usb
The Latvian Newspaper for Canada and U.S.A,,
Publlshed Twice Weekly by 2hd DAUGAVAS VANAGS SD2T0R IN CHIEF: INGBIDA VĪKSNA Edilorial and BusiBesft Offices: 123 Huron St„ Toroato; Oni.. Canada TelephoneEM B-0792 : Cabto Addresa: LATA14ERIKA
SdUor iaU.SA.-A. ZVĒRIŅA 102—15 85 Drive. Hiehmond HIU 18. N.Y.. U.SJ^, Tel.: Virčrina' 9-7778
AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPARTAMENT, OTTAWA
15./243 n-rs.
TREŠDIEN, 1954. G. 24. FEBRUĀRĪ
4 GAD&
mmmamtmmma
Latviešu laikraksts Amerikā'
Iznāk divas peizes nedēja — Irešdienās un sestdien&s
ladevējs — Apgāds DAUGAVAS VANAGS
Galvenais sedaktors IMCRIDA VīKSNjK
Redakcijā un kan2ōzls: ^
123 Huron SJ., Toronlo. Oni.. Canada " : Telefons — EM 8-0792
Telegrammu atkese: LATAMERISA '
ASV redakcija — A. ZVĒRIŅŠ. 102—15 85 Drive. Richmond HiU 18. M.Y.. U.SJ^. Tel.: Viroina 9-7778
iUaonēšanas maksa ASV un Kanāda:
par 1 mSn. SlSO; pai 3 mēn. Sfl.50;
par 6 men. S8.50: pa; 1 «adu 516.00
SLUDINĀJUMU S«AKSA: ,
slud. daļā S1.40: iekstā S2.80 par 1 coUaa telpu 1 slefa
ESTIMAĀ, SU MEHEMEEL POLE MITTE SURNUD VEEL
0 0 0 0
Sveicam kaimiņus igaunis viii valsts 36. gada dienā!
IGAUNIJAS -ARMIJAS VIRSPAVĒLNIEKS GEN. J.' LAIDONERS UN VALSTS PREZIDENTS K.
PATS NORAUGĀS KARASPĒKA PARĀDĒ BRĪVAJĀ IGAUNIJĀ
SASPiLiJUMS EIROPĀ NEMAZINĀS
ar kremli saprasties tomēr nav iespējams
DIENVIDKOREJA GRIB KA^OT INDOĶĪNĀ
No Saigonas ziņo; ka Dienvid korejas ģen. čoi Duķ šins ieradies Indoķīnā, lai ar franču Indoķīnas armijas virspavēlnieku ģen. Na-varru pārrunāiu iespējas par vienas Dievidkorejas 'divīzijas sūlī sanu palīgā frančiem uz Indoķīnu Tāpat Dienvidkoreja esot ieinle resēta onilitāra līguma parakstīšanā Indoķīnas valstu, (Kambodžas Laosas un Vietnamas) un Dienvidkorejas starpā.
šādam Dienvidkorejas piedāvājumam iemesls navr tālu jāmeklē. Francija jau to ir al^adusi un mēģina atkratīties no Dienvidkorejas kā no ļaunas sērgsiļs. Dienvidkorejas laipnības pamatā ir cerība, ka, viņu divīzijai^|cīnoties Indor ķīnā, arī komūniafu Ķīna atzīs par nepieciešamu Iktlvāk piedalīties Indoķīnas k^j-ā, kas savukārt piespiestu ApMenotās Nācijas nekavējoties uzsākt kara darbību pret komunistu Ķīnu. Pašreiz šāda kombinācija, kas even^ tuāii izvērstos jaunā-pasaules karā, ir vienīgā iespēja, ar kuras palīdzību 'Dienvidkorejas prez^ dents Rī spēj saskatīt Korejas pussalas apvienošanu. ' -
as
JĀvoiA m immm mmm d»
LMAK valdes priekšēža A. Svennes vēlējums trimdas latviešiem
Garajos trimdas gados esam paspējuši mūsu sabiedrisko dzīvi tik tālu nodzīvot, ka šodien mums bieži vien nākas grūti atrast tos darbiniekus, kas vēlētos nostāties sa-" biedrisko organizāciju priekšgalā. Arī pats sabiedriskais darbs ir 14u-^is tik nepopulārs, ka daudzi tautieši izturas pret to vai nu gluži vienaldzīgi, vai pat ar nicināšanu. Ne ar vieglu sirdi arī es uzņēmos jau otro gadu LNAK valdes priekšsēdētāja pienākumus. Bet daru to tādēļ, ka es vēl ticu taisnai latviešu lietai. Es ticu, ka latvietis yēl celsies, ķa latviešu tauta vēl dzīvos, ka Latvijas valsts vēl būs.
Vadļt LNAK valdes darbību ir grūts darbs. Gribu teikt,-ka tas nav tikai darbs vien, bet tā ir cīņa. Tā ir cīņa par latviešu tautu un Latviju. Bet IM cīņā nestāvu es viens. Ar prieku varu konstatēt, ka šinī darbā mi cīņā ar ticību un pār-
liecību bruņojušies stāv daudzi citi tautieši un nepavisam nedomā šo cīņu vēl uzdot.
Ar gandanjumu varu atzīmēt, ka šis darbs nav bez rezultātiem. Lai tikai atceramies mūsu viesa H. Lielnora kunga vienkāršos, bet dziļi patiesos vārdus, ka, ja mums nebūtu šādu centrālo organizāciju» kas noteikti un pārliecinoši ijfeaka latviešu tautas gribu atgūt patstāvību un neatkarību, tad ir gan iespējams, ka Latvijas valsts būtu jau izsvītrota no pasaules valstu sarakstiem, šis iemesls viens pats jau ir pietiekoši liels un svarīgs, lai iesākto darbu un cīņu turpinātu.
Jaunais darbības gads ir jau iesācies straujā tempā. Tikko aizgājušā LNAK padomes sesija un organizāciju ierosinājumi sesijas laikā ir devuši jaunu impulsu visam jaunās valdes darbam. Padomes locekļi ar
Ārlietu ministru konference beidzās ar šādiem rezultātiem: 1. Mav domājams, ka Eiropā tuvākā nākotnē var tikt panākta vienošanās ar Padomju Savienību Vācijas un Austrijas jautājumos. 2. /Foties Tālo Austrumu problēmu atrisināšanā sākusies jauna fāze, jo četri lielie, ar komunistu IĶīnas līdzdalību pēkšņi pārvērtušies piecos lielajos, 26. aprīlī paredzējuši debatēt par Korejas un
Indoķīnas nākotni.
r Pēc Berlīnes konferences Rietumu ārlietu miriišlri'^nelcavējb^t^ izlidoja mājās, kur ziņoja, ka par Berlīnes konferences neizdošanos vainīgs Mplotovs.
Zenēvas konferencē sabiedrotie, sagaida jaunus un viltības pilnus komunistu gājienus, kas arī šoreiz it kā tikšot lietoti kā ēsma Francijas aizvilināšanai kbinūņistu pusē.
.ar vienošanos, par saruna sākšanu Tālo Austrumu jautājumā Berlīnes konferences fokuss pārsviedās no Eiropas uz Āziju. Tas ir neapš£fubāms komunistu panākums, jo Rietumu ārlietu ministri brauca uz Berlīni, lai runātu par Vācijas apvienošanu un. Austrijas miera līguma p^akstīšanu.
Protams, aŗ šādu sarunu pār-svieŠanu no Eiropas uz Āziju, pirmās problēmas vēl joprojām ir neatrisinātas. Līdz ar to par saspīlējuma Siazināšanu Eiropā nav ko domāt.; Sarunu uzsākšana Āzij aā jautājumu atrisināšanai arī var būt par iemeslu krasām domstarpībām Rietumu sabiedroto starpā, jo gandrīz vai katrai brīvās pasaules valstij ir savas zāles komunisma ārstēšanai Āiijā. Komunisti cerēja, ka jau Berlīnes konferencē viņiem izdosies sabiedirotos salaist matos. Bet sakarā ar Bido noteikto nostāju Molotovam no šāda prieka bija jāatsakās.
Aizpāgājušās nedēļas nogalē ārlietu ministri uz Padomju Savienības ārlietu ministra Moiotova ierosinājuma pamata vienojās, ka konferenci^ būtu l izbeidzama 18. febō'uārī.Pēd.ējā' dienā ministri strādāja nepārtraukti rio rīta līdz vakaram. Gandrīz vai varētu sacīt, ķa konferences pēdēja sēdē tika pa-
Krievi gatavojas Ženēvu pārvērst milzu komunisma reklāmu štābā: lai franči skatītos uz kuru pusi skatīdamies, visur viņi sastaptos ar krievu laipno smaidu un gatavību parakstīt miera līgumu Indoķīnā. Un, kā jau teikts, Indoķīna pašreiz Ir Francijas sāpīgākā vietā.
Bet arī sabiedrotie var doties uz ženēvu ar cerībām atklāt vienu otru komunistu noslēpumu. Šveices konferencē reiz par visām reizēm var cerēt, ķa tiks pielikts punkts Korejai; vai nii vienādi vai otrādi, bet vismaz tad sabiedrotie skaidri zinās, kādi ir komunistu tālākie nodomi.
!aidāmas
No Londonas šiņo, ka Anglijas āŗlieiu ministram īlenam, atgriežoties Londonā, angļu polīiiķu ne apmierinātība ar Berlīnes konferences norisi un rezultātieim esot bijusi nepārprotama. Visli©^ lākā opozīcija sagaidāma no so-ciāldemokraliem uh no Bevāna vadītiem kreis| spārna sociālistiem^.;--.;.,^
Mājās atgriezies, īdens sacījis ka; tagad vismaz sabiedrotie vatēšot bez liekām domstarpībām uzsākt Eiropas armijas līguma ratificēšanu un Vācijas apbruņošanu. Sociālisti gan nedomā, ka Vācijas apbruņošana būtu jāsāk uz konferences neizdošanās rēķinā. Bez
nākts vairāk nekā visā konferencē tam vēl sociālisti Anglijā ir pār-kopā, jo tad ārlietu ministriem iz- liecināti, ka konferences rezuUāti
devās vienoties par Tālo Austrumu jautājumu pārrunāšanu aļpriļa mēnesī Ženevā, Šveicē.
Izdeva koingu komunikē, kiaŗā starp citu teikts: ;
. Talo Austrumu jautājumā p!e-pemts lēmums sasaukt konferenci, ķiirā piedalīsies pārstāvji ņo Anglijas, FrancijaSiSav. Valstīm, Padomju Savienības, Ķīnas tautas re-
publikas, Ziemeļķorejas tautas āe-mokratiskās republikas un Dienvidkorejas republikas. Pēo vēiēla-mās var piedalīties arī l visas tās pārejās valstis, kuru karaspēku vienības cīnījās Korejas frontē Korejas karā laikā. Koirferenciļpa^ redzēta JŽenevā2Š. aprīlī, un tās 'mērķis ir Korejas jautājuma atrisināšana miera ceļā. ;
Bez tām nolēma, ka Ženēvas konferencē pārrunās arī jautājumu par varbātēju miera līguma parakstīšanu ļndoļjānā;
^omunike^; pieskaroties Eiropai, paziņoja, ka Vācijas apvienošanas, Austrijas miera līgiima un atbruņošanas jautājumos četru lielo ārlietu ministriem nav izdevies I panākt vienošanos. Atbruņošanās jautājumā sarunas tikšot turpinātas Apvienotās Nādjās.
šim, ^Austrumvācija esot labākais tŗampliņs lēcienam uz Rietumiem.:
Apvienotās Nādjas ziņo no Ņujorkas, ka Indija pašreiz esot nodarbināta ar priekšlikuma sagatavošanu, kam vajadzētu panākt pamieru 8 gadu ilgajā Indoķīnas karā. Katrā ziņā. Indijas priekšlikums tiekot sagatavots ar tādu nolūku, lai 1as bātu gatavs iztirzāšanai- žeal^v tonferences laikā. '
Stasens Tālajos Anstrnmos
Sagaida amerikāpu palīdzības palielināšanu Francijai Indoķīnas kara turpināšanai.
No Saigonas ziņo, ka Tālajos Austrumos esot ieradies Sav. Valstu : valdības pārstāvis Harolds Stasens, lai sarunās ar augstākiem Francijas armijas virsniekiem Indoķīnas frontē personīgi pārliecinātos, kāda palīdzība Francijai nepieciešama Indoķīnas kapa sekmīgai turpināšanai. Stasens ir amerikāņu ātvalstu palīdzības fondu priekšsēdis. : '
SaigOfnā Stasens esot saticies ar Francijas Indoķīnas armijas virs-
PHĪEKŠLļKUMS PAPLAŠINĀT KERSTENA
DARBU
loceklis čkĶerstens 9. februārī iesniedzis ASV Tautas vietnieku namam priekšlikumu (rezolūciju 438) papildināt agrāk pieņemto Baltijas rezolūciju ar noteikumu, ka komitejai ir tiesības izmeklēt cilvēka brīvību ap^ spiešanu ari ,,visās citās territori-jās, kas atrodas, pasaules komunisma tiešā vai netiešā kontrolē."
Otrs papildinājums paredz, ka komiteja var darboties arī ārpus Savienotajām Valstām.
Ja šo rezolūciju pieņems, tad Kerstena komitejai pavērsies plašs darba lauks izmeklēt komunistu varmācības ne tikai satelītu valstīs, bet arī pašā Padomju Savienībā.
pavēlnieku ģen. Navarru un Francijas aizsardzības ministru Plevēnu.
Navarras pašreizējās frontes situācijas uztvere esot bijusi visoptimistiskākā, kaut gan- arī viņš nespējot saskatīt kara beigas tuvākā nākotnē, pat ne nākošā gada laikā.
Francijas Indoķīnas armijas augstāko virsnieku izteicieni -ne^ saskan -ar amerikāņu augstāko diplomātti spriedumiem, ka Francijai pašreiz esot lieliska izdevība sakaut komunistus un ka tādēļ kara beigas varot sagaidīt jau šī gada pēdējā ceturksnī.
BRĪVO JURISTU
savu dziļi lietišķo pieeju visām mūsu sabiedriskām lietām, kā arī ar saviem vērtīgiem ierosinājumiem ir atstājuši neizdzēšamu m \ patīkamu iespaidu kā mūsu viesiem no ASV, tā arī mūsu kanādiešiem. Mūsu viesu nedalīts atzinums, ka sesijas darbs ir augsti vērtējams visos virzienos, ka LNAK ir stipra un spēcīga organizācija ar nopietnu, goda pilnu nākotni, un ka mums-ir labi darbinieki, radīja mums patīkamu pārsteigumu.
Par organizācijas stabilitāti lie-^ cināja vienprātība, ar kādu ievēlē-? ja valdes priekšsēdi un valdi. Sirsnīgs paldies par lielo uzticību. ^ Tāpat sirsnīgs paldies LNIAK dar-; biniekiem, organizāciju, biedrību, draudžu pārstāvjiem un visiem tautiešiem par atsaucību un laipnu pretimnākšanu pagājušā gadā.
Nākošā darbības gadā gribu vadīties no tiem pašiem pamatprincipiem, kādus esmu centies ievērot iepriekšējā gadā. Gribu celt visu pozitīvo mūsu sabiedriskā dzīvē un notušēt negatīvo. Būs jāturpina jau iesāktie darbi, tos vēl paplašinot un padziļinot. Būs jāveic vēl jauni uzdevumi, ko ierosinājusi pēdējā LNAK padomes sesija un organizācijas. Un uzdevumu ir ļoti daudz. Lai taisnīgums, godīgums un demokrātisms ir ceļa rādītāji šinī grūtajā un atbildīgajā darbā.
DV DIENAI
DAUGAVAS VANAGI KANĀDĀ GAIDA PULKV. V. JANUMU
būtu bijuši citādi, ja vien Anglijas ārlietu ministrs īdens nepār^ traukti, nebūtu atkārtojis Dallesa sacīto un nebūtu visu laiku atbalstījis Dallesa politiku. Anglijas opozīcijas partijās valda pārliecība, ka Berlīnes konferencē vienīgie ieguvēji un uzvarētāji esot biju^' krievi. Ja ne ķo vairāk, tad Padomju Savienība Berlīnē vismaz panāca vienošanos par tālāku sarunu turpināšanu, pārrunājot Korejas un Indoķīnas jautājunius. Šinīs jaunajās sarunās, kuru sākums paredzēts aprV ļa mēneša beigās Ženēvā, Šveicē piedalīsies arī komunistu Ķīna. Un tas jaii riu ir neapšaubāms komunistu sasniegums.
Kaut arī Anglijas opozīcijas partijas ir neapmierinātas ar īde-na |rpoiītikas panākumiem Berlīnes konferencē, tās ir tikpat ne-ap»mierinātas ari ar ; komunistu panākumiem. Tā, piemēram, īdens tiek apvainots pāriiecīgā piekāpībā» atļaujot Padomju Savienībai turpināt savu līdzšinējo Valdīšanu V^istrumvācijā uņ Aii-strijā. Tagad sabiedrotie esot spiesti turpināt savu bniņošānos, jo krieviem tagad, tāpat kā līdz
PV Kanādas valdes sēde notika 17. febr. piedalījās P. Balodis, A. Ameriks, A. Ancāns, E. Krūka, A. Putniņš, y. Mukts un DV To-ronto nod. valdes ^ŗrdis J. FogelSi
Darba kārtībā kā galvenie jautājumi likti DV priekšnieka pulkveža V. Januŗna viesošanās Kanādā, DV dienu sarīkošana, vasarā, kā. arī citi jautājumi, kas saistīti ar DV darbu.
Ķā jau niūsii laikrakstā iepriekš ziņots, pulkvedis V. Janums Kanādā ierasties solījis 5. vai 6. aprīlī. Tā kā viņš izteicis vēlēšanos runāt arī aŗ DV^nOd^u delegātiem, valde nolemj sasaukt delegātu pilnsapfUlci maija mēn. sākumā Toronto DV namā, 123 Huron ielā. Darba kārtībā paredzēti sekojoši jautājumi: 1) Sapulces atklāšana, 2) DV priekšnieka V. Jaņuma uzruna, 3) sapulces vadības vēlēšanas, 4) iepriekšējā protokola nolasīšana un pieņemšana^ 5) DV Organizācijas principiālās dabas jautājumi, un 6) dažādi jautājiimi^ un ierosinājumi. ^ ^
" Apspriežbt jautājumu par DV dienām, nolemj tās rīkot š. g. 4., 5., un 6. septembrī (minētās dienas ir biīvdienas)i Toronto. Svētki domāti kā DV darba un sasniegumu parāde, uh tos atbalstīt tiek lūgti arī Daugavas Vanagi AŠy. šajos svētkos aicinās piedalīties vīru kori un dziedātājus no Kanādas un ASV, par ko ievadīta jau sarakstīšanās. Svētku programmas galvenajā daļā paredzēts pirmajā dienā vīru kora koncerts, bet vakarā svētku balle; Otrā die-
'X;
nā DV teātra izrāde un sporta sacīkstes starp ASV un Kanādas sportistiem^ bet 3. dienā kopējs izbraukums zaļumos. Valde uztic šo svētku organizēšanu E.Krii-kam, pie kam E. Krūka darbu veikšanai aicinās rīcības komiteju. .' V
Ņo ienāks statē, ka pulkvedi V. Janumu pie sevis- aicina sekojošās DV nodaļas: Montreālas, Hamiltonas/ St. Katarīnes, Niagaras, Kičeneras— Vaterlo, Londonas un Albertas Toronto DV nodaļa pulkveža uzņemšanu rīkos 10, aprīlī ar publisku priekšlasījumu uņ koncertu. Dažas nodaļas «lielo attālumu dēļ ņo V. Januma uzņemšanas ir spiestas atteikties. Valde uzdod izstrādāt P. Balodim viesošanās plānu.
Tājāk pārrunā jautājumus^ & saistīti ar aprūpi, sakarā ar ienākušajām vēstulēm no Dottingēnas vecO:]atižu snītnes uņ Austrijas.
Pārrunājot dažādus jautājumus, izraisās debates par to, ka valdes priekšsēža vietnieks- A. Ameriks atsauc savu gatavību parakstīt FV Kanādas valdes naudas čekus, motivējot savu atteikšanos ar DV inkorporāciju Kanādā, jo neesot ar šo jautājumu pietiekami iepazinies. Sakarā ar to valde lūdz čekus parakstīt V. Muktam, pēdējais piekrit. Faktiskais stā-voMis Kdz ar to paliek tāds, ķa turpmāk naudas čekus parakstīs P. Balodis, V: Putniņš. ;.";■:
A. Ameriks ierosina jautājumu,
Toronto DV nodaļai būtu sasaucama pilna biedru sapulce uz; kuru aicināmi arī tie biedri, kas no nodaļas izstājušies sākot ar 1952. gadu. Par šo jautājumu debatē, uh beidzot .|)riekšlikumu noraida ār 5 pret 1 balsi. Tāpat un ar tādu pašu balsu skaitu noraida otru A. Amerika priekšlikumu likt nākošās DV valdes sēdes darba kārtībā jautājumu par DV organizācijas inkorporāciju. Valde atzīst, ka inkorporācija izdarīta ar attiecīgo DV pārvaldes orgānu ziņu,; un šajā lietā, nav nekas grozāms un nav arī nekāda iemesla to darīt.
Pieņem kārtību, kādu ierosina A. Ameriks par DV biedru un DV labvēļu apbalvošanu ar atzinības rakstiem. Valde piešķir at-' zinības rakstu Manitobas nodaļas biedram Jūlijam Staudžam par nopelniem DV Manitobas nodaļas darbā. P. Balodi lūdz sazināties, ar LNAK valdi un kārtot jautājumu par LNAIK valdes sēdes sasaukšanu ar pulkveža V. Januma piedalīšanos, jo savā laikā LNAK izteikusi šādu vēlēšanos.
Apsverot jautājumu par Baltijas pētīšanas institūtu, kās darbojas Vācijā, valde atzīst par vēla^ mu DV organizācijas biedriem tur iestāties kā veicinātājiem. Apstiprina jaunievēlētās valdes sekojošām nodaļām:
TorontOi Londonas, Sadberijas un Vankuveras.
Nolemj atbalstīt Aiva Petsiša immigrācijas lietu Kanādā, dodot attiecīgu galvojumu.
Brīvo juristu starptautiskās apvienības birojs Berlīnē lūdzis Latviešu juristu biedrību Ņujorkā sniegt, materiālus par komunistu rīcību Latvijā pēc 1945. gada. Šī organizācija ir paredzējusi izdot grāmatu par cilvēka tiesību pārkāpšanu valstīs, kas nonākušas komunistu varā. Šo izdevumu pārtulkos visās izplatītākās valodās un izsūtīs pa visu pasauli. Latviešu juristu .biedrība sagatavos vajadzīgos materiālus, pa daļai izmantojot arī tos, kas domāti grāmatai Komunistu noziegumi pret Latvijas valsti, tautu un kultūru, ko nosūtīs uz Berlīni. •
Brīvo'juristu starptautiskajā kongresā, kas notika 1952. g. Berlīnē, piedalījās arī trīs latviešu pārstāvji — A. Grantskalns (no Ņujorkas), M. čakste un. J. Breikšs (no Zviedrijas), šogad kongress notiks Ankarā, Turcijā. Latviešu juristi iesnieguši priekšlikumu uzņemt kongresa darba kārtībā divus jautājumus: 1) spaidu darbu sistēma Baltijas valstīs un 2) soļi, kāda sperami pēc atbrīvošanas komunistu ievestās kārtības likvidēšanai.
Abonentu ievērībai!
Latvijas Amerikā
jaunajiem abonentiemi
kas vēlētos saņemt laikraksta eksemplārus, kuros sākām iespiest
AĪDAS NIEDRAS
ROMĀNU
PIRMĀ REPUBLIKA.
UZ pieprasījumu tos piesūtīsim
P A H BRĪVU.
Tāpat ari tiem. kuri abonementa pieteiks iarpmāk, atkāra no krājumiem, šos eksem idfimpiesufisim par blīvu.
APGĀDS
lECEEES NĀKOTNI:
Saskaņā ar LNAK padomes pēdējiem lēmumiem būs jāmēģina dažļ. mūsu kulturālie pasākumi saskaņot visas pasaules mērogā. Būs jāmēģina saiskaļiot^ latviešu skolis programmas visā brīvajā pasaulē. Jāpanāk kopēju mācības grāmatu un kopēju mācības līdzekļu izdo= šana visām brīvajā pasaulē pastā» vošām latviešu skolām. Jāinēģina radīt vispasaules latviešu Kultūras Fonds. Jāpanāk kopēju latviešu kultūras dienu rīkošana visā briva-jā pasaulē.
Sakarā ar Daugavas Vanagu Kanādas valdes pēdējo ierosinājumu, jāmēģina saskaņot palīdzības darbs. Priekšdarbi šai saskaņošanai ir jau ievadīti. Būs jāpārbauda arī kopēja palīdzības fonda radīšana.
Būs jāturpina un jāmēģina stei- . dzināt jau ievadītais globālās latviešu organizācijas darbs. Vairāk jāatbalsta un jāveicina Baltijas tautu federācijas darbs. Būs jāapspriež Baltijas valstu federācijas satversme. Vajadzēs padziļināt un paplašināt mūsu ārējās informācijas darbu un jāmēģina rast līdzekļi šā darba plašākai izvēršanai.
Ļoti lielu vērība piešķirama visu Kanādā dzīvojošo latviešu apzināšanai, kopā turēšanai un vienošanai ap vienu kopēju centru. Jāveicina latviešu ^pulcēšanās savās organizācijās un draudzēs. Jāiesaista mūsu jaunatne kopējā sa- : biedriskā darbā. Jāmēģina panākt vienotības gars visu mūsu sabiedrisko organizāciju starpā un jāsaista tās visas ap vienu kopēju centru.
Būs varbūt arī galīgā veidā jāatrisina jautājums par latviešu nama celšanas iespējām Toronto. Šim namam jākļūst ne tikai par sabiedrisku celtni vien, bet tam jākļūst ari par latviešu sabiedriskās rosmes pieminekli trimdā.
Aicinu visus tautiešus un tau° tietes, visas latviešu organizācijas, biedribas, draudzes un to vadītājus pildīt savus pienākumus pret latviešu tautu un Latviju pēc labākās Sirdsapziņas. Aicinu visus un Ikvienu šinī lielajā uih svētajā darbā līdzi.^Lai neviens mūsu sabiedrisks ierosinājums im aicinājums nepaliek bez atsaudbas pk-šās tautiešu aprindās.
Lai neviens latviešu valodā rakstīts raksts, kas latvieti sasniedz, nepaliek bez atbildes. Un ja kāds tautietis nespēj vai negrib atbildēt mūsu rakstiem, ja kāds tautietis vai tautiete nespēj vai ne? grib ievērot mūsu daudzos lūgumus, tad lūdzu par to neļaunoties, i ja mēs griežamies pie jums^ pildīdami savu pienākumu pret latvie-šu^iitu un Latviju.
A. Svenner . LNAK valdes .^priekšsēdētājs.