KĀ ES KĻUVU KOMUNISMA MODEVĒJS
1M7. ^adā uz Rietumberlīni pārbēga Padomju militārās pārvaldes majors Grigorijs Klimovs. šodien viņš ir Minchenē amerikāņu aizsardzībā, rediģē pretkomūnisma propagandas izdevumus, ko izplata Austrumvācijā. Dzimis 1917. g. revolūcijas laikā; majors KJimovs bija ist&.„Staļina^ paaii-te" nerimtīgs cīnītājs. Kas viņu pamudināja «neklēt brīvību Rietumos? Par to sa ja raksta Stāsta majors Eļimovs, atklājot pa domju režīma nežēlību, viltu un iz virsanu.^
•V _
¥alcaros, uz spieķīša atspiedusies, viņa pārguruši atvelkas mājās. Vakar viņai izdevās nopirkt divi glāzes indiāņu graudus un mums bija
līguma ār Hitleru, vilciens pēc vil- kaujās ierautos robus, lai divīzijas ciena ar padomju labību, sviestu —^----—^-'^^"^
un padoriiju cukui'u': ripoja ūz Vāciju; Protams, kal šīs jau tā ierobežotās preces tad arī nozuda no pa-lieliska kukurūzas putra: Galu un domjuveikalu plauktiem. 1941. g.. sviestu mēs neredzam..." Sekoja kad sākās karš. ieveda pārtikas dažas cenzūras i^elni pārtrieptas kartiņas, bet vēl 1944. g. karavīri rindas. Divi glāzes kukurūzas — rezervē ilgojās, nokp frontē, ta-vienā no pasaules bagātākajām ču ne jau patriotisma, mudināti, zemkopības zemēm ar neizsmēla- bet gan tukšo vēderu mocīti, jo mām dabas bagātMm! frontinieki saņēma lielākas parti-
Vecmamulas vēstule .atraisīja kas devas. Bads Pad. Savienībā bi-mam pagātnes atmiņas: 1939. g., I Ja sistēma - masu ietekmēšanas kad man vajadzēja apmeklēt sko-ļ līdzeklis,, bads sēdēja pie viena lu, lielāko dienas daļu man nācās ļ galda ar politbiroju, pavadīt rindā pēc maizes. Bieži ļ Kad karš beidzās, ļaudis doma-vien pie maiznīcas durvīm pulcē-, ja, ka nu būs vieglāk. Bet turpat jās 1000 cilvēku. Kad pieveda māi- jau divi gadi bija pagājuši un at-zi un klaipus nesa veikalā, izsalku-ļ kal .bada rēgs .biedēja dzimteni si-- sacēla traci. Kamēr, citās ze-' Kompartija nu aicināja aizmirst mēs bērni spēlēja indiāņus un iHūzijas, ko pati ^ tik gudri solīja kovbojus, mēs cīnījāmies maizes kara kritiskajās dienās, riecienā dēl- Tas bija -sociālisma^ Padomju jaunā audze ir lepna Jaunatnes liktenis. | uz savas tēvzemes sasniegumiem ^
Daudzinātā 1932.-33. gadā, kadļSPēcīgo smago rūpniecību, lielis-notika kulaku iznīcināšana par kām lidmašīnām un tankiem, tā
pretošanos kollektīvizācijai, uri vi- nenožēlo, ka par uzvaru maksāju ņu lauki palika nenovākti un ne-[si augstu cenu — atteikšanos no apstrādāti, ziemā ļaudis ēda suņus, I cilvēciskās dzīves. Bet mēs, kuri kaķus un mira badā. -Neviens ne-' tagad dzīvojam Rietumos, sākam zin^^cik miljonu nomira badā tajā .atjēgt, ka mūsu uzticība nākotnei zieiņā, bet pieņemu, ka trešā daja grīļojas. Atkal pie apvāršņa pace-no Dienvidkrievijas zemniekiem.-ļas kara mākoņi, Stāvot uz divu
Tariī pašā laikā naudu šķieda smagās rūpniecības ■ celšanai. Mums stāstīja, ka smagā rūpniecība gatavos mašīnas vieglajai, pēdējā savukārt pārpludinās tirgu ar drēbēm un apaviem.( Patiesībā tomēr galvenie ražojumi bija tanki un lidmašīnas, lai padomju tautas spētu aizsargāties pret kapitālistisko ielenkumu. 1939. g. rudenī] pēc sadarbības
pasauļu sliekšņa, pārliecinājāmies, ša Rietumi patiesi cenšas pēc miera, bet ka ikviens mēģinājums panākt draudzīgu sadarbību tiek sabotēts; mēs zinājām: lietu pareizos apstākļus, kas mūsējiem dzimtenē palika noslēpti. Atceros, kādā steigā, cik vien transporta^ apstākļi atļāva. Rietumi demobilizēja savas armijas, kamēr padomju virspavēlniecību tādā pašā steigā aizpildīja
Kelā, mūsu valsts 35. gadu neatkarībai dāvātā grāmata iznā-kvisi. Divus gadus ilgais darbs; kurā piedalījās mūsu redzamākie autori ar rakstiem, vaiņagojies 'sekmēm. Mums riu ir reiz izdevums, kas nevien bija nepieciešamsj bet kuru varam arī katram droši nolikt priekšā. Vieglā, populārā angļu valodā grāmata stāsta par mūsu zemi, cilvēkiem un vēsturi.-Kā rokas grāmatā tā kalpos ar plašo statistiku, bibliogrāfiju un rakstiem, ka ari ar bagātīgiem attēliem, mācību iestādēm, kā dāvana tā noderīga mūsu draugiem un katram latvietim tā būs nepieciešama, jo ikviens tajā atradīs sev nepieciešamo ^ katram gadījumam. /
Gr'^mata satura 388 dubultformāta lapp., 3 pielikumus, 236 illūstrācijas, lielāko tiesu trimdā, neredzētas. Autori: E.An-dersons, K. Kalniņš, Dr. J. Šiliņš, Dr. B. Jirgenspns, V. Bērz-: kalns, J. 'Rudzītis, J.. Silinš, Dr. A. švā.be, • B. Ābers, P. G. ^illers. Materiālu sagāde piedalījās mūsu sūtniecība Vašingtonā. īllustrātīyais ietērps — .H. Gricēvičā un J. Šiliņa; Rediģējis vēsturnieks . Edg., Andersoņs.' Saturu tuvāk skatiet.
mūsu katalogā. . Cena — broš. $9.80, iesietai ar apvalku $12.50
Lielo materiālo piepūli apgāds iznesa, uz saviem pleciem. Ceram, ka tautiešu atsaucība neizpaliks. Lai rastu atj^ieglotu iegādes iespēju, ap'gāds šī sludinājuma periodā lesieio grāmatu dod par brošētās cenu, jo' turpmāk mūsu grāmatas dažu
saprotamu iemeslu dēļ. daudzās grāmatnīcās nebūs vairs ■ " ^ ; pērkamas -
Domājiet laikus par Ziemassvētku dāvanām, un pirms tās ' iegādājiet, aplūkojiet mūsu vispārējo grāmatu un l izstrādājumu katalogu
būtu kaujas sastāvā, apgādājot tās ar jauniem tankiem un lidmašīnām. Kremlis atzina Rietumu tieksmes pēc miera par vājumā pazīmi un demokrātiju izdarīto demobilizāciju par izdevīgu situāciju tālākai agresijai. Kremlis sāk^ ro
BPX>
TORONTO OSTAS SATIKSME AR ĀRZEMĒM DIVKĀRŠOJUSIES
RUDENS DARBI KOLCHOZOS ķušas valstij parādā «vairākus
. "tūkstošus elektroaparātu un ap-,^^Kas ir kolhoznieka svētākais gaismošanas piederumu." Kāda pienākums," nesen tā jautajā, ^,11^ ziņa vēstī, ka trūkst brezen-kāds runātājs Rīgas radiofonā un voilbka, maisu un mucu.
«n+o+,-,174. "Vrīcnirms TiO^
taļaties ap pulvera mucu. • NEPATĪKAMA VĒST^
1947. g. sākumā MVD virspavēlnieks Bērija inspicēja padomju joslu Vācijā. Pec viņa apmeklējuma Karlshortā lielu skaitu padomju militārās pārvaldes virsniekus aizstāja ar jauniem kompartijas vīriem nō Maskavas. Arī es kādu dienu saņēmu pavēli atgriezties Maskavā, kur mani iesaistīšot darbā manā specialitātē.
Man šī vēsts nepatika. Atgriešanās Maskavā nozīmēja atkal ^pelēko ikdienu sīvajā eksistences cīņā. Mana sirdsapziņa nu sauca: nebrauc'atpakaļ!
pats tūlīt atbildēja: „Vispirms no rēķināties ar valsti." šo lozungu atkārto pārāk bieži. To atkārto taču laikam tādēļ, ka rudens darbi kolchozos visai labi neveicas. Kā tas tiešām tā ir, liecinaparis raksti padomju presē. Kādā rak-" stā teikts: ,,Visumā republika lauksaimniecības produktu piegādē valstij stipri atpaliek, jo darbs "atstāts pašplūsmei." Apskatīsimies,- kas notiek šoruden dažādos kolchoza darbu sektoros.
Rudens aršana — neveicas. Radiofonā ziņoja, ka„visā republikā rudens aršana veicas neapmierinoši." Tātad — kritizēti visi rajoni un visi kolchozi, un nevis atsevišķi „tālumnieki." Rudens ap-aršanas plānu viena procenta apmērā izpildījuši šādi kūtri rajoni; Auces, Madonas, Valmieras, Gaujienas, Gulbenes, Varakļānu un Zilupes. Ļaudonas Mašīnu-trak-toru stacijas traktori 50 % stāvējuši dīkā. .
CukurMešu novākšanā jo sevišķi atpaliek Liepājas rajons, kas bija un ir viens no lielākiem, cu-kurbiešu audzēšanas apgabaliem.
Nākamās dienās es pakāpeniski ^-.^?ktobrī lauksaimniecības dar-' .rr^.i. nipnsknmn.. ^ "^^^^ raidijuma mineja _ ķa
j8-KaDatas Kaienaars im gs
Cena grāmatnīcās 50c. Mūsu. tiešajiem pasūtinātājiem Katalogu ^ kalendāru piesūtām par brīvu. Formāts — parastais kab. kalendārs, cietā plastikas vāku sējumā, saturā kalendā-rijs, tabulas, adreses un plašs katalogs.
Grāmatu sūtījumiem uz Kanādu muita atcelta, . saņemšana netraucēta.
Latvju Grāmaia, P.O. Box 332, Waverly, l)wa USA
Dr,
RICHARDS ŠOLTMAMS
SPECIĀLISTS DZEMD. PALĪDZĪBĀ. Pieņem slimniekus un apmeklē mājās — Raxlen klīnika, TORONTO 500 PARLIAMENT SJ.
Runas stundas: no 9-^12 un 1—4, izņemot otrdienas priekš-pusd. un ceturtdienas pēcpusdienas. Pirmdienās un piektdienās no 6.30 — 8.00 vakarā. Tel. klīnikā PR 4467, mājās MI 8880
DR. JĀNIS KAROLS
LATVIETIS
Praktizējis Latvžjā, Vācijā un Kanādā. Sniedz dzemdību palidaābffi.
SlinmieVus pieņem, TORONTO, 404 DELOTARE AVE no 9—11 m no 5—7. Izņemot trešdienas. Toronto, tēl. OL 1681. Ar Harbord tramvaju līdz Halam ielai
Dr. GURDARS DRILLIS
M.D. — L.MXJ.C.
780 Main Sl., East, HAMIĻTONĀ ^
DZEMDĪBU PALĪDZĪBA pieņem no 2—4 un 7—8 un pēc vienošanās, tcL 9-5634
Dr. ROMAN PNiEWSKY
Ar ilggadīgu praksi slimnīcās Vācijā, Polijā un Šveicē SPļECIĀLISTS iekšķīgās, SIEVIEŠU UN VENĒRISKAS i.iA^ SLIMĪBAS (158)
S537 PARK AVE, MONTREAL, P.Q., tel. HA 7623, Montreal Banā Ta(ļ!skl un krieviski Pieņem no 3-^9 vakara
nodevu savus amata pienākumus maniem pēctečiem. Cik vien iespē-iāms, es centos iegūt laiku. Darba laikā Karlshortā kārtoju dienesta aktis, spiedu rokas ceļa vēja velētājiem un rādīju priecīgu seju, ka esmu laimīgs atgriezties dzimtenē. " Kādu dienu uzmeklēju pazīstamu vācu fabrikas direktoru, ār ŗii dienesta lietas kārtojot, man bija dažas visai atklāta politiskas pārrunas. No mana toņa viņš no-orata, ka mani nebiit neiepriecē atgriešanās Maskavā.
j,Vai jūs nepriecājāties atgriezties dzimtenē?" — „Es labprāt vēlētos mainīties ar jums!"-- „Tā, iums tiešām patīk Vācijā labāk ije-kā Krievijā? Nu tad palieciet šeit, es domāju — vienā no kaimiņjos-1ām. Man Tīringā daži draugi, kuri jums noteikti palīdzēs nokļūt otrā pusē. Es zinu. kādu, kurš jums labprāt apgādās arī vajadzīgos dokumentus. Viņš ir tautas policijas virsnieks . .."
Nākošā dienā man jau bija rokā vācu identitātes kartiņa. Ar policijas virsnieku, ar kuru mani sa-. pazistināja, norunājām, ka rītu pl. vienos viņš man piezvanīs, kad auto brauks man paka].
Nākošā diena bija nemiera pilna. No Maskavas piesūtītā robežpārejas atļauja bija derīga līdz vakaram, .kad man vajadzēja nokļūt Brestļitovskā.
Fotografīj as, vēstules, dokumentus, visu, kas mani saistīja ar bijušo dzīvi, sadedzināju. Kad viss bija paveikts, uzvilku mēteli un nemierīgs staigāju pa istabām,' nervozēdams par laiku, kas tik lēni tecēja. Pl, bija 12. Vēl viena stunda. Te pie durvīm atskanēja garš, nepacietīgs zvans. Es satvēru pistoli mēteļa kabatā. Zvans nerima. Es atvēru durvis. Tur stāvēja Andrejs. „Tā, tu taisies aizbraukt? Pie tam neatvadījies no manis!" ^
BĒGŠANA
Pēdējā laikā es Andreju nebiju saticis. Viņš izskatījās novecojis, sakritis, ar viņu bija beigas. Lai gan man viņa bija.žēl, viņa čekista forma lika man būt modram. Ja viņš sūtīts pēc manis, es. viņu-nošaušu.
Pulkstens bija pusviens. Es redzēju, ka Andrejs tā savādi uzlūkoja mana atvērtā mēteļa kabatā rēgojošos pistoles stobru. Man pēkšņi kļuva'karsti. Pirms atgriešanās uz Padomiju, ikvienam virsniekam Jau ~ Karlshortā bija jānodod sava pistole. Valsts drošības policijas majors to nevarēja nezināt. Bet Andrejs nelikās būt pārsteigts.
„Iespējamš, ka mēs nekad vairs neredzamies, draugs," viņš drūmi teica, „E& nekad neticēju tev, bet kad iesāku ticēt, tu vairs neuzticējies man..." Man bija kauns, bet es neatbildēju. "Mani mocīja doma: kā gan viņš lināja, ka tieši šodien doŠĢS prom? Varbūt viņam^ kabatā pavēle mani aizturēt? Andrejs it kā uzminējis manas domas, turpināja: ,,Nedusmo, ka esmu te atnācis. Ja nebūtu nācis es, to būtu darījuši citi. Ja tu, Griša, kād reiz atceries mani, tad zini, ka esmu bijis tev patiess draugs..."
Kā spalgs pistoles šāviens klusu mā atskanēja tālruņa zvans. Es pa cēlu klausuli un kāds vācietis tei ca: „Auto gaida jūs pie stūra!".
Andrejs, pametis man ar roku, klusi izgāja. Es pagaidīju, kamēr viņa auto troksnis .norima tālumā, noliku tālruņa klausekli un devos uz durvīm. Stāvēdams uz sliekšņa, vēlreiz pārliku pie sevis, ko gribu pasākt, un sparīgi aizsitu durvis. Atceļa vairs nebija. Es "steidzos pretini jaunai nākotnei:
Kā jau sākumā teikts, majors Kļimovs šodien Minchenē rediģē pretkomūnistiskus izdevumus, ka pagrīdē izplata Austrumvācijā. K.
„daudzos kolchozos cukurbiešu nGvā.kšana notiek ļoti lēnām... uz 5. oktobri daudzi kolchozi bija nodevuši pieņemšanas pimktos tikai niecīgu dalu plāna." v
Dārzu siādīšanas j.dekāde" noteikta līdz 25. oktoj)rim. Pietiekami šis darbs nav organizēts šādos rajonos: Abrenes, Zilupes, Valkas, Limbažu un Madonas. Iz-rādāSi ka minētajos rajonos š. g. pavasarī kolchozi nav iestādījuši neviena augļu kociņa vai ogulāja.
1. oktobrī sākās mežu ciršanas sezona. Cik tās plāns jau izpil^ dīts, nav ziņu, bet Rīgas radiofonā draudīgi pateica, ka„|ogad ievērojami palielinās koksnes iz-
ciršanu.
NA¥ LAUKSAIMNIECĪBAS MAŠĪNU
VEF'a jauniešu kopmītne
atrodas. Rīgā, Ūnijas ielā. Tur dzīvo 'ap 500 jauniešu, kas reizē strādā VEFā un reizē mācās arī skolā. Stāstot par šo kopmītni Rīgas radiofonā, kāds runātājs piemetināja, ka „strādāt un-mācīties reizē — tas nav viegli." Tajā pašā laikā šīs kopmītnes audzinātājs Aleksandrs Izitovs ne-apgurstoši stāsta par jauniešu slikto dzīvi ..kapitālistiskajās ze-riiēs." Lūki padomju zemē par jauniešiem gādā, jo tuvākajā laika' VEFa jauniešu kopmītnē sāks darboties duša!
jaunas GRĀMATAS
Turpinot pag. reizes informāciju par jaunām grāmatām, varam aizrādīt, ka oktobra sākumā klajā nākusi Bērzes grāmata ,,1929.— 1936. gadu ekonomiskā krize bur-žujiskā Latvijā." Interesanti atzīmēt, ka autors savu analizi pārtraucis tieši tajā gadā, kad Latvijā vispasaules saimnieciskā krize tika pārvarēta. Latviski tulkota un izdota plkv. Timofējeva grāmata, kurā viņš stāsta par sarkan-armijas kaujām no Orlas līdz Berlīnei. — Tāpat latviski tulkota un izdota Belājeva triloģija Vecais Cietoksnis, kurā stāstīts par dzīvi Ukrainā pirms un pēc komunistu varas dibināšanas.
Jēkabs MEDiŅš
runāja Rīgas radiofonā 4. oktobrī, pastāstot, ka ari māksliniekiem „jāatspQguļo padomju dzīves īstenības tipiskās parādības." Viņš uzrakstījis svītu krievu. klasiskās mūzikas ietekmē.
SĪKĀS ZIŅAS
Rīgā gatavotās detaļas aitu cērpjamo aparātu motoriem tiek samontētas Chersonā, pēc kam gatavus aparātus sūta uz Uzbekista-nu un Kazachstanu. — Pionieru sauksmes raidījumā pionieru vadītā] a Velta Kasparsone ziņoja, ka nō 40 pionieriem komjauniešu
Izrādās, ka rūpnīca Sarkanais vecumā komjaunatnē iestājušies Metallists pēdējā ceturksnī nav, 31. Dala bērnu, kā redzams, spē-
ražojis nevienu no apsolītajiem 5000 lemešiem un 2000 priekšlobī-tājiem.- Rūpnīca Kompresors solījis tajā pašā laikā ražot 300 vagonetes, bet tās vēl nav redzētas. Elektropiederumu rūpnīcas pali-
juši „izmukt" komjauniešu „g0r dam." — Padomju prese, stāsta, ka Rīgā ceļot Kolchoznieku namu, tā smaile būšot 108 m virs jūras līmeņa ūn konferenču zāle paredzēta 850 personām.
m ārsts Dr. N. NOVOSfCKIS
.(LT. E T U-V ī E-T. l:S) , Diplomēts Vācijā ma Kanādā
345 Bloor S*. W. (tuvu Spadina Ave)
ZvaiiU M! 2003 pēc norunas 9—5 pp. katra dienu S Runā vācu un slavu valodas 0
Dr. Po BARDI ŅŠ
740 SPADINA AyE( pie Bloor) Toronto':'; no pīksi. 5—7 vakarā.
Tel. kz^iheiia ŖA 7203,
Ārzemju kuģu kustība Toronto ostā 1953. gadā pirmajos sešos mēnešos divkārši pārsniegusi / iepriekšējā gada kuģošanu. Tekošā gadā uzsākušās satiksmi ar Onta-rio ezera pilsētu jaunas kuģniecības līnijas no Dienvidamerikas, Ņufaundlendas un Kubas.
1952. g. ienākuši un atstājuši ostu, 4.110 kuģu, no kuriem 360 reprezentējuši ārzemju kuģniecību, vai gandrīz par 60 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Okeāna kuģu iebraticieni un izbraucieni Toronto pieauguši 7 gados no 54 uz 360.
Šie skaitli, attēlo Toronto ostas ārkārtīgo augšanu pēdējo gadu^ laikā un izveidošanos par pasaules ^ tirdzniecības degpunktu, kā aii, norāda uz tās lielo okeāna ostas nākotni, kad būs modernizēti sv. Labrenča upes kanāli.
Ārzemju un iekšzemes ūdensceļu tirdzniecība pastāvīgi gājusi plašumā un sasniegusi 4.500.0.00 tonnu gadā, pret 2.270.000 tonnām 1932, un 3.692.000 to pirms 10 gadiem.
šodien šai ostā savas kuģoša> nas operācijas izdara pāri par 50 kuģniecības līniju, bet augošo Lielo ezeru pārjūŗas tirdzniecību apkalpo 7 Eiropas un Savienotās Karalistes kuģniecības sabiedri-bas ar regulāru satiksmi. Regulāra satiksme ir ari starp Toronto un^ Ēģiptesp Savienotās karalistes,-Francijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas ostām.
461 MIRUŠI GŪŠTEKNir NOMETNĒS
Kāds amerikāņu sei-žants ar neredzamu tinti ierakstījis kādā komunistu propagandas grāmatā 461 amerikāņu karevju vārdus, kuiu ati'adušies komunistu gūstekņu nometnēs un tur miruši. Uz šī saraksta pamata armijas vadība grāmatā ierakstītos „pārskaitīj u-^i" no bez vēsts pazudušieni uz ^,mirušiem,"^. kā ; arī pieļāvuši izmaksāt to apdrošināšanas polises.
PASKAIDROJUMS
LA 84. n-rā 6. Ipp. attēlā redzamos svečturus H. Mercs pagatavojis pēc paša zīmējuma.
^ v. L GARSON Ltd., ReaHors
I 490 COLLEGE ST, TORONTO. TEL. PR 3313
PIEDĀVĀ MĀJAS VISOS PILSĒTAS RAJONOS PAR DAŽĀDĀM CENĀM UN DAŽĀDĀM IEMAKSĀM .
n Stasp citii šāds jauns piedāvājums:
S
® 8 IST. ĪSTA ĶIEĢEĻU MĀJA COLLEGE Si. pie RUSHOLME h Rd„ silta ūdens — eļļas eŗpkure, cietkoka garīdas, 2 viriuveš, h māja loži l^bā stāvoklī. Uz māju nav nevienas dbligācijōs/ S pilna cena $18.000; -iemaksa pēc vienošanās. Ideāla vieta kā-g dam uzņēmumam. Līdzšinējai īpašniecei šai mājā 17 gadu I pasiāv dāmu frizēiava un skaisiuma kopšanas salons,
I® PADOMI UN PALĪDZI BA JURIDISKOS UN I CITOS JAUTĀJUMOS BEZ ATLĪDZĪBAS |
ir.
Bijušais sllmn. ārsts Eiropā un Kanādā. Speciālists iekšķīgās sH mības, sevišķi sirds, kuņģa, astmas. • reumatisma u. c.
Runā arī vāciski un krieviski 479 lļ% EUCLID AVE. 6708 TORONTO (5.52
' LaMjas amata meistara J. K R E I Ļ A
FOTO DARBNĪCJI
izdara uzņēmumus iepriekš pieteiktus pa tālruni
PIEŅEM REMONTĀ FOTO APARĀTUS
FILMAS ATTĪSTA UN KOPĒ 445 PA'PE Ave, TOROPTTO
tel. HA
HEINTZMAN un CO KLAVIERU TĪRSKAŅOTĀJS
J. MEDNIS
Tel. GE 3109, GL 1326, Toronto, (Latvijas Konservatorijas absolv.)
piedāvā, ?avus pakalpojumus kā klavieru tirskaņotājs, remontētājs
un eksperts. Pērkot klavieres no augšminētās, firmas ,15 proc. at'laidt Lietotas klavieres pēc izvties.
1. v.
Vīnes universitātes ārstsrchirurgs Tel. LL 5739.
Pieņem 1.30 —3^pp. un 6—8 vaK.
(Dundas stūrī) Toronto. *
Runā vāciski up krieviski
ĀRSTS-CHIRURGS 465 Bloor St. W. Toronto, Ont. Kabinetā pieņem no 10—12 un 3—7 pp. un pēc norunas pa tel.
RENTGENA UZŅĒMUMI
"KLAVIERU ■ BŪVĒTĀJS
A.KĻAVIŅŠ
skaņo, labo, mfl)» demizē klavieres, dod lietpratējā padomus klaviepo pircējiem
TORONTO, 90 LONDON ST,, Tel, KE 8609
Pastāvīgi krājuma lietotas klavieres (440
PIEŅEMU PASUTINĀJUMUS
KUNGU UN DĀMU APĢĒRBIEM
NO PIENESTA MATERIĀLA
(Latvijas amata meistars)
Glenmore Rd« Toronto Tel. GR 0359
(Ar Gerrard tramvaju 1 pietura
pirms Woodbine). IMenss a@ plksJ. 7 vakasā (439)
D. SAMU
Pieņem slimniekus
216 St. CLAIR Ave, W, pl® Spadina Ed.
Diplomēts iekšķīgās un āda» slimībās
TeL MI 8669
UZMANĪBU! UZMANĪBUS JAUNA ADRESE:
EUEN PĒTERSONE
MODES SALONS
63 Shervvood Ave ' ^
(3. pietura aiz Eglinton pa Yonge) Tel. HU 8-
DĀMAS! DĀMAS! Esmu atgriezusies no New York, kur esmu diplomēta
MATU VEIDOŠANAS SKOLĀ Tagad atkal atsāku darbu un, ceru rbdzēt daudzas savas agrākās, kā arī jaunas klientes Vislabākā pakalpošana, moderna matu veidošana
Dipi. Stylist LINDA URBA 34 Austin Terrace,, Toronto. tel LL 9690
LATVIEŠU UZŅĒMUMS AUTOREMONTA DARBNĪCA
CROSSTOWN GARA6E
Hamillonā, 388 Cannon St., E., tel. 7-2871
Izpilda visus auto remonta darbus, kā amerikāņu, tā angļu masinam. Pārdošanā motoru eļļas, riepas un citas auto daļas.
ZOBĀRSTS-CHIRURGS runā Iffieviski un vāciski
S14 DUNDAS Si., W.
Spadina stiirī.
Zvanīt EM 8-9038, Toronto
(168)
Dr. MĪCHAEL BALKANI
spec. sieviešu slimībās un dzemd
/ palīdzībā. 202 St. CLAIE AVE pie Avenuo Bd. Toronto, pieņem slimniekus. Tel. RA 9632 un HU 8-7841
Dr. JANĪS REKAĪ
un
Dr. PAULS BEKAI
Budapeštas Vispārējās Slimnīca.* chirurģisko un iekšķīgo slimību nodalu bijušie galvenie ārsti
219 Si CLAIR" Ave, W. Toronto, Ont *
Iepriekšēja telef. pieteikšanās: 0237 — p 2395 — PR 3675 Kimā vāciski (522)
M. H A S N E R E
- DIPLOMĒTA MASIERE (LATVIETE) . ..7: Ar ārstu norādījumu masēju stīvas locītavas, reumatismu, pa-ralizi, artriti, kā arī vieglu nervu-sāpju gadījumos Masēju arī vispārējais veselības uzlabošanai. Kalnu saule Pirmdienas, otrdienās, trešdienās. Ari vakaros. Toronto HA 5103
BUTCHER & AŖMSTRONG REAL ESTATE
1706A Avenue Rd., Toronto
Piedāvā mājas visos Toronto rajonos, piem.: 4 ar pus ist. māla ar 3' istabām pagrabā, centr. apkure, ar eļļu,
Cena $11.800 Pārstāvis ARViDS BELOGLAZOVS Tel. birojā RE 6161, mājās LO 5743
Airro vadīšanas wa baluc
, Latviešu uzļīēmums
OPERATORĀ UŅ ŠOFEBĀ LICENCĒM ,
Apmācīšana un eksāmeni notiek ar Studebakeru un Chevroletu (dubultbŗemzes un sajūgs). Kursii beigušiem garantēju atļaujas.
Ao MASĪNGS
26 Woodside Ave, tel. MU 8365, Toronto, zvanīt pēc pL iS vak.
SREGORV CHARLAP
B.A.M.SC., M.C.L. ADVOCATE,'bARRISTER and SOLICITORi Biedrs pie augstāl^ās tiesas, runā vācu un slavu vaiodas. Universitf Tower Bldg., 660 St. Catharine Sl, W., Room 604, Birojā UN 6-8791 MONTREAL, P.Q. Mājās AT 1858