The Laivian Newspaper ior Casmda and U.S.A«
Publlahed Twice We«klT fi>f She DAUGAVAS VAMJKgS
HDITOB m ch|sf: mCRIDA vīksua
Edi2o^I and Bu8iae8& Offices: 123 Hu2oa St.. Toroato, Oni.. Caaada
T©Iei?Jion(j — EM 8-0792 V SdiSos in U.S.A. — A. ZVĒHIŅS 162—15 85 Drīve. Richmond HUl 18. N.Y.. - ■ Tel.: Viiaina 9-7778
AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPARTAMENT, OTTAWA
98./223. n-rs.
TREŠDIEN, 1953. G. 16: DECEMBRĪ
Latviešu laikraksts Amerikā
Iznik divas**reix«s nodSlā w Iteidlenās «n MstdSrais
Szdevēis — Apgāds DAUGAVAS VANAGS ^ Galve^is zedaktois — nSGRIDA ViKSHif Redakcija un tontoris: . 123 Ifuson SL.Tosonto.Ont.. Canada Telefons ^ EM 8-0792 ASV sedakcUa — A. ZVĒRIi^i, j62—is 85 Dsive. Riehmond Hill 18. N.Y.. U.sj^ Tel.: Vitaina 9-7778
Abonēšanas mksa aIsv un Kanādā: par 1 mSn. S150: par 3 mēn. S4.S0: par 6 mēn. S8.50: par 1 aadu 516.00
SLUDINĀJUMU MAKSA: slud. daļā S1.40: tekstā S2.8Q par 1 collas telpu 1 Haļm
CH. KERSTENA KOMITEJA DARBĀ
Ch. Kerstens iepazīstina pārējos .komisijas locekļus ar Baltijas valstu karti. Pēdējais labajā pusē inž. A. Jekste.
Latviete nodod lieeibu ate priekškara
' Kerstena komitejas sēde Detroiti
Baltijas (Kerstena) komiteja, noi'ieigusi sēdes Ņujorkā, bez kavēšanās devās uz Detrtiļiu, kur noturēja sēdes un 8. decembrī*
m PĀKTRAUC SARIii
IZJŪK
Nrt Panmundžomas ziņo, ka amerikāņu pārstāvis, Artūr& Dīns pārtraucis sarunas Panmundžomā un gatavojas atgriezties Sav. Valstis, lai ar valdības pārstāvjiem pārrunātu divu mēnešu ilgos siesekmīgos mēģinājumus vienoties ar komunistiem Korejas politiskās koriferences sasaukšanu.
dienā liecību
Pirmajā
lietuviešu ģenerālis J. Cerņus. Viņš bija Lietuvas ministru prezidents laikā no 1939. g. 30. marta līdz 22 novembrim. Tagad Cer-ņuš strādā kā zīmētājs General Motors fabrikā un ir ASV pilsonis. Viņš teica, ka esot atkāpies no ministru prezidenta amata, protestēs jot pret savstarpējās palīdzības pakta pārkāpšanu no krievu puses, un atgriezies armijā. Krievi vēlāk pavēlējuši viņam ierasties Maskavā, bet viņš tam nav paklausījis un pievienojies pagrīdei. Čerņus uzrādīja karti, kurā atzīmētas ļ krievu bāzes. Bažu novietojums rada, .ka tās iekārtotas, nevis ar nolūku aizsargāt Lietuvu pret Rietumiem, bet lai '..nožņaugtu'* Lie-tuvu.
Nākošais liecinieks bijā 32 gadi vecais lietuvietis Ā- Banionis. Viņš novilka svārkus, lai parāēitu spīdzināšanas rētas, kuras viņš ieguvis nopratināšanā, kad viņš |)ijis 18 gadu vecs students. Nevarēdams izturēt spīdzināšanu, viņš uzņēmies Čekas ziņotāja pienākumus, tomēr iesniedzis tikai nepareizas ziņas. Parlamenta vēlēšanās krievu karavīri ar šautenēm dzinuši cilvēkus "balsot.
Otrā dienā liecināja lietuviešu profesors P. Padalis, kas tagad ir mācības spēks Detroitas Universitātē. Komunistu okupācijas pirmajā gadā viņš organizējis pret-komūnistisko plagrldi, kas darbojas Lietuvā vēl tagadļ Pēc kara beigām krievi Lietuvā nogalinājuši vairāk kā 30.000 partizānu vai arī tādus, kurus turējuši aizdomās par partizānu atbalstīšanu. Padalis bijis loceklis pagaidu valdībā, kas nodibinājusies Kaunā tūliņ pēe vācu karaspēka ienākšanas un kuru vācieši drīz pēc tam likvidēja,
Lietuvietis J. Brezeika stāstīja, ka viņš toreijfbijis 18 gadu vecs, kad krievi, viņu apcietinājuši un veduši uz šaušanu kopā ar citiem 500 apcietinātiem. Kad krievi atklājuši pret apcietinātiem ložmetēju uguni, viņš, ievainots, pakritis līķu kaudzē un palicis dzīvs.
Kāds cits lietuvietis strādājis kā malkas cirtējs kādā Lietuvas cietumā un redzējis, ka naktī mirušas apcietinātos otrā rītā izmet pa -logu.. ■■ ■ ■
K. Tarvainiene dzīvojusi Kaunā tieši pretim čekai un daudz ko novērojusi. Viņas dēls nošauts par to, ka bijis skauts.
Nāk<!išās divas liecinieces — viena latviete un) otra igauniete —-baidīdamās par savu i)iederīgo likteni dzimtenē, nevēlējās Iļeeināt atklātības priekšā. Tādē} šīs liecinieces deva savu liecību, atrazda-
Čerčila romantisms ^ neapmierina
No Londenas ziņo, ka sociālistu kreisā spārna vadītājs Aneurins Bevāns kādā savā runā esot asi kritizējis ministru prezidentu Vin-stoiiu Čerčilu, sacīdams, ka * čer-čils esot romantiķis, ka^ bez jebkādām spēļām ieskatīties nākotnē, dzīvojot vienīgi no pagātnes paģirām. Vienīgais, ko konservatīvo valdība varot darīt, esot atkāpties un ļaut angju tautai jaunās vēlēšanās izlabot pašreizējās valdības k]ūdas.
nodeva mās aiz priekškara, lai publika tās neredzētu. Viņas stāstīja pai* apcietināšanām un spīdzināšanām če^ kā.. ■■ ■■■
Tiesnesis J. Vītiņš (Grand Ra-pidu Latviešu Biedrības"^ priekšnieks liecināja par čekas briesmu darbiem un deportācijām.
No Detroitas Kerstena komiteja izbrauca uz Čikāgu, kur sēdes notika 10., IL un 12. decembrī.
Dīna vietnieks tomēr vēl kādu nedēļu paliks Korejā gadījumā, ja komunisti pārdomā un ir gatavi sarunas turpināt, pieņemot amerikāņu noteikumus.
Pirms izbraukšanas uz Sav. Valstīm Dīns- kādā preses konferencē žurnālistiem Tzteicies, ka viņš ar vislielāko prieku atgrieztos Korejā, lai sarunas turpinātu, bet tas varot notikt tikai tad, ja komunisti atsauktu savus pret amerikāņiem izteiktos apvainojumus. Tāpat komunistiem būtu darbos jāpierāda, ka viņi patiesi nolēmuši sadarboties, jo līdzšinējās sarunas izrādījušās vienīgi lieka laika tērēšana.
Pēdējā Panmundžomas sanāksmē kcsnūnistu un sabiedroto starpā ķīnieši savus apvainojumus vērsuši tieši pret Dīnu, vēlāk arī pret Sav. Valstīm, pārmetot amerikāņiem 27,000 gūstekņu atbrīvošanu vienu nedēļu pēc. pamiera līguma parakstīšanas, kaut gan līgumā esot bijis skaidri sacīts, ka gūstekņiem jātiek nogādātiem neitrālās joslas gūstekņu nometnē, lai stātos kiomūnistu ^pārliecinātāju" priek-
Maskavi visi gaidījuši Vicu karaspēka ienH^anu
Amerikāņu mācītājs/ kas 12 gadus pavadījis Maskavā stāsta, k© krievu tauta domā par savu valdību
Stivensons uzbrūk
Slo Filadelfijas ziņo, ka runād ams kādā partijas sanāksmē, Sav. Valsiu^d^^TOCltralu kandidāts pagājušās .prezidenta vēlē-izieideš, ka ameri kāņu četru brivibu vietā tagad tautu ,esot pārņēmušas četras bailes.
y esot
„Un bailes ir inde."
Runādams par pašreizējām četrām bailēm Sav. Valstīs, vStīven-som sacīja, ka tagad tautā valdot bailes no depresijas, bailes pašiem no sevis, bailes no komunisma un bailes no .brīvības kā tādas. No šīm četrām bailēm vislielākās tomēr esot bailes no depresijas.
Savā runā Stīvensons uzbruka republikāņiem, pārmetot pēdējiem viņu paņēmienus komunistu tīrīšanā valdībā, spiegu ķeršanā un slepenu dokumentu izpaušar
,,Ja jau valdība patiesi gatavojas krusta karam," sacīja Stīvensons, „tad es liktu priekšā tādu krusta karu, kur komunistu konspirācija netiktu atklāta ar pašu komunistu, paņēmieniem.
Stīvensons asi uzbruka visiem republikāņu spiegu un komunistu ķērējiem, bet atturējās no tiešas prezidenta Eizenhauera kritizēšanas. Stīvensons gan uzsvēra, ka-^ mēr Eizenhauers runājot par vienotību, viņa partijā redzot vienīgi šķelšanos. Kamēr prezidents runājot par mieru, viņa draugi steidzoties ar histērijas sārtu kurša-nu. ■■■■
„Būtu labi," runas nobeigumā sacīja Stīvensons, „ja "prezidents Eizenhauers varētu runāt ne tikai Eizenhauera, bet hauera valdības vārdā."
arī**Eizen-
, Dīns šos komunistu apvainojumus ieskatījis ka pēdējo mēģinājumu sarunas izbeigt un tādēļ vienkārši atstājis sarunu telpu. Bez tam Dīns uzsvēra, ka koTnūnisti neatkāpjoties no-savām prasībām pieT laist Padomju Savienību Korejas polītiskājā konferencē kā neitrālu valsti. Amerikāņu acīs šāda komunistu prasība^^^^e^
tastiska. '
22 AMERIKĀŅU GŪSTEKŅI PAU
No Panmundžomas ziņo. ka Apvienoto Nāciju ;,,pārliecināiana$" komisija noraidījusi Korejas neitrālās joslas pometnē esošo amerikāņu karavīru aHeikšanosiera sties interviju teļus, lai klausītos sabiedroto ņieģinājumos viņus pierunāt atgriezties mājās.
Nesaskaņās radušās arī komū- "Maskavas radio ziņo, ka sakarā nistiski noskaņotoļienVidķorejie^.ar A. Višinska 70. dzimumdienu 9.
Viens no interesantākiem momentiem ^Nacionālā konferencē brīvībai un mieram ar atbrīvošanu " Vašingtonā bija katoļu mācītāja Leopolda Brauna stāsts par to/ ko viņš redzējis un dzirdējis Maskavā, kur tas nodzīvojis no 1938. līdz 1949. gadam. Reti nācies dzirdēt no kāda Rietumu pasaules cilvēka tik atklātus un patiesus vārdus par dzīvi Krievijā. Brauns mācēja pasniegt savu stāstu tik vienkārši un dzīvi, papildinot to ar krievu izteicieniem, ka konferences dalībnieki viņā klausījās elpu aizturējuši un, kad imācītājs gribēja beigt savu Bunu^ lūdza vēl turpinājumu.
■ : Pēc īpaša nolīguma starp ASV un Padomju valdību Braunām bija atļauts darboties par mācītāju Maskavā.; Aukstajam karam sākoties krievi vairs nedeva viņam atļauju palikt Maskavā. Viņā stāsts īsumā ir šāds:
,,Kādu dienu mans auto ceļā samaitājās, un man nācās ceļu
Vismskis neaUld
šu gūstekņu dēļ, jo ^ie atteikušies stāties pārliecinātāju priekšā tādēļ, ka repatriācijas komisija noraidījusi viņu prasību intervēt pāriiecinātājus.
Gūstekņu nometnē esošie 22 amerikāņu karavīri paskaidrojuši, ka viņi ļausies intervēties tikai tad, ja tam piekritīs dienvid-kōrejiešu gūstoķņi. Mz šim jau intervēti 250 dienvidkorejieši, kas visi atteikušies atgriezties mājās un Izvēlē jiiš.iei[ļ^ nistiem;'.; ■':
Gūstekņu nometnē apcietmājur mā pašreiz atrodas 17 ziemeļkore-jieši par četru citu gūstekņu nogalināšanu. Slepkavības iemesls — viens no nogalinātiem iepriekš izteicies vēlēšanos- atgriezties pie komunistiem^
decembrī Padomijas Augstākā padome apbalvojusi viņu ar augstāko Padomju Savienības goda zīmi'--Ļeņiņa ordeni par ,,sevišķiem nopelniem padomju valsts latā".
Tanī pašā dienā Višinskis saņēma kldu telegrammu, kurai gan nebija nekāda sakara ar viņa dzimumdienu un augsto apgalvoj u-mu uni kura laikam* mazliet sabojāja viņa pacilāto gara stāvokli, šo telegrammu bija sūtījis Kerstens no Petroitas un tanī bija atkārtots aicinājums sniegt Baltijas komitejai paskaidrojumus -sakarā ar tur izteiktiem smagiem apvainojumiem par noziegumiem Latvijā. Uz pirmo Kerstena aicinājumu ierasties komitejas sēdē., kas nosūtīts 2. decembrī. Višinskis nav atbildējis-: \
turpināt autobusā. Gaidot autobusu, uzsāku sarunu ar kādiu krievu. Tas man jautāja: „Kāpēc jūs nēsājat savu-apkaklīti otrādi?" Es paskaidroju, ka esmu mācītājs un ielūdzu viņu apmeklēt manu baznīcu: „Labprāt. Kur atrddas jūsu baznīca?" viņš jautāja, j „Mala-ja' Lubjankas ielā." „Nē,iu.uz turieni es gan neiešu/* viņš nobijies atbildēja. Iemesls bija tas, ka šinī ielā atrodas čekas galvenā mītne un mana baznīciņa atradās taisni pretī čekai."
Mans sarunu biedrs tālāk pastāstīja, ka viņš -strādājot Valsts Plānošanas komisijā. Tas esot interesants darbs, viņi tur zinot visu, kas notiek katrā republikā, viņi izsūtot rīkojumus pa 'visu Padomju Savienību, bet „nezin kāpēc, ar to plānošanas darbu tomēr neveicas," viņš atzinās. Un tas ir raksturīgi visai padomju saimniecībai.
Man bija izdevība noklausīties^ kā ģenerālprokurors Kriļenko izskaidroja, Staļina konstitiiciju, kad ^ tā bija tikko izsludināta. Tā ir tiešām brīnišķīga konstitūcija, tur ir garantēta ticības brīvība, sapulču brīvība, preses brīvība: un visas labas lietas, bet tikai uz papīra. Runājot par reliģijas brīvību, Kriļenko paskaidroja: „Ja kāds grib aprakt mirušos ar reli-
ģisku dreremoniju, viņš to var da^' rīt. Ja kāds grib aprakt savus kartupeļus ar reliģisku ceremoniju, viņš to var darīt."
Es redzēju, kā taisīja lielo Maskavas kanāli; Kur mēs Amerikā, būtu lietojuši ekskavatorus, tur 300.000 cilvēku, vīriešu un sievie-. šū, no dienas dienā raka un raka. Visas šis lielās kanālu būves ir izklātas cilvēku kauliem. Šīs būves komunisti reklamē kā savus lielākos sasniegumus.
Kad sākās karš, tauta atteicām karot savu verdzinātāju labā. Attālākos musulmaņu apdzīvotos apgabalos mobilizāciju nevarēja izdarīt, jo iedzīvotāji aizbēga kalnos. Visu kaj^a laiku NKVD karaspēkam, apbruņotam ar amerikār ņu ieročiem no galvas līdz kājām, bija pilnas rokas darba, lai apspiestu sacelšanos, it sevišķi Āzijas fepublikās. Kara pirmajos mēnešos ģenerāļi palika bez ar= mijām, veselas- divīzijas dezertēja vai' padevās gūstā. Es toreiz klausījos vācu raidījumus. Vācieši izsmieklā jautāja: „Kur ir jūsu armijas?" Un tas bija tiesa/ Ar-i miju nebija. Gilvēki ielās atklāti kurnēja: „Kur ir tā brīvība, kas mums jāaizstāvt" īParasti kritušo piederīgiem nekā neziņoja, bet pa retam pienāca paziņojums, ka „jusu dēls kritis varoņa nāvē, aizstāvot] proletariāta diktatūru." Kāda māte man raudādama stāstīja: „Viens mans dēls ir kritis karā, otrs atrodas koncentrācijas nometnē."
Sagaida cietumnieku amnestiju Itālijā
No Romas ziņo, ka Ziemassvētkiem tuvojoties, Itālija sagaida liela apmēra cietumnieku amnestiju, ar ko no ieslodzījuma atbrīvotu turpat vai pusi visu Itālijas cietumnieku. Amnestija galvenokārt skartu politiskos ieslodzītos, kas apvainoti partizāņu darbībā Otra Pasaules kara beigās.
Pašreiz Itālijas -cietumi esot pārpildīti ar fašistiem un komunistiem, kas Otrā Pasaules kara beigās cīnījušies savu interešu un nevis Itālijas valsts labā. Amnestija paredzēta arī tūkstošiem kara noziedznieku, kas, aizmuguriski notiesāti, tagad slapstoties dzelzs priekškara abās pusēs. Pavisam kopā paredz amnestēt līdz 25.00(r personu.
MASKAVA
Politiskais saspīlējums pasauli pašreiz ir novedis tajā nožēlojamā stāvoklī, ka tā, nakts laikā tumšā pagrabā nokāpusi, mēģina, saskatīt melnu kaķi. kura tur nemaz nav. Katrs Padomju Savienības teikums, kas vien nebeidzas ar tiešu sabiedroto zākāšanu, tiek ieskaitīts par miera^ piedāvājumu un sadarbošanās mēģinā-jumu.
Tikai nesen Paddmju Savienības valdība Maskavā paziņoja; ka atceļ laulību aizliegumu Padomju Savienības pavalstnieku un ārzemnieku starpā. Ja arī padomju presē šī ziņa parādījās vissīkā^ kiem burtiem, tad Rietumu laikraksti jau. trekniem virsrakstiem priekā kliedza par jaunu Maļen-kova soli tuvāk pasaules mieram'. Bet cik bezgala īss gan ir šis Majenkova solis! Arī pēc laulībām izceļošanai nepieciešama Padomju valdības atļauja. Un šādu atļauju saņemt izdodas tikai retajam, šis likums, kā bijis, tā arī paliek spēkā!
1947. gadā Staļins aizliedza laulības Padomju Savienības pilsoņu
NO PASAULES GALVASPILSETIM
un ārzemnieku starpā. Tagad šis ķīna, kaut, arī ieguvēji būtu ko-
likums atcelts, tas ir viss. Ma-ļeiikovam tas nekā riemaksā. Pasaules presē Padomju Savienībai tiek veltīta labvēlīga propaganda. Maļēnkovs sāvii ir panācis — brī^ va reklāma jau ir katra tirgotija sapnis l. :
VAŠINGTONA;^
Tautas pasakā par vēži, līdaku, ūn gulbi pašreiz vislabāk raksturo trīs „lielq" sadarbošanās mēģinajuirius. Katram velkot uz savu pusi, neviens ūz.priekšu he-
■tiek.;' ' , 'v ^ \ ■>
Ar neslēptu skeptismū no Sav. Valstu puses sabiedrotie Bermū-dā tomēr vienojās pār piedalīšanos četru ārlietu ministru konferencē Berlīnē. Dīvaini, ka Eiropas valstis ir vairāk ieinteresētas sarunās ar krieviem nekā Eiropas armijas veidošanā. Tāpat eiropieši daudz runā par bruņošanās budžeta samazināšanu.' Francija griti izlīgt ar komunistiem Indo-
mūnisti, Anglija grib palielināt tirdzniecību ar komunistu zemēm, un tai pašā laikā visā Eiropa trīc no bailēm ka amerikāņi kādu dienu varētu Eiropu atstāt un braukt mājās.
Lai stāvokli vēl vairāk sarežģītu un krieviem sagādātu priecīgus- Ziemassvētkus, tad bez pastāvošās rīvēšanās sabiedroto starpā nav vienotības arī viņu pašu mājās — pat pašu partiju polītiķā. Sav. Valstīs republikāņi kritizē Eizenhaueru, Londonā Čerčiia nostāja koloniju politikā atroīdas konservatīvo ugunīs, kamēr Francija prezidenta vēlēšanu un valdības maiņas gaidās nezina, ūz kur& pusi griezties..
Vienā otrā pasaules malā pret saspīlējuma mazināšanas mēģinājumiem patiesi izturas ļoti nopietni, un šeit kā raksturīgākie piemēri būtu jāmin Anglija un Persija, Itālija un Dienvidslāvija.
Anglija' un Persija soli pa so^
PAZIŅOJUMS
Sieviešu Prezidija Konventa eglīte piektdien, 18. decembrī, pl. 20.00 — 84 Queen Park (universitātes ēkā). Paredzēta muzikāla un literāra programma..
PAUKOŠAN ASSA CENŠI BASB 0 S T 0 N A
Paukotāju parāde. No kr.: Z. Kaktipš, ¥. Bergs, H. Aizsteauis, A. Aizstrauts, G. Bachs, J. Indaffs, Go ISrasftBņl, J. .ISēHnJgSi. laktiņa . ' , -V^ - . Sk. rakstu 5.-lapaspusē),. ■ ;
1im tuvojas aukstā kara beigām un pēc diplomātisko attieksmju atjaunošanas var sagaidīt drīzu saruriu" uzsākšanu bagāto Persi-jas naftas lauku jautājumā.
Dienvidslāvija un Itālija gan vēl nav atrisinājušas Triestas ro-bežjautājumu, bet viņas ir vie^ nojušās par savu karaspēku atvilkšanu. Nav gan' jāaizmirst, ka pēc karavīru rokas grāmatas „pi-stole pie jostas ir tas pats, kas ierocis rokā," Armijas jau var arī atgriezties...
Arī Padomj u Sabienība šaj ā sa mierināšanās procesā zināmā mērā ir piedalījusies, atjaunot savas diplomātiskās attieksmes ar Izraēlu. ' , HELSINKOS
Somijā stāvoklis vēl arvien ir bez pārmaiņām. Pašreiz to vēl var ieskatīt kā zināmu Somijas uzvaru. Somijas komunistiem labvēlīgi noskaņotā līdzšinējā ministru prezidenta vietā ievēlēja kādu neatkarīgo partijas pārstāvi un samērā konservatīvu ministru kabinetu. Tas gan skaji un asi atbalsojās Somijas komunistu neapmierinātībā un Padomju Savienības preses bardzībā. Rezultātā Somija tomēr ir uzvarējusi, panākot labvēlīga tirdzniecības līguma parakstīšanu ar Pad. Sa^ vienību, un tās ir daudz tuvāk somu nekā krievu prasībām.
MADRIDE
Ne. vien Mekkartija, bet arī Spānijas valdības melnajā grāmatā agrākā Sav. Valstu prezidenta Trūmena vārds ir redzamā vietā. Vajadzēja paiet astoņiem gadiem kopš Otrā Pasaules kara beigām, kamēr Sav. Valstis uzņēma Spāniju savu sabiedroto vidū, vienojoties par saimnieciskās un militāras palīdzības sniegšanu, -kā atlīdzību par Spānijas atļauju ierīkot amerikāņu bāzes pē^ dējās temtorijā. Līgumu parakstīja 1953". g. 26. septembrī. Spānija to uzņēma ar lielu sajūsmu. Rezultātā spāņi tagad cildina ,Ei-zenhaueru un apvaino Trūmenu Spānijas tīšā boikotēšanā.
NAIPS PRET AMERIKĀŅIEM
119411. gada oktobrī Maskavā visi gaidīja vācu karaspēka ienākšanu. Pilsēta bija evakuēta. Sarkanā armija bija prom. milicija prom,-' pat NKVD bija prom. No savas baznīcas redzēju, kā no NKVD nama iznesa un krāva smagos automobiļos aktis, no kurām katra glabāja kāda cilvēka likteni. -Dažas nb tām izkrita uz ielas. Lielie komisāri maksāja 20—30 tūkst, "rubļu par iespēju automašīnā izkļūt no pilsētas. Iedzīvotāji ar atklātu ,naidu noskatījās, kā tie bēga., Uzņēmīgākie, dabūjuši zināt, ka kāds no komisāriem gatavojas ceļā, ārpus pilsētas sagaidīja viņa mašīnu, pašu izrā.va ārā un rio'jita, bet mašīnu pievāca.
Kāpēc vācieši neienāca, es nezinu. Krievi bija atveduši svaigu karaspēku, bet galvenais iemesls laikam bija bargā ziema. Kad es, braucot savā automobilī,, uz dažām minūtēm apturēju motoru, tas tūliņ aizsala.
Kad vācu armija sāka atkāpties, pirmajām karaspēka daļām uz pēdām sekoja čekas soda daļas, kas bargi izrēķinājās ar iedzīvotājiem. Noklausoties ziņojumus pa skaļruni par lielajām uzvarām, sievas savā starpā runāja: „Tas ir labi.^ Mūsu vīri un dēli atgriezīsies mājā un tad izkvēpinās to veci Kremlī."
Tad nāca Jaltas un Potsdamas nolīgumi, kurus mūsu prese to^ reiz nosauca par skaistām diplo? mātišķām uzvarām, šo nolīgumu rezultātā divarpus miljona cilvēku, kas padevās vāciešiem gūstā, jo negribēja cīnīties par komunismu, piespiedu kārtā nodeva MVD rokās. Amerikāņu virsnieki piedalījās šinī apkaunojošā piespiedu repatriācijā. Padomju Savienības iedzīvotāji bija nesaprašanā, kāpēc viņi to dara. Tautu pārņēma izmisums un naids pret amerikāņiem un angļiem!
Nimbergas prāvā krievu juristus vadīj£^ neviens cits,' kā Be-rijas labā rokā Kruglovs (kas tagad ir Berijas vietā), šis cilvēks, kura rokas mirka asinis un uz kura sirdsapziņas gulēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku dzīvību, tagad uz^tājās^par tiesnesi, šim vīram amerikāņi un angļi pasnie? dza augstas goda zīmes; Man toreiz bija kauns, ka es esmu amerikānis.
i Jānožēlo, ka vēl šodien ir amerikāņi, kas nesaprot, ka krievu tauta ilgojas pēc atbrīvošanas.*^ ^