Sestdiena,; 1984r gada 17/iaoyeMbris,-4^
amerika
.■'SESTDIENA, 1984.
latviešu   nedēļas   laikra^^^^ sestdienās. Izdevējs
Latvija    Amerikā   Publishing    Ltd.    Valdes    priekšsēdis — Gundars   Brikmanis.   Laikraksta   atbildīgais   redaktors   — A. ^Ķundrats^     Redakcija:     125 Broadvoevv  Ave., Toronto, Ont., I Gaiiida   M4M 2E9,   lāir.   465-7902.   Ņujorkas redak vadī-, ? tājs: V. Irbe, ■ 4035 Romb^uts- ^Ave.,: Broiis, N.. :¥.; 10466,. U.S.A. Tālr. i-212-994-7917.    —    Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353. N.::Avers Avenue^ Chicago,-'Iil.  6061i y- Redaktors ^A^^ '  Ed. Šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugarnt), N§W 2210, Australia. Redakcijai    tiesības    manuskriptus    pēc    vajadzības īsināt. Neizlietotos    materiālus   neuzglabā,    bet   pēc   vēlēšanās sista atpakaļi   ja   pievienota   pastmarka   (Kanādā)   vai starptautis^ kais pasta kupons (citās zemēs).    Ar autora vārdu vai iniciā-j ļiem   parakstītos   rakstos   izteiktās   domas   ir   rakstītāja personiskais uzskats un nē katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas  maksa   Kanādā   un   ASV;   par  vienu   gadu — 40 doļ.,:6 mēnešiem — 21 dol., 3 mēnešiem — 12 dolV jiumura cena 1 dol.
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā S5.00, leLstā $6.00, pirmajā vai pēdējā-Ip.- $10.00 pafļ 1 collas telpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana sludinājumi — tālrunis
f
2
1944. g« 9. decembrī
ZDEVEJS—~ LATVI J A S  N A G IO N Ā L0 • P AR T I Z ĀŅ U   5 T   B S
os nadona ie partizāni;
yn Imh paliksim vienmēr, ja mū$y yzdievums Ir Bsdiōīf kfflm
y lestviļcas valsti I
un
mies divdesmitsesto un visu to, ko
Laikraksta apgāds pasur tiesības atsevišķos gadījumos sludinājumus ari nepieņemt. Ja n«dotā /siuidinājumā laikrak^fi ieviesusies kjūda, tad šis sludinājums tiks atkārtots bez maksas. Laikraksta apgāds par kjūdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tādu summu, cik pēc sludinājuma likmes izmaksājusi ķ|ūdaini iespiestā tekstā tetpa. Grozījumus sludinājumos var pieteikt ne vēlāk kā vienu dienu pēc sludinājuma nodošanās..
vas Vanagi ir nacionāla latviešu organizMja; kas četros kontinentos rietumu valstīs ār sekojošiem mērķiem:
. Nacionāli polītiskais darbs Latvij as brīvības un valsts
anai.
gūst plašākus apvāršņus un kopā ar domu biedriem rod praktisku piepildījumu.
2. Aprūpes darbs ^tiem, kam tas nepieciešams, kā šeit trimdā, tā okupaajā vijā un izsūtījumā.
>aja apziņa un
Vanagi griežas pie ar aicinājumu kļūt par musu Daugavas Vanagu saimes aktīvu locekli, lai patiesā tēvzemes mīlestībā strādātu musu tautas gaišākai nākotnei.
" Nesen mēs reizi 1918. g.
devusi fiiumsši diena. ^^^^^K^^^ viete apzinājās: skaļas svinības nav vietā, ja-kāds no tuviniekiem, grūti slims. Svētku jutona bija neapskaužama, bet ne»bezcenga/
Nav visā Latvija patlaban vietas, kur no-, ielicēji būtu tikai latvieši. Bet vai pirms divdesmit |ešienv gadiem bija labāk? Jāatzīst, ka stāvokli^ toreiz nebijā gluži tik smags kā tagad;; limz,, ailJjns bija pe tikai nepieredzēta varoņ-garā spārnoti cīnītāji, kādu mums netrūkst ān" )atlaban, bet toreiz gandrīz neviens latviešu /ļ^aŗotājs bez pavēles vai rikojuma nepameta cīņas lauku,- lai slēptos ksutkur drošās zemēs, •kaut gan toreiz ^ mOsu zēni bija simtreiz sliktāk apbruņoti un apgādāti nekā šodien.
Ir taisnība, ka toreiz mums bija daudzas tālredzīgākas vadošas personas, bet vai šodien mums tādu vīru nav? Un atbilde var būt tikai viena: Ir! Viņu vārdi gan vēl ^ nav . atrodami mūsu vēsturei grāmatās, bet viņu dzelžainais cīņas spars un tikai īstiem latviešiem piemītošais ga-• rīgais pārākums patlaban r^uj pretim lepnām uzvarām nepiekāpīgu cinitāju tūkstošus viiās Latvijas nialās, vienalga — vai tie mūsu leģionāri, vai mēs, nacionālie partizāni. Viņus šobrīd
\ Kiiltūrāli sabiedriskās dzīves kopšana.
50 merĶu sasmegsanai mums ir nepieciešami jauni darbinieki. Katram cilvēkam ir būtiska vaj adzība kaut kam piederēt, kaut kur iekļauties — ir nepieciešama sabiedrība, kai kopā ar citiem spēj
uzziedēt niūsu personī^ , idejaSj domas, kas tā ie-
Mūsu mērķi sauc un gai< jaunus sekotājus un darītājus. Šis aicinājums runā uz visām paaudzēm: Lai sekotu Latvijas sarkanbaltsarkanam karogam, neviens nav ne par jaunu, nedz par vecu.
pazīst tikai cinitāji,-bet>drīz pazīs katrs latvietis, kas vien vēl' spēj redzēt.rdzirdēt un just.
Mūsu jindās šajā brīdi giav simtiem tūkstošu vīru, bet tas mūs neuztrauc. Mēs zinām, ka arī ārpus Latvijas zemes darbojas vīri, kam citu domu nav, 'kā tikai domas par Latviju un tāpēc --lai-latviešu Dievs viņiem palīdz! Da- v aroņgaru ! jūs savu darbu, tāp^t kā mēs darām savu
darbu; visu par brīvu un neatkarīgu Latvijas
valsti, . . '
jodien ar lepnumu mēs varam atzīmēt: nKaut arī aizvadītais 18. novembris bija visdrūmākais, kaut arī šajā dienā dažiem drošiem un pārliecinātiem latviešiem bija jāslēdz derības ar nāvi, tomēr sarkanbaltsarkanie karogi no Gaizi-na pārgalvīgi sasaucās ar tādiem pat karogiem Saules kalnā un karogi no Dēliņa un Zilā kalna ar karogiem Rīgas. Bauskas, Dokles un riļos Vidzemes, Zemgales un Latgales kalnos uri pakalnos — sveicinādami un āiciriā^aīnrVīrus un karogus Kurzemes pamalē!
Visi sarkanbaltsarkanie karogi 18. novembrī šalca: Latvija dzīvos un mirdama nemirs! Slēpņos zvērastā saslēdzas viru rokas un sirdis : mēs esam un paliksim latvieši, kas pat pēdējā nestundā lidz kaulu smadzenēm pārliecināti, tāpat kā kalpakiēši un Vidzemes un Latgales zaļie partizāni bija pirms divdesmit sešiem gadiem ļpārliecināti, ka mēs uzvarēsim un uzcelsim šajā kmē savu brīvu un neatkarīgu Latvijas valstL lenaidnie'ka ^;siniš mēs nomazgāsim savas 'tautas kaunu un postu un no ienaidnieka kau-' liem užceJsim tiltu pār likteņa upi, kuras otrā <rastā drīz redzamai. jātop m ū ž i g ā s L a t v i -jas rītausmai! ,
Bargs un nesaudzīgs ir $is laiks, bargs un nesaudzīgs ir mūsu 'Viru zvērasts, bet tas mums nešaubīgi liek ticēt, ka nākanjals 18. novembris latviešu tautai atkal būs līksma svētku diena. Tāpēc, latvieši un latvietes, vienmēr un visur — vienību, uzticību un nesalaužamu
Komunistus un to jējus mēs savās
neuz^
Rīts nav tālu!
Mes gribam būt kungi musu dzimtajā zemē^ Mes gribam še paši^sev likumus Jemt. a zeme ir musu, tas pilsētas^ mūsu, es MegFibam lugt to^ kas musu, bet ņemtcp
Vilis Plūdonis.
iniJir.iiHii
*    »5« «
0 •
Pie manis tava^ bēdas dus, Latvija!
Tik tavas laimes es kāroju,
Mana sakne un dzīvība mana Latvija,
Izvēli mani, izvēli mirt, Lai tu dzīvotu.
Nāve ir medus, miegs ir Latvija;
Dod man vēl zobeņu, liec man krist,
Liec man krist, lai tu pieceltos, Ziedētu. ^ Izvēli mani, tzvēli, Latvijai! /
m m
f
•'i
I
Tai
Lati
riskāJ bīskaļ šķirtai šu AJ
1984.
Ko] deklal novei nīcas atradil vien ģiskā lokā probl<
Pin jas blļ nacioi jau stļ viņa t; chibīsl bergai iet kol trimd; nentiel draud; Viņai ņa: ii nīcināl bet mi
ParI kaps jis Kārli nu piļ ja arīļ
^ Nq rokas i su lat mācīt Svētā Arnol padsi noldj das kumi jābūi latvi( ģisk< naci( apzii nismi terisl dzīvi noldļ fios ti, k;
: Ai gadaļ dzē, mājā savul „Tā^
mā,
īsteni
diez)
tumi
izcēli
Svļ Sv
ieeI be;