Tbe Laivian Newspaper for Canada and Ū.S.A.
PobUihtc! Twic« We«kly hr DAUGAVAS VANJVGS tiBlTOR Df CHIEF: INGRIDA ViKSNA EdllOTtol and Builnete Ofilcefl: 123 Huron 8!„ Toronlo. OnJ., Canada T«l«phon« «-EM 8-0792 Cabto AddMM: LATAMEBISA . EdlIoT la U.SA. ~ A. ZVfiRiŅS H»-.W «S DTf»#. Rlchmond HUl 18. N.Y.. Ū.8.A. T«Lj Vlr«rina 9-7778'
AirrHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OmCE DEPARTAMENT, OTTAWA
BBCP
. 53./281 n-rs.
TREŠDIEN. 1954. G. 7. JŪLIJĀ
GADa
Latviešu laikraksts Amerikā
iznāk divas zeizea nedēja -r- trešdienās ;unMStdl«afta
IzdevēSs — Apgāds DAUGAVAS VANAGS
.Galvenais jedaktors — INGRIDA VīKSNJt
Redakciia un kantoris: -
123 Huron St^Toronto. Ont.. Canada' Telefons — EM 8-0792
Telegrammu adiese: I^TAMEBISA ASV redakcija — A. ZVĒRIŅŠ,. 102—15 85 Drive. Richinond Hill 18. N.Y.v Ū.SJk, ' Tel.: Viroina 9-7778
"i Abonēšanas maksa y^SV un Kanādā; par 1 mēn. SISO: p'ar 3 men. S4.SD; par 6~mSn. S8.50; par 1 «du ^16^ SLUDINĀJUMU MAKSA: . Blud. dajā S1.40; tekstā $2.80 paz 1 collas lelpu 1 uoka
BfDOpĀ IZSļppS iZIJM^^ffi
SiaJōtles a^tā, Francijas jaunais ministru pi^dentsMeņdes^^^^^ Frtnss paaiņoja, ka vai .nu viena a^ižncša laikā panāks mieh^ In-doķini ,yti ar! aikāpsiek no amata. Mendesa - Frānsa divpadsmit. ^ tā stunda ir 20. jūlijs.
Pašreizējās Indoķīnas kaujas īpar pamieru gian neko neliecina. Astotā kara gadā kara laime beidzot ļr uzsmaidījusi komunistiem, un viņi nebūt nedomā pārtraukt saut tikai tādēj, ka franči vairs nespēj pretoties. Masveidīgā atvilkšanās pagājuša nedēja uņvietnamiešu karavīru tūkstošu dezertēšana uz komunistu pusi nenovēršami ievadīja gaidāmo beigu sākumu. Varbūt, ka arī pats Mendess-Frānss vairs netic pamiera iespējām, jo vai gan citādi viņš Parīzē sēdēdams butu deklarējis, ka franči Indoķīnā komunistiem nepadosies. Pēc objektīvas Indoķīnas militārā stāvokļa apskates mēs redzam, ka šeit vairs nav runas par padošanos vai nepa^ , došanos, bet gan par .franču armijas tiešu sakāvi. '
Lai stāvokli kaut cik glābtu uii lafii vairītos ņo nepatīkamās atzī-
a ir pā-
Sanās» ka komunistu armi raka, franči ir iesnieguši komunistiem neparasti izdevīgus pamiera noteikumus. Atliek tikai gaidīt; vai komunisti Šos noteikumus pieņenf. Bet tas ir jbt( iespējams^ Anglija atbalsta Francijas pamiera plānu.' Sav, Valstis, kas uz Francijals kara pārtraukšanas centieniem visu laiku skatījās ar vislielāko^ neiižticī-^ pašu dara arī šodien. Nd ; Šav. Valstu poKtikas;viedokļa ia goties, tndoiinas pamiers nav lo^ ttM:s?jams-Indoļanā vien. No Indoķīnas pamiera atkarājas, vai sabiedrotiem būs atlicis pietiekami daudz nepieciešamās autoritātes Dienvidaustruiņāzijas aizsardzības bloka dibināšanai. _ No Indoķīnas pamiera ,ncffeiktinjlem atkarājas šT ļ&am eksistence. "Kas pārraudzīs Indoķīnas pamieru? Kas raudzīsies, lai Indoķīnas pamiers neizvēr-šas vienīgi par atpūtas brīdi komunistu armijām, kas, atpūtušās uh no ļauna sagatavojušās, sāks sa-vu\^ uzvaras gājiena turpināšanu ■ -Azija?,:
Pirms nedēļas, beidzās Sav. Vaļ^ stu prezidentā Eizenhauera un Anglijas ministru prezidenta Cerčila Ranmas Vašingtonā, skaroj arī Sav. Valstu un Anglijas po'^ītiskās domstarpības Āzijā. Šīs domstarpības tika gan formulētas, bet netika likvidētas, kaš nozīmē, ka īstenībā nekas nav mainījies. •
Aiijas aizsardzības jautājums ir |dt| sarežģīts. Indija teada savas simpātijas komunistiem biežāk, ķā taš heplcclešams, nh tā kā Pien-Tidaustrumazijas aizsardzības sistēmai ir jābūt noteikti prctkomūni-stfskai, tad Indijai tur vietas naVi Sakarā a^ dažādiem Rietumu sa-Me^droto uzskatiem, ir radušies divi plāni Ārijas aizsardzībai. Vienu atbalsta Anjjlija.otrņ — Sav. Valstis. 8al jautājumāliespējams vēl trešais variants, un proti, visi nākotnes plāņl atka^rājas no Indoķīnas ilamlera.
> Anglijas atbalstītais Āzijas plāns ir kaut kas līdzīgs neuzbrukšanas līgumam. Āzijas valstis sanāk kbpā, izsmēķē tni^ra pīpi un svēti nosolās, ka ievēros Indoķīnas , pamiera noteikumus un savu kaimiņu robežas. Minētais plāns radās 'tridijas ministru prezidenta Nēru neitrālajās smadzenēs, saņēma tūlītēju AngHjas svētībui^n savas viesošanās laikā pat komunistu ļj^īnas mjinistru prezidents pa#la glāzi mļinētā plāna sumināšanai. Sav. Valstis šo plānu neatzīst. Vispirms jitttāpēo ika tukši vārdi un paraksti, vien nav nekāda drošības garantija pret tālākiem komunistu uzbrukumiem. Otrkārt, zem šāda pgumā atrastos arī komunistu Ķī-nas paraksts, kas pasaulei pierādītu, ka komunistu Ķīna tiek oficiā-5 11 atzīta. Līdz ^r to tiktu nolīdzināts komunistu Ķīnas ceļš uz Apvienotajām Nācijām.
Sav. Valstu plāns būtu Ziemeļ-lilaniijas organizācijas kopija
pretkomūnistiskas Diēnvidlaustrum-āzijas tautas tiktii vienotas kopējā aizsardzība pret tālākiem komunistu agresijas mēginājuniiem.
Diehvidaustrumāzijas organizācijas plāna autors ir Sav. Valstis: Austrālija un Jaunzēlande plānam pievienojas, bet VAnglijā ne, baidīdamās, ka šāda plāna rieālizēšarias gadījumā Indija vārētu tikt atstātā ārpUs pienvidāustrumāzijas aizsardzības sistēmas, jčerčils un Eizen-hauerspar to runāja Baltajā namā un secināja, ķa šai jautājumā viņi nespēj vienoties. Kamēr Austrāli--ja un Jaunzēlande atbalsta Sav/ Valstis, ka pienvidaustfumāzijas aizsardzības sistēmas veidošana sakāma nekavējoties, Anglijas minisT tni prezidents Čerčils, pēc Vašingtonas konferences apmeklēdams Otavu, izteicās, ķa Ariglija turpināšot atbalstīt \ Indijas - proponēto Āzijas heuzļ)rukšanas līgumii. Vienu ceļu iedami, Rietumu sabiedro^ tie vēl vienmēr domā divas dažādas domas.
SABĪEDROTO
BONNĀ. RiETUMVAČIJAS KANCLERS .■:'AI)MAIJEIIS::a JAUNU-ENERĢIJU UN NOTEIKTĪBU■ STĀJĀS:Si^KAROS AR . SABIEDROTO PĀRSTĀVJIEM, PIEPRASiDAMS.H^^ SU-VĒRĒNITĀllRIETUMVĀClJAS VALDĪBAI BONNĀ,^^U DĀMS, KA LĪDZŠINĒJOS GADOS RIETUMVĀCIJA IR piE-RĀDiJUSI- SAVU GATAVĪBU- ■NEATKARĪGAI EKSISTENCEI, KĀ AR! SAVU LOJALITĀTI SAJBIEDŖ0TAJIEM KĀ RIĒ-. :;tUMVĀCIJAS.IEKŠPOLITIKĀ^TĀ ĀRFOLITIKĀ. Ir
Pēc pašreizējās Rieiumvkijasķonstitūcij pilņīgil neatkanbu var panākt tikai gadījumā, ja Francija piekāpjas, ar Eiropas abnijas līguma ratificēšāiļiu. Bet ar to Erancija kavējās, un Eie-tumvācija negrib gaidīt. |Cik^!dnāms, tad Sav. Valstu un A^ jas valdības Ādenauera prasībām pieiet ar vislielāko nopietnābu m ir pat iespējams, kā vācieši saņem savu ilgi kāroto neatka-: V-. -nbu bez Fraricijaš^piekrišanas,^
Jeruzalemē. — Gadiem ilgais pamiers iīdu un arābu starpā, kas vēl joprojām nav spējis panākt pilniģa miera statusu, kārtējo reizi tika lauzts ļiagājušās nedēļas vidū, kad izcēlās cīņas Jeruzalemes pilsēlā, kā ari ciiuī Izraēlas un Jordānas robežās. No-galinālo un ievainoio skaits nav liels, tikai 5 križuši un 53 ievair npii, toties radītais politiskais ifa-cis ir pieSiekams, lai sakuslināim Apvienoiās Meijas.
Arābu un žīdu «karadarbībai'' sākoiies, uz cīņu vietu nekavējoties izbrauca sabiedroto pamiera ķoīpīsijas pārstāvji, kas ir atbil-
NU BRftLU KARŠ
KAKOJOSĀS PUSES PARAKSTĪJUŠAS PAMIERA
LĪGUMU
GvaSemalas pilsētā. — Diviem pulkvežiem sirsnīgi apkampjoties, ElSalvadoras prezidenta pilī beidzās 12 dienu ilgais Gva-lemalas karš. Gvatemalas pilsētā tai pašā laikā valdīja pilnīgā sveiku sajūta, dega ugunskuri, šāva raķetes, un ielās dejoja eilvēki. Aizmirsti bija komunisti un prelkomūnisti, pirmā pēckara fiesža bija pilnā spēkā, un laiks stāvēja uz vietas.
Rietumvācijas suverenitāti saņemot, kanclers Ādenauers no līdfz-šinējiem bruņošanās plāniem atteikties negrib, paskaidrodams sabiedrotajiem, ka Eiropas armijas neizdošanās gadījumā bruņota Rie-tUmvācija, resp. Rietumvācijas nacionālā armija būtu vienīgā loģiskā atbilde nepārtrauktajiem ķomū-
Fraiiču karaspēkam atkāpjoties un atstājot plašus Sarkanās upes apgabalus, iūksJošieni vietnamiešu pāriet komunistu pfii-sē, kamēr «ti tūkstoši steidzas uz Hanoju.Frarļč militārās 'iestādes bai<i|s, kā nepārskatāmās bēgļu stiraumēk ir neskaitā-mi komunistu partizāni, kaš, Hānoja nonākuši, gaidīs izdevīgo brīdi, lai sāktu franču iedzīvotāju slepkavošanu.
Singa pūra, —Sarkanās upes giūvā ir icstājļjsies pilnīga panika un hepārši^tā;1is sajukums, ļp, franču vienībām atkāpjoties, tūkstošiem vietnamiešu karavīru bez šāvienā pāriet komunistu pusē. Vispārējais sajukums
tpķsņi.pret uzbrūkošajām komunistu masām.; :, kopā ņf ate)osi\Tif^ frRnčti ^t-mijas vienībām Hanojas virzienā plūst arī neskaiiārnās bēgļu straumes. Tā kā viss notiek lielā steigā un pilnīgā sajukumā, tad bēgļu identitāti nav iespējams pār-
pašrieiz ir sasniedzis tādu pakāpi,
ka vairs ņav iespējams noteikt baudīt, kas rada nopietnas bažas.
vietnamiešu karavīru skaitu, nedz aŗī pozicijas, kās pēc plāniem vēl it; kā atrastos franču — vietnamiešu karavīru rokās.
ttsveidlgā Jraņču atkāpšanās, kas ir par iemeslu vietnamiešu dežertēšanai un bēgļu plūdiem Hanojas virzienā, notiek sakarā ar jauniern franču, armijas plāniem visus iespējamos spēkus koncentrēt Hanojas un Haiphon-gās ostas apkārtnē, lai šo- apvidu izveidotu par pēdējo franču cie-
ka kopā ar civiliedzīvotāju bēgļiem no evakuētajiem Vietnamiešu tietmiēmHano jā ieplūst- arī lieli komunistu partizānu spēki, kas, pilsētā nonākuši, gaidīs izdevīgu brīdi, lai sāktu franču ie-dzīvotāju slepkavošanu.
dīgi par mieru un kārtību žīdu
riismi draudiem no austrumiem:
Pieskaroties RietuDci vāci jas nacior ņālās armijas iespējām. .4denāuers izteicās, ka 1>ūtu ģaužāļn .ironiski, ja Francija, kavēdamās ar Eiropas armijas līguma ratificēšanu, būtu pār iemeslu nacionālas Vācijas armijās radīšanai, no kā Francija tik ļcĀi baidās. ' Arī Vašingtonas sarunu laikā Sav. Valstu prezidenta Eizenhauera un Anglijas ministru prezidenta cerčila starpā tika pārrunāta iespēj?^ pār Rietumvācijas apbruņošanu ui!: suverenitātes piešķiršanu (jā vien iespējams bez ' saņāidošahās ar Franciju). -Tālākas sarunas šai jautājumā sāksies Ļondpria .vistuvākā nākotnē. Ja Londonas Sarunas nedos gaidītos panākumus, tad iespē-jamSv ka;" Sav. šValstu valdība prasīs Senātam pieliii't prezidentam Eizenhaueram nejāeciešamās pilnvaras,, lai vioš Rl^tiruvāeiias jaii-tājumā. v';»**^" ^ :;>-ļ|3tit^^ ^heiktkrīgi
no saviem sabiedrotajiem; kas nozīmētu, ka vācieši tiktu pie neatkarības ar Sav. Valstu svētību
vien.;'";-
■ Parīze .zsņo,; ka Ādenaniera. negaidīti noteiktā suterēnitātes ptra^ sibā nāk kā nepatīkams pārsteigums Francijas polītiķieni, kas vēl vienmēr bija cerējuši, ka, jaunajai Mendesa - Frānsa valdībai nostabi-lizējotieg, izdosies panākt ilgi cerēto kompromisu Rietumvācijas un Sav. Valstu un Anglijas starpā.
ilgas apšaudīšanās pamieru izdevās atjaunot, kaut gan tas stājās spēkā tikai 24 stundas pēc jaunās vienošanās J)anākšanas nesaticīgo žīdu un arābu starpā.
Līdz ar pamiera līguma parakstīšanu valdības karaspēka un pretkomūnistu starpā Gvatemalas karu var uzskatīt par izbeigtu. Klīst gan baumas, it kā bijušais prezidents Arbencs, galvaspilsētas apkārtnē slapstīdamies,; mēģinot sacelt kājās Gvatemalas zemniekus, bet par to neviens vairs neuztraucas. "
< Pēc pamiera parakstīšanas Gvatemalas pārvalde tiek nodota piecu vīru komitejas rokās. 'Komite-
Melbumā. Drošības policijas apsardzībā agrākais Padtmtju. §a> vien.ības slepenā dienesta vadītājs Austrālijā Vladimirs Petrovs sāka savu stāstu par komunistu spiegu darbību Rietumos.
ju vadā valdības karaspēka komandieris plkv.'" Monzons. Bez tam komitejā vēl ietelp divi agrār-kās Gvatemalas valdības un divi pretkomūnistu armijas pārstāvji, viens no tiem armijas komandie-. ris plkv. Kastillo. Valsts pārval-^ des koņiitejas izstrādātie statūti paredz, ka plkv. Monzons komitejas vadītāja amatā paliks tikai 15 dienu^ pēc kam no līdzšinējo 5 vidus tiks izvēlēts jauns Gvate-.malas valsts galva. Pretkomūni^ stu armijas komandieris plkv. Ea-, stillo cer, ka 15 dienu laikā viņš; būs kļuvis pietiekami populārs, lai nostātos minētās 5 vjru komitejas priekšgalā. ' ,
PĀRMAINĀS
Ņb komunistiem izbēgušais Petrovs strādāja krievu sūtniecībā Austrālijā un bija padomju diplomātiskā korpusa loceklis.';
Austrāliešu izmeklēšanas komisijai Petrovs paskaidroja, ķa spiegu tīkla centrs īstenība atradies Londonā, Anglijā, Padomju Savienības .sūtniecībā. Tā uzdevunis bj--jis izspiegot Sav. Valstis, Angliju, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi uii Dienvidafriku. Spiegu centra vadītājs bijis kāds krievu ^diplomāts" — Kukins, īstenībā Padomju Savienības slepenpolicijas vadītājs Anglijā." Bez šīs komunistiem bijusi vēl kāda cita spiegošanas nozare, kas specializējusies atomu Un ra^ešnoslēpumu „pētīšanā". Šīs. nodaļas vadītājs bijis kāds cits padomju slepenpolicijas aģents, vārdā Raiņa. Tagad, kā Raiņa, tā arī Kukins saviis amatus esot zau-
sniegt sīku informāciju par visiem padomju sūtniecības darbiniekiem. Padomju sūtnim Petrova ziņojumi nav bijuši pieejami. Tie sūtīti tieši uz Mķ'D galveno mītni Maskavā. , Uz l^mūnistu apvainojumiem, it kā viņ| atizbagot būtu piesavinājies lielas naudas summas, Petrovs pa-skaidroia, ka gkai vienā gadījumā viņa ri(ļībā "StrāUies lielāks; kapitāls, kas. ticis izlietots pēc Maskavas norādījumiem.
VECĀ CHARTA PALIEK
DABAS KATASTROFU NEDĒĻA AMERIKA UN ĀZIJĀ
pagājušā nedēja Halifaksa piedzīvoja ,,lielākq negaisu vēsturē", kas beidzās ar zaudējumiem vismaz 3.000.000 dolāru apmērā.Ņ6 Laredo Teksasā ziņo par nepieredzētiem plūdiem Rio Grandes upē. Trakojošo ūdeņu izrauto tiltu vērtību vien lēš uz 5,5 milj. dol, nemaz nerunājot par pārējiem zaudējumiem. Līdz šim saņemtas ziņas par vairāk kā 50 plūdos noslīkušiem, kaut gan iestādes. pielaiž varbūtību, ka noslīkušo skaits sasniegs vismaz 500 cilvēku.
No Manilas Filipīnu salas ziņo par spēcīgām zemes trīcēm, kurās galu dabūjušas vismaz 22 personas, kamēr ievainoto skaits sniedzas simtos. Materiālie zaudējumi nodarīti vairāku miljonu dolāru vērtībā. ; ■. / ■■ ■
• Karā sadragātā Dienvidkorejas galvaspilsēta Seula pārdzīvoja jaunu traģēdiju, kad, spēcīga vēja dzīts, milzu ugunsgrēks sāka plosīties pilsētas tirgus rajonā,, atstājot korejiešu uh amerikāņu armijas ugunsdzēsējus pilnīgi bezspēcīgu skatītāju lomās. Ugunsgrēkā iznīcinātas apmēram 800 māju un vairāk kā 10.000 dienvidkorejiešu iJ^dtnstruiiāzija. Brīvās un Palikuši bez pajumtes.
: Kā noskaidrojās, tad pagājušās pienākšot diena, kad sabiedrota-nedēļas nogales sarunās Vašingtonā Sav. Valstu prezidenta Eizenhauera un Anglijas ministru prezidenta Cerčila starpā tika pārru-
nāta komunistu Ķīnas Uzņemšana Apvienotās Nācijās. Anglijas ministru prezidents, kā parasts, esot aizrādījis, ka komunistu Ķīna nepārtraukti nostabilizējot savu stāvokli pasaulē .un ka neizbēgami
Sava stāstā turpinājumā Petrovs; atklāja, ka tieši pēdējā laikā likvi-
*s:^:St.tASW ^mm^ .ninis^a vietnieks pavisam Vēsi. senāta v^^^^^^^
un ^ arī mazākuma pārstāvji izteicās, ka Sav. Valstis pārtrauks atbalstīt Apvienotās Nā.cijas, ja kor mūnistu Ķīna tiks uzņemta, ķā Idztiesīgs Apv. Nāciju biedrs.
lāk'ajieni slepkavām.
Petrova. uzdevums Austrālijā esot ne tikvien vadīt spiegošanas darbus komunistu labā, bet arī
Piecu dienu ilgās sarunas starp ASV n/rezidentu Eisenhaueru un Lielbiifanijas ministra prezidentu Čerčilu noslēdzās 29. jūnijā ar izdoto Pamatprincipu deklarāciju, kas noteiks abu lielo demokrātiju turpmākās politikas vadlīnijas. Šī deklarācija pēc sava rakstura lielā mērā atgādina Atlantijas chartu, feo ASV toreizējais prezidents Rūz-vetls un čerčils parakstīja 1941. g. 14. augustā. Tajā izteikti principi, ar kuriem Rietumu sabiedrotie vadījās cīņā* pret Hitlera tiranniju. Līdzīgus principus abi valstsvīri tagad nospsrauduši savai atvajres cīņai pret agresīvo komunismu. jPa-matprincipu deklarācijas pirmā pantā pateikts, ka Atlantijas char-tas plrincipi tiek pafr jaunu apstiprināti:
Mūs šinī deklarācijā var interesēt pamatprincipi, kas pieņemti at^-tieksmē uz brīvību zaudējušām; tautām. Deklarācijas : 3. pantā teikts: ,,Attiecībā uz valstīm, kas agrāk bija suverēnas, bet tagad pakļautas svešai: varai, mēs (t. i; ASV un Lielbritānija) nepiedalīsimies nevienā izkārtojumā vai līgumā, kas apstiprinātu vai pagarinātu šo valstu pakļautību pret viņu gribu." Tie ir mums iegaumējami vārdi, kuros nav gan apsolīta atbrīvošana, bet tie dod garantiju,
Otavā. šī gada 2. jūlijā Kanādas valdībā notika svarīgas pārmaiņas, kuru .rezultātā trīs vecāko ministru portfeļi mainīja īpašniekus. Pēc, parlamenta sēdes sasauktajā pre^ ses konferencē Kanādas ministru prezidents St. Lorāns žurnālistiem paskaidroja, ka. līdzšinējais Kanādas finanču ministrs Abbots atstāj savu. amatu, lai turpmāk darbotos par tiesnesi Kanādas augstākajā tiesā. Līdzšinējais aizsardzības ministrs Bruks Klakstons valdības dienestu atstāj pavisam, lai uzņemtos Metropolitēna dzīvTb<as apdrošināšanas sabiedrības viceprezidenta un Kanādas nodaļas ^^ģenerāldi-. rektora; pienākumus. Līdzšinē j ais transporta ministrs š^vrī turpmāk būs St. Labrenča ūdens ceļa prezidents.
Klakstona vietā Kanādas aizsardzības ministra amatā nāk viņa vietniekss Ralfs Kamp^ejs, kamēr jaunais finanču ministrs būs līdzšinējais immigrācijas ministrs Valters Harriss, Transporta ministra pienākumus uzņēmies .Marlersr ■
Auirnstdorfas latviešu ģimnāzija^ tautas deju kopas da^nleki iedzied Līgo dziesmas skaņu lentā
Hamburgas l-aidītājam. D. Haznera uizņ.
ARMIJAS BALTIJĀ
Kerstena izmeklēšanas komiteja,' beigtmsi sesiju Londona, ieradās Vācijā un pirmo sēdi noturēja 23. jūnijā Minchenē. Liecības nodevuši dažādo tautību bēgļi. Lielāko ievērību izpelnījās bij. MVD plkv, Itn. G. Burlicka liecība. Viņš p^r-bēdzis uz rietumfem 1953. g, jūni? jā, bet amerikāņu pretizlūkošanas dienests neizpauž apstākļus, kādos notikusi viņa bēgšana. Viņš iw augstākais čekas virsnieks, kas pārnācis vRietmnu pusē.
Ker^tena komitejai B. paskaidroja, ka padomju tauta un padomju armija kara gadījumā atbalstītu Rietumus. -Arī pati čeka esot pret padomju diktatūru. Spēcīgas
ka abas lielvalstis negrozīs savu .slepenas pretkomūnistiskas armijas nolītiku pret Baltijas valstīm un esot Ŗietumbaltkrievijā, Ukrainā, satelītiem. ' Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bur-
Tālākie deklarācijas panti satur lickis ieteica dibināt Rietunieiropā solījumu nodrošināt neatkarību vir ārzemnieku leģionu pārbēdzējiem
sām zemēm, kuru iedzīvotāji vēlas un ir spējīgi uzturēt neatkarīgu eksistenci. Valstīs, kuras sadalītas pret to gribu (tādas ir Vācija un Koreja), abas parakstītājas puses centīsies panākt apvienošanu brīvu vēlēšanu ceļā AN uzraudzībā. Tālāk deklarēta vēlēšanās panākt vispasaules atbruņošanos un apsolīts atbalsts AN un citām starptautiskām organizācijām.
no Padomju Savienības. ' Burlickis pats -piedalījies masu «deportācijās no čečenu īngušu, Karačaju, Kalmiku un Krimas autonomām republikām. Maskavas valdība lilrvidēja šīs republikas, apvainojot to iedzīvotājus sadarbībā ar vāciešiem kara laikā. 1943.-44. g. no šīm republikām uz Si-biriju izsūtīja ap vienu miljonu cilvēku.
....................".........
irams
/
NENOKAVĒJIET IZDEVĪBU T I K T I E S A R" DRAUGIEM UN PAZIŅĀ
