Sestdien, 1954. gada 22. maijā
ii ir V n A
PIECPAD^TAIS MAUI
PĒDĒJĀS SAEIMAS VĒLĒŠANAS
ni
deputāta kartīti. Visi šie noti-
Praktiska-nozīme tam, bija maza ■ kumi bija dīgļij kas izaudzēja 15. jo katra partija savos sarakstos, maiju, jau iizņēma vienīgi tos partijas
biedrus, kuri deva reversālu, ka ievēlēšanas gadījumā savus deputātu mandātus nodos pļartijas rī-
SAEIMAS VĒLĒŠANAS iS34. G. OKTOBRĪ
1931. g. 7. uņ S. oktobri ievēlē-tās~4.Saeimas pilnvaras strauji tu-
Jaunās balerīnas stāMcs
e. OMnas-Bērzinas baleta studijas
- Rob. Plūme, LSAK pr-dis.
cEniTĀS mmm gmdas
čībā, t. i. atteiksies; ja'partija to vojāg beigām.. 1934. g., oktobra
prasīs. Bet buršu saimei un pilsonībai interesēja tikai šīs vēlēša-
pirmaja svētdienā un sestdienā' Latvijas tautai atkal vajadzētu iet
nu akcijas morālā puse: uzskatā- pje urnām un vēlēt savus pār-mi parādīt visām pilsoņu parti-. stāvjus jaunā, pēc kārtas 5. Sājām, ka yiņu favorizētie zelta tau-ļ eimā. Nebija šaubu, ka pilsoņu Tiņi ir kaitīgi tautas dzīvības stā-.koalīcijas K. Ulmaņa kabinets, dam, tiem jānoiet no politiskās.kas bija pēc kārtas 18. valdība skatuves un vienreiz Saeimā jā- Latvijas neatkarības 15 gados, nolaiž darboties tikai svērtiem un turēsies līdz jaunajai Saeimai.
pārbaudītiem i goda vīriem. ^ Šo  interesanto  akciju veica
Valdībai vēlēšanu laikā bija jāved ļoti uzmanīga politika, jo
īpašs korporāciju Informācijas bi- katrs neveiksmīgāks vai radikā rojs, kalpakieša un Lāčplēša Gu-j laks pasākums dotu spēcīgus stāva Celmiņa; vadībā. Vēlāk, par^ trumpjus opozīcijai vēlēšanu šo buršu „huzāru stiķi,", izpērtie kampaņā aģitēt un dzīt demago-polītikāņi viņam neganti atriebās, V ģļju pret valdošo koalīciju. No
Grand Rapldos,^ kur piemājļo diezgan daudz katoļticīgo latviešu uri vpastāv atsevišķa dratidže, savas
apvienība Kanādā Latviešu dzība gaismos bērnu vasaru, šis ^""s _ gaitas vada bīskaps Nacionālās  apvienības   Kanādā! cerības iet tālāk: kaut vēl vaiJ^''"»'«'"'""^-^"'"^
Ceturtā jaunatnes nometne, ko. paredzams daudz nometņotāju, līdzīgi iepriekšējiem gadiem, šo- ka dzīve tur būs veselīga, ka rai-vasar atkal rīkos Latviešu Spor- ti ritēs laiks, im prieks un drau-
jāzeps rancāns 30 gadu bīskapa amatā
protektorātā, nav vairs ai^ kal-' rāk: nostiprinātos mūsu ; bērnos niem. Trīs gadu pieredze^ rīko-, latviskās sabiedrib^ gars, kautļ-^T;" ~
tajiem ir daudz devusi  Pimais viņi to isti izjustu un_ saprastu, i      sarīkojumā latviešu biedrības
megmajums nomātajā kanādiešu Lai nometnes nopietnajās stundas ^^jp-^ ^.^^^^^ ^^^.^^ g^^^.
laukumā lauza pirmo ledu sabied-ļ mūsu dzimtenes vārds Latvija ^^^^^^^^ biedrības ,.Dzintars" sal» ■
ribā un rīkotāju apziņā, otrs gads piepildītos ar tā īsto saturu.                 pj^g^j^^^ g^-^jļ^^^ ^.^^^ .
bija jau krietni kuplāks Saulai- Tādas ir šīs cerības. Visi, kamļ^gļ^j^      ^^^^^^ ^^^^^^ ^^^^^^
ne, ūn trešais pērn ritēja raiti tās ir tādas pašas, mīļi aicmati       ievadīja dievkalpojums Sv,
Sidrabenē. Darītājiem ir ganda- talkā. Ar darbu, ar artavu, ar Andreja kapellā,   kur piedalījās
gadiem bīskapa amatā, šeit arī no^ tika izcilā latviešu garīdznieka un
piesienot Celmiņam „smagu bumbu" ar pērkoņkrustiešu lietu, viņu tiesāja kā dumļpja Gēlēju val-
otras puses, valdībai ar dažādiem saimnieciskiem likumiem, kas nestu svētību plašākām masām, bi-
sti, pēc Sodu likumu noteikumiem ļ ja iespējams palīdzēt koalicijas viņam atņēnla brīvības cīņās iegūto virsnieka pakāpi, par kau-ģas nopelniem piešķirto Lāčplēsi un Celmiņš vēl līļāz šai dienai nav rehabilitēts savas tiesībās. Arī Bruno Kalniņam reiz atņēma leitnanta pakāpi -r- un dibināti, jo ne jau par velti angļu eskadrai
partijām celt savu prestižu vēlēšanu aģitācijā. ^
1933. g. Saeimas rudens sesijas darbu iezīmēja cīņa āp Valsts satversmes grozījumiem, kiŗu mērķis bija palielināt tiissības valsts izpildvarai, valsts prezidentam un valdībai, samazinot $a-
Baleta studijas Jaunās balerīnas 22. maija audzēlq^u vakarā rādīs savus panākumus. No kr*; Vija Kačerovsķa, Maiga Egle, Austo Jānite m Māra Avotiņa. Skatuves dekorācijas un māķslinie-cnsko ietērpu gatavojis māksi. E. Bērziņš.        Foto A. Jānītis.
Nokul mani, māmuliņa, Ar vītola žagariņu, Lai es augu tik lokana Kā vītola žagariņš.
Tā Skan sena tautas dziesma, un, liekas, maz būs meiteņu starp Ernas Ošiņas-Bērziņas baleta studijās audzēknēm, kas negribētu būt • sestdien, 22. maijā, lokanas kā-vītola žagariņš . >.
rījums, bet sirsnīga pateicība par atsaucību pienākas māc. A. Čo-i pam, māc. A. Lūsim un 1. ev.-lut. latviešu draudzei (sv; Andreja b^); •   šovasar nometne atkal būs Sid-, rabenē. Priekšdarbi rit TorontO ļ un Sidrabenē, Audzinātāju kadrs : jau izveidots. Peldētava tiek liz^ labota, un draudze ceļ nometnes ļ vajadzībām   saimniecībās ēku. Nometnes inventārs šogad ir pil-šopēna Polonēzes taktīm jāsper, ^'^^1^ gan ar tb at-
pirmie soļi eksāmena parādes gā- balstu, ko pagājušā gadā daži ide-jienā. | ālisti.aizdeva no savas algas, un
Polonēze ir Latvijas Nacionālās saziedoja pāri par 1000 dol. teltīm, gultiņām, matračiem utt., ķā
bērnu sūtīšanu. Dalības maksu bērniem nomet-
pats jubilārs un vairāki latviešu katoļu garīdznieki. Mesi celebrēja
nē Sporta apvienība ir atstājusi monsiņjors J. Velkme. Tālākais līdzšinējo — vienam bērnam $8.00 godināšanas akts notika Plainfildes
operās baletskolas audzēkņu vakaru tradīcija. Tāpat baltie, kro-kotie tērpi, ko valkājusi arī paii skolotāja^ vēl baletskolas audzēkne b^ūdama.
Bet balto meiteņu virknē pa-Tas baleta_studijas pirmais at- gpj^ arī daži melni stāvi. Kāpēc?
klātais audzēkņu vakars, pirmā sasniegto zināšanu, technikas un priekšnesuma veida pārbaude ve-
bija jāizšauj šrapr^u kārta uz eimas pāri^^^ ^^f^
sa.
viņa sarkanās rotas kazarmu jumtiem! Bet to pakalpīgi ^restaurēja, jo Brunīts taču bija Saeimas kara lietu komisijas specs. . Informācijas biroja locekļi pārsvarā bija apolitiski akadēmiķi.
izpildvaras kompetencēs, jo mušu Saeima faktiski bez likumdevējas varas savā pārziņā tūre ja ^ī izpildvaru. Pēc Satversmes grozījuma projekta valsts prezidentam piekristu arī tiesība kat-
studenti un filistri, kaut gan, jārļ^aiaikā atlaist ^^S^^^ saka, pilsoniskās partijas t^jā bija vairākums satversmes reformai
arī neoficiāli pārstāvētas. kvē-
nepiekrita. Palika tikai viens ceļš
Tā nebūs viegla dienā. Vecākās grupas audzēknim jau vairāk kā divi darba gadi aiz muguras, visjaunākās grupas jjihazajam" tikko elementāro pamatsoļu zināšanas, un tie paši solīši rit dažkārt tīri: k| pa zaļām ganībām jo dažai tikai seši mūža gadi pilni. ■„
IJn taisri mazajām ar pirmām
ADRESES
lo patriotu vienīgais nolūks ^iJa-_ panākt Satversmes grōzījumusJ skaļi saukt pie kārtības pilsoniskā tautas nobalsošanas ceļā. šinī ga-' bloka partijas Saeimā. Akcija iz-ļ<ļijun^^
devās teicami — izpērto^ part«u.tas paraksti vēlēšanu ierosināju- j/<.it5c<.c lof .in^s ™..:d^^^^ valdīja-am <vajad^^^^^ .^^^^^^t panika, lideju prot^etie „sivb-; letāju parakstu), pietika ar piecu redzēto \oresp ndend urpiā rigie" un „sibermaņi" no sarak- Zemnieku  savienības   deputā.tu -   uenu   imp m
stu galvgaļiem, saņemto balsu pieprasījumu, lai šīs partijas izskaita ziņā nokļuva pēdējās yie-ļ strādāto . likumprojektu Satvertās, bet pirmrindniekos izvirzījās ļ gmes grozīšanai nodotu tautas iz-personas, ^uras bija pazīstamas šķiršanai. Taču Zemnieku savie-
kā taisna ceļa gājēji, kā aši; kor-rupcijas apkarotāji, nesavtīgi darbinieki, kuru krūtīs vēl niita. brīvības cīņu laikmeta ideālisms: ne Tuv bet Tava tautar • • No zemsaviešu deputātiem visi „šiverīgie" bija smagi: dabiijūši pa asti, vairāki smagi dabūjušie arī neatguva. Daudziem viņu zaudētos mandātus'.partijas atguva tikai ar matemātiskām kombinācijām: ievēlētiem atskatoties vienā apgabalā un mandātus pieņemot citā, bet daži; Saeimā iekļuva atpakaļ tikai labu laiku vēlāk, kad kāds deputāts atstāja frakciju. Vārdi šajā rakstā netiek minēti, jo diemžēl! ---vairāki 1931. g. Saeimas vēlēšanās politiski izpērtie „šļvermaņi" trimdā kā „īstie vīri" atkal pratuši nokļūt Latvijas karoga sargātāju vadā! -, -..^
Kaut gan Informācijas birojs Ulmani nolēma nesvitrot no Zemnieku savienības saraksta (prof. Plāķis to lūdza nedarīt 1918. g.
nlba, ķas apgalvoja; ka par satversmes reformu stāv „visa tauta)" tautas no^lsošanai te nenodeva.
Šis eksperiments bijā par smagu, jo vēlēšanu gadā izdarīt tautas nobalsošanas propagandas akciju un;; vadīt Saeimas vēlēšanas aģitācijas kanipaņu,kag bija tūlīt jāuzsāk, nozīmēja nevien ārkārtīgu technisku slodzi, bet ari fihanciāii nepanesamu nastu. Partiju vēlēšanu fondi jau tā bija visai skopi. Pasākt propagandu tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem nozīmēja nodzīt aģitatorus pirms vēlēšanu kampaņas, nokausēt ,,tautas sapulcēs" vēlētājus, izšķiest priekšlaicīgi spēkus uh līdzekļus, kas ibaistījās uz diskontētiem vekseļiem, ka ,,visa tauta** nebūt nebija par Satversmes grozījumiem, norādīja balsu, samēri šajā jautājumā Saeimā, bet katrai Saeimās frakcijai bija savi laikraksti, savs stabils biedru skaits, savs prōpa-
sūtīt uz tās jaunā priekšsēža iņž. A. Būmaņa adresi: United Latvian As-sočiatioņsof Chicago, 4936 N. Hby-ne Ave,, Chicago 25, ail ARdmbre 1 - 8673.
— Tās vecākās grupas audzēknes, kas jau iztinušās no baltajām drēbītēm un apmainījušas tās prēt „melnā darba" tērpiem., ; iSeliiais, siltais triko saudzē
arī ar Kanādas iestāžu piešķirto inventāru šogad. Ideālisms, kd šeit pieminu, ir -drošākā ķīla, ka pasākums ar tādu garīgo pamatu būs atkal sekmīgs un jaunatnei dos tieši to, ko mēs no j aunatnes nometnes gaidām.
īad nometne varēs ieiet, tā
nedēļā, katram nākošam $7.00.
Pieteikšanās un tuvāka infor^ mācīja — pie Jāna Pālena, 40 Auborn St., Toronto, tel. KE 4120 un pie Ernesta Skujiņa, — 149 Wright Ave, Toronto 3.
O.KROLLA JUBILEJA ČIKĀGĀ
Aktīvais  kultūras darbinieks
šaMojiiniu zālē, piedaloties draudzēs locekļiem un viesiem. Pie ieejas bīskapu sveica katoļu draudzes, komitejas pārstāvis Antons Cakšs, bet maza meitene pasniedza viņam krāšņus pavasara zie^ dus. Pie ļumīgi klātajiem kafijas galdiem pirmais bīskapu J. Rancā-nu sveica māc. Ņprberte Trepša no; Detroitas. Monsiņjors J. Velkme atzīmēj a izcilā garīdznieka panā-OttoKrc^^^^ atskatīsies kūmus un sasniegumus garīgā lau-
uz 66 gadiem. Jubilārs šo gadu,kā un Latvijas valsts labā. Visa
sakot, ;,vecās mājās," jo ar Sid-rābeni, V pamatojoties ūz Toronto 1. ev.-lut. latviešu draudzes at-
^   «^„„v„i„c          -v saucību, nometnes liktenis būs
jaunos muskuļus no atdzišanas . ...           . v.
pēc vingrinājumiem, kas ar katru f
gadu kļūst grūtāki, nopietnāki: ""''^^ bus ar Sidrabe-
šie melnā darba tērpi šķiet kā pirmās tulznas darba cilvēka plaukstā. Bet jo cietāka ūiitulz-
ni jau saraduši, un arvieriu vairāk varēs vērpties labas atmiņas par jaukajām vasarām šinī svešās zemes stūrīti^ ko latviešu bērnu
naināķa r(*a, jo saldāki darba čalas ir padarījušas arī par mūsu
augļi.
Meitene tautas dziesmā ar mie-
garīgo īpašumu. Un parocīgais attālums noi Toronto, Hamiltonas ū.
ru saņemt sīksti sāpīgo vītola rīk-c. tuvākiem centriem šai nomet-
izvēlējies atzīmēt 65. dzimšanas dienas vietā, jo pirms gada bija jāgatavojas uz Čikāgas dziesmu svētkiem un privātās jubilejas nebija laika pieminēt.
0. ĶroUs ir viens no vecākiem darbiniekiem latviešu avīžniecībā, iesācis strādāt jau ar 13. gadu Baltijas Vēstnesī. Viņa čaklai spalvai pieder nevien daudzi raksti par kultūras jautājumiem, bet ari tulkojumi un lugas, Augsbur-gā dzīvodams, KroUs izdeva Pāvila Gruznas grāmatu Jaunā Strāva. Vēl vairāk O. Krolls pa-zīstams kā sabiedrisks darbinieks ar lielām organizatora spējām. Rīgā viņš bija Izglītības ministrijas mākslas un kultūras daļas konsultants, . operās inspektors. Viņš dibinājis ūn darbojies līdz daudzos māksliniecisķir vienību pasākumos.
Jālpiemm viņa noorganizētais i; ceļojošais teātris, kuru vadīja māksi." E. Brencēhs, kas pats ga-
stes  pērienu,  ja tikai   varētu nei nodrošina ciemiņūsyn«a^^^^ tavoja dekorācijas,;pats spēlēja
kļūt tikpat sīksti lokana, kā ši nogalēs ari turpmāk. Lieki pie-
rīkste. Vai tautas dziesmas sace-
minēt, ka Sporta apvienības no-
rētājā sendienā paredzēja, ka pēc metne ir p^
daudziem simt» gadiem izkopta nu "nometne bez konfesiju atšķi-
ķermeņa kustību māksla varēs ribas.
būt tikpat bagāta kā dzīvo vār^ du, skaņu ūn krāsu māksla?
Rīkotājiem ar nometni saistās .lielas cerības ļin tāpat tas iŗ bērnu vecākiem^ Ne tikai tādēļ, ka
un brauca pa Latvijas novadiem. iC. nodibināja 1. Latvijas mākslas skolu, Technisko vakara vidusskolu un citas mācības iestādes. Viņa iniciatīvā radās arī 1 Latvijas mākslas aģentūra.
labā vēlējumus turpmākās darba gaitās nodeva A. Daugavietis no Grani Rapidiem un apkārtnes latviešu katoļticīgajiem. Bija daudz ziedu un balvu. Visiem apsveicējiem pateicās jubilārs, rokā turot ,yēcu lūgšanas grāmatu, kas iespie-fsta Viļņā, kad Latgalē pastāvējis drukāšanas aizliegums, un pasvīt^ roja, cik latviešu tauta toreiz bi= jusi morāUski stipra un vienota, kamēr tagadējie modernie laiki noveduši daudzas tautas pie chaosā. Skanēja dziesmas un netrūka īstas latviskas sirsnības. Bīskaps J. Ran-cāns saņēma ari daudz rakstveida un telegrāfisku apsveikumu ' no daiļdzu valstu garīdzniekiem, bijušiem valstsvīriem un plašā draugu un paziņu pulka.
1924. g. 4. maijā Latvijas katoļu-augstākais vadītājs archibīskaps Antonijs Springovičs, piedaloties valdības locekļiem un diplomātiskam korpusam, iegāja Sv. Jēkaba katedrālē, Rīgā. Tajā pašā reizē Sv. Jēkaba katedrālē Jāzepu Ran-
18. novembra dēļ, norādot, ka .gandas aparāts, tā ka lētticīgi bi-„krustdēlu" krišana atdarīšot vi- ia domāt. ka. memēram. ^oo.-.či(^
krustdēlu" krišana atdarīšot vi ijam acīs un. uzvēdīšot atkal uz īstā ceļa; profesoru pēc 15. maija kā pirmo izmeta no Universitātes), paši vecsaimnieki vēlēšanās bija parādījuši viņam asus zobus: Ulmani 4. Saeimā, tieši neievēlēja, un tikai ar veiksmīgu izdarību, vairākiem Zemgales apgabalā ievēlētiem kandidātiem atsakoties no mandātiem, Ulmanis dabūja
TRIMDAS
SAULAINAS UN ĒNĀS PUSES
pīrāgiem un . jokiem'
# 15, maijā DV apvienībā Bostp-nā sadarbībā ar Latviešu preses b-bu un Studentu apvienību, rīkoja 3 izcilu Latvijas valstsvīru — Kārļa Ulmaņa, Zigfrīda Meiēiļovi-ca^h Jāņa Baloža •— pieminēšanu.
Vakaru atklāja LPB priekšnieks p. Liepiņš. Savā runā Liepiņš ilgāk pakavē j ās pie Ulmaņa personības, salīdzinādams viņu ar Oliveru Kromveli Anglijā. Angļi ir demokrātiska tauta, bet neviens anglis nenoliedz diktatora Olivera Krom-vela lielumu Anglijas vēsturē.
Tomēr ar piemiņas plāksnes uzstādīšanu K. Ulmanim bija jāsaduras ar lielām grūtībām no pašu latviešu pusēs. Vai tiešām esam tik zemiskā tauta? Mūs apdraud kosmopolītisms urtasimilizāci ja; Tāpēc nekad nav par ļaunu, ja krasāk top pasvītrots nacionālisms. Dažas latviešu politiskās partijas bijā pret plāksnes Uzstādīšanu K.
sabiedriskās telpās atzīmēja mātes dienu. Visas mātes, vecākas par 70. gadiem, bija sarīkojuma goda vieses. Skolu jaunatne; tām pasniedza ziedus un simboliskas dāvanas. Aktu atklāja vecāku padomes priekšsēdis P, Sīmanis. Dziedāja svētdienas skolas skolnieku koris skolotāja J.Dūmiņā vadībā. Skolotāji bija rūpējušies par programmās sagatavošanu, —. bērni deklamēja, spēlēja un dziedāja. Draudzes mācītājs prof. K. Kundziņš ļoti saistīgi stāstīja bērniem atmiņas no savas bērnības. Šis skaistais stāstījums deva ļoti daudz vērtīgu vēsturisku ziņu arī pieaugušajiem klausītājiem. Draudzes pr-ks E. Robiņš pateicās rī-^"^+"Mem' ūn jo sevišķi prof. K.
dievkalpojumu Immanuela baznīcā, kurā bija pulcējušies tik daudz baznīcēnu, ka plašais dievnams tikko spēja tos uzņemt. Izjustu un nozīmīgu, svētrunu par mīlestību ģimenē teica cand. theol. Vera Fricsone. Dievkalpojumā piedalījās draudzes mācītājs prāv. J. Ozols, palīgmācītājs Kr. Hermanis, ar solo dziesmām dtevkal-pojumu kuplināja dziedone E. Reinvalde no Kalamazū. Draudzes   pērminderiem pasniedza amata nozīmes, ļoti kupls bija dievgaldnieku skaits.  Pēc tam mājas ļaudis ar ciemiņiem baznīcās apakšējā zālē bija organizējuši kopīgu groziņu azaidu. Apsveica draudzes padomes priekšsēdis prof. J. Rutmanis, bet sirsiiīgus vārdus vecajiem tēviem un mātēm veltīja prāv. J. Ozols. Visvecākie draudzes locekļiEmma Saliņa 85 g. veca, Eduards Nille 84, Mīle Kārkliņa 81, Lība Purgailis 80, Emma Skrūze .79 un Anna Zvaigzne 79    no Bērnu dārza dalībniekiem saņēma ziedu veltes. Līdz ar to 'klusi atmiņu sveiciehi tika sūtīti visiem
Ari trim^^^^^^ cānu pāvesta nuncijs konsakrēja
$as^" ^»   «ancāns bijis Saei-
dams tās faktiskais vadītājs. K. ļ mas. deputāts un velak tas vicepre-atjaunojis savu mākslas aģentu-. zidents, nav rimis kalpot Latvijai ru, nodibinājis^ un latviešu tautai arī.šinī krastā,
teātri, darbojas -Literārās biedri-
bas valdē un Tautas augstskolā. Brīvos brīžos K.' interesējas par pirmo latviešu* ieceļotāju gaitām Čikāgā. K. if arī ilggadīgs LPB biedrs. 0. Akmentiņš'
paužot Latvijas brīvības darbu ikvienā starptautiskā sanāksmē, kur tam dota iespēja piedalīties.
Valt. Zirnītis.
ZIEDONIS, LANDA V
s,
paidagogsr dabaszināinieks un rakstnieks
šī gada 21. maijā atskatās uz 65 aizvadītiem mūža gadiem. -Piedomājot pie jubilāra dzīves gaitām viņa cienījamo gadu cipa-mniaiņā, man ienāca prātā daži Edv. Viraas vārdi par tb, ka jaunajā
ja domāt, ka, piemēram, soč.-dem.
vēlētāii «avā vairālciiTriō r,n*qnc! oiJ» prei piaKsnes uzsiaaisanu jv. veietaji sava^^ vairākuma
balsis par pilsoņu ierosinātiem Satversmes grozījumiem, pretēji savas partijās politiķu asai kampaņai pret to.   ■ ^ ^ ^ Ceturtā Saeima nebija savā de-
dažas personiskas nesaskaņas, p.et tas nav objektīvi, tāpēc vajadzētu atturēties no attiecīgiem jūtu izvirdumiem. Arī jaunajā grāmatā Latviešu strēlnieki,, mūžības gaismā vēsturiskais   novērtējums varēja
Ka mūsu runas vīru garajās sēdēs dažreiz šo to var vieglāk novērtēt ar labu joku nekā ar garām runānp, pierādījās nupat/ V. Januma un ^ V, Upeslāča „pīrāgu ēšanas sacensībā". Pārmezdams LNAK padomei i)ārāk steidzīgu lēmumu pieņemšanu Vispasaules latviešu apvienības jautājumā, V. Janums aizrādīja, ka viņam esot nolikts priekšā „izcepts pīrāgs, bet viņam tas 'negaršojot, tādēļ viņš to negribot apēst." Attiecīgā jautājuma referents V. Upeslācis uz to atbildēja^ ka LNAK valde apēdusi daudzus pīrāgus, kas bez viņas ziņas un padoma izcepti LAK EC sēdēs Eiropā, bet neesot māgu samaitājusi, jo visa demokrātiskā sā-. biedriskā dzīve ļoti ievērojami sastāvot no *nepatīkāmū pīrāgu ēša-nas ...
Galu galā „globālās apvienības" jautājumā, pēc pāris pīrāgu apēšanas no dažādām ceptuvēm, LNAK sēdē panākta pieņemama vienošanās, un ari māgas visiem puslīdz
kārtībā____Un morāle? „Necep
otram to, ko pats negribi apēst,"
pūtātu kvalitātē mainījusies. Tau-.      citāds. Ulmaņa bijušie favorī-ta tos kvalificēja ār pazīstamiem ti tagad novēršas no Ulmaņ^. ļTas 1 _    _ j. ' .V   V ; nenāk viņiem par labu. Aizgaju-
sakamvardiem,. par suni, kurš .tikumu nemet, ūn vēžiem, kāš arī citā kulītē joprojām ir tie paši. Piektās Saeimas vēlēšanas Zemnieku sāv. frakcijai nesolīja nekā laba. Nāvīgākais zemsaviešu ēdājs, gan arī sociķū nīdējs, asais un kustīgais llgatnietis Leikartsi kurš, pats lauku ļaužu būdams^ prata runāt laucinieku garā, jau pēdējā Saeimā iedabūja 3 deputātus, nāk. vēlēšanās leikartiešu frakcija varēja pieaugt uz Zemn. savienības lēses. Jaunsaimnieki-slkgrimtnieki^ nopietnā Bļodiiieka vadīti, ari bijā nākotnes partija uz lauku rēķina;. izolējot Skuju Frīžu ūn šļakānu novirzienu partijā, tā varēja izaugt par ļoti spēcīgu - agrāriešu pārstāvētāju valstī. Tapšanas stadijā vēl bija pilsoniskā baznīctēvu partij a, kuru Saeimā pārstāvēja prāvestu — frakcija (prāv. Sanders, Irbe, Ķullītis); ■-.^V
(Turpinājums sekos)
LIETUVAS pārstāvis pie
BONNĀs Valdības
Lietuvas augstākā atbrīvošanas komiteja (VLĪK) iecēlusi, par Lietuvas diplomātisko pārstāvi pie Rietumvācijas valdības Dr. P. Kar veli.
Kundziņam par viņa darbu Mūsu >. tiem tuviniekiem, kaš atrodas tā-ticlba- ko godalgojis ALAs Kul-i lumā, atdusas dzimtenes kapu turas fonds. Sanāksmes dalībniek! kalniņā vai svešās zemes smiltai-1,5 t        nē.   Saturā vērtīgu stāstījumu
Ģrimene un baznīca sniedza agr.
ki sumināja autoru.        J. V, GŖANE) BAPIDI (MICH.)
®: 9. maijā Grand Rapidu latviešu kolonijā jo plaši tika atzīmēta Ģimenēs diena. Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev. -lut. draudze šo dienu ievadīja' ar
siem nav vajadzīga godināšana, bet mēs godinām lielumu.
Pēc tam garāku referātu lasīja stud. A. Rubenis, uzsvērdams mūžīgās Latvijas ideju. Viņš paskaidroja, ka veltīgi niecināt Ulmani, jo neviens par viņu nav vairāk devis mūžīgās Latvijas idejai.
o. A.
Sietlas latviešu, sabiedriskā dzīve pavasara posmā bija visai rosīga. Dažādi sarīkojumi sekoja viegis otram: bērnu rīts. Strausu koncerts,, māsu Gudbērgu koncerts^ vietējās dramatiskās kopas teātra izrāde ar J. Jaunsudrabiņa lugii Jo pliks, jo traks, prāv. A. Skrodeļa dievkalpojums ar 2 referātiem, 1, maijā draudzes dāmu komitejas bazārs uņ 9. maijā Mātes dienas sarīkojums. Sarīkojumu pavasara ciklu noslēdza K.uņ V. Lesiņū literāri - vokālais vakars 23. maijā. Diemžēl, jāsaka, ka sietlieši ne visai atsaucīgi viesu sarīkojumu apmeklēšanai, un šie sarīkojumi. caurmērā nesuši zaudējumus. Turpretī pašdarbības sarikojumi, kā teātra ūzvedunisi tā bazārs apmeklēts labi mi. devuši atlikumu. No pēdējiem' sarīkojumiem riiinams gadskārtējais draudzes dāmu komitejas rīkotais bazārs. Bazārs devis 530 dol. atlikuma, kaš domāti trūcīgo, slimo un veco tautiešu aprūpei Vācijā; un savs dolārs paliks arī latviešu nama izbūvei Sietlā.
9. maijā draudzes svētdienas skola pēc dievkalpojuma baznīcas
«Ietekām viņā mēs visi, kā stropā mēdz ietecēt bites. Darbiem, kaš Latvijai der, viņu būs piepildīt mums." '
Šie pēdējie vārdi nav parādu zīme, kas jubilāram būtu jāizpērk, bet tie drīzāk ir to cilvēku, kam ceļi ar jubilāru gājuši līdzteku vai krustojušies, viņa dzīves un darbu novērtējums, jo jubilāra mūža gadi tiešām bez jeb-
darbošanās rimis" arī tagad. Viņi sevišķi dzīvi piedalās Lundas latviešu sabiedriskajā dzīvē, kur viņš ir latviešu biedrības valdes loceklis un kultūras darba vadītājs un kur "\ņņš ir nolasījis daudz vērtīgu referātu, bet sevišķi daudz viņš darījis Lundā noorganizētos bērnu rītos, kuros viņš bērniem pazīstams kā Mākoņbānīša un Putniņu tēvocis. c .
Ievērojot jubilāra nopelnus, lundieši, izmantodami gadījumu, kad), Landavs bija ieradies draudzes rīkotajā Mātes dienas sarīkojumā, kurā viņš bija apsolījies runāt par temu Mātes piemiņai, un pēc tam nākošajā dienā mātei veltītajā bērnu rītā ņēma un „at-
redaktors, Latvijas Mākslas Aka dēmijas lektors, docents, prorektors ... Bet nu viņš mīt Zviedrijā, Istādes pilsēta, kur bez viņa un viiia kundzes vēl tikai viens vienīgs latvietis.
Bet Z\ Landavs, kas visu mūžu darbojies Latvijas labā, nav „no
■; ™; Evelīne.: sez pie; sava galda ļoti lielās rūpēs. Viņai^-vakar ir randiņš ar kādu jauiMMi, kuru tā redzējusi tikai viena rei-za, un nu viņa nevar vairs atceirē-lies, ka mņ^ toreis izskatīJiBsies.^; .
K. V. Liepiņš lio Grand Hevenas, bet Verners Vītiņš pastāstīja, par izcilākiem notikumiem ALAs kongresā Klīvlendā. Alktrise M. Ozoliņa Reklamēja vairākus mātei veltītus dzejoļus un jaunās paaudzes mākslinieki Valters Sa-vickis, Ilze Hermane un Hugo Grants iepriecināja ar klavieru solo. Ne mazāk izteiksmīgi bija mazo guntiņu priekšnesumi, kas izpelnījās iedalītu atzinību. Pie kafijas galdā aizritēja vairākas sadraudzības un saderības garā pavadītas stundas.
Vienības draudzē Ģimenes
meKn^vu baznīcu, kam^^^
Scila nozīme tagad svkniecības f Domnu, pasniedzot tiem zie-gaitās. Sprediķi teica draudzes ^"5-mācītājs J. Lazda, daudzi gāja pie dievgalda. Tād draudzes locekļi pulcējās savas baznīcas apakšējā zālē Ģimenes dienas aktam..Referātu par savstarpējo uzticību ģimenē lasīja skol. P. Kļaviņš, izteikto bagātīgi illustrēdams ar daudziem jaukiem piemēriem no dzīves. 7 g. vecā Aija Zirne un tikpat gadu vecais Jānis Ritums, kas apmeklē svētdienas skolu, lasīja stāstiņus, tā pasvītrojot, cik viņi abi stipri latviešu valodām Draudzes jauniešu pulciņa meiteņu koris dziedāja dažas dziesmas, bet kopā ar pārējiem pulbi-ņa dalībniekiem zēniem, kā runas koris deklaniēja V. Pelēča Dēla saucēju. Lilita Buša sniedza klavieru solo. Kā izpildītājiem, tā klausītājiem pateicās draudzes māc. J Lazdā un svētdienas skolas pārzinis A. Lapsiņš. Draudzes dāmu; komiteja bija gādājusi par gaumīgi klātiem kafijas galdiem, Sakarā ar Ģimenes dienu draudzes dāmu komitejas pārstāves
um.ftmif:^m^ puses ^SJ;/'^;'^
r'i"^»»!-*'*' iP«^"- D'-^"<i^«s rīkotajā saril^o:
priekšnieks zurņ. Latvijas Skola j^m Mākoņbānīša un putninu-tē-redaktors.Lat.v,ias Mākslas Aka-'^^m vēlēdami vislabākos vēlēju-
mus turpmākajā dzīvē un darbā, saulainā pateicībā un sirsnīga mīlestībā pasniedza Manceļa sprediķu izlasi un ziedus — līdz ar piemiņas velti no Trellborgas bērnu pulciņa. JiS.;...
% Ritas un Gitas Gertsonu deju studija jau darbojas divi gadi, to apmeklē 18 audzēknes. Gadskārtējais audzēkņu vakars notika 9. maijā, YWCA's telpās, piedalījās visas audzēknes. Uzvedumi bijā ļoti jauki un guva lielu piekrišanu. @ Sestdien, 15. maijā, Kalamazū Sv. Jāņa ev. - lūt. latviešu drau-diGs dāmu komiteja Recreation Parka telpās rīkoja kārtējos Ziedoņa svētkus ar plašu programmu. Vakaru ievadīja agr. Venners ar īsu uzrunu par Dr. Kārli Ulmani, pēc kam sekoja Dzimtenes kok-kleš" dubultkvarteta un Ē. Frei-maņes dziesmas, brīvmāksl. I. Vin-l^leres klavieru skolas audzēkņu solo priekšnesumi ūm dejas studijas-audzēkņu deju uzvedumi. Bija ari vērtīgu mantu izloze, varēja nogaršot mūsu gaumē ceptās tortes ar kafiju. Netrūka desiņu ar skābiem kāpostiem un citii uzkožamo. Dejas spēlēja Grand Rapidu latviešu dejas kapella. Atlikums paredzēts
ceļa vārdi
Asaras ir iās/ kas bieži elU
ver acis, sāpes pamodina
sirdi. L. šefers
o
Mums isūhi jākaunas par to, ka, iik daudz ciešanu redzēdami, spējam Sconēr būt laimīgi. Seneka
Cilvēks^ var iztikt bez daudz kā, tikai ne bez cilvēka. Avenāriuss
Nav tik grūti cita dēļ ciest, bet otram pāri darīt ir briesmīgi, it kā būtu jākaunas atklājot savu ļaunumu. Strindbergs
Visiem kopīga aistētika ir i^ehigiēniska, tāpat kā kopējs kauss, no kā katrs dzer.
Rimieršmids