The Laivian Newspaper for Canada and U.S.A.
S>BbU8hed T^rtco Weekly by the DAUGAVAS VANAGS EDITOH XH CHIEF: INGRIDA VĪKSNA SdiloHal and Businesai Offices: 123 Huron Sl.. Toronio, Ont., Canada TelephoneEM 8-0792 eablo Ad^oas: LATAMERIK^
EdiW in U.S.A. — A. ZVĒRIŅŠ 182—15 85 Drlv®, Hichmond HiU, 18. V.Y..
Tel.: Virtriha 9-9778
AUTHORIZED AS SECOND GLASS MAIL POST OFFICE DEPARTAMENT, OTTAWA
tsna
24./252. n-rs.
SESTDIEN, 1954. G. 27. MARTĀ
4. OAm
Lahiesu laikraksts Amerikā
Iznāk divas reires nedēļā — tte&dienās un sestdlanit Izdevējs — Apgāds DAUGAVAS VANAGS Galvenais zedaktors —- INGRIDA ViKSN^ Redakciia un kantoris: 123 Huton SU Torohto. Ont.. Canada
Telefons — EM 8-0792 ^olegzammu adrese: LATAMERISA
ASV redakcija — A. ZVĒRIŅŠ, 102—15 85 Drive, Richmbnd HiU 18. N.Y.. U.S.A; Tel.: Viroina 9-7778
Abonēšanas maksa ASVļ un Kanāda:
Eiiār 1 mēn. SISO: par 3 mēn. S4.50:
©ar S mfin; S8.S0: par l aadu Sie.oo
SLUDINĀJUMU MAKSA:
slud. da]ā S1.40: lekslā S2.80 pax 1 coUas telpu Isieia
dmju iauiām ijn ām iriecienam
Maļenkbs, ievadot kampaņu augstākās padomēs vēlēšanām, izr teicies, kā cilvēcei pašreizējos ap-^ stāklos esot divas iespējas: vai nu iznīcinošs karš vai turpināms tagadējais aukstais karš, bet varētu būt arī trešā iespēja: saimniecisko attieksmju kāpināšana starp .padomju tautām un kapitalistiskāsļl iekārtas valstīm, ieskaitot Savienotās Valstīs; Aktivizējot saimnieciskos sakarus starp padomju uiikāpitā-iistiskām valstīm, varot aiziet aiz^ mirstībā domas par auksto im karsto karu. Šo saimniecisko sakaru iedzīvināšanas domu esot pareizi izpratis V. Čerčils, kura piemēram būtii jāseko citām kapitālistiskām tautām, bet nevis gatavot uzbrukumus piadomju valstīm. Tādas īsumā ir Majenkova izteiktās domas.
Vai; tiešām Malenkovs ir kļuvis altruists un ir norūpējies nevis par varas sagrābšanu p'ār pasauli,.. bet gan par: cilvēces paglļābšanu' no milzīgā postā un bojā ejas atomu karā? Nē, nevis altruisms^ bet gan reāli apsvērumi.
Reāli apsvērumi par visādā veida apbruņojumiem, galvenokārt, par atomieročiem un bezpilotu vadāmām bumbām jeb lādķermēņiem ir pārliecinājuši Majehkovu, ka tagad iesākot karu, boļševiki biitu zaudētāji. Jāievēro arī apstākļi iekšējā frontē.Neskaitāmie tūkstoši bēgļu pārliecinājuši Maļēnkovu, ka pie pirmās saskares ār Rietumiem, padomju pilsoņi bēg no pat domju paradīzes. Par spīti milzu propagandai; ka padomju tautas dzīvojot paradīzē salīdzinājumā ar rietumu tautām, padomju tautas netic šai propagandai, bet gan vairāk īic tiem, kas ir pieredzējuši Tļetiiniu dzīves āpstāl^us; tāpēc arī
ĪŠANAS ITĀLIJĀ
Pagājušā nedēļā tagadējā ļtali^ Jas koalīcijās valdība paziņoja^ ka valdības ierēdņiem ' biis jāpierada sava uzticamība, pretējā gadījumā valsts dienests būs jāatstāj. Dažādo firmu tirdzniecības darījumi ar padomju bloku nākotnē tiks stingrāk kontrolēti. Pad. Savienības dažādas ,^kultūras misijas", kas nepārtraukti viesojas Itālijā, turpmāk tiks ierobežotas. Visas līdzšinējās komunistu privilēģijas tiks likvidētas un, cik vien iespējams, valdība centīsies aizkavēt savu noslēpumu nonākšanu komunistu i:okās.
Pad. Savienība
No Londonas ziņo, ka pagājuši nedēla Padomju Savienība iesniegusi sabiedrotajiem trīs protesta ■■.notas."--
1. Pādoiņju Savienība protestē pret Sav. Valstu militāro bažu ierīkošanu Grieķijas territorijā.
2. Padomju Savienība protestē pret Sav. Valstu aviācijas bažu ierīkošanu Holandes territorijā un
3.. Padomju SavļenTba protestē pret paredzēto Turcijas un Pakistānas militāro aliansi.
Kā Turcija, tā arī Holandē komunistu protesta liotas jau pagu->vusas noraidīt un sagaida, ka ar! Grieķija darīs, to pašu. Grieķijai gan šis jau ir otrs Padomju Savienības protests. Pirmoreiz, 1953. gada 26.. oktobrī, komunisti pārmeta Grieķijai, ka Sav. Valstu "militāro bažu ierīkošana Grieķijas territorijā esot skaidrs pierādījums, ka pēdējā gatavojoties jaunam karam.
padomju tautas pie pirmās iespējas 'bēg uz rietumiem,Mālenkpvs sa-prot.ka ar tādām: tautām nav nekāda iekarošanā, jo tās pie pirmās iespējas ne vien pagriezīs muguru komunismam, bet āri aktīvi uzstāsies pret padomju varu ar nolūku to gāzt.
ļļUn ja bēdzēji būtu tikai simti vai tūkstoši, tad Malenkovs prastu ar tiem izrīkoties, bet tā kā bēdzēji ir no visām tautām un visiem tautas slāņiem, tad ar visiem tiem pēc komunistu paņēmieniem nevar tikt gaļā. Gan Ļeņins un Staļins iznīcināja miljoniem cilvēk^/ cerēdami, ka palicēji būs tiem uzticīgi, bet piedzīvojumi rāda, ka aprēķini bijuši nepareizi, jo palicēji tapuši Vēl vairāk naidīgi padomju :varaL
ļ Ja nu iznīcināšanās inētodes hāv ibijušas derīgas, tad jāatrod citas, kā pielabināties padomju tautām, lai tās karā gadījuma nevērstos pret padomju varu. Kā pielabināŠa-nas metodi Malenkovs ir atzinis pad. tautu dzīves apstākļu Uzlabošanu: labāku pārtiku/l labākus apģērbus un apavus u.t.-t: Tā kā ne pad. lauksaimniecības sistēma, nedz padomju rūpniecība nevar dot materiālus un produktus' dzīves apstākļu uzlabošanai, tad tie jāpērk kapitālistiskās valstis,: ieskai° tot Sav. Valstis. Tāpēc ārī jāaktivizē un jāattīsta tirdzniecība ar kapitālistiskām valstīm ļīdž tām laikam, kamēr 1) bruņošanās ziņā būs sasniegts pārsvars pār Rietumiem, un 2) padomju tautas būs nomierinātas ar kapitālistiskās valstīs iepirktiem ražojumiem. Par iepir-^ kūmiem komunisti maksās ar 1) Si-birijas ziemeļaustrumos vergu izrakto zeltu un 2) ar vergu ražotiem porduktiem rūdn.; •,
Ar tirdzniecības aktivizēšanu var novilcināt karu līdz tam laikam, kad boļševiki "būs pārāki. Tikai tad tie sāks izšķirīgo karu par pasaules varas sagrābšanu, bet ne agrāk. '• v.
" G. - B.
No Saigonās ssņo, ka franču militārās aprindas Infl^^^inā ar lielu nepatiku uzņēmušas Sav. Vai-stu aizsarMbās iņimstra Vilso-na piedāvājumu sūtīt amerikāņu militāro misiju uz Indoķīnu vietn^niiešu karavīru apmācīšanai. Ari franču gen.Navaris doma, ka amerikāņi pietiekami neparast vietējos apstā'feļus, lai varētu iedzimto armijas sekmīgi apmācīi
Kamēr Sav, Valstis nevar izšķirties, kāda Veida palīdzība frančus pasargātu no sakaušanās, tai pašā laikā amerikāņus neieraujot Indoķīnas karā, komunisti ar vislielāko nopietnību gatavojas jaunam liel-uzbrukuņiam jpien Bien |»hu ielejā. Vietminiešu armijas komandieris esot izteicies, ka viņš netaupīšot nekādas pūles, lai savāktu visus ieročus nest spējīgos vīrus, un ka vajadzības gadījumā franču aizsardzības salaušanai viņš uzbrukumā sūtīšot lOO.Oao vīru lielu armijās masu. Līdzīgs ieskats Indoķīnā radies arī ārzemju militāriem novērotājiem, kas komunistu drudžaino gatavošanos pamato uz faktu,kā komunisti grib ne vien izsist frančus rio Dieii Bieri Phu, bet līdz ar to grib panākt an Ļaņjēla valdības krišanu Parīzē.
iarkanie uzpēi
No Tokio ziņo, ka Japānas drošības policija ārlietu ministrijas uzraudzībā uzsākusi sīku izmeklē^ šanu sakarā ar saņemtām ziņām, it kā komunistu aģentiem būtu izd/-j!3 vies iegūt vairākus apģērbu gabalus, ko japāņu zvejnieki valkājuši tad, kad 1. martā ūdeņražbumbas eksplozijas radītie radioaktīvie pelni sasniedza kādu japāņu zvejas laivu 75 jūdžu attālumā.
Ŗieiumu lielie uztraucam par stāvokli Vidējos Austrumos
Sakarā ar Izraēlas neveiksmi panākt Jordānās vainas oficiālu atzī-
šanu 11 žīdu noslepkavošanā, Izraēla izstājusies no Apvienoto Nāciju starptautiskās pamiera komisijas, Šāds Izraēlas solis sacēlis lielu uztraukumu Rietumu lielvalstu starpā, kas, ļaunāko paredzēdamas, nekavējoties' uzsākušas sarunas ar Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru Hammeršīldu, lai kopīgiem spē-kiein mēģinātu atrast draudīgā Vidējo Austrumu" stāvokļa labvēlīgu atrisinājumu. ,
Kabatas formāta
1/
No Vašingtonas ziņo, ka Sav, Valstu ārlietu ministrs Paliess nonācis ļoii neveiklā stāvokli, palika dams gandrīz vai vienīgais brīvās pasaules pārstāvis, kas pretojas pilnas jaudas tirdzniecības uzsākšanai ar komiinisiu Ķīnu.
Padomju Savienība un Ķīna, Rietumu rūpniekus kārdinādamas, sola bezgalīgus pasutiriājumus, un Rietumu rūpnieki centīsies darīt visuy lai šādus pasūtināj umus pārvērstu oficiāli parakstītos tirdzniecības līgumos. Lainp kurienes arī- nākdams, zelts cilvēka acīs ir vienmēr zelta vērts.
Vidējos Austrumos kļūst draujīgs
Īrijā pulcina karaspēku pie Izraēlas r^^
Izraēla brīdina pasauli, ka Sav. Valstu ni^siāšanās arābu pu° sē var aizdedzināt Vidējos Austrumus. Septiņas asabu val° stis apvaino Izraēlu saspīlējuma kāpināšanā. Izraēla uztrauku° si@s pia,r Sīrijas karaspēka sapulcināšanu robežas tuvumā. A^-gļi pārtrauc sarunas par Suecas kanāla josluov
. ^ e r u z a 1 ei m ē. — Pieņemot lēmumu, kurā, Jordānu oficiāli atzītu pār vainīgu nesenā notikumā, kad kādā autobusā tika nogalināti 11 žīdi, starptautiskās* pamiera komisijas priekšsēdis, kas pārstāv Sav. Valstis, atteicās nodot savu balsi pret Jordānu. Iznākumā Izraēla ir pārliecināta, ka amerikāņi atklāti nostājušies arābu pusē un ka pēdējie tagad bez
No Vašingtonas ziņo: Sav. Valstu drošības policijā brīdinājusi savus ierēdņus, ka ■ atomattīstībā pašreiz esot sasniegusi tādu līmeni^ ka varot rēķināties ar miniatūr-atombumbu iepludināšanu Sav Valstīs sabotāžas nolūkos. Amerikāņu atomlietpratēji paskaidro, ka kabatas formāta bumbas varot pārvadāt koferos un pārsūtīt pā pastu un ka arī diplomātiskiem kurjeriem esot iespējams tās importēt. Sav. Valstu robežapsardzība tagad kļuvusi daudz stingrāka.
Padomju Savienība atbrīvo spāņu gūstekņus
No Parīzes.ziņd, ji^v "tuvākās 4i^ nrās sagaidāma^^'%>'d[ņu.Kara gūstekņa atbrīvošana no Padomju Savienības darba nometnēm. Liela daļa spāniešu atradušies komunistu gūstā jau kopš Otrā pasaules kara pirmajām dienām, tātad šie nelaimīgie pavadījuši komunistu ellē gandrīz četrpadsmit gadu.
ANGLIJA PIE&RAŠA ŪbEra ĪZMĒĢINĀJ^^
Lielaas angļu liberālais laikraksts Ma'hchestēr Guardian brīdiM Einātnnekus un ieteic atlikt aprīlī paredzētos izmēģinājumus Klusajā okeānā.
No Londonas ziņo, ka Mariche-ster Guardian kādā ievadrakstā brīdina amerikāņu zinātniekus nogaidīt ar aprīļa mēnesī paredzē-tiim ūdēņražieroču Izmēģināju-. miem Klusajā okeānā.,Laikraksts savu brīdinājumu pamato ar šīgada 1. marta ūdeņražbumbas eksplozijas sekām, uzsvērdams, ka jau tad zinātnieki neesot spējusi „saval-dīt" drausmīgā sprādziena radītos rezultātus. Ne tikai pats sprādziens, bet arī radidaktīvitates.rādijs esot bijis daudz lielāksi nekā sagaidīts. Sprādziens bijis apmē^ ram 500—700 relzv spēaģāka nfekā Hirošimas atombumbai, kuras sprādziena rezultātā tika nogalinātas 60.000 personu.
Aprīļa mēnesī amerikāņu zinātnieki paredzējuši ūdēņražieroču tālāku izmēģināšanu Maršalu salu. apkārtnē Klusajā okeānā. Dbmā,
ka šo jauno izmēģinājumu eksploziju spēks pārsniegs 1. hiartā pieredzēto vismaz četrkārtīgi. :
!&deņražbumba pārspēj pali sevi
■ Ari Sav. Valstu prezidents ES-zenhaueŗs ir spiests atāt, ka 1. martā izmēģinātā iideņražbumba izrā^jusies daudz spēcīgāka, nekā amerikāņu zinātnieki to gaidījuši.
Japāņu zvejnieki, kas sprādziena laikā ati^adās 75 jūdzes no izmēģinājumā vietas, stāsta, ka ūjdeņraž-bumbas radītā'-tgdi^m bijusi spilgtāka nekā saule; Pats sprādziens, daudz spēcīgāks, nekā teorētiskos aprēķinos paredzēts, pārspējis Hirošimas bumbu 400-r-600 reiz, Pēc zinātnieku domām eksplozija okeāna dzelmē irāvusi drausmīgu bedri. ■ •■. ■•
TEOP
Jubilejas atceres vakars Toronto s&otiks sestdien., 27. mart^, pīkst. 7 vakarā, TLB telpās, 798 Osler ielā. Programmā paredzēts Reiteŗa kora iedziedāto skaņu plašu kon<|«rts m Mj; Ņaciotnālās; operās i solistu Jāņa Niedras un Marisa Vētras, kā ar! reiterieša V. Kaļiņa aimliias pār T, Ŗeitera darbībbu Latvijā un Zviedrijā. Kiinas arī māc A. Lūsis. Ieeja pret ziedojumiean. Viisus ie-1^ Rīcībās koniiteja.
■ ■ Vkarakasi
,,Maskavas komunistiem ieeja aizliegta". Šādu brīdinājuma zīmi karakasās konference tagad ir pārvilkusi visai Dienvidamerikai lin, ja vien pieņemtie lēmumi tiks arī pienācīgi īstenoti, tad komunistiem Dienvidamerikā būs jostas jāsavelk ciešāk. Pašreiz gan to vēl nekas - nenorāda. Gvatemālā un angļu Hondūrāsā komunisti ar vislielāko steigu „ierpkas", cerēdami vētru pārlaist, paļaujoties uz līdzšinējo stāvokli, ka Dienvidamerika baidās, lai tikai Sav. Valstīs kaut kādā tiešā vai netiešā ceļā neiejauktos tās iekšējās lietās.
; karākasas konference nodibinātā mašīņērija var: tikt iedarbināta tikai ar balsu vairākumu. Sav. Valstīm vēl joprojām ir jāmēģina pārliecināt Dienvidamerikas valstis, ka Vienā ņo tām jau ir noticis apvērsums un ka to nav vis Izdarījuši tikai vietējiļB Vieni bet gan vīri, kas savas pavēles saņem no Maskavas. Nākošais solis pēc tam būtu izšķirties, ko' darīt.. Arī šeit ir nepieciešams balsu vairākums, Tikai tad var tikt - pārtraukta visa tirdzniecība ar komunistiem vai arī darbā laists karaspēks. Maskava-tomēr vēl joprojām paļaujas uz savu laimi un domā, ka Dienvidame--rika izrāda daudz lielāku neuzticību un Šaubas pret Sav. Valstīm nekā pret .Kremli aiz trejdeviņām zemēm un jūrām. Ja Dienvidamerikā tā domās arī turpmāk, tad tās valstīs sagaidāms straujš komunisma uzplaukums. ^
Arī Indijas ministru prezidents Nēru parasti ūz komunistiem skatās pā binokļa otru galu, lai pēc tam nesaprašanā brīnītos, kādēļ gan pārējā pasaule par to tā uz-traucas — viņi taču ir tik mazi un atrodas tik tālu! Nespēdams saska-
tīt komunistu konspirāciju un tai pašā laikā negribēdams ^ arī sēdēt gluži dīkā, Nēru ar vislielāko neatlaidību uzbrūk amerikāņu mēģinājumiem noorganizēt brīvās pasaules aizsardzības valni pret komunistu varbūtēju uzbrukumu.
Bet pirms dažām dienām Nēru neviļus paskatījās pats zem savas gultas, un tas, ko viņš ieraudzīja, lika viņam nepatīkamās bailēs sarauties. Vispirms varēja redzēt, ka Indijas komunisti cieši sadarbojas ar kaimiņtautu komunistiem. Pašam Nēru, ja arī ne pārējai pasaulei, tas bija pārsteidzošs atklājums. Indijas iekšienē komunisti atklāti dižojas ar savu sadarbību ar, Indijas ministru prezidentu un valdību. Slepenie dokumenti, kādus Indijas policijai izdevies atrast komunistu kabatās, gan stāsta pavisam citādu, stāstu, un,j īstam laikam pienākot, pareģo Indijā streikus, nemierus, hekārtībās un pat revolūciju. Tie ir īstie komunistu „sādarbibas" iej-oči Indijai, un pat katrs lajs spēj pateikt, ka tie ražoti Maskavā; fabrikas zīmes ir par daudz skaidras un nepārprotamas, šablons tipisks Padomju Savienības komunismam. Par sadarbošanos ar Nēru komunisti vispār nekad nav sapņojuši. ^
Nēru gan domā, ka viņš zina, kā tikt ģalā ar vietējiem komunistiem. Kādreiz agrāk 8500 no tiem viņš sabāza cietumos. Bet pēdējos divos gados ķoinūnistu partijas biedru skaits ir vairāk kā dubultojies.
Baltijas drūmajās dienās, rūgti smaidīdami, igauņi sevi mēģināja iepriecināt ar kādu stāstu par sava ārlietu ministrā aso meli Maskavas sarunu laikā. Staļins esoi piedraudējis ar invāziju Igaunijā.
Igaunis teicis, ka viņi cīnīšoties. Staļins nosmējies un sacījis,, ka viņš pret Igaunija sūtīšot 20 milj. vīru lielu armiju. ;,Ak kungs," nopūties Igaunijas ārlietu ministrs, „kur gan mēs visus tos spēsim apbedīt!" Arī Nēru tagad varētu līdzīgi nopūsties: „Ak, Kungs," kur gan lai ņem tik daudz cietumu!"
Bet nelaime nenāk viena. Aiz Indijas ziemeļu robežas komunisti Tibetā uzsākuši drudžainus būvdarbus ūn pēc jau līdz šim pabeigtā var spriest, ka nekas neliecina, ka komunistiem būtu padomā Hi^ malaja kalnus izv'eidot par ultramodernu vasaras kūrvietu nabadzīgo Indijas bērnu veselības uzlabošanai.
Indijai augstu Himaļaju kalnos pie Tibetās robažas pieder četras miniatūrkaralvalstis. Indij as armijas slepenais dienests saņēmis ziņas, it kā tām draudētu komunistu invāzijas briesmas. Tibetu komunisti ieņēma jau pirms trijiem gadiem. Tagad tā pārvērsta komunistu militārā bazē.: Komunistu Ķīnas karavīriem tur māca Indijas galvenās valodas. Tiek izbūvēti jauni lidlauki, no kuriem paceļoties, komunistu lidmašīnas spēs sasniegt Indijas galvašpņsētu bez jebkādām pūlēm, tiek izbiivēti jauni ceļi, kas savienos Tibetu *ar Padomju Savienību un komunistu Ķīnu. Un arī tas netiek darīts iedzīvotāju dzīves līmeņa pacelšanai.
Četrās Indijas ziemeļu karalistes ieplūst^ komunistu ieroči, munīcija un propaganda, kā arī komunistu aģenti. Ir pienākušas ziņas, ka šie aģenti dodoties arī dziļāk Indijā, nesot seV līdz visu iznīcinošo koinūriisma mācību. Tā vien liekas, ka arī Indija ir, nonākusi Āzijas komunistu ēdienu kartē. Draudu
mazināšanai Nēru palielina visus Indijas piefrontes garnizonus. Komunistiem šāda„agresijās" gatavošana Var tikai palīdzēt karaļval-stu „atbrīvošanai". Ja arī ārpus savas zemes robežām Nēru savu neitralitāti naV mainījis, tad paša Indijā viņš ir spiests sastapties ar tāda apmēra komunistu ekspansijas un agresijas draudiem, kādus līdz šim Ņēru pārej ā" pasaulē ie-skatīja "par neiespējamiem ; vai pārspīlētiem, Sav. ^Valstis neatlaidīgi pūlas, lai Nēru pasargātu np nepatīkamā uzdevuma mācjties pašam no savām kļūdām. Tagad ņu ir pienācis laiks, kad Indijas ministru prezidents to ir spiests darīt.
Turpat vai pus- pasaules atrodas starp diviem franču kaujas laukiem, kad franči Indoķīnā karstiem ieročiem rokās un aukstajiem pašā Francijā mēģina pastār vēt pret arvienu pieaugošām ko-=-mūnistu briesmām. Indoķīnā aurojošu komunistu kājnieku māsās tūkstošiem gāžas pret franču, po-zicijām, tūkstošiem viņi mirst, lai dotu vietu jauniem tūkstošiem kas tāpat kā pirmie pāragro uzvarās gaviļu vietā sabrūk aizstāvju atvairēs ugunī. Dien Bien Phu kaujai ieilgstot, cerība, ka franči spēs noturēties, kļūst arvienu reālākā.
Ari auksto karu Francijas iekšienē nedrīkst iioVērtēt par zemu.; Indoķīnas karš Francijā;ir gau^
jas. katrā ziņā pašreizējās Francijas valdības tālākais liktenis noskaidrosies pēc 26. aprīļa Ženēr vas konferences, kas draud izvērsties par vienu no _ lielākajiem pēckara diplomā^'''^ kaujas lau-
jebkādām bailēm var slepkavot žīdus pēc sirds patikas, šāds domu gājiens pašreizējos saspīlētajos Vidējo Austrumu apstākļos var rast satriecošu iespaidu, un jau tagad ieročiem žvadzot, žīdi sauc pēc atriebības.
Nekad vēl stā/voklis Vidējos Austrumos nav bijis tik draudīgs kā tagad, jo pašreiz runa ir ne tikai par Izraēlas un Jordānas. nesaskaņām, bet gan par kara iespēju daudz plašākā mērogā. Gan arī tad vienā pusē atrastos Izraēla, kamēr otrā, blakus Jordānai, nostātos viss septiņu valstu lielais arābu bloks. Dažreiz Izraēla un Jordāna^ kas. vēl atrodas oficiālā kara stāvoklī, apmainās sīkām slepkavībām un asiem apvainojumiem, bet arī tas var būt pietiekami, lai izraisītu jaunu atklātu kāru.
Izraēlas niilitārās aprindas pārmet Slrijai karaspēka koncentrēšanu robežas tuvumā. Pēc Jeŗu-zālemē saņemtām ziņām, Sīrijas robežapgabalos pēdējo dienu laikā ieradusies vismaz viena jauna divīzija. Jordāna Vidējo Austrumu ugunij piesvieda jaunas ogles, apvainojot Izraēlas lidmašīnas Jordānas robežu neievērošanā, kamēr arābi žēlojās Apvienotajās; Nācijās, ka žīdi nodarbojas ar karaspēka Ikoncentrēšanu Jordānas, Libānas un Sīrijas robežu tuvumā. Izraēla šos arābu apgalvojumus njOraidīja kā nepatiesus.
Vašingtonā tai pašā laikā septir ņu arābu valstu pārstāvji apvainoja Izraēlu saspīlējuma kāpināšanā Vidējos Austrumos, uzsverot, ka' Izraēlas uzbrukums vienai arābu valstij saceltu kājās visu septiņu valstu lielo arābu bloku. Vašingtonā sarunās ar Sav. Valstu ārlietu min^istru DāUesu arābu pārstāvji paskaidroja, ka viņi ar amerikāņiem runājot zinādami,- ka Sav. Valstis sniedzot palī-
kiem. '■■■::■';'■
Francijas politiķu aprindās pie-| d;:ību Izraēlai. Bez šīs palīdzības aug noskaņojums, ka Eiropas, ar-^ un tez iespējas pirkt ieročus, mūmijā būtu jāupurē Indoķīnas dēļ.' niciju up karja materiālus Savie-Ka tas sagrautu visu Sav. Valstu | notās Viilstīs Izraēla nebūtu spējī-gadiem ilgi izstrādāto Eiropas un ga domāt par uzbrukumu ara-Āzijas aizsardzības plānu, Fran-biem.
ciju pašreiz neinteresē. Bet tas Bet tās vēl nav visas Vidējo tā. var notikt, un tādēļ nav jābrī- Austrumu eksplozijas iespējas, nās, ja amerikāņi Ženēvas konfe- Pēdējā laikā, ēģiptiešu terroristi rerici gaidīdami, sēž kā uz ada- ievainojuši Vai nogalinājuši vai-tām un neoficiālās sarunās jau rākus angļu karavīrus Suecas ka-šur tur var dzirdēt pa domai, ka nāļa joslā. Sakarā ar šiem pēdē-, Eiropas uņ Āzijas aizsardzības jā laika noziegumiem Anglijas plāna glābšanas labad amerikā- ārlietu ministrija oficiāli infor-ņiem ■ vajadzētu aktīvāk piedali- mējusi Ēģiptes valdību, ka paš-ties Indoķīnas karā un tā ne ti- reiz sarunas formāli pārtrauc, kai pabaidīt komunistus, bet arī Ēģipte jau ir paspējusi brīdināt iedrošināt Franciju tālākām cī- AVigliju, ka vajadzības gadījumā
HONKONGĀ
lietos militāru varu, lai angļus padzītu no Suecas kanāla joslas.
Cerībā paŗ plaša mērogā tirdz- \ Angļi ir sagatavoti ēģiptiešu var-niecības uzsākšanu ar komunistu būtējam uzbrukumam. Ķīnu angļu tirgotāji Honkongā' ■ j au tagad, garšīgi čāpstinādami,'.
laiza pirkstus un gaida Ženēvas donēziju ir ļoti jāuzmanās. Indo-kpnferenci, kur, pārrunājot Kore-/nēzieši vēl nav izkopuši pietie-jas un; Indoķīnas jautājumus, ir košu disciplīnu, kas nepieciešama arī paredzēts paziņot sabiedroto' pasaules mēroga tirdzniecībā. Bez tirdzniecības ierobežojumu atcel-' tam valsts iekšienē valda nepār-šanu ar komunistu Ķīnu. Hon-ļ, traukts bezdarbs, un Indonēzijas kongai no jaiina izvēršoties par politiskais un financiālais stāvok-Tālo A'ustrumu tirdzniecības cen- lis ir ļoti nedrošs. Malajai, ja arī tru, tās financisti jau paspējuši tā būs vienreiz tikusi galā ar sa-aplēst dažādo Āzij as valstu ie- viem komunistiem, tuvākā nākot-spējamās lomas tirdzniecību uz-^ nē Honkongas tirgū lielas nozīmes
sākot: koloniju tirgos angļiem var iznākt sacensties ar japāņu ražo-
žām nepopulāra lieta un līdz ar, jumiem, un angļi no tā var pat
to lielisks ierocis komunistiem mēģinājumā gāzt ļodzīgo lianje-la valdību. Bet to pasu darīt grib
ciest. Bet ja japāņi savu ražoju-niu^tirdzriiecību centralizē Honkongā, tad pēdējās labklājība no
arī vairākas nekomūnistu parti-l tā var tikai pieņemties. Ar In-
nebūs, jo visi brīvie līdzekļi būs nepieciešami, atjaunojot komunistu nodarītos zaudējumus. Biirma uz Sav. Valstīm skatās pavisam šķībi, bet tās attieksnies ar An-" gliju ir labas, im ar to sagaidāma dzīva tirdzniecība.
VIESIZRĀDE
LIELO
SVĒTDIEN. 28. MARTĀ, PLKST. 15.00, 62 CLAREMONT ST., TORONTO
Ieejas cenas; I weta — $2.50; II — $2.00; Hl — $1.50. DV TORONTO NODAĻA