Sestdien, 1954. gada 13. februāri
Hugo Atoms
SPECIĀLRAKSTS LA NO JAPĀNAS
iiip
Par lieSu nepatika pasaules „b-^„„_„-
pacēlusiei balss — kas Hieļaujas sevi ieaijāt viltus jmiera miegā. Kādi motīvi šai ,,izlēkšanai^ un asai ruiiāšanai pret saviem nese-jīajiem cīņas bledriemf — sabiedrotajiem? Vai tā ir tautas asins balss — davot griba, vai tikai tukša runāšana? $i spēcīgā, mazliet drebošā balss pieder pasiiinajam prezidentam Rī, kas vēl zēna gados savu dīvi ziedoja savs! dēšanām nolemtai tautai.
Lai gan Koreja šodien ir nabadzīga un šasi:elta zeme, tas vairāk kā četri tūkstoši gadu garā vēsture viņiem: dod ticību url spēku grūtumus pārciest. Šņorēja piedzīvoja savas kultūras uzplaukumu Jī dinastijas laikā. Tā,: piemēram, ķīniešu burtus izlēja raetalļā jau 1403. g., tad arī sākās neskaitāmu grāmatu izdošanā, gadu desmitus pirms Gutenbarga bībeles iespiešanas; Zem karaļa Sejonga vadības 1443. g. zinātnieks čong In-džī izgudroja jaunu, fonētisku alfabētUi kas deva iespēju/katram korejietim īsā laikā iemācīties rakstīt un lasīt ar šo 154 fonētisko saliekamu burtu palīdzību (šodien var iztikt ar 24 burtiem, kas iekopoti rakstāmmašīnā un tāļrakštu aparātos). Pec vēsturnieka Korāna (Gpuraht) sakopotās bibliogrāfijas Korejā tika iespiestas 3.200 grāmatas jau pirms 1895. ģ. Šie darbi esot bijuši ļoti augstvērtīgi savā zinātniskā saturā^ tāpat arī oriģināldarbi militārā zinātnē, medicīnā un valodniecībā. Korejieši 1420. g. hodibiņājuši .Karalisko literatūras ķolledžu. Šis, liz-plaukupis tomēr apsicis, zeme tika nogriezta ino ārpasaules un korejiešu izglītrfc»a sāka palikt iepakaļ. Kad eiropieši uzņpma sakarus ar korejiešiem, Rietumu pasaule biļa jau tik tālu attīstījusies, ka kore-iļešu izglītība likās esam primitīva.
Japāņu virskundzība Korejā tautas izglītības līmeni neko augstāk ■nepacēla..;'-'
Korejas traģiskais liktenis atklājās 1945. g. 14. augustā, kad Padomju Savienība un ASV uz slepena nolīguma pamātai ko parakstīja Jaltas konferencē 1945". g. februārī, sadalīja Koreju un atbruņoja Japānas karaspēku. Krievijā 13. aug. Korejā iepludināja 200.000 vīru lielu armiju, un ASV bruņotie spēki 8. sept. izcēlās Inčonas osta pie tagad izpostītās Seulas.. Pēc Ņujorkas i/Times" 1949. g. 29. māijā ziņām Korejā 1945. g. oktobrī ASV militārajos sjiēkos bijuši tikai•77. 643 vīri. PUsala| trīsdesmit miljoni iedzīvotāju pēc gandrīz četrdesmit apspiestības gariem gadiem atbrīŗ votājus saņēma ar iavilēm. Bet ar laiku korejiešu gžļyilēs tomēr ri-mās, un tautā pacēlās t>al^s, pieprasot nekavējoties šo divu atbrīvotāju izvākšanos. Korejieši vēlējās paši vadīt savas valsts dzīvi. Radās nesapilašanās 38: paraUēlēs dēļ. Komunisti nevēlējās izdarīt vispārējās vēlēšanās. ,
Pēc Maskavas konferences, kas notika 1945. g. 27. dec, lietas pasliktinājās. Maskavas nolīgumā bi-
ja teikts, ka Koreja pāries četru valstu aizgādniecībā uz pieciem gadiem. ASV un Padomju Savienībai bija jāsniiBdz palīdzība Korejas pagaidu valdības radīšanai. Kad sīs ziņas atklāja korejiešiem, (iārbs visur apstājās, un tauta protestā demonstrēja. Zemē saka uzplaukt politiskās partijas, uh līdz 1946; g: martam Korejā darbojās 134 partijas. Apvienotās Nācijās 1948. ģ. janvārī uz Koreju atsūtīja vēlēšanu pārraudzības komisiju. Bija nolemts izvest brīvas vēlēšanās visā Korejā, lai pēc tam krievu un amerikāņu spēki varētu atsāt Koreju. Krievi Apvienoto Nāciju komisiju Žiemēļkoreja neielaida, tad tomēr 1948. g. 10. maijā Dienvidkorejā notika vēlēšanas, un 31. maijā sanāca Nacionālā sapulce, la! 12. jūlijā pieņemtu 'jaunās Korejas demokrātiskās republikas konstitūciju. Sinģmanu Rī 20. jūlijā ievēlēja orezidenta amatā ar gandrīz diktatoriskām pUņvarām;
m daudz pasaules prese runāts Krievija notikušajām "SieS un Eiro-
runīgajā informāci a saskalil paheso Krievijas ainu nav viegli. vSiHs Associaled
pā Mi^ē liek publicēla rakstu sērija, kujas'^ors ir 20 f?^]", J3di^^ ^tS^o Press korespondents Hennjs Sīpiro, Savus ieskatus par Knevjjas ap»¥f!'«™,,^..is-is.
notikumiem oojsevi&u luoiuuje. oez lam -
St^i^u^^^^ T^&ajā - rādīts/ka Malenkovs ir bīstamāks
par Siaimu. - Celuržaja - ParBerijas krišanas aizkulišu ua ar Id krišanu saisfiiiem poli-
r "?^i©m notikumiem un io sekām.
xrni^o^^.& .boševistiskās ŗc- <iŗ pavisam patstāvīgas un ar ag- Tādēļ nav brīnums, ka jau dažu volucijas Padomju ^^lemba par-, ŗ^ķaJām. ije^aSSias: pretēji nedēļu laikā pēc stāšanās amatā
36 gadus pēc
,jlūcijas Padomju Savienība par- fjm nesandzināmas; p^^^ Maļenkova valdība bija populārā-dzīvo atkal jaunu revolucionarji kollektivizāc jas un industrdiza- f^^^^^^^^ nāves. Un sākas kas var stipri parvei- cijas procesiem, kupem sek^^^/^ki^S^^ mies seju. Desmit mē- smagi satridnāumi v^^^^^
......_____ kopš Stā ina nāves šķiet, ka tagadējās pārmaiņas at- FJļf*{.^^?^ii^^^
MaJenkova režīms ir tik dziļi^^. rod iedzīvotāju piekriš nSSina^f^ laidies uz iekšēju refonnupoliti. balstu, jo nepm^^ V,; oftSnšaTiās no tās būtu ne- mantas ^u^
attīstTfc«a,
4ot visas zemes sejiļ^^cpiiut^»^ ""J^^^V^'^i^''^^^"" «I^oina^ āt' priekšgājējiem: jo vtiiircm aug^ nesu laikā kopš Staļina nāves sķiet, ka tagadējas pārmaiņas, ai- Jļ^ļ^^^^ jo ēnā
cilvēks
tonār'it" labāk paēdis, labāk apģērbies, mazāk sarūgtināts,
kii, ka atkāpšanās no tās 1 novēršami saistīta ar visai nām sekām. Nav nevienas noza
J^" Esmu padomju valstī nodzīvo-m seĶam. JNav nevieiias aoza. jis divdesmit gadu. Pirms kara, res,.kur nebūtu sa]u^^^
jebkad kopš revolūcijās laikiem 1917. gadā, ja aitskaita 1921. ^ 1928. gadus. Un, protams, tas viss
Baltijas valstu jautājums ASV Senāti
SNIEDZAM LIETUVIEŠU PUBLICISTA ALMUSA MUMS PlĒ»
SŪTĪTO BAKSTU:
šanu Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Rumānijā, Bulgārijā', "Ungārijā un Čechoslovakijā. Re^
Senators P. R Dagless (d&mb krāts no Ulinojas) iesniedzis ASV Senātam divas rezolūcijas, kurām lielu vērību ļriešķiŗ verdzināto zolūtija prasa- lai n^^^ žautu irimdinieki. Senators D&g-ļapsūdžē^^ less ir pazīstams Uetuviešu draugs nētās zemēs: 1) varētu atbr^i
un viņš ir apsolījis par rezolūd jām savā runā sniegt tuvākus paskaidrojumus Lietuvas valsts svētkos Čikāgā»
pret drošības naudu, 2) tās nedrīkst aizturēt, ja nav uzrādīta tiesas apsūdzība, 3);lietas jāiztiesā atklāti- bezpartejiskas tiesas
Pirmā no šīm rezolūcijām ie- Priekšā. 4) apsūdzētiem ir tiesī
teic ASV Ķorigressmanosodīt^^ domju Savienību par tās agresīvo pblītikū un lauztiem solīju-
bas pieaicināt padomdevējus un uzdot lieciniekus. Tālāk prasīts, lai ārzemju preses pārstāvji va^ē^
polītiķas„jaunais kurss." __________
PAGRIEZIENA PUNKTS ^al^^l^^S^^S'ledSiem S^uirS^'^^r'-^' ^f"" icešanios soļus, lai panāktu pilso,
vesturiskajiem^notik^m^^^^^ ?aimniedškŽ^iS (NE-' fTun,«»«ums sekos.).- nisko; un reliģisko' brīvību ato
------- •*'^'Mrfr\W»Tmi1 IrJļ
v*«.u ; ^ , I tu ļjut klāt tiesu sēdēs, lai katrai
miem garantēt; ^strumejrop^ bažmčai būtu tiesība noturēt sa» sateUtiem runas WPres^,°^ i ^ aiēvkalpojumus, lai valdība bas un cilvēka tiesības. ^Si re - ^ ^^j^^^^^^os baznīcās iekšējās lie-lūcija paredz, ka ASV Kongress
,_____-. , ... . iesmegtu Apvienotām Nfeijām tas un ^ garīdznieki būtu pasar
tiek pieskaitīts par labu tagadējai priekšlikumu spert visus nepie- 8»*' P^e* vajāšanām no valdības
Zīēmeikorejā viss notika nlāna un grafikas. Krievi Korejas ziemeļos iepludināja tūkstošiem uzticamu korejiešu komunistu, kas (gadiem ilgi bija baudījuši patvērumu un mācījušies ko-mūnīstU; doktrīnas tuvējā Sibiri-jā. Viņi jau 1946. g. saliedējās vienotā politiskā fronte un iever lēja Kimu Iļ-songu Provizionālāis Zierrieļkorejas pilsoņu komitejas priekšsēdētāja postenī. Komunisti 1946. g, 3. nOVw izdarīja mums labi pazīstamās ,,'brīvāš', vēlēša-r:as, kur četri miljoni reģistrētu vēlētāju ievēlēja 3.459 deputātus, no kuriem 453 bija sievietes. Pilsoņu komitej as, pārstāvj i 1947i ģ. februārī apstiprināja jau komū^ nistu iedzīvinātos likumus un radīja Nacionālo saeimu, kas ievēlējā vienpadsmit prezidija locekļus pēc Kremļa parauga. Visaugstākās pilsoņu vadības© orgāna vēlēšanas notika 1948. g. 25, aug., un tas 9. sept. proklamēja Korejas pilsoņu demokrātiskās republikas dibināšanu. Ar to tad arī izgaisa vKprējas apvienošanās cen-tienij un 38. paŗelīēles dzelzs priekškars žvadzēdams pārcirta pussalu divās daļās, atstājot ziemeļus komunistu verdzībā un
l^^'^ic^? '5'''""^^^1''°^ iedzīvināšana, pieredzēju, kā
vētraino laiku^l^as pazīstams ar notika kollektīvizācijas un indu-nošaukumu NEP's Uaunā. saim- striālizā^iiarns^^?^^^ niecības politika), kad 1923. gadā j^ S ^sāS^^^^^^ pasludināja pirmo piecgades plā-šanJ"^^^^ nu _unJ)eidzot ar 1932. gadu, kad valstī kā karsto/tf iuksto karu. sakas kara gājiens pret zemņie-, šo padomju valsts vēstures „ver-
stes stabu" ārējās pazīmes bija tās, ka iesākās slepeni un atklāti ļ;;^T'*"~V--" ■ - .: -, ..uzbrukumi" un „kara gājieni"
fe^^aSS^ ^^V^^P'^'???^"'^-' P^^* patiesajiem un iedonātājiem jam.pārmaiņām. Var puslīdz no-'ienaidniekiem. Kur nebija panā-teikti pieņemt, ka sī „jaunā kur-^ kama šo Jaužu ģrupU fiziska iznī-f «liSf V m ap ciriāšana, turtSiagarīgi no-^
StaJmu tuvējo partijas -viru gaļ- maitāt. Un šiem upuriem nav
Staļina nāvē atraisīja to vīru iniciatīvu, kas jau vairākus gadus
P^^ļvas. Ja plānu iedzīvināšana tik skaita.
ilgi aizkavējās, tad tas izskaidro- „. ^ .. jams ar partijas iekšējām tieša- fet nekad, agrak^ es. padomju skaņām, kur liela loma piekritapieredzejis,|ka bu-
I tu kads notikums apsveikts ^pat ar nenoliedzamu sajūsmu, kā tagad tas notiek attiecībā uz Maļenkova „uzbrukumu" iekšējā frontē. Tādas lietas agrāk nebija, i notikušas: pārmaiņas, no kurām ļaudīm nedraud nekādi zaudējumi. Iesākās pat" tžids kā dzīves uzplaukums —- protams, pēc padomju cilvēku mēroga.
Berijam.' •;■
ZEMES IEDZĪVOTĀJI FIEĶPIT ,JAUNAJAM KURSAM."
Ja Maļenkova ievadītās pārmaiņas ir salīdzihāmas ar padomju vēsturē notikušajām citām pārmaiņām, tomēr vienā ziņā tās'
ATkAL TĪRĪŠANAS PADOMJU SĀrVIENĪBAS REPUBLIKĀS
Padomju radio ziņo par jaunām pārihaiņām Moldāvijas, Ķazach-stanas un Lietuvas republikās. Diplomātu aprindās domā, ka Ma-ļenkovs šādā cejā turpina nostiprināt savas pozīcijas, ieceļot sev uzticamās personas atbildīgos amatos. Moldāvija partijas priekšgalā iecelts Z, Serdjuks, līdzšinējais partijas vadītājs Ukrainā.' Z. Serdjuka iecelšana liek domāt, ka Moldāvija radušās grūtības ārna-
nekrievu
cionālajām tendencēm
______________ __________ _ iedzīvotāju vidū. Serdjuka
dienvidus birīvas pasaules paspār- viims iepriekšējā postenī bija iz-
nē. Abas valdības teicās reprezen- "^SII^? nacionālismu
. ,_. Ļvovas apgabala,
tejam visu Koreju, tai sakara zie- - - - ?•
to, kā viņam nav izdevies palielināt lopu skaitu savā republikā, Poriōrtiaŗenko un Brežņevs ir augsti stāvošas personas komunistiskajā hierarchijā, un ja tādas sūta uz KazachstanUi tad tas nozīmē, ka stāvoklis iry nopietns un tuŗ nepieciešamas radikālas pārmaiņas.
Viļņas radio ziņo, ka līdzšinējais kompartijas Centrālkomitejas sekretāra vietn%s E. Ozarkis ie-celt| par Lietijf^^ ministru pre-zidehta vietnieku. Pagājušā gadā padomju prese rakstīja par „no-pietnām kļūdāin nacionālajā politikā,?*, kādafe pielaidusi Lietuvas valdība. i Pārsteigumu sagādā arī tas, ķa
____^ ______ Aligstākās padomes kandidātu sa-
'^tratēģfski svarīgajā Kazach-1 rakstos nā^ redzams maršalā ^^^^
melkorejieši nb; 572 saeimās; sē- stānas republikā partijas pirmā' Žukovsķa vārds; Viņš ir Otrā p%
dekļiēm 360 rezervēja Dienvidkorejai un tā turpretim atstāja treš-
sekretāra amatā iecelts P. Pono-marenko un par viņa vietnieku ■
(Nobeigums
saules kara varonis un aizsardzības ministra biedrs. Pārējie divi .'—.t_rt... ministra biedri —
un admi-
.______ „ _ uzņemti sa-
mā, ka šājachmetovs "sodīts' pār rakstos..
{
m jūras līdz
viņš ir iemācījies ganību mainīša.-nas vērtību, pārvietojot ganāmr pulku$ no viena ganību a; uz citu zināmā kārtībā.'
Edvarda Čapmaņa vārds nav svešs britu sabiedrībai — vēl pirms gadiem viņš bija vispopulārākais naudas skapju uzlauzējs britu salas, šodien — viņš, kā prāta vīrs, iecienīts starptautiskās api^indās, īpaši dāmas jūsmo par viņa elastīgo stāvu ūn aizrautīgi klausās daudzajos nostāstos, k4§ vēstī par Edija varoņdarbiem 2^ pasaules kara laikā, kad viņš veicis spiegu meistarstiķus;
Kad vāci Okupēja Franciju, Edijs tur sēdēja v cietumā, izciešot savu 3 gadu cietumsodu par garnadzību. Pēc kāda neveiksmīga seifa apciemošanas Edinburgā, viņš meklēja patvērumu klasiskajā brīvības, vienlīdzības un brālības zemē, bet arī tur viņām neveicās. Kad beidzot viņām atvērās neviesmīlīgā cietuma vārti, Edijs augstu paceltu galvu taisnā ceļā. ieradās pie vietējā vāCu komandanta uii lūdza pieņemt viņu vācu spiegu dienestā/ Viņš ienīstot Angliju, teica Edijs, un kā pierādījumu prūsim nolika priekšā; veselu kaudzi laikrakstu izgriezumu par saviem nedarbiem britu salās, par kuriem britu policija viņu gaidīt gaidīja, lai uz ilgiem gadiem ieliktu aiz restēm. Vāci rīkojās ātri: vispirms Ediju ielika uz kādu laiku Parīzes tuvumā cietumā, kur Edijs patīkami pavadīja laiku, izzāģēdams durvis uz sieviešu nodaļu. Pēc tam viņu pārcēla uz kādu franču pili pie Lu-āŗas, kur viņu sāka apmācīt vācu siļBpenās kodās, ^ kā pagatavot paša līdzekļiem spriazļskļus, kā rokas pulkstenis izlietojanis laika bumbas pagatavošanai, kā vienkāršiem līdzekļiem uzspridzināt kuģus (jāieurbj ogles ķumpī. caurums, tas jāpiepilda ar dinamitu un ogle jāiemet kuģim nolemtajos ogļu ķfār jumos. Bīstamā oglē nonāks kāda kuģa ogļu bunkuri un vēlāk, atklātā jūrā kuģa krāsnī sekojošā eksplozijā kuģis aizies bOjāK Ķad Edijs bija uzveicis prāvus; vīna iiņ konjaka krājumus, un pietiekami piesavinājies friču spiegu instruktoru gudrības, vāci viņu ietērpa lieliskā angļu uzvalkā, jorkširas kurpēs, makā ielika 2.000 angļu mārciņu, bst ceļā somā spridzekļus, īsviļņa raidītāju un īstu angļu personas apliecību, kādas' friči ieguva pietiekamā vairumā no Djē-pes invāzijas upuriem. Edijs bija sagatavots bīstamam Ceļam ūn vēl bīstamākam uzdevumam: uzspridzināt Dehivilendas rūpnīcu, kas ražoja vāciem tik„bīstamos britu Moskito bumbvežus. Pats feldmaf-
Nekāda mašīnai nespēj paātrināt vai pārtraukt dabisko dzimšanas un augšanās kārtību, np kurās at-ļg^
bai, viņš riskēja. Vācijā viņu uz-; ņēma kā varoni. Pats slepenā dienesta šefs Edijam svinīgi piespraur da Dzelzs krustu par izciliem varoņdarbiem, un valsts kase neskopojās ar karalisku gratifikāciju, kuru Edijs ilgus mēnešus centās notriekt, dzīrojot ar naci slepenā dienesta vīriem. Tad vācieiii bija jauns uzdevums Edijam; Edijs gan tiepās un atteicās, bet kad vāci viņam solīja 15.000 mārciļ^u lielu atalgojumu, viņš bija ar mieru vēlreiz" riskēt. ļ
1944. g. vidū Ediju ar izpletni un 6000 mārc. avansu kabatā atkal nolaida Anglijā. Atkal viņš uzmeklēja Intelliģerices dienesta vīrus, un atkal viņam atļāva paturēt vācu iedoto naudu. No; jauna sākās Edija šifrētās radiogrammas pāri Lamanšam. Tieši ār šiem Edija raidījumiem britiem sistemātiski izdevās sniegt aplamas ziņas pār vietām, kur eksplodēja bīstamās vācu ra-ķētbumbasV-2, tādējādi novirzot vācu tēmēkļus no Londonas bieži apdzīvotiem centra iecirkņiem uz vientuļākām nomalēm,
kad karš bija beidzies, Edijs palika Londonā, jautrs kā arvienu un brīvs kā gaiss. Četrdesmit septiņas seifu ielaušanās zādzības viņahi bija visžēlīgi piedotas. Tikai tad, kad Edijs sāka padižoties ar saviem nopelniem kara laikā britu slepenā dienestā labā, tiesnesis viņu sodīja ar 50 mārc. naudas sodu par valsts noslēpumu izpaušanu, ļ
Edijs izmēģināja savu laimi tirdžņiecībēļ.:^ npīre ,^ liekas .invāzijas motoiNilIvās,.: sakā pārvadāt precēs no' Īrijas un Francijas. Vēlāk viņa flotilē jau bija krietns
puses.
Otrā. rezolūcijā iet runa par Po» lijas leļļu valdību, kas lauzusi Jaltas līgumu, liedzot tautai vēlē» šanu brīvību.
Neatkarīgi no Daglesa iesniegumiem, Masačuzetas senators J. F. Kenedijs (demokrāts) Senāta atklāšanas dienā 1. februārī iesniedza rezolūciju izmeklēt Lietuvas iekļaušanu Padomju Savienībā. Pēc īsām debatēm šo rezolūciju nodeva Senāta ārlietu komitejai. Masačuzetas otrs senators L. Sel-tonstols (rep.) paziņoja, ka viņš pilnībā atbalsta sava koUēgas priekšlikumu; Jāpiezīmē, ka Masačuzetas valsti (Bostonā) ir spēcīga lietuviešu kolonija.
Šiem iesniegumiem ASV senātam ir liela nozīme Baltijas valstu lietas propagandēšanā un psīcho-loģiskāi karā pret komunismu.
zivoju-
Britu Kolumbijas un Albertas lidmašīnā ir kļuvusi par jaunu provinču zāļaino ganību kalnos lopkopja darba rīku. un lejās stalti seglos sēdošā kovboja siluets yēl arvien, simbolizēļ klajumu --(Jzīvi tagad ir aižstājusiļ ieslēgtās durvis, lielās brokastis- bā kā senajos Rietumos. Kanādas plašo lopkopību. Šis.zinātniskās lopu audzēšan^^^^^^ vientuļais klajumu gans — dzīvā ciplīna.
saite ar romantisko pagātniir. piemēram, lopu gana ķādreizē
Herefordu baltgalvju fonā. • — -........- ■ - •• • - ------------ ^ās-lopu virzīšanās,,ar kurām saī
Bet neromantiskajā un augsti
karājās ikkatrā lopkdpja dzīve.' seifu uzlaušanas meistaram spi.eda B^^^gāin^ ir ietekmējusi arī Kā pasta kariešii laikn^etā, tā arīļ roku. laimīgu ceļavēju vēlot, mēchanizētotagadniv.Britu Ko-, tagad teļi piedzimst pavasaros. MAIZEIlOOj): MaRCITO
lumbijas provinces Kārību apga-, Apaugļošana un apzīmogošana,
balā kas ir Kanādas lopkopības ragu noņemšana un augšana, viss Angļu salās Ediju nometa ar.^^^^ kādreizējo »d un patvaļīgo;^^^^^^^
pansijā, kur tūlīt nodibināja radio
un dejošana šķūņos ir ^šas lalki^n^iou kp^v^^^ , . ,. , .^r'iJiem zābakiem, ,,desmitgalpnu.ļ^^^^^
ilgas modinoša figūra klejojošo jie skaļie uņ. mazliet iņezpnigie cepurēm, spalvainas jērādas biksu. • ļņ-u yirzišaiiās ar kurām sai- bija sazvanījies af britu slepeno .. . . . ,ļ izsaucieni ir tikpat ^ā:apkW^ pārvalkiem, zīda ^kaklautiem un, j,.^^ tiesa 'seno Rietumu dieig^milū^^^
5ti^ Tagad lopursavap^klusr un n^^
ļii'rv^i un iedzen aplokos pieaeriDas aiiais anknrinātas barakas, kuras . , . i«;v5 ' «oc, i?irof«o ««/.^^^^^^
Britu
Kolumbijas provinces' sakarusVar savieni maizes devējiem
no kā-
cija, un dažos apgabalos vīrs ga mugurā ir kļuvis par retumu.
Bet tas nenozīme, ka kovboji un ^to zirgi būtu jau galīgi izmiruši.' skārtās ganības Pa lielākai daļai ganību āpgaba-' ' " " '
svīst" daudz no sava dārgā svara,' gais ūdens.
Kādreizējās cilvēka roku nedaudzās
vietās šķērso apūdeņošanas grāv-1os jātnieki ir vienīgie, kas spēj ji, un uz bukiem ^paaugstināji
savākt kopā vai atšķirt lopus. Bet ūdensvadi izkaltušu zemi pādāraļ jamo māšīļnu iedarbināšanai, jau daudzi lopktjpji lieto puston-1 auglīgu, lai gūtu vairāk siena un nu transporta mašīnas, džipus, vai 'uzturētu lielākus ganāmpulkus, traktorus l pārvadājumiem, žogu ■ Albertas^ provinces dienvidos pārbaudei un labošanai,. ganību' lopu audzētāji pa lielākai daļai pē.rlūkošanaī uņ sāls izviet^anai atstāj savus ganāmpulkus vaļējās-ganāmpulku vajadzībām. Gadu no ganībās arī ziemāj het citi ziemā gada pieaug mašīnu lietošana lop- sienu pieved saviem gaņāmpuļ-kopības saimniecībās, kas aizstāj kiem, lai tiem tas nebūtu jāmeklē, zirgu, kā lopk-Opja galveno palīgu, šo darbu veic ar traktoriem vilktas ragavas, no kurām sienu no-met lielos lokos, lai atvieglotu ļo» pu barošanu. Daudziem mūsdienu lopkopjiem
Daudzās saimniecībās namamāte lieto ,pro,pane" gāzi sildīšanai un dzesināšariai, un dažas to lieto, pat gludekļu un veļas mazgā-
g^lpriēkšu ļoti lēni. Nereti ganām-
gāzi uzģlaliā pagalma tvertnēs, uņ'P^^^ ia ļog kaut kas sabaida,
bieži to lieto kā degvielu moto-
visai slideni.
šais lopu virzīšanās kovbojs uz īsu brīdi atkal ieņem sev pienācīgo vietu. Lielos pārgājienus uzsāk agri, jo ganāmpulki Virzās uz
vās likstas, kā vāci viņu iefiltrējuši salās, kā ār koda palīdzību viņam jau nodibināti, radio sakari ar vācU spiegu centrāli, norādīja, kāds sva-, rīgs uzdevums viņam veicams A;n- ļ glijā, uii apgalvoja, ka tomēr labāk viņš gribot kalpot savai džiintenei.
štīmers un ārī privāta lidmašīna, kurā tas it bieži apciemoja melnās biržas spekulantu paradīzi Tan-žēru. Bet Edijam šeit' neļ)ija laimes: viņu kuģīšus pastāvīgi aizturēja un pārmeklēja, viņu pašu bez mitas pratināja. Kādreiz viņu notvēra pie neatļautas valūtas i trans-akcijaš.^Ņeaicināts, kā paša Dieva sūtīts, grūtā brīdī ieradās britu kara ministrijas virsnieks dienesta uzdevumā apliecināt, ka Edijs esot „viens' no varonīgākajiem pēdējā pasaules kara vīriem."
Pašreiz Edijs ievārījis ziepes Āfrikas Zelta Ragā, kur viņu apvaino i)ar valsts ierēdņu piekukuļošanu. Pēdējos divi gadus EdijS; bagātīgi cienājis un plaša vērienā dzirdinājis Zelta Piekrastes ministrus, kamēr viņa jaukā blondā kundzīte tā sadraudzējusies ar pašu ininist-ru prezidentu, ka veikusi iespaidīgā vecpuiša uzdevumā visUs iepirkumus Un komandējusi mājsaimnie^ čību. Vai tādēļ būtu jābrīnās, ka tieši tās firmas, ko Edijs pārstāvēja Zelta Piekrastē, saņēma vistreknākos v^aldības pasūtinājumus? Edijs pats visu ?B0 veiksmi izskaidroja visai vienkārši: atbildīgie valstsvīri esot viņa sirsnīgākie draugi, cfraugi taču neesot jāpiekukuļo ...
Kādā apciemojumā Londonā Edijs .iekūlies nepatikšanās: kādā krogus kautiņā viņš bija smagi piekāvis kādu vīru, ķet kādam savām krogus biedram, l„joka" pēc bija izņēmis lēses samaksāšanai no kabatās 18 mārc, neprasīdams to īpašnieka atļauju šādai izdarībai
Tikai kovbojs pats, ar savU jājamo zirgu pusduci, pieturas pie senās transporta metod^, Un pat „rodeo" laikā, ķad neiejātais zirgs
uz īsu brīdi stājas sev pienācīgā paHdz benzīnā nri elektriskās mā-Tuz ciemu "vēstulēm pakaļ, un siē-
. i>. , ii . ! -ir»-!-..*-—_^■xr:.^^^ ^^^^^ ^.Tōt. VirtmoVlpI Ripvip.^n Tnsti-:
vietā, daudzus no tiem uz sacīkšu vietu kovboji atved ar smagajām malīnānī. :
Atklāto klajumu iežogošana Rietumos izraisīja pārmaiņas. Dzelzceļu izplatīšanās izbeidza lopu dzīšanu pa garo zemes ceļu un paātrināja mēchanizāciju. Iekšdedzes motors, viņa dažādajos veidos, ir stipri veicinājis tās pārgrozības, kas vēl tagad norisinās.
Un kopš kara gadiem, kad ša| zemē iztaisīja daudzus skrejceļus,
šīnas. Pļaujammašīnas,. mašīnas, kas sieniļ sasien: saiņos, un kau-dšu krāvējas mašīnas ievērojami atvieglinājušas smago pļaujas darbu. Dažās ganībās mēchaniski smidzinātāj i ietin lopus ķīmikāliju miglā, kas apkaro ērces, utis, kašķa kukaiņus un līdzīgus insektus, kas kādreiz bija tikpat bīstami lopkopju ienaidnieki kā tagad izzūdošie lopu zagļi.-
Pats lopkopis arī ir guvis zinātniskus panākumus. Piemēram,
riem, kas ražo elektrību gaismai, ledus skapjiem uh saldētavās mašīnām.
Lopkopju dzīves vientulība, tagad ir kļuvusi par senu teiku. Radio tiem sniedz kā Bēthovena Devīto simfoniju, tā arī hokeja sacīkšu rezultātus, laika psiŗeģo-jumus, un protams, neizbēgamās kovboju dziesmas.. ^.^ Vīrs bez grūtībām var aizbraukt
va vār apmeklēt Sieviešu Insti tūta sapulci, kur tā var satikt, pat attālus: kaimiņus. Bērnus uz patālām skolām, aizved ar automašīnām; un ja kādi vīri/pavada zier mu vientuļā apgabalā, tos apgādā ar lidmašīnu palīdzību. Neviens nav pārsteigts, ja lopļcopja izpalīgi ierodas ganāmpulka savākšanas darbam spožās, jāuiiās automašīnās.
Bet šai lopkopības zemē ir arī lietas, kuras nekas nespēj mainīt.
bailēs bēgdami, ■izklīst, un to sapulcēšanai jāzaudē vairākas dienas. Pārgājiena laikā lopi gandrīz nepārtraukti barojas, un bieži vien ganāmpulki pārnakšņo zālainās pļavās, ko tādai vajadzībai ;īpaši uztur Valdība un atsevišķi lopkopji. / Tāpat kā senajos laikos, šo ce-
pojumiem: amnestiju par visiem viņa-seifu uzlaušanas grēkiem un atļauju ..paturēt tās jaukās 2000 mārciņas, ko vāci bija iedevuši viņam ceļa maizītei. Britu slepenā dienesta vadība bija ar mieru. Nu Edijs britiem ik dienas pavēstīja, ko vāci viņam ziņoja pa radio. Briti savukārt apgādāja viņu ar gudri sacerētiem materiāliem, kas viņam jāpārraida ienaidniekam: par bumbu postījumiem, valsts iestāžu pārvietošanām u. tml. Briti palīdzēja
pulks tiem pieder, valdības atļauja virzīšanai un pārdošanas kvītij jāsaskan ar lopu ādās iededzinātajām zīmēm pirms iekraušanas punktā inspektors atļaus ganāmpulku nodot tālākai pārvešanai.
Kā jātnieku, tā arī zirgu dabai jābūt mierīgai uii spējīgai pielāgoties apstākļiem. Naktīs, vai līst lietus vai snieg sniegs,' kovboji ietinas segās un guļ zem klajas debess, kā to darīja viņu priekšteči, vai arī pārmijus apsarga savus ganāmpulkus; CS
Parūkainais angļu tiesnesis savilka it dusmgi uzacis un par kautiņu kuras ziemeļos viņam reiz šūpuUs Ediju sodīja ar ķmārc.^ kārts nekā" uzmācīgiem vāciem. du, piespriežot vel zaudējuma ath-S^nnTff^ kā arvienu, Edijs tūlīt dzibu piekautam. Par rīkošanos gar ^^il^u^S^^Si^ pakal- otra maku Edijam nāksies atbUdēt ari mmeja cenu par b p atsevišķi, šoreiz Edijam velti gaidīt no kara ministrijas kādu aiz-' štāvību. Un tomēr kara resors citādā ziņā Edijam bija parādījis vajadzīgo Uzmanību.,
Kad nesen Edija biogrāfiju (Edija čapmaņa stāsts); sāka iespiest turpinājumos angļu laikraksti, britu iestādēs spītīgi klusēja uz žurnālistu mēģinājumiem pārbaudīt, vai tas, ko Edijs raksta par saviem nopelniem kara laikā britu nācijasŗ labā, ir patiesībai vai ne. Nule kar ra kungi paziņoja, ķa Edijā dzīves stāsts šajā ziņā atbilstot patiesībai. Nu neviens Edijā tautas varoņa slavu nevar apšaubīt. Panākumiem vainagots dzivesceļš. I
iVŪDRO VILSONA PliEMIŅAI
ASV prezidents, kas cīnījās par tautu pašnoteikšanās tiesībām.
3. februārī pagāja 10 gadu no ASV prezidenta Vudro Vilsona nāves dienas. Viņu pieminot, trimdā esošie brīvie latvieši, lietuvieši, igauņi, čechoslovaki un poli bija rīkojuli aktu „Carnegie Endow-ment International Ģenter" telpās, Ņujorkā. Piemiņas aktā bija klāt Vilsona mazmeita^ bet Vilsona atraitne, slimības dēļ aizkavēta ierasties, bija atsūtījusi telegrammu, kurā teikts, ka „jūsu zemju atbrī-\ vošana bija prezidenta Vilsona karstākā vēlēšanās un cīņā par šo mēr-ļ0 viņš atdeva savu dzīvību^"
Prezidents Eizenhauers piesiitī-tajā telegrammā minēja, ^ka principi, par kuriem mēs cīnāmies tagad, ir tie paši brīvības principi, par kuriem prezidents Vilsons atdeva savu dzīvību. Piemiņas aktā uz īsu laiku ieradās arī cita ievē^ i-ojama Amerikas prezidenta atraitne — Eleonora Rūzvelte.
Programmu vadīja Brīvās Eiropas komitejas prezidents V. še-perdsons, kas pirms 35 gadiem piedalījies kā Vilsona padomnieks Parīzes miera konferencē.
Prezidents Vilsons kļuva ievēro- ; jams ar savu 14 punktu deklarāci- J ju, ar kuru viņš nāca klajā 1918. g. janvārī. Viņa vēlēšanās piepildījās, kad pēc Pirtnā pasaules kara līdz tam apspiestās tautas varēja nodibināt savas neatkarīgās valstis — Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čechoslovakiju. Par to ar pateicību viņu pieminēja minēto t?ji^ tu pārstāvji. Latviešu vārdā runā- / ja bij. ministru , prezidents A. Bļodnieks, uzsverot) ka tagad, tāpat kā toreiz, mēs liekam visas savas cerības uz ASV.
Eleonora Rūzvelte savā runā izteica vēlēšanos, lai Vilsona gars valdītu arī tagad, kad daudzas tautas alkst brīvības. Viņa cerot, ka atkal nāks laiks, kad tautām būs pašnoteikšanās tiesības.
Aktā bija ieradušies: sūtniecības lietvedis Dr. A. Dīnbergs, archi-bīskapa vietnieks prāv. J. Ķullītis, plkv. V. Janums, ALA's valdes loceklis "G. Meierovics un KLB locekli.-•■■.\v-.-.;-^:v^:-.,:
/ ļ^ŖAKLAU!S!BA\SIEVIETĒM .:;
Nedēļas sākumā pie Izfaēlas konsulāta Ņujorkā ^ sapulcējās ap 3.000: adu; kas p^ote^^^^^^ demonstrācijā prasīja atcelt Izraēlā paredzēto obligāto' karaklausību sie-vietēm.
ļojošo ganāmpulku sargiem: uz 'Edijam veikt viņa galveno uzdevu-pieprasījumu jāuzrāda RCMPdO-ļmu — .saspridzināt" Moskito ra-
kumentī, kas pierāda, ka: ganām-
SARKANIL LUPATA VĒRSIS
UN
žotavu. Ar krāsu Un butaforijām Dehēvilendas rūpnīcas tika tā nomaskētas un dekorētas, ka radās iespaids, ka ēkas cietušas kādā sprādzienā. Viss ■ dekoratīvais blefs Jika rūpīgi pārbaudīts gaisa uzņēmumos. Kad viss likās: esam kārtībā, Edijs lepni paziņoja vāciem, k^ uzdevums veikts, kam sekoja vācu izlūklidmašinu apciemojums Dehēvilehdai. Ilgi riņķojot augstu gaisos, tā vāca pierādījumu, , ka Edijs veicis savu varoņdarbu. Dažas dienas vēlāk, ne vārda neminot, vai priekšniecība apmierināta ar paveikto, Edijs saņēma pavēli caur Lisabonu ierasties Vācijā. Edijs nu bija sprukās: viņš nezināja, vai vāci patiešām piemuļķoti jeb vai viņu uzglūn nāv^e. Uzticīgs savai da-
J aunkanadiešu nozīmi Kāna-iš tirdziiiecībā atzinis: visniaz Viens preču nams TorontO; T.; Eaton Co Ltd. noorganizējusi tulku bučoju ar personālM, kas var palīdzēt jaunkanadiešiem 24 valodās, aptverot galvenās Eiropas slāviskās;ģennaniskās un latīniskās valodas. Nokārtots, ka pārdevēji visai īsā laikā var izsaukt attiecīgo tulku, ja pircējam rodas kādas grūtībās valodas dēļ.
S^m« ^^^askot komū.
1^'^^ 3abu> un parādīt citām: : ^"^'^^s, kaš draud no -aTvST^' .,^0 uzdevumu mēs kB^īiff' ^ ^ējam, bet sķiet, .: roTPmf "^1^4 ir neizmē-
n^hhs ^^^^^ sahiedTotaiš ^ latviešu sabiedriskais: ^nieks ar nopmiem argu- ' ^^iem nevarēja pārliecMt kā- :. ^n?S^®^^ var komunisma bī-žS°"'1^^^9š izmēģinājās ar^: jautād^
^w yiņs, butu mazāk intelliģents ■ m versi? Kad uzrunātais grās^": Kf.,5BYainoties, latvietis mierīgi atbildēja: „Lūk, jūs labi zināt, y i,m?/ ^^.gan mēms, bet sarkm i"£?*":.yjņs pazina jau ilgi pirms, ir"' :^af to sāka pazīt pasaule. •: 'Jn, n^v tādā,vērš^^ kas nikni.ne-: ^ uļ^tu sarkanai lupatai, lai to. ^ saplosītu. Arī virs Kremļa taču, li^vp ta pati sarkana lupata, kaut Zl *o J??šauc par karogu." šī sa-:^ja lasāma ari amerikm:
? ~ , Sestdiel
71 āl
va
Ai
m
m sil
4 X'
M