Sestdien, 1954. gada 13. feferuār!
jL ^3 Jiļ
3
Jfskabs F^iruķs, bij. Nac. Operas direktors.
TERA KORI
III
Ticu, ka Reitera koris dzima, au^ ga un kļuva slavens tāpēc, ka bez šl lauku zēna ari daudzi citi saskatīja jaunajā, diriģentā mūzikas uzticamāko pāžu, kas aicināts sevišķai sūtībai. Savu gribu un neatlaidību viņš.pierādīja jau toreiz,
bākais liecinieks, ka tā bijusi lielāka, nekā to pats gudrais būtu nojautis šai mūzikas jūsmotajā. Tas bija laikam 15. gada pavasaris, kad Reiters mācīja jauktajam korim Bāremtes slavināšanu, Birztaliņu, Biķeri, Kad nakts, A. Kalniņa kantāti Dziesmai ar A.
bet neviens nevarēja zināt, cik tā j Kaktiņu un Dagmāru Rozenber-liela. Gadu desmitu darbs — la- gu, kā solistiem. Kā sevišķu dārgumu atmiņa glabā brīdi, kad
Dziedones Jndas Karkones-Kiikaine^ kviešu tautas dziesmu
FEBRUĀRĪ, PLKST 7.30 VAKARĀ. TORONTO SV, ANDREJA BAZNĪCA ■ ZĀLĒ
Karnevāls Latīnamerikā — eksotiski skaistuma paride
Februāris ir karnevālu mēne- par vairākām pēdām uz augšu,! suņu balsis. .Troksnis nāk arvie-sis. Gandrīz visās zemes ļaužu zāle šinī laikā izaug pāri cihēka nu tuvāk. Tas ir buijgas,^^^^^ sadzīve it kā iegriežas karnevālu augumam, un tukšos laukumos vienā un tanī pašā rakstā. Sācies [virpulī, kas ar Vastlāvju snieg- radušās metriem garas koku jaun-ļkarnievāls. Brazīlijā galvenā kar-, puteņiem aizsniedz augstāko pa- audzes. ZaJo granīta klintis, zied nevāla diena ir 26. februāris, kad kāpi. lai tad saplaktu līdz ar mar. meži ^n ūdeņi. Stāvus pret kup-' aizveras fabriku vārti un iestāžu
šo latviešu tautas dziesmu atkušņiem un aizšalktu pava- lo koku masīviem no zemes pa- durvis. Apklusuši dienas trokšņi» ru Elfrīda tolsone - Kūkai- sara pālos. Dienvidamerikā šim ceļas ziedoši vīteņi, kas izstiepj lai dotu vietu sambai, rumbai un ēlas klusi f?5!?t un atcerē- laiVR f™» vagara «zkānmi savāDret debesīm savas ziedu'rokas kariokai. Uz ielām izauguši jauni
TRIMDAS
SAULAINĀS ITŅ ĒNAS PUSES
VAI PASAULK VĒl GEIEžaS?
. ■ . 1-,.
Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra Bonnas sesijas priekšvakarā LCK laikraksts Latvija (Vācijā), kritizējot politiskās domstarpības un mazo aktivitāti Eiropas- centrā, dusmīgi apgalvoja, ka latviešu trimdinieku I nolemtība esot ~ tikai spriešana. Tātad, darbu nav, ir tikai runāšana, kuras augstākā pakāpe u: plēšanās. Tāpat kā viena kaza var izmīdīt visu rožu dārzu, tā viens pārspīlēts apgalvojums var lasītāju iegrūst galējībā: organizācijas nav vajadzīgas. Bet kad nākamajā numurā lasītājs izlasa sev pārmetumus par vienai^ dzību un pienākumu nepildīšanu iepretim mūsu organizācijām, tad lasītājs, metoties atpakaļ, ieskrien ar pieri sienā: organizācijas tomēr esot labas un atbalstāmas.
Kad Amerikas latviešu apvienības valde, stāvot nomOļdā par latviešu jaunatnes latviskumu un nākotni, reiz sprieda, ka latviešu jaunatnei pieder Latvijas nākotn^, tad kādam organizāciju āzētajam patika ierosināt, ka vajadzētu nospierst arī, ka „pasaule_vēl griežas". Arj[ šinī gadījumā doma tā pati: organizācijas nodarbojas ar tukšu spriešanu, darbtt tām nav. Un tomir, vai lasījāt, ka kāds latviešu teoloģijas students jaunatnes kongresā Vācijā ar lielu nopietnību apgalvojis, ka latviešu studenti atraisoties no nacionālisma šaurā loka un mācās pasaulē dzīvot kā kosmopolīti? Sava tauta viņiem nav vairs pirmajā, labi, ja vēl otrā vietā: Ja^iiu neviens vairs nespriestu par šīm un citām lietām — neatgādinātu un nebrīdinātu pašsaprotamās lie-tas — tad kādā dienā var notikt, ka latviskā pasaule vairs „negrie-žas". . . i: ■
šī pārspīlētā dusmošanās un smīnēšana par latviešu trimdinieku organizāciju „spriešanu" ienāca prātā, kad izlasīju presē Ziemelat-lantijas valstu organizācijās (NATO) nesenās sanāksmes spriešanu, ka ,,komūnisms vēl ir totalitārs" un tādēļ, apdraud brīvo pasauli. Vai arī Rietumu valstu ārlietu ministriem un ģenerāļiem nevajadzētu ieteikt pieņemt līdzvērtīgu lēmumu, ka „pasaule vēl griežas?'^ Varbūt tomēr mēs vēlētos •vērīgāki papētīt, ko šāda spriešana sevī slēpj?
Pārpratumi un galējības par mušu „trimdas spriešanu" izbeigtos, ja mēs vēlētos atzīt, ka sapulces, konferences, kongresi un sēdes ir — runāšanai, kas ir sēkla darbam. Var būt, protams, labāka uņ sliktāka sēkla.
Kad - vīri rupā pie konferenču galdiem, — bet nestāsta anekdotus pie kāršu galdiem —r ,tad, biezi Vārdu krams šķil uguni par un pret kādu domu, ideju vai cilvēku.
Mīlestība^ un naids ir masa un brālis arī latviešu sadzīvē. Tādel tā ir nemierīga un tik daudzveidī-. ga. Saturns.
ĶERSIMIES PIE DARBA Jānis Andrups '„Londonas Avīzē" jauki pateicis, kur slēpjas mušu trimdas sabiedriskās dzīves nie-kalbība: „Ikviens trimdinieks, juzdamies ka tuksnesī izdzīts, vēlas kļūt pravietis." Dažubrīd notiek ta, ka praviešu saradies vairāk nekā darītāju. Tie cits uz cita aizzrau-tīgi runā, neredzēdami ne sevi, ne pretiniekus, nedz arī dzīves īstenību. Rezultātā mums ir: par daudz sludinātāju, par maz sekotāju, par daudz runātāji^, par maz darītāju.Pārāk daudz vārdu šķiests, bet pārāk maz īstenots. Atpūtināsim uz laiku ausis no vārdu grabēšanas un ķersimies pie darbiem: pie klusiem, vienkāršiem, ļpazemī-giem darbiem, jo tikai tajos top lielas lietas!" aicina publicists.
Trimdinieku vairums to vārdu grabēšanu jau vairs i nedzird, viņu ausis jau aizsērējušas no nepildītu solījumu, programmu un deklarāciju saukļiem, kuru nolūks daudzreiz bijis slēpt patīgus nolūkus. Trimdinieki šajos pēdējos ga-'^os jau kļuvuši gudrāki un savuF lieKbniekus, kuri'staigā uz ģeķīgu vārdu koka kājām, iepazinis caur-caurīm. >^
AiN sabiedriski - kulturālo lietu kārtotāja UN^CO izdevusi brošūru „Tie, kuri nevar gaidīt", veltītu mazattīstītu, bet dumpīgu tautu at-brivošanai. Asprātīgi uz to reaģējis Latvijas bēgļu pārstāvis _Zene-vā kapt. A. Skrēbers, publicedaiņs Bāzeles avīzē rakstu ļ„Tie, kuriem jāgaida", norādīdams; ka jūsmīgas runas AN par tautu atbrīvošanu apklust, tiklīdz kāds piemin par kulturālo nāciju atbrīvošanu no tautu cietuma viņpus dzelzs priekškara. Tās AN uztverē var gaidīt.... Ja ari mēs paši ar darbiem pārak negaidītu viens uz otru, bet sekotu Skrēbera teicamam piemēram, visur un allaž, reaģēt uz jautājumiem, kas skar mūsu brīvību, sabiedriskā doma vairāk gūtu ieskatu, čik jezuītistiski darbojas AŅ. kurās budžets kā nekā tomēr sastādās no nodokļu maksātāju penni-
Blakus J. Vītola, A. Ābeles, J. Ar Graubiņa tautas dziesttļu aranžē- vakaru ^
jumiem E. Karisone - Kukaine sa- ne vēlas klusi un atcerē- lajkģ tj-opu vasara uzkāpiasi savā pret debesīm savas ziedu rokas kariokai. Vz ielām izauguši jauni
vā koncertā dziedās ari AJeruma. ties an savu.^ij ^^"^amasanas j^^ingalā. Pēc sausā ziemas perio- cauri visam lapu mākonim un, stendi, kur maskās tērpušies pār»
da, nemitīgās lietus gāzes atraisī»' neatrodot vietū^ ķur^^ devēii oārdod karnevāla niēderu-
V. Dārziņa, J. Ķepīša, V, Bērzkal- sokotaju Malvmi Vignen - Gnn-na^ L. Ganītas ?iranžētās tautas bergu. dziesmas. Komp. Haralds Berino,
_ .. _____ - , . kurš pavadīja Ē, Karlsoni - Ku
Reiters megmajuma, korim ap-^ j^^j ^pjj.jng-'go gadiem Rīgā. kad
laudējot, ieveda visnoslēpumainā- ļ viņa beidza Malvīnes Vīgneres -ko un suģestīvāko latviešu kom-' Grīnbergas dziedāšanas studiju,^yi-W/^Y^^o+„ Toni 75iīfi Tō v.Ac 5as absoMšanas koncertā Latvijas pomstu Jam Zaliti. Ta>us bi]u- ionservātorijas. zālē, speciāli To-si svētdiena, jo zale bija pilna ronto koncertam .aranžējis 3 tau-saules. Trauslu, bet harmonisku tas dziesmas, kuras tiks atskaņotas stāvu, smalki veidotu seju, dai- pirmo reizi, ļām, dziļām acīm, ļoti atturigs, ari- Programma noslēgsies ar 2 Ja-stokratiski mierīgs viņš gāja caui aplaudētāju rindām, pateikdamies par sumina jumu ar tikko manāmu smaidu un galvas palocīšanu. Studentēs valdīj a liels satraukums. 10 par Zālīti bezcerīgi jūsmoja
ņa Kalniņa tautas dziesmām, kuras izceļas ar spilgti un raksturīgi izstrādātiem pavadījumiem.
Bez studijām pie Malvīnes Vīgneres - Grīnbergas, Elfrīda Karisone - Kukaine vēl daudz guvusi no prof. J. Vītola un komponistiem J. Cīruļa un A. Jēruma „Detmol-
daudzas, daudzas. Tak arī vīrus'das laikos" — Vācijā, kā arī pēdē-
viņš valdzināja ar kaut ko nepa- l^U^^f koncertējot un „debite-
^ jot" ar komp. Jani Kalniņu un Ha-
raldu Berino Kanādas austrumu piekrastē Jaunbrunsvikā un ar komp. T. Ķeniņu,Toronto.
sakāmu visā savā būtē un mūzikā. Viņš mūs neuzrunāja, apmainījās tikai dažiem klusiem vārdiem ar. diriģentu un nosēdās pie flīģeļa. Birztaliņas niēģinā-jums:
šalc tu, birztaliņa; maigā valodā. Un es klausos, klausos tavā šalk-
' 'nā.
Bij. Dailes teātra aktrise E, Ar beidzamā vārda šalkojošo' Znotiņa-Kalniņa 21. februāri sv. akordu diriģents kori aptur, un Tnsvienības baznīcas zālē pēc notiek:burvība:Udz tam latviešu I dekla-mūzikā nedzirdētais akords, kās mācijii vakarā, veltot to touma-
devēji pārdod karnevāla piēderu-
jušas dabas auglības spēkus, kas ķerties, slīkst atpakaļ uz zemes mus — sejas maskas, serpent^^^^ visu dienvidū pasauli pārvērtuši kā garas ziedu virknes. Silti tro-' smaržu flakonus, kastaņetas.;. zaļumu un ziedu neprātā. Pāris'pu vēji dzenā nobirušos ziedus Vakara un nakts stundās pa ie-mēnešos koki pastiepj savus zarus — arī dienvidos ir sācies „pute-Uām neHpo neviens publisks sa-_ -—- ' nis" un karnevālu mēnesis! tīksmes līdzeklis. Ielas pieder ti-
ZIEDOJUMS
Valters Ziediņš, grāmatu tirgotājs un izdevējs, sakarā ar Draudzīgo aicinājumu ziedojis latviešu bēgļiem Vāeijā, Vircburgas. nometnē šādas grāmatas: Veltas Tomas Sēļuzemes sestdiena, Ingridas Vīk-? snas Dāvana, Zentas Mauriņas Uguns gari, Konstantīna Rāudives Dieva zīmogs, 1954. g. Druvas Li^ terārā gada grāmata, Knuta Ham-suna Pa aizaugušajām tekam. Kāmī Mēris.
Grāmatas nosūtītas vikārei Agnesei Ponei.
Karnevāla ieskaņas jau jūtamas ^ai gājējiem, kas raibajos karne-tūliņ .pēc Ziemassvētkiem. Gata- vāla kostīmos plūst milzu strau-vešanās tam notiek ar lielu inte- niēm kā liecos svētkos, Pilsētā le-resi. Jau laikus lielo veikalu vit- ^āk nekad nebijuši prinči un rīnas pildās karnevāla maskām un' pnnceses'un nekad nebijušas kal-kostīmiem. Visu mēnesi lielie mo- Pones un kūliji, neīsti un īsti kai-des preču nami negatavo nekā un gaučo, neīsti slepkavas cita, kā tikai karnevāla kostīmus, un īsti laupītāji, noziedznieki ti-
'E. Znoiiņas-Kalniņag deklamāciju vakars Toronio
Kanādas operas festivāla programma būs pteim
To zīmējumu pagatavošanai strādā veseli mākslinieku kadri. Visas pasiaules eksotiskais skaistums, mākslinieku fantāzijas ap-lidotSj ielikts kostīmos un maskā^ kam reālu formu dod labākie modes piegriezēji un šūšanas meistari. Dabiskie un imitētie
kai pēc maskām un noziedznieki bez maskām.
Un tad sākas korso braucieni. Bezgalīgas auto rindas lēnā gaitā virzās cauri pilsētai. Iejukuši krāsaino papīra lenšu mudžeklī, auto pēc auto virzās cauri priecīgu ļaužu jūklim. Ikviena mašīna apli-
dārgmetalli un. akmeņi viz un P^si maskām, maska ir pie stū-
tiķ ģeniāli uzbur zaļo birztalu pa-
na, Virzas, Skalbes, Lazdas, Strē^
izraudzījis Volfganga Dārziņa tautas dziemsas, kuras spēlēs piahiste Edīte Ozdla-Timērmāne. Aktrise sim vakaram rūpīgi gatavojas jau ilgāku laiku, un tas solās būt stilistiski noskaņots un interesants; Vakara atlikums paredzēts Saulaines bērnu vasaras kolonijas vajadzībām. .
vasara vējā uh lapu smaržā, tur. lertes, Dagdas, Ādāmsona, Tomas pina šalkt kaut kur pāri iņūsuļdaribiein^Starp^^^^ galvām telpā. Zāle sastingst kā brīnumā. Kompionista acis niirdz augšup vērstajā, it kā apstarotajā sejā. Āra spīd saule^ un, šķiet, aiz logiem šalko dzimtenes bērzi.
Burvības ātrisinājūtris vienkāršs. Zālītis bija nospiedis klavieru pedāli, un stīgas rezonēja mūsu balsti skaņā; Par kora pārsteigumu autors atkaļ tikai; klusu ^ pasmaida. Pēc mēģinājuma prom ejot, kād viņam daži drošākie uz-stāj, lai kaut ko pāsakaj^ viņš drusku apmulsis atbild:
Būs labi! Un atstāj:.mūs kā apmātus.
: Ka paies desmit gadi; un es kļūšu šī vīra, patiess draugs, ar ko mums būs visdziļākā saskaņā mūzikas lietiās, tik pārdroši domāt es tomēr neiedrošinājos nē sapnī, lai gan jaunatne palaikam- mēdz būt pārgalvīga. Toreiz es sevišķi slimoju ar kaiti, no kuras gan pavisam izveseļojies neesmu nekad: manas rokas un kājas Un manu mēli sai--stīja neizskaidrojams stingums tieši pret tiem, kas māni visvairāk pievilka. Pavisam nemanot jau Pē-terpilī iepazinos ār vairākiem mūsu izcilajiem mūzikas darbiniekiem, es šo pazīšanos ne tikai neizmantoju, bet pat neveicināju. Man šķita neiespējama lieta apmeklēt kādu no viņiem mājās; it kā es būtu ārzemnieks uh dzīvotu Francijā, kur ģimenē ieaicina tikai visintīmākos draugus. Tā es, diemžēl nekā nevaru pastāstīt par Teodoru Reiteru Peterpilī, jo arī viņš dzī-
Operas festivāls, kas notiks To-ronto Royal Aleksandra teātra telpās, šogad sniegs visiespaidīgāko programmu, kāda redzēta pēdējo piecu gadu laikā, kopš festivālu sāka rīkot, uzvedot četras operas parasto triju vietā, pavisam dodot 16 izrādes. Festivālu rīko Karaliskās konservatorijas operas trupa, sadarbojoties ar Toronto operas festivāla sabiedrību.
Jauns darbs trupas repertuārā, ko vēl līdz šim neviena trupa Toronto iiav uzveduši, būs Volf a ^ Fē-ŗari komēdija „Tēvu skbla",^kas pirmo reiz uzvesta 1906. g. To diriģēs Enests Barbirii, kās pazīst Volfu - :Ferari no Itālijas laikiem; Barbini diriģēs arī Bohēmii. Pārējās divas operas: Džiāha Menot-
ti Konsulu un Verdi Rigoletto dir riģēs Nikolajs Goldsmits, Režisors visām četrām operām būs Geigers - Torels.'
Var piezīmēt, ka šogad visu Toronto dzīvojošo konsulu kundzes uzaicinātas iestāties KaK^aliskās konservatorijas operas dāniiu komitejā, JComiteja uzņemsies biļešu pārdošanas darbu, bet Operas: fe-itivāļa sabiedrība sekos sāimnie-clskai pusei. ':,
Festivālā diriģenti uh-daži dziedātāji būs eiropieši; kas līdz uz šo zemi atveduši savu talantu un pieredzi, lai sadarbotos ar kanādiešiem no visām provincēm. Biļetes katrs var sev nodrošināt pie New Canādiāns Šervices,r415 Jarvis St., Toronto (RA 5581).
laistās tērpu veidojumos, krāsaino zīdu apšalkti, melno samtu izcelti. Ir ļaudis, kas par vienu karnevāla tērpu nežēlo izdot 500 dolāru. Nabadzīga kalpone visu gadu rūpīgi krāj naudu, lai to iztērētu vienā karnevāla naktī. Uzģērbusi princeses tērpu, viņa iejūk šīs nakts virpulī ār; lepni paceltu galvu, pasauli nolikusi pie kājām, Karnevālā nakts, kas pie-ār greznumu un
ierauj savā "histērijā visu zemi.
res un maskas mīkstajos sēdekļos. Vairākas maskas sēd arī auto priekšgalā un no ģitārām un citiem mūzifcas rīkiem izbur eksotiskas melodijas. Gandrīz ikvienam gājējam irokā ir smaržu fla^ kons,^un, kad tie visi sāk smidzināt, ielas ietinas smaržu mākonī. Tauta'reizi gadā vēlas noreibt, noreibt parfima mākoņos un nozust konfeti, serpentīnu un talonu virpulī, noreibt karnevāla prieka. Cilvēki reizi' gadā grib
Tumšajās tropu nakts debesīs ^^P^iecaties no pas sirds, un sim spoži mirdz dienvidu zvaigznes.^^^^^^ "^ka nav zel Au-
Klusi šalc palmas/ Silti, mitri braucieniem, seko masku gājie-
ni. Rīb bungas, skan kastaņetas un zvārguļi, sietiņiem deju ritmā gaisā paceļoties un nolaižoties.
® Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes statistika, kas aptver 3.000 Ņujorkā dzīvojošo latviešu, rāda, ka pagājušā gadā kristīti 43 bērni, bet mirušas 37 personas (25 vīrieši, 12 sievietes). Ir zināmi vēl 16 bērni, kas dzimuši 1953. gadā, bet kurus .kristīs vēlāk. Tās rāda, ka dzimušo skaits stipri pārsniedz mirušo skaitu un dabiskais pieaugums ir lielāks par to, kāds mums bija pirms kara Latvijā. No 43 kristīto bērnu vecākiem divi tēvi un divas mātes ir cittautieši.
1953. gadā iesvētīti 38 jaunieši (16 zēni un 22 liiieitehes). Iesvētīto skaits papildināms ar 4 pārnācējiem noceltām ticībām.
Vērojams, ka latvieši vēlu dodas laulībā. Laulāto caurmēra vecums — līgavainim 35, līgavai 32. Amerikā jauniešu caurmēra vecums, kas dodas laulībā, ir mazliet pāri par 20 gadiem. Pag. gļadā salaulāti 35 pāri.Tikai vienā gadījumā vienam no laulātiem bijusi cita tautībā, v":
Mirušo skaitā atzīmējams, ka vīriešu ir divreiz vairāk kā sieviešu. Miriišo caurmēra vecums ir vīriešiem 58 gadi, sievietēm — 62. Nāves cēloņi: 14 miruši ar trieku un sirdsslimībām, 10 — ar ļaundabīgiem audzējiem, 8 — ar citām kair
lut; draudzes grāmatnieks darbo^ sies pie baznīcas pirms un pēc dievkalpojumiem, un dzirdēts, ka var līdzīgiem pasākumiem, domājot arī vēl citi.
. GRĀNŌ \
tēm, 3 aizgājuši traģiskā nāvē un
. . . - ^ .- . . .. 2negadījumos. 24 guldīti zemē,
voja sai augstajā, man nepieejama! 13 pārpeinoti;
tautas dejās, kurās izpaužas gra-ciozitāte un:ri*i#J^ais sķaistuins; Par tō priecājās cittautieši,. bet mēs paši jo vairāk, jo tās ir mūsu tautas "sendienu garīgais mantojums. Dejas pieder: tām mākslām, kuras radušās pirmās kā svētās dējas, ar kurām kalpoja augstākai; varai. Mūsu vecā valoda, mū-mu senceltnes norāda uz diženu pagātni, tāpat mūsu dejās. To mēs lieku reizi redzējām arī V. uhE; Dzelmju tautisko deju sarīkojumā Čikāgā. Skatītājiem sevišķi patika Karavīru deja. Kas tie bija par jaukiem un brašiem jaunekļiem, kas tā bija par varenību, kaš izpaudās šai dejā! Bet arī citas.dejās ritēja raiti un disciplinēti. Atnākušie amerikāņi bija visai sajūsmināti. Labo noskaņu pasvītroja Valža Vītoliņa līētprāT tīgā dejotāju apgaismošana.
Vakaru kuplināja ar tautas ' dziesmām Anna Tdlks, pianists Valdis Treimanis, bet tautas dzejās : skandēja Smaida Oše. Dejas jo uzmanīgi pavadīja Baiba Dum-
jiem.
Kursiķis'
,^^:^emmm,mm.m® ŅujoAas latviešu organizāciju ^.'^SSH^j^Sd'laS^ gan darba sarunas vēlākos gados padomes prezidijs savā sēdē .4.'garā, kuram ieskaņu īsā uzrunā Rīgā, kad Reiters ar savu kori jau februārī apsprieda vairākus sva-; teica Edgars Krastkalns, pakavē-bija slavas augstumos, būtībā tikai i rīgus jautās kas attiecas uz' joties pie mūsu tautas deju choreo-vienas- no daudzajām un šim tema- ^: latviešu koloniju Ņujorkā, grafijas un izcelsmes. 0. Kss
Vispirms pārrunāja kultūras die-
tam klāt.
maz būtiska .varētu pielikt
gan Reitera kora oficiālā ,ņb-dibināšanās noMa krietni vēlāk Latvijā, man tomēr šķiet, ka sekmes tam meklējamās jau Peterpilī. Faktiski, zināms, Reitera koris pastāvēja jau tad, no šieitt pašiem Birztaliņas ūņ Biķera mēģinājumu laikiein, un tāpat iezīmējās šīs teicamās mākslinieciskās vienības pa-mattradicijas, ko pirmais kodols pārveda ņo ziemeļiem dzimtenē. Jau tur, vsffijūt, ļdusibā, šefs bijā skaidri nospraudis savu tālāko ceļu: neatlaidīgi tiekties pēc visaugstākās pilnības mūsu: kora kultūrā, (Turpinājum$ sekos).
VAI JŪS
: Kanādā ir brīva lauksaimniecībai derīga zeme? Kanādas zemes platībā aplēstai už 3,466.556 kvadrātjūdzēm, no kurām 550.000 kvadrātjūdzes aizņem lauksaimniecībā izmantojama vai lauksaimniecībai derīga zeme.
Kanādas neizmantotā, bet pief zināmiem noteikumiem lauksaimniecībai derigās zemes platība svārstās starp 25 un 27 miljoniem akru, kas varētu dot vajadzīgo zemēs Dlā= tību kādām 158.000 līdz 168.000 lauku saimniecībām, šīs papildu zemes platības Kanādā sāks kultivēt tikai tad ,kad manāmi būs pie-
nu jautājumu. Kultūras dienu komisijā ievēlēja A. Freijū, J. Skrundēhu un V. Tumanovski. Šai komisijai, pieaicinot lietpratējus, jāizstrādā kultūras dienu progarmma. Kultūras dienās Ņujorkā riotiks laikā <no 14, februāra līdz 3. aprīlim; Ievadījumā būs latviešu vēsturnieku sanāksme Baltijas brīvības namā 14. februārī. Tanī pat dienā notiek arī prof. ij..;Liberta izstādes atklāšana. Lūgs visu konfesiju baznīcas noturēt kultūras dienām veltītus dievkalpojumus. Paredzēts sarīkot izstādi tirgu Betlēmes baznīcas apakštelpās, kur būtu redzamas latviešu grāmatas, daiļ-aniatniecības un latviešu skolēiiu āaM. Kultūras dienu laikā paredzēts sasaukt arī kultūras darbi-liieķu konferenci iin sarīkot studentu dienas. 3. aprīlī paredzēts nkot kultūras dienu noslēgutna aktu ar mākslinieciskiem priekšnesumiem un sekojošu dēju Bēthovena zālē. Aktu atklās padomes priekšsēdis V. Ignats^ bet pārskatu par kultūras dienām sniegs ALi^ kultūras biroja vadītājs E. Freivalds. Visās organizācijas lūgtas sarīkojumu, kas notiek kūltfiraš dienu ietvaros, atlikumu nodot Kultūras fondam.
^ Katrai tautai ir savas tautas dziesmas, tautas ^dejās un varoŖu teikas. Katra iāuta uz savām gar
audzis iedzīvotāju skaits, vai arī ra vērtībām ir lepna un mīl tās.
_..^i..xj«s„:^. «ŗāpat tautas tērpi mums ir
krāsu saskanīgi, tā ir arī mūsu
ievērojami paplašināsies aizjūras tirgi.
, ĻINKOLNA ;
@ Ņebraskas latviešu palīdzības biedrība 20. janvāra sēdē, kas notika Linkolnas latviešu; ēv^lut. draudzes namā V. Žvirgždiņa vadība, jaunievēlētā valde konstru-ējās šādi: pr-ka vietnieks P. Ga-
saaan. Mani, hemdt'
jdihāšu mammti.
vars, sekretārs A. Liepnieks, kulturālo un sabiedrisko lietu vadītājs — E. Jansons, jaunatnes "vadītājs H. Jesifers, kasieris jM. Balodis, mahtzinis-biedrzinis — j, Danenefelds. v
j® Biedrības. Palīdzības fonda jaunievēlētā valde ir konstruēju-sies sekojoši: Fonda priekšnieks Ernests Ādminis, .328 So 28. ielā, tel. 5-9866. Sekretārs Jānis Lāi-viņš, 440 So 12. ielā. Kasieris — Harijs Jostsons 430 F. ielā, tel. 4-3147.
:.r■ •/•^ kalamazū;;^
@ Kalamazū latviešu biedribas pilnsapulcē nO 159 biedriem bija ieradušies tikai 25. Par biedrībās priekšnieku ievēlēja līdzšinējo P. Austriņu. Pārējos valdes amatus sadalīja šā: prrka vietn. J. Salna, sekretārs K. Grīnvalds, vietn. v. Miķelsons, kasieris ARēirivaids, biedrzinis A. Āboliņš iln A. Znat-najs, sarīkojumu nod. vad. A. Rāva un' A. Zadiņš. Revīzijas ķomisi jā Gāzērs, Brūveris ūnJ. Osis. Dāmu komitejā par pr-ci ievēlēja līdzšinējo J. Osi, bet Yaldē Brutani, Brūveri un Sildegu. Par delegātu už ĀLA's kongresu — J. Salnu. # Kalamazū ;ev. lut, latviešu draudzei, kuru apkalpo mācītājs; A. Piebāļgs, notikušas draudzes padomes un dāmu komitejas vēlēšanas. Padome ievēlēja baznīcas valdi_ un revīzijas komisiju šādā sastāvā: Priekšnieks J. Gailis, vietn, H. Bergmanis, sekretāre A. Kalniete, vietn. J. Avotiņš, kasieris A. Grā-matiņš, vietn. J. Lapiņš un valdes loceklis E. Jirgens. Revīzijas komisijā: J; šķerbele, J; ^ands un E. Berstis,
Dāmu komitejas valdē ievēlētas: priekšniece E. Birzniece, vietn. M. Bērziņa, sekretāre Z. Jumiķe, kasiere A. Bārzdele; draudzes sarīk. māksi, daļas vad. A. Ruševica, baz-nīcas greznošanas pārz. I. Zānde, saimniecisko lietu vad. E. Stiene, M. Rāve un A; Riškevica.
;:;/^:;:^;milvokos;;v;^
§ Pēdējā gadā laikā vismaz kāds pusducis latviešu meiču, vai nu negribēdamas vai nevarēdamas sagaidīt savas tautas dēlu, apprecējušās ar amerikāņiem. Puisieši, cik zināms, tikai ar vienu izņēmumu, no jauktām laulībām līdz šim gan vel spējuši izvairīties, bet citādas vēstis nāk no Milvoku kaimiņiem^ Viskonsinas galvaspilsētā Medisbnā amerikānieti par sievu apņēmis kāda agrāk labi pazīstama^saim-nieciska darbinieka dēls uņ Čikāgā savukārt līdzīgi rīkojies izcila latviešu komponista dēls, kas tāpat kā pirmais ir ar akadēmisku izgl^ tību.
^ Latviešu grāmatu cienītājiem Milvokos turpmāk būs. lielāks piedāvājums un labākas gara mantu iegādes iespējas nekā līdz šim: J. Platā ģfāfiiatņīcāi darbosies 3 iib-
tvaiki, līdz ār augu. un ziedu smaržām, kāpj gaisā no zemes
mežiem tin ūdeņiem; Pē^^ „ . . ... , .
kur tālumā sadzirdams monotons ^ai ikviena gājiena pneksa izvir-troksnis. Melnajā nāktfsasaucas^ -lokanas maskas, kas strauja
deju ritipā aizrauj visus pārējos. No vaļējiēniļogieņi un balkoniem līst: krāsainu papīru lietus un izšaujas serpentīnu strūklas, kas ietinas ziedošo koku zaros bulvā-, ru malās un nolaižas virs gājēju galvām. Cauri šai panorāmai blāvo pilsētas ugunis, bet pāri visam tāni siltās tropu nakts debess lej savuL spožo zvaigžņu mirdzu-
mu. :,;;-'^':'r" Ap pusnakti karnevāla prieks iesaltas■ greznajās sarīkojumu zālēs, atstājot ielas vēlīniem gājējiem un sapņotājiem. Varbūt viņi klusi skumst par iļlūzijām, kas izgaist līdz ār karnevāla nākti? Latīņāmeriķas karnevāls ilgi paliek atmiņā arī tiem dāudzājiem Jŗzemjū viesiem,'kas hp Ziemeļamerikas var atļauties dārgo jūras "vai 'gaisa ceļu. už .lielākām PienVidaineŗiķās' karnevālu pilsētām, sevišķi uz tās metropoli Riodežaneiro vai Sanpāulo.; Ņujorkas lielie pasažieru ^satiksmes tvaikoņi karnevāla laikā iekārto
# Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ēv.-lut. draudzes locekļi savai gadskārtējai kopsapulcei pulcējās Iirimanuela apakšējā zālē š. g. 31. janvāri. Sapulces dalībnieku skaits šoreiz bija stipri lielāks kā pagājušā gadā un tajā piedalījās 97 pilntiesīgi draudzes locekļi. Pārskatu par draudzēs dzīvi un. notikumiem pagājušā darbības gadā dievkalpojumā sniedza draudzes mācītājs prāvests J. Ozols, atzīmējot, ka draudzes locekļu skaits pieaudzis par 123 personām. ; Sapulci atklāja draudzes priekšnieks >E; Pētersons, bet vadīja J. Sproģis un protokolēja A Ever-soņs. E. Pētersons sniedza ari vispārējo pārskatu par draudzes, valdes un padomes darbību 1953. g., kas bijusi visai sekmīga. Kasiera ziņojumu sniedza J. Miezis. Bu: džeta gads noslēdzies ar 659 dol. atlikumu, jo kasē ienācis 519v dol. vairāk kā bijis paredēts. Tautiešu devīgā roka izpaudusies arī atsevis-
pat speciālus braucienus ^Rio ķās koUektēs,' pie kam vienas de- Carnival Cruises, ar galveno no-vums bijis pat 121 dol. Ziedojumu i^i. j x oa«aXip«:p^ ipcnpin vākšanu, sarīkojumus un palīdzības ^^7.^ ^ ^.f ^^^5'!"",'.^^^^ darbu raksturoja dāmu komitejas redzēt karnevālu Rio! Visi sie
un palīdzības komitejas pārstāvji, braucieni norit karnevāla zīmē.
Sarīkots baz^s,:^^Z^^^^^ ko ziemeļu viesiem
dziņs, atbalstīti trūcīgie tautieši
■ I
daļas arī citos pilsētas rajonos, ev. ku salidojums.
Vācijā un Austrijā, par ko saņemta archibīskapa tēva pateicība. Atsevišķos gadījumos sniegts materiālais atbalsts tautiešiem uz vietas. Revīzijas komisijas ziņojumu sniedza Arv. Jansons. Sapulcē izteica valdei pateicību un saskaņā ar projektu sadalīja skaidro atlikumu: 500 dol; nekustamu īpašumu fondā, kas nu pieaudzis uz 1700 dol,, 150 dol. latviešu sestdienas skolai, pabalstiem, 100 dol., skautiem un gaidām pa 20 dol. un atsevišķas nelielas sutiimāš tuberkulozes un bērnu triekas apkarošanai. Sauiil-ce pieņēma valdes un revīzijas komisijas ziņojumus, budžeta projektu tekošam saimniecības gadam un atzinumu, ka jaunievēlētās padomes, pilnvaras turpmāk būs Uz diviem gadiem. Padomē ievēlēja: E. Pētersonu, K. tālbergu, J; Miezi, A. Valdmani, N. šubaņu, J. Rut-mani, A. Eversonu, V. Fricsoni, J. Leimaņi, P. Libantu, A. Jauno, P. Kalniņu, V. Spolīti, V.Graubi, bet revīzijas komisijā O. Kreitālu, Ed, Sliedi un A. Grīnbergu. Pieņēma priekšlikumu par atsevišķa kāpu nodalījuma ierīkošanu latviešiem .Wood Lawn kapos un 10 kapu vietu iepirkšanu. Visi klātesošie apsveica projektu pair bērnu vasaras kolonijas ierīkošanu. To paredzēts rīkot: agr. P. Finartija saimniecībā apm. 20 jūdžu no Grand Rāpidiem, ļoti jauka vietā, ezerā krastā, šim nolūkam budžetā jau uzņemts 200 dolāru. Dzīve šajā kolonijā Varētu būt visu vasaru, atsevišķās maiņās, dzīvojot telpās, vai, ja dalībnieku skaits biitu. liels, arī teltīs. Draudzēs mācītājs prāv. J. Ozols ziņoja par jaunatnes pulciņa darbu, kas jau Sekmīgi darbojas. Septerņbra mēnesī paredzēts Mičigenas valsts latviešu jāumešu pulcina dālībņie-
dod karnevāls dienvidos, kad viņu dzimtenē ir dziļa ziema, ir tiešām liels, un^ ļaudis, kas to var atļauties, tam naudu nežēlo. Ko Šveice un citas tūrisma zemes Iegūst no ārzemniekiem ar saviem gleznainajiem kalniem, to viena p^ti Rio panāk ar savu karnevālu.
K. Sidars
CEĻA VĀRDI i
Mainīgās sievietes ir vairāk ^ paciešamas r.ekā monotonās, lai arī cik nepatīkamas būtu daižas viņu mainīšanās. Viņas dažreiz nogalina, bet nekad nepamet Bernards šovs.
Nekad nevaicājiet savam vīram, vai viņš jus mfl,— ta? viņu samulsina neatkarīgi no tāj vai viņš mii, vai ne.
Anonīms.
$ -
Kāda cilvēka lielumu var noteikt pēc to lietu lieluma, kas viņu spēj saniknot
Edlajs Stīvensens.
Labākais veids, kā izaudzināt vienu bērnu, ir divi bērni. Marselīne Ko(ksa.
■-9.
Audzināšana ir tas, kas paliek pāri, kad esam aizmirsusi visu, ko mums mācīja.
Lords HelifaksS.
uz REDZfiMOS HAMILTORAS
PtIKAS UN BARUAS
SĀĶyi>|5 PLKST. 8.00 VAKARĀ 69 PRINCESS ST.. HAMILTONĀ