KO STĀSTĀ VĀCU KARA GŪSTEKŅI
0 0 0
pretgaisa aizsardzība kanaitā
(Pārnesums no 4. IppJ feārtnē A. N. vēl pirm^ savas notiesāšanas «sadraudzējies" ar kādas gūstekņu darba brigādes pavadoni un MVD virsseržantu. Šis vientie-gigais čekists, brigādei strādājot, parasti nolīdis aizvēja gulēt un tā kā viņu laiku pa. laUcam degvīna trūkuma dēļ mocījusi grūtsirdība, Ud viņš dažkārt piesaiucis A. N., lai tas kā vienīgais gūstekņu M gādes krievu valodas pratējs kavē-8u laiku.
Kādā vaļsirdības jjrid! čekists sa-ds stāstīt, ka 1949. gada marta bijis Latvijā, kur piedalījiieš veselu Ziemellatvijas apgabalu iedzīvotāju deportēšanā, pēc čeKištu izteicieniem: „Nolādēto latviešu noči-stīšanā", kuri neklausot Staļinam iet kolchozos.„Pēc deportāciju apcietināšanas akcijas čekists pāva-' dīja ešelonu uz CeņtrālsibirijU, kur no „svolōčiem 20 gados iztaisīšot kārtīgus roģinas cilvēkus." f Stāstot par 1500 cilvēku ešelpna pavadīšanu, čekists spļaudoties ne-beidzis lādēt savu priekšniecību un, sirdi atvieglinot, atklājis, ka Izsūtīto uzturam ceļa laikā MVb. paredzot zināmu summu naudas,-kuru- čekas virsnieki pievākuši sev un sapirkuši Latvijā.degvīnu. Taču čekists nav spļaudij ies ūn lādējies cilvēku mīlestības del, bet gan tādēļ, ^ ka čekas virsnieki degvīnu un latviešiem atņemto labāko iiz-turu izlietojuši paši, tā kā mazajiem gariņiem no visa neiziiaciš pat paostīt, lai gan izsūtītajiem garajā un saltajā ziemas ceļa neesot tikusi pat silta tēja uņ tie „sukinsini grauzuši, ko katrs paķēris līdzi."
Vēlāk, kad intervētais bijis jau notiesāts un strādājis pie Staļin^ gradas atjaunošanas, viņš ho citiem! aotiesātajiem vāciešiem dzirdējis, ka pie Donas - Volgas toāla būves strādājot daudzi latvieši^ gaļve-hokārt sievietes, kuras sadalītas starp apcietināto krievu darba brigādēm.. Darbs pie kanāla biives bijis smags, uzturs nožēlojams ari tiem, kuri spējuši pārsniegt darba aormas, un tādēļ apm^75E>roceņtl no vācu darba brigadēinapniiruši, / Vācu gūstekņus iin notiesātos pie dzīvības uzturējušas Rietumvācijas valdības, Sarkanā krusta un baznī-eu organizāciju sūtītās paciņas, kuras vācieši saņēmuši netraucēti, bieži divas mēnesī, lai pēe pašu ^stekņu domām, viņi špētu strādāt un visi. neapmirtu.„Tās mūs uzturēja pie dzīvības," visi kā viens apgalvo no verdzības atllaistie vācieši.
Kas gan pie dzīvības u^ur mūsu latviešu, krievu gūstā esošos karavīrus un deportētos?
Kāpēc baidīties bezdarba, ja
Dažu mēnešu laikā Kanādas pretgaisa aizsardzības tīkls būs tik pilnīgs, ka katra neidentificēta lidmašīnā, kas noMūtu šī- tīklagrobe-žās, var rēķināties ar nofiriekša^ nu", paziņtrfiSomai^^s <J. B. Sl©^ moiis, Kanādas gaisa spēku štāba priekšnieks.
Radara jstacijas un iznīcinātāju skvadroni novietoti tā, lai tie noslēgtu labākos un iespējamākos uzbrukuma ceļus Ziemeļamerikas kontinentam; Ja dektroniskie un citi aparāti nesniedz informāciju par lidmašīnas piederību un nolūku, tad ceļā dodas iznīcinātāji, lai apskatītu iebrucēju vaigu vaigā.
Pārbaudes izdara ar elektroniskiem aparātiem, ar pārraidītām instrukcijām nelūgtajam viesim un ari ar redzi; Ja Šo pārbaudījumu iznākumi ir neapihierinpši,svešnie': ku piespiež nolaisties- uz riteņiem kā4 lidlaukā vai ar sašautiem spaiņiem citur.
slāba priekšnieks aizrāda arī, ka maskētā lidmašīnā nevarētu izlilc-ties par draudāgu .uz ilgāku laiku „Mēs esam sagatavoti arī tādai iespējamībai, ka uzbrucējas lidmašīnas nesīs kanādiešu vai amerikāņu pājāšanas zīmes. Mūsu iznīcinātāju piloti nedrīkst paļauties uz savim acīm vien. Viņi ir āri citā ceļā jā-jārliciciņa, vai svešā ļidma^na. ir draudzīga, un tikai tad šī lidiņašl-na varēs droši izbraukt cauri aizsardzības tīklam." ^
Naftas
Austrālijā valdā liels nafSās drudzis, ^jo pēc vairāku gadu lielām pūlēm un meklējumiem izdevies atrast naftas avotus. Pēdējie atrodas kādus 1.200 klm uz zieme-iem no Riettimauštrālijās pilsētas Pērtas. Atradums izraisīja bīsta mu. drudzi Austrālijas biržā, un eļļas sabiedrības akcijas sakāpa no 10: uz 50 šiiiņtern. Melbu3?rta dažās akcijas cēlušās pat no 18 uz 135 šiliņiem. - v
Daudzi domā, kā drīzi vien A^^ .Strālijā naftas eksports ieņems vilnas vietu. ^ Naffas atradnēs, pēfc valsts, dabas bagātību departamenta priekšniekā Ragatta apgalvojumiem, ir ļoti vērtīgas, uņ nav šaubu, ka krājumi ir lieli. Piezīmē jāitis> ka pētījumi uņ meklē-j umi izdarīti 30 gadus, un tie izmaksājuši vairākus miljonus Austrālijas mārciņu.
Varonība UZ dōlam I
kapteiņa varonības iemesliem un sprieda, ka kuģis vedis kaut ko slepenu. Minēti tika pat slepeni atomieroči un citas gluži bīstamas lietas: Itāliešu glābšanas kuģa Ros-tro ūdens līdējiem izdevies ta^^ noskaidrot, ka 85 metru dziļumā gulošais kuģis' tiešām glabā noslēpumus; Ūdens līdēji atraduši un cēluši dienas gaisniā daudzas kastes ar dolāru uņ mārciņu naudai zīmēm, kuras žāvēšanai pievākuši Beļģijas valsts banka. Ka noskaidrots, šis naudas transports nekur nav bijis reģistrēts, un tā ari vieglāk kļūst izskaidrojama kapteiņa varonība, kas to uz laiku pārvērta par apbrīnotu cilvēku.
Staļļi^ dēls
: Pēc dažu vācu laikrakstu ziņām Staļina dēls, lidotāju ģerierālma jors VasiMjs esot jau ievietots kādā no Sibirijas soda nometnēm
ģimenes
Tāpat kā mūsu prezidentu K, Ulmani, krievi deportēja arī Igaunijas Valsts prezidentu Koņstantinu Paetsu.Viņu izsūtīja kopa ar dēlā ģimeni ūnnorhetiņāja kaut kur Uralos. Par prezidenta tālāko likteni līdz šim nebija noteiktu ziņu. Tagad kāda igauņu žurnālistā lokās nonācis laikraksta ^.^jVečērņaja MoskVa" 1943. g. novembra mēne^ ša numurs, kurā atrodama neliela atzīme, ka „miris buržujiskās Igaunijas bij. prezidents K. Paets."
NōPaetsa vedeklas vēlāk saņem^ tas ziņas, ķa viņa strādājot par grāmatvedi kādā kolchozā un viņas divi bērni no viņas atšķirti. Pec karā no Igaunijas pienākušas ziņas, ka viens lio prezidentā Paet-sa mazdēliem, kuram deportācijas laikā bijā apm. 5 gadi, tagad at-grie^es kā bezpajumtnieks Igaunijā un apmeties pie radiem.
KouīnmzĀajits mm fmm saienib
KOLCHOZI NEVAR SAGĀDĀT PĀUTIKtJ IEDZĪVOTĀJIEM
satēkSa no daudziem bi). padesuju pilso-^^em* kas pārf>ēguši Hiet^ liek sedņāt. ka Padomju Savie^ba pāiduvo nopietnu lauki»iinni^abs krizi. Kōlchosu sistēma izīpijusies nede^far 1m Padomju Sa^ehli
bas iedsīvotājus ar pārtika. M^enko^a valdība gan mēģina rsaglābt stāTeklt bet pi«J ievāktās^ ihformādjas, daudzos Krievijas apgabalos no ^««^ēnskas Mz Tomskai Sibīrijā lauk-satoieeibā sabrukuma stāvokli. Ķrizes gahrenb
cēloņi ir šidir 1) darba sjieķa trūkums; 2) n^ietiekošs lopii .1.^:*-. 3) jnažīņu^irato
doklu nastas Mh kolchožnieku apātija.
r.EAL ESTATE & BUSINESS
BROKER 1130 CoUege Sl., Toronto/LL 3744
JUMS PIEDĀVĀ BAGĀTIGĀ IZVĒliĒ: ^ .
VEIKALU AUTO REMONTU DARBNĪCAS, FABĪUKAS nn DZĪVOJAMĀS MĀJAS
kur ikviens ar savu ietaupījumu sev un savai ģimenei nodrošināt darbu un maizL
Western Super Market
1738 Jane St., Toronto
Pārtikas preču veikals. Apgiozī-jums $1.200 nedēļā
Tīrs ienākums $5*375.87
,1 ģ.
Kada māte ho kolehoza tāksta savam dēlam ~ kaŗāViram sekojošo: ,,Mari; ir viena govs, man daudz jāstrādā, man ir daudz rūpju un es esmu izsalkusi.- Es pār» došu savu govi.Ari tad es hūm izsalkusi, bet tad man būs mazāk darba un mazāk rūpju." ;
LAUKtI AI»ŠTRĀDĀšANAr LIETO VĒRŠUS UN SIEVIETES
: Kāda kolchoza priekšsēdis Ukrainā, kas cara laikos bija slavena ar saviem auglīgajiem laukiem un zemnieku pārticību, tagad ziņo: »Mums ir 52 ārkārtīgi vāji zirgi un 120 vēršu ioti bēdīgā stāvoklī... JLauku apstrādāšanai mēs lietojam sieviešu un vēršu darba spēku."
Kāds karavīrs, kās ■ no armijas atgriezies kolchozā Maskavas tuvumā, atradis, ka 90% kolchoz-nieku nebija maizes un tie pāitifea no sasalušiem kartupeļiem uii sa*. ceptas zālēs, kas pārkaisīta ar miltiem.
VmiEšī STRĀDĀ ĶOLGHd^ PĀRVALDĒ
; Darba spēka trūkiiins ir visos kbļchozos, izņemot dažas republikas Vidusāzijā, Brjaņskasap^ kārtnē pēc kara vīriešu bijis tikai
10% no visiem lauku iedzīvotājiem. Bet ari tie negribējuši strā^ dāt uz lauka un izraudzījuši^^ sev dažādus amatus kolchoza pārvaldes aparātā.
Vīriešu trūkums ķolchozos izskaidrojams vispirms ar apcietināšanām un deportācijām apgaba-1os, kurus bija-okupējuši vācieši. Bez tam demobilizētie karavīri vairs neatgriezās kolchozos, pēt aizgāja iļz ffībrikām pilsētās, kur peļņa ūn pārtika ir labāka. A^ smagie zaudējumi Otrā pasaules karā samazināja vīriešu skaitu,
Komimistiskā birō smagi gulstas uz kolchoziem. Noteikumi prasa, lai arī vismazākā kolchozā būtu ne mazāk par 14 ie rēdņiem.
govi vai vienu kazu. Par goyi jāmaksā ievērojams nodoklis, bet par kazu ne. Kazās ķolchnieki parasti dēvē par Staļina ^dVīm.
Traktori stacijās vienmēt ir ļoti bēdīgā stāvoklī un kolchoziem no tiem maz labuma* Jaunos trafc torus nosūta propagandas ņplū^ kos liz Vāciju vai-pnu, bet pašu kolchoziem jālieto veci vraki.
NODOKĻI NOKAUJ
Velēšanos cenštiē9
LOPU SKAITS MAZĀKS KĀ CARA LAIKĀ
Padomju valdība pag. rudenī pati atzina, ka lopu skaits Padomju Savienībā esot mazāks kā carā laikam Ir parasta parādībā, .ka līdz pavasarim daudz ļdpu aiziet bojā barības trūkuma dēl. Kolchoziem nav nozīmes censties pavairot lopu skaitu, jo līdz ar to proporcionāli pieaug gāļaš un piena produktu nodevas valstij. -
Kolchoznieks var turēt vienu
lē nodokļi atņem kolch-niekam katru interesi uzlabot šāvu dzīvi. Kplčhozniekām jāmaksā ienākuma nodoklis, kultūras npdokliSj lauksaimniecības hodok^ ļis uii sociālā apdrošināšana. Tiem, kam ii: mazs zemes gabaliņš, jāmaksā vēl īpašs nodoklis naudā un graudā. Bez tam vēl nāk parakstīšanās uz valsts aizņēmumiem. Pēc visa tā kolchoznie-kam tikpat kā nekas nepaliek pāri. Bet uz laukiem nav arī nekā ko, pirkt. Ja kolchzniekaih kabatā ir naudā, tad viņš to^ izdod par „samogonku". Pašdarinātā degvīna tecināšana ir gan stingri aizliegta, bet to piekopj plašos) apmēros. , Kādu rudeni, kad Ziēmeļfcau-kazā bija laba raža, vietējā partijas komiteja sasauca uz apspriedi ķolchozu priekšsēžus un piespieda tos pieiņeiht rezolūciju, ka, ņemot vērā labo ražu, ķolchozi labprātīgi nolemj paāugsthiāt valsts nodevas. , Tos, kas nepiekrita rezolūcijai, atcēla no amata vai apcietināja.- :v A. 2. ^
lĒDOJIJ MI
# Francija ^katru gadu- atUek vismaz 500.00 hl. sarkanvīna, ko franči nespēj nodzert. Līdz šim neviens nezināja, ko īsti ar to ie<v sākt Tagad vācu ķīmiķis frančia vīnu grib pārstrādāt kaučukā.
# JohannisbUrgās tuvumā iznāk kāds laikraksts, kūja teksts iespiests piecās dažādās valodās: dāņu, afrikāņu, angļu, vācu ua holandiešu. Tam par iemeslu i? icļceļotāju grūtības ar daudzajām vietējām valodām.
@ iTācu augstākā ti^a attaisnojuši ārstu Levu, kurs bijā apsūdzēts par 100 garā slimo nogali-nāšanu. Levs sava laikā bija garā vājo dziedniecības iestādes pārzinis Saksijā un saņēma Hitlera rīkojumu, izbeigt visu psīchiski nenormālo pacientu dzīves, šo pavēli -viņš izpildīšanai tālāk nodevis, piekodinot, lai to izdarītu iespējami saudzīgi, j
^ ASV ūdeņos 2 gadus visā sle« penībā notiek mēģinājumi, pielietojot zvejniecībā elektrisko strāvU. Speciāli pārbūvēts mīnu meklētājs R 96 tagad veic pēdējos eksperimentus, šī atraduma autori ir vācieši. Pirmie mēģinājumi notiek lielā slepenībā.
0 Kukshafenā, Vācijā, kāds sunītis, nevarēdams atrast nepieciešamo kociņu c.avām izdaribām, atļāvies pacelt kāju pret transformatoru. Sekas bijušas ļoti negaidītas. Elektriskais trieciens aizsviedis nabaga lopiņu 16 pēdas pa gaisu, bet vesels ostas apgabals pa-» licis labu laiku bez apgaismojuma, ar liels jautājums, kad sunītis at» kal iedrošināsies pacelt savu kāju»
0 Vissatriecošākais uzdevums nesen bdja jāveic Kipras salas muiti-liiekiem: proti, jāielej jūrā 7.044 viskija pudeļu saturs, šis pudeles bija palikušas pāri no 1944. gadā sūtījuma ap 20.000 pudeļu, un to importieris negribēja maksāt ne augsto muitu, ne ari izdevumus par atpākaļhošūtīšanu. Tāpēc ari muitas pājvaldei nekas cits neat-licis, kā dārgo saturu ieliet jūrā. Jādomā, ka vietējiem zvejniekiem ķersies vairs tikai smaidošas zivis.
KAKLA SAITES. PLATMALES un RAIBĀS VESTES
Savā laikā visa pasaule ār lielu uzmanību sekoja grimstošā kuģ;a Flying Enterprise uh sevišķi tā kapteiņa Karlseiia liktenim, kurs neatstāja savu grimstošo kuģi līdz pēdējam brīdiin; Ķā zināms, Kārl-sēnu tā varonības uri pienākuma pildīšanas dēļ apbrīnoja visa pasaule. Nobira ar! ordeņu krusa. Vienīgi skeptiķi grozīja galvas par
NO JŪRAS LiDŽ JŪRAI:
Laikam ludrāķie vīrieši, vismaz tērpu izvēlē, arvieriu. vēl ir arābi un ķīnieši. Noteikti var apgalvot, ka. Ķaiiadā tādi bijuši uh ir indiāņi. Tomēr šī mode nav varējusi apskriet apkārt zemes lodei. Varbūt tas tāpēc, ka stiprais dzimums ir tomēr konservatīvāks un savu tei^u.izvēlē vēl joprojām par sevi nav noteicējs. Bieži jādzird, ļta šaja virziena noteikšana ir sievām, un nekādi modes reformatori līdz šim nav varējuši kaut ko revolucionāru panākt. Sād tad parādās kāds jauninājums, lai kaut uz brīdi nomestu «smago tērpu". Bet tās ir izdevies vienīgi vasaras pusē, kad saules svelme vairāk nav izturama. Tad už īsu laiku džentlmeņi seko arābu un ķīniešu piemēram uh savu apkaklītes rotu nomaina ar vaļīgu sporta virskreklu. Labu
piemēru vienmēr rādījuši Kubas vīrieši, kas viselegantākās viesībās un naktslokālos ierodas linu sporta ^ir^reklāū^^^ ķētē. Tā. reizē ir elegantā un praktiska, jo filtrē gaisu^ par ko mūsdienu steidzīgais vīrietis nekā negrib zināt un savu „mocību" turpini bez aizspriedumiem. Kad filmā „Tas notika kādu nākti" Klarkam.Gēblašli. novelkot virskreklu amerikāņi pamanīja, ka slavenajam kino aktierim nemaz nav apakskrekla, daudzi sekoja šim piemēram, un apakšveļas fabrikanti bija ļoti noraizējušies. Taču paradums vasarā staigāt bez apakskrekla nepieņēma masu apmērus, ūn veikalnieki ļpastavēja. ; Pāršķirstot vīriešu tērpu attīstības kalendāru, rodas iespaids, ka kungi nav varējuši tikt vaļā no smagās tumsas laikmeta un tāpēc
par 7 mēn. (pēc grāmatām). Bagātīga veikala iekārtā. Pilna cena $5.5(M).00
2845 Dufferin Sitf To;q^@
Pārtikas preču 'veikak. Apgrozi jums $6.000 mēn. 6 g. 9 mēn. līgums. Pilna cena $9.000: Pārdošanas cenā ietilpst veikalā iekārta $7.500.00 vērtpā.'
Pārtikas preču veikals
806 Dundas St, W» ToronSo
5 istabu dzīvoklis, līgums 4 g. 9 mēn. īre $125.000 mēn. Apgrozījums $500 ned. Pilna cena $3.000,
Inleresenti lūgti
Ipasi apskafii pārdodamos objek-ius un pēc luvāk&s infornācija»
zvanīt LL 3744 vai LL 7606 no 4-r6 pp. un svētdienās
p taso i
v. mvkts
Iegaumējiet ka mums ir l>agātīgā kvēle dzīrojamās mājas ^dsos pilsētas rajo-10& par katra kabatai pie-
Mr
Par stūrakmeni Kanādai, kā ivīgai Valstij, varētu saukt Jaunskotijās provinci, kur nodibināja pirmo parlamentāro valdību Kanādā, un kas bija viena no pirmajām Četrāni britu Ziemeļamerikas provincēm, kuras 1867 gada 1. jūlija;apviēnojās Kanādas federācijā:
Kad 1605. gadā,: to kolonizēja franči, to nosauca pār Aķādiju Divdesmit gadu vēlāk tā kļuva par Anglijas īpašumu, un angļi to. nosauca ;(Ņova^cotiā) Jaun-skotija. Skotu kolonistiem, kaš sastāda šīs provinces iedzīvotāju lielāko daļu, tās klinšainie un dziļi robotie krasti un Kalnainā virsma atgādināja viņu dzimteni Jāūrisķotija ir apmēram 380; jū džū ģaŗa ūn 75 jūdzes plata, un tās platība ir apmēram 21.600 kv jūdžu, šinekto zemes šaurums šo pusalu savieno ar Jaunbrunsvikas provinci. Pie šīs provinces pieder arī Keip Bretn salā, kuru no cietzemes īatšķiŗ Kenzo jūj?as šau-riims. Pēc gadiem ilgām pārrUŗ nāmļ pašreiz tiek taisīts uzbērts
Dr. s. V. Fl
lielceļš pāri Kenzo jūras šaūru- ( Jāuriskotijas galvaspilsētā Hali-mam, un jau vairāk kā 50 gadu faksa ir vienā no galvenajām Zie-tiek runāts par ļljūdžu gara ka-' meļameriķaš kontinenta jūras os-ņāļa rakšanu pāri šinekto zemes tām. Tā ir viena no pasaules lie-
gadu simtiem ilgi bijusi pārsvarā tumšā krāsa, ko. augstsirdīgi sauc par svinīgu.
Kungu tērpu speciālisti domā, ka šo tērpu smāgnējuma ieniesls meklējams senā pagātnē, kad vīri staigājuši apbruņojušies ādām un valkājuši īpatās ādas cepures ar platām malām,: lai, izvairītbs no ievainojumiem cīņā ar zvēriem. Agrāk grieķu un romiešu vīri ģērbās vienveidīgi ar savām sievām. Tad dāmas attapās pirmās un nevēlējās vairs sekot saviem Ādamiem.
Tikai 1636. gadā Parīzē parādās kaut kaš līdzīgs kakla saitei. Zobena un divkauju laikā bruņinie-
: LNAK Palīdzības nozare laikā no 1953. gada 1. līdž^31. decēm^ brim saņēma š|duszi#^ūmfus: 1) PāKdzabaš daiļam ; Toronto tautieši: E. Skuja $6.00, y. Simanovskis $5.00, A. Andžāns $4, J. Dreimanis $2.50; K. šverns, A. Briedis, K. Bērziņš $2.00 katrs; E. BērziņšiJ. Veckers/ F. Veckers, N. Apkalns, V. Pakalns, L. Kerāns, J. Riekstiņš $1 katrs, O, Āboltiņš $0.50. ' Portartūrā: V. Kovaļevškis
% Anglijā strauji pieaug homoseksuālo noziegumu skaits. Iekš* lietministrs ziņojis apakšnamā, ka pagājušā gadā bijuši 5.400 p*arkā-pumii kamēr 1938. gadā tādu. bijis tikai 1:270. Anglijā par homo< seksuāliem pārkāpurhiem draud sods no 2 — 10 gadiem cietumā, jo homoseksuālistus uzskats «par kaitīgiem sabiedrībai, sevišķi jaunatnei. ^ '
0 Herefordā, Anglijā kāds puisīi» tis «dzemdējis'' savu dvīņu brāJī< 'ti, kad bijiš tikai 7 ņaiāļas'^ečs. īsi pēc dēla HoVarda piedzimšanas
Vīnei universiSātes āzsis-chinirgs TeLLL 5739.
Pieņem 1.30 —3 pp. un 6—« vak
(Dimdas stusi) toronto.
(-■■■-■"• • ■ ■ . ■■■'■'^ ■ ■■ ■■■■ ;■ , Runā vāciski up krieviski
šaurumam, ; ļākajām uii labāk ^ iekārtotajām, kara laikā; pazuda materiāla tau-
Nō dabisku ostu bagātās Jauii- uh tās darbību nekad nepārtrauc Pīša^as d atgriezās ar rai-
cēlušie^xiaudzi jūmie-;^ tiesa j^nie-; ļg^'p^^ļlģ^^flS ^ ^
ki un kuģu buvetaji. Zvejnieci- braucēju pirmoreiz sper ^^^^k^^ ba tradicionāli ir viena no ;gal-^Ķanadas^ venāknodaiļiēm, un lieli dauT'faksas izbrauca arī lielākā tiesa dzumLmencu, plekšu, siļķu, vē- to kuģu," kas pēdējos divos pasau-žu un jūras glieinežu tiek laisti ies kai^su#rēja piegādes līni-tirgū; Zivju konservēšana blakus ju uz Angliju, dzelzs un tērauda ražošanai ir^^^
enājām riipniecībām. _ Halifaksā bija pirmās
E. A. Vītiņa $5.00 katrs, N. Vaks-manis, A A. Kālirikas, E. Vitāpš $2.00 katrs, A. Kalnapukē, J. Sil-kalns, M. Brants, O. Griķis, E. Krūzēns $1.00 katrs, E. Vende 50c. Kopā $6^
2) Iniinigrāoijāi: ■ Toronto tautieši: V. Simānovskis $5.00; F. Veckers, O. P. Vašuļi, ĒI Dzenis, A. Upatnieks $2.00 katrs, K. šverns, K. Ievnieks, A. Briedis. N. Apkalns, J. Veckers, K. Blum-berģs, 0. Drēika, M. Pētersons, l Riekstiņš $1.00 katrs, H. Circenis $0.50. Kopa $22.50.
M sāka valkāt ap kaklu apmestu KiīiS^is'^tl^K^ lakatu, lai izvairītos no ievaino- o-llffoo kaS jumiem. Ar laiku no lakata iz- - .Muss^ $10.P0 J?:atrs, A. .V.
veidojās mūsdienu kakla saitē. Arī virskreklu piedurkņu atloku pogas radušās šajāiaikā. Tās varēja ērti atrotīt,.un netraucēja iesilušā prātā „izmest vilnu". Maz būš mūsdiienu vīriešu, kas zinā^ kā radies platmales lentes apsējs ar taurmstila mezglu. Agrāk, kad platmales pārdeva pēc viena mē^ ra ar apsēju, tās varēja piemērot katras galvas lielumam. Vecā tradīcija tagad palikusi ka dekorācija. Arī slavenās vestes radušās tad, kad džēntleniņi mājās sala un vēl nebija izgudrota pietiekama mājas apsildīšana. Otrā pasaules
MuskokārR. Kalniņā timēne!-?^^^^"^^^ dēliņam M.L. Krūmājs, E. I. I^^^^ liels vēders. Viņš
t:, a . , . — Vienmēr brēcis pec barības un ap^
ēdis vismaz divas reizes tik daudst kā normāli. Pēdīgi māte griezusies
ARSTS-CHIRURGS
465 Bloor St. W. Tosonto, Oai Kabinetā pieņem no 10—12 \m 3-^7 pp un pēc norunas pa t®L
MI 882T
viena no
Upēs un ezeros netrūkst lašu ūn foreļu, kas pievelk makšķer niekus no visaj Ziemeļamerika kontinenta, un apkārtējos ūdeņo; dziļjurās niakšķernieki gūst pa saules lielākās tuna — zivis.':
Tērauda rūpniecībai ir liela lo ma. atkarā no Jaunskotijās ogļu krājumiem un kaimiņu provinces Ņufaundleiidās viegli pieejamās tērauda rūdas. Jaunskotijās raktuves ražo vienu trešo daļu Kanādas ogļu. Daži no šo raktuvju tuneļiem atrodas tālu zem Atlantijas okeāna. Pēdējā laikā šai provincei sevišķa uzmanība pievērsta sakarā ar urāna rūdas atklājumiem. '
Jaunskotijās provincei ir mērens klimats, un ar nokrišņu dau dzumu tā ir labi piemērota zemkopībai, kas ir viens no bagātākajiem^ ienākunīu avotiem. A^ām zeme, sevišķi ielejās, ir ļoti auglīga. Aizvējā starp divām^ kalnu grēdām — tās pazīstamas kā Ziemeļu un Dienvidu kalni—- atrodas slavenā. Anapolis ieleja, kas ir 80 jūdžu gara un 2 līdz 10 jū džu plata, un kas ir šīs provinces visā pasaulē pazīstamās ābolu audzēšanas rūpniecības centrs. AM piena produkti, mežkopības produkti, gajas lopi, olas, putni,un kartupeļi snie^ labiss i@s;ilkumuSo
mentārās valdības sēdeklis Kanādā 1758. :gadā, kad tur sapulcējās pirmā tautas pārstāvju sapulce. Jāunskotija iŗ iesaistīta britu vēstures lielākajā kulturālu un izglītotu ģimeņu emigrācijā, kad pēc Amerikāņu revolūcijas 30.000 lojālistu atstāja jaundibihātās Savienotās Valstis un apmetās uz dzīvi šai provincei Citā' ievērojama imniigrācijas kustība bija 40 tūkst, skotu ieceļošana 19. gs. sākumā. Valdoša skotu ietekme Jaunskotijās dzīvē ir jūtama gan Uzvārdos, gan skotu paražu piekopšanā. Bet jāunskotija ir arī Māks skaits vācu izcelsmes iedzīvotāju, it sevišķi pazīstamās zvejas ostas Linenburgas apkārtnē. v::\;:/ ■j'':"-:...-
Jaunskotijās iedzīvotāju kopskaits sasniedz 642.000, bet jaun-skotiešus-var sastapt visās pārējās Kanādas provincēs. Mēdz teikt, šīs provinces visvērtīgākais eksports ir bijuši" jaunskotieši paši Viņu klusā, bet stipra apņēmība, viņu enerģija un viņu intelliģence ir palīdzējusi viņiem ieņemt vadītājus amatus valdības, izglītības, veikalu un mākslas pasaulē visā Kanādā. Viņu nopelni kultūrā ūn saimnieciskā dzīvē tālu pārsniedz yiņvL skaitlisko attiecību.
Caumiērā sieviešu vasaras apģērba svars ir 21 unce, turklāt ar visām zeķēm un cepuri piedevām. Turpretim viņas partneram vasaras apģērbs joprojām sver veselas septiņas mārciņas. Tagad vīrieši it kā demonstrēdami progresu vasarās tērpjas nailonā, svīst ūn daudzi mirst pat ār sirds trieku, un tomēr vasaras apģērba svars ir trīs mārciņas.
" lEKEITIS^ GANGSTER^S:^' ^
Čikāgas gangsteriem mas bēdu dienas, jō iekritis viens no lielākiem zuSiern -ŗ- slavenā Kapenēs bijušais sabiēcirotais Artūrs Jonstons. Viņš apcietināts savā dzīvokli kopa ar; vel diviem bandas dalībniekiem, ūn tiem konfiscētas dažādas mantas apmēram 1 milj. dolāru vērtībā: uzvalki, kažoki, viskijs ūn dārglietas.
Apsūdzēto advokāti strādā vaiga sviedros, lai panāktu „nevaihīgo" atbrīvošanu ūn mantu atgūšanu.
, J. Rabe, G. Leilens, J. Pa-liepš, K. Kleinberģs $5.00 katrs; A, I. Kuksis, J. Vilcāns (nesalasāms). $2.00 katrs.
Kopā $51.00. V :
; 4) Augustdorfaš ģimnāzijai: K; Vilciņš $5.00.: 5) Grūtdieņiem Eiropā: Portārtūras latv. ev.-lut. draudze $75.00. Džemestaunā: A. Mā-liņš $20.00.
Toronto tautieši: J. Androvičs $20.00, V. Simānovskis $15.00, A. Liepiņš $12.00; K. Vilciņš, P. Zā-retoks $10.00 katrs; A. Frīden-bergs, J. Karols, T. Rozeritāls, L. M. Harju, AC Upmalis, V: čUriš-kis^ J. Pētersons, E. Kronis, A. Čops $5:00 katrs; E. Lāms. A. Upatnieks $4.00 katrs; A.- Karulis, J. Veckers, N. Apkalns, % Dzenis, M.' Pienkarts, M. Pētersons $3.00 katrs: J. Dreimanis V-$2.50; J. Tukleris, A. Āboliņš; Brūvelis, A. Runcis, K. š'TernSi O.P. Vašuļi. A. Briedis, F. Veckers, J; Beitinš. A. Gūtmanis, J. Cērps, E.^ Gi|lbis, J. Ozoliņš, L. Dargevics. P. Liepiņš, A. Krūmiņš, A; Ozoliņš, E. Bergs. V. Zie-maiiis, K. čakste, A. Burskis $2.00 katrs: 0. Dzērvītis, U. Vītols, Ķ ^ranlis, K. Ievnieks; A. Mūrnieks, K Blumbergs. O. Perro. V. Vik-se, Ē. Slms, K. Pelsis. V. Amat-J) ieks, A. Strupulis. A. Ķorsaks.; P. Simsons, J. Riekstiņš. A. Vucinš, J. Koziarskis, A. Kāukerts, % Ziemanē $1.00 katrs; R. Brūveris, A. Gtende, H. Ludii^ 50c katrs.
Londonas tautieši: K. V, Pogas $5.00: R. Dambenieks $2.00.
Heklā: R. Bērziņš, P. Rožen-tāls $2.00 katrs.
Kopā $309.00. ; Kopsumma decembra mēnesi ienaeis $456.00.^
Visiem ziedojumu vācējiem un ziedojumu devējiem sii^nigap^^ teicība.
ijiei pieprasīt nopleSamo sienas K A L EN D AR U
atceries latviju!
tas iespiešls divās krāsās ar laiviskām vāida dienām, kā ari ar bijušo Laii^aS Valsisvirur J. čakstes, G. Zemgaļa/ A. Kvieša, K. Ulmaņa/ Z/Meierovica, ģen. J. Baloža, pulkv, F. Brieža, pulkv. O. Kalpaka un iauiiskā Atmodas laika daxr binieku: K?. Valdemārai A. Kronvalda,ICr. Barona ģīme2a@m«
KALENDĀRI SAŅEMAMI:
GRĀMATNĪCĀ UN LA BIROJĀ 123 Huron Si;, Toronto,
2os izsūtām arī pa pasin pret 50c samaksu
dv APGĀDS
pie ārsta, kurš atklājis, ka dēlēnam ir vēderā mazs brālītis. Pēdējo izoperēja, un mazais Hovardiņš ātri atspirga, paturot par atmiņu tikai lielu rētu pāi?i vēderiņam. Ārsts» kurs veicis operāciju, paskaidrojis; ka,, ja viss būtu noticis normāli» tad Hovaŗdam būtu bijis dvīņu brālītis, bet jau paša sākumā kaut kas sarežģījies un radies vienreizējais neparastais gadījums.
■ # 15 gadus pēc nāvēs turki pārvietojuši sava 1936. gadā 10. novembrī mirušā prezidenta un Turcijas lielā reformatora Kemala Ataturka mirstīgās - atliekas no līdzšinējās dusas vietas Ankāras etnogrāfiskā institūta uz īpaši šim' nolūlcam celtu mauzoleju. Lai gan skauģu niēles zina melst, ka mau-zōlejai esot zināma, līdzība ar līdzīgu celtni Maskavā, tad tomēr Ataturka mirstīgo atlieku brauciens cauri Ankārai pierādījis to, ka Ataturku tiešām tauta mīlējusi. Iespaidīgajam braucienam virzoties cauri ielām, sausas esot palikušas tikai rēta turka acis. Daudzie Atiaturka karavīri, kuriem viņš bijis virspavēlnieks Pirmajā pasaules karā, arī civīla tērpā raudot cēluši rokas pie cepurēm militāram sveicienam..
Miljonu spekulants Haralds Samuēls Londonā pagājušā gada septembrī sāka uzpirkt Londonas, luksus hoteļu akcijas. Tagad viņam pieder 37 pi-oc. no tā sauc' Savojias hoteļu grupas akcijām, kurās ietelp milzu hoteļi kā: Sa-vdy, Claridgēs un Berkeleys, tāpat Simpsonā restorāns. Samuels piedāvājis" savas akcijas pašreizējiemi direktoriem par milzu summu,, kaš ienestu vismaz miljonu dolāru tīras peļņas (par laiku no-sept. līdz pārdošanas dienai), bet direktori priekšlikumu vēl nav pieņēmušie Lai iegūtu pilnīgu no--teikšanu par niinēto luksus, hote-lu grupu, Samuelam jāiegūst vēl' brīva tirgū akcijas par apmēram 440.000 angļu mārciņām. Kad viņš iegūs arī tās, tad tiešām varēs-saukties, par vīru, ķam pieder-Ļbndona.
# Desanta operācijas smagi pie-mutu mašīnu un citu smagu kara rīku uzbraukšana krastā parasti ir saistīta ar lielām grūtībām, un arī sapieriem ne katru reizi ir iespējams palīdzēt. Lai šīs grūtības pārvarētu, grieķu - turku kopējos manevros 1953. gadā rudem pirmoreiz prakse pielietots stiepuļu pinuma paklāju ceļš. To izklāj specilils auto ar pinumu krāvu, kurš brauc-krastā pirmais un uz tanku ķēdes principa paklāj sev un citiem sekojošiem braucamajiem līdzekļiem stabilu pinumu ceļu, tā pārvēršot parasti nepārvaramus. dabas šķēr--šļus smiltis un dubļusi par spēcīgām armijas mašīnām viegli pār-, vai-amu kavēkli.
# Anglijā, Londonas apkārtnē, iz- ■ darot izrakumus kādā romiešu laiku apmetnes vietā atrasts kāds niecīgs, trīsstūrim līdzīgs adas ap--ģērba gabals, kuram formas ziņā ļoti liela līdzība ar modernākā piegriezuma dāmu biksItēm^Senatnes pētnieki disikrētā apģērba gabala vecumu lēš uz 2000 gadiem un no-: sprieduši., ka tāds varējis piederēt tikai kādai eleganti ģērbtai romie-tei Kā norādot kādas Sicīlijā atrastas mozaīkas fragments ar dejotāju grupu« tāda griezuma niecīgas ādas Dikffltes lietojuSas vien!-. " Sama®. .