Mīwiia
Th@ Laivian Newspaper ior Canada and U.S.A.
by Jhe DAUGAVAS VAXm^ ĒDITOIL IN CKISEr: SHGRIŌA VīKSKA Sditorial and luslaeu Olfieest 123 Huion Sl^ Toronso, Ont. Canada Telephoa© — EM 1-0792 *        EdUoz ia tJ.SJL — A. 162—13 ss Drfve. Rlchmond HIU 18. MX.
Tel.: Vlralaa 9«;7778
AUTHO^IZED AS SECOŅD GLASS MAIL POST OFFICE DEPARTAMENT. OTTAWA
96/221. n-rs.
TRESDIIEN, 1953. G. 9. DECEMBRĪ
Latviešu laikraksis Amerikā
Ijtnālc ^^vas seizes neHōfā — treidienās un KstdieņSi
^ bdevSSs - ApgāSa DAUGAVAS VAHAGS Galvenais zedakian — INGRIDA ViKSNA R«dalK:iJa im kantoris: 123 Huion St.. Tozonio. OnU Canada Telefons — 05 8-0792 ^ ASV* zedakcUa     A. ZVĒRIŅŠ. m--lS 8S Dtive. Ridunond JSilI 18. H.V.i U^SJ^, m: Vi«iina 9-7778
Abonēšanas maksa ASV un Kanadfi: pair 1 taHtL SISO: par 3 mēn. S4.S0: par 6 mēn. S8.50: pair 1 «adu S16.s9
SLUDINĀJUMU MAKSA*/ Slud. dala il.40: ieksiā S2.80 par 1 coUas ielan 1 Slijft
Izmeklēšanas sēdi^ atskaņo Višinska ronu
KERSTENA KOMITEJAS SĒDE L DECEMBRĪ
VAŠINGTONĀ
ASV Tautas vietnieku nama Baltijas (Kerstena)i5omite3as' publiskā sede 1. decembri Vašingtonā iesākās ar Amerikas Balss latviešu re-dakcijas vadītāja H. Lielnora liecību par Višinska 1952. g. 12 decembrī Apvienotās Nācijās teikto runu. Višinska runu krievu valodā sēdē atskaņoja no skanu lentes, bet runas  tulkojumu   apgļu valodā Lielnors iesniedza komitejai. Šinī runā Višinskis apgalvoja, ka Baltijas valstis esot nolīgušas slepenu militāru līgumu, kas bijis vērsts pret Padomju Savienību. Baltijas parlamenti esot izteikuši tautas gribu, nolemjot iekļaut savas zemes Padomju-Savienībā. Tālāk Višinskis stāstīja par lielajiem sasniegumiem Baltijas valstīs pēdējos 13 gados un citēj a Lavrentij a Berijas (kas tagad jau nolikvidēts) ninu, kuru tas teicis p. g. oktobrī komunistu partijas^ kongresā un kurā tas apgalvo, ka dzīve Baltijas valstīs ejot uz augšu un rūpniecība tur paplašinājusies 3 — 4 reizes. Šī Višinska runa ir krasā pretrunā ar liecībām, kādas Ker-stena komitejai nodevuši izglābušies Baltijas valstu iedzīvotāji.
Ka nākošais liecību nodeva AI frēds Bērziņš, kā Latvijas pēdējās valdības loceklis. Viņš sīki attēloja notikumus Latvijā no padomju ultimāta saņemšanas dienas līdz tam laikam, kad: Bērziņš atstājis Latviju. Viņš iepazīstināja komi-^ teju arī ar Višinska lomu Latvijas valsts izrīeināšanā un nosauca to par „lielāfej meli «tt latviešu tautas Slepkavu"; Izmeklēšanas komitejas Jocekji uzdeva A. Bērziņam daudzus jautājumus. Bērziņa liecību papildināja daudzas fotogrāfijas, kuras uzņēmis kino operators inž. Jekste; īnži Jekste pats bija ieradies no ,Ņufaundlendas un apliecināja komitejai, ka iesniegtās fotogrāfijas nokopētas no viņa fil-masj kas uzņemta Latvijā 1940. g.
Nākošā lieciniece bija latviete Senita Vizbule, kuru 1941. g. 14. jūnijā komunisti deportēja no Valkas uz Sibīriju. Viņa pavadījusi vairākus gadus vergu darba nometnē Sit3drijā. Par vigķu iestājusies ASV ārlietu ministrija, kas pēc
lielām pūlēm panākusi viņas atbrīvošanu. Vizbules māsa ir atbildīga amerikāņu diplomāta Hendersona kundze (Hendersoris tagad ir ASV sūtnis Teherānā). "Vizbule visā pilnībā attēloja komitejai drausmīgos dzīves apstākļus vergu darba nometnēs un neiedomājamās grūtības, kas jāpārcieš apcietinātiem. Viņa pati nosaldējusi kājas, bet ārsta palīdzības nfbijis nekādas. Vēlāk viņa ievietota kolchozā, kur dzīve bijusi mazliet vieglāka, jo krievu kolchoznieki, kas bijuši.ti-cīgi cilvēki, viņai palīdzējuši. Izsūtītie vīrieši tomēr nav izlaisti no nometnes, un mirstība tur bijusi ārkārtīgi liela.
Līdzīgu ainu tēloja lietEvi(8te Sedlicka. Viņa redzējusi, kā Viļņā apcietinātas un deportētas mūķenes. Vēlāk apcietināta arī viņa pati un nosūtīta uz Barnaulu, Sibīrijā, kur tai bijis jāgtrādā ļoti smags darbs kā mūrniecei; Kad padomju valdība mobilizējusi izsūtītos poļus cīņai pret Hitleru, viņa pieteikusies poļu armijā un tā tikusi brīvībā.
No Belgrades ziņo, ka Itālija vienojusies, ar Dienvidslāviju par karaspēka atvilkšanu no Triestas A joslas robežām. Karaspēka atvilkšana jau sākusies kā vienā, tā arj otrā robežas pusē, un sagaida, ka pēc armiju aiziešanas stāvoklis būs tiktāl nostabilizējies, ka varēs sākt domāt par konferences sasaukšanu^ lai Triestas robežu jautājumu noskaidrotu vienreiz par visām reizēm un lai nākotnē nebūtu jādomā par pašreizējo incidentu atkārtošanos.
TRĪS LIELO APSPRIEDES BERM8DI
ČERiČILS SAGAIDA VECUS DRAUGUS AR VECU DZIESMU
•   --JOPROJĀM RUNĀ PAR SATIĶŠAHOS AR PADOMJU SA-
.VIENĪBU
No Bermūdas.ziņo, ka trīs „lie-ļFranciju atgriezt no pārējām Rier
īgauņi bfīdinājuši prežideniu Eizenhaueru
Bermūdas konferences priekšvakarā Igauņu Vispasaules Padome Ņujoi^ā nosūtījusi prezidentam nelīgt nekādus līgumus, kas varētu kādā veidā pasliktināt Baltijas valstu stāvokli. Igauņi brīdina Ei-zenhaueru neticēt krievu solījumiem, jo Baltijas tautas vislabāk zina, ko ndamē līgumu nolīgšana ar Maskavu.
JAUm MEMIERI PERSUĀ
No Teherānasziņo« ka Pessijas mēģinājums atjaunos diplomātiskās ailieksmes ar Angliju beidzies ar nemieriem Persijā. Reliģiskais vadītājs Hašāni, kas Mosadegha laikā as! nostājās pret pēdējo, tagad atklāti izrāda savu neapmierinātību ar paš-reizēiā ministzu prezidenta Zahedi riclbu, draudēdams . me «Anglijas naida kampaņu" Pesrsijā.
Teherānā  diplomātisko  attiek-g upes pilsētā plosījusies nepiere-smju atjaunošanas dēļ notikušas arī plašas demonstrācijas, kuŗaš izdevies apslāpēt tikai ar karaspēka palīdzību.
Ministru prezidents Zahedi paskaidrojis, ..kk-dipldrcttisko ataiek-smju atjaunošana ar.Angliju bijusi nepieciešama, lai varētu sekmīgi turpināt sarunas ar Angliju par Persijas bagāto naftas lauku darbības atjaunošanu pilnos apmēros.
¥iesuļvēira Misisipi
. No Viksburgas ziņoj ka šajā 28 tūkst, iedzīvotāju lielajā Misisipi
Pakistāna saņems Sa?. Valstu palīdzīk
No Karači ziņo, ka Pakistasia aodēvusi savu likteni Sav. Valstu aizsardzībā, pievienojoties ameri'-kāņu plānotai aizsardzības programmai, tā tagad stiepsies no Turcijas ndz pat stratēģiski vissvarīgākajiem puakžiem Dienvid-āustrumāzijā.
Kaut gan amerikāņu oficiālās iestādes par to daudz nerunā, tad tomēr ir zināms, ka līgums Sav.
Valstu un Pakistānas starpā jau rādījumus, bet savukārt apvainoja
Ču en Lajs aolied^ apvainojumus
No Tokio ziņo, ka komunistu J^i-nas ministru prezidents noliedzis Apvienoto Nāciju apvainojumus par ķīniešu un ziemeļkorejiešu me-žonībām, kas pastrādātas pie Apvienoto Nāciju kara gūstekņiem Korejas kara laikā. Cuen Lajs noliedza ne vien visus amerikāņu pie-
ir tikpat kā parakstīts, un šī līguma rezultātā ^Pakistānā saņems amerikāņu militāro palīdzību, pretī nedodot neko vairāk kā vienīgi Pakistānas parakstu par piedalīšanos aizsardzības i blokā. |
Ļoti svarīgi šai jautājumā ^tzī-mēt, ka Pakistānā nebūs amērir kāņu militāro bažu. Pakistānā ne-būs nedz amerikāņu armijas, nedz aviācijas. Vienīgais, ko Pakistāna saņems, būs militārā palīdzība ieroču lin lidmašīnu veidā. Pakistāna esot arī devusi savu solījumu, ka amerikāņu ieroči netiks izlietotie agresīviem nolūkiem. Tas . galvenokārt attiecas uz Pakistānas attieksmēni ar Indiju, kur Kašmīras jautājumsl vēl joprojām
palicis neatrisināts. Sakarā ar to Pakistānai ir bijis jādod vēl viens solījums, un, proti, ka viņa nemēģinās kārtot Kašmīras disputu ar amerikāņu ieroču palīdzību.
Kā Indija, tā arī Pakistāna gan labi saprot, ka kara sākšana Kašmīras dēļ būtu vislielākā muļķība, ko pašreizējos apstākļos varētu izdarīt. Tas abas valstis ne vien ievilktu karā uz nenoteiktu laiku, bet karš iznīcinātu kā Indijas, tā arī Pakistānas pēdējo gadu saimnieciskos sasniegumus;
Sagaida^ ka viena no nākošajām valstīm, kas iesaistīsies šai aizsardzības sistēmā, būs Persija, kam ir liela cieņa pret amerikāņu militāro varenību im liela vajadzība pēc amerikāņu atbalsta.
Sav. Valstis mēģinājumā sagraut Āzijas mieru.
Tālāk sarkanais ministru prezi^ dents žēlojas, ka amerikāņi tikai kavējot Korejas polītiskās konferences sasaukšanu, tādējādi nemazinot līdzšinējo saspīlējuma stāvokli Āzijā. Amerikāņi kavējoties arī ar komunistu Ķīnas valdības atzīšanu un Ķīnas uzņemšanu Apvienotās Nācijās.
dzēta viesuļvētra, nogalinot, vis-, maz 28 un ievainojot 230 cilvēku. Pilsētā izsludināts izņēmuma stāvoklis.
lo" pirmajā sēd»? Anglijas ministru priezidents Cerčiis esot uzsvēris, ka Kremļa izturēšanās pašreiz esot daudzsološāka nekā līdz šim un ka sabiedrotie nedrīkstot palaist garām izdevību U2jjemt tiešu kontaktu ar sarkanajiem varas vīriem. Sarunās ar Sav. Valstu prezidentu Eizenhaueru un Francijas ministru prezidentu Laņjēlu čerčils esot atkārtoti izteicies, ka Maskavā esot notikušas lielas pārvērtības un ka tagad esot nepieciešami uzzināt, ko krievi īsti gribot.
Eizenhauers esot pretojies čer-čila lielajai steigai kontakta uzņemšanā ar Padomju Savienību, sacīdams, ka ifiņš vēl joprojām šauboties par komunistu vārdu pa tiesīgumu. Viņš arī nezinot, vai krievu daudzsološā izturēšanās esot kas jauns vai tikai vecais pārtaisīts tā, lai izskatītos pēc jauna.
,,Mēs nezinām, vai krievi patiesi ir mainījušies," esot sacījis Sav. Vaibstu prezidents Eizenhauers.
Pēc trīs „lielo" pirmās sēdes Bermūdā nekādi oficiāli lēmumi presei nav sniegti, vienīgi pateikts, ka Rietumu valstvīri esot pārrunājuši pašreizējo stāvokli pasaulē.
Sēdes laikā Francijas ministru prezidenta Laņjēla vietā esot runājis Francijas ārlietu ministrs Bi^ do, pasvītrodams, ka Padfomju Savienība pašreiz ciešot no lielas saimnieciskas krizes. Bez tam Padomju Savienība  ļoti cenšoties
tumu lielvalstīm un pietuvināt Padomju Savienībai.
ii
PAUKŪŠI DIVI
m vm ATHLDĒT m
MLATVUĀ
EIZENHAUERS RUNĀS AR
Sav. Valstu prezidents Eizenhauers otrdien izlidojis ho Bermū-^ āašriai uzrunātu Apvienoto Nāciju pilnsapulci. Prezidents nodomājis runāt par bdesmānL, kas pasaulei draud pašreizējā atom-
Bermūdas ziņo, ka pēc triju dienu ilgām sēdēm, par kuru gaitu preses pārstāvjiem sniegta tikai ļoti virspusēja informācija, Rietumu sabiedroto valdību augstākie pārstāvji nolēmuši pieņemt Pad. Savienības aicinājumu piedalīties četru ārlietu ministru konferencē Berlīnē. Sabiedroto paredzētā atbilde krieviem vispirms nosūtīta Rietumvācijas kancleram Ādenaue-ram atzinumam un tikai pēc tam to nosūtīs tālāk uz Maskavu.
Trīs „lieļo'* konference beidzās otrdien. Pēc konferences Sav. Valstu prezidents Eizenhauers nekavējoties izlidoja uz Ņujorku, lai pakļaušot Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra Hammeršīlda aicinājumam uzrunātu Apvienoto Nāciju pilnsapulci, pastāstot par briesmām, kas pasaulei draud pašreizējā atomlaikmetā.
Bermūdas konferencē piedalījās arī Anglijas un Sav. Valstu atom-attīstības vadītāji, uz kuru do|iem faktiem balstās prezidenta Eizen-hauera runa. Runas tekstam pievienojies arī Anglijas ministru prezidents Cerčiis un vēl joprojām
AMERIKĀŅU PIERUNĀŠANA SĀKSIES ZIEMASSVĒTKU PRIEKŠVAKARĀ
Korejas neitrālās joslas gūstekņu nometnē vēl atrodas 22 ame-rikāiņu karavīri, kas līdz šim atteikušies atgriezties mājās. Amerikāņi viņu pierunāšanu paredzējuši īsi pirms. Ziemassvētkiem, kad sagaida, ka viņu pretestība varētu būt viszemākā. Pierunāšana uzticēta vairākiem gados jauniem amerikāņu virsnieldem, kas ne tikai kā labi pazīst vietējās problēmas, bet no kuriem trīs esot ari lieli marksisma speciālisti. Šie virsnieki pašreiz vēl drudžainā steigā tiekot apmācīti, sagatavojot atbildes /visiespējamā-kiem lin visneiespējamākiem jautājumiem, uz kuriem varētu būt jāatbild.
Tai pašā laikā saņemtas ziņas no gūstekņu nometnes. Tur atkal visi 22 amerikāņu gūstekņi dru-
džainā steigā sagatavojot jautājumus, ko uzdot intervēšanas komi-sijai, kā arī atbildes, ko dot uz uz intervētāju jautājumiem.
Kubā nobriesž jauna
Kubas valdībai izdevies saņemt slepenu informāciju, ka pret pašreizējo prezidentu Batistu noskaņoti spēki gatavojoties Kubas. invāzijai.
Invāzijas priekšgalā atrodoties kādreizējais Kubas valsts prezidents Prio. Tā kā pašreizējai valdībai jau laikā izdevies saņemt ziņas par gaidāmo uzbrukumu, tad kā armija, tā arī kara flote atrodoties kara stāvoklī. Sagaida, ka sakarā ar valdības priekšlaicīgo brīdinājumu nemiernieku spēki savu uzbrukumu atliks.
slimības gultā esošais Francijas ministru prezidents Laņjels.
NIKSONS PAKISTĀNĀ
No Karači ziņo, ka Sav.-Valstu viceprezidents Niksons ieradies trīs dienu ilgā vizītē Pakistā nas galvaspilsētā Karači. Lidostā Niksonu sagaidīja Pakistānas ministru prezidents . un augstākie valdības pārstāvji.
Pēc amerikāņu vienošanās ar Pakistānu par ieroču apgādi un Pakistānas iesaistīšanos Vidējo un Tālo Alistrumu aizsardzības lokā pēdējās attieksmes ar Sav. Valstīm kļuvušas ļoti draudzīgas.
Vai arī Ziemeļpola aizsardzībā ielavījušies spiegi?
Jau pāris nedējas Aļaskā uzturas ASV Senāta patstāvīgās izmeklēšanas komisijas pārstāvis, lai pārbaudītu drošības līdzekļus pret ienaidnieka spiegiem un pasargātu loti slepeno radara trauksmes signālu sistēmu, kas ierīkota Sav, Valstu aizsardzībai pret pārsteiguma uzbrukumiem pāri Ziemeļpolam. Viņš pārbauda arī ko-^ «mūņistu aģentu iefiltrēšanās i@-ipējas aizsardzības punktos tālajos ziemeļos.
Modernā radara trauksmes sistēma pēc pārbaudes Masačūse-ias lechnoloģijas institūtā uzsiā^ dīta 1200 jūdžu apkaimē ap Ziemeļpolu, un tā pazīstama ar segr vārdu Linkolna mets. Tiklīdz ienaidnieks pārlidotu Ziemeļpolu, militārās iestādes ASV saņems brīdinājumu, kas nozīmē 6 stundas laika nelūgto ciemiņu pienā-dgai uzņemšanai.     . Ks.
No Bermūdas ziņo, ka trīs „lie lo" vietā palikuši vairs tikai divi, jo Francijas ministru prezidents Laņjels atrodoties gultā ār augstu temperatūru. Laņjeia ārstēšanu uzņēmies Anglijas ministru prezidenta Čerčila personiskais ārsts, kas paziņojis^ ka Laņjelam iespējams plevrīts. Laņjeia slimības laikā Francijas delegācijas vadītāja pienākumus uzņēmies ārlietu ministrs Bido.
Rietumu lielvalstu ārlietu ministri līdz šim sanākuši 3 sēdēs, kurās pārrunāta sabiedroto atbilde krievu piedāvātajai ārlietu ministru konferencei Berlīnē. Cik zināms, tad sabiedrotie principā jau vienojušies, ka pievienosies šai konferencē. Līdz šim nav vēl izdevies vienoties par konferences laiku. Anglija un Sav. Valstis gribētu konferences sākšanu panākt pēc iespējas ātrāk, kamēr Francija drīzo prezidenta vēlēšanu dēļ konferences sasaukšanu gribētu atlikt.
Pārrunājot Berlīnes konferences darba kārtību, sabiedrotie nolēmuši savu atbildi Padomju Savienībai sastādīt tādā veidā, lai pēdējā to nevarētu izlietot propagandas vajadzībām. Bez tam amerikāņi vēl joprojām ir ļoti skeptiski par šādas konferences praktisko, nozīmi, īpaši, ja Berlīnē ārlietu ministri do mātu runāt par kādas jaunas konferences sasaukšanu ar komunistu Ķīnas piedalīšanos. Tā kā komunistu Ķīna Korejā vēl līdz šim nav izrādījuši ne mazāko vēlēšanos sadarboties, tad jāšaubās, vai komunistu Ķīna.grit^s sadarboties ar „lielo" konferences laikā. Un ja ne, tad konference var atkal izvērsties par kārtējo laika tērēšanu kam nav nekādu rezultātu.
VIŠINSKIS — LIELĀKAIS NOZIEDZNIEKS, KAS VĒJU,NAV SODĪTS. KERSTENA KOM. SEDE 3. DEC,
Kongresa loceklis C. Kersiens 3, decemtri Ņujorkā pteses konferencē paskaidroja, ka viņa vadītā Baltijas komiteja nosūtījusi Pad. Savienības delegātam pie Apvienotām Nācijām Andrejam Visinskim vēstuli, kurā viņu uzaicina sniegt paskaidrojumus Baltijas komitejai sakarā ar apvainojumiem par noziegumiem, ko tas pastrādājis pret Laivijas valsti. Pama-r iojoties uz liecībām, kas nodotas Baltijas komitejā, izriet, ka Latvijas pievienošana Padomju Savienībai notikusi noziedzīgā kārtā, pie kam svarīga loma tur piekrīt kādam Andrejam Visinskim, kas veicis savu noziedzīgo darbību ar Padomju sūtniecību un komunistisko pagrīdi. Amerikāņi atzīst trīs Baltijas valstis un šo valstu pārstāvji ir nodevuši liecības izmeklēšanas komitejai par Višinska darbību, „Gribēdami, lai izmeklēšanas notiktu godīgā ceļā,  kā tas ASV parasts, mēs gribam dot iespēju Visinskim aizstāvēties, ja tas ir tas pats Višinskis, kas dzīvo Ņujorkā un bauda amerikāņu viesmīlību šinī pilsētā," teica kerstens. ,.Tā kā Višinskis izlietojis Padomju sūtniecību Rīgā, lai vadītu spiegošanas darbu Latvijā ar nolūku sagrābt varu, mūsu interesēs ir noskaidrot dk tālu šādas metodes Padomju valdība izlieto arī šeit, ASV un^ kāda loma tur ir Višinskini, Baltijas komiteja lūdza AJSV. Valsts departamentu nodot mūsu uzaidnājumu yišinskim, bet Valstis departaments mums ieteica nosūtīt šo v^tuli neoficiālu TādeJ mēs vakar nodevām šo vēstuli pastā un jādomā, ka šodien tā Jau atrodas Višinska rokās," paskaidroja Kerstens.
Kuplā skaitā sanākušie ameri- šinātie liecinieki, to skaitā Balti-
kāņu žurnālisti Kerstenam uzdeva daudz jautājumu. Viens no žurnālistiem jautāja: „Vai jūs domājat, ka Višinskis ieradīsies komitejas sēdē?" Kerstens atbildēja: „Mēs ceram, ka viņš ieradīsies."
Jautājums: „Kāpēc Jūs domājat, ka viņš ieradīsies?"
Kerstens; „Ja pret kādu ir celta smaga apsūdzība, tad viņam ir tiesības aizstāvēties, un šo tiesību katrs.grib izmantot. Sakarā ar no dotām liecībām Višinska rīcība ir apzīmējama ļtar kriminālu nozie guimu. Viņš ir atbildīgs, par oku pācijas nodibināšanu Latvijā, par genosidu, par tūkstošiem latviešu noslepkavošanu un deportēšanu. Viņš vadīja šos noziegumus, atrodoties Padomju sūtniedbā Rīgā.'
Jautājums! ,jNo kurienes jums ir šī informācija?"
Kerstens: „Informāciju mums devuši Baltijas komitejā noklau-
Kerstena aicinijums Visinskim
Albānijai
Grieķijas pretizlūkošanas ierēdņiem izdevies noskaidrot, it kā Padomju Savienība uzņēmusies Albānijas robežu nocietināšanu un ka uzsākti steidzīgi būvdarbi. Aktivitāte Albānijas robežapgabalos pēdējā laikā esot ļoti pieaugusi. Robežpilsētas ešbt pilnas ar privātās drēbēs tērptiem krievu sle-
1953. gada 2. decembrī Andrejam Visinskim nosūtītās vēstules saturs ir šāds;
„Dārgais Višinska kungs!
Kā Jūs to jau varbūt zināsit, 83. Kongress savā pirmā sesijā nolēma nodibināt izmeklēšanas komiteju, kas ievāktu informāciju par Padomju Savienības nelegālo rīcību, sagrābjot savā varā Baltijas valstis. Šo mazo valstiņu, kā arī daudzu citu valstu likteņi, kas līdzīgā kārtā nonāca zem Padomju Savienības, varas, pašreiz ļoti nopietni nodarbina mūsu, kā arī pārējo brīvo tautu prātus.
Komiteja ir uzsākusi publiskas intervijas, lai ieinteresētās puses varētu uzklausīt un izvērtēt dzirdētās liecības. Saskaņā ar parastām paražām komiteja ar vislielāko prieku sagaida lieciniekus, kas.,ir spējīgi sniegt šai jautājumā liet^ derīgu informāciju, vai kas gribētu komitejā liecināt tādēļ, ka apvainojumi ir celti pret viņiem.
Brīvās Latvijas, brīvās Lietuvas un brīvās Igaunijas oficiāli akreditētie diplomātiskie pārstāvji jau ir komitejā liecinājuši, izsakot ļoti nopietnus apvainojumus pret Padomju Savienību,
Un tālāk, šo interviju laikā komitejai ir bijusi izdevība dzirdēt li( čību par Latvijas valdību, laikā nc 1938. gada līdz 1941. gadam. Šīs liecības kopsumma, kas ir il-lustrēta ar dokumentāriem un fo-
PRAVDA GRIB SADARBOTIES
,No Maskavas ziņo, ka Rietumu diplomātiskie pārstāvji Padomju Savienības galvaspilsētā ar lielu interesi lasot kādu Pravdas ievada rakstuj kurā komunisti ievadot domu par Eiropas ^aizsardzību, sacīdami, ka Eiropas aizsardzības nasta būtu jāuzņemas visam četrām lielvalstīm kopīgi, t. i., Sav. Valstīm, Anglijai, Francijai un Padomju Sa-vienTfc^ii. Tas esot jauns pierādījums, ka šoreiz krievi četru ārlietu ministru konferenci Berlīnē ņemot nopietni un ka viņi patiesi esot-gatavi sadarboties..- . .
as valstu diplomātiskie pārstāvji un Latvijas pēdējās valdības lo^ eeklis A. Bērziņš. Mums ir ari fotogrāfijas, kur Višinskis redzams Rīgā. To, ko komunisti izdarīja Latvijā, tie vēlāk atkārtoja daudzās citās valstīs. Paceļas jautājums, vai komunisti negrib te pašu darīt, arī ASV un visi Padomju vēstniecībā Vašingtonā use Padomju delegācija pie AN neno-dasbojas ar spiegošanu?"
Jautājums:,,!^ Jūs saucat paif spiegošanu un ko par informācijas vākšanu?"
Kerstens: „Tur ir:liela starpība. Informācijas vākšana kalpo savas tau'tas interesēm, turpretim ar spiegošanu mēs saprotam tādu rīcību, kad savākto informāciju izlieto otras valsts graušanai. Tā rīkojusies Padomju Savienība Rīgā, kur nodarbinājusi arī NKVD vīrus, čekists Vetrovs, kas bija sūtniecības darbinieks Rīgā, tagad ir Padomju sūtiiis Dānijā. Kad Višinskis ieradās Laivijār viņš nolika uz galda gatavu jaunās valdības sarakstu, kaul gan Latvija tanī laikā vēl nebija iekļauta Padomju Savienībā."
Jautājums: „Ja izrādītos, ka Maļenkovs arī būtu vainojams no-
tografiskiem pierādījumiem, norāda uz kādu Andreju J. Višinski, kā galveno politisko komisāru, ko Padomju Savienības valdība pieko-mandējusi, lai pan^tu savas politikas attīstību Latvijā, Tālāk tiek j ziegumos, kas pastrādāti Latvijā, liecināts, ka kāds Andrejs J. Vi- ^ ^ g^ī viņu Jūs aicinātu?"
šinskis tajā laikā pats atradies Rīgā, Latvijā un no Padomju Savienības sūtniecības, kā arī no citām vietām vadījis Padomju Savienības militāros un drošības policijas spēkus tādā veidā, lai iznīcinātu legālo Latvijas valdību un lai radītu apstākļus jaunām vēfē-šanām. kurās latviešu vēlētājiem būtu liegtas brīvas aizklātu vēlēšanu tiesības. Bez tam vēl tiek liecināts, ka kāds Andrejs J. Višins-skis ir atbildīgs par tūkstošiem latviešu vīriešu, sieviešu un bērnu deportēšanu un nāvi. šodien tas pats Višinskis tiek ieskatīts par lielāko, nesodīto mūsdienu noziedznieku. Tālāk uzsvērts, ka jau minēr tais Andrejs J. Višinskis ir tas pats Andrejs J. Višinskis, kas vada Par domju . Savienības delegāciju Apvienotajās Nācijās.
Domāju, Jūs man pievienosities, ka tie patiesi ir loti nopietni apvainojumi.        '     ^ ,
Izlasīdams Jūsu 19527 gada .decembrī teikto runu, es labi zinu, kāda nostāja Jums ir pret Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tās p^šas no sevis pievienojušās „laimīgajal" tautu saimei PSRS tautu demokrāti j ā. šoreiz gan komiteja ir ieinteresēta par Jūsu atbildi sakarā ar uzbrukumiem, kas vērsti tieši pret Jūsu personu: — ka Jūs pats esat bijis Rīgā, Latvijā, lai panāktu Latvija^ verdzību,un ka tieši Jūs personīgi tiekat turēts atbildīgs par tām šausmām, kas vēlāk sekoja tai traģiskajā zemē.
Tikai sakarā ar šiem tiešajiem uzbrukumiem pret Jums personīgi komiteja ir ieinteresēta par Jūsu atbndi." ,
Vēstules turpinājumā, Kerstens-paskaidro, ka katram apsūdzētam Sav. Valsfis tiek dota iespēja aizstāvēties — ar pierādījumu vai lie-dnieku palīdabu. Višinskis tiek aicināts nodot savu liecību vai nu 3., 4. vai 5. decembrī. Jā šis laiks nebūtu viņam piemērots, tad komiteja darīs visu iespējamo, lai izvēlētu tādu laiku, kas Visinskim būtu piemērots.
Vēstuli parakstījis Charles J. Kersten, priekšsēdis.
Kerstens: „Nē, jo viņš nav Ņujorka."
Jautājums: „Vai Jūs aicināt tikai tos. kas ir sasniedzami?"
Kerstens: „Nē. Višinski mēs uzaicinājām tāpēc, • ka pret viņu vērsti smagi apvainojumi un viņš atrodas Ņujorkā."
Pēc šīs' preses konferences C. Kerstens un pārējie koniitejas locekļi devās uz Federālās Tiesas namu, kur sākas komitejas publiskā sēde. Pirmais liecinieks bija tiesnesis Grantskalns, kas bijis izmeklēšanas komisijas loceklis komunistu noziegumu noskaidrošanai; itā iecelta tūliņ pēc tam, kad komunisti atstājuši Latviju 1941. gadā. Grantskalns sīki attēloja savu darbu pie masu kapu atrakšanas un noskaidrojot citus komunistu briesmu -darbus. Viņa liecību apstiprināja Latvijas tiesu ekspertīzes institūta direktors Pēteris Bērziņš. Viņi uzrādīja daudzas fotografijos, kurās v redzami atraktie līķi.
Tālāk liecību nodeva igaunis Vo Ludigs. Viņš bijis deportēts uz Sibīriju un izbēdzis no turienes 1943. gŖdā. Viņš attēloja, kā komunisti lietojuši spīdzināšanas, lai panāktu no apcietinātiem atzīšanos. I
Tādu pašu ainu par komunistu metodēm, lai panāktu morālo sabrukumu, komitejai sniedza ASV aviācijas seržants N., kas pavadījis divus gadus komunistu gūstā Korejā.
Līdzīgu liecību nodeva arī igauņu ārsts Dy. E. Leiiaru un ASV lietuvietis M. Devenis, kas abi bijusi izsūtīti uz Sibīriju.