktobrī
jl, i!i f ""f' I J ik
Unāms
GRIMSTOŠAS BROPAS KMRESS M LATifIESD fmm
Atmiņu klāsts pār notikumiem hitleriskās Vācijas satfiukuma posmā
Žaks Dorio Tjija bijis komunistu līderis Francijā un: kļuvis par kādu Parīzes rajona pilsētas galvu* Kā komunistu līderis viņš apmeklēja Krieviju. Atmiņā palikusi viņa aprakstītā viesošanās pie Staļina tā vasarnīcā pie Maskavas.- Staļins viņu uzņēmis ļoti laipni un viesmīlīgi. Pāradot sevišķu uzmanību Dorio, Staļins teicis, ka viņš pats tam sagatavošot kaukāziešu šašliku. Stajļins paņēmis šauteni un izvedis Dorio dārzā, kur ganījusi^p kāda šmauga aita. Staļins to personiski, nošāvis. Kā no zemes, izlīdusi 'kalpi, ■ kas aitu nodīrājuši un sadalījuši gabalos. Tad Staļins personiski sagatavojis šašliku un dārzā cepis, ko viņi kopīgi ēduši, lielu kvantumu krievu vodkas-piedzerot. Pēc atgriešanās no Krievijas, borio aizgāja no ķojŗhūnistiem un kļuva par to. pretinieku. Vāciešiem okupējot Franciju un rodoties Petēna valdības „kollaborāci-jai" Dorio ka: franču tautas partijas prezidents bija īstais varas avots aiz Petēna uii Lavāla-v V
18. KĀ KONGRESA VADĪTĀJS ZINĀJA KĀDA ŅELfeGĀLA KLAUSĪTĀJA VĀRDU?
parādījās viens no latviešu delegātiem. Kongresa vadītājs pieaicināja to un jautāja, vai viņš varot par mani galvot. Delegāts pateica: jā, gan drusku negribīgi. Tad kongresa vadītājs iegāja kancelejā un tūdaļ iznesa ieejas karti ar sakidri uzrakstītu manu vārdu. Ne man pašam, ne delegā.tam viņš manu vārdu prasījis nebija, viņi to zināja?
Apmeklētāju Ž. Dorio priekšlasījumā bija visvairāk. Bija 'Sperti arī stingri piesardzības soļi. Katram apmeklētājam pārbaudīja ieejas karti un citiem arī dokumentus. Esmu redzējis un dzirdējis runājam daudzus sla^ venus politiķus Eiropā, sākot ar Krievijas revolūcijas laika slave-nībāin un beidzot ar Hitleru, Ge-belsu, čerčilu, Šavkrosu, Hai'tiju PbiitUi strausu ū, c. Bet Žaka Dorio atstāja neaizmirstamu iespaidu; Ne tāpēc, ^ ka viņš būtu bijis sevišķi izcils orators. Nē. Bet Viņš bij^ izcila politiska personība. Franču komunisti savam
ku lielās līnijās. Viņš zināja, ko gribēja, viņš saprata, ko teica. Viņam varēja nepiekrist, bet viņu jievarēja nerespektēt. Pāri visam šī grimstošās Eiropas kongresa slavenībām Dorio pacēlās dažas galvas augstāk. Vēl vairāk — kā okupētās zemes politisks darbinieks viņš pacēlās pāri lan okupantiem un tie uz viņu varē-'ja skatīties tikai no apakšas uz augšu. Tāds bijā žakš Dorio. Kad noj Francijas okupantus padzina, Dorio ;ķopā ar; maršalu Petēnu pārcēlās uz kādu Vācijas robēz-pilsētiņu. Tur viņu apciemoja kāda sabiedroto lidotāju bumbā, un ar to kā ķollaborācijas varas avotu paglāba 'no cilpās negodā.
Itoņgresa, beigū vārdus teica kāds deģreļistu propagandists/ SS pļķv.-ltn. dienesta pakāpē.' Viiņš kliegdams aicināja Ēirppu uz atmodu, uz apvienošanos, uz ieslēg-šanoš karavīru pelēkajā uniformā-mā. Uz apvienošanos zem patvar ribas un varmācības?
Bet 13. janvārī iesākušais negaiss bija jau satricinājis un sašķobījis arī šo grimstošās Eiropas
Par lakim uii ļannim lietām Zviedrijas lalvit^u saimē
TREŠĀ VĒSTLE
Cilvēku saMve Hiiv iebesvalstība, mi. sociologi sen-ir skaidrībā, ka dlvēkiirionbnnn darbus, va-da lielāko tiesu jūtas, knŗu avoti bieži mēdz biit gluži atavistiskas dabas, kas kādu acumirkļa notikumu iespaidā asociācijas kārtībā atmostas un darbojas līdzi, Tā dē} gaišajām pusēm ir arī ēnas, m līdztekus labajiem darbiem m labajām parādībām allaž slīd |aimo darbu vai nolūku ēnas. Tā siri Zviedrijas latviešu saimē. Ta visā trimdā,: un visā cilvēku dzīvē vispār. Jantājums tikai ir, kas dominē: labais vai Jaunais? Ciivēkn varā ir ar labu gribu organizēt dlvēkn sadavi tā, lai dominētu labie darbi šādā sakarā, kā pagājušā vēstulē redzējām, blakus Zviedrijas labajiem darbiem vi- ' luem jātitsk galā arī ar daves konkrētības mspiestām nepiecfelaMībām, kas izpaužas viņu cīņās.
Elga Kalniņa ar uzslavu un divām godalgām beigusi Oniario Hpspital Schōol for Nurses, Ha-milSonai kā piļlnliesīga žēisirdīgā māsa, uh turpat sĶšlīJa darbā. Vienā godalga Ķalņiņai ir kā labākai savā profesijā; beļ oirā kā labākai psīchiatrijā. Kalniņa minētajā skolā bija vienīgā loivie--^e. E* Kalniņa ir LKOKvltn. Arvīda Kalniņa vienīgā meita.
Staļina šašliks Žakam Dorio un viņa pozīcijā Francijā tik lielā mērā saistīja interesi, kā bija vēlēšanās šo vīru redzēt un dzirdēt. Tāpēc gāju pie kongresa techniskā vadītāja un lūdzu ie-ejas karti. Nedeva, Pasacīja, ka Veimāras ārzemniekiem ieejas kartes esot izsniegtas caur docen-tūru. Tātad zināja, ķa esmu v.ēir mājietis. Bet docentūraš birojā es kā nupat no Gestapo apcietinājumā atbrīvots arestants nevarēju cerēt uz ieejas karti. Kamēr vēl par ieejas karti runāju, tuvumā
TRVMDftS
SAULAINAS UN ĒNAS PUSES t
Ka allaž viens dumiķis spēj vairāk jautāt nekā septiņi, gudreji atbildēt, to mēs zinām jau no_tau-tas mutē iešākņojušā sakāmvārda. Bet dzīvē dažreiz ir brīži, kad ari paši gudrājie sāk jautāt, un tad nav neviena, kas atbild. Tādu neatbildētu„Kādēl?" mums sāk rasties ar/ienu Vairāk. Varbūt^ aus zināt, kādēļ no 50.000 latviešiem ASV tikai 6000 ir centrālās organizācijas ALA biedri? Kādēļ ^no šiem 6000 biedriem tikai labi 600 paspējuši samaksāt savu šī gada biedru maksu, ja tikai nepilns gār-da ceturksnis vairs palicis līdz jaunajam gadam? Kādēļ?
To pašu „Kādēl?** netieši jautā arī mūsu gudrie Zviedrijā: «Trim-, dinieks kļūst ar katru dienu nacionāli vienaldzīgāks, neatsaucīgāks, no aktīvas līdzdarbības Lat-
^ vijas atbrīvošanas darbā atraujas lielāks skaits tieši to. kuri butu visvairāk šim darbaņi kvalificēti, izskaidrojums nav jāmeklē latviešu trimdinieku nacionālās sirdsapziņas skaidrībā, nedz. arī viņa nacionālās atbildības pazušanā". Bet kur šis izskaidrojums paslēpies, to arī Stokholmas „Latvju Vārds *,
: diemžēl, nepasaka..
Konkurentu grupaji Zviedrija ta pati meldija, tik ar citu tekstu. „Latvju Ziņas" dzied: „Mūsuemi^ grācija patlaban sēž iekšpolitiskā krīzē. Bet ja nu djčas mūsu aprindas nospēlējušās plikas, tad jau nav tūlīt jāseko vecajām sakāmvārdam un jākļūst arL trakiem... ^ Bet kādēļ mēs esam sevi tā garīgi noplicinājuši un savas tieksmes parādījuši vi^ā kailumā^, arī tas paliek neatbildēts.
Labi vai ļauni, bet A^ienmēr vēl pasaules politika ir mūsu liktenis. Pasaules politikas barometrs mums nesola paredzamā nāķōtnēJnekādas saulainas dienas. Bet tieši tādēļ mums jāķepurojas pret ļ straumi vairāk nekā jebkad agiik. Jāmeklē vai nu zāles vai — žaga-
kādrēizējam- līderim: bijā devuši kongresa ; noskaņojumu. Dažus labu Bķolu. ;^    bija vienīgais,v^^eneus vēlāk ;<lr^^^^ kaš šai kongresā runāja par Eir ropas un pasaules nākotnes polīti-.
pati jaunā Eiropa.
Beigas
DOMU IZMAIŅAX
Rudens garajos vakaros, kad atr kal vajadzētu iedzīvināt, sabiedrisko dzīvi, labs ierosinājums visās trimdas zemēs viena laikā, teik^ sim novembra pēdējā nedēja, sarīkot plašākas saHedriskās' tiesas par tēmu: ,,KādēJ?" (piem., „kādēl atturība trimdas sabiedriskajā dzīvē?"), kur tad sabiedriskie prokur rori un aizstāvji no ikviena izspiedīs atzīšanos un viņā iedomāto atbildi: kādēļ? Sabiedrisko tiesu protokoli būtu nosūtāmi mūsu centrālām organizācijām, kas tad uzstādītu diagnozi un konstruktīvu plānu, kā dziedinālļ kaiteSi Ar lasītāju aptaujām, caur laikrakstiem, pareizo atbildi jaiitājumam „ Kādēļ*?' negūsim, jo sirds arvien at^ klātāka sarunās, nekā iemiesojot domu uz papīra, kur pie tam organizētām grupām iespējams viltot sabiedrisko doņiii. SpriedumĻ kas pamatoti uz mazā skaitā iesūtītām lasītāju aptaujām, atgādina Marka Tvena pastāstu, kurā tikai no trim ma^em kauliņiem un 20 mucām cementa rekonstruēts dinozaurs. Tāds, kādu to bija vēlējies tā vei^ dotājs. Mums vajadāgas ne subjektīvas rekonstrukcijas, bet īstenībai atbilstoši objektīvi fakti.
Ir vecs pieklājības^ likums: slimnieka isftabā par miršanu nerunāt, ļt sevišķi tas, jāievēro, ja vē-jinieks cieš garīgu depresiju pārspīlē šāvu nespēku uii iedomā-, jas esam pārāk nevarīgs. Būtii tiēšāņi nepiedodami, ja kāds' paziņā tādu slimnieku, sveiktu šādiem, labi domātiem, vārdiem: i'Tie dakteri jau ir galīgi nejēgas. Pret briesmīgo slimību^ kas tev uzbrukuši, tie baidās lietot stiprākas zāles. Tie cer mēri u:^ veikt ār apvārdošanu: Tad jau, draugs, nekas cits nav sagaidāms, kā tev karote būs jānoliek, jo už dakteru palīdzību nav ko cerēt. Bet nemaz nerūpējies: mēs tev pagādāsim lepnu zārku ^u^^^^^^ runas būs/ visai sirsnīgas un aiz-, grābjošas!" V
Varētu likties, ka šāda sveiciena iespējamība ir nejēdzīgi pārspīlēta. Un tomēr negribot uzmācas iznāma līdzība, dzirdot dažu/tautiešu sarunas par tagadējo vienu vai otru rakstu trimdinieku laikrakstos. Ar apbrīnojamu neatlaidību tiek nieklētas un sakopotas visas tās ziņas, kas dzi: tenes atbrvošanu nostāda stipri drūmā gaismā: „A'nglija un Vecais cerčils mūs jau sen izandelēju-ši, Francija, no Vācijas baidīdamās, ir ar mieru komunistiem dot visu, ko vien tie vēlas, arī Savienotās Valstis un Eizenliauers šāk pakļauties ? Anglijas iespaidam, utt." Ar vārdu sākot, viss tumšs un drūms, uz Latvijas atbrīvošanu cerību nekādu, nesaldē nagus ūn laidies dibenā!
Būtu aplami, ja kāds nopietns laikraksts^ mēģinātu saviem lasītajiem noslēpt faktus. Bet ir pavisam citā lieta, ja rakstītājs izvēlas atsevišķus momentus un no tiem' taisa atzinumus, kuri var būt pareizi, bet var arī nebūt pareizi; Dzīve un arī starptautiskās attieksmes ir ļoti sarežģīti procesi bezgalīgi;daudzu fatoru funkcijas, kuras atrisināt nevar ne spējīgākais niatēmatiķis ar. visaugstākās matemātikas palīdzību, ne arī elektroniskās smadzenes. Tādēļ pasludināt noteiktus slēdzienus ir visai riskanti. Tai pašā laikā, kad pesimists redz tikai faktus, kas iznīcina visas cerības, optimists varētu uzskaitīt; veselu rindu citus, kuri^ nākotni rāda taisni pretējā apgaismojumā. Ķerstena komitejas nodibināšana, kas oficiāli atsegs komunistu melus par Baltijas valstu brīvprātīgu pievienošanos, senatora Novlenda runa, ka Krievi] as robežu, garantēšanā pielaižamā tikai pēc brīvām vēlēša-Sav. Valstu; neatlaidība Krievijas ielenkšanā, kas pēc 2 gadu sarunām tagad nobeidzās arī ār Spānijas iekļaušanu dzelzs lokā, kam netiešu piekrišanu devuši arī Ka-
.miršariu, tā par dzīvošanu, tad cilvēciskais ir modināt cerības un nevis veicināt nomāktību. Jā ārsti tiešām nespēj vai negrib dziedināt, ja tie atsakās sniegt spēcīgās zāles, uz. kuru iedarbību slimnieks licis cerībās, tad atliek viens ceļš — stiprināt slimnieka
šo cīniņu mērķis ir ar dziļāku saturu, nekā to no ārpuses vien skatoties, grib saredzēt: jianākt, lai dominē labais mūsu nacionālā darbībā. Ūn šajā ziņā labais ir visu latviešu gaišo enerģiju -saliedēšanās kopējam darbam Latvijas %ī-vības labā. Nevis polītiskām izdarībām, nevis frāžu tūkšuinam, kaš skan, lai slēptu laiskumu, vienal-džību, egoismu, bst auglīgam darbam Latvijas brīvības labā. •
Bez šiem ievada vārdiem varbūt paliktu neskaidrs tas, kur esam saskatījuši Zviedrijas latviešu saimes ļaUnās lietas. ;
Nerunāsim par ļaunumiem, kas kopīgi visai trimdai. Pār to tiek daudz un Vr lielām rūpēm runāts. Šajā gadījumā tikai par
paļāvību uz paša spēkiem, ieteikt tamcelties augšā ria slimības gultas, mēģināt stāvēt uz savām kājām, sākt strādāt un darboties. ;;
; Ja brīvo tautu politiķi ir pārāk piekāpīgi pret komunistiem, ja tie baidās uzsākt noteiktāku rīcību, tad trimdinieku piĢriākums» ir nevis gausties, bet enerģiskāki pašiem darboties, lai . pārliecinātu brīvās tautas pār patieso stāvokli un pamudinātu sabiedrisko domu iespaidot politiskos vadoņus vēlamā virzienā. !
Baksti par rietumu politisko vadoņu aplamo rīcīfeū un neparei-zp komunistu novērtējumu parasti ir visai interesanti un asprātī-, ģi, bet tiem nav nozīmes trimdinieku laikrakstos, šādi raksti būtu nekavējoties jānosūta informācijas centriem, jāpārtulko, ūn jāmēģina iedabūt lielo tautu laikrakstos. Vai tieši, vai netieši la sītāja vēstuļu veidā, vai "pat kā sludinājumi. trimdinieki var palīdzēt pasaules atveseļošanā, sniedzot padomus politiskās dzīr ves vadītājiem un ārstētajiem, jo trimdiniekiem komunistiskā mēra bacilis ir vislabāk pazīstams.
:;.■;'■;•.;■••■ ■■■Inž.ž.; Pērkons
aicmaļums
Lai sekmīgāk veicinātu deputāta Kersteina vadītās komitejas pi^; teikto izmeklēšnas darbību Čikāgā, CĻOA priekšsēža K. Dzirkaļa aicinātie organizāciju ūn draudžu pārstāvji ievēlēja komisiju, kurā aicina katrii latvieti liecināt vai nodot dokumentus, kopijas, fotogrāfijas un tml. materiālus par:
1. Latvijas ar varu un viltu pievienošanu Padomju Savienībai. Saeimas vēlēšanās otra vēlēšanu saraksta nepieļaušanu, velēšanu viltojumiem un piespiedu balsošanu;
2. Karavīru masu slepkavībām Litene,. pārējām masveida Un atse-r višķām slepkavībām, kā arī spīdzināšanām; "
3. 14. jūnija un citām deportā cijām,; laulāto šķiršanu, bērnu ai šķiršanu no vecākiem, grūtnieču, slimo^ un sirmgalvju aizvešanu un apcietināšanām; ^
4. Reliģijas un 1;«aznīcas vajāšanām;    ■ ■■■,•■;■
5. ;Skolu: un; j^«^tnes audzināšanas varmācīģii pārkārtošanu, muzeju, bibliotēku un citu kultūras vērtību iznīcināšanu;
6. Lauku saimniecībiu un zemes atņemšanu, uzņēmumu ņaiconāli-zēšanu,; namu un noguldījumu bankās atņemšanu; ^
7. Strādnieku - nelietīgu izmantošanu;
8. čekas vardarbības un visu, kas atklāj sarkanā terrora šausmas.;;;-
' ši komisij a aicina katru personu, kas vien varētu liecināt -patiesus: .faktus mūsu dzimtenes un tautas labā, nekavējoties stāties sakaros ar tās priekšsēdi' —
A. Vanagu, 2705 W. Hirscfe St., tālrv BR 8 - 3357 vai vicepriekš-sēdi ■;■■■■■; ' H. Kreiceru, 3232 W. Crystal Str., talr.HU 9 - 1089 vai sekretāru —-
to ļauno," no kā cieš taisni Zviedrijas latviešu saime .vairāk nekā
niskās drosmes. Tas ir bēdīgi un nožēlojami, bet pagaidām ar to
visas citās latviešu kopās brīvajā Zviedrijas latviešu dzīvē jārēķi-
pasāulē.  Sauksim šo ļaunumu
nājas un šie „archīvu darbi" jā-
vārdā, jo tikai tad to varēsim kalkulē kā «politisks" faktors." pārspēt. Un tās ir mūsu sabiedr riskās-enerģijas izšķiešana citiem
Dr. A. Rušu, 342 N. Hamlin Ave^ tālr. VB - 4458 vai locekļiem ■ —\' ■;;■
Ed. Avotiņu, 3924 N. Hermita-gp, tālr.: Dl 8 - 0926, un
J: Rītiņu, 2001 - 3 N: Howe Str. tāln: WH 4 - 9190. :
informāciju, sniegs arī katras organizācijas priekšsēdis vai draudzēs mācītājs. Kā juridiskie konsultanti būs izpalīdzīgi . A. Ozoliņš un T. Eglītis, bet tulki L Toča un D: E. Gailēns.
M ir iņūsu pirmā izdevība celt patiesības gaismā boļševiku tumsā ieslodzīto dzimteni. Pieteiktā izmeklēšanā var sākties jau divu nedēļu laikā. Uzņemsim sakarus ar pārstāvjiem šodien vai rīt, citādi Var būt par vēlu. Mūsu brāļu vaidus dzimtenē un Sibīrijā neviens cilvēks brīvajā pasaulē nedzird. Tos varam izteikt; tikai mēs. Apliecināsim savai tēvzemei, ka esam; uzticīgi tās dēli un meitās un esam gatavi to aizstā-
-^^^••■^■.■''■^ AI
ČIKĀGAS CHRONIKA
mērķiem, bet ne Latvijas brīvības labā. . ;■■•% :v y.;/;, Tā nu ātakl ir tā pati Zvie^-jas latviešu ,iplešanās," ;un; tas, kādēļ šī plēšanās notiek. Neatkārtosim tās vēsturi:: lai Dievs nedod! Ka tur slēpjas kāds pavisam konkrēts saturs, to sajuta daudzij bet tikai nedaudzi to izprata, un tādēļ iesāka cīņu pret to.
^ rējās parādības bija ļaunas un II nekā labu nesolīja: ;iau 1945. gadā vecās polītiskās partijās (īstenībā gan tikai pavisam nedaudzas atsevišķas personas, kās šajās partijās bijā spēlējušas kādu lomu) sadevās cieši kopā un par katru cenu gribēja visu latviešu dzīves vadību saņemt uņ paturēt' savās rokaSi kam pretojās trimdinieku lielais vairums. Tad pēkšņi /adās; kādā akcija: norobežoties no vācu okupācijas laika „kollaborantiem" (ne krievu oku-pāicijas laika!). Nesaprotams palika, kādēļ to dara visas partijas, tātad arī pilsoniskās.; Tad pēkšņi radās kāda jauna organizācija, kur partijām jau paredzētas „iriu-žīgas tiesības," bez pienākumā izpildīt vispārzināmos demokrātiskās sadzīves/ noteikumus, • Vis-pirnjs — saņemt pilnvaras no triindas latviešiem, lai varētu latviešu vārdā runāt, kādēļ to :tā gribēja: visās -partijas? Un kādēļ to gribēja ne tikai partijas, bet arī Londona! •
0^ te nu atbildība krit uz par-, , tiju vadību. Nacionālajām partijām ir jāparāda nepieciešamā pilsoniskā drosme un ir jāpārtrauc- egoistiskā „savstarpējās apdrošināšanās" praktiķa, atsakor ties no partiju privilēģiju prasībās un uz vienlīdzības pamata ar jvisiem trimdiniekiem jāpasāk skāidfa"un godīga cīņa par saviem mērķiem. Rēķinoties ar ar-chīvdārbinieku pātagošanu ar materiālas atkarības draudiem, ar ko neskopojas Bruno Kalniņš, ar-čhīvnieki politiskas darbības zir ņā — jāliek mierā.
sākošā vēstulē: Sociāldemokrātu ,jaunā programma".
ress
Baltiešu Studentu Federācijas organizācijas komitejā, kurā līdzi darbojas Latviešu Studentu Čēnr trālās Savienības pārstāvji com. J., Cēļinskis, com. M. Vplrāte un com. y. Šmits, veikti priekšdarbi Baltiešu Studentu E,ederācijaš or^ ganizēšaņā, ka? patiesībā ir līdzšinējās Balt.'Stud. Org. darbības atjaunošāria, kuras vispārējā darbība izceļošanas akcijas dēļ bijā apsīkusi/ ; /
Pēc BSF organizētājas komite-^ jas ziņām BSF kongress, notiks Bl. oktobrī Baltijas, Brīvības Komitejas telpās Ņujorkā. No katras nacionālās studentu centrālās
organizācijās kongresā piedalīsies 15 balstiesīgu delegātu, Interesentu skaits nav ierobežots, un to piedalīšanās vēlama pēc iesjJējas plašāka. -
BSF organizējošā komiteja izlēmusi sekojošu kongresa darba
,    .     ... . .      gaitu, bet to var grozīt, kad ko-
nada, pec vairāku gadu partrau- ^««««.«r.; ^«
,     :      . .   , j      .  . _ _ , mitēja bus saņēmusi no katras
kumāņupāt ieceldama sūtni Mad-ridē, čerčila pēdējie stingrie-norādījumi pār Eiropas armijas nepieciešamību >---7\?isi šie fakti op-tismištam dotu.drOšu pamatu apgalvojumam, ķa komunistu verdzināto tautu atbrīvošana notiks vistuvākā nākotnē... Pārsteidzīgi un vienpusīgi būtu tiklab optimista kā arī pesimista slēdzieni.
Un ja nu ir vienāds pamats slimnieka istabā runāt kā par
centrālās nacionālās studentu organizācijas vadības projektus kongresa vadībai.
1) Pīkst. Ii.00kongresa^ šanā; nacionālo studentu org, pārstāvju ūn goda viesu uzrunas, noslēgumā Gaūdeamus Igitur.
2) -Pīkst. 13.00 — 17.00 BSF darba sesija: a) kongrelsa vadības vēlēšanas, b) BSF'* organizējošas komitejas ziņojums,'    BSF sta°
tūti, d) BSF statūtu' pieņemšana un debates, e) BSF amatpersonu vēlēšš^s; f) dažādi jautājumi ūn ierosinājumi, g) kongresa slēgšā-na.
LSGS Prezidijs laipni lūdz kongresā piedalīties com. com. no tuvienes un tālienes, lai; ar savu klātbūtni uņ ierosinājumiem pa^ darītu bagātāku kongresa darbā gaitu. Tāpat ar com. com. lielāku līdzdalībnieku skaitu kongresā rastos iespējas plašākā āpjoņiā izveidot turpmāk draudzīgas savstarpējas attiecības Baltiešu studentu vidii.
BSF kongresam un BSF turpmākai darbībai būs liela nozīme Baltiešu tautas studentu savstarpējas draudzībās padziļināšanā un lielāka mēroga studentiem, pie krītošu jautājumu realizācijā pie vispasaules studentu organizācijas, Tāpat daudz plašākas un nozīmīgākas iespējas pavērsies, izcīnīt morālu un tiesisku stāvokli brīvā pasaulē, kā attiecīgo tautu studentiem, kuru zemes okupējušas mums visiem naidīgās; varas.
Latviešu studentu saime, atbalstīsim šo kongresu un veicināsim BŠF darbību arī pēc kongresa ar lietuvju un igauņu studentiem uz vietām. Ne tikai šodien trimdā, bet arī Latvijā atgriežoties ārkārtēja nozīme būs šeit izveidotām^ draudzības saitēm. .
tgas latviešu teātris jauni sezonu atklāja ar Zīvertā Zaļo krūzi, ko kādreiz Vācijā izrādīja Lībekas latviešu teātris. Interesanti salīdzināt abus teātrus, jo lībekieši   bija   izcēluši vairāk dramatismu ar lielu kāpinājumu, bet čikāgieši, it sevišķi AidaEi-kenē, kas tēloja Rūtu, viduspunk-; tā. izcēla komisko elementUj kas viņai tiešām lieliski padevās. Labs bija arī Vurmakuhgs, šoreiz Ilmārs Dumpis, kaut arī uztraucies, šeples kundzi tēloja pazīstamā Māra Antena.  Skatītājs varēja itin labi pārdzīvot to, ko gribēja uzsvērt Zīverts, par ko ir neapšaubāmi nopelni Kārlim Dzeldēm, kurš vadīja režiju. Otto KroUs bija laidis darbā jaunās audzes dekoratoru Vitautu Sīmani un skatuves   apgaismotāju Ilmāru Kildīšu. Iztikt varēja. # Režisors Valdis Hermanis arvien vēl uzturas Oregonā) kur uzlabo savu veselību. Ticams, ka mēneša laikā atgriezīsies Čikāgā un atkal darbosies šejienes teātrī. 0 Izdevējs Alfrēds Kalnājs ir nopircis māju un jau iekārtojis savu spiestuvi. Kā pirmo grāmatu jaunā vietā iespiedīs Alberta Sprūdža Daugavas vējus, ko izdod Alberta Sprūdža fonds.
PASKAIDROlUMS \^ ; . Sakarā ar rakstu laikrakstā Latvija - Amerikā 1953. gada 30. septembra 76. nummurā „Faŗelē nodibināta jauna; draudze" — Latvijas ev.-lut  Baznīcas archibīskaps
prof. Dr. T. Ģrīnbergs aizrāda, ka viņš Farelē, (Varel), veco ļaužu mītnē nav atļāvis dibināt rie alaunu draudzi'^ nedz arī „dievgaldnie-ku kopu", nav to apstiprinājis un arī nedomā to apstiprināt nākotnē. Skolotāja J. Būmaņa rīcība ir patvarīga. — Bet Farelē kā Latvijas ev.-lut. baznīcās un draudzes mācītājs darbojas māc:; Alfrēds Gŗīh-bergš (agrākais Skrundas draudzes mācītājs) ar š. g. -29. jūlijā, pēc mūsu Baznīcas satversmes, ievēlētu un no arcMbīsfcapa apstiprinātu draudzes pārvaldi un revīzijas ko-'misiju.:':."■.■:;■""■'        ^.
Latvijas ev.-lut/ baznīcas archi-bīskāpa vārdā un uzdevumā:
:'; ..V '■ :: māc: Elmārs Eo^tis, i-ĪLātvijas; Ev.-Lut. Bāmīcas aŗcMbīskapa sekretārs.
Ešslihgenā pie-Nekāras, 1953^ gada 22. oktobrī.
REDAKCIJAS PIEZiiSSEj tā ka fedakcija par notiku^ miem Faždes veco ļaužu liomei
Kā visām šīm parādībām kā sarkans pavediens : cauri slīd kāds nolūks un kāda konsekvence, to sajūta daudzi, to redzēja nedaudzi, un ysen jau brīdināja trimdas latviešus,; kuru viena dāļā negribēja šos brīdihājunius dzirdēt — aiz. ērtības^ aiz ižgud-rības, aiz egoisma un citiem iemesliem.
Un pēcgalā ņu izrāidās, ka šis sarkanais pavediens arī tiešām ir neganti sarkans visā savā saturā. Tā ir latviešu sociālidemokrā-tu trimdas laika vadoņa Bruno Kalniņa partijās politika. To tūdaļ lūkosim pierādīt. Tikai atbildēsim jau iepriekš, kā tas varējis notikt, ka visas partijas pa-^ devušās; šīs politikas nolūkiem? Un te nu, kas. attiecās uz Zviedriju, atbilde šādā: 1) tas ir pierādījums, cik tuvredzīgi egoistigi ir 50 veco partiju ļaudis, kuri bija sadevušies kopā, lai ,,kopīgiem spēkiem" noturētu savas privilēģijas; laimīgs izņēmums ir Zviedrijas tagadējā zemnieļcu savienības grupas vadība, kuras faktiskais vadītājs J.Mālītis savus ieskatus izsacījis vairākos rakstos Zviedrijas   latviešu laikrakstā Latvju Vārds, nostājoties uz latviešu saimes vāirākuniā viedokļa un pret «partiju sprivilēģijām. 2) Zviedrija tā ir materiālās at kārības pātaga, kuru kreisie politiķi izmanto ar nežēlīgu cietsirdību, proti: Zviedrijas valdība vecākiem vai slimiem un fiziska darba nespējīgiem izglītotiem latviešiem piešķir tā sauktos ,,ai:-chīva darbiiš^'- kaš atgādina Latvijā pazīstamos „pabalstus; iritel-liģentiem bezdarbniekiem," Sevišķi Bruno Kalniņš te ar nepieļaujamu nekautribu izmanto dažas savas pazīšanās ar zviedru sociāldemokrātiem, lai ie tekmetu lēmumus par šo archīvdarbu piešķiršanu vai ;arī pārtraukšanu. Bez tam zviedru iestādes ir Palīdzības    komitejai uzdevušas funkciju, dot atsauksmes par archīvdarbu' pieprasītājiem, bet tā kā .Palīdzības komiiteju visu laiku- savās rokās j tur tikai divas kreisās partijas: sociāldemokrāti un demčentrs (Breikšs), tad tās šo uzticību,"- ko zviedru iestādes Komitejai dāvinājušas, izlieto visai nelietīgi.  Tādēļ jau 'arī tā saukto Andersona — Breikša —
ŪPUĻDZIESMA
RAGĀ IEPŪTIS DĒLĒNS
ESmu dzīvē mācījies pazīt dažādās skaņa^, jo dažas ir skaļas un dažas klu^ākasi Dažas dzīvē dēvē. arī par trokšņiem.   Star^ astmas klepu,.lokomotīves šņākšanu un bumbas  sprādzienu  vienmēr ir starpība. To var izšķirt arī bez absolūtās dzirdesi Es varu paciest, ja kāds aiz plānas sienas naktī krāc, un varu mierīgi gulēt, ja bojāts ūdens krāns pilina izlietnē pilienu pēc piliena kā ķīniešu spīdzināšanā. Es varu iedomāties plunkšķi, kad desmit krokodīļi reizē ielec Nilā, bet nezināju, ko nozīmē nevainīga izskata trompete, jo kopš kaimiņš katru dienu savā brīvajā laika vingrinās tās pūšanā, mājas miers ir beidzies, šis misiņa daikts brīžiem skan kā strūklas motora dzīts ripas zāģis, brīžiem kā lak-štīgalaSļ balss lūzuma laikā, un dažreiz kā durvis ar nesmērētām virām, kad tās nepārtraukti virina vējš. .
Tikko tu, cilvēciņ, vakarā atlaid ērti savus kaulus un vēlies palasīties par kariem un citām briesmu lietām, tā briesmas pašas ir klāt. No sākuma aiz sienas ne sevišķi skaļi atskan dziesmiņa — Skaista ir jaunība. Nudien uznāk vai raudiens< Tikko ieslēdz radio, tā tūliņ, pāris toņus noslīdot uz leju, iet vaļā gatavā Koreja, taurē-; tājam pūšot meldiņuj kas atgādi-; na korāļa -- Ak tu priecīgā, un bugi vugi — Trīs ģindeņi uz bleķa jumta, kokteili. Esmu pielietojis visus UNO un; aukstā kara līdzek-iUs, lai brīdi justu mieru. Slavē dams viņa taures pūšanas māku, esmu ieteicis kaimiņam pagriezt to vismaz uz otrā dzīvokļa pusi, lai tie tur arī dzird, ko nozīmē māksla, bet viņš aizbildinās, ka otra dzīvokļa   iemītnieki protestējot. Esmu ieteicis pūst uz leju viņš saka, ka tad lamājoties apakšējais stāvs. Esmu ieteicis pūst uz augšu, bet viņš žēlojas, ka tur viņa talantu neatzīstot pavisam. Esmu ieteicis I pūst ārā pa logu. Nē, to nevarot, policija esot gaužām nemuzikāla. Un trompetists aukstajā karā uļzvar vienmēr. Viņš kalpojot modernajai mūzikas mākslai, bet māksla kalpojot mieram. Dažreiz viņš manu runu un protestus neklausās un pūš tālāk ragā, mākslas mocekļa moceklīgi izvalbītām acīm. Tad es ķēros pie slapjā kara līdzekļiem un sāku ēst līdzi pa* ņemtos skābos gurķus. Tas mazliet līdz, jo no skatīšanās vien taurētājam saskrien inutē siekalas un pūšana brīžiem jāpārtrauc, lai no raga izlietu ūdeni. Tādos klusuma brīžos ieteicu viņam vēlās vakara stundās ļaut apbrīnot viņa talantu klasiskā mūzikā, jo es taču ne-, Vai^u izturēt katru dienu, visu vakaru un nakti ēst skābus gur^^s. Bet tiklīdz iekāpju gultā, tā atskan, tādas skaņas, ka sāk šūpoties aizkāri, un negribot jāsāk domāt par Jērikas bēdīgo likteni. Parasti pēc šādas klasiskās mūzikās devas kaimiņš .ņiīl apvaicāties kā gabaliņi paticis, un parasti saka tā: *,tā bija Mocarta šūpuļdziesma, rītvakar jums par prieku nāks tāda pat no Brāmsa.
nē saņēmu^ loti daudz pretrum-gd vēstiau, bet apstākli txz vielas nav pārbaudāmi uzskatām par iz-šķiibšo aicfaibiskapa T. Gzīsbe:-ģa oficiālo pBsakidrO)umu« lālā-kās polemikas iai jautājumā Imk-
Bruno Kalniņa ;„nācoiānāl6 padomi" Zviedrijas latvieši saukā par ^arehīvnieku padomi"/ jo, -kā jau nevēlētā iestādē, kreisie pūlējās padomē savilkt; iekšā^ tieši šos materiāli atkarīgos ļaudis, starp kuriem ir daudzi citādi visai cienījami un nopelniem bagāti cilvēki, tikai tagadj trimdas smagajā stāvoklī, bez vajadzīgās piiso^
CEĻA VARDI
Katra nepatiesība, kuru , mēs pārciešam,-dara mūs ^ līdzvainīgus kādam varas ^ darbam. I Oksēniuss §■
ļ Priekšzīmi n«var parādīt tādējādi; ka izvairās no ļaunā vai to ignorē; tā izpau-iBs tikai ļaunuma apkarošanā. Kurš nevar izbrist. cauri piirvam, nekad nespēs uzvarēt kauju., Bismarks
Ndas dzīvē: nav pretīgā-I ki, kā cīnīties, ar muļķību un nesaprašanu. Salīdzinot ar to, cīņa ar ļaunumu nav Bekas.: Hebbelš
Acumirkļa    vājums un muļķība ir biežāk vainojat ļ; ma kādā aodevībā^ nekā aprēķins un ļaunums.
' Meng-Tse,