9
fl^ i!i 'ff V I j A
Sestdien, 1954. gada 8. maijā
LATVIM
ALTi
SAULAINA ĢIMENES DIENA SESTDIENAS
Ienaidnieki fjlb mūs iznīciņli Draugi grib mūs asimilēt ; Bet mēs gribam palikt latvielL
Archibiskaps T. GRĪŅBERGS
8. MAUS - TAUTAS SĒRU lĒNA
Cilvēcei liktenīgajās 1945. gada | Tā pretēji mūsu cerībām nn vis-maija pirmajās dienās, kad Rie-^ labākiem nodomiem, kad saņēmām! tomeiropas kara laukos sāka ap^^ baigo ziņu, pienāca pēdējā brīvības klust 2. pasaules karā uzvarētāju nakts, kas pāri Kurzemes pilsētām sabiedroto lielgabalu dārdi un] un lauku sētām, šķita, nolaižas kā Kremļa barbaru pulM uz sagrautās melns līķauts, ietinot nāves^ tumsā
Lielvācijas drupāmr gavilējot slepv
mirušos un dāvos. Kā jieredzaniia
kavoja un miasveidīgi izvaro ja sim-1 cietē ja asaras no tumša ji^ māliem tūkstošu kara virpulī ierauto'; koniem krita lietus lāses uz kara Eiropas tautu sieviešu, Kurzemes ratu izvagotās latviešu zemes un cietoksnis — pēdējais brīvības ba- ļ kritušo varoņu krustu rindām Ķur-stions komunistu okupētās Vecās zemes pamalē; tās jaucās ar mirē-pasaules da}ā — nedomāja Maska-1 ju asiviīm pēdējo cīņu laukos, k^, vai kapitulēt. Pēdējo 8 mēnešu lai- zvērot varmākām atmaksu, vīri vēl Ikā daudzās lielkaujās, kas iedegās I stāvēja sardzēs par cilvēku tiesī jno Hīgas jūras līča līdz Nīcas jūr- bām un savas tautas brīvību, malai, fronte, kurā latviešu leģio- 8^ maija rītā, kad šausmu vēsts nāri kopā ar citu tautu kar|tvīrBeM. aplidoja visu zemi, Staļina lidma^-nesaudagā <»ņā ar pārspēku vairo- jnas nepārtraukti bombardēja lie-mgi aizstāvēja katru pēdu zemes, lakos centrus un ostas, lai parali-bija nostabilizējusies. Sarkanarmi- zētu nelaimīgo bēgšanu un evakua-jaskonceņiirētie triecieni atseviŠ-cijUv
ķos sektoros un visā kaujas līni- tika nogalināti un sakropļoti. -
Jas garumā vairs nebija bīstamā. Bija ari zināms, ka frontes aizmugurē ienaidniekam rezervju tiķp£tt kā nav. Vīri, kas ar savām dzīvībām turēja fronti, ticēja, ka totālā kara i^ķīņģajā posmā rietumnieiļ
Glābjot kailo dāvību, cilvēk! niēģināja bēgt no Kurzemes, bet — laimīgo bija gaužām maz. Tika! dažiem sinitiem izdevās izkļūt no Liepājas un citām piekrastes vietām ar vācu ātrlaivām:, velkoņieni M dos apspiestajām tautām iespē- ļ up. pašii zVejas laivām. Un tā Kur-ju atbrīvoties no ķomtiņisma jūga. zemes aizstāvjiem, sievāsn un bēr-Pāt Vislielākie i>esimisti un labā-, niem bija jāpadodas svešnieku var-kie an^ļu pazinēji cerēja, kā, Vērb-. iņācībām pašu zemē, ko rietumu jot komunistu as^sdžārasviļ^u oku-civīlizācijas valstsvīri uzvaras skur-pētajos Eiropas apgabafļo^, uzva- bumā par mums svešām tautām, rētājas kultūras tautas vēl pēdējā atdeva komunistiem izlaiupīšanāi brīdī atjēgsies: atbalstīs apspiestās un apgānīšanai,   atstājot kādreiz
ELTE MĀTEI
Ko dievnama nokalnes, svinīgu prieci..ājumu sejā kāpa baznīcēni. Dievvārdi beigtišies. Ejot garām niazai, dzelteni pelēkai'mājelei, baznīcēnu uzmanību saistījusi rtiana_ska-ļā izturēšanās — es biju piedzimis tieši dievvārdu laikā — tā māte man stāstīja, kad biju jau pirmā saprāta vecumā.
Piedzimstot sprediķa stundā, esmu iemīlējis arī dievnamu. Un tur es Tevi redzu, māte, vēl jaunu, ziedošu un priecīgu. Priecīgu par tOj ka mēs ar. māsiņu esam!
Par visu vairāk man patika novakares. Ar Tevi tad krustmātes meitenes, pulciņā sasēdušas, dziedāja. Tu nenocieties un, paņēmusi mani klēpī,, traliināji meitenēm līdzi. Tev ir skanīgākā' balss no viņām visām... _ Šīs dziesmas, šķiet, ieskanējušas arī m^ni. Es torejz jau drusciņ izpratu dziesmas dzimtenei un tēvuzemes skaistumam. Vai tas arī manī būtu no Tevis?
Bet tad pienāk svinīgais bridis — ar māmuļu uz baznīcu. Jau visu nedēļu degu kā savādās ugtīnls: es taču pinnoreiz dzirdēšu dziesmu Dievam!' Dievnama es biju pavisam tuvu piespiedies mātei. Jutu, ka mācītājs dedzīgi runā, jo māte brīžiem noraus pa. asarai. Virs ieejas durvīm iedūcās gajas sudrabainas'stabules. Man šī skaņu sajaukšanās ar baznīcēnu dziedāšanu tā iepatīk, ka-nākošajā svētdienā viens pats to gribu pārjust.       v ^
Dažkārt drūmums ietumsa mūsu gaišajā ligzdā. Brīžieni tētis nedz mani, nedz māšeli, savas, pavaļīgās iedabas dēļ, nemīlēja. Un taisni tādās reizēs es skaidri jutu, ^nāt, Tavu nebeidzamo mīlestību un rūpes.; Vēl lielākai nelaime uzbruka, kad tēti izpļāva no mūsu vidus. Smaga dai-ba slodze un gādība par atvasēm uzgūlās Taviem, paldies Dievam^ spēcīgajiem pleciem. Un tā mēs izturējām./' ļ v ..
Bet nu jau Tevi atceros iesirmu un rūpestiem sejā. Un nekad Tu nemitējies palīdzēt, dot un gādāt, lai mums trim ceļš būtu gludenāks. Tubiji'bezgala laba un vēlīga arī tad, kad paši jau nostājāmies uz savam kājām.
Tava galva jau kļuvusi baltāka, rokas gu'dākas, bet sirds — ta pati! 'Un Vai tas nav vissvarīgākais i -Mēs kļuvām trauksmīgi, sadžirdoi kara dārdu tuvošanos,
Lielos un mazos skatītājus iepriecināja A. Mārtinsones dramatizē-„Sērdienīte m mātes meita'V kur darbojās mazie aktieri
■ J. Kre^a mņ.
Saulainā svētdiena bija: pulciņā-' resantie kostīmi sākot ar nik-jusi pilnu sv. Andreja baznīcas za- no sumpurni, beidzot melno runci, li glīti uzpostiem bērniem un viņu kas tik skaisti mācēja, parādīt sa-vecākiem, lai TLB sestdienas sko- ļvas baltās ķepjfs un balto astes 1as sarīkojumā kopīgi priecātos par galiņu... Tikpat interesanta bija
iautas c^lā pret pasaules Sekāyo^ tā jiem, jo kopīgiem spēkiem komunistu sakāve tanī laikā bijā viegli panākama Sarkanais milzis, gāžoties i>āri rietumnieku izcirstajam uzvaras slieksnim:, bija izlaidis pēdējos cīr*as spēkus. Bet latviešu vīri un sievas, kas
brīvo uii vērtīgo latvi^u tautu iebrucēju verdzības važās.
Necienīgais kapitulācijas akts izbeidza arī iecerēto Latvijas neatkarības proklamēšanas sapni, ko plkv. rtii; Osis ūh citi patrioti bija paredzējuši īstenot 8. maijā. Ja n.u trimdā, cīnoties un cerīgi saspiesti starp Baltijas jiifu un gķidot uz mUins solīto dzimtenes frontes ūgunsmūri šaurā zemes jos- atbrīvošanu, mēs atzīstam, ka tie lā, rūgti vīlās: rietumnieku prā- mūsu karavīri, kāst Riftumfrontes tas bija ķēruši vv^zvaM trieka'%sabnikuniā īstā laikā prata ātrau-Vadītāji valstsvīri, kas bija atbil- ties no ienaidiiieka uh nok}ut dro-digi visas cilvēces priekšā, vairs šībā, tautas pastāvēšanas interesēs nespēja atšķirt labu no ļaunā, me-^ veikuši teicamu pāšaizsargāšanās žoņus no cilvēkiem,ienaidniekus no. pienākumuv tad tte mazāka tautas draugiem un labvējiem. Neievēro^ atzinībā un pateicība pienākas jot uzvarētās Vācijas prasību, at- Kurzemes cietokšņa varoņiem, 'kas ļaut tai turpināt karu ar komūni- savu tautu un. tēvzemi aizstāvēja stiem, un, nesajēdzot to, ka komū- līdz pēdējai iespējai. Bet šos mūsu iaisti, saņemot uzvaras kVadrīgas dēlus mēs esam it ķā aiziņirsuši: grožus savās I rokāši turpinās pa- kad pienāk 8. maijs, mēs par vi-sāules iek|rbšanū — «lielie" pie- ņiem pavirši padomājam ūn pani^ spieda Vāciju un aipspiesto tautu 'mājam. Turpmāk tas nedrīkstētu tā karavīrus kapitulēt komunistiem vairs notikt, jo 8. maijs ir tautas arī Kurzemē bez noteikumiem. :.. sēru diena, kas saistīta ar varoņu U;ņ tā Otrā pasaules kara pēdējo cīņām un dd]utra^^^ Šai die-(Menu sabiedroto militāro uzvaru nā drosmīgie Kurzemes cīnītāji uis un polītiškā skurbuma virpulī, kad ^ tāuta tika piespiesti iet mocekļu gaidījām no kristīgajiem brāļiein jčeļus už čekas spīidzipātāvām ym ātpestišaiias atbalstu, brīvā cilvēce, Sibīrijas vergu nometnēni. šajā ko reprezentēja Trumenš un Cer- dienā jāaizlūdz pār Kurzemes čie-©lls, kuji rafinētā noziedznieJja toksnī kritušajiem* varoņiem un mo-Staļina persona bija atraduši dravi- - (iekļiem. Atrdiņās jākavējas pie vē-
bet Tevī tas nepadarīja ļ domīgu. Vai Tevī nebija vairā ķ tēvzemes mīfesitības kā, mums un visiem, kas tagad svešumā?
Un: tad Tu ar niāsiņu palikāt vienas -p mēs, briesmu biedēti, atlūzām, jau desmit gadus smakdami šeit bez Tavas gaismas un Tavas redzēšanas;
iBet neskumsti -r- Tu esi; pie miimš jdļprdjām: domās, naktīsj sapņos. Mes par Tevi katru vakaru^ ķo aizvadām Svešumā, skaitām lūgšanu. To dara: arī Tavi mazbērni, kuriem
Tev, ko Tu ne-.s.
— balta kā ābe-
ir taaas pašas zilas acis un gaišas- sejas kā pazaudēji visus savus astoņus gadu desmiti] ..   yisā Latvijas zerne ir nosirmojusi sāpēs 1^. Tāda; ir arī ļāva galva. Bet, varbūt, Tu, le, esi nolūzusi?.
Šodien atkal es sadzirdu dziesmu, ko T
tur -
māna'
i pulci-
„tur, kur Dāugav's māmuliņa, tek uz jūru pūtodarn-; - už mīļo Latviju, nianū dārgo tēviju; vēbs, vēlos iet" ... Kā ;es ;Tevi Saucu "un alkstu kaut reizi vēl noglāstīt Tavu
ābeļziedu galvu, lūkoties 'Tavās itiates priekā
izjust Tavu roku glāudīgcK un mierinošo pieskārienu!
Dievs, piešķir vēl šo laimi un ceļu uz
labsirdīgās acīSj;
tēvzemi I A Sedasdēls
jaukajiem priekšnesumieim un skolas audzēkņu cenšanos godināt savus vecākus. Ar bērniem saprotamu svētrunu sarīkojumu ievadīja māc. A. Čopš, bet pēc tam bērni ar ziediem rokās steidzās apsveikt katrs savu tēti vai māmuļu. Sarīkojumam piemērotas latviešu komponistu un tautas dziesmas iejūtīgi dziedāja E. Karlsone - Kukaine E. Timermanes - Ozolas pavadījumā, bet Jaunsudrabiņa tēlojumu no Baltās grāmatas mazajiem klausītājiem par lielu prieku stāstīja E. Žnoļtiņa - Kalniņa.
Pēc starpbrīža pāri skatuvei braši nodimdēja 2. un 3. klases audzēkņu soji MugurdancI un Garā dancī, bet pēdējo klašu. skolnieki stalti nodejoja Krusta kazaku, Gatves deju un Kamoliņdeju, tā ka grūti bija izšķirt, vai priecāties vairāk pār brašo puišu drošajiem soļiem, vai iznesīgo meiteņu sārtajiem vaigiem un kuplajām matu pīnēm. Pār tautas deju raito iestudējumu pateicība pienākas Gaidai Bāiiņai, kas pratusi 'bērniem ne tikai kā iemācīt brīžiem diezgan sarežģītos deju soļus, bet radīt arī interesi pār mūsu tautas dejām un to skaistumu.
Sarīkojuma „nagla" kā lielajiem, tā inazājiem apmeklētājiem tomēr izvērtās teātra uzvedums — A. Martinsones tautas pasakas dramatizējums 3 ainās ..Sērdiēnīte un mātes meita", kur mazie aktieri A. Martinsones vadībā parādīja tik dzīvu tin raitu spēli,, ka droši varētu sacensties ar daža laba provinces ansambļa „viesizrādi" ... Visvairāk jautrības tomēr sacēla inte-
sprbgainā aitiņa, kustīgais šunelis, laipnā pelīte, lielais zirgs, pavājā gosniņa un staltais gailis, kas visi palīdzēj a Sērdienītei, liecinādami par lielo darbu, kas veltīts iestudējumam un kostīmu darināšanai^ kurus, kā vēlāk noskaidrojās, arī bija šuvusi autore - režisore vienā personā A. Martinsone. No tēlotājiem īpaši jāmin Mātes meita — M. Zvirgzdiņa ar labiem skatuvisr kiem dotumiem.
Sarīkojumu noslēdza 4. un 5. klases audzēkņu koris, kas skolotājas V. Slavietes vadībā ar lielu dziesmu prieku braši noskandināja divas tautas dziesmas.
Sekoja rotaļas un tautas dejas, pievakarē bērniem un vecākiem šķiroties no zaļumiem skaisti greznotās zāles un jauki aizvadītās dienas ar gaišu noskaņu sirdī.
KULTŪRAS DIENi^
VĀCIJĀ
Līdāgi iepriekšējiem gadiem, arī šogad Vācijā notiek latviešu kultūras dienas, kuras riko Latviešu preses biedrība sadarbībā ar Latviešu kultūras fondu, LCK izglītības nozari, LCK apgabala pār^ stāvjiem, DV nodaļām un komitejām. Kultūras dienu protektors ir Kultūras fonds. Ziemeļvācijā kultūras dienas notiek aprīlī, bet Dienvidvācijā maijā. Sarīkojumu galvenie centri ir Hamburga un Stutgarte. Hamburgā kultūras dienas notika laikā no 20.—30. aprīlim un tajās ar referātiem piedalījās prof. Z. Vītenis, komp. H. Pāva-sars, LCK izglīt. noz. vad. agr. Jv Daģis uh LBP pr-kff rakstnieks Jānis Sudrabiņš. Pazīstamais etnogrāfs E.' Paegle, viesojās Hamburgā un Stutgartē ar etnogrāfisko darbu skati. c. Laikā no 20.—30. aprīlim Hanoverā risinājās mazpulku priekšnesumi ar tautisko' rokdarbu skatii mag. hist. J. Brača un agr. J. Daģa priekšlasījumiem. Kultūras dienu sarīkojumus Libekā ievāļdīja ziedu nolikšana pie latviešu mūzikas krīva prof. J. Vītola kapa ar sekojošu māc. J.Ramaņa vadītu svetbrdi. Vakarā notika prof. J. Vītola piemiņas koncerts as? komp. H. Pavasara referātu, pian. L Heses un vijoln. l. Skoltenfotes priekšnesumiem. Pēdējās dienās notika brīvmāksl. I; Heses klavieru stadijas, audzēkņu vakars un prof. A. ļAizsilnifiki no Zviedrijā^ referēja par Latviešu kultūras saglabāšanu trimdā". Kultūras sarīkojumu laikā Vācijā vāca ziedojumus skoiu un kultūras darbinieku atbalstam.
Latvieši demonstrē pret komunismu
Lojāliiāies parādē Ņujorkā piedalās 250.1
gVL, nolēina mūsu un citas tautas pamest komunistu vei^izābas postā, ko dokumentēja ar 7. maijā parakstīto kapitulācijas līganu, kas stājas spēkā 8. maijā, ptkst. 24. Tātad 1945. g, 8. inšijā pūsnāktī^ mes cīnītā jient bija jānoliek lierp-
traucēta
varot arī mūsu zemes vajā stūritī.
® Skautu un gaidu vecāku padome paziņo, ka sakarā ar Kurzemes kapitulācijas atceres dienu, paredzētais mantu-loterijas sarīkojums atlikts. Mantu vākšana atliktās Ip-terijaš •sarīkojumam pagarināta ļidz 15. jūnijam. Vecākra padome. @ Sv. Jāņa draudzes Dāmu komiteja izsaka sirsnīgu paldies visiem atsaucīgiem ziedotājiem, čaklajiem palīgiem un Jurģu tirdziņa āpmeklētāijem, kas sekmēja tā labo izdošanos.
# Fotogrāfs A. Jānītis pagājušā svētdienā LKKCK stāstīja par Venecuēlas dabu, dzīvi un paražām, A. Jānītis priekšslāsījumu illustrē-ja ar saviem krāsu diapozitīviem-uz ekrānā, Neskatoties tiz skaisto laiku, bijā ieradies prāVs klausītāju pulks.
#, Pagājušā nedēļa notika Saulaines pārvaldes sēde, kurā tika pie-
sturisķajiem notikumiem, patriotu veikumiem un Cerību Zenies pēdējā —f tistraģiskākā cēlien.a vis-pusīfās apgaismošanas, šo cuiīiājn
vienreizējais^ds uz brīvības aitās'        vairāki projekti āttiecM uz
un jārada jaunatne!> lai ta smei-| izbūves projektu. Dejas grīdas J)ū-i, lai Staļinā sarkanās ordas ne- ļ tos spēkus un svešumā nepagurtu vešanai pārvalde _sestdien, 8; mai-
•aucētu laupīt, slepkavot un Iz- eimties pār savas tautas svētajām •'f'v?^^^^^^
X- -X -     -lelektrisko strāvu razoīaDāšas no^
tief>am pastāvēt un par musuna. riietnes^^^d^
•kotnes ideāliem. J. TOols. hometiri pieslēgs Maidrb tīklam.
' :     ITas būs liēlis iegiivums^ jo dos ie-----spģjļj iekārtot Sāulāinē dažādus
•■•ADRESES MAI»/ DV Tōrontō nodaļās valdes pr. J.Fogeļa jaunā adrese un tālrunis ir: 28 Austin Tr., tel, WA 1-42Ō8.
ZIEDOJUMI APRŪPEI VĀCIJA $60.00 DV Tbronto nodaļas Dāmu komitējis 6 ģimeņu aprūpei Vā^ :cijā.:.:v-- ^■.■ .$ļļ7.00 DV Kiēeņeras . Vatērlo nodaļās savāktie ziedojumi Lieldienu akcijā, kiirus ziedojuši:
$1.00 Anderšoh?; $2.0a Auziņš; $2.00 Bergs; $1.00 Berļiis; $2.00 Eiche; $3.00 Kalniņš; $1.00 Kurmis; $5.00 Lauks; $2.00 Luters> $2.00 Ozols. $2.00 Pozendorfs; $2. PO . Rādatus; $2.00 Zommers Ilze; $2.00 .Zoiņmers Arturs; $5.00 Zommers Jānis; $2.00 Radatus Alēk.s; $5.00 R. Alksnis; $2.00 V. Emestone; $2.00 J. Dtindurš; $1.00 K. Sprieeniekš; $2.00 K. Šmits; $2.00 A. Zandersons; $1.00 V. Tre-
nauskis; $2.00 V. Podraciks; $2.00 V. Fridrichsons; $2.00 P. Zibehis; $4.00 V. Tomins; $2.00 L. Znots; $1.00 A. Latuns; $2:00 Z. Melde-. ris; $2.00 V. Tauriņš; $1.00 V. Kru^ stans; $1.00 Immers; $2.00 A. Ozoliņš; $2.00 P. Beleckis; $1.00 Z. Iln-kis; $1.00 J. Peters; $1.00 A. Ge ste; $1.00 Leitis; $1.00 H. Kāpa; $1.00 V. Berkmane; $1.00 A. Preis; $2.00 V, Lasmānis;:$2.00 R. Liegis; $2.00 V. Cers; $1.00 P. Trops; $2.00 E. Pope; $2.00 T. Smits; |1.00 F. Vīriākmens; $1.00 Beinarovičs; $2. 00 Ē. Arājs; $5.00 A.Taube; $3.00 E. Strauss; $3.00 A. Budusans; |2. 00 P. Bērkmariiš; $2.00 Zupā; $2.00 A. Eichvalds; $2.00 J. Lwalds; |2 00 Tukums.
$10.00. A. Mangulis.
Izsakām visiem ziedotājiem un ziedojumu vācējiem sirsnīgu Daugavas Vanagu paldies.
DV Kanādas valde.
elektriskos aparātus, ieskaitot elektrisko virtuvi. Saimniecībās vajadzībām nolemts pirkt zirgu. i| Saulaines pārvalde savā pēdējā sēdē par bērnu vasaras nometnes Vadītāju āJJštiprinājusi Arni Freibergu. Ar A. Freiberģa pie^ saistīšanu vasaras, nometne daudz ieguvuši, jo viņam kā skautām urt iepriekšējo vasarās nometņu darbiniekam šai darM lielā pieredze^ un viņš sevi paspējis parādīt no vislabākās puses. Iepriekšējās vasaras nometnss kbmendantē T. Krūkā ģimenes apstākļu dēļ šovasar nevar aktīvi hometnes vadībā piedāKtieš. Saulainē sāk jāu f ieteikties nometņiitaji, vafipāki pieteikti airī rio ĀSV.
# Sinis dienas noskaidrojas, kā Sv. Aidreja drāijtdzes lauku ipā^ šumš drīz iegūs elektrisko apgaismošanu. Elektrisko vadu tīkls no Sidrabenes ir samērā tālu, un elektrības ievešanā izmaksā stipri daudz, sagādājdt Sidrabenes pār^ valdei daudz rūpju. Tagad noskaidrojies, ka Haidro šo darbu veiks bez maksas jau tuvākā laikā. Sidrabenes pārvalde sākusi arī priekšdarbus piemērotās peldētavas izbūvei, ūdens līmenis tiks pacelts par apmēram 3 pēdām. »
# TLB Inženieru iin teeliniķu ko-: pa sestdien, 1. - maijā TLB telpās
profesors V. Burkēvics stāstīja par metalla rūdīšanu. >> @ Piektdien, 14. maijā pīkst. 8.
00 vakarā Sv. Andreja baznīcas Zālē Tororito latvilešu ģimnāzija rīko savu pirmo audzēkņu vakaru. Uz-veds A. Brigaderes pasakas „Loli' tās Brīnumputns" pirmo cēlienu. Pēc izrādes būs rotaļās un dejā. Vecāku Padome rūpēsies par bufe» ti. Ieej a pret labprātīgiem ziedojū-mienii
^ Toronto ^Prāmatiskās studijas ārisāiriblis rezispres A. Mačas vadībā viesosies ar Sarkangalvītes izrādi' svētdien, 16. maijā Hamiltonā, beitSv jūnijā — Londonā, ^
# Sakarā ar siltā laika iestāšanos vīru kora mēģinājumi Tautas svētkiem Kanādā sf ētdienās pagaidām nenotiks, bet tikai otrdienās, pīkst. 8 vakarā, DV namā. Koncertam pieteicies arī Vi .limantiķas vīru koris Rota ar 30 dziedātājiem. © Toronto latviešu mednieku un makšķernieku sporta kluba jaunā valde konstruēj īsies šā:
Valdes pr-ksDr. P. Bārdiņš, 51 Laws Str., KE 5628; vicdpr.: A. Smans, 214 Iāirview Ave, MU 3031; sekretārs 0. Bērziņš, 158 West - Minster Str., KE 3875; kasieris - mantzmis A^ Salnājs, 48 Chiirehil Ave., ĻL 3773; medību uh ihakšķ. lietii kārtotājs E; Brencis,
1 Ray Ave, Jup527: , Bez šiem pienākumiem A. Smans
vel kārtos sporiad^^^ un A. Salnājs biedrziņa lietas.
Kliiba biedri atkārtoti tiek lūgti paziņot savas i dresēs vai telefona maiņu, ja tāda notikusi kādam no valdes locekļiem. Biedru tuvināšanās vājadzībāmļ uh kārtējām sanāksmēm noīrētas telpas Daugavas Vā^ nagu namā, ļ^a^^^H^ Str. katrā mēneša pirmajā piektdienā no pīkst. 8 vakarā. Pirmā sahāksme notiks 21. maijā, pīkst. 8 vakarā, bet sekojošas -Ļ kā augstāk minēts. Lūdzam klufea biedrus šais vakaros ierasties kuplā skaitā.
Pērkot visāda veida munīciju, ie-rdSus uh mākisķerēšanas piederumus, ir iespēja datūt atlaidi. In^ teresentus lū^ pieteikties pie kluba Valdei
zināšanai: foreļu l. maijā, līdaku un
Ja citās zemēs 1. maijs ir dienā, kad kreisie elementi demonstrē šķiru cīņas un naida ideoloģiju, tad Ņujorkā jau septīto gadu no vietas notiek demonstrācijās, kuru nolūks ir gluži pretējs apliecināt savu lojalitāti Sav^ Valstīm un savu gribu cīnīties pret brīvības ienaidnieku — komunismu. Kreiso aprindu maija gājienu Šogad tāpat kā pagājušā gadā neatļāva. Kreisie aprobežbjās ar ^pulci Junionskvē^ rā, kas ir pazīstamā ka komunistu sapulcēšanās vieta Ņujorkā.
Lojalitātes parādes dalībnieku skaitu lēsa už i250.000, Pagāja 3 stundas, kamēr gājiena dalībnieki nomaršēja gar tribīni ar goda viesiem. To starpā bija ASV bij. vēst-va spēka vairošana, kā arī morā- nieks Maskavā A; Herimens, sir-liskā un načionā-lā ziņā. Sevišķi mais valstsvīrs Bernards Baruehs,
vispusīgi viņa raksturoja mātes Ņujorkas pilsētas vecākais R. Vāg-nozimi, atzīmējot Kristus matēs
1as jaunākās grupas skolniece Sniedze Grāvīte ar dzejoli par niāti lin pēc tam pasniedza vi^ sām mātēm pavasara ziedu pušķīšus. Pēc tam rakstniece Biruta Senkēviča nolasīja referātu. Viņa vispirms veltīja savu dzejoli jaunajai audzei, pēc tam atzīmēja ģimenes nozīmi tautas dzī-
un kristiānisma lomu cilvēces kulturālā attīstībā, kavējās pie Mātes tēla Brāļu kapos un aicinār ja jauno audzi runāt mātes valodā un interesēties par māti Latviju.
• Referātam sekoja sestdienas skolas ^audzēkņu priekšnesumi, kurus bija sagatavojušas audzinā-:tā.jas L. Cauka, I. Epnere un A. Rutule. Pēc tam brīvmāksliniece Elfrīda Karlsone-Kukaine dziedā-
ners un visu ticību augstākie garīdznieki. Skaistais laiks bija izvilinājis āaudz skatītāju, kas pulcējās 5. avēnijā, lai noskatītos spožo gājienu ar košajiem tautas tērpiem, karogiem, plakātiem un daur dzajiem orķestriem^
Latviešu grupā bija ap 150 cilvēku, un to sevišķi izcēla sieviešu skaistie tautas tērpi. Labu iespaidu
pu parādē vadīja draudzes priekšnieks K. Stankevics. \;
..PAZIŅOJUMI
9. maijā, plkstv 12.30, Sv. Andreja baznīcas lielajā zālē, jaunatnes pulciņš Lāpa rīko ģimenes dienu. Programmā māc. A. čopa referāts, literatūras un mākslas pudura priekšnesumi. Visi tautieši mīļi lūgti ierasties pulciņa pirmajā atklātajā sarīkojumā;'
LĪDZSTRĀDNIEKIEM,
DRAUGIEM UN PAZIŅĀM
ziņoju, ka esmu mainījusi dzīves vietu, un mana jaunā adrese ir 28 Austin Tr., tel WA 1-4208.
Ingridā Vīksna
IMTAJD VĒSTULLS
MĀKSLA ĀRPUS ■ MĀKSLINIEKA
Laikrakstā Latvija Ainerikā 24. aprīļa numurā rakstā „Intelliģen-tais 'rakstnieks" Roberts Mūks izsaka domu, ka mākslinieka uzde-darīja skauti, mazskauti un gaidas,'vums nav radīt mākslu. Māksla
ja latviešu komponistu dziesmas, .    ^. . ^      . ,_
par māti ibrīvmākslinieces Ritas kas šoreiz, bija ieradusies kupla
šeferes klavieru pavadījumā. Sarīkojums bija tikai vidēji apmeklēts.
HLB rīko Ģimenes dienu 8. pl. 5 p.p. Franču klubā, 16 Katrines ielā N. Par ģimeni un māti referēs B. Senkēviča. Piedalās gaidas un skauti un koris dir. J. Cīruļa vadībā. ^
FORT ARTURA
% Lieldienās kristīti: Rūdolfs Edgars Zikmahis, Valdemāra Zikma-ņā un Mudītes dz. Ivanovas dēls, un Ēlfi Maria Klein, Gustava un Margrietas meita.
RED BiRĀ
13. aprīlī savas ģimenes, sabiedrisko organizāciju pārstāvju un tuvāko: draugu vidū sabiedriskais darbinieks un audzinātājs Tenis Ulmanis pavadīja savu 85. dzimšanās diēhū.
skaitā un nosoļoja skaistā ierind^. Ņujorkas latviešu Organizāciju padome bija parūpējusies par dažiem jauniem plakātiem. Plakātu saukļus „Mēs pateicamies Sav. Valstīm, ka tās nav atzinušas Latvijas sagrābšanu no padomju puses" un „Sargietiēs no sarkaniem spiegiem. Esiet nomodā," skaļrunī izsauca arī ziņotājs, iepazīstinot klausītājus ar latviešu grupu, kad tā tuvojās tribīnei. Latviešu gru-
sezona
piķereļu—• 15. maija. Dienas norma:' 5 foreleā, ne īsākas par 7 collām. Līdakii un pikereļu norma — 6. ■1)-.
Svarīgs grozījums: makšķerniekam atļauts turēt pie sevis (arī pārvedot) ne vairāk kā 1 dienas normu, līdz šim bij a 2 dienu norma.
LONDONĀ,
Visas latviešu
organizācijas
Londonā Ģimenes dienu rīkoja 1. bija rīkojusi priekšlasījumu, kurā maijā. To ievadīja sestdienas sko-
Kā pirmie savu audzinātāj u ap-svē^tt bija ieradušies Eietūmkana^ dās latviešu ev. - lut. draudzes Jaunatnes pulciņa priekšniece A. Ķibermāņe ar valdes locekļiem un latviešu, skōiiās pārstāve. Draudzes sveicienus- nesa mācītājs E. Bērziņš. B. Bergs sveica no Albertas Daugavas Vanagiem, kuru saimes loceklis ir jubilārs.
No tuvienes uh tālienes jubilāru rakstveidā sveica veco strēlnieku tēvs J. Goldmanis, B. Senkēviča Kanādā, Kuldīgas skolotāju semināra *bij. audzēkņi, jubilāra skolas biedri, dzejnieks Klēbachs -Kalnietis, IndrŪps Rītiņš, kā ari daudzi citi jubilāra draugi un paziņas.' ■ ■ ■ @ Rietumkanadās latviešu ev. -lut. draudzes Jaunatnes pulciņš, kas pair savu mērķi spraudis trimdā kopt savu ticību, tikumus un godā turēt latviešu tautas tradīcijas ūn valodu, savu darbību uzsāka ar
pirmo sarīkojumu 25. aprīlī Red Dīrā, Albertā.
Sarīkojumu, kurā bija ieradies kupls apmeklētāju skaits, ievadīja mācītājs E. Bērziņš ar svētbrīdi. Viesus apsveica un par Jaunatnes pulciņa mērķiem pastāstīja pulciņa priekšniece A. Ķibermane.
LNAK V Red Dīrās pārstāvis J. Dālderis un skolas ♦tēvs T. Ulmanis apsveica Jaunatnes pulciņu un deva jauniešiem vērtīgus padomus turpmākajā darbā un dzīvē. DV Bergs apsveica jaunatni nodaļas vārdā.
Jaunatnes pulciņa dalībnieki de klamācijāš, unn mtizikā sniedza labi pārdomātu priekšnesumu. Se^ Višķi iepriecināja mazais Āzītis un Kundziņš. Pēc oficiālās daļas vies un pulciņa dalībnieki pavadīja sirsnīgus brižus pie tējas galda, par ko bija rūpējušās pulciņa jaunās saimnieces. Sarīkojums deva labus ienākumus, kas apliecina sabiedrības, atsaucību.-
esot ārpus māikslinieka. Mākslinieks esot tikai starpnieks starp , mākslu un pārējiem cilvēkiem. Nesaprotu, kas tā par vietu, kur m^sla atrodas ārpus mākslinieka, jo ar vārdiem „ārpus' un „iekspus" mēs saprotam telpiskas attiecības. Par mākslu ār->us mākslinieka varam gan runāt pēc mākslas darba radīšanas, kad šis mākslas darbs atrodas mūsu priekšā. Runāt par mākslinieka radīšanas, procesu kā tādu, . kur māikslihiekam ir tikai pasīva starpnieka loma kā kādā spiriti-stu seansā, ir diezgan dīvaini.
Ja nu, piemēra dēļ, kādu dienu visi cilvēku radītie mākslas dar bi pasaulē aizietu bo'jā un nebūtu arī vairs radītāju personību, tad pasaulē vairs nebūtu, arī mākslas.
Kur ir pasaulē māksla ārpus radītāja resp. izpildītāja mākslinieka, pirms radītais mākslas darbs jeb sniegums nav mūsu priekšā? Mākslas darbs; mākslas sniegums rodas pasaulē tikai mākslinieka personā.
Pasaule ir pilna gaismas, krāsu un. skaņu, bet Rembranta gleznas radās pasaulē tikai ar Reij^bran-tu. Tāpat Bēthovena simfonijas radās pasaulē tikai ar Bēthovena radošo personību. .
Ar katru īstu. mākslas darbu' pasaulē rodas kaut kas jauns, pasaulē vēl nebijis. Mākslas darba radīšana ir īsts radīšanas process^ kas liecina par cilvēka radītāju i garu, kas arī cilvēku īsteni atšķir no dzīvnieka.
Otto Beggmansons, . Bruklinā, N.Y,
Redakcija patur tiesības icsūlīlds manuskriptus saīsināt Neislieiotoš msauskriptus neuzglabās, bet us vē&ēšanos sūtii aipakal, ja būs pievienota pastmarka.
. A7 autora vārdu vai Inici^iem parakstītajos rakstos iiteiks t&s domas~ var aHf neadbilst redakcijas viedoklim.
Ziedojumi iemaksājami DV Kanādas vadies kasierim Mr. ]^ 280 Wrigth Am Toronto, Oni./ vai vietējās ļJauļgavas^^V nodaļās
f