The Lalvian Newspaper for Canada and U.S.A.
P«*Hihed TwIo9 WeeklT bt ih« DAUGAVAS VANAGS BtJlTOR Dl CHIEF: INGRIDA VĪKSNA Cdilorial and Buslaeu Oifices: 12S Honm Bt» Toronto, Onl.. Canada T*l«phon0--EM 8-0792 Cabl* Addmi: LATAMEHIKA
Edltor te U.SJL ^ A. ZVfiHINd in^lS 15 D»lT«, Hlchmond HiU 18. N.Y.. O.S.A. T«l.: Vlrgina 9<r7778
authorized' as segond class mail
post orncE departament, ottawa
71./299. n-rs.
TREŠDIEN, 1954. G. 8. SEPTEMBRĪ
4. GADS
VEL mSPSRS AGRESIJAS
PAGĀJUŠO SESTDIEN DIVI KRIEVU MIG-15 TIPA IZNĪCINĀTĀJI UZBRUKA UN NOGĀZA KĀDU DIVMOTORĪGU AMERIKĀŅU, BŪMBVEDI, KAS ATRADĀS PATRUĻĀS LIDOJUMĀ VIRS JAPĀNAS JŪRAS, APM. 44 JŪDZES NO SIBĪRIJAS PIEKRASTES., DEVIŅI NO DESMIT APKALPES LOCEKĻIEM IZGLĀBTI UN NOGĀDĀTI JAPĀNĀ/ KAMĒR VIENS i»AZUDJS BEZ VĒSTS UN UZSKATĀMS PAR NOGALINĀTU. NO IZGLĀBTIEM AMERIKĀŅU LIDOTĀJIEM
VIENS BIJIS IEVAINOTS
ATBRĪVOTI REĪCHSMAREU
Latviešu laikraksts Amerikā
iznak divas reizes nedēļā ■■— trešdienās un se^idisnaa
Izdevējs —. Apgāds DAUGAVAS VANAGS
Galvenais sedaklota — ĪMGRIDA VīKSNil
Redakcija un kantoris:
123 HuTon Si.. Toronto. Ont.. Canada " Telefons — EM 8-079Z >
'S'olegrammu adrese: LATAMSRISA ASV redakcija — A. ZVĒRIŅŠ, lQ2s-lS 85 Drive. Richmond Hill 18, N.Y., U.S.A. Tel.: Viraina 9-7778
Abonēšanas maksa ASV un Kasadā: par I men. SISO? par 3 mēn. M.50; par 6 axen.S8.S0; pas 1 oaau 516-09.
SLUDINĀJUMU 2«AKSA:
slud. aa|ā S1.4D; iekstā S2.80 par r collas leipu I siesa.
Sakarā ar amerikāņu bumbveža nogāšanu Padomju Savienība iesniegusi Savienoto Valsty valdībai asu protestu, kurā" amerikāņu lidmasiria liek apvainota padomju robežu pārkāpšana. Padomju Savlenbas a\iācij'as ministrija paskaidro, ka padoriiju-iznīcinātāji sākuši apšaudīt amerikāņu lidmašīnu tikai pēc tam, kad amerikāņi atklājuši uguni pŗei krieviem.
senators noulandspieprasu^^ traukt diplomātiskās attieksmes ar psrs. prez.eizenhauers prasību noraidījis
Vašingtonā (I, P.) — Sav. Valstu valdība ziņo no Vašingtonas, ka Padomju ■ Savienība saņēmusi divas asas amerikāņu protesta notas sakarā ar „nekautrigo un bezp^matoto" krievu iznīcinātāju uzbrukumu amerikāņu bumbvedējam virs JapānaļS jūras. Savā protesta notā ameriMāņi uzsver, ka krievu iznicinātāji atklājuši uguni bez brīdinājuma un| ka amerikāņi vispār komunistu ugunij nav atbildejļiši. Tai pašā' laikā amerikāņi noraidīja krievu protesta notu, it kā minētais Sav. Valstu bumbvediš būtu pārkāpis Padomju Savienības robežas un apšaudījis krievu iznīcinātājus. Savā protesta notā Maskavai Sav.ļ Valstis pieprasa: nekavējoties āt- j rast vainīgos uri viņus pienācīgi sodīt. Spriežot pēc amerikāņu notas, nevar būt nekāda runa par Padomju Savienības robežu pārkāpšanu, jo uzbrukuma laikā am<?rikāņu bumbvedējs atradies 100 jūdžu ņoVladivostokas un 44 jūdzes no Sibīrijas piekrastes, lidodams virs starptautiskiem ūde-
Pēc kārtējās amerikāņu lidma-iinas nogāšanas Senāta republikāņu līderis Noulandš nekavējoties telegrafēja Sav. Valstu prcr «identam Eiienhaueram, pieprasīdams tūlītēju diplomātisko at-fieksmju pārtraukšanu ar Padomju Savienību. Savā telegraanmā senators Ņoulands uzsvēra, . ka jaunais uzbrukums ir tikai kārtējais krievu nekaunības un agresivitātes pierādījums. Cik zināms, tad prezidents Eizenhauers senatora Koulanda prasību ir noraidījis, sacīdams, ka diplomātisko attieksmju pārtraukšana ar Padomju Savienību nekādā ziņā nepalīdzēs pašreizējam starptau-
tiskam stāvoklim. Tā, kārtējo reizi Sav, Valstis atkal tikai protestē.,
•pagājušās nedēļas starpgadījums liēķ atcerēties kādu citu krievu ' uzbrukumu, kas; notika 1953. gada 28. jūlijā, kad krievu iznīcinātāji nogāza, kādu amerikāņu B-50 bumbvedēju, nogalinot 16 no 17 apkalpes locekļiem. Ķā vienīgais izglābās kapteinis Rbuše, kas paskaidroja, ka viņa vadītā lidmašīna nekad nav atradusies tuvāk par 40 jūdzēm no krievu sargā.tās Sibīrijas piekrastes. Arī pagājušā gadā krievu iznīcinātāji bija uzbrukuši bez brīdinājuma, atklājot uguni pret amerikāņu bumt)vedēju. Tā pa-, sa'1953.. gada martā komunistu iznīcinātāji uzbruka kādam citam anierikāņu B-50 .bļimbvedim ap-, mēram 25 jūdzes "austrumos no Kamčatkas, bet šai uzbrukuma amerikāņi izglābās bez zaudējumiem; :
nepatīkamā Atzīšanās
V aši ng t on ā. Sav. Valstu kara flotes vadījia ziņo, ka Sibīrijas tuvumā nogāztais amerikāņu div-motorīgais bumbvediš tomēr esot šāvis krieviem pretī, bet gan tikai tad, kad jaii pats atradies padomju iznīcinātāju ugunīs. . Kara flotes paziņojums radīja joti nepatīkamu situāciju Sav. Valstu ārlietu ministrijā, kas savā otrā protesta notā Maskavai j o sevišķi uzsvēra, ka „neģēligā un iie-pamatotā komunistu Uzbrukuma laikā /^amerikāņu lidmašīna pret krieviem uguni neatklāja." Padomju Savienības protesta nota, ko Maskavā saņēma Sav. Valstu sūtnis Bolens, uzsver, ka „amerikāņi atklājuši uguni pret diviem krievu
ļiem
sakaros ar zehies centtālbankām
Latvijas '. pārstā,vis;'' 'Šveicē • ■ A. Skrēbers ziņo, ka 1954, g-. 1. janvārī Vācu federālā republikā atbrīvoti agrāko reichsraarku konti, kas saskaņā ar valūtas reformas noteikumiem pārrēļunāti vācu miarkās.--"
Zemes centrālfcankas. tagad ziņo, ka liels skaits bēgļu, nav pieprasījuši 'savus kontus. Tas mēģinājušas
tām personām, l:»3tvē°stuļes saņem
iinefā konferences gaita ir
Mani] ā (I. ^«l     Astoņu nāciju Dienvidaustrumāzijas: aizsardzības organizāciias konference Manilā solās izveidoties par Jaunu: un spēcīgu sāiii Sav. Valstu. Filipīnu salu; Francijas. Pakistānas, Taizemes,.Anglijas, Austrālijas un Jaunzēlandes starpā. Konferences galvenais mērķis ir savstarpēja līguma ;   parakstīšana, vienojoties par militārās, saimnieciskas, sociālas ;   un politiskas dabas jautājumiem, lai tādējādi aizsargātu Dien-vidausirumādju no atklātas un subversīvas agresijaso
T>ēč konferences atklāšanas .de-' nekavējoties izstrādāt un:.p^^ _ leģātiem. :bi3a: trīs stundas ilgaļ noteiktu saimnieciskās • palīdzības.' slēgta sēde,., kur; tika; izstrādāti, programmu. Rietumu valstis, tur-
sļitie^ ^sa^s:^:' ie^e^-^^^"^^^ aizsardzī» | pretim, ir: pāriie       ka pirms
i iDasorganiza-Cijas noteikumi—sa- n^^^^
KOMUNISTU ĶĪNAS BUAffiVĒŽI ViRS FORMO= ZAS, BET PIEKRASTES ARTILĒRIJA APgAU= DA NACIONĀLISTU SALIŅU
:S1
Viri
tāpēc ieteic visam /ieinteresētām personām nosūtīt pieprasījumus ta apgabalā Zemes centrālbankai, kurā tās 1948. ģ. jūnijā iemaksāju-ša.š vecās reichsmarkas pārvērtēša-;nas nolūkos.
tas atpakaļ^ adresātu >neatrašanas ^l^^^^ā^^^ dēl. jo, domājams: šo kontu īpaš- tu un principiem..^ Vienīgas dom- vietējiem ; apstākļiem. Anglijas nieki starplaikā izceļojuši no Vā- starpības  līdz ; sim  izraisījušās,'pārstāvis lords Rīdings uzsvēra, cijas. ĀN bēgļu augstais komisārs pārrunājot  samņ^eciskas  dabas ka Anglija negribētu, ka pašrei-
jautājumus.  Āzijas nāciju pār- zējais.Kolomb^ s'tāvji domā, ka R.ietumu valstīm'gandrīz visās. Dienvidaustrumāzi-ļ , — . A'nglijaij Austrālijai,. Jaunzē-ļ.jas valstīs,;tiktu ietilpināts jauna-; landei un, Sav, Valstīm, — kas jā paktā. Āzijas valstu p.āj;stāyji: sniegs saimniecisko palīdzību brī- ^ domā, ka jaunajam līgumam, va-vājām Āzijas. ;tautām, vajadzētu jadzētu: nodalīt PļenvidaUstrūm-:        • ■    ' . ; ■ "v. ' ■ ■ :■• ■ ■ .- āzi jas  aizsardzības organizācijā
ietilpstošās valstis -no .pārējām brīvām Dienvidāustrumāzijas valstīm un ,ka līdz ar: tp pirniajai grupai vajadzētu saņemt ■ plašāku saimniecisku palīdzību nekā otrai. Anglijas pārstāvis atbildēja, ka tādas valstis, ka. Ceilona uņ Burma un pat Indija, varētu tikt ieskaitītas saimnieciskās palīdzības saņēmējās, jo, līdz ar to tiktu stiprinātas polītiskās saites jaunās aizsardzības organizācijas un pārējo brīvo Dienvidaūstruniāzi-jās valstu starpā. ;
Pirmoreiz kopš Ķīnas pilsoņu kara beigām komunistu lidmašīnas parādījušās virs Formozas. Ķīnas nacio-» nālistu lidmašīnas bumbo komūnisiu piekrāsies baterijas, kas apšauda Kvimo jas salu, Oirā Kvimojas bombardēšanas dienā nogaiināii divi amerikāņu virsnieki. Amerikāņu 7. floie joprojām apsargārFormo° .'mr bet nav zināms, vai tā apsargā arī mazās Ķīnas nacionālistu saliņas cietzemes tuvumā.
Prēz. Eizenhauers aicina
. D e n ver ā. īsā radiorunā Sav. Valstu prezidents Eizenhauei-s paziņoja, ka ceturtdien sāksies sarunas atomklēts dibināšanai miera laika vajadzībām. Ciķ zināms, Kanāda, Anglija, Francija, Austrālija un Dienvidafrika jau pievienojušās prezidenta Eizenhaueŗa priekšlikumam, ar kūru pēdējais nāca klājā jau pagājuša gada 8. decembrī, uzrunājot Apvieņbtā^s Nācijas. Prezidenta Eizenhaueŗa runa ievadīja pirmās komerciālām vaj adzībām domātās, atomenerģij as ražošanas fabrikas celšanu Šiping-portā.
Krievu politikas maiņa Baltijas jūrā
: No Zviedrijas ziņo, ka krievi atcēluši aizliegumu ārzemju zvejas kuģiem Baltijas jūrā nebraukt padomju piekrastei tuvāk par 12 jūdzēm. Nerēķinoties ar starptautiskiem noteikumiem, Pad. Savie-•nība pilnīgi patvajīgi noteikusi 12 jūdžu plato. joslu kā teiTitoriālos ūdeņus. Pirms mēneša padomju valdība atvilkusi patruļkuģus, kas apsargāja 12 jūdžu joslu, un zvieS'-ru un dāņu zvejnieki tagad var iebraukt šinī joslā bez briesmām.
iznīcinātājiem, kad pēdējie tuvojusies amerikāņu gumbvedim, lai to brīdinātu par Padomju Savienības robežu pārkāpšanu Keip Ost-ŗovnoi rajonā, austrumos no Port Nachodka."
Krievu politikas maiņu Baltijas jūrā iezīmē arī viņu gatavību sadarboties glābšanas darbos uz jūras. Kopš Otrā pasaules kara krievi noraidīja katru sadarbību un neatbildēja pat SOS signāliem no citu valstu kuģiem.
Iznīcināts komūnistui spiegu tīkls Gneķijā
' šai jautājumā konferences dalībniekiem  neizdevās vienoties, kādēļ sarunu , turpināšanu atlika Atē nā s, Grieijija var pamato- līdz nākamai sēdei, tl svinēt savu lielāko īszvāņi pār koiņūnšštiem ;.koj>';^/pal§oņii ■ -kara, beifsrām p^rmš piecseni gadiem, kas arī beidzās ar koinūnistu šalkaušā-m. Grieķijas ministra prezidents maršals Alekšaiidrs Pa^agoss ziņc», ka grieķu pretizlūkošanas ierēdņiem izdevies atklāt un iznīcināt n^domju apmācītu spiegu tīklu. Eomūņistu tirjlainās aBDcietināti 88 kdMnūnSstu aģenti.
Pēc maršala Papagbsa domām; grieķu panākums ir tik ievērojams un komunistu spiegu sakāvē tik piInīga; kā ne tikai Grieķijā, bet arī pārējās Ziemeļatlantijas organizācijas valstīs komunistu spiegu darbība ir pilnīgi neitralizēta.
Apcietināto komunistu spiegu, starpā ir daudz tādu, kas pilsoņu kara laikā cīnījās pret karali, vēlāk aizbēga no Grieķijas uz kaimiņu komunistu valstīm, tika apmīcīti spiegošanas noslēpumos un veicīgi atkal atgādāti atpakaļ Grieķijā, kur tagad viņu karjerai pienācis gals.
F 0 rm 0 z ā. (I. P.) — Trīs dienas pēc kārtas Ķīnas nacionālistu Kvimojas saliņa Ķīnas cietzemes tuvumā atradās zem spazmodis-kas komunistu artilērijas uguns. Ir iemesls domāt, ka Kvimojas apšaudīšana ir tikai priekšspēle, gaidāmai invāzijai piekrastes saliņās un varbūt arī invāzijai For-mozā." Spriežot pēc nac. Ķīnas valdības pārstāvju izteicieniem, pašreiz vēl komunisti ar uzbrukumu Formrzai nepārsteigsies, bet samierināsies ar invāziju nelielās saliņās, lai redzētu, kā uz to reaģē amerikāņu 7. flote. Ģen.
ēo darīs 7v flote?
; Sakarā, ar Kvimojas āpšaudīša- ' nas sākšanos, nedēļas nogalē Vašingtonā , ■ aizsardzības ministra vietnieks Sītons sasauca preses konferenci, kur- žurnālistiem^^^^^p^^^^ skaidroja, ka. instrukcijas par ;7.. flotes ■ pienākumiem pagaidām tiks turētas slepenībā tā, lai komunistiem jau iepriekš, neizpaustu Icur, kā uft kad sāks rīkoties varenā Sav. Valstu jūras armāda. Ķad kāds- nt> preses pārstāvjiem iēvaičājās,.vai 7. flote savu līdzšinējo apgaitas joslu, ir pietuvoju-šenno, slavenais "„Lidojošo tīģe-i si Ķīnas cietzemei, Sītons atbildē-ru" komandieris, gan domā, kaļ ja, ķa par to viņš nav pilnvarots komunistu tendence iegūt nacio-^ izteikties., . Viņš turpināja: „Ir: nālistu saliņas un Formozu ir ti- skaidrs, ka mēs. pašreizējā situ-, kai kara viltību, lai nbvērstu brī- ācijā uzmanām katru komunistu
vās pasaules acis no īstā uzbrukuma punkta, proti, no Indoķīnas. Pēc ģen. šenno domām, monsūnu
soli,'/Mēs šo lietu neiesākām, mēs arī nezinām, kurp tā' novedīs»un kad tā beigsies." Uz jautājumu,
sezonai beidzoties, vietminiešiem vai Kvimojas bombardēšana no-Indoķīnā būs pietiekami liela,zīmē invāzijas sākumu Formozā, tautas armija un pietiekami daudz, Sītons atbildēja, ka to zina tikai aģentu Vietnamas dienvidos, lai komunistu Ķīnas valdība.
To ki0. Anglijas strādnieku partijas kreisā spārna vadītājs Be-vans japāņu žurnālistiem izteicies, ka Padomju Savienībai nav diktatora uņ ka, pēc viņa domām, tāda nebūs arī nākotnē. Pēc Bevana ieskatiem, premjers Maļenkovs nav nekas Vairāk kā valdošās grupas vadītājs. Slavas pilni vārdi tika veltīti arī komunistu Ķīnas Mao Tse Tungam, ko Bevans atzīst par „ļoti spējīgu vadoni". Komunistu Ķīnā nav neviena cita cilvēka, kas zina, saprot un izkārto dienišķās problēmas labāk nekā Mao Tse Tungs. Ministru prezidents Ču En Lajs tai pašā laikā ir plaša vēriena cilvēks, kas prot lieliski runāt par starptautiskām problēmām.
„Man ir gluži vienalga," sacīja Bevans, „vai Padomju Savienība iin komunistu Ķīna grib mieru vai ne. Mani interesē vienīgi tā politika, ko ŠIS valstis mēģina īstenot."
visu-Indoķīnu paņemtu savās rokās. ■■      . . ,. ' •
Līdzšinējā trīs dienas ilgā Kvimojas saliņas bombardēšana komunistiem . nav ■ bijusi . sevišķi i veiksmīga, jo nacionālistiem nodarītie zaudējumi ir niecīgi. AVī Kvimojas salas iedzīvotāju morāli komunistiem nav .izdevies sagraut.
umi Toronto
DV DIENAS KANĀDĀ
pagājušās nedēļas nogalē izvērtās par krāšņiem, sirsnības pilniem tautas svētkiem, kas ilgi vēl paliks kā Kanādas latviešu, tā daudzo'pārrobežas viesu atmiņā. Pēc apvienoto vīru koru koncerta Me-seja hallē, ko noklausījās ap 1000 viesu, svētku dalībnieki pulcējās Palaee Pier zālē, kur notika lielā svētku balle. Diemžēl, daudziem . bailes viesiem bija jāpaliek ārpuse, jo telpas bija pārpildītas un zāles administrācija, apmeklētāju skaitam pārsniedzot 1.500, neļāva vairs pārdot biļetes. Labi apmeklēta bija ari teātra izrāde, atvadu sarikojumi un basketbola pačīkstēs, kur pēc sīvas cīņas ar viena punkta pārākumu „kanadie-ši" uzvarēja ..amerikāņu" izlasi.
Kapli apmeklētas bija ari Ziemeļamerikas kontinenta latviešu meistarsacīkstēs vieirlatlētikā nn .tenisa.-..'
Sacensībās krita vairāki jauni trimdas rekordi. Sevišķi interesantas bija cīņas tenisā, kas risinājās 3 dienas ūn pēc sīvām cīņām uzvarētājos izvirzījāsi — dāmu meistarībā Vija Vuškalncv otrā vietā atstājot' savu mati. vairākkārtējb Latvijas meistari M. Vuškalni. bet kungu meistarībā uzvarēja G. Sperllņš (Kanāda), pieveicot sīva cīņā V. Baumani (ASV). ' : ■
Plaša reportāža par nedēļas nogales sarīkojumiem sekos nākošā LA numurā.
Dr. iur. T. Sanders.
Kvimojas saliņas apšaudes otrā diena komunistu granātas'nogalināja divus amerikāņu' militārās padomdevēju komisijas locekļus, pulkvežleitnantus Linnu un Me-denorpu. Sav. Valstu aizsardzības ministra vietnieks. Sītons šai sakarā paskaidro, ka nav domājams, ka Sav. Valstu ārlietu ministrija' iesniegs komunistiem protestu, jo\ abi virsnieki - miruši, izpildot savus dienesta pienākumus.
Naktī no svētdienas uz pirm-
Rēķinoties ar, komunistu invā< zijas iespējām piekrastes saliņās, vēl lidz šim toņiēr nav izdevies noskaidrot, ko tādā gadījumā da-] ris amerikāņu 7. flote. Aizsardzī-. bas ministra vietnieks Sītons,šai jautājumā liedzās izteikties, vienīgi piemetināja,; ka par spīti, komunistu Ķīnas un Padomju Savienības ieskatiem, ka territori-ālie ūdeņi sniedzas 12 jūdzes tālu, Sav. Valstis joprojām atzīst tikai līdzšinējo, .starptautiskos likumos paredzēto trīs jūdžu zonu, kas teorētiski varētu nozīmēt, ka 7. flote zem saviem spārniem bū-: tu paņēmusi arī nacionālistu piekrastes saliņas.
UGUl^S APMAIŅA TURPINĀS
Formozā {L P.) — Artileji-jas uguns apmaiņa komūnisiu uss nacionālistu Ķīnas starpā rturpi-
dienu, pirmoreiz kopš pilsoņu ka- nās. čangkaišeka lidmašīnas uz-ra beigām komunistu lidaparāti hīūk komunistu baterijām - Ķīnas parādījās virs Formozas, gan ne-' piekrastē. Komunistu zenītarti-nodarot nekādus zaudējumus. Ap- Ierija notriec divas nacionālistu tumšošana; Formozas galvaspilsē-i lidmašīnas.
Bolšisviku
Boļševiki, pirms tie Krievijā vēl nebija tikuši pie varas, nosodīja caru slepeno diplomātiju. Viņi'nik-ni aģitēja un kūdīja pret to. Slepenie līgumi atceļami un tie publicējami, lai atklātība zinātu, par kādiem ..laupījumiem vienojušās laupītāju valdības." Tā rakstīja Ļeņins, līdz ko - viņš ar pārējiem biedriem no Šveices plombētā vagonā cauri Vācijai 1917. gadā ieradās Krievijā. Tad Ļeņins prasīja mieru „bez aneksijām un koritri-būcijām". Sagrābuši varu, boļševiki tūdaļ publicēja vairākus slepenus līgumus starp ^ cara valdību,' Franciju un Angliju, kā piem., par Turcijas dalīšanu, Koņstantinopo-les piešķiršanu Krievijai u. t. t. un pasludināja, ka tie anullēti.
Tā tas bija toreiz 1917.—1920. g.-Drīzi vien, jau pēc pilsoņu kara
monarehiju laiki
izbeigšanas, boļševiki paši atjaunoja ienīsto slepeno diplomātiju un piekopa to vēl daudz ļaunākos apmēros un veidos, nekā to mēdza darīt absolūto monārchlju laikmetā.
Kā pirmais tāds viņu slepenās diplomātijas produkts parādījās jau divdesmitos gados t. s. Rāpallo līgums ar demokrātisko Vāciju, šī līguma slepenās klauzulās paredzēja atbruņotai Vācijai tiesības sler peixi apmācīt savus militāros virsnieku kadrus Padomju Krievijā (sevišķi aviācijai), tādējādi apejot
Sabiedrotie ar boļševikiem atdzīvina slepeno diplomātija niats pret io protestēt ise sevišķi tad, jā slepenību piekopj miera konferencēs. Slepenās sarunās „pērk" mieru un „maksā" ar cita mantu. Tā rada dalītas valstis, pusi atdodot komunistiem. Sacītais kļūst Jau par sistēmuattieksmēs ar sasckario itesaulS.
Versaļas miera noteikumus. Boļševikus-kompensēja ar to, ka vācu ģenerālštāba virsnieki savas zināšanas kara mākslā pasniedza sarkanarmiešiem. Vācija bez tām apr ņēmās uzcelt Padomijā smago rūpniecību un nosūtīja uz tuŗiēhi vairākus tūkstošus savu inženieru ar lieliem mašīnu komplektiem jaunām, fabrikām. Šis lielais veikals vāciešiem ienesa miljonus zeltā, ar ko boļševiki maksāja Berlīnei, zeltu — ko vergi ieguva kaln-raktuvēs.' Bet viss tas vāciešiem briesmīgi atriebās Otrā pasaules karā. Ja tik tas kādreiz neatriebjas arī tai brīvās pasaules daļai, kuras valstsvīri tā dzenas pēc veikaliem ar Maskavu un vēlas miera sadzīvi ar to.
Rapalo līgumam sekoja slepenie imperiālistiskie līgumi ar Hitleru,
Boļševikiem nepatīk, ka viņiem atgādina šīs vecās lietas, jp viņi mēdz par šēvi apgalvot pavisam ko citu.
Ļeņins un Staļins esot radījuši jauna tipa diplomātiju:--- ;,sovje? tu diplomātiju", tā tas lasāms boj-ševikii starptautisko tiesību mācī-
bas grāmatā, ko izdevis viņu Zinātņu akadēmijas tiesību institūts Maskavā 1951. gadā. Tālāk tur lasāms, ka abu. minēto boļševiku darbos esot atklātas imperiālistu amorāliskās metodes diplomātijā, viņu liekulība un agresīvais darbības raksturs — „nerēķināties ar vājāko, bet tikai ar stiprāko". Un šīs pašas grāmatas 109. Ipp; aizrādīts, kā sovjetu valdībās vēsture nepazīst gadījuma, kad būtu kādreiz pārkāpta kāda starptautiska saistība, vienalga, ka šī saistība dota— rakstveidā vai mutvār-diemi Lūk, ar kādiem meliem pildās boļševiku grāniatāš par starp-tautiskām tiesībām. Kāds cinisms, kāda liekulība! Visiem labi zināms, ka boļševiki brutāli lauzuši veselu rindu līgumu ar saviem kaimiņiem un to. pašu darij uši attieksmēs ār sabiedrotiem— lielām demokrātijām — pēc Otrā pasaules kara. Boļševiki kļuvuši par agresoriem un par vēl lielākiem imperiālistiem un laupītājiem, kādi vēsturē jebkad: ^juši. :Viņu jauiiā diplomātija*' nav nekas cits, kā rafinēts sarunu veids, kūra pamatā allaž ir viltība, ■ liekulība uņ meli.'. šinī ži°
ņā boļševiku pieminētie apvainojumi kapitālistisko valstu diplomātijai par. tās amorāliskām metodēm un agresivitāti pret vāj āko pilnīgi attiecināmi uz boļševikiem pašiem;
Atklātībā sovjetu diplomātija ir maskēta.ar it kā cīņu par pasaules mieru. Tas tā vajadzīgs komunistu propagandai, bet slepenībā tā organizē komunisma agresiju pret vājākām valstīm. Ar stiprāko vēl rēķinās. Tāda ceļā par upuri komunismam kritušas jau vairākas valstis ,un Šos bajševiļm panākumus, diemžēl, neapzinīgi veicinājusi pati brīvā pasaulē. ,
Nodibinoties Apvienotām Nācijām, liktos nebūtu pamata piekopt tāda veida sarunas valstu starpā, kurii saturu vajadzētu slēpt no atklātības. Ja imperiālistu un fašistu vairs nāv, tad, šķiet, ari nebūtu ko slēpt. Katrā ziņā ir pamats prasīt, lai oficiālās sanāksmēs' (konferencēs), kur: dalībnieces - valstis apspriež jautājumus, kas skar pasaules mieru vai kur kārto kāda lokāla kāra izbeigšanu, nedrīkstētu piekopt slepenību. Sarunas ^aiz slēgtām durvīm rada pasaulē neuz^ Ucībū un ir:pamats'domāt, ka notiek kas' ļauns? ka; diplomāti taisa kādas polītiskās machiņācijas un baidās, ka sabiedriskā doma varētu sarūsu vedējus nosodīt un viņu ■' .iMobeigums 0. Ipp.^
tā ilgusi vairāk kā trīs stundas, kamēr, divas stundas no vietas šā-
Pagā-jušo pirmdien Ķīnas nacionālistu lidmašīnas atkārtoti uz-
vuši nacionālistu pretgaisa liel- lidoja komunistu artilērijas pozi-
gabali.
cij.ām Ķihas cietzemē, .piespiežot komunistus samazināt' Kvīmojas salas bombardēšanu. Nacionālistu GeKo de Eastri atgriežas no lidotāji, atgriezdamies savās ba-
komūnisiu gūsta
H a n 0 3 ā. Uz spieķa atspiedies, novājējis un * novecojis slavenais Dien Bieņ Phu cietokšņa komandants ģen. delCastri pēc turpat vai četrri mēnešu pavadīšanas pie komunistiem pag;ājušo sestdien tika atbrivots n© vietminiešu gūsta.
„Mani nemaz nav tik viegli no-beigt,^' ironizēja pārnākušais ģenerālis, sniegdams preses pārstāvjiem īsu pārskatu par savu gūstniecības laiku. Dažas dienas pēc Dien Bien Phu krišanas 7. maijā de Kastri saticies ar vietminiešu armijas komandieri ģen. Vo Ngu-jen Gjapu. Abiem bijusi ilgāka saruna, bet par sarunas tematu ģen. de Kastri liedzās žurnālistiem tuvāk izteikties. Būdams pie komunistiem, de Kastri iiepārtraukti atradies četru vietminiešu karavīru apsardzībā; tie arī bijuši vienīgie cilvēki, ko viņš redzējis, jo komunisti viņu turējuši pilnīgi izolētu no pārējiem gūstekņiem tai pašā nometnē. Gūsta laikā četras dienas nācies pavadīt bez lāsītes ūdens; Turpat četrus mēnešus franču ģenerāļa ēdienu kartē bijis gandrīz viens vienīgs' vārds: „rīss". ■■:
zēs, stāstīja par vareniem dūmu mutuļiem ; rfe tikai Ķīnas piekrastē, bet arī komunistu rokās esošā: Apiojas salā, ko apšauda nacionālistu baterijas Kvīmojā. Minētās salas atrodas tikai 7 jūdzes viena no otras.. Pēc četru dienu ilgas uguns izmaiņas ar komūni-stieni Ķīnas nacionālisti ir pārlie-cinā.ti^ ka Kvīmojas salai invāzijas briesmas vairs nedraud. •
Rietumu diplomātu aprindās valda pārliecība, ka Kvīmojas bombardēšanu nacionālistu Ķīna izmantos savas pretkomūnistiskās. propagandas labā, lai paredzētās Sav. Valstu ārlietu: ministra Dal» lesa vizītes laikā Formozā uzstādītu amerikāņiem sekojošas prasības:
1. Sav. Valstu valdības garantiju, ka 7. flote, kas tagad apsargā vienīgi Formozu, tiktu norīkota arī Kvīmojas un pārējo nacio^ nālistu piekrastes saliņu apsardzībai.
2. Sav, Valstīm jāapgādā Ķīnas nacionālisti ar pietiekamu skaitu strūkllidmašīnu tāj lai pēdējie var sekmīgi aizstāvēt Formozu pret nākotnē gaidāmiem komunistu gaisa uzbrukumiem.