A 1* V II J A.
gestdiea, 1954. gada 27. februēi:!
las mazajam ieguldītājam jāzina
PAR IEGULDĪJUMU FONDIEM
Snterese pa? iegnldijumu fondiem latviešia J^^J^J'^^^^^f^l To SHau^ciaistājimil, ko latvieši iesilta ik dieiias. ^Ļoiti
danKvS^Tēstiilēs lūk puUUčēt la
Srtiif par šiem iautājomiem., Mēģtoot sos ]usmm^tr^ sSegsim vispārēju apskatu, skarot iautajimms, kas vestos pa-
saimniečību. Vislabākais ekonomiskais baronjfttrs ir akciju cenas biržā. Kā birža nav norūpējusies
- ,v ,.KĀDl ia.FONIM
leguldījurriu fonda vienīgais uz-'par saimniecisko^tāvokli, "ptoda devinns i^eguldīt naudu saimnie-, fakts/ka biržas, cenu «išk(« uzņēnmmos. Foiidi paši ne- sasniedzis ^ugstako līmeni jjedej ko neraŽ/ ražojumus nepārdod, 2f gados. T^^^^^ tiem nepieder ne raktuves, nedz meciskie un fmancu lietpratēji na-
naftas avoti. Fondu vienīgais īpa^
kotnes izredzes atzīst par labām.
imns ir izvēlēto uzņēmumu akci- leTerojaanms^ f^^^ Jas, kas glabājas bankls drošajās. Edmunds TabeUs raksta, ka^ nevar velvēs.Katra fonda vadībai ir labas' but runa_p^^^ finanču zināšanas; vadilba izdara mu zeme. fcujras iedziv<>ta]U^^kaits saimniecisko uzņēmumu izvēli pie ļk^g.adus pieaug par 2,7 ftiilj. šo
akciju iepirkšanas. No šīs izvēles atkarīgs dividenžu ^ekU lielums kas nonāk fondU ieguldītāju rokās katrus 9 mēnešus.
Ieguldījumi fondos pieaug_neie-domājāmā ātrumā. 1953. gadā fondos ieplūda jauni 672 miljoni do-Isru. 1. janvāri ASV fondos bija ieguldīti $4.280.219.772 un 11 Kanādas fondos — $95.518.036. Statistika rāda. ka lielākais vairums
iedzīvotāju pieaugumu tāpat vajadzēs apgādāt ar mājām, ledus skapjiem, automobiļiem, apģērbu un pārtiku, kā Visus pārējos iedzī-votājus.Dolara pirktspēja gadu gaitā ir neapturami slīdējusi. Iŗ pierādīts fakts, ka labākais nodrošinājums pret inflāciju ir ieguldījums akcijās, kuru vērtība aug gandrīz proporcionāli dolāra pirktspējas slīdēšanai. Visu to kopā saņemot, nav'ne mazāka iemesla domāt, ka ieguldījumu situācija varētu būt citāda kā pēdējos 20 gados -~ visi loģiskie faktori to liecina.
Ja Latvijas Amerikā lasītājiem būtu vēl Gitļ speciāli jautājumi, laipni lūdzām tos adresēt King Merrit and; C6. Inc., Foreign Lan-gunage Department, 203 Union Trust Buildinģ, N. W, Wāshingtōn 5, D.G. Jautājumus variet iesūtīt latviešu valodā;
Brāļu tautu
tAi«^^ AV<y^lM VIENOTI UTVUAII
fondu ieguldītāju ir „mazie cilvēki", kuru līdzekļi ir ierobežoti; Caurmērā ieguldījums fondā irp^ zas ap $3.000. •
Pacejas jautājums, kādēļ fondi tā pievelk mazo ieguldītāju interesi? Lūk; vidusmēra, pilsoņa zināšanas ieguldījumu lauka ir ierobežotas, Viņš labi zina, ka akciju īpašnieku peļņa ir augsta. Viņš apzinās, ka 85 proc.rio visiem bagātniekiem, kuru kapitāls pārsniedz $250.000, ir to ieguvuši ar pārdomātiem ieguldījumiem, bet paši neprot rīkoties. Te katram pilsonim talkā nāk ieguldījumu fondi.
Fondi savos portfeļos parasti uzņem 30-^200 augstvērtīgu uzņēmumu akcijas. Fondi piedāvā ieguldītājiem savās dalības zīmes, kas parasti svārstās no $1.00 līdz $20.00 gabalā. Tātad ir iespējams, ka $i; 00 ieguldīts fondāl dod īpašuma tiesības 100 augstvērtīgos ASV vai Kanādas, saimnieciskos uzņēmumos. Katrs ieguldītājs var būt drošs, ja kāda uzņēmuma akcijas ir ietilpinātas fondu ieguldījumos, tad tam pamatā ir visrūpīgākie finanšu apsvēruini, kas mazajam cii- ... «-«^ vēkam dod arī nodrošinājumu, ka ^igi strada. „Ķas tad se isti no-viņā ieguldījumu sargā vislabākās tiek?" gribu zināt.
finanču smadzenēs. Katrs ieguldi- ^5,, rpiaTvi lattriskii sMti tā-tājs saņem pilnīgi vienādu apieša- ceļam iatvisKu^_setu^ta
no§ no fonda pusef neatkarīgi no 4u, kada ta bija musutevu tevu, tā, vai viņš ir ieguldījis $100.00 laikos," darbā pietvīkušiem vai-vai $10CKĢ00.00. Katrai āams. ?ī- g^^^ dedzīgi atbild Zīlīšu kopas mei fonda ir vienādas tiesības. ^. , . k+aba tā kūts
Ļoti daudzi latvieši jautā, kādēļ fondi deklarē divas dažādas divi- v un tur klēts, sētas vidu celsim dendes. Lūk, uzņēmumi, kuru ak- aku, bet šajā stūrī goda vārtus,"
cija^ pieder fondiem, ražo un,sa-'piebilst kāda cita gaida.„Un ko vus ražojumus pārdod. Peļņa tiek ^-..^f,.* |fl,,tāiu divām
Izmaksāta akciju īpašniekiem, tā- ^s darāt? jautāju 4ivam. tad āri fondam: Fondi šo peļņu sa^ Vientuļam Puču kopa. parsta,vem, dala ik 3 mēnešus, deklarējot sa- ■ kas izmisīgi mēģina savienot sūnu vas dividende^. Sīs ir ienākuma di- kubiciņus gludā plāksnē. „Lie-
Svētdien, 21. februāri igauņi un lietuvieši atzīmēja savus valsts svētkus, kuros bija aicināti piedalīties ari latviešu pārstāvji. Igauņi savus svētkus atzīmēja plašajā Mošejā zāle, kura 'bija pārpildīta līdz pēdējai iespējai. Svētkus atklāja Tororito Igauņu apvienības pr-dis LUpps ■ bet svētku ninu teica trimdas valdības prezidents Juhans Holbergs. Sveicienus ho latviešiem nodeva LNAK valdes priekšsēdis A. Svenne, "bet no Baltiešu federācijas runāja māčitājs A; Lūsis.
Koncerta dajā piedalījās apvienotais igauņu koris, kungi bija tērpušies frakās. Sevišķu piekrišanu ieguva baritons Arno Niitas un niecosoprāhs Irene Losberga;
Lietuvieši savas svinības noturēja plašajās / pārpildītajās kino telpās, College un Dovercoiirt ielu stūrī. Svētkus atklāja Lietuviešu federācijas Toronto apgabala vadītājs J. Simanovičus. Tad runāja Ontario provincēs darba rainir(^; «Čarlzs Dalejs, vairāki parlamenta locekļi, Latvijas ģenerālkonsuls R. Ņ. Braisons un LNĀĶ valdes pr-dis A. Svenne. Oficiālā dala ilga pāri pār 2 stundām. Koncertā piedalījās Vārpas koris diriģenta Gai-leviča vadībā, solisti St, Mašalaite un V. Verikaitis. Arī Kanādas pre^ se ievietojusi aprakstus un uzņēmumus par abu tautu svētkiem.
^ LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS STRASBURGĀ
13. un 14. februāri Strāsburgā notika Eiropas jaunatnes festivāls ar ļoti baģātīgii programmu, kas ilga 2 dienas. Tanī piedalījās m-gāru, dienvidslāvu, bulgāru, latviešu, igauņu rumāņu, Iranžu, zviedru, čecboslovaku, angļu un PoW studenti. Festivāls bijā pieslēgts Strasburgas radiofoiiam un to Izcilā vietā ātram» ia ari
GAIDAS GATAVOJAS GADA SVĒTKIIĒM
„7. marts jau pie durvīm, bet darba vēl tik daudz," dzirdu bažīgas balsis ejot garām Gauja^ gaidu mītnei; Paveru durvis: gaidās, sadalījušās pa grupiņām, el-
kam pamatus ideālai gaidu nometnei. Jāicer,ķa līdz gada svētkiem būs jau iemītas
videndes. lUustrācijai dosim kapitāla pieauguma dividenžu piemēru. Piem./1950. g. fonds nopirka 1.000 General Electric akcijas par $70. 00 gabalā, šogad akcijas cenā sa-sniedza $95.00 nmeni. Ja fonda,^^^1?^-vadība izšķirtos šīs 1.000 akcijas Arī Kaijas kaut ko dara. Tikai pārdot, tad līdz ar tp fonds būtu tu^āk ieskatoties var pamanīt, ka guvis $24.000.00 pelņu. Šo peļņu . \ ^«-j,^ icfahoc i,pfma<? ?o/ioi«f ,„ va+TM. »iaiīhnc 7īnii iP- tas ir ļou mazas istaoas lietiņas,
sadalot uz katru dalības zīmi* ieguldītājs saņem kapitāla dividendes.;:-
Pē(j likuma pelņā uzskatāma par kapitāla pieaugumu tad, ja akcijas ir bijušas fonda īpašumā vismaz 6 mēnešus. Starp ienākuma un kapi-
un gaidu vadītāju; konference notika 20.. februārī Ņujorkā. Piedalījās vairāk kā 30 skautu un gaidu vadītāju un to vietnieku. Konferenci atklāja ūn vadīja Sav. Valstu jendās skautu priekšnieks yad. Br. šmits. Pārštāvetas^ bija Daugavas (8.) no Bostohas, Burtnieku (48.) no Filadelfijasj Dundagas no Sirakiizām, Rīgas (90.) no Ņujbrkas un Staburaga (4.) skautu vienības. Gaidu pārstāves bija no Bōstonas un Ņujorkas vienībām. Konferencē darbības saskaņošanai iztirzāja organizāciju iekšējās lietas. Nolēma rīkot aūstrumpiekrastē septembra sākumā vadītāju sagatavošanas kursus gan skautu, gan gaidu organizāciju jaunu vadītāju sagatavošanai. Konferences dalībnieki sirsnīgi apsveica Kanādas skautu jendās ierosinājumu konferencies sarīkošanu vasarā Kanādas uii ASV pierobežā, kur būtu iespēja satikties Kanādas uh ASV latviešu skautu vadītājiem. ■Kanādas jen-da ir apņēmusies nokārtot konferences techiīiskb pusi.
Konferenci nobeidza ar tradi^ cionālo gaidu vakara dziesmu uri skautu ugunskura dziesmu. Sirsnīgs paldies vad. A. un Z. Gau-jeniekiēm, kas konferencei deva
mm atzīmēja ēu prese. Jo katru dienu ««izdodas dziE)dēt tik vispusīgu un plašu tautās dziesmu izlasi, pie tam oriģinālvalodās, un redzēt simtiem krāšņu tautas tērpu un deju. Skatītāju un klausītāju rindās^ vārē ja
vērot daudz goda viesu, franču valstevīrus. politiķus un māksliniekus. Starp programmas izpildītājiem bija arī latvieši: Brīvās Eiropas koļledžās un Strasburgas universitātes studenti A. Pleišs m E. un H. Lerchi, ki^ trisbalsīgi nodziedāja tris latvielu tautas dziesmas: Kupla, kupla liepa auga Tek saulīte tecēdama un Dar* man tevis pastaliņas. Jāpiemin., ka vi siem 3 patiešām bija kājās īstas pašu darinātas pastalas, spiestajās programmās vārds «Latvija*' it cienīgi bija nostādīts blakus Anglijai, Francijai, Zviedrijai un citām Eiropas zeimēm. Vel gribas pieminēt kādu ļoti skanīgu igauņu studentu oriģināldziesmu, ko igauniski dkčdāja visnuiz desmit tautībām piederošu dziedātāju koris, šī rakstiņa apmēri neatļauj sīkāk pakavēties pie pārējās programmas, kas savā raibajā krāšņumā bija ļoti iespaidīga.
'.. ■■ Andrejs Tablo MierkalKs.; Strāsburgā, februārī.
NO JŪRAS LiDZ JuŖAI
KAMDAS HHnilllCES - JANBR DUNIKA
No visām Četrām Kanādas Atlanti jas jeb Piejūras provincēm Jāiinbrunsvika pēc lieluma ir otrā vietā, Ta atrodas vistālāk rietumos, un ir viena no pirmajām provincēm, kās tika kolbnizētai Tur 1755. gādā notika arī pirmā
Jaunbrunsvikas province^'kuŗas platībā sasniedz 28.000 kvadrātjūdžu, ir nedaudz lielāka par Austriju. Tās iedzīvotāju skaits ir apmēram 516.000, no kuriem apm. 200.000 ir franču uh kādi 300X^^ britu izcelsmes, tātad, salīdzinot
kara sadursme, kas izšķīra Jaunās ar citām provincēm, hefrančū un Pasaules likteni. Tai gadā Fortineangļu izcelsmes iedzīvotāju ir Bosežūras cietoksnis, tagadējās samērā maž;
TORONTO LATVIEŠU JAUNATNES
kas top gaidu rokās. j,Mēs rādīsim senlatviešu istabu no iekšpuses," paskaidro kāda no viņām. Redzot jau' gatavos priekšmetus kļūst gandrīz skumīgi, ka tas lāiķs
tāla pieaugumu dividendēm ir Ue- jau garām, kad mūsu senči dzī-rr^7T*'ō *J^%>«i,i- ^ - - - j-la starpība nodokļirziņā.;^ gada-
ienākuma nodokļa deklarāciju, le- , - ■ ^ ° i ja par vadītāju naktsguļu un azai-
nākuma dividendes ir jāuzrāda pil-■ •
riā apmērā, bat kapitāla pieaugu- nopūtas.. „Mums līdz 7. martam
ma dividendes tikai 50 proe. ap- jā^ab^j gatavs vesels jpiMalns,
Liela interese latvīpsu agŗm ^ . »
ir par sistemātiskām' ieguldījuma laiKos nav vairs taaa programmām. Sistemātiskās pro-, laba velna kā , senāk, kas nāca
graramās ir liels ieguVums_cilvē- ļaudīm palīgā un uzcēla pili vie-
kiem, kam nav ievērojama sakuma - „,-,A:-,y,3 « «hcrilr^f ācs irsria nr»
kapitāla. Daži fondi piedāvā ne- f putiena, nosukstas kada no
lielas programmas, sākot pat ār bezdeligani $10.00 mēnesī. Populārākā ir
Sekvilas pilsētas tuvumā, padevās no Bosionas pilsētas nākošam angļu karaspēkam pulkveža Roberta Monktona vadībā. Šī sadursme atklāja karu, kas beidzās 1763. g. ar to, kā Francija: atteicās -no savām prasībām Kanādai
Bosežūras ieņemšanai sekoja viens no nelaimīgākajiem gadījumiem Kanādas vēsturē kanādiešu izraidīšana. Britu pārvalde padzina no to sētām 6000 franču kolonistu, un tos pārvietoja uz Anierikas koloniju dienvidiem; Dzejnieks Henrijs Vedsvprts Loņgfelovs šo kustību padarīja nemirstīgu savā episka poēmā Evangelirie;
Pēc amerikāņu revolūcijas jauna kplonistu straume ietekmēja Jaunbrunsvikas vēsturi — Apvienotās impērijas lojālistu, ameri kāņU kolbnistu, kas palika uzticīgi Anglijas kronim, kustībā uz ziemeļiem. Šie ļaudis tūkstošiem apmetās uz dzīvi Jaimskotijas Sanberijas apg;abalā, Uii 1788. gadā šo apgabalu ņo tās atdalīja uri radīj a Jaunbrunsvikas provinci.
Ar savām labajām ostām un lielo kokmateriālu krājumu Jatin-brunsviķa ātri attīstījās un kļuva bagāta kā jūrniecības un kuģu būvētavas centrs. Bet šis uzplaukums izraisīja arī politisku neapmierinātību, un 1846, gadā Likumdevēju sapuloe. nolēma pieprasīt parlamentāru valdību, kas jau bija kaimiņprovincēJaunsko-tijā. Britu koloniālā iestādē to tomēr noliedza līdz tanī laikam^ kad kāda no politiskajām partijām šai kolonijā gūtu pārsvaru.
1854; gadā reformu partija ieguva plašu pāŗsvārUj un Jaunr brunsvikai piešķīra parlamentāras valdības tiesības. Jāuhbruns-vika bija ari viena no pirmajam četrām provincēm, kas 1867. gadā apvienojās Ķariadas federācijā.
kalnaina, un daži kalni pārsniedz pat 2000 pēdu augstumu. No daudzajām upēm lielākās ir Sēnt Džona, Miramīchī un Restiguš upes. Sent Džona upē atrodams ari pasaulē slavenais virzienu mainīgais ūdens kritums — atkāra no paisuma un bēguma Fan-dija jt^as līci augsta ūdens siena plūst pret šīs upes straumi vai pa straumei.
Ģeogrāfiski šī province atrodas laūstrumoš no Kvēbekaš provin^ Vērtīgi meži apklāj trīs ceturt-ce? lejas galā, un tās lielā daļa ir ds^as Jaunbrunsvikas platībasļ un
austrumos no ASV Mēnas valsts. Dažas kanādiešu dzelzceļa līnijas,
katru gadu no tiem izved lielus daudzumus šķiedras un būvkoku.
kas savieno KvebekāsūnJauri^^^ Papīra ražošana ir šīs provinces
bruņsvikas provinces, šķērso Mē-nu. Jaunbrunsvikas skaistos krastus apskalo šalērā līca, St; Labrenča līča, Noŗtamberlendas was šatiruma ūnFandija līča ūdeņi, šīs provinces virsma ir visai
APMIERINĀTI IMMIGRANTIEM
Svētdien, 28. feljr., pl, 7,30 vakarā foto amātieru'pūdUrim pirmā sanāksme pie pudura vad. V. Bebra; 48 Rāthrieliy Avē. Līdzi jāņem foto aparāts uņ attīstītā filma ar kopijām.
Moderno deju ^liduja nākošā dejas stunda dejas skolotajā Švā-nēbacha vadībā notļks sVētdien/28. febr., TLB telpās, 198 Osler Ave., no pīkst. 4-.-6 p.p. Dalībnieki lūgti ierasties precīzi stundas sākumā.
Svētdien, 14; martā, pīkst. 7-00 vakarā TLB telpās pulciņš riko jaunatnes vakaru. 'Līdzi ņemami groziņi. Būs dziesmas, jautrs referāts un nosiēguraā deja.
Vairāki runātāji parlamentā izteicās, ka- immigrantu-pludi\ un ieceļotāju izturēšanās veicinājusi bazdarba pieaugumu Kanādā. L. Kardifs (L. Ē. Cardiffs) aizrādīja, ka daudzi no j aunieceļotāj iem ieguvuši vīzas darbam lauksaimniečī-bāsy kur solījušies strādāt 3—5 gadus. Tomēr tie solījumu nav turējuši un jau pēc īsa laika pārgājuši uz rūpniecību; kur atalgojums ir lielāks. Tāda kārtā tūkstošiem ieceļotāju jau pirmajos mē-« nēšos dezertējot ņofarmām, atstājuši ne tikai farmeruš, kuri tos izsaukušļ, neapskaužamā stāvoklī; bet arī nepamatoti apgrūtinājiiši citā nozarē jau tā sarežģīto darba spēka izvietošanu. ' i Nebūšanas ar ieceļotājiem jau sen pamanījušas immigrācijas* iestādes, kās ļoti uzmanīgi vēro darba tirgu. Ziemas mēnešos atļauj ^iebraukt tikai apmācītām slimo kopējām, tuvieni radiniekiem, kā ari mājkalpotājiem.
Visvairāk Kanāda tomēr ieceļojuši britu pavalstnieki: No visiem pēcOtrā pasaules kara ieceļotājiem, kuru kopskaits visā drīzumā sasniegs apaļu miljonu, britu ir 295.000. Otrā vietā nāk vācieši — 115^000, tad bolan^ieši — 92.000 un amerikāņi — 72.000. •
galvenā rūpniecība, tai seko zāģētavas. Zvejniecības ziņā tā ie-» nem trešo vietu Kanādas provin^ ču starpā, un - vēži un sardīnes veido vairāk kā pusi no lomu tirgus vērtības. Bet ar visu to, ie-nesības ziņā zemkopība pārsniedz zvejniecību, un katrs trešais jaun-brunsvikietis ar to nodarbojas. Nesenos gados arī rūpniecība ir jūtami pieaugusi, un St. Džona pilsēta ir galvenais rūpniecības centrs uz austrumiem no Montre-ālas.
šīs provinces lielākās pilsētas ir Sēnt Džona (5L000 iedz.), Monk-tona (28.000) un galvaspilsēta (16.000). C.
NOTIEK KANĀDA
Starptautiskās komitejas direktors Eiropas izceļotājiem (lOĒM), Gibsons (Hugb Gibson), pēc vairākkārtējas Rietumvācijās apmeklēšanas izteicies, ka ICEM šinī gadā paredzējusi 117.500 eiropiešu izvietošanu aizjūras zemēs;-Ar komitejas paUdzību no Rietūm-Vācijas varētu izceļot 38.700 personas. Kanādas immigrācijas ministrs Harris paskaidrojis, kā Kanāda šinī < gadā no Eiropas varētu uzņemt 170.000 ieceļotāju. Kopš Otrā pasaules kara liei-ģām Kanāda uzņēmusi gandrīz vienu miljonu ieceļotāju, starp tiem 115.000 vāciešu. " @ Lieitoronto pilsētas valde pie-
skaitās izpUdita pēc 150 mēnešu ir tikai pavisam niecigš spndis, ^^J^^^Mf ^V^^aizvestos filmu,palika^ arī radio līdz ar apkar- tie tomēr laikam neesot vinū S iemaksām. Piemēram, parakstoties no visa ta lielā dāŗba, kas patlā-ļ^^ kaimiņzemju laikrakstiem, gan paziņu bērni. Inte^^
par $20.00 iemaksu mēnesī, iegul- ban kūsā latviešu skautu un gai^ļ^f^SltH^^ uz ek-
dītājš ir apņēmies sasniegt $3.000 , .v^^„^ sakarā^ ar A^n+ow f-^l^ ? f^^gto filmu izrāda, jo dažas rāha^k^^^
gala summu. Ieguldītājs mēnesi."^^ vienioas loŗonio, sasara ar ejai. Atgūtajos filmu materiālos koniiac Qv«ini^s,,^^i.sJu-:.,«^^sv^ ^^^^
var izdarīt vairākus maksājumus.
kritusi projektam par vecu ļaužu mītnes ierīkošanu Ņūmarketā. Tāļ izmaksātu 3 milj. dolāru. Trīs ciJ tas līdzīgas mītnes paredzētas ierīkot Etobikokā, Norsjorkā ūn Skarboro.
I'Policija Mohtreālā nākusi uz pēdām jaunām bērnu zādzībām, šinī melnajā pasākumā, starpi eitū, iejaukts arī Montreālas advokāts H. BuUers un divas sievietes, kas apcietināti; Bērni pārdotie Savienotās Valstīs. Gik; noskaidrots,, pavisam pārdoti apm. 3.000 zīdaiņu, kopsummā par 3 miljoni dolāru, v
Bullers sadari3ojies ar kādu internacionālu bērnu laupīšanas bandu; Montreālas apkārtnē vien pēdējos desmit gados nozagti vairāk kā l.OOO bērnu, pā lielākai daļai žīdu ģimenēm uri tie pārdoti Savienotās Valstīs* Arī bērnu „rio-ņemēji'V bijuši vairums žīdu ģime-' nes, kas par bērnu maksājušas 3000 līdz 10.000 dolāru. Daļā bērnu pār-gādāti pāri robežai tikai dažas dienas pēc piedzimšanās, paslēpjot tos „iesaiņptus'V automašīnās. Neprecētās mātes pēc bērnu piedzimšanas apmierinājušās ar 50 dol. samaksu, kamēr citos gadījunioš bērnu atsavināšana notikusi bez māšu piekrišanas. Doma, ka šī bērnu „riieļntiŗdžniecība" nav varējusi notikt bez dzemdēšanas iestāžu un bērnu patversmju dažu vadītāju personu ziņās.
# Ar šā gada 2. aprīli normāliem pasta sūtījumiem pasta tarifs paaugstināts 1 centu par unci. ;
® Pagājušā nedēļā ar nāves sodu pakarot sodīts Korejas kara dalīb-
tādā veidā pašam regulējot programmas izpildīšanas laiku. Sistemātisko programmu ieguldītājs var uzsākt ar viena mēneša iemaksu vai arī iemaksāt vairāku mēnešu maksājumus už priekšu. Pie sistē-matisķāni programmām dividendes ieguldītājam neizmaksā uz rokas, bet tās automātiski pieskaita kapi-; tālam, paziņojot ieguldītājam par
gada svētkiem," stāsta virskopnie- bi]a. ari _viens no pedejiem zina- kusas pirms filmas aizlūgšanas,' komenlātors tl^^ vSa^M^zsSte
ce
kārtot un lai katram
Klincā^e. ,,Gribam;ie-^^a^^^
izdaiļot mūsu mītni tā,' SJ^^S^rllf^ J Viena daļa kanclera un iekš- tuvai atņemto Klaipēdas apgaba-
ienācējam ^m&6r^^ '^'^'^^ ^^"^J^tas n^aiz-
1,;..,,..;. Sr^^-£l!^^^t^J2^?'^ Hitlera filma ārzemes mirsts atzīmēt. Komentējot Pad.
skaidrs, ka še mājo latviešu gāi-rjas locekļiem par varonību Berlī-'radītu pret vāciešiem i aunu nik-das. Ari dari)a skate, kur būs iz- -^s bojā ejas cīņās. Netŗiikst arī numu. Otra daļa, kopā ar vācu
^ , . . ________-— Sabiedrībai izdevies bijuši niknākip
,......prasa savu tiesu. Daudzi no iz-,atgūt arī Hitlera un Evas Brau-;S?uS
ieguldītajam par stādītajiem latviskiem- -rokdar-nasp^^^ to lielmnu. Sistēma^^ogr^
stādīti pagājušā gada veikumi,
atgūt arī nas privāl
rezultātus bieži vien īSSt miem Ms arī pērkami. Bez tam iemūžinājusi savu Ādolfu. ļ smes pēc dUctāfe^v^as^^'kura ] ka IgaunijC Latv^im Lietuva
Savienības un Lielvācijas draudzības līgšanas ainas, komeritātōrs
apmierinās ar piezīmi, ka nabagā _______,_________________
'^'^i-a diktatoru starpā iztirgota, niek^ 23 g. iibS
bet ^tāds ,,sīkums/*:_kā iztirgotā' apvainots kādas sievietē^iZvaroša-
Baltij as valstu brīvība koriieritā-toram ,jatkai „aizmirstās" un to,
mas ir devušas neiedomājami labus
rezultātus, bieži vien dubultojot . . . , ^. v . rv^-, v - . . r., - ; - ~-- —-r-
iemaksāto summu. Ir toriiērjābrī- sarikojuma vakara gribam pār- pamatīgas ^lepneksep^vm^^^ apmierināt, jutot^sev arr butu .abu diktatoru upuris,
dina. ka panākumus varēs sasniegt steigt skatītājus ar interesantiem viņ^-nepiemin jie ar pušpl^^^^
tikai tadr ja ieguldījumi turpina-1 sieigt. sKaiitajus ar inieresantiem ^ darbiem, izlietojot ari no an- mu. Sociāldemokrāti nekautrējās, vardu. Kad parādīta kapitulācija, sies vairākus gadus un ieguldītājs ^ vel neredzētiem priekšmetiem, gļiem, krieviem, japāņiem un ci- Pat^ meklēt pārallēles kādreizējā koncentrācijas nometņu upi^-i, • "'■* • •i-.v -sjr. 1— tu krājumieiri aizņemtos vai Hitlera un tagadējā kanclerā krāšņu rindas, gāzes kameras, sa-
pievāktos filmu materiālus, uzņē^ rīcībā. Trača ietekmē dažu zem- dedzināto žīdu kaulu gubas, ša-mīgā .filmu sabiedrība izgatavoja ju iekšlietu ministri filmas aizlie- grautās Vācijas pilsētas, nēškai-Hitlera filmu, ķuŗu spokaino uņ gumu atcēluši, daudzās vietās ap- tāipo kritušo (protams tikai vācu) sevišķi pēdējo kara'mēnešuapo- strīdēto filmu izrāda un kino - -t^- ----j— - ivr-.., kaliptisko ņotikuniu dēļ' nosauca ,ipašniekī, redzot labos ieņēmu-par —Piecas minūtes pēc 12. Pa- riius, berzē delnai gājušā gada beigās vācu kino te-
Izvēlēto programmu izpildīs līdz Katra nozare kauti ko rādīs, ko, galam.
AR k6 NODROŠINĀTI IEGULDĪJUMI FONDOS?
Saskaņā ar «liivestmens Compa-ny Act of 1940." fondu ieguldījumi -k nodrošināti ar visu to uzņēmumu kapitālu, nekustamiem īpašumiem, inventūru un ražojumiem, kuru akcijas fondam pieder. yi-sus fondu Ieguldījumus var izdarīt uz diviem vārdiem. Abi ieguldītāji tad skaitās līdztiesīgi ifāšnieki, bet viena nāves gadijumā palicējs automātiski kļūst vienīgais ieguldījuma īpašnieks, šādā kārta nav jāmaksā samērā augstais mantojuma nodoklis.
Daudzi latvieši jautā, vai ieguldījumi fondos varētu ciest, ja ie^ stātos plašāks saimniecisks atslābums, par ko pēdējā laikā tik daudz runā. Te jāatbild ar nē. Pirmkārt, šis gads ASV ir vēlēšanu gads. Demokrāti mēģina savās runās pārspīlēt saimnieciskā atslābuma iespējis, lai gūtu vēlētāju balsis. Otrkārt, patlaban ir pārslēgšanās no kara saimniecības uz miera
pagaidām vēl tur, noslēpumā. Tik !ļļH7';'')n i-^ izdevies saklausīti ka mazās māsas — guntiņas uzstāšoties sevišģi plaši un, pārspēdamas pat visu triju Toronto latviešu teātru līdzšinējos sniegumus, tās lestūdējoi. līdz širti vēl neuzvestu operu. Tātad pirmizrāde! (Apmeklētājiem toniēr neesot Jāierodas vakartērpos). Pēc priekšnesumiem sekos dejas.
RĢdzpt tādu nešaubīgu tidbu savam darbam uri apņemšanos to padarīt, atliek tikai čaklajām gaidām no vēlēt dievpalīgu. :
Uz redzēšanos svētdien, T. miar-tā, pīkst. 18.00 sv. Andreja baznīcā. Darija skate būs atvērta turpat no pīkst. 14.00. ■ S. p.
: -isMUTU TO aAIlJU-
skautu
ātri bija sagatavojušies filmas iz- mu mSitSSl^^f ^&r^i& tušie, nobendētie un sagrautās Tādīšanai, cerot ūz lieliskiem ka^ īSSSf pilsētas nav svarigākais. Svarīgā-
ses ieņēmumiem, jo : pierādījies sava Jf^^^ kais ir vācu cietušā slava un ia-
- Hitlera bildes žurnālos un uz SfP^f^
ekrāniem vienmēr pievilkušas .Hitleru, Gebelsu,
kapu krustii rindas un Nīmber-gas procesa ainas, tad komentā-tors aizrāda atkal kaut ko tādu, kas pelna sevišķu ievērību: „Kri-
pūbliku neparastos apmēros. Filmu, tās pirmizrādē Bonnā, līdz ar Rietumvācijās: valdības locekļiem un parlamentāriešiem! vēlējās noskatīties ari Dr. Ki Ajdeņauers.
Pēc filmas izrādes kanclers nikni izteicies, ka šī dokumentārā filma Hitleru patiesībā turpinot, glorificēt. Ar to ari pietika. Riē-tumvācij as iekšlietu ministrs, atsaucoties uz kādu sen aizmirstu 1945. gadā okupācijas varu izdotu rīkojumu, jauno filmu aizliedza un viijā piemēram tūliņ sekoja ari Bundesrepubļikas zemju iekšlietu ministri. Daudzi domāja, ka lieta būs nokāiftota !si un
Himleru un visus citus varenos tresas valsts „pārcilvēkus" īpašas^ Uzpūtības vai citos plašākai ļpublikai mazāk zināmos - „vājuma brīžos. Arī vācu armija un SS piederīgie redzami tā, kā to nebijām paraduši redzēt cbroni-kas. Bieži vienības rādītas tikko velkot kājas, un kritušie parādīti sašķaidīti vai tanku sabrauktām galvām. Eva Brauna vairāk re-azamā Berchtesgādenās Srgļu lizdā gan viena, eran ar draudzeriēm, kuras neskopojas ar krietni vien pāri celim redzamu (ne katrreiz sevišķi labi veidotu)- kāju rādīšanu Ādolfam. Bieži Eva redzama peldkostīmā kopā ar AdoKu viņa
glrautā morāle." Filmas noslēgumā, pēc Potsdamas konferences ainām, uz ekrāna parādās Staļins un Maskavas Sarkanajā laukiimā maršē kolonnas, brauc tanki un citi kara rīki. Komentātors piezīmē, ka ari turienes diktators neņems. labu galu, kam tiešām var piekrist, bet; pēc apmēram pusotras stundas garās filmas noskatīšanās, tomēr jāatzīst, ka darīšana ar vidējas kvalitātēs chro-niku montāžās filmu, kuru gluži negribot apdomīgais un diplomātiski rezervētais Dr. ,K. Aden-auers ar savu aso nostāju pārvērtis gandrīz par pirmās šķiras filmu sensāciju.
V. A,
na un nogalināšanā. Soda izpildīšana paredzēta 17. maijā. ® Kādā mazpilsētā konstatēts, ka četru nedēlu laikā sadauzītas pavisam 200 ielu apgaismošanas laternas. Noskaidrojies, ka šo nedarbu pastrādājuši mīlētāju pārīši. Vēlēdamies pabūt bridi tumsā. J
® Norsbejā par upuri sava dēla lo-^ dei kritis 40 gadus vecais konduktors E. Kroghans. Dēls arvien lūdzis viņam nopirkt šauteni, ndz kamēr tēvs ari piekāpies un uzdāvinājis to dēlam pagājušajos Ziemassvētkos. ' A
Ķā par nelaimi tēvam ar māti iznākusi asāka vārdu pārmaiņa, kura iejaucies arī dēls, nostājoties mātes pusē. Viņš iesteidzies istabā, paņēmis šauteni ūn, mērķējot uz tēvu, nospiedis gaili. Sprādzis šāviens un tēvam lode caururbusi pieri. Tēvs no ievainojuma miris. Dēls pēc tam piezvanījis policijai, bet aiz uztraukuma nevarējis izstāstīt, kas īsti noticis, kāpēc māte bijusi spiesta pārņemt telefona klausuli.
Nelaimīgais dēls vēlāk policijā pa_skaidrojis, ka gaili nospiedis, domādams, ka šautene nav pielādēta, uņ lai tēvu tikai baidītu, jo nekad neesot gribējis uz tēvu šaut. Policija dēla paskaidrojumiem tic, bet viņam tomēr būs jāstājas tiesas priekšā, kura izšķirs, par ciķ viņš vainīgs un kāds sods tam būs jāizcieš.' . ■
IZMĒĢINA SPĒKUS KANĀDIEŠU TIESA
«LATVIEŠU DIENA" TORONTO DIVISION COURT
Toronto pilsētas tiesā (Division Court) pirmdien bija „latviešu diena". Preses fotogrāfs Hermans Kliģers bija iesūdzējis Laimonu Gobu par foto aparāta sabajāšanuv pieprasot apm. 150 dol. zaudējumiT" atlīdzību. Pagājušā, gada 18. decembrī Toronto polu zālē noticis latviešu sarīkojums^. Tanī ieradies arī preses fotogrāfs Kliģers. Viņi aparātu ar spuldzēm uzkāris jau kaklā, bet pie durvīm nostājušies ^vairāki durvju sargi un Kliģeri sarīkojumu zālē nav ielaiduši: Stingrajiem durvju sargiem nelīdzējusi arī visu apliecību uzrādīšana, ko Kliģeris bagātīgi izņēmis no kabatām. Tie paskaidrojuši, ka fotografēšanas tiesības sarīko jumā par 5; dolāriem jau nopircis fotogrāfs J. Kreilis. Kliģers tad savu aparātu uzkāris kaklā „Latvijas" (Vācijā) korespondentam Aleksandram kalniņam, lai pats pārliecinātos,, vai konkurents Kreilis tiešām ieradies, jo ar aparātu rokās vakara rīkotāji Kļiģeram neļāvuši tālāk spert ne soli, lai tas kādu nenofo-tografētu slepus. .
Viss tālākais norisinājās Toronto tiesā. Kliģers apgalvojarka Goba mēģinājis Kalniņam aparātu atņemt, domādams, ka tas fotografēs Ķliģera vietā, šajā ..izdarībā" viņa aparātam pārrauta stiprā ādas siksna, kā arī sabojātas spuldzes. Pēc t^m arī objektīvs vairs tik labi nedarbojies kā iepriekš, bet visas bildes uzņēmis miglā. Goba turpretim apgalvoja, ka Kliģers esot bijis „dzi}i glāzē ieskatījies", .kāpēc pār viņa aparātā kārtību nevarot atbildētv-Lai to pierādītu, viņš nošāvās puses kā lieciniekus bija uzdevis ,.Laika" Kanādas redakcijas vadītāju Maksi Culīti. V. Plampi, 1 Bertulsoni un švānbergu. Tulka pienākumus starp latviešu prāvi-niekiem un kanādiešu tiesu bija uzņēmies Aleksandrs ^ Kānb3rgs. Kliģera prasību tiesā uzturēja kanādiešu advokāts W. R. Drabers. Gobas liecinieki tomēr nevarēja apliecināt faktu, ka Kliģers savu aparātu būtu sabojājis dzērumā,, bet gan bija redzējuši, ka Goba Aleksandram Kalniņam centies.-Kliģera aparātu atņemt. Prasītāja: kliģera pusē bija tikai viens liecini-^ksA. Kalniņš.
Tiesas sēde norisinājās visat „spraigi", sevišķi tad, kad visi prā-^ vinieki gribējuši runāt reizē. Advokātam ūn tulkam tad bijušas lietas pūles, kamēr tie panākuši, lai katrs runātu atsevišķi un tikai tad, kad tiesa jautā. Liecinieks ču-lītis saņēmis arī piezīmi, ko viņš nākot tiesā, ja nezinot nekā liecināt? Kanādiešu publika tiesas gaitu vērojusi ar lielu interesi un atstājusi tiesas zāli tikai tad, kad: vēlā pēcpusdienā prāva beigusies.
Tiesnesis pasludināja spriedumus Laimonim Gobām par nodarītiem; zaudējumiem jāmaksā Hermanim kliģerim 3v dol., kā arī jāsedz izdevumi advokātam tādas paša» summas apmērā. Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis pamācīja,, ķa Kanādā ar spēku nekas nav panākams, bet visos nesaprašanās gadījumos vienmēr jāgriežas pie aug4 stākām autoritātēm, kas lietu tais-^nīgi izšķirs.
Prāvas uzvarētājs H. Kliģers ar tās iznākumu tomēr vēl nav apmierināts un solās iesniegt j aunu sūdzību, vispirms griežoties pie foto speciālistiem, kas rūpīgi izpētītu cietušo aparātu.