■decembrī
Trešdien, 1953. gada IS. decembrī ;
^ s ? a ^
asu
Jānis Klīdzēis
mi
^ētku Ka--
izbeidzot^ īgu pateic ;
dziesmu litejāi; 2) ^ feonam un nsiem ko-J J. Norvi-prulim ūn ļrantei, di-tviduāliem ļušir Dzies-ļ)d izdoša-ļm par iz-[oto dzieš-ļtu. Japie- . Inisattei-
IrTbiasiKai ttviešu b-feiņai,, Tol-Bam teāt-Toronto Imatiskam fcA's klu-li, Latvie-ļiībai, DV ļai par.at-Dziesmu
rakstnie- . ļpu dalīb-risiem ;pā-] šajos sari sv. An-bn sv: J.ā-mu komi-un gaidu ^ aktīvu iku darbu nodaļas [tas tērpu 10) DV Bas ziedo? [darba uz-m balvām ^i: a) DV [Tīdemaņa Ida „Dru^ ļam (māk-ilpvis); c)-(galda is nodaļai, , fl)" kons. ■ ■) ifet. Ka-$5.00); g) V Niagā-Šmite irikojumu ļjiem par 0 darbu, [ētku labu
^|tanadā
>AS?
^tkiem J. vecīšiem js par vi-pats nav ts' iznācis Klīdzējs ļdiem būt ],„bārda"? ļka no vi-] cienījams IToronto
BRĪVS?
imbra.nur ķm minēta šim par būsauk-arl man ;i Tādēļ ļidrot, kur m vai tur Ziedot es ļūtos aici-(mats, tam
; Toronto jāgriežas Red.
i, iznīcina
tksts Lat-ie vietojis tviešu tau-Idižāko dē-tauta pa-rbus Lat-ļ un tautas ko viņš verdzības lu tomēr rakstā uz-iatbild ar abiņa vār-jsūs apvai-domā iz-ļ pašus."
to, Kanādā
ĀS
iU
ES
ird stūrī)
0
tA 6978
/•i
ļņam dalās
ĀRDA
Nav jau nekāds pārsteigums, tas ir pat loti dabi^, ka divām dažādu Idku paaudzēin ir ios8istarpš° bas, ir citāda redzēšana, ir citi ideāli. Normālas nesaskaņais, savus uzskatus aizstāvot, ir dabiska parādība. Piltūgā vienība un vienprātība ir tikai domu un ideju iiabagā sabiedribā, vai ari tādā sabiedrībā un iekārtā^ kuļr tiesība runāt un noteiikt ir tikai vienam. Dieva dotajam «gudrajam", bet pārējiem jātur mute.Ta&ēe brīvu cilvēku sabiedrībā pārrunas tm arī sasāki s^di ir tikai ceļa meklēšana — kā visiem siēm uzskatiem sa^^ piemērotāko uzskatu; no kujrā varētu sajust^ ka tas ār savu mieru un nemieru palīdz visu dāvo-paau-<džu dvēselēm augt uja pašiem sevī atrast to, ka inēs ļ>at visstaiģnākājos laikos esam spējuši sevī ■ paglabāt cilvēka.Uguni.;.'' ' ■ :'
2.
Vienu gan no sevis mēs tomēr drīkstētu prasīt lai ari par ciķ svarīgiem iemesliem ņiūsū pārrunas un strīdi izceltos; tiem jārisinās ar apzinīgu cieņii pret pretinieka domu un vārdu. Ja iemesls ir svarīgs, mēs drīkstam, — kā saka — pat loti pamatīgi saiet matos, bet tomēr tā, lai šie mati nepaliktu mūsu rokās, bet gan turpat vien uz galvām. Pēc latvieši! matiem pa šiem gadiem ir pus pasaule sniegu-sies. Kāpēc gan lai mēs paši šai ziņā pasaulei palīdzētu?
Mums ir jau ilgu: gadu pieredze^ ka mēs, latvieši, ^neprotam lāgā savā starpā diskutēt. Un jo se višķi tas, sakāms pār mūsu-^olīti-ķiem. Ne jau partijas vai demokrātiskā sistēma Latvijā bija vainīga, ka tā saucamā „partiju būšana" tautai apriebās, bet gan tas burlacīgais veids, ar kādu partiju vīri mēdza apstrādāt savus pretiniekus. Nekādas goda un cieņas, nedz samēra normas neeksistēja, visi vārdi un darbi bija atļauti, labi uh derīgi. Eļenucēšāria, apmelošana, visāda veida ,,zāģēšana", visādu dubļainu vārdu un izdomātu darbu piekarināšana politiskajam pretiniekam bija ļoti normālais cīņas proce^. Pat tādas personības
TRIMDAS
SAULAINĀS UN ĒNAS PUSES
VLatvijas pšļītisk^jā un garā dzīvē kā Jānis tiakste; Zigfrīds Meiero-vics, Kārlis Ulmanis, Francis Tra-sūns, Jānis Rainis, Jāzeps Rancāns, Arvēds Bergs, Pauls Kalniņš nebija rio dubļu sviedieniem, sejā pa^ sargāti.
Kāds lasītājs jautājis, kā esot saprotams šajā vietā ,pieminētais LCK Vācijā oficioza Latvijas norādījums, ka trimdinieki savas vātis tagad dziedējot pēc. i.atslēgas principa", bet šīS atslēdziņas neesot viss kaldinātas siržu laktām, bet gan vēderos. Tagad jau taču neesot vairs UNRRA's laiki, kad labākas vai papildus devas dēļ cienījami latvieši kļuva padevīgi lunkani, liekuļoti pazemīgi un cilvēciskas sikm'anības apsēsti...
Tiesa gan, UNRRA's laiki, kad saliektā mugura daudziem bija ..diplomātiska stāja" sen mums aiz muguras, bet ta laika ,,štāja", diemžēl, mūsu ļaudīm vēl arvieņu modē citu apsvērumu dēļ: partiju vīri tieši, gan caur līdzskrējējiem - bundziniekiem, saņēmuši trimdas dzīves grožus visās zemēs, nākotnes Latvijā viņu deputātiem būšot noteikšana pat par vismazāk kā pagasta ziņnesi, Un tā kā nevar zināt, ,,kā pasaules polītika Vēl var sagriezties", lišķTba, glaimi un salkana melība atkal kļuvusi par mūsu trimdas sabiedrības „tiku-miem". ' f ^
Dažam labam veikla izdabāšana un pielaikošanās KVP (Kur Vējš Pūš) programmai, var būt jau iis-nesīga arī ātrāk. Kam acis, tas to Jau redz, kam ausis, tas to jau
.■ dzird. ■ ■ 1:; ■'
Pavisam skopi pieminēsim kaut tikai mūsu sūtņa Londonā norādījumu, ko viņš izteica septembrī, apmeklējot ASV, kādās priekšrocības Latvijas lietai dotu šen ilgotie atvieglinājumi mūsu noguldītās valsts naudas'blokādē.
Latvijas valsts nauda ir viens no tiem magnētiem, kas velk un padara glumus. Cik īsti mums brīvā pasaulē valsts līdzekļu, to, varbūt noteikti zinā tikai vīrs, kas mūsu zeltu pārveda drošībā, — bij. finanču ministrs Dr. A. Valdma-nis. Sūtnis Miķelis Valters reiz iau minēja^ka kādi 60 miljonf tomēr ■ būšot. Tā esot liaudar ko vārētu . izlietot emigrācijas vajadzībām. Iniciatīva un līdzlemšaha piederot arī sūtniecībai Vašingtonā. Uz_so sūtņa norādījumu atsaucās kāds trimdas polītiķiš Zviedrijā Latvju Ziņās, prasīdams pec valsts-kontroles . aizstājēja orgāna radīšahas trimdā, kas pārraudzītu, lai deblo-- ķētas valsts līdzenus izlietotu lietderīgi.
Par šo pašu> tematiku nesen vēl rakstīja pilsoniskais Zviedrijas Latvju Vārds.
Pirms 20 gadiem saVu darbību jau Latvijā pārtraukušo politisko partiju runas vīri tiek iesēdināti svarīgās „atslēgas pazicijās*-. Piemēra dēļ, ,,Komitejā Latvijas Brīvībai"j kurai no' amerikāņu avotiem piešķirti tādi līdzekļi, ar kuru palīdzību trimdiriieki būtu varējuši paveikt dažu labu darbu Latvir. jas labā, |)iem.j izveidojot nopiet-^ na un sistemātiska darba spējīgu nacionālo sekretariātu, kurā vaidētu strādāt vismaz^ savi desmiti kvalificētu jaunu spēku..."
Publicists Z.Unāms, atreferējot Latvijj^ Atbrīvošanas koņiitejas Eiroļpas centra pēdējo Sesiju, kā atceramies, rakstīja ko līdzgu.
Būs jau laikam gan taisnība, ka ^..atslēgu principa" atslēdziņas un . mūķīžeriši kaldināti ne siržu laktiņās, bet ar patīgiem, egocentris-kiem veseriem ... Daudziem mīlestība iet caur vēderu... ^
Kursiķis
Personīgi šos laikus atceros kā : 18-ģadigs puika ūz vidusskolas sola: Tanī laikā tatvijas brīvī^ bas plaaudze ļoti jūtīgi dzīvoja līdzi visam, kas notika mūsu jaunajā^ daudzu brīnišķo cerību pilnajā valstī, šo partiju ; dubļu ķāiionādi klausoties, jāatzīstas, kā tad es np sirds ■ domāju un vēlējos: Ja nū mums tikai tādā tā Saeima, un tikai tādi tie partiju vīri, tad lai kaut pats velns šo Saeimu? ār visām tās partijām parautu!
Un kad šo partiju vairs es "patiesi biju priecīgs. iSo prieku pats sev izteicu vienā vienīgā var dā,,Iztīrīja!" Laiki var nākt un iet, bet jauniešu sirdis vienā ziņā būs uri paliks nemainīgas: kur runā par goda un ideju lietām, tur tās Vienmēr gribēs tīrību un skaidrīr bu. Caur cepuri runāto vārdu un caUr piemiegtā^, smīnošām acīm raidīto skatu tas labprāt neņem
.pretī. ■/•■;,'
Ja ir pieminēta mūsu Latvijas iil^umdevēja iestāde Saeima, tad nevar neatzīmēt, ka^tā Veica vienreizējus, visai latviešu tautai uņ. Latvijas vēsturei uņ arī nākotnei nozīmīgus darbus. Tas ir nenolier džami. Tas, kas šeit iepriekš par Saeimu ir negātīVi teikts, ar to ir tikai gribēts parādīt, kur atbildīgie vīri var aizvest tautas domas, ja Viņi runātu un iespiestu vārdu lietā bez goda apziņas un atbildībsļs pret tiem, kuri no saviem Vīriem „augšā" galda patiesību un arī pie^ meru.
būt par intendantiem nometnēs ācijā, un tā bijušajiem karavīriem piešķirt pa zābaku pārim. Tagad šie vīri jūtas tiesīgi un aicināti taisīt ,,lielo" polītiku un reizēm prasa savām spējām neatbilstošu lomu. Ja tiem tādu nepiešķir, tad tie „torpedē", kur tik var.
Vispār ir jānotiek lielai iekšējai pārvārišanai un dezinficēšanai visā mūsu trimdas polītiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Ja mēs paši nesāksim garīgu tīrīšanos, ja mēs nesāksim katrs atbildīgi skatīties ar ņprmālām un plaši atvērtām acīni paši uz savām spējām un varēšanu, uz mūsu īsto vietu ļaudīs un sa-biedrit'ā un mūsu organizācijās, tad mum draud izburbuļošanā apnikumā un vienaldzībā kā tiem krievu emigrācijas^ ,,ģenerāļiem", kur neviens sevi negribēja atzīt par vienkāršo krievu, bet Visi bija tikai dižciltīgi© un ,,ģenerāļi", ; V •
Arī par trimdas politiķiem mūsu tautieši nav daudz vairāk sajūsmināti, kā tie bija Saeimas laikā. Tomēr gritas atzīmēt dažus plusus mūsu politiķiem par labu! No pasaules mācidānšifes, tie ir jau kļuvuši izvēlīgāki vārdos un normās, diskutējot ar saviem polītis-kajiem:pretiniekiem. Politiķu veiktos darbus Visā plašumā, un sīkur mos tautai reti kad ir izdevība zināt. Ir arī tādi uzdevumi un veikumi, ko politiķi reizēm nemaz nedrīkst izklāstīt, kā sāka, uz ielas. Par darbiem trimdas politiķiem tauta arī nedomā daiidz pārmest, jo, normāli domājot, ņašu tautas dēli taču nestrādās pretī savas tau tas interesēm. Tas, kas tautu uztrauc^ uii tas, kas tautā atņem ticību politiķiem, ir netīrais diskusiju veids pašu tautas „lielo vīru" starpā.
Uzskatīsim par lielu sasniegumu uh par lielu dienu trimdas politikā to brīdi, kad dzirdēsim ŗeizv kad mūsu „lieliĢ vīri" sāk pateikt pa atzinībai, pa siltam, apsveicējam vārdam par kādu veikumu Latvijas labā arī saviem Visnāvīgākajiem politiskajiem pretiniekiem. Patiesi tā būtu liela diena. Tad caurmēra cilvēkam vairs nebūs tiesību pār saviem polītiķiem teikt, ka tā ir tikai zaņķa vārītāju nodarbošanās, kur tiek meklēts tikai iemesls kā savu pretinieku .„noisist".
ieslodzītiem vāciešiem. Tagad šo darbu vaida Ernsts Tillichs, izsūtot arī pārtikas saiņus ieslodzītiem un no komunisma cietušo ģimenēm, bet galvenais ~ iepludinot Aus-trumvācijā pretkomūnisma literatūru, uzturot dzīvais padomju okupētos vāciešos irgas pēc brīvības. Pretkomūnistiskds uzsaukumus izplata galvenokārt ar baloniem; katrs balons pārnes pāri robežai 5000 skrejlapu. Lai atradējiem nebūtu nepatikšanas, katras skrejlapas galvā lieliem burtiem iespiests: „Nododiet šo lapiņu policijai!", labi zinot, ka atradējs vispirms tās saturu pats sīki izlasīs. Ik mēnesi ar baloniem tiek pārsūtīti 1 — 3 milj. eks. pretkomūnistisku izdevumu. Pie cīņas grupas sekmīgi darbojas arī atsevišķas sekcijas. Jau-* nākā m tām „Vopoberatungsstel-le" — Tautas policijas padomdo-tuve, kuru mēnesī apmeklē ap 700 AustrumvācijaS tautas, policistu» Mazs skaits no tiem ir dezertieri, Vairākums šeit ierodas vienīgi, lai zem četrām acīm pastāstītu, kas jauns notiek viņu dienesta vietās. Tā Brīvie Juristi un Cīņas Grupa ir ausis un acis, kas dzird un redz vācu tautas postu uņ izmisumu Austrumjoslā.
Čik vareni komunisti arī justos, šīs abas spēcīgās organizācijas, kas darbojas viņu acu priekšā Rietum-berlīnē, viņi iznīcināt nespēj. Tas ir un paliks drauds visai komunistu melu un terrora sistēmai.
Arī mūsu daudziem iestādījumiem ;un organizāc. jau sāk piemesties pieminētās pāžīmeS; Vi si ir gudri, visi ii" lieli, visiem ir nopelni, visi ir atbildīgi valsts vīri kopš Vācijas nometņu un Zviedrijas klubu laikiem, un visi ir nāvīgi aizvainoti, ja: par katra veikumiem un upuriem „tās tautas" labā katrā sapulcē nenotur pa slavināšanas runai, un ja avīzēs netiek iespiests pa rakstam par viņiem, kur Viņu brūtes un ienaidnieki Varētu redzēt viņu slavenos vārdus. Ja tā visa nav, tad lai viss iet pā gaisu!
Tas norāda, ka dīpī slimības process turpinās nelāgā veidā. Mūsu organizācijas top par pieaugušu bērnu karuseļiem, no kuriem ti^ kas vēl ir saglabājuši. normālu jušanu un savas vietas un spēju un nespēju saprašanu, sāk izvairīties un bēgt ar līkumu.
šeit teiktais mazāk gan attiecas uz ,,bārdām", bet vairāk uz «puikām", kas ļoti pirms laikā apauguši ar „bārdām" un, protamSr jūtas kā krievu ģenerāļi,
Dīpī slimībai ārstu nav, recepšu nav, zāļu riav. Vienīgais, kas te rilūs var glābt, var būt tas, ja mums reiz samestos traki liels kauns pašiem par sevi uri pašiem no sevis. (Nobeigums sekos).
BRĪVĪBAS ZVANI NEBOB MIERU
austrumvācijas komunistiem
Daudzas bezmiega naktis Aus-trujnvācijas drošības ministram Ernestam Vollveberam sagādā divi Berlīnes organizācijas: Brīvie Juristi un Cīņas Grupa.
Cēlendorfā, Ŗietumberlihē, Lima ielā 29, kādā paprāvā 28 istabu savrupmājā iekārtojusies ..Padomju joslas brīvo juristu izmeklēšanas komisija", ķurU tautā sauc vienkārši par ..brīviem juristiem". Ielu apsargā pbliciaas postenis, bet plašo dārzu — trenēts vilku suns. Sī organizācija apvieno rietumos dzīvojošos AustrumvācijaS juristus. Tā nav pretestības kustības apvienība, jo nespridzina ne tiltus, nedz laupa ģenerāļus, nedz izdara kādus citus sabotāžas aktus. Brīvie juristi dara tiesībnieku darbu: rūpējas, lai Austrumvācijā pastāvošās tiesību normas tiktu realizētas likumu ietvaros, bez komunistu poSī-tiskās interpretācijas. Oficiālie likumi arī Austrumvācijā ir samērā ciešami, ja vien tos godīgi un taisnīgi iztulko un iedzīvina.
Pēdējo triju gadu laikā Lima ielas brīvos juristus apmeklējuši 150. 000 austrumvāciešu vai 1000 personu nedēļā, sniegdami gan informāciju, gan taujādami tiesiska padomā. Vairākkārt šeit ieradušās pat komunistu, amatvīru sievas. Brīvo juristu darba panākumi reģistrēti biezā grāmatā: pēc brīvo juristu iemaisīšanās Tīringas kompartija mīkstinājusi rīkojumus; Potsdamas cietumā atjaunoti cilvēciski apstākļi u. i t>
Viens no brīvo juristu vērtīgākiem cīņas ieročiem ir vēstules: Ik dienai no šejienes už Austrumber-līnes pasta iestādēm aizceļo daudzi simti vēstuļu, kas ievietotas vienkāršās, dažādas krāsas aploksnēs, uz kurām adreses rakstītas visdažādākos rokrakstos, par nosūtītājiem uzrakstot izdomātas personas sarkano pusē. Šī piesardzība paralizē komunistu drošības dienestu vēstulēs izņemt rio apgrozības jau pastā. Vēstulēs parasti ievietots kāds plakāts, kur attēlots vai aprakstīts kāda novada kompartijas dižvīrs, sīki uzskaitot visus viņ_a izdarītos likuma pārkāpumus. Citās vēstulēs atkal aizceļo brīdinājumi prokuroriem, tiesnešiem, iestāžu amatpersonām,,lai viņi rīkojas likuma robežās, jo par viņu darbiem tiek vestas izziņas un vainīgie ; reiz saņems sodu. Ka sekās neizpaliek, liecina gadījums, kad brīvie juristi aicināja ieceltos po-lītiski neuzticamo m^ntu pārvaldniekus rīkoties godīgi ar viņiem uzticētiem īpašumiem. Trešā dāļa rakstveidā atbildēja, ka apsolās but godīgi.
. Brīvos juristus vadā Silezijas jurists Teo Fridenaus, īstā vārdā Hersts Sidnams, kurš pie šīs idejas īstenošanas stājās jau 1940. g., kad vēl darbojās par advokātu padomju okupētajā Brandenburgā. Tagad viņam palīdz 30 juristi uri 50 ierēd-ņi.
Nevisai tālu šī iieVērojama pretkomūnisma ' centra darbojas otrs ne mazāk svarīgs iestādījums: 1949. g. prethitleriski noskaņotā Hildebrānta Rainera dibinātā „Cī-ņas grupā pret necilvēcību". Cīņas grupas pirmais Uzdevums bija iekārtot kartotēku par padomju koncentrācijas nometnēs un cietumos
Latvietis iekaro D -Amerikas aerosportu
ciemos ļ>ie pazīstamā latviešu udotāja
igaunijas. metropolīta . ; pžcnieks
Kad bija pagājušas 40 dienas kopš Igaunijas pareizticīgo baznīcas mētropahta Aieksandra nāves, atvēra viņa atstāto testamentu. Tanī bija teikts, ka pār igauņu pareizticīgās baznīcas adriiinistrā-toru trimdā viņš izraudzījis virspriesteri Aleksandi^u JiriSonu'Ņu-jorkā. Tālāk testamentā teikts, ka pēc Igauni jās atbrīvošanas jāizvēl jauna sinode.
■■lietuviešiem savi ' ikdienas raidījumi '.
Lietuvas atbrīvošanas augstākā kc)(rņitejā(VLIK) Vācijā noorganizējusi ik dienās raidījumus uz Lietuvu no Romas un Vatikāna raidītājiem. Līdz šim Vatikāna raidītājs sniedza lietuviešus raidījumus vienreiz nedēļā. Sākot ar 1. decembri Romas raidītājs ik dienas sniedz 15 minūšu ģaru lietuviešu programmu uz gariem im vidējiem viļņiem, kurus tik viegli nevar traucēt. Raidījumus pārzina pie Lietuvas atbrīvošanas augstākās komitejas nodibinātā radio un propagandas sekcija, par kuras vadītāju izraudzīts pazīstamais lietuviešu žurnālists Ģedimins Galva no Čikāgas. G. Galva jau izlidojis uz Eiropu.
Izmantojot gadījumu, kad ceļā uz Zi^riielameŗiku kuģis 24 stundas uzkavējas Riodežaneiro, apmeklēju mūsu: lidotāju Herbertu Cukuru, kās: Brazīlijas galvaspilsētā uzturas jau septīto gadūi Izkāpjot Brazīlijas krastā, Cukurs savu dzīvi iesāka vārda tiešā nozīmē no kailas ^las.: Visi emigranti, kas ieceļo Bra-^ a, vispirms nokļūst uz Ilha das l^lores — Puķu salas, 'kas ir viena no daudzajām saliņām Atr lantij as okeānā, Riodežaneiro tuvumā, tur nonāk arī Herberts cukurs ar ģimeni — kundzi, diviem dēliem, meitu un veco māti. Uz emigrantu salas formalitātes velkas ļoti gausi, Brāzilijas ierēdņi strādā lēni; un nesteidzas. Ja nezina ceļus un nav pietiekamas izmaņās, uz salas jānodzīvo mēriiešiern ilgi kā gūstekņiem. Bet Cukuram tas par garlaicīgu. Viņš kādu dienu pasaka ierēdņiem, ka viņu gaida steidzams darbs, un tūliņ visu lielo ģimeni ar laivu izcēļ^krastā.
Augstās palmas ar savu trūcīgo lapu galotni met Skopu ēnu pie savām saknēm; jo saule stāv tieši virs galvas uh višUs gurdina līdz :riāvei.v Cukura rģimene no-lenij nakti pavadīt zem palmām. Bet tad tos pēkšņi pārsteidz tropu lietus. Tas ir tik straujš un spēcīgs, ka liekas,* vaļā parautas visas debess : slūžas. No ūdens gāzēm seši, līdz ādai izniērcētl bēgļi paslēpjas uz tuvākās nama terases; Drīz iznāk bārdāiris saimnieks un kaut ko saka galīgi nesaprotamā svešā valodā. Bet viņa sejā nav dusmu pazīmes, un viņš ar roku rāda uz ieejas pusi. Pirmā nakts patstāvīgajā dzīvē ir nodrošināta.' :
Nākošajā rītā starp'-dīvaihi stāviem kalniem, kur okeāna ūdeņi izplūst lēzenā ezerā, kāds vīrs no salasītiem dēļu gabaliem un kokiem taisa plostu. Pievakarē uz plosta j au parādās dēļu būda. Tā ir Cukurā ģimenes jaunā iriājvie-ta. ^Dzīvoklis" nu ir nodrošināts, bet kur rast, clarbu un līdzekļus? Ideja drīz rokā. Riodežaneiro gadās daži izpalīdzīgi tautieši, kas aizdod drusku naudas. Liels nekas nav, bet lietpratīgi; rīkojoties ar to pietiek, lai pagatavotu .pir-nio laivu. v
tais auto ar lielu ātrumu trauc pa Ŗlo—Sanpaulo autoceļu uz aerd-., dromu. Pretim angāriem uz skrejr ceļa sarindotas vairākas lidmašl? nas. Tie ir Herberta Cukura būvētie lidaparāti. • Daži lidaparāti novietoti angaros, kur atrodas ari riiēchaniskās darbnīcas un lidmašīnu būvētava; šeit darbus vada Cukura vecākais dēls. Citas darbnīcas atrodas citā pilsētas rajonā, kuras laika trūkuma dēļ neizdevās apskatīt. Daži jaunākie sporta modeļi jau pārdoti. Pēdējā laikā Cukurs sācis būvēt arī speciāla tipa lidmašīnas fazendu vajadzībām ar lielu ātrumu un vieglām nosēšanās spējām.-
Sēžamies kāda jaunākā tipa lidaparātā un izriņķojam . vairākus lokus virs pilsētas. Mašīna ir 4 vietīga un jūtamies apmēram kā auto sēdekļos. Tā ir Cukura ..ģimenes mašīna" ar kuru tas parasti izbrauc vīkendos dažus simtu kilometru Brazīlijas Iekšienē. „ši zeme Ir par pla^u auto satiksmei un tas skrej pārāk lēni," saka Cukurs un piemetina: „18. novembri branksim nosvinēt kopā ar Sanpaulo latviešiem."
h. cukura DZiVES VIETĀ
H'
'ēs vaidam un runājam par sis-tēmām un veidiem, mēs ķeramies viens otram matos par to, kurš laiks Latvijai bija labākais r— Saeimas vai 15. maija laiks. Tas viss ir labi uņ ir godīgas diskutēšanas vērts. Bet tikpat svarīgu, ja ne svarīgāku jautājumu mēs atstājam novārtā — kā atrast, kā audzināt un kā pašiem tapt par tādiem vīriem, kas Varētu; pacelt Latvijas karogu uņ nest to bez dubļu mētāšanas visapkārt? Te tā saucamām mūsu „bārdām" tur „augšā-*, ja viņi grib būt audzinātāj 1 j aunaj al Latvijas karoga nesēju audzei, tiem „puikām", tad te nu viņiem būtu vispirms jāpadomā katram par sevi pašiA un par savu piemēru,
Vēl ir kāda lieta, kas katru darbošanos politiskā vai sabiedriskā laukā degradē un padara tautas acīs smieklīgu^ Ir rādies savs labs birums tādu „polītiķu" no tiem nejaušību vīriem, kam UNRRA's nn IRO laikā bijā gadījies rast, ,Māvokli" kā „iļ. šķiras oficieriem", vai kam bija gadījies
INDĪANĀPdLES CHEOŅIKA
® Kā jau iepriekš ziņots, no lielās kaimiņu metropoles — Čikāgas — uz Indiānāpoll nesen pārcēlies pazīstamais vijolnieks Žanis Dumpis, kuram šeit pavērusies iespēja līdzdarboties vietējā simfoniskajā orķestrī, kur ar teicamām sekmēm jau vairākas sezonas spēlē divi plaši pazīstamā The Latvlan Trio ansambļa dalībnieki — vijolnieks Viktors Ziedonis un čelllsts Dzidris Trelma-nis, tāpat arī V. Taube. Ar Ž. Dumpja ierašanos latviešu mūziķu skaits orķestrī pieaudzis už 4. : šinīs dienās, mūsu mūziķu ierosmē, orķestrī noorganizēts Baltiešu stīgu kvartets — 3 mūsu tautieši un 1 igaunis šādā sastāvā: Viktors Ziedonis — pirmā vijolei, Žanis Dumpis — otrā vijor le, igaunis E. Kalam«— vlola un Dzidris Trelmānlš — čello.
Kvarteta pirmā uzstāšanās paredzama Indlānāpolē janvāra vidū; Iespējams, ka tā notiek šejienes Baltiešu Koncertu Ap.\^le-nības I953./54. gada sezonas ietvaros, jo, cerētajam LudmlUas Sepes koncertam laikam izpaliekot, janvāra. mēneša programma joprojām vēl atklāta.
.. GRAND RAIPIDI, ■ MICH. ■
©Grand Rapldu uri apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzes dāmU komitejās pēdējā sarīkojumā bija organizēts Zien^assvētku tirdziņš, kas notika Immanuela baznīcas sarīkojumu zālē. Par Ziemassvētku izdarībām un svinēšanu' seno lātvie^ šu sētā daudz interesanta pastāstīja cand. theol. Vēra Fricsone, pieminot gatavošanos svētkiem, ķekatniekus un ciemos braukšanu. Sekoja raiba un interesanta priekšnesumu virkne ar deklamācijām, ķekatnieku uri tautiskām dejām, ko izpildīja jaunieši. Lielāko piekrišanu guva ,,profesioriālie mākslinieki" ~ mazais dejotāju pāris Līgā Buša un Egils Ozoliņš. Tirdziņā bijā vdaž?dv stendi, kur varēja
laimēt uri -nopirkt vienu otru visai glītu izstrādājumu vai piemin ņas lietu. Varēja vērot, ka arī visai labi darbojas A. Kangara grāmatu galds, sevišķi laba noieta bija!ka-lendāriem.
% Grand. Ŗapidu Un apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzes Vajadzībām Immanuela baznīcas vadība piešķīrusi savu sarīkojuma zāli un pārējās telpas par brīvu latviešu draudzes lietošanā un tāpat telpas jaunajā draudzes mājā jauniešu vajadzībām. Piezīmējams, ka ap šo baznīcu galvenokārt pulcējās ļaudis ar vācisku izcelsjni uri svētdienās agrie rīta dievkalpojumi notiek arī vācu valodā.
Arī Grand Rapidos jau ižvei-
— M vīrietis w džentlmenis? --Tad, kad viņu tuvāk vēl ms-
dojušies zināmi latviešu centri; ka viens np tādiem minams Fairvjū ielas Tajoņs, kur ne Visai garajā ielas posriiā riiājas iegādājušās jau turpat 10 latviešu ģimenes, bet dzi; vokļus īrē Vairāki desmiti latviešu ģimeņu. Fairvjū ielā' šinīs dienās māju iepirka ari Arnolds ROziņš.
# Pie Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.4ut. draudzes noor-ganizējies jauniešu pulciņš, kura ir ap 30 dalībnieku, visvairāk vidusskolu beigušo un studentu. Pulciņa dalībnieki sanāk kopā ik pāra nedēļas, trešdienas vakaros Immanuela baznīcas jaunajā draudzes mājā, kur telpas šim nolūkam piešķirtas par brīvu. Sanāksmes ievada prāvests J. Ozols ar īsu lekciju ticības mācībā vai dažādos kristīgās draudzes jautājumos, kam seko priekšlasījums par, tēmām, kas visvairāk var interesēt mūsu jaunatni, neatstājot novārtā mūsu dzimtenes vēsturi un ģeogrāfiju. Rosīgi jaunatnes pulciņā piedalās agr. Valters Liepiņš no Grand He-venas un cand. theol. Vēra Fricsone. Jaunatnes pulciņa sariāksmes zināmā mērā uzskatāmas kā sagatavošanās iesvētīšarias mācībārii, un tajās jaunieši piedalās ar lielu interesi. '
# Vērojot rosmi, ar kādu sajūs-riiu bērni pulcējās vasarā dažādās nometnēs, visai akūts šis jautājums kļuvis Grand Rapidos, un pie ta atrisināšanas un pētīšanas ķērusies Grand Rapidu uņ apkārtnes latviešu ev.-lut. draudze. Visu vienprātīgs atzinums* - ka šādas nometnes ir vairāk kā nepieciešamas, lai bēr^ ni varētu pulcēties kopā un pavadīt kādu laiku latviskā vidē, veser līgā gaisā, rotaļās un nodarbībās.' Bijušas arī pārrunas par attiecīga īpašuma iegādi vai rentēšanu, ko tuvāk izlems draudzes locekļu pilnr sapulcē, kad ar savu atzinumu nāks izvēlētā komisija, sastāvoša no arch. J. Ļeimaņa, skolot. P. Lībah-ta un V. Pūriņa.
'® Gfrarid Rapidas un apkārtnes latviešu ev.-lut. (ļraudzes mācītājs prāvests J. Ozols jau kopš ilgāka laika pieaugušiem draudzes locekļiem noorganizējis bībelēs stundas, kas notiek pa rajoniem vakaros pie kāda no draudzes locekļiem. Bībeles stundu atklāj ar garīgu dziesmu un īsu svētbrīdi, pēc kam mācītājs referē par kādu reliģisku tēmu. Seko pārrunas un debates, parasti ari kopējs groziņu vakars.
: mMIE TANaKUME: : ■ -
: Pēc pusgada Cukuram jau ir ducis glītu laiviņu, kuras iekšā sēdētājs var dzīt ar kāju ķustībārii — t. s.,,ūdens velosipēdi** Agrākā riiāja uz plosta jau izveidota par īpatnēju ūdens baru, Un netrūkst apmeklētāju pat no galvaspilsētas bagātnieku aprindām. Rodrigue Freites ezerāi Alahā dārza malā, kur darbojas Cukura uzņēmuriis, katru dienu ir nepārtraukta; rosība. Strādā visi ģimenes locekļi, kas tomēr vēl nespēj apkalpot. jauno uzņēmumu. Daudzreiz jāstrādā pat pāri pusnaktij, kad uz ezera vēlas izr braukt, klusi pārīši, lai vienatnē
Pēc īsas atpūtas aerokluba bufetē, dodamies, uz Herberta Cūku-" ra dzīvesvietu. Braucam kādā stā-. vā kalnā. Jaunais Buiks nemaz .nejūt kalna stāvumu un, pārvarot visasākos līknmus un pagriezienus, apstājas skaistas, divstāvu mājas priekšā, kuru apšalc pal- / mas u. c. dalļumkpki, kas pašlaik visi spilgtos ziedos. No terases, kur pie atspirdzinājuma glāzes vadām laiku, atklājas skaists skats uz lejā Izbūvētām bagātnie-.) ku savrupmājām un dārziem; Pie paša terases loga no stāvas krau^ jas gāžas lejā kalna strauts. Cukurs ieminas, ka tas viņam atgādinot lauku dzirnavu šalkoņu. Viņam vislabāk tīk uzkavēties .šinī terase, kur gar sienām novietotas daudzas relikvijas no tālajiem pasaules aplido jumiem Latvijas. brīvvalsts laikā.
Vakarā esam vietējās mazās ļjatviešu kolonijas viesi. Lifts paceļ ļmūs kāda ■ debesskrāpja 12. stāvā. Cukuram parādoties^ sa-lonorķestris pārtrauc savu džesu un mums par lielu pārsteigumu atskan — latvju tautas. dziesmu maršs! Izrādās, ka esam Ieradušies Rio latviešu kolonijas klubā, kur notika arī šī gada 18. novembra piemiņas, akts; „Apakšējā stāvā ir žīdu birojs,; kur tika kalti visi apsūdzības plāni pret mani," saka Herberts Cukurs un piemetina: ,,Tagad tie visi gul vecos archīvos."
;,Un kā. ir ar laiviņu Izīrēšanas uzņēmumu Alaha dārzā?" Iejautājos.
,,To' es nekad vairs nedomāju atjaunot, kaut ari saņemtu atļauju šo pasākumu turpināt. Manas lidmašīnas jau pazīst visā Dienvidamerikā, un saimnieciski tagad jūtos tik stiprs, ka otrreiz mani
izbaudītu tropu nākts romantiku, neizdosies izputināt," ar stingru Un tad kādu dienu np ezera krā- pārliecību saka Cukurs, sta paceļas sidraboti putni — Ču-^ Brazīlijas galvaspilsētas labākā kura būvētas sporta lidmašīnas, rajona Cukuram pieder ari liels kurās tiek vizināti Brazīlijas bā- apbūves gabals, kam apkārt iz-
gātāko aprindu ļaudis,
Sensāciju kārie žurnālisti driz atklāj jauno pasākumu. Centīgais immlgrarits pat nespēj atkauties rio to uzmācības; Gari apraksti un foto uzņēmumi parādās daudzos galvaspilsētas laikrakstos. un žurnālos. Tas Ir signāls visiem Brazīlijas žīdlerii sākt savu akciju. Tie sen. jau meklējuši Herļ bērtu Cukuru, nu tas viņiem Iekritis tikpat kā rokās. Sākas darbs Brazllijās izmeklēšanas iestādēm un policlj ai. Žurnālistiem atkal jauns pļaujas laiks. Abas puses sivi cīnās un meklē pierādījumus uri attaisnojumus: Bet Jcād cīņa ievelkas garumā, uzbrucējiem zūd pacietība. Tie pūlī ierodas ezermalā un sadauza Cukura laivas uh lidaparātus. Ar to cīņa apklust, un iestādes biezos izmeklēšanas materiālu sējumus var noliki vecos archāvdš. Vai tracis kādreiz atjaunosies, to tagad nezina arī pats Herberts Cukurs, bet viņa uzņēmums ir izpostīts un šķiet uz visiem laikiem. . Ugu laiku par Cukuru nebija vaks nekas dzirdams.. Kad pirms pāris nedēļām to atkal satieku Riodežanehrō, man cietu roku sniedz virs ar bronzas krāsas seju. Drīz vien viņa veikli vadlr
auguši jau daudzi jauni debesskrāpji. Cukurs Ir pārliecināts, ka nākamģžfd tur pacelsies viņa jaunais īpašums, kura stāvu skaits nebūs mazāks. Sidars
CEĻA VĀRDI
Vienmēr un visur/šeit un citur ir darbā radīšanas process. Thoreau
Labi padoihi ir kā zaU jaugļir kas nokrii pirms no-gažavošanās. žans Pauls
Ja iu apiesies ar sa^ām ciešanām umanīgi un sau* dzīgi, iās dzels karsiāk kā; nātres, ia iās- likai viegli aizkar. Bei līdzīgi iām ari tavas ciešanas tevi mocīs mazāk, ja žu tās saņemsi drosmīgi un nežēlīgi.
Žans Pauls
Tiem ļaudīm, kam nekā nav, parasti visas iieias ir labā kārtībā. Balzaks
Jau kopš Ādama laikiem mu]ķi vienmēr ir vairākumā. B. šovs
ZIEMASSVĒTKU KAUJD ATCEREI
iNSTBUlffORU svinīga junda
KO N C E ļt T S r dried J. Nied audzēlkņi^ — Saviesīga dzīve
h deju. --Laba bufete., Ieeja piei labprāfigiem ziedojumiem, sākot ar $L Atlikums par labu ANB komunisma apkaŗošanaL
18. deceanbri, pīkst 8 vak. Poļtt sālē, 1087 Oueen St %.