The Laivian Nempaper fo? Oaisada and IT.S.A.
iPubUahed Twie6 We«kl7 b? the DAUGAVAS VANiVGS ISITOR IH CHIEF: INCiHIDA VĪKSSeA Editorial and BusiBesa Oilices: 133. Huzon SU Toronto, OnL. Canada Telephone — EM 8^0792 Cobl* Addrees: LATAMSBīSA
* EdUos in U.SJI. — A. ZVĒRIŅā
85 Driv®, Hichmond HIU 18. P.SA. Tel.: Viioina 9-7778
AUTHOHIZED AS SECOND ČLASS MAIL POST OFFICE DEPARTAMENT, OTTAWA
42./270.
SESTDIEN, 195
. G. 29. MAIJĀ
4. GADS.
Latviešu laikraksts Amerikā
Iznāk divas reuļes nedē|ā o. tre&diiBnās nn sesldlMilf, Izdevējs ~ ApgSds DAUGAVAS VANAGS Galvenais redaktors — INGRIDA VīKSNlT Redakcija un kantoris: : 12S Huron St„ Toronto. Ont.. Canada : Telefons — EM 8-0792
Telegrammu «ļdzese: LATAMERISli ASV redakcija — A. ZVĒRIŅŠ. 102—15 85 Drive. Richmond HUl 18. N.Y.. U.S-K _ TeL: Vlraina 9-7778 '
-Abonēšanas maksa ASV un Kanāda: pat 1 mSn. SISO: par S mon. S4.S0: 9ar 6 mēn. S8.S0: par .1 oadu SlS.oa SLUDINĀJUMU MAKSA: Blud. daļā SI.40:|ek5;tā S2.80 par I collas ieibu isioth
ASV
PlitolEN,. 24.^ MAIJĀ, SŪTNIS A/ŠPEKKE NODEVA ASV
VALSTS SimiETARAM DŽ. F. DALLESAM SAVU AKKEM-
TĒŠANAS VIZĪTI; VALSTS DIEPARI^ME^TĀ- PĒC APMAINI-
TĀM OFICIĀLĀM RUNĀM VALSTS SEKRETĀRS PER.
SONISKĀ S^UŅĀ VĒLREIZ IZTEKJA
VU LABVĒLĪGO NOSTĀjp LATVIJAS UN-
VALSTU JAŪT^JUm^^^^^^ SPĒĶKI VIZĪTĒ PIE DŽ. F.
DAkiESA
:^-:!SIMOŅ&;>,-;;^-,\
OTRDIEN, 25^ MAIJĀ SŪTNIS A. SPEĶKE KOPA AR BĪJ. SŪT^U BĪLMi^JA UN FELDMA^ K-DZĒM ITN BŪTNIECĪ. BAS pARBDpJKIM DEVĀ^ NEL. SŪTŅU A. BĪLMAŅĀ UN J.;;Fp.D ATTOSAS VISTĀM.^-^1^ VAI-
AMERIKAS MINISTRA DALL^^ ļJŽRiīNASI^
šai gadījuma 1^ ministrs Dalless, apstiprinot 1 Sav. Valstu valdības atbalstu neatkarīgai Latvijas republikai, norādīs At-laritiķa čartas principiemv Dalless izsvēra; ka suverenās tiesības un gļašnōteiBanās jāatjauno tautām, kam pašnoteikšanās un suverēni? iāte ar varu atņemtās. Es esmu pārliecināts, teica sātnim Špek-kem ārlietu ministrs Dalless, — ka turpinot sava pirekšgājēju darbu, jums būs patiess atbalsts no latviešiem visā pasaulē, kā tās bija jūsu priekšgājējiem. Jūs tuiS' pināsit savu priekšgājējuļ darbu vlsieM:Tgifēķiem blīvās "tiatvijag'lie^ tas āiizstāvēšan^
Amerikas ārlietu n^inistrs iļal less aīpsveica Latvijas 'sūtni Spek ki un novēlēja Spekkeirivisu^ panākumus, uzņemoties pienākumus Saviertptajās Valstīs:
Jūs varat ieica Dalless, ^ ka mani līdz strādiiieki ārlietu ministrijā uh es pats būsim vienanēr gatavi palīdzēt jums, kā vien varēdami.—
Iesniedzot savuv iecelšanas dokumentu Sav. Valstu ārlietu mini^ stram DallesamI sūtnis Spekke iz-■_teicās:-■
,,Man ir gods iesniegt jums Latvijas sūtņa Londonā Kāiļa Zariņa vēstījumu, kurā sūtiļiis- Kārlis Zariņš, Latvijas pēdējās likunu-gās valdības ārkārtējo pilnvaru nesējs—r akreditē mani pie jums par Latvijas lietvedi' Savienotajās
■■ :Valstīs..'':'.
Matt^ jr:liels gods, — teica sūt-' nis Spēkke, — iin prieks i pāīstā-^ vēt neatkarīgo Latvijas republiku šai dižajā zemē — Amerikas Ša-
■ vienotajās Valstīs. Es esmu ieradies Savienotajās Valstīs ar patiesu vēlēšanos un stingru apņēmību turpināt mana priekšgājēja nelaiķa sūtņa Jūlija Feldmaņa darbu. Darbu, kās bija veltīts uz-
" devumam likt pie sirds Amerikas tautai tiatvijas tāiitas problēmā^, Latvijas tautas, kās pašreiz pakļauta Pad. Savienībai. Pirms es uzņemos savus pienākumus Vašingtonā šai grūtajā "latviešu tautas ilgās vēstures laikā, es veļos izteikt jūsu ekselencei, Savienoto Valstu valdībai un tautai savu mūžīgo pateicību par morālisko atbalstu un par tradicionālo, nelokāmo Savienoto Valstu nostāju apspiesto tautu tiesību laba. šī Savienoto Valstu nostājā ir kļuvusi par bākas gaisinu un spēka un iedvesmes avotu cilvēcei.
Latvijas diplomātiskais pārstāvis Spekke lūdza Amerikas ārļie-
MASĶAVĀ APMĀCĪTIE «REVOLŪCUAS TAISĪTAJF' GVATEMALĀ
Kāda paaāstama stāsta atkārtošanās: sabiedrībā ievērojami cflvēki zienkām pasūd no ielas gaišā dienas laikā. Policija izdomā visneiespējamākos apvainojimms, lai likvidētu cilvēkus, kuji varētsn domāt savādāk, nekā to diktē Maskava. Drošības policijafs ierēdņi ir viemnēi* im visur, saredzēdami un sadzirdēdami vairāk, nekā ir ko redzēt vai dsirdēt. Policijas spī{āzināšaļJias,^slepkavošanas un izsūtīšanas, — ko spēj saprast un sajēgt tikai tie, kas paši to piedzīvojuši un i^eredzējiiši. Steidzīga,:; bruņošanās, aģentu ieflStrēša^ kaimiņu -zemēs, asa ajaMpatija pret RJetumu ijolitiku uii ■
■.SSietumienB. vispār. .
tu ministru Dallešii pieņemt vislabākos novēlējumus ho ļjatvijas valsts ārkārtējo pilnvaru nesēja --^ sūtņa Zariņa.
Sūtņa Zariņā vēlējumiem sūtnis Špekke ^pievienoja savus personiskos . novēlējumus ASV ministram. Noslēdzotsavu uzrunu, Latvijas sūtnis Arnolds Špekke izteica cerību, ka tiks saglabāta mūsu kristīgā civilizācija un uzturēta brīvu cilvēku ūn visu godprātīgo tautu cieņa.
šoreiz tas nenotiek Eiropā Āzijā, bet jau daudz, daudz tuvāk Šav. Valstu robežām — Centrālās Amerikas Gvgtemalā, kur Maskž^vā apmācītie komunisti gatavojas uz palikšanu, lai sa|vas sarkanās slimī-bllfe dīgļus pārnestu uz Hondūrām, Meksiku, Salvadoni un Nikaraguu. Līdz šim kaut kar tamlīdzīgs bija iedomājams vienīgi bezgala tālu; vā^ nu kaut kur Eiropas austrumos vai Āzijāj par kuru tāpat neviens neko daudz nezina. Amerikas kontinents bija immūiis pret jebkādā veida komunisma ietekmi, ne-ma25 nerunājot, ka komunisti varētu kaut kur nostiprināties ua mēģināt saindēt sJivus kaimiņus.
Neiespējamais tomēr ir noticis. Gvatemaias valdībā ir komunisti un kaš vel vairāk, Gvatemala pašreiz liekās būt tiešā Mask^as pavadā, tā ka-te vairs nav runa par lokālkOmūnismu vien, bet gan par Padomju Savienības komunismā kolonizācijas sākumu Amerikas kontinentā. Kremļa priekšpostenis tikai divu stundu lidojumā no
nāmas kanāla ir daudz par tuvu, lai amerikāņi šo gadījumu vārētu uzdrošināties palaist garām, gaidot notikumu tālāku attīstību, šoreiz runa Vairs naļv p?<ž^ pasaules brīvību, bet gan jau par ^āv. Valstu drošību, un tas ir gluži cits jautājums. ^ •
Komunisti Gvatemālā nostiprinājās lēni un pamatīgi, soli pa solim ieeirzdjŅtni pakāpienus slidenajā politikas kalnā, līdz beiclzot viņiem izdevās sasniegt pi^lu galotni. Venecuēlas konferences laikā par to dabūja dzirdēt visa pasaule. Kopš Dienvidamerikas konferences daiudz kas ir mainījies, bet visas šīs pārmaiņas norāda tikai vienu, un proti, ka komunisma ietekme Gvatemālā joprojām pdeņemas, ka līdz ar komunismu pieņemas arī terrors un ka Gvatemaias komunisti vairs nav apmierināti ar darbību savas zemes robežās vien, bet gatavojas iefiltrēties arī savu kaimiņu territorijās.
Gvatemaias valdība seko Maska-
Ļieiīļviešū aūstrumuf uii rietumu prōblēm
Maija beigās Ņujorkā uz svarīgu aizspriedi pulcējās, lietuviešu trimdas organizāciju vadītāji: Lietuvas augstākās atbrīvošanas komitejas (VLIK) padomēs pr-dis mons. M. Ķrupavičus Un valdes pr-dis K. Žalkauskas, kas abi ie^ radušies no Eiropas, ģenerālkonsuls J.Budris (kā sūtņa žadeiķa pārstāvis), Amerikas Lietuviešu padonies pārstāvji Šimutis un Grigāitis,. visu polītisko partiju
ASV bumbveš! Nikaraguas
Vašingtonā. Sav. Valstu ias virspavēlniecībai ziņo no liiigtoņas,: ka sakarā ar Nikaraguas valdības lūgumu, trīs amerikāņu B-36 starpkontinentālie atoni-bumbvēži izdalrījuši demonstrāci^ jas lidojumu virs Nikaraguas, tā kuplinot pēdējās armijas dienu.
Nav jāaizmirst, ka Ņikaragua ir tuvs Gvatemaias k^iņš.K^ Gvatemālā saņem ieročus no komunistiem, Ņikaragua saņem no'-Sav.
mm. prezw apmeklēs ASV, bet daži parlamenta locekļi un rūpnieki brauks uz Pad. Saw
SPEGIĀLRAKSTS . ' AMERIKĀ NO TOĶIJAS -
Spēcīgas vētras brāzdamās pāri japāņusalāmlīdz ir aizrāvušas pavasara ķiršu ziedlapiņas un reizē; saduļķojušas japāņu polītisko dživL Tuvākās dienās uz Padomju Savienību izbrauks kādi 30 japāņi: parlamenta, rūpnieku un tā sauc. ,,mierā" organizāciju stāvji, pa Ceļam piestājot Stpk-holiAā, kur 20. jūnijā notiks j,Pa^ saules mierā konference."
Japāņu: ceļotāju grupa .Krievijā paredzējusi uzturēties divi nedēļas, pēc kām došoties 30 dienu garā inspekcijas ceļojumā pa sarkana Ķīnu. ^.
Arī pats ministru prezidents §i-geru Jošida 4. jūnijā došoties ceļojumā, bet gan uz otru pusi ^ uz Sav. Valstīm. To panāca viņa politiskā uzvara.
Japāņu parlaments pieņēma jauno budžetu, un savstarpējās militārās palīdzības (AgV — Japānas) paktu, kas palīdzēs Japānai apbruņoties: Parlamenta Apiakšnams riūpat kāa pstiprinājā ilgi apstrīdēto policij as centralizācijas likumprojektu, Paredzams, ka pirms Jošidas izijrauk-šanas ari parlamenta Aūgšriams apstiprinās šos likumprojektus, izglītības „heitrālizācijas" likumu ar sīkiem grozījumiem aiļ pileņe-^ ma -t tagad japāņu skolās mācības spēki nedrīkstēs polītiski izvirst.
Japānā vasara ir klāt — atkal zem daža labā krāšņā zieda slēpjas kreisā spārna un monarchistu adatainās lapas, kas var izaugt tik kuplas, ka viegli varēs aizēnot jaunos demokrātijas asniņus, ; Tokio, maija vidū. Hu.- AS,»
Brīvās pasaules strādnieki boikotēs ^^domju
Amerikāņu darba federācija (AFL) izstrādājusi priekšlikumu
vas norādījumiem. Gvatemaias drošības policija 'atrodas komunistu rokās. Prese un radio raksta un ziņo tikai to, kas tiek cauri komunistu cenzūrai. Strādnieku. airod-biedrības ir pazīstamu komunistu varā. Valdība izdarījusi tikai tās reformas, kas bij a pa prātam Gva-temāļlas komunistiem. Sav. Valstu firmas un kaplitālu respektē ar-vienu mazāk un mazāk. Vaiŗāikos gadījumos amerikāņiem nācies savu mantu zaudēt. Sav. Valstu iekšpolitika un ārpolitika Gvatemālā sastop visasāko opozīciju.
Tagad Sav. Valstu spiediens pret Dienvidameriku Gvatemaias lietā kļūst redzams jau skaidrākā gais^ mā, Ņikaragua pārtrauca diplomātiskās attieksmes ar Gvatemaias valdību. Hondūra izdzina vairākus Gvatemaias diplomātiskos pārstāv^ jus un tagad gaida vienošanās panākšanu Dienvidamerikas valstu stairpā, ka Gvatemala apdraud pārējo drošību, šāda lēmumā ptie-ņemšana var beigties ar saimnie-. ciskas blokādes nodibināšanu, kas Gvatemālu padarītu nespējīgu tālāk eksistēt
; Komunistu bastiona celšana Panamas kanāla tuvumā ir radījusi ļoti nopietnu iespaidu Sav. Valstu militārās aprindās. Dzelzs priekškarā ieroču sūtījumiem Gvatema-
Sarikojumiem liiarbagātajā 22. maija sestdienā Toronto koncertē» ja arī tenors V. Salna, pavadot pianistiļm V. Treimanim. Nelielajai klausītāju saimei y. Salna dziedāja pavasarīgi vleiglu pro» grammu sestdienas vakarā, bet svētdien deva garīgu koncer&u sv. Jāņa baznīcā, iepriecinot ar savu plašo, viegli pliistošo balsi.
māksliniekiem ar sirsnīgiem aplsiusiem ■ažedu veltēm.
ražošanā izlietots vergu darbs viņpus dzelzs priekškara. Šādu priekšlikumu AFL iesniegs Brīvo arodbiedrību starptautiskas konfederācijas sanāksme, kas sanāca 24. maijā Briselē. Šī konfederācija pārstāv 54 miljonus organizēto strādnieku 60 valstīs. Tā būs- brivās pasaules strādnieku atbilde padomju mēģinājumam paplašināt tirdzniecību ar Rietumu demokrātijām;
pārstāvji un Mazās Lietuva padomes pārstāvis Simonaitis. Šāda konference lietuviešiem notiek pirmoreiz trimdā. Turpmāk paredzēts šādas konferences sasaukt katru gadu,
Pēc konferences izdots komunikē, kufā lieiķts, ka : koņfe pārrunāta Lietuvas atbrīvošana politika vispārij kādi soļi sperami, lai atbrīvošanu paātrinātu, attieksmju izveidošanā ar kaimiņ tautām un Baltijas valstu savienībā Eiropas ūnijas ietvaros. Iz raudzītās vairākas komitejas atsevišķo; jautātjumu pētīšanai,to skaitā vienā komitej a Lietuvas austrumu problēmu: pētīšanai un otra rr-^Lietuvas rietumu prob ē mu pētīšanai ,
Austrumu problemar aptver Viļņas apgabala jautājumu un Lietuvai nāMnes robežas ar iPo^ju Savienībai, lai kopē^
liju ūn Baltkrieviju. Ķietumu panākt mieru, drošību iiņ ieņāku-problemās aptver Mazās Lietuvas miem. bagātu saimniecisko dzīvi.
brīvajā pasaulē boikotēt i)reces,ļ lai Saiv. Valstis atbild ar ieroču
sūtījumu uzsākšanu Gvatemaias kaimiņiem. Še vislabāk arī izpaužas stāvokļa nopietnība^ jb Sav. Valstis neuzdrošinās tērēt laiku, lai ieročus piegādātu pa jūrās vai zemes ceļu. Tas tiek darļts ar ļmilzu gaiša tilta palīdzību, tā ikķairu stundu pastiprinot Gvatemaias kaimiņu militāro spēku,
makšķernieki d|rbl
. M a s k a V ā. — Pad. Savienībā uzaicinājusi Angliju pārtraukt sa vu atbalstu Ziemeļatlantijas organizācijai, izbeigt amerikāņu ietekmē raditbs tirdzniecības iero bežojumus un pieslēgties Padoni
(Klaipēdas apgabala) un lietuviešu apdzīvoto Austrumprūsijas daļu, šinī jautājumā sevišķi ieinteresēti Mazās .Lietuvas pārstāvji Tie aizrāda, ka daļu bij. Aust rumprūsijās gaf Lietuvas robežu apdzīvoja lietuvieši; ■ Gadījumā, ja tur notiktu tautas nobalsošana, šie iedzīvotāji izteiktos par pievienošanos Lietuvai, bet nevis āi vai Krievijai.
Žurnālistus neielaiž Baltijas valstīs
Krievi žurnālistiem neizsniedz telegrammu, ko sūtīju-^ šas Baltijas brīvības komitejas no Ņujorkas. Ma§^ kavas varasvīru sievas brauc uz Rīgu iepirkties
Baltijas brīvības komiteju aicināti, 21. maijā Baltijas brīvības naniā bija ^ieradušies pieci amerikāņu žurnālisti, kas nesen atgriezušies ho ceļojuma viņpus dzelzis aizkara, lai sapulcējušos iepazīstinātu ar saviia pieredzi Padomfu Savienībā un saiie-
Mtu valstīs
Ead kļuva zināms, ka 11 ame rikāņu žīķrnāli^tu, kas atradās ceļojumā pa Eiropu, saņēmuši at ļauju apceļot Padomju Savienību, Baltijas brīvības komitejas nosūtīja amerikāņu žurnālistiem telegrammu, lūdzot' viņus. Ja iespējams, atpakaļceļā apmeklēt arī Baltijas valstis. Telegrammā bija aizrādīts, ka krievi ir aizlieguši ārzemniekiem, apmeklēt Balti jas valstis un ka pretēji Višinska apgalvojumiem par Baltijas tau tu laimīgo dzīvi Kremļa imperiā-
Indoķīnas pamieram
. šai sakarā komunistu laikraksts Pravda uzsveŗ,r.ka tieši pašreizējos apstākļos ^šākai sa-;darbībāi AIriglijas unl»ad., Savienības starpā būtu vislielākā nozīme un ka Anglijai nekavējoties vajadzētu atraut savu atbalstu Žiemeļatlanjijas organizācijai, kas darbojoties nevis Anglijas interesēs, bet gluži otrādi, ai)draudot viņas suverenitāti. ^ ^
ASV BĀZES KUG*
Ifogalināti 91 un ievainoti 200
Sav: Valstu kara flotes vadība par vienu no lielākajām miera laika traģēdijām amerikāņu flotes vēsturē. 26. maija rītā, nezināmu cēloņu radīta, 27.000 toniiīgā Es-seksa klasēs lidmašīnas bāzēs kuģa Behningtohā trešā starpklājā notika drausmīga eksplozija, prasot 01 jūiniēka dzīvības. Ievainoti vismaz 200 cilvēki.
; Sprādziena laikā kuģis atrādās 75 jūdzēs no krasta, tā ka smagāk ievainotie uz slimnīcu "bija jānogādā helikopteros pirms vēl Ben-ningtons paspēja noenkuroties os-
Nekavējoties ievadīta sīka izmeklēšana sprādziena cēloņa no* skāMrōšanai. Kuģa kapteinis Reibonis neizslēdz sabotāžas varbūtību, kaut ari^šādām aizdomām pašreiz
Pārmācības nams komunisma
ASV kara tiesa Zalcburgā, Austrijā, notiesāja karlosu Džon-sohu no Ziemeļkarolainas ar ieslodzījumu už 17 gadiem spaidu darbos par; dezertēšanu un komūnis-nia propagandu.
Džonspns pag. gada augustā bija pār'b^dzis Austrijas krievu joslā un lūdzis tur patvērumu. Šī gadā 15. jāiivārīameŗikāņ;u dezertieris pieteicās amerikāņu komandantūrā, paskajidrojot, kā krievu joslā' Austri jT esot nokļuvis aiz pārskatīšanās, bet tagad izbēdzis no ārzemju aģentu skolās Bāucenā. Kamēr Džohsona lietu izmeklēja, atklājās, ka amerikānis centies pierunāt sa^ vus apsargus dezertēt no dienesta un doties pie krieviem, kur dabūšot politisku: patvērumu. ;
Pēc sestās slēgtās sēdes par Indoķīnas jautājumu sabiedroto pārstāvji no jauna sākuši cerēt, ka izdosies panākt vienošanos ar komunistiem
Ženevā. — Mēģinājumā atsaldēt iesalušās Indoķīnas saru-' nas Ženēvas konferencē Anglijas ārlietu ministrs īdens nāca ar priekšlikumu, ka deviņu nāciju komisijā kā padcondevē-jiem vajadzētu darboties, līdz arī Indoķīnā esošo franču un komunistu armiju pārstāvjiem, kas būtu labāk informēti par vietējiem apstākļiem. Ar šo padomdeivēju palīdzību sabiedrotie un komunisti ženēvas konferences laikā varētu izstrādāt Indoķīnas pamiera, kā ari kaŗasp'ēku pārgrupējinnu plānus.
Pamiera jautājumā ar jaunu p|:iekšlikumu nāca arĻ ģen. Be-delļSmitSv kas, Sav. balstu vārdā runājot, ^paziņoja, ka pēc viņa domām Apvienotās Nācijas hūtu uzaicināmās Indoķīnas pamiera pārraudzīšanai. Ne vienā, ne otrā- gadījumā netika panākta nekādā vienošanās.
Trešais priekšlikums Indoķīnas pamiera lietā nāca no komunistu pusēs. Komunistu vietminiešu ministru prezidenta vietnieks Phams Van Dongs lika priekšā vienlaicīgi pārtraukt kara-darbību visā Indoķīnā un abas karojošās puses novietot katru savā joslā.
Vienīgais mīnuss šim komunistu priekšlikumam ir tas, ka vēl nav zināms, vai Phams Van Dongs domājis tikai Vietnamu vai Visās trīs Indoķīnas valstis. Pēc fraiiču domām Laosa un Kambo-dža nav iejaucamas Indoķīnas pamiera sarunās. Indoķīnas karš skar vienīgi Vietnamu. Laosas un Kambodžas problēma atrisinās ma tā, ka komunisti no turienes izvāc savu okupācijas karaspēku. Pēc komunistu domām, Ženēvas konferencē un pamiera sarunās būtu jārēķinās ar Laosā un Kam-bodžā nodibinātām komunistu pa-gaidvaldibām.
Kaut gan Indoķīnas jautājumā nekāda redzams vienošanās vēl
līdz šim nav panākta^ sabiedroto pārstāvji; ir pārliecināti, ka komunisti sāk kļūt pielaidīgāki un ka tikai.laika jautājums šķir pašreizējo stāvokli no abpusēju sekmīgu sarunu sākšanās.
Visoptimistiskākais no sabiedroto pārstāvjiem ir Anglijas ār-
lisms tām ir atnesis postu, naba-? dzību^ apspiešanu un deportācijas., šo telegrammu nosūtīja uz Maskavu National Hotel, kur amerikāņu žurnālisti tanī laikā bija . apmetušies. No "Restēm . Union telegrāfa sabiedrības to-mē| pienāca paziņojums, ka sūtīto ^'telegrammu nav bijis iespējams adresētam nodot. Amerikāņu žurnālisti tā arī nesaņēma telegrammu un par to dabūja zināt/ tikai pēc atgriešanās Amerikā.
Žun^ālistu ekskursijas vadītājs J. L. Viks (Wick) Baltijas brīvības namā pastāstīja par redzēto aiz dzelzs priekškara. 5
Savā ceļojumā viņi apmeklējuši Prāgu, Varšavu; Maskavu, Ļe-ņingradu, Bukarestii un Budape-^ stu. Prāgas viesnīcā, kas domāta ārzemju viesiem, viņi bijuši pārsteigti par gauso apkalpošanu. IzrādījieSj-^ka, lai pasūtinātu vienu ēdienu, jāatbild 12 veildapas, no kurām viena iet tieši uz pār- ; tikās ministriju. Prāgā viņi noskatījušies kādā demonstrācijā, kurā piedalījušies ap 100.000 cilvēku. Runātāji gatās runās at-tēlbjuši šausmīgo postu Amerikā un jauko dzīvi čechoslovakijā. Varšavā; viņiem dūries acīs, ka visas fabrikās tur apsargā sievietes ar šautenēm. Maskavā amerikāņi piedalījušies Augstākās padomes sēdē' un nobrīnījušies, ka^ katrā, balsošanās reizē kā pēc komandas pacēlušās 700 '^rofeas, pie kam nevļens nebalsojis pret. Maskavā katrai ģimenei jāiztiek ar 40 kv. metru dzīvokļa platību.
lietu ministrs īdeng, kas, domā, ka komunistu vienotība būtībā ļ Visā Padomju Savienībā ir; 140
nemaz nav tik liela, kā tas uz āru tiek rādīts. Kaut vai tai pašā. Indoķīnas jautājumā īdens ir pārliecinā.ts, ka Molotovs" ir gatavs uzsākt, pamiera sarunas un ka vienīgi komunistu. Ķīnas ču Sn Lajs ir par tālāku kara turpināšanu un vilcināšanos uzsākt nopietnas un auglīgas sarunas ar Franciju..
noraida Nēru pamiera priekšlikumu
Ženēvā. No Ženēvas ziņo, ka komunistu Ķīnas ministru prezidents un ārlietu ministrs Ču Ēn Laijs personiski noraidījis Indijas ministru plrezidenta Nēru priekšlikumus Indoķīnas kara pamieram. Pēc Nēru divu punktu priekšlikuma abām karojošām pusēm būtu nekavē joties jāizbeidz karā darbība, pēc ka no Āzijas neitrālām valstīm sastādīta pamiera komisija mēģinātu izstrādāt abām pusēm piieņēma-mus pomiera noteikumus.
tūkst, televīzijas aparātu, kamēr ASV to ir 27 miljoni. Maskavas iedzīvotāju apģērbs, ir ļoti trūcīgs. Sarunājoties ar amerikāņiem, pa(ķ)mju augstāko birokrātu sievas paskaidrojušas, ka viņas braucot uz Rīgu, lai iegādātos apģērbu; Bukarestā viņi redzējuši bērnu sili, kur mātes caur lodziņu nodod savus bērnus vecumā no 2 mēnešiem līdz 7 gadiem, lai .tad dotos pie darba. .
Satelitu valstīs dzīves apstākļi' ir nesalīdzināmi labāki kā. Pad* Savienībā, tomēr oficiāla padomju propaganda satelitu valstīs ir šādā: „Mēs vēl neesam tik tālu tikuši kā Padomju Savienība, jo komunisms pie mums pastāv^tii. kai 5. gadij bet Padomju Savienībā 35. gadi."
Satelitu valstīs ir uzcelts daudz fabriku, bet pēc amerikāņu žur-^ nālistu aprēķina Klīvlendā im tās apkārtnē vien pēc kara uzcelts vairāk fabriku ka visās satelitu valstīs kopā.
&