<nB.
trrešdiea, WM. gada IS. jauvlrī"
Zfiedni skol^ ZiemasšvSh ?dte
AUGUSTDOSFAS ĢIMNAZUM
Ar Augustdorfas ģimnāzijas in-spektora E. Āboliņa iniciatīvu un māc. J. Sviķa gādību Zviedrijas palīdzības organizācija latviešiem (Lettiska Hjalpinsamlingen) bija radusi iespēju savākt un atsūtīt skolai 9 milzīgas kastes ar sieviešu, vīriešu un bērnu apģērbiem, apaviem, gultas segām, palagiem, aizkariem un spilveniem, i Drēbes bija vākuši zviedru skolēni Vērna-mu pilsētā. Jau piecus gadus ik rudeni šajā pilsētā uz 2 dienām slēdz vietējo tautskolu, un visi tās audzēkņi piedala drēbju vākšanā Vācijas latviešiem, šoreiz mazo talcinieku savāktās mantas bij?i domātas latviešu bērniem, kas mācās loti grūtos apstākļos savā trimdas skolā. Palīdzības organizācija bija seguši arī visus pārsūtīšanas izde-
vus. _.
Decembra vidū internāta platais
gaitenis vairākas dienas bija pieblīvēts smagām apkaltām kastēm līdz internāta vadītājs ilE. Āl?oliņš kuru zviedru palīdzības organizācija bija pilnvarojusi veikt sadališa nas darbu, Augustdorfas draudzes un skolotāju pārstāvju klātienē, atverot kasti pēc kastes, uzsāka man tu izdali. Zēni un'meitenes staigā ja gar uzvalku, kleitu un mēteļ' grēdām, meklēdami piemērotu krā su un lielumu. Citi uzlaikoja kurpes, slēpju zābakus vai rita kur^ pes, naeklējot noderīgās. Tā kā ziedoto mantu lielākā dala bija mazlietotas, dažas pat pilnīgi jaunas, katrs varēja atrast sev visvajadzīgāko un piemērotāko. Mazākos zēnus un meitenes sevišķi valdzināja krāsainais un mīkstāsļ cepurītes, veidotas Vācijai neparastā piegrie-zienā. Arī internāta iekārtojuņķs np šī sūtījuma papildināts ar jauniem palagiem, segām lin spilveniem. . Tā, aizbraucot svētku brīvdienās,
Augustdorfas skolas bērni ar sijr-snīgu pateicību piemin savus lielos lin mazos zviedru draugus gan Vemamūj gan citās Zviedrijas pilsētās, kas savu palīdzību un atbalstu skolai soKjuši sniegt mt^ ; ■māk.-'
Paģ. g. 13. decembrī skolas iiir "iernāta un ģimnāzijas audzēkņi at-zrniēja internāta telpu izbūves nobeigšanu ai* vakarēšanu- Vakaru ievadot, ģimnāzijas iippektors, E. Āboliņš izteica ierosinājumu rīkot šādas vakarēšanas turpmāk regulāri, lai sniegtu internāta audzēkņiem to, kā Vidiem trūkstlvvisvai-rāk: ģimenes siltumu un mājīgumu^ Plkv.Janums stāstīja par Latvijas mežu un tā zvēriem,
Pag. g. 17. decembri Augustdorfas: ģimnāziju apmeklēja Ve^tfāles sociāļministrijas viŗspadomnleks
JRIIIDAS
SAULAINĀS Uir ĒNAS
^^^^^^^^^
<CIK trimdā ir pēdējās latvijas valdības
Kādai izcila latviešu sabiedriskā darbiniece kādā vietā raksta: «Sekojot cieši laikrakstiem, mēs līdzās negatīvajam sabiedriskajā darbā atrodam tik daudz -sirsnības, labā unmepriēcinošā; Tikai mēs,toi)ilnī-gi neprotam vērtēt un izcelt, un tāpēc visi labie darbi, domas un ierosinājumi aiziet it kā neievēroti garam. Mēs neesam pateicīgi tiem, kas strādā tautas labā, uzupurējas, un tāpēc daudzkārt tautas darbiniekiem atslābst rokas, jo nav atbalsta, nav pienācīgās atzinības kas spārnotu tālākam darbam."
Ir taisnība, ka labo ta nepiemiii un nedaudzina kā slikto. Bet šajās dienās presē ir izteikta liela atzinība dažiem latviešu sabiedriska jiem darbiniekiem par; viņu pūlēm un drosmi, liecinot Kerstena komitejā pār komunistu briesmu darbiem Latvijā. Visvairak ir daudzināts pēdējās neatkarīgās Latvijas valdības loceklis Alfrēds Bērziņš. Tā bija A. Bērziņā lielā diena trimdā, — un to arī viņam katrs novēlēja.
Bet nav labi, ja; kādu pacildinot un izceļot, šarugikina kādu citu. Un tas nu ir noticis. Vai tā būtu tikai nezināšana, jo pat preses cilvēki apgalvo, ka A. Bērziņš it vienīgais dzīvais pēdējās brīvās Latvijas valdības ministrs? Tas ir ticis apgalvots ari Kerstena komitejai. Bet BomādMvo un Latvijai strādā A. Bērziņa kllēga pēdējā brivās Latvijas ministru kabinetā ■—■ izglītības viceministrs un pilntiesīgs Ministru kabineta loceklis prelāts J. ,čamanis. Tātad, munis trimdā ir vismaz divi pēdējās Latvijas valdības ministri, ļ
Interesants jautājums ir arī, cik tad Latvijā bija valdības pēc 15. maija apvērsuma? Kura valdībā tad bija pēdējā? Jāat2āst, ka pēc 15. maija pie varas bija tikai viena K. Ulmaņa valdība un nevis vairākas, jo K. Ulmanis kā Valsts prezidents nekad nāv atlaidis visii Ministru kabinetu, bet tikai mainījis ministrus.
Ja nu tas ir tāj tad trimdā atrodas vēl viens pēdējās brīvās Latvijas valdības bij, ministrs — Ibij. finanšu ministrs Dr. A. Valdmanis. šķiet, ka visu triju ministni liecības būtu ārkārtīgi svarīgas Kerstena komitejas darbā.
Oberregierungsrat) šaumbiirgs, kura pārziņā atrodas visas šīs pavalsts bē^u novietnes. Kopā ar LCK pr-di plkv. v. Janiunu un novietnes vadību viņš -iepazinās ar nupat nobaigto izbūvi skolas internātā, izrādīdams dzīvu interesi par skolas un internāta darbību. Apskates noslēgumā: viņš solīja ģimnāzijai un internātam turpmāk sniegt Vēl lielāku atbalstu. Paredzams, ka nākamā pavasarī internātam piešķirs vēl 4 istabas, nododot visu baraku skolas rīcībā. Līdz ar to būtu izpildīts viens no priekšnoteikumiem skolēnu ° skaita celšanai nākamajā mācības ga-
Zviedfsa skolēnu atsūtīto drēbju sadale Augrast(āorfas latviešu ģimsiazijā. No labās: ģimm. skolotāja Mirdza Rimkusa un hišp. E,
•■■^Āboliņš..- .■ - :i, :A.
VIESNA NO mm AUGUSTDORFAS NOiei
ŽANTĪ (M-ME JEANTV) KUNDZE IEPAZĪSTAS AR BĒGĻU IKDIENU
Ziemassvētku vakarā August dorfas' novietnes ļaužu valodas minēja kāļdu dīvainu, enerģisku dāmu, kas nule ieradusies ņp Bri seles, lai pavadītu svētkus ār zemju bēgļu vi^. Tikai kad trešajos Ziemassvētkos novietnē ieripoja Hanbverās raidītājā auto-mašlnaj uii reportieris Vēbers ar saviem l?iudim saka: uzņemt skaņu lentā zīmīgākos epizpdus np ārzemju bēgļu ikdienas, noskaidrojās, ka noslēpumainā dāma no Briseles iŗ Žahtī kundze, uņ viņas uzdevums bijis visu svētku laiku rūpķties par nepieciešamajiem priekšdarbiem negaidītajai repor-
■tāžāi.";--^ V;;-;;
Žāntī kundzes vārds preses ļaudīm nav svēšš, Bonnas laikraksta Das Parlām^nt Briseles līdzstrādnieks uzdrošinās viņu pielīdzināt slavenībām, kas 18. gs, vidū ar atzīstamām sekmēm vadīja t. s. politiskos salonus. Viņa ieskata par savu uzdevumu nodibināt šā karus starp Jaiidīm, kas varētu viens otram būt palīdzīgi, rosināt tos jaunu praktisku ceļu meklēšanā dažkārt piemirstām problēmām. Tā viņas V nelielais, bet gaumīgi iekārtotais dzīvoklis FranklīnaRūzvelta avēnijā Briselē kļuvis par sastapšanās vietu laudīņi ar dažādu izcelšanos, kā arī ievērojamu starpību sabiedriskā stāvokļa ziņā. Apsēžoties uz krēsla Žantī kūiidžēs salpiiā ministrs kļūst par gluži vienkāršu mirstīgo un ģenerālis aizmirst sa vu augsto rangu, debatējot ar kā du emigrantu studentu, kuram pat franču valoda Vēl sagādā- grūtības / ■
Žantī kundze nav Vācijā pirmoreiz, šeit viņu saista drūmās atmiņās par vīru, kas kā politisks cietumnieks nošauts koncentrāci-, jas nometnē, kā arī viņas pašas kādā koncentrābijās nometiiē pavadītie gadi. Varbūt tieši tādēļ vēlākajos Vācijas ceļojumos viņas īpašā interese pār ārzemju bēgļiem, meklējot atbildi jautājumam; Vai ārzemju bēgļi ir tikai Vācijas problēma?". — Lielu vērību Žantī kundze, veltījusi lat viešu bēgļiem! „Pēc mana ieska-
ta latviešu l)ēgļu vidū atrodami samērā daudz intellektuāļu, varbūt ari tāpēc latvieši tā saistīja .manu uzmanību!" Intervijā ar ģimnāzijas inspeiktoru E. Āboliņu ievērību pelna viņas aicinājums ārzemju universitātēm — Briselē Luvenā^ Parīzē vai Londonā — uzņemties ķrusstēva pienākumus latviešu ģimnāzijai." iemaksājot skolas fondā iztrūkstošās skolotāju algas. Reportāžā latviešu bēgļus ar 2 dziesmām reprezentēja jāUnāis baritons Longins Apķalns, bet kārā invalids Herberts Balodis stāstīja par diezgan bezcerīgo ārzemju bēgļu ikdienu.
iespējams, kā maijā iegriežos Augustdprfā vēlreiz, fiet pirms tam paredzēta rinda prie: lasījumu manā Anglijas ceļojumā, kuru sāku jānvāj-a beigās.
— Kāidas'temaš,;žantī kundze,
Gadiem ilgā bēgļu dzīve baraku . nometnēs mūs negribot padarījusi par skeptiķiem. Un mēs vairs neuzdrošināmies ticēt, baidīdamies no vilšanās.
paredzētas jūsu priekšlasījumos ?
— Blakus galveriai tēmai — Vai inUms Jābīstas no vāciešiem? — esmu nodomājusi skart arī sāpīgo un līdz šim vēl joprojām neatrisināto t. s. DP problēmu... ^
GAITAS
mPORMACUA PAR MJĀ's DĀlSfBU.
1954. gada 2. janvārī ALJA's izdevniecības un apgāda nozares vadītājs^ vicepriekšsēdis Gunārs Smits bija sasaucis Rakstu redaktoru un lidzsttēdnieku apspriedi. Apspriede galvenokārt bija veltīta Rakstu turpmākajam iekārtojumam ua saturam. Galīgi vēl neizšķīra, vai §0 ALJA's izdevumu turpināt ar nosaukumu Raksti, vai arī dot tam citu vārdu.
Apspriedes dalībnieki izteica vēlēšanos, ka šai jaunatnes žurnālā būtu jāievieto to jauniešu raksti, kas līdz šim ar saviem darbiem nav parādījušies presē vai citos periodiskos izdevumos. Tāpēc visi jaunieši no Kanādas un ASV ir laipni lūgti iesiitīt savus darbus redaktoriem Gunāram.šmi-tam, 154, 91st St, Apt. 250, New York 28, N. Y., USA, vai Jānim Klāvsonam, 1483 Shore Parkway -2 G, BrQoklyn 14, N. Y.
Sēdē bez minētajiem vēl piedalījās Andra Kadije, Ausma Matcata un ALJA's valdes, locekļi Visvaldis Klīve un Visvaldis šmits;
Uz 19. decembra ALJA^s valdes luguraiU apvienības infprmācij ni>zares vadl^ uzņēmies Jānis KlāvsOņsMTald^arī nolēma papilināt AĻJĀ's jaunatnes padomi ar izdevēju H-Hudiāti.
Svariga publikācija Latvija^ vēsturi
JOHAHNES REMHSlt LIVLA€DISCHE HISTORIEN^ISSe—ISSL
LUEBECK. 1S53.
Lībekas pilsētas bibliotēka ir^ chronika ir varējusi parādīties at-veikusi darbu, par ko būs patei- klatībā.
cīgs katrs Latvijas vēstures pēt-ļ ^ Tās autors BaAijā ieēdies ap nieks. Tā ir izdevusi pirmoreiz gg. vidu, lai, kā parasti tur J. Rennera Livlaendische Histo _^ meklētu savu laimi. Viņš strādā^ rien pēc pirinraksta kritiskā, ap- jis par sekretāru pie pāris Vācu strādājumā. Jau sen bija zināms, ordeņa fogtiem Igaunijā. Taču ka šādas chronikas rokraksts ir ^rīz izcēlās asiņainais Livonijas
bijis, jo uz to atsaucās 18. gs. vēstures rakstītāji, taču pašu ori ģinālu neizdevās atrast. Izvilku mus no šīs chronikas izdeva R Hausmanis pēc kāda noraksta 1876. gadā. Tikai 1934. g. Lībe kas pilsētas bibliotēkā atklāja-arl
oriģinālu,
karš. Viņš pats ir bijis aculiecinieks un ar īstu vēsturnieka in-teresi krājis materiālus. Sabrūkot Livonijas federācijai, jriņš ap^ 1561. g. ir atgriezies Vācijā un tur sarakstījis šo pirmās šķiras liecinājumu par norisēm Baltijā ar
kas tur bija 'ienācis skaidru nolūku: „Deutscher Na-
1894. g. Par to rakstīja minētā bibliotēkss darbinieki, Baltijas vēsturnieki Arbuzovs un Johan sensi kā arī Malvess LVI žurnālā Bibliotēka pēc oriģināliņanuskrip ta atklāšanas tūliņ bija ķērusies pie tā apstrādāšanas publicēšanai
Taču kara darbības dēļ vērtīgākie Lībekas bibliotēkas manu skripti bija pārvietoti uz kādi Vidusvācijas vecu pazemes raktuvi. Tā vēlāk nonāca krievu ro kās, un pēc tam nekas Vairs nav zināms par manuskripta likteni Taču sagatavošanas dariji ir biju ši tiktāl paveikti; ka ^agad š!
UTGALE BZ «lEinBAS GEU
No labas: ^aiitī ķujidže, pWOR repoi^ieris Vēbers, vadītājs H. Ge-cels un ģimusmjas inspektors E. Āboliņš. A. Preisa fdto
!Mūsu dzimtenes novads Latga-, le visā savas vēstures tecējumā varonīgi paštāvējisv veicot ļoti grūto un' svarīgo sarga lomu austrumos. Latgale ar savu austrumu nooietiājumu sistēmu: Ab-reni, Viļaku, LūdzUv Rēzekni, u. c. bijusi nepārvarams valnis 'latvietības pasargāšanā uņ saglabāšanā ņo slavii asimilācijas dzirnavām. Gan poļonizācijas, gan ru sifiķācijās netīrie ūdeijii skaloju sies pāri Latgalei ģadusimteņienŗ ilgi, tomēr nespēdami aizskalo tas latviskos vaibstus, dzīvēs veidu uh ieražas.
SARGA PIENĀKUMI
VAI m ZIN^^^^^ KA,..
... Montreālaš radiostacija GHLP, kas pieder un ko vada laikraksts „La Patrie", pārraida programmas piecās valodās. Bez kārtējiem raidījumiem angļu un franču valodās, CHLP ik nedēļas ziedo kādas 8 ar pus stundas programmām gj^ieķu, itāliešu un po-lUiValodās.
\.:jau 30. martā Toronto- iedzīvotāju rīcībā nodos jauno apiakš-žemes dzelzceļu, kas būs modernākais pasaulē. Paredz, ka tas stundā pārvadās ap 25.000 pasažieru, bet tā kapacitāte būs 40.000 personu stundā. Apakšēmes dzelzceļš ievērojami atslogos iekšpilsētas satiksmi, kaut gan sagaidāmā arī privāto autobraucēju skaita palielināšanās, jo daudzi sliktās satiksmes dēļ brauca ar tramvajiem. Satiksmes, uzlabošanai projektēts arī Kvīn ielā izbūvēt divus ātrās satiksmes ceļus, kuri šķērsotu iekšpilsētu, Pilsētas jaunizbūves biroļa vadība ar ātrās satiksmes ceļu izbūvi nedomā pārāk steigties, jo tie varētu radīt divās konkurējošas satiksmes sistēmas. Ātrās satiksmes ceļi varētu radīt jaunu iekšpilsētas satiksmes pārslodzi, jo perifērija dzīvojošie torontieši, kas brauktu ar apakšzemes vilcieniem, varētu to vietā sākt braukt savās mašīnās, izmantojot ērtos ekspress ceļus. Pašlaik rēķina, ka 12 stundu laāā iekšpilsēta ieplūst apmēram 109. 000 auto mašīnas.
:v ... iiepatīkamu pārsteigumu pagājušā nedēļā piedzīvoja daži būvuņēmēji Scarboro rajcinā^ Jaunizbūves biržā bija ienākušas sūdzībās par dažu uzņēmēju slikto darbu. Izsūtītie inspektor, pārbaudot būvdarbus dabā, tos vairākās vietās pārtrauca un lika nojaukt pretēji būvnoteikumiem celtās daļas. Paviltiem uzņēmējiem- Skarbo-ro jaunizbūves birojs atņems būv-tiesības. Kāda liela būvuzņēmuma; vadība, sakarā ar slikto darbu, air cinata ierasties pilsētas valdē. Pēc inspektoru atzinuma lielākā uzņēmēju daļa tomēr strādājot korrek-
ti un gleznu izstāde. Izstādi pare dzēts atklāt Sietlā 30. janvārī, bet noslēgt Spokanē 29. martā. Koncerti paredzēti; no 14. — 21. fēb
# ASV Latveišu teātra Ņujorkas ansamblis dos viesizrādes Bostonā 16. janvārī im Vilimantika 17. janvāri, uzvedot Anšlava Ēglīša lugu Labāki cilvēki. -
mDĪĀNĀPOLES
# ALJAs rīkotajā rosīgāko ASV latviešu jāunatnfes pulciņu sacensībā, kuras rezultātus paziņoja 2. ASV latviešu jaunatnes gadskārtējā kongresā Filadelfijā, ILJOPes pārstāvētā Indiānāpoles jaunatne ieguva 2. godalgu — Anglijā iznākošā literatūras un mākslas mēneršarkstā Ceļa zīmes-brīvabo-nementu.
@ Indiānas 'latviešu biedrības grāmatu galds ILB mājā^ 25il N. Central Ave., tagad atvērts katru sestdienu, no pīkst. 15—17. Steidzamības gadījumos un pārējās dienās ģrāinatu galda pārzine sastopama 2531 N. Brbadway vai pa tel. HI 4739.; : '
# Idiānāpoles latviešu jaunatnes organizāciju padomē (ILJOPē) nesen pieaicināti 2 jauni locekļi — Vilmārs Sprancmahis, kas pārstāvēs nesen savas gaitas atsāku-šo ILB informācijas mēnešrakstu AVisma, un Vigo Burģis; Bez tiem padomē pašreiz darbojas: G. Grīs-lītis, Rasma Puisēna, Beate Nesaule, Konstantīns Sventeckis, Ingrida Dankus, Jāzei>s Motivāņs un vietējās skautu vienības pārstāvis. Tuvākajā lāikā^ savu reprezentanti nozīmēs arī vietējā gaidu vienība, bet padomē piedalīties pēc vairākārtējiem uzaicinājumiem atteicies pie 1. amerikāņu ev.-lui drauclzes pastāvošās latviešu grupas nesen noorganizētais jaunatnes pulciņš.
No 27.—29. novembrim Filar delfijā^ notikušajā 2.: ASV latviešu jaunatnes gadskārtējā kongresā. Indiānāpoles jauniešus ar 7 balsīm: pārstāvēja ILB literārā pulciņa un Indiānas latviešu stņ-dentu kopas dalībniece Vita Ozoliņa. 0. tika ievēlēta arī jaunajā Amerikas latviešu jaunatnes apvienības revīzijas komisijā.
® Purdue universitātes (Lafaje-tē. Indiāņa) students Vilmārs Sprancmanis 11. decembrī referēja Indiānas Centrālā koUedžā par 1940./41. gada": komunistu okupāciju Latvijā. Priekšlasījums iz-pelnīiās nedalītu klausītāju uzmanību.
® Indiānānoles latviešu ev.-lut. draudzes mācītājs Pēteris Nesaule referēia šeiienes presbiterānu baznīcas dtaudzei par latviskajām Ziemasvētku tradīclTām un komunistu izraisītajām latviešu vajāšanām.:
No Indiānāpoles jauniešiem A^tv brunotaios snēkos iesaukti Zigudrs Veilandš, Marģers Caune, Ivars Veldre un Gunārs Zēbergs. J& The Latviān Trio dalībniekā, čeilista Dzidra Treimaņa ģimene pirms kāda"laika aplaimotā ar meitiņu Kristīni Ingridu.
GRAND RAPim(mich.) 0
I Grand Rapidu latviešu biedrība savās telpās bija rīkojusi Jaunā gada sagaidīšanu. Pļkst.vl2 klātesošos apsveica biedrības priekšnieks 0. Leimanis, novēlot ikvienam nākošo dienu ritumā spēk veselību un izturību/ Bija arī neliela programma. Sarīkojums bija kupli apmeklēts;
J Dziedonēs Hertas Ļūses koncerts latviešu biedrībās "sarīkojumā notiks 17. janvārī, pīkst 5,30 vak. biedrības telpās. Latviešu mākslas un etnogrāfisko izstādi, kuru organizē Latviešu biedrība laikā no 15. februāra līdz 15. martam Grand Rapidu publiskā muzeja telpās, iekārtos E. Grīhvalds no Hastingsās;
Store Equipment" latviešu darbinieki dāvinājuši Latviešu bicdrbas dramatiskas kopas Vajadzībām lielu sienas spoguli. Biedrības priekšnieks izteicis viņiem pateicību. Janvāra mēneša beigās vai februāra mēneša sākumā kopa paredzējusi atkārtot M. Zīverta „Sie-vas māti'' un „DivkaUju". Ab viencēlieni tika iestudēti pagājušā gadā Arn. štama režijā. 0 Grand Rapidu skolotāju kopa bijā rīkojusi sanāksmi — tējas vakaru Latviešu biedrības telpās; uz kuru bija pulsējušies mūsu izglītības darbinieki un Latviešu' sest-j'ienas skolas un Vienības drau dzes svētdienas skolas. Piedalījās arī abu draudžu mācītāji—- prāv. J. Ozols un māc. J. Lazda, Sakarā ar to, ka pagājušā vasarā netika sarīkoti bērnu svētki, nolēma organizēt kopēju bērnu pēcpusdienu. Sanāksmē izskanēja domas, ka Grand Rapidos ir diezgan daudz latviešu bērnu skolas gados, kuri nevienu no atigšihinētām skolāni neapmeklē, pie kam paši bērnu vecāki nav bijuši pietiekoši aktīvi un ieinteresēti, lai bērni to darītu. Draudāgās pārrunās iztirzāja arī dažus profesionālas dabas jautājumus. Kopas valde lūdz sanākf širiēs piedalīties visus Grand Rapidos dzīvojošos; skolotājus, kuri pašreiz nevienā skolā arī nestrādā, jo to skaits ir diezgan prāvs. Skolotāju kopu vada E. Avots un prezidijā vēl darbojas skolotāji Ž. Lapsiņa un skolot. J. Brūns.
:v. z.
VAŠINGTONAS .VALSTI
® Vašingtonas valstī LBVS Siet-1as nodaļas pilna biedru sapulce notiks "1954. g. 17. janvārī, pīkst. 14.00 latviešu nama, bet 30 un 31. janvārī Central YMCA's telpās, 909 - 4th Ave, Seatle, biedrība rīko kultūras dienas ar latviešu mākslinieku gleznu izstādi un referātu. Izstādē būs atvērta sestdien no pīkst. 12.00 dienā līdz 10.00 vakarā un Svētdien no pīkst. 10.00 rītā līdz 6.00 vakarā. Sestdien, 30. jai^āri pīkst. 7.30 vakarā, turpat prof. K. Kundziņa referāts par tematu: ,,Mākslas un literatūrās audzinošā nozīme." ©Kultūrās dienas Vašingtonas valstī rīko LBVS janvāra un februāra mēnešos. Paredzēti kultiiras dienām veltīti' akti, referāti, pianista Hugo strausa un dziedātājas Mildas Grimmas - itrauses koncer-
ruārim. Sīkākā informācija sekos.
LBVS palīdzības fonds var at-atīties uz pirmo aizvadītā gada arbīlAi. Fonda dalībnieku skaits no larbības uzsākšanas 1952. g. I., oktobrī līdz šai dienai pieaudzis p2^ 0 personām. Pašreiz fonds apvie-10 258 personas. Fonda rīcībā visā darbības laikā' pavisam ienācis $2422.05. Izmaksāts pabalstos 1952. /53. gadā 1. janvāri $1300.00. Skaidrs atlikums 1954; g. 1. ianvārī
$1122.05. ;: ;
LBVS centrālā valde, saskaņā ar LBVS delegātu sapulces lēmumu, noorganizējusi fonda noteikumu un darbības pētīšanas komisiju, kas vairākās sēdēs analizējusi fonda līdzšinējo darbību un gala rezultātā ierosinājusi fonda noteikumu grozījumus, paturot tās pašas iemaksas, bet sadalot pabalstus lietderīgāk.. ^ "..'v .
Sietlas latviešu koris kopā ar prof. K. Ķundziņu uz svētkiem apmeklēja mūsu tautieti A. Timšu, kurs* jau otro gadu gul slimnīcā. Koris diriģenta J. Dūmiņa vadībā dziedāja Zieriiassvētku dziesmas un pasniedza svētku veltes A. Timšam un viņa trīs dēliem. ^Sietlas latviešu koris atsācis savus mēģinājumus 10. janvārī un aicina ikkatru dziesmu . mīlētāju pievienoties korim, jo dziedātāji vajadzīgļi visās balsīs. Tuvāku informāciju var iegūt pie diriģenta J. Dūmiņa, tālr.: MI - 3728.
©Sietlas latviešu studentu biedrības tautas deju kopa nosūtījusi pag. g. decembrī uz Vāciju trim ģimenēm Ziemassvētku veltes par $5.00 katrai, kopā $15.00, par ko paziņots ALA aprūpes birojam. @ Loņgvju nodaļas gada sapulce paredzēta sestdien, 23. janvāri pl. 17.00. Biedriem izsūtīs atsevišķus paziņojumus.
@ Lpngvjū nodaļas latviešu bibliotēkai pag. 1953. g. grāmatas dāvinājuši G. Blūmā, 0. 0. Iviņi, E.K. Krievi, L.Lismaņis, Z Lis-mane, A. Ŗogagiriis ūn Daugavas Vanagu apvienībā Longvjū. Valde izsaka pateicību dāvinātājiem un lūdz tautiešus ari šogad Draudzīgā aicinājuma gada dienā un arī vēlāk ziedot bibliotēkai gārmatas. Valde 1954. gada budžeta projektā paredzējusi palielināt līdzējus bibliotēkas paplašināšanai līdzšinējo $60.00 vietā paredzot $90.00, lai varētu turpināt to kapitāliždēvumu abonētšaņu, kas iesākti jau 1953. g. un prasīs ap $65.00. @ Dzimtenē gadu no gada populārāka kļuva paraša pasniegt grāmatu balvas skolēniem — gan par centību, gan skolu beidzot. Šo jauko parašu šogad atjaunoja Longvjū nodaļa, pasniedzot balvas centīgākiem Longvjū latviešu svētdienas skolas audzēkņiem. Balvas pasniedza gan par izcilu lasīšanu,' gan tflutas dziesmu zināŠ^u un dziedāšanu, gan arī par sekmēm vispā-ri. Balvas saņēma Maruta Plostiņa, ■"^'Tma Aināre, Zane Ieviņa, Ansis Reinfelds. Ruta Aināre, Jānis i^val-be, Uze Groda, Antra Janiece, Maija Liepiņa. Bez tara balvu par aktīvu piedalīšanos tautisko^ deju gnīpl saņēma bij. audzēknis Andris Hogainis. Balvas pasiiiedza skolas eglītes vakarā 25. dec.
Ari nākošā 1954. gada budžeta projektā valde paredzējusi $30.00 tam T>ašam nolūkam. ® No Nudžersijas ieradusies Ire-rte Graudiņa un apmetusies .112 da-vi 430 .
Ilgā atrašanās zem svešām varām' Latgali zināmā mērā atsvešinājusi no pārējiem novadiem. Kad pārējos novados atmodas laiku rakstniecībā sita augstu vilni, mūsu austrumu novads pārdzīvoja iespieddarbu aizlieguma žņaugus. Latgales atmoda — šī vārdā plašākā nozīmē ^ varēja sākties tikai pēc neatkarības atgūšanas šī vēsturisko apstāk^^ oŗadītā novadā atsvešināšanās vēlākos neatkarības laikos radījusi daudzus pāripratumus savstarpēja novadu sadzīvē un bieži vien traucējusi valstisko darbu. '
Brīvīļsas gados Latgales novada materiālo un garīgo Uzplaukumu ļoti traucēja lielā sadrumstalošanās daudzos sīkos, naidīgos politiskos nogrupējumos, kas nepārtraukti savstarpēji apŗkarojās. Visi mēģinājumi un centieni toreiz rast kopēju domU, kopēju valodu un ciešāku sadarbību gan novada kulturālā gan sabiedriski-polītis-kā dzīvē, iegrima jau minēto nesaskaņu Un dažādu politisko cīņu purvā, v';-^.' ^- ■
Izmantodami trimdas apstākļus, aizvadītajos Dziesmu svētkos Čikāgā- bija pulcējušies Latgales redzamākie kultūras un sabiedriskie darbinieki, lai pārirunātu trimdas akttiālos tautājunius, rastu vairāk vienprātības darbā uii cīņā par kopējiem mērķiem ūn uzdevumiem.
Sanāksmē piedalījās rakstnieki
tion ziir Warnung." Tas ir baigs Jāņa Briespīgā kara gājiena apraksts, bet daudzas lappuses liekas tikpat labi raksturo pēdējos notikumus šais pašās zemēs. '
Ciironika jo spilgtā gaismā rāda ne tikai latviešu un igauņu ciešanas, bet &rī apzinīgo cīņu vai nu kopā ar vāciešiem, vai arī dažreiz uz savu roku. Latviešu zemnieku tūkstoši ir bijuši iesaistīti šai cīņā. Viņu loma Livonijas karā ir temats, kas gaida jaunās latviešui vēsturnieku paaudzes uzmanību..
Grāmatai ir pievienots plašs (30 lapp.) personu un vietu vārdu rādītājs, ko sastādījis P. Johansens un kas ievērojami atvieglina orientēšanos. Tāpat izdevumam k pievienota speciāla karte, kas rāda Livoniju 1556. — 1561. g., kurā ir iezīmētas visas chronikā pie» minētās vietas. Grūti lasāmās vietas, kas varēti^ radīt pārpratumus, ir kopā ar citiem rokraksta paraugiem iesi^iestas uz atsevišķām
lapām faksimilā.
Grāmatai nevarēs paiet garām neviens latviešu vēsturnieks, bet tā ir arī pateicīgs studiju materiāls katram trimdas latvietim, kas uz savu dziļnteni mācās skatīties plašākā vēsturiskā perspek-tīvē. ļ
APSVEICAMA SADARBĪBA
Kā jau tas daudziem tautiešiem būs zināms, ir tikko gads apkārt, kopš Montreālaš abas lielākās latviešu laicīgās organizāsijasi Mon^ treālas latviešu palīdzības biedrība un Daugavas Vanagu komitejas nodaļa iet kopīgu soli latviešu kulturālās dzīves sekmēšanā, šis kppī-gais darbs it sevišķi izpaužas dažādu sarīkojumu rīkošanā, koi veic ^bas Hninētās organizācijas kopējiem spēkiem. Sis pareizi izprastais apstāklis ir/ pacēlis kā sarīkojumu vērtīgumu, tā arī ienākumus un galvenokārt ir' devis ļoti labu priekšzīmi citām latviešu organizācijām trimdā.
Pagājušā gada 20. dec. abu minēto organizāciju valde sanāca pirmajā kopīgā sēdē, jo DV nodaļas valde pirms neilga laika pārvēlēta jaunā sastāvā. Ari šinī sēdē iz-
skanēja tas pats vienprātības gars, J. Klīdzējs, A!. Rupairiis, Dr. philjkads jau bija valdījis visu pagāju-E Tichovskis, kā ari redzamākie, šo gadu. Nodaļas valdes priekš-Čikāgā dzīvojošie Latgales nova-j nieks J. Ļavs it sevišķi pasvītroja,
da darbinieki un pārstāvji no vi I ^^^^ kopīgus ceļus ejot, mēs siem lielākiem ASV katoļu cen varam ^^^^^^ uz lielākiem panāku-triem, Sanāksmi vadīja Fr.Zep^ iriiem un varam būt par labu Konferences dalībniekos izskā priekšzīmi kā savu organizāciju nejā kritika par tautiešu šķelša ļ ^ ^" ^^^as Montreālaš lat-
noš politiskās partijās un savstar- ^®šu sabiedrības priekšā, pēju apkarošanos, it sevišķi pa*š- Tālāk sēdes gaitā nolēma rīkot reizējos trimdas apstākļos, šodien gadskārtējo karnevālu 20. februā-jārod kopēja valoda un jāiet k^ Carpenter's zālē St. Lawrence pējš ceļš.
Pēc garākām debatēm un stā vokļa objektīva un vispusīga iztirzājuma, konferenpē vienbalš^ gi izšķīrās par jaunas organizāci jas dibināšanu, kas stāvētu pār visām politiskām partijām uh no Irupējumiem, pulcinot ap sevi vi sus, kas var un grib iet vienot kopējā darijāu "Jaunai ergaiiizāci. jai dieva nosaukumu Tēvzemes klubs.. ■■;;v-:..^
' Ievēlētā pagaidu, valde konstru-ējusies sekojoši: Tēvzemes kluba ptriekšsēdiš J^ Klī(^ējs, vicepr-ži: prof. Fr. Murāns, J. šķirmants, H. Vizulis, J.Niedra (ari pārstāvis Kanādā), A. Rupainis uņ P. F^ževoits.:y Biedrzinis R Svikšs uri sekretārs A. Raidonis. Pārstāvji: uz vietām: Indjāņāpolē ~- P Priževoits Micigenā — mag iur. P, Daugavietis; MilVokos^ J. Dabars un Desmoniē J. Dimants. Revīzijas .komisijā; ievēlēja: J. Utinānui Š. Greivuli un B. Poču. - f ss
kOMōmSTI ražo ADATAS
;;bež^'ACiM;:
Kādā poļu laikrakstā; kas nonācis rietumos, atrodama kādas poļu sievietes žēlošanās, ka viņai vajadzējis ceļot 112 jūdžu, lai nopirktu Paciņu šujamo adatu, jo viņas dzīves vietā adatas neesot dabūjamas. Pēc garā ceļojuma viņa atklājusi, ka pusei nopirkto Vdatu nav aču.
bulvāri; 6. martā Kalpaku piemiņas vakaru un tā paša mēneša beigās Leģionāru balli, aprīļa un maija mēnešos ir paredzēts Ludmillas Sepes koncerts, teātris un gadskārtējais rakstnieku vakars.
4r patiesu prieku varam novēlēt uzsāktai abu organizāciju sadarbībai vislabākos panākumus!
0. KrādziņI
ceļa VARDI
Skaistām sievietēm no neizdibināmiem laikiem ir priekšrocība būt muļķīgām.
Hans - Hānsj
Sieviešu modes Var mainī-j ties, viņu nolūks paliek nemainīgs.
I Oskars Vaildsj
Skaistas sievietes iīri fi-ļ ziskam iespaidam vaTbat iri zināmas robežas, bet kādas | paglītas sievietes dvēseliskā! pievilcība var būt neizsme-1 }ama.' Balzaks!
Kas nešaubās, to nevari pārliecināt.
Hoeiderlinsj
Rakstnieks, kas traucas,; lai viņu saprastu šodien vai' rit, ir paidots briesmām būt parit aizmirstam Hamanš