IL, A T ? I
Sestdien, 1954. gada 6. feferuārī
STA
Agrāk bija Joti dažādi labības vel di; bet tagad no vienas zemes malas līdz otrai drīkst sēt tikai pa-
čerčils Staļina stāstu par miljoniem cilvēku iznīcināšanu noklausās no vienas puses ar lielu interesi, bet no otras puses ar lielu vienaldzību. Viņš nebūt nav cilvēks, viņam nav
līdz šim kultūras vēsturē vēl nav bijis, kas .miera laikā atļautu, vai pat veicinātu miljoniem savu iedzīvotāju fizisku, iznīcināšanu. domT7st^aiidarta labību. Kas tam Jau komunistu partijas īsajā kur-pretojas, tiek smagi sodīts. Tas sā, kas ir konspektīva Padomju _ neapķērīgs iada tālāku lielu pārtikas vielu Savienības valsts vēsture, ir teikts svešas ne pasaules, nedz atsevis»^ ražošanas kāpinājumu" miljoniem zemnieku kā šķi- ķu valstu politiskas un oikono-
čerčils no, savas puses pie šīs ras likvidēšanu. Tur nav skaidri miskās dzīves problēmas. Staļina sarunas piebilst: „Es uzrakstu šīs pateikts, kādā veidā šī likvidēša- — — i..n.v.,.,,..n«. .pv.. atminas tā, kā tas viss norisinā- na ir notikusi. Bet saruna ar bn-jās, un domāju par stipro iespai-, tu impērijas iņinistru prezidentu,
ipspiesto tautu atbmošana m bmanistn tiraimijaš
SPECSĀLZIirOJŪMS NO VAŠINGTONAS
stāstu par koUektīvizācijas ievešanu un par kulaku likvidāciju klausoties, viņam nebūt nerodas
U mRlmn BmefMm viwlā izsSzādātā. apspiesto tautu albn^-▼ošanas politikas programma, ko -piag. gada 5. dec^mbn 15 rezolūcijās ASV presideniam «a Kongresam nolēma iesniegt ASV Nacionālā konference mieram un brīvībai atbmosanas «eelā, nepaliks us papīra» b®* ^"^'^ īstenota. Bew>lūciju iedavināšanu garantē selu darba kpmisiju iiraudāšana kon-: ferences eksekūtivā. - Bij. ASV DP komisijas loceklis Ed^ vārds M. O'Konnors riipesies par 15. resolūcijas, — kas prasa Baltijas valstu pārstāvju pielaišanu Apvienotajās Nācijās kt delegātiai galīgo redakciju un komentēšanu iesniegismam ASV presideniam. ua-.KongresaMov" ' . : '
Apkārt zemes bdei
# Rekoirdu uz zirga mūģiiras uz-
stādījis Bils jMarČs, kurs nojājis uz sava mīluļa Rokija 20 mēnešos n
mm atbrīvošanas principu tm Mt'i:^^^»»?^
griezies mājās Kičenērā^ i Holandē draud» aiziet bada hā-
definīciju izstrādāšanai Kongresa locekļu M. A. Fīna (Feighan) un
du, ko uz mani atstāja tās ziņas Padomju Savienības valsts šefs jautājums: Kad ^rif^a ražoja amerikāņu nacionālā konferen» ja piedalīšanās skolotāju konfe-
par likteni, kas bija piemeklējis ir skaidri un nepārprotami patei^, vairāk pārtikas - tad, kad tai / ^ ^^^^g,. g^stonā tai pašā dienā. : miljonus pārvietot^ cilvēku vai cis, ka 10 miljonu cilvēku tiek iz-, bija privātas l^u—nas ceļā (tālāk aī Li: Mbrī-arī izdzēsis to dzīvības. Bez šau- nīcināti. Tie ir bijusi mazie cil-, vai tad, kad ta pargaja uz koUek-
č. ;il'Kerstena vadībā>^. mandā-,vē
tukomiteju Atbrīvošana^ >'0»^-:S'?^^^'>^*.^a^YpJi'^^^ rences sastāvā ietelposo orgāni- nieks, pārdevis viņas iemīļotp*^su» zāciju izvērtēšamai un jaiunu or- nīti. Policija tagad izmisusi meklē
akcijai atv. admirāļa Džoi^lzast^^
Menca (Mentz) vadībā, 3. pro-i tāpēc» ka pēc viņa ieskatiem tas grammas un projektu komiteju traucējis restorāna apmeklētājus. Foreign AHairs politiskā virsre- «au^S |Sis daktora Christofera Emnieta ya-ļ rests, kuru policijas ierēdņi sagvio dībā, 4. promocijas (ierosināju- stījā 1952. g. oktobru
Apspriedi atklāja Atbrīvošanas mu) komiteju blj.DP«^^ SKTai'ISt'Mer
O. K. locekļa Edvarda M. O'Konnora ngiem Amerikā.
visām\;mTn;s;7;psVie'^ām zultātus 6. K. Armstrongs iestrā- komū^^^^^^^^^ "L'fkV^^^^ V k?m
ku tiesību apspiešana, i.. Kas raK .Lun^puras. šai apgabalā atro-
prezidentg
rudenī uzbruka un nolaupīja-kā lOO.OOOdo-hblahdiešu kuģīša
______ .__________ ..... l'^^-" ^T^.^'t^^'^V^' spriedes dalībnieku kopskaits par savu nūle nobeigto brancie- kanceleju, Senātu un Kongresu, komandu k^^^
vārdu. Es necitēju Burkes iztei- milj. cilvēku likvidēšana notikumi zīma vai_ nekomunistiska rezima ^^^^^^^^ 100 Bez nrezidija lo- hu uz Parīzi un Bonnu, kur vi-' Sapulcējušies delegāti vienpra- afLf?i^Ji!5L.,.l^ ,F?^Ffs!s. ^^as ciētiu: Kad es reformas bez lie- Pad. Savienības valsts sistēmas laikā? Tādas domas un pājrdomas taisnības nevaru realizēt, es negri- un politiskās interesēs.^ Vai tas Čerčilu nenodarbina, ne ar Sta-, j ^^^^^^^^ bu nekādas reformas."
«GADSIMTI KLANĀS JŪSU I PRIEKŠĀ'^
Šīs atmiņas^ Čerčils ir rakstījis dzīvības, un ka Rūzvelta' un. nākošā ģenerācija svētīs Staļina 1951. gadā, bet iespiests attiecīgais čerčila politika kara laikā bija vārdu, tad šai vietā publicists ir sējums ir pusgadu vēlāk. Ja nu' tāda, kās šādai valsts varai atļā-šinī laikā, kad Padomju Savienība ļ va nostiprināties un kļūt par vie-vairs nav ne Anglijas, nedz ASVļ nu no stiprākām lielvarām pa-sabiedrotais karā, čerčils ar tādu, saulē? ■ autoritāti, kāda viņam ir visos ,
angliski runāiošos kontinentos, ^^aTPTfOTTBJi raksta, ka nākošās paaudzes svētīs^ ^ ii ļ J& A A# 1 B
Staļina vārdu (Would . . . bless^ ; Sirsnīgi pateicamies visiem, kas Stalin-s name), tad tas liek daudz,'atcerējušies mūs slimos ar dāva-daudz ko pārd'omāt un izprast'Ziem^svētkos. '
,. / -j-, . T- - *«i 14. junija aizvesto piemiņas die-mazliet savādāki, neka mes to nas rīcības komitejai, Filadelfija dažkārt darām un vēlamies. un rīcības komitejas priekšsēdim
Ikvienas valsts varas pienā- JC. Dzintaram, par^zk , 1 - i ■- *- ;„'ledo, Ohio latviešu grupai un J.
kums, ka senatne ta tagadne, iTļVitiņam - $25.00. V. Austrumai, bijis aizsargāt un aizstāvēt visus Jaliet, 111. $35.00, Board of El-
apmēram 100 klm ziemeļos no Ku-. , , , . , ala Lumpuras. šai apgabalā atro-stos vai vārdos publiski gloriti- ^ās ļoti mežonīgi džunglāj;i, kuros cējušas Padomju Savienību, un pat vietējie iedzimtie baidās doties
tās zemes iedzīvotājus, kas šai valstī dzīvo. Tādas valsts varas
Dr. A. RATINOV
Bijušais sllmn. ārsts Eiropā un Kanādā. Speciāli^s iekš^gās slimībās, sevišķi sirds, kuņģa, astmas; reumatisma u. c. Runā ar! vāciski un krieviski 4791/2 EUCLID AVE, RA 6708 TORONTO (552)
a S A M U Pieņem slimniekus St. CLAIR Ave, W, pie Spādina Rd^ Biplomets iekš^ās m Mm slimībās
m.Mi
Dr. JĀNIS REKAĪ
chiiurgs un dzemdību palīdzība
Dr. PAULS REKAI
iekšķīgās slimībās un Rentgena uzņēmumi
Si. Clāir Ave, Toronto, Ont.
. ielef. pieieikšanās
Tel. MI 2395
ders, St. Pētēr's, Lūheran Ctiurch, Jolifeit, ļli. — $35.00, Board of El-naslatv; ev.lut. kopai — $15.26, Sībrukas latviešu dievkalpojuma kopai — $40.00, Filadelfijas un apkārtnes ev.lut. latviešu draudzei un K. Dzintaram — $17:00* Ņuarkas ev.lut. latviešu draudzei, V. Stepānām ūn draudzes dāmu komitejai — $100.00, Latviešu dāmu klubam Sv. Katarīnēs •— $25.00 un 3 drēbju saiņiem, A. Vildei, Hāver-fordā, Ķa. — $5.00, mūsu mīļajiem tautiešiem un Ed. tiltiņam tālajos ziemeļos, Lābŗadorā — $85.00, Si-rakuzas latviešu ev. lut. Kristus draudzei — $90.00, Bostorias Daugavas Vanadzēm — $40.00, A. Bitēm, Belvūdā, 111. — $5.00, "G. Miekšam, Frīportā, Longailendā — $3.00, Stefānijai Kuzņecovai Os-košā, Wis. -- $5.00, Ā. Plato, Ņujorkā — $10.00, Dr. med. V. Mī-len'fcacham, St. Louis, Md. — $10. 00, M. Banķavai, Rīdingā, Pa. 1 saini ar drēbēm, V. šaunņam, Union City, N. Y. —• 1 saini ar drēbēm, M. Tipainei Bostonā Mass. — i saini ar drēbēmiK. Birkhānei, Ņubrunsvika, N. J. — 1 saini ār drēbēm,, Ž.Landavai, īstadē, Zviedrijā;^ ļ saini ar drēbēm un L. Kviesēi,^ : Saškatūnā par 5 bij, ka-raŗvīru apdāvināšanu ūn atbalstīšanu. ■ Latviešu .komiteja, Gaiitingas šanātdrijā. Priekšsēdiļs I. Blazevičs. Kasieris J. Austrums. Aprūpības lietu ķār-totājs F. Priekalns.
. . , .... ^ cijām. No latviešiem šai apsprie- dā savā memorandā Baltajam na-
atteicies no savas misijas, lai to ^- ^ j^^.
a do u praktiskam politiķim, an- ^.^.^^ nacionālais pārstāvis kon-' Apspriedes darba kārtībā vis- . . _ . .... .
gju impērijas līderim. Ari zvied- . . , ■ , , -i.- r • i.-^ a*i. - ^„ r,^v,j!« ka? nalīd/pin^an vai darbdušās vu NohPla nrēmiia. komi.iia ' ^^^^""'^ ^' ^^^"^^ delegāti: J. pirms bija Atbrīvošanas konfe- ^as palīdzējušas vai o^aroogusas ^.^^ ^^^^^^^^ -^^ ii^īgi neizpētīts, ru Nobela prēmijas komisija, ^.^^^^^^ ^ ^.^^^^^^ ^ j^^-^^^ ^ ^^^^^^ prezidija izveidošana par Padomju Savienības organizēta j^irmiedzīvotāju ciltis, acīrnŗedzot, briljantu publicistu un reti apda- gkapars, V. Alps, Arn. Bērziņš un konstruktīvu un iedarbīgu ekse- spiegošanā pret ASV. ! izbaidīju|as_ militāro operāciju eks-
vinatu autoru ^godinot, sķiet,_i_r j ^^^^ m^nd^Hem un pār-' kūtīvu konferences pilnsapulcē šai apspriedē nolēma, ka bez plozij^^^ a/^vi^Kem tomēr vērtējusi ari pašreizēja deleģējumiem šai apspriedē bija pag. gada 5. decembrī izstrādā-' Atbrīvošanas konferences pilnsa-^
Pēdējie „mežoņus" apraksta kā
britu impērijas politiska līdera pārstāvēts Latviešu nacionālais tās programmas realizēšanai. Pa-,Pulcē ievēlētajiem pastāvīgajiem biezām spalvām apaugušus cilvē-specifisko svaru. Pec Cēsu kau- . i ..... ..._^=.....^. ,-----„ ,._i=„ ..„-t^ _^__,„v
jām Edvards Virza par mūsu na-r'
donālās^armijas v^^^^^ atbrīvošanu no'Alberts Kalme) visi konferences ^^ī gSr^s!^^i^š^^
dams, teica klasiskos vārdus; bari par komunistu noziegumiem' komunisma tirannijas, apspriedes' sastāvā uzņemto organizāciju de-^ piederīgie ir ļoti bailīgi un steidzī-.,Septiņi gadu simteņi klanās jūsu'pret lat^^^^^^^^ par pagaidu'legāti,.-kas piederīgi pie aPspie-, fJ^^P^^?^ ^^""^^^^ mazākam
priekša." Varbūt, ka rfeiz dzims ^nāciju bloka latviešu sekcija, pro- darbības plānu ieskaitīt konferen- stājām nācijām,^ sava kopuma sa-^ j^^^j^ Lampura mūzej> -direk-un izaugs arī tāda paaudze, kurā' pāgandas un informācijas kojiaces pilnsapulcē pieņemto 15. re- stāda īpašu padomdevēju sapul- tors organizējis ekspedīcija arī par 1953. gada Nobela prē un reāli- ci pie programmas un projektu; cilts piederīgo uzmeklēšanai, bet
komisijas lēmumu teiks: ,,Bēs'ganižācij legislātīvojkomitejas. No šīs padonidevēju ^^"^(jj^^^^gg^'pan^
klanāmies tās komisijas priē^^ Kongresa un Senāta sapulces sastāva un pēc tas le- draudzīgu saskari ar nepazīstamo
•. ī. l
ZOBĀRSTS-CHIRURGS runā krieviski un vāciski
S14 DŪNDAS SU W.
Spadina stūrī. Svanīt EM 8^9038, Toroato
Dr. Alexander Szapma;!
aervu un noguruR^a slimībās
ŽSO Si, Clair Ave, Wo Toronto
Eunias siusidas no 2—7 pp ^al u iepriekšēju norunu pa iel.
RA 0556 vai LL 5228,
■ KRĀSLAVAS RAJONĀ
kādā koičhoza centrā, kas nosaukts Staļina vārdā, saceltas jau 16 kol-ehoznieku mājās un nule vēl astoņi citi kolchoznieki ,iizteikuši vēlēšanos" pāriet dzīvot ciematā.; šī paša rajona kāda cita kolchoza astoņi kolchoznieki krievi—-pag. gadā vienkārši pārvilkusi savas individuālās mājās vienā vietā, lai veidotu „kultūrālu dzīvi".
NOGALE v.:'
pionieru skolas vadītāja ir Dzidra Kalēja, bet šīs skolas direktore — Olga Martem j anovna Treskinā. Skolotāji tomēr, liekas, aizvien latvieši: E. Dūmbŗāns, Līnis, Grundu^ le uh Rudais.
Dr. med.
K. ŽVMARTIEIIE
;Ārsie chirurģe sniedz dzemdību palīdzību 1189 Bloor St. W, Toronto (ieeja no 613 Bifock Ave)»
Pieņem katru dienu no 1—4 un un pēe vienošanās. OL 6851
Runā latviski iin vāciski
GeGhoslovakiJā komunistu atpmieroa
Pēc īriformācijaš, kas saņemta no zemein viņpus Dzelzs aizkara, spriežams; ka krievi atraduši jaunu un lētāku veidu ūdeņraža bumbu gatavošanai, lietojot ļītiju, kās vēl piemērotāks: nekā smagais hidro-gēņs; Lieli atomieroču krājumi novietoti Čechošlovaki jāj kur Tatras kalnu apgabalos iekārto apmācību laukus un novietos atomartilerijas pulku. ASV zinātnieki tagad tic, ka krievi varētu būt priekšā ASV ūdeņraža bumbii pētniecībā un gatavošanā, jo tiklīdz krievi pārliecinājās, ka nespēs iedzīt ASV atombumbu kārā; tie tūlīt pārslēdzās uz ūdeņraža bumbām Britu nodevējs Klauss Fukss, otrs lielākais zinātnieks šajā jaūtājumāi viņiem deva vērtīgus pakalpojumus. ASV militaMe lietpratēji domā, ka arī krievu flote pārāka par AŠV floti tālvadāmo ieroču lietošanā. Jaunākie padomju kara kuģi apgādāti ar ķatapultām lidforpedu izšaušanai.' Baltijas piekrastē komū nisti stei.te nobeļ^im lielas ^i-, ^ 1,^^3)5. sa speku bāzes. ASV steidzīgi pārvērš vel nepabeigto kaujas kuģi „Kentaķi" ^ar tālvādāmo. iidbum-bu kuģi. ,
VALMIERAS. PILSĒTA Jurģa ielas vietā tagad ir Revo^^
lūcijas iela, un pilsētas centrā ūzr celts Ļeņina piemineklis. Kinoteātris saucas „0aisma''. Pilsētā darbojas teātris, kas nosaukts L*eo-na Paegles vārdā. Puse pilsētas kara laikā tdjusi nopostītā.
■ - VALMIERAS RAJONĀ' ; atrodas kolchozš, kas nosaukts Ļe
lauksaimniecības izstāde. Vai Jelgava savu lomu zaudējusi? '# Valsts izdevniecība nolēmusi izdot fotogrāfiskas sienas- avīzes. M Janvāra vidū Rīgā Revolūcijas muzeja atklāja teņina piemiņas izstādi, kurā v^žains'' '
diožiem ir bijusi stiprāka kā 30-to gadu pretestība Krievijā ūn Ukrainā. Vai pēc kolchozu noorganizēšanās šī pretestība tomēr nav iznīcināta vai vismaz apslāpēta?"
b. Miskes „Mūsu trūkumi šodien,- it īpaši, kolchozu nostiprināšanas darbā, bez šaubām, stāv sakarā ar šā viltīgā un kaitīgā tautiskuma propagandu." ,
Musu jautājums: „Kāda ir latviešu nacionālisma nostāja pret
pie sienas.! krieviem? Mēs to varam iedomā-m^armora izcirsts Staļina zvērests ties, bet-būtu interesanti dzirdēt pie Ļeņina šķirsta (arī tā frāze par jūsu atbildi."' Pad. Savienības robežu paplašinām ļ b. Miške: „Tie propagandē aai-sanu). Vitrīna redzams arī Cīņas du pret dižo krievu ļautu un srēi-Sf^^fffT.?^^"?^ .^"^^-^^^^-^^^^S^^^ zē ār to pret padomju varu." o c <.c, Mūsu jautājumss „Ko latviešu
nacionālisti domā par amerikā-
šanā un īstenošanām
PRASA BALTIEŠU PĀRSTĀVI AN
pirmcilvēka pēcteču atzarojumu. Kā zināms, Malakas pussalā atrasts kāda „pirmcilvēka skelets.
Atrastās cilts locekļi ir līdzīgi 1937. gadā pamanītiem mežoņiem,
Programmas un projektu komi-; kurus atklāja Kelatans un Peraks
dā • stāstīts par Ļeņina nāvi.
mūsu jautā jūmi
NEKLĀTIENES INTĪERVOA. ^AR-MIŠKI '■
' : b. Miške: „Tautiskuma vārdā tie izplata baumas par ASV imperiālisma visvaiembu.*'
Mūsu jautājums: „Mēš pateicamies jums, b. Miške, par tik PT«ō ^ j- j 1. . , atklātiem /vārdiem attiecībā uz i. ^?*^^-^^^T^^i.^f°-v latviešu nacionālās cīņas pašrei-
w' - -T"^^^^ ^ŗ,?at-i zējo stāvokli. Mūs interesē arī nā-viesu buržuāziskie nacionālisti, kbtne - ko jūs, komunisti, esat
brošūrā atklāti stāstīts par latviešu tautas nacionālo pretestību bojšēvismam. Mūsii izdomā ir vienīgi jautājumi, bet atbildes ņemtās pēc mihētās brošūras at-
teja katras problēmas resp. projekta risināšanai; un realizēšanai
izraudzīs īpašu darba komisiju,'balstu.' tanī pielaižot arī speciālistus no apspeisto nāciju piederīgiem. Kā vienu no pirmajām divām šādām darba konļitejām konferences prezidents 0, K. Armstrongs ie-
Tie nekādā gadījumā nav pieskaitāmi mērkaķu saimei, jo veikli skrien, neizmantojot rokas kā at-
lEEJAS KARTES JAU DABŪJAMAS
Toronto lv ev. lut. draudzes kora ... . „j -««"4, T3«u;,'oc koncerts ar komp. T. Ķēniņa kan-rosmaja izraudzīt īpasu Baltijas .^^^^ Kurzemes kareivim pirmuz-
komisiju aŗ uzdevumu vēlreiz re- vedumu notiks 27. janv., pl. 8 v.,
vidēt galīgai redakcijai pilnsapul- Sv. Andreja baznīcas zālē. Ieejas
ces pieņemto 15. rezolūciju, kas Kartes a $1.00 jau dabūjamas DV
A 1 - V- • nama, 123, Huron iela, Lotus puķu
prasa Baltijas valstu pārstāvju veikalā, 802 Bathurst<=ielā, unSv.
pielaišanu Apvienoto Nāciju de- ,^ndreja baznīcā Jarvis un Carlton
legātu sastāvā. Par šīs Baltijas ielu stūrī, komisijas priekšsēdi iecēla bij. ' Ei ŽEBRANSKAS
DP komisijas locekli EdvarduM. . , . , ii. , i.—
i. i-- i. •__-X iedziedātas skaņu plates dabūjamas
OKonnoru, atstājot viņam pare- Senkēvičas Zvanīt pēc pl.
jo komisijas locekļu kooptēšanu.ļ 6 vakarā PR 4208. Viņam uzdeva tuvāko nedēļu laikā izstrādāt rezolūcijas galīgo redakciju, saskaņojot šo konferen-
PASKAIDROJUMS
Elzas Žebranskas koncertā, 30. janvārī, pretēji līgumam, Komerc-
ces prasību ai^pašubaltiešu^autu^,^^^^^^
pārstāvju viedokli šai jāutājumāt'nebija kārtībā, kāpēc arī koncer. .... . , - «—un kopā ar attiecīgu pavadu ko-'tas^^^
ioJl®"^^-^^"*-^"?^'^^^.^^^ mentāru to nodot ASV Kongre-,starpgadījumu TLB atvai-
ņemtas pec minētas brošūras at-'V un jā^^^ " menidru xo noaoi .aōv Aongre i.„„««.fo o«,^^nsfo-;,-n,v,
referejuma. Rīgas radK^^^^ g. 'šī ir pietiekami skaidra liecī-
Dr. MĪCHAEL SALKANI
spec. sieviešu slimībās undzemd.
1 palīdzībā. m st. CLAĪR AVE pie Avenuo Ed. Toronto, pieņem slimniekus.
Tel. RA 9832 un HŪ 8-7841
¥mes ussiversitātes ārsts-chimsgs
Tel. lļ 5739. Pieņem 1.30 — 3 pp. un 6—8 vak.
^ 251 CRAWFORD SS.
(Dundas stūrī) Toronto.
Runā vāciski up krieviski
jebšu solījusies, nav nākusi vākara-tnāma.
skolā partijas kursu mācīties; Ūz
Sfe^"^"^ ^""^^ ■— Baltijas valstu (15.) rezoliiciju at-
«.xv««o ^v.xv»u.o, x.ao .xv,oau.v.o JHnvān, plkst./lO.SO. Lai se- ba par latviešu nacionālisma cī^
ņinā vārdā, šeit par zbotechniķi S^^^'S^j???^^^"^^'^^^®"^,^^^" ņu okupētajā Latvijā, jebšu to iz-ieradusies no S\niltenes zootech- " ' "~ "
niskā teclmikuma 18 g. v, Nellija Markuse, kas jau pirmajā vakarā iepazinusies ār ķolchoznieču smīniem un nievām — pat tā, ka sākusi raudāt. 'Komjauniešu sanāksmē šajā kolchozā kritizēta komjauniete Marta Klētniece, jo tā,
sam, lai caur to šo rezolūciju virzītu uz Apveinotajām Nācijām. Kā presē jau bija ziņots, šo
Mūsu iaulājums:,,Vai bolševis-P^Sa^lSlŠ^ brivošanas konferences pilnsapul-
am izdevies iznīcināt nacioriā^^^^ tieši tādēļ ka šādu ^e pieņēma vienbalsīgi pēc Igora
nojās god. koncerta apmeklētājiem.
TLB
inamizdevies iznīcināt nacioriāļis- jumiem tieši tādēļ, ka mu okupētajā Latvijā, kā tas daž- - - - ■ --
kārt āī)ģalvots?f*
; b. Miške: „Būržuāziskā ideoloģija tautas apziņā vēl stipri ma-
Mūsu jautājums: „Kā ar strād-
šādd apsūdzību viņa atbildējusi: niecību?" Varbūt latviešu strād-„Mān nav laika -- no pieciem Tītā niecība ideoloģiski jau boļševizē-
līdz U vakarā jābūt lopkopības farmā."
. RĪGAS RAJONĀ;
viens no lielākajiem kolchoziem ir „Oktobris", kas atrodas Daugavas labajā krastā. Jau pag. gada februārī aptrūcis lopbarības ūn tai pašā laikā uz lauka stāvējusi nekultā labība no 200 ha aramzemes. Pašlaik ķā agronoms šajā kolchozā
ta?"
,b. Miške: ..Viena no stiprākām vecās sabiedrības paliekām darba ļaužu apziņā ir buržuāziskā nacionālisma ideoloģijā."
Mūsu jautājums: „No jūsu atbildēm, b. Miške, izriet> ka nacionālās cīņas spars nav sagrauts nedz visā tautā, nedz tās strādniecībā. Ja nacionālisms okupētajā
latviešu nacionālās pretestības Bogolepova priekšlikuma. Tās vērtējumu devis augsts partijas vārdiskais teksts ir šāds: „Mēs ie-
funķcionārs un šādam vērtējumam savu piekrišanu^ devusi pati partijas cenzūra. M, G.
i„ strādā Jānis Ozoliņš^ kas ņemas i dzimtenē ir aizvien tik stiprs — .;!„vaiģa sviedros", lai» savestu kol- vai tas neietekmē arī kādu svār-. Phn7ii kārfTKS '^^'^^^u komunistu?"
ĪCirievu galvenais ierocis
; ASV Informācijas aģentūras direktors T. Štreiberts kādā runā paskaidrojis; ķa šīs iestādes galvenais uzdevums ir apkarot komunistu proi)agāndu, kas iziet uz. to, lai izjauktu brīvās pasaules vienību. .Krievija propagandas vajadzībām izdod 1.500 dolāru gadā. Krievu propagandās sistēmā ietelp 6.000 vietējas un 177 centrālas mācības iestādes, kurās propagandas paņēmienus mācās 300.000 audzēkņu:
u Savienībai jauns
: Maskavas radio ziņo, ķa Pad. Savienībai būšot jauns karogs. Jaunais karogs atšķiršoties no vecā ar to, ka; līdzšinējā sarkanā karogā kreisajā pusē būs vertikāla zila svītra.
# Jaunu Rīgas kinostudijas ekti projektē Maskavas architekti. # Paredzēts izstādīt okupētajā Latvijā virkni Kirova bistu ūh pieminekļu. ® 11. janvārī pēc ziemas pārtraukuma atsāka skolas mācības. 0 , Kāda Galina Manulica, skolniecei Jaungadā bijusi viešņa Kremlī. # Sākot ar š. g. 1. februāri, Rīgā tais atvērta pastāvīga
REAL ESTATE LTD. >
Bloor Sž. W. Toronio
PIEDaVA MĀJAS. VEIKALUS APBŪVES GABALUS LIELĀ IZVELĒ
casa LOMA RAJONĀ -'S3L000 (iemaksa SU.OOO) 14 ista-
b. Miške: «Modrības trūkuma dēļ .feu mājā ar «mēbelēm un garāiu
viņieni. izdodas vēl vienā otrā vietā ievilkt savos tīklos godīgus padomju pilsoņus un pat komunistus/' " ■
Labā stāvokU. Vērtīgs objekts as labiem ienākumiem
SVANSEA RAJONĀ
abonēntu^^^' : evēribM
īr jau pienācis februāris* bet daži ābbnenU vēl^^ ii Latvijas Amerikā abonēšanas maksas par šī gada janvāri un daži pat par iepriekšējb gadu. Paziņojam, ka ar 15; februāri laikrakstu piesūtīsiin tikai tiem abonentiem, kas abonēšanas maksas būs nokārtojuši par iepriekšējiem mēnešiem. Tāpēc lasītāji lūgti pasteigties ar sarnaksu, lai nerastos traucējumi regulāriai laikraksta
Mūsm |®utājums:„Kā redzam, $19.500 (iem. $6.000) 8 istabu sav-
naciōnālajā pretestībā iesaistās' arī pa retatn komunistam — tā vismaz izriet no jūsu atbildes. Kāds cits jautājums mūs interesē vairāk: ko šie nacionālās pretestības dalībnieki okupētajā Latvijā dara?" v ;
b. Miške:: ,/rie veikli mēdz tērpties tautiskuma tērpā, kurina antisemītismu, slēpj noziedzības
zos. Tautiskuma vārdā tie aģitē pret kolchoziem, ārda darba disciplīnu uzņēmumos un kolchozos, karo pret novatorismu ražošanā." ■ Mūsu jautājums: „Vai šādai nacionālai pretestībai bijuši panā-kumi?**-
b. Miške: „Tikai priekš dažiem gadiem tikā iznīcināta padomju Latvijā pēdējā kapitālistu šķira — budži, un mēs sadūrāmies uz buržuāziskā nacionālisma izpauduma faktiem asāk nekā vecajās padomju republikās."
Mūsu jautājums: „Citiem vārdiem —\latviešu pretestība kol-
rupmāja ar garāžu. Stabila kon strukcija ar ērtu sadalījumu
EGLINTON-BATHURST RAJ. 5 istabu bungalovs ar garāžu $15.200 (iem. $5.000) ultramodernā stāvoklī ar spoguļiem, brod-lums visās telpās ap 3 gadi vecs. izdevīga nomaksa
Voldemārs Pētersons
pārstāvis latviešu klientūrai
IIA 2422, mājās HU 8-4118 DĀVID R. josephson
R.0.L.B.E.0
O P T 0 METRISTS
336A BLOOR Sf. W., TORONT© (pie Spadina Rd) birojā IVTT
teicam, lai ASV delegāti pie Apvienotajām Nācijām saņemtu norādījumu atbalstīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas legālo valdību, kā tās (par legālām) atzīst ASV, pielaišanu Apvienotajās Nācijās." Pirms šīs rezolūcij as . nodošanas O'Konnora komisijai galīgai redakcijai, to vēlreiz šai apspriedē rekomendēja^ konferences prezidents O.IČ Armstrongs un latviešu delegāts A: Kalme, bet tās interpretātīvu komentējumu deva K. Skapars. Igauņu viedokļi izteica māc. Dr. Kiveranna.
Apspriedē vēlreiz pārbaudīja arī pārējb^ 14 rezolūciju tekstus un pēc plašākām debatēm atstāja tās programmas un projektu komitejai iedzīvināšanai konferences ek--sekūtīva darbā. Lietišķas debar tes izraisīja jautājums par militāru vienību organizēšanu no apspiestām nācijām piederīgo trim" dinieku.. vidus. (4; rezolūcija), šo jautājumu apspriedīs arī nākamā sēdē, Akas paredzēta Ņujorkā, 22. februārī.
Par vienu no pirmajiem Atbrīvošanas konferences panākumiem ar gandarījumu var atzīmēt faktu, ķa.-Kongresa loc. č. J. Ker-steņs ir nolēmis lūgt ASV Kongresu paplašināt viņa vadītās Baltijas komitejas darbību attieksmē uz visām Padomju Savienības nelegāli anektētām vai ietek-metām zemēm komunistu noziegumu izmeklēšanai, šis Kerstena nodoms saskan ar Atbrīvj)šanas konferences pilnsapulcē (5. dec.) pieņemto 3. rezolūciju.
KLAVIERU BŪVĒTĀJS
skaņo; labo, modernizē klavieres, dod lietpratējā padiuniis kiaviefo pircējiem
rmomOi m london st,
Tel. K£ 8609
Pasžāvīģi krājumā iiežotas
UZMAHiBD!
PeC MeRA
šūts UŽVAliKS
vai kostīms
.■ ■,, ■%. no angļu
ļdrānas,
sākot ar $65
J. GRĪSLIS ' 188
Davenport Rd
TeL MI 5295 Toronto
HEINTZMAN un CO KLAVIERU TIRSKAŅŌTĀJS
. J. MEDNIS
TeL GE 3109, GL 1326, Toronto, (Latvijas Konservatorijas absolv.)
piedāvā savus pakalpojumus kā klavieru tirskaņotājš, remontētājs
un eksperts. Pērkot klavierēs no augšminētās firmas 15 proc. atlaide. Lietotas klavieres pēc izveies.
