IL A t Vil £
Sestdien, 1954. gada 25. septembri
BIJJI.1iJlWK
Ienaidnieki grib mūs izmcināt Draugi grib mūs asimilēt Bet mēs gribain palikt ^ivieSc
Archibīskaps T. ĢRINBEHĢS
35 GADU ATCEREI
PBOF. DR. E. LEIMANIS
g. lauksaimniecibas iakuliāti a?
mežkopības nodaļu atdalīja no Latvijas univejsitātes un nodibināja Jelgavā Lauksaimniecšbas akadēmiju ar divi fakultātēm: lauksainmiecības un mežkopības.
Augstskolas atklāšanas aktā valdības doto sblījumu, ka tā centīsies visiem spēkiem, gādāt par nepieciešaimieni līdzekļiem, tā arī pildīja. Valsts piemaksāja universitātei ik gadus apm. 1.750.000 latu. Studiju sekmīgai veikšanai studenti saņēma stipendijas no Kultūras fonda. Tautas labklājības ministrijās uh citiem līdzekļiem. 1935. g^ nodibināja fondu normālas studiju gaitas nodrošināšanai, kas pārņēma visus stu-kad Latvijas valsts ideja bija jau savā rīcībā. 1939. g.
pavisam tuvu savai realizācijai^, p^^^^^^ g^^jj^gj^ no šī fondā pā-latvieSū izglītības darbinieku^gj^j^^ ^^^^^^ ^p^^^ 2500 študen. konference, kas notika 1917. ^. 1 i. āpm. viena trešā daļa ia Tērbatā, atkiāli prasīja latviešu gg^ggj^^gjjj^g^
augstskolas   dibināšanu,  izvēlot,   . ^ ..       .     .... -
■ '   Latvijas universitātes pastāvē-
šanas gados, t. i. līdr 19140. gadam, tās durvis virinājuši pāri par 20
Latvijas universitātes ideju, iā-pal kā Latvijas valsts ideju, vispirms attodam izpaužamies tautas fantāzijā un dzejnieku vīzijā& Atis Kronvalds jau 1872. g. sarakstīja savu ievērojamo darbu Natibhale Bestrebungen, latviešu tautisko centienu deklarāciju un apoloģiju. Tapi viņš aizrāda, ka laulā* kas zaudējusi savu valodu,
, ir garigi jau tikpat kā mirusL Tādēļ latviešiem pirmām kārtām jācenšas pēc nacionālām skolām, šo mērķi praktiski mēģināja iedāvināt Rīgas latviešu biedrība un tās Zinību komiteja. Latviešu
> izglītības biedrība uh citas organizācijas, sarīkojot vasaras sanāksmes, kursus un lekcijas. Beidzot,
ĻNAK padomes locekļu vē iesniegii 6 kandidātu saraksti    49 kandi
datiem, --Pietrūkst telpas titulu ierakstiem
padomes vēlēšanu komisijas sēd© pirmdienai, vakarā Sv. Andreja ' baznīcā  ieilga līds ^" Tā bija viena no iatensīvākām darba sēdēm, io bija jāpārbauda un Jāapstiprina kandidātu saraksti To iesniegšanas termiņš izbeidzās 17. septembrī. Sarakstus ie-ģan Kanādā esošās latviešu organizācijas, gan atsevišķas tautiešu grupas. Pavisam t«misiļa saņēmusi 6 kandidātu sarakstus kuros LNAK padomes vēlēšanām kandidē
pavisam ■ 49 pe. senas..-
LNAK pusnaktij, iesniegtie sniegušas vēļēšanti
Latvijas augstskolas organizācijas komiteju.
Tā jaunā Latvijas valsts, kas' J^ksj^' iiudentu;' ļrietna^ i^a dzima 1918. g. 18. novembri, kaut studentu studijas bija beigusi un
vēl starptautiski neatzīta un saimnieciski nestipra, par vienu no saviem pirmajiem uzdevumiem uzskatīja Latvijas augstskolas dibināšanu, un 1919, g. augustā pagaidu valdība apstiprināja Latvijas augstskolas organizācijas komiteju. Priekšdarbi veicās ātri, un 1919. g. 28. septembrī notika svinīgs Latvijas augstskolas atklāšanas akls. Izglītības ministrs Dr. Kārlis Kasparsons teica atklāšanas runu, mācības spēki deva svinīgo solījumu, vadīt jauno augstskolu zinātniskā garā, veicināt latviešu kultūras uzplaukšanu un valsts labklājību. Prof. Pr. Kārlis Balodis, kas bija ieradies no Berlīnes universitātes, teica akadēmisko runu par mūžīgo mieru.
Nākošajā dienā, 29. septembri 9 fakultātes ar 110 mācības spēkiem un aprji. 1000 studentiem iesāka darbu. Aicinājumam atgriezties dzimtenē un strādāt jaunajā augstskolā sekoja daudz pa Krieviju un Vāciju izkaisītie latviešu zinātnieki. Lielas grūtības bija ar mācību līdzel^iem, bet sajūsma ki māpības spēkos tā studentos bija liela. Tā sākās drudžains darbs, ko īslaicīgi pārtrauca Ber-monla-Avalova karaspēka tuvošanās Rīgai kad daļa mācības spēku stājās valdības rīcībā un studenti karavīru rindās, lai sargāta jauno valsti un augstskolu.
1920. g. sāka darboties teoloģijas fakultāte, kurai vēlāk pievienoja pareizticīgo teoloģijas nodaļu, un veterinārmedicīnas fakultāte. Latvijas augstskolu 1922. g. pārdevēja par Latvijas universitāti un 1923. g. Saeimas pilnsapulce apstiprināja tās sātver&mi. Saskaņā ar pēdējo, Latvijas universitāte ir autonoma augstākā zinātnes un izglītības iestāde valsti 1938. g. Latvijas universitātei pievienoja 12. fakultāti — Romas
katoļu teoloģijas fakultāti. 1939. pilnīgākas.
aizgājusi dzīvē celt Latvijas kulturālo un sain^niecisko līmeni.
Brīvi un netraucēti Latvijas universitāte varēja strādāt tikai 20 gadus, kas ir ļoti īss laikā sprīdis, salīdzinot ar daudz citu zemju universitāšu mūžu. Bet arī šai īsajā laikā bija sasniegts daudz.
Latvijas universitāte bija pilnā plaukumā, kad 1940. g. svešs iebrucējs sagrāva mūsu valsti un līdz ar to arī iās universitāti. Latvijas universitātes vietā stājās LPSR valsts universitāte, ko okupācijas varām mainoties, pēc gada aizstāja Universitaet in Riga. Beidzot, kad 1944. g. rudeni austrumu iebrucējs pa otrai reizei okupēja Latvijas lielāko daļu, līdz ar daļu tās iedzīvotāju Latviju atstāja arī daļa Latvijas universitātes mācības spēku un studentu. Ja 1944. māc. gadā Latvijas universitātē bija 554 imācības spēki ļiad apm. 60 proc. no fiem devās trimdā.
Latvi] ā^ universitātes gara, uzdevumu un tradīciju cienīga turpinātāja bija Baltijas universitāte, kas komplektējās no triju Baltijas valšķu universitāšu mācības spēkiem un studentiem un kas pastāvēja no 1946.--1949. gadam Hamburgā, vēlāk Pinebergā, Vācijā, šai universitātē bija kā lai-viešu mācības spēku tā studentu vairākums.
Latvijas universitāte, tāpat kā mūsu valsts, savās konkrētās re ālizācijās ir beigušas eksistēt, un tāpat kā agrāk tās varam tvēri vienīgi gara acīm. Un kamēr latvju tautā un iās akadēmiskā saimē tās eksistēs kā idejas, tās nav mirušas ne vienā ņe otra, bet tās turpina dzīvot latvju dvēselēs. Mēs visi ceram un ticam, ka, līdzīgi Gaismas; piliji Latvijas valsts ūn tās universitāte atkal reiz celsies augšā vēl cēlākas uņ
No tiem, laikā no 30. oktobra līdz 8. novembrim, padomē būs ievēlami 30 locekļi; uz turpmā-, kie.m divi gadiem. Nevēlamos kandidātus vēlētājiem tiesības .no saraksta svītrot, atstājot augstāk kais 30 kandidātu vārdus. Padoj mē ieies kandidāti, ar augstāko balsu skaitu. Vēlēšanu komisijā visus kandidātu sarakstus apstiprināja, tāpat kandidāitus, kas atbilda vēlēšanu instrukcijas noteikumiem; Vēl nebija saņemts rakstveida apstiprinājums no inž. Nik. Zoldnēra Moņtreālā. Līdz tāda saņemšanai vēlēšanu komisija viņa kandidatūru atstāja neapstiprinātu.
Vēlēšanās ar saviem sarakstiem piedalās šādas latviešu organizācijas un grupas: Hamiltonas latviešu biedrība, Londonas latviešii Niagaras pussalas apgabala latvieši, Vinipegas latvieši Olavas latviešu sabiedriskie darbinieki, LNAK dalībnieku grupa; Ņo visiem iesniegtiem un "apstiprinātiem kandidātu sarakstiem vēlēšanu komisija sastādīs vienu kopēju sarakstu alfabētiskā kārtībā un līdz aŗ pārējiem vēlēšanu materiāliem līdz 29. oktobrim pa pastu piesūtīs visiem vēlētājiem. Kopējā sarakstā būs uzrādīts, kāda organizācija vai grupa kandidātu uzstādījusi, kā ari īsas ziņas, kādas par sevi uzdevis katrs kan^ • didāts.
;; No Hamiltonas latviešu biedrības kandidē Ilmārs Andrejsons un Hermans VilkS; no Londonas latviešu grupas: Voldemārs Cau-ne, Al. Dreimanis, Roberts Epne-ris, Henrijs Rapā' un Pēteris Va-sariņš; no. „Niaģāras pussalas-* — Pauls Treijers un Aleksandrs Sprūd|s;. no Vinipegas latviešiem F'ricis Rupēris, bet no Otavas —Arturs Freibergs, Ernests Ģrīn-ials, Artūrs Ķīvīlis un Verners Osītis. Vislielākais ir LNAK dalībnieku grupas kandidātu saraksts, kurā pavisam ir 35 kandidātu vārdi. Ar šo sarakstu vēlēšanās kandidē: Jānis āva'nks, Ādolfs Svehne, Viktors IJpeslācis, Jānis Kalns, Jānis Lejiņš; Rūdolfs Roze, Žanis Bukovskis, Kārlis Tannis, Jānis Mežaks, Angelika Gaiļīte, Haralds Ozols, Kārlis Priedītis, Vilis Uiska, Roberts Plūme, Pēteris Dreimanis, Nikolajs Pētersbns, Biruta Senkēvičā-Ziemane, Jānis Niedra, Kornelils Avotijiš, Jānis Pāld<ers, Arturs Silgailis, Imants Žīgurs, Heronims Tichovšķis, Jānis Gnslis, Aleksandrs Špūrmaņis, Visvaldis Slaņ-ķis, Andrejs šteinbachs, Eduards Dzenis, Ingrida Viksna-Fogele, Eduards Grosbergs, Tālivaldis Kronbergs, Milda Matīsa, Nikolajs Zoldnērs, Krišjānis Ozoliņš un Ādolfs Čpps. i...
Daudz pūļu un ilgas pārrunas vēlēšanu komisijai, prasīja mēģinājumi ietilpināt kopēja kandidātu sarakstā kandidātu uzdotām ziņas par savu agrāko un tagadējo darbību, amatus un titulus. Bija izteikta vēlēšanās, lai šīs ziņas *|)ar katru kandidātu būtu izsacītas ne vairāk kā piecos' vārdos, kas raksturotu kandidāta, izglītību; profesiju uri sabiedrisko darbību. Pai" dažiem kandidātiem bija ienākuši gari biogrāfiski ,^apcerējumi," sākot pat ar 1928. gadu. .
Tā kā balsošana galvenokārt notiks pa pastu, vēlēšanu komisijai liela galvas lauzīšana bija par to, kā: saņemt kanādiešu pastnie-
ku; pienestās vēlētāju vēstules visā vēlēšanu laikā, kas ilgs turpat divas nedēļas, jo komisijas locekli» kad pastniekā dienā pienes pastu, gandrīz visi bez izņēmuma strādā savu maizes darbu.' -l»ai izvairītos no nedibinātiem pār» 'metumiem, kādi bijuši pagājušās LNAK vēlēšanās, vēlēšanu komisija šl jautājuma nokārtošanai pieies ar sevišķi lielu rūpību, par ko jo neatlaidīgi iestājās komisijas loceklis V. Slaņķis. Tam pievienojās arī visi pārējie vēlēšanu komisijas locekļi. Ar vieglprātīgām un nedibinātām: valodām par vēlēšanās it kā pieļautām nepa-reizībām vai paviršībām, vēlētā^ jos, var radīt aplamus un greizus ieskatus par vēlēšanu un vispār latviešu organizāciju nopietnību.
īesūžītās vēstules pieņems vismaz divi vēlēšanu komisijas locekļi kas ik reizes ierakstīs protokolā saņem"^ vēstuļu skaitu, katrai aploksnei uzspiežot ar! dienas datumu, kad tā saņeonta. Saņemtās vēstules uzglabās ieslēgs tas ar dubultslēdzenēm, kas glabāsies pie atsevišķiem vēlēšahū" komisijas locekļiem. Komisijas locekļiem atstājot telpu, vēstuļu kasti vēl aizzīmogos ar diviem dažādu organizāciju zīmogiem un dežūrējošo vēlēšanu komisijas locekļu parakstiem. Komisija šīm vajadzībām lūdza atļaut lietot arī Katoļu .kultūras centra zīmogu, bet šī 'centra pārstāvis Jāzeps
Grodnis paskaidroja, ka tas nebūšot iespējams, jo viņu, kā šī centra pārstāvi, varot ari atsaukt no ;vēlēšanu komisijas locekļa pienākumiem. T
Vēlēšanu komisija vēl turpinās apstrādāt vēlētāju sarakstus, pēc kuriem vēlētājiem nosūtīs vēlēšanu materiālus. Tie katram pilntiesīgam vēlētājām saņemami līdz 29. oktobrim, bet vajadzības gadījumā tos varēs piesūtīt arī pēc šī termiņa, Ja kāda vēlētāja adrese līdz tam laikam vēl nebūtu zināma. Sarakstu sastādīšanai vēlēšanu komisija salīdzina iesūtītos vēlētāju vārdus un adreses ar ' LNAK kartotēku, izdarot tanī novecojušu ziņu izlabojumus, piem., adrešu maiņu pēc sarakstiem, kas ienāk no vietām. Dažiem tautiešiem, kuru kartītes LNAK kartotēkā vēl nav, izraksta jaunas. ^;
Vēlēt var ikviens Kanādā dzīvojošais latvietis, kas pēdējā vēlēšanu dienā sasniedzis 18 g. vecumu un līdz balsošanas dienai nokārtojis vismaz pusi LNAĶ 'fāāa dalības maksās, t.l 1 dolāru, ko var iesūtīt arī reizē ar savu balsi ieliekot naudu balss nosūtīšanas aploksnē. (n@ balsošanas aploksnē!). '
Balsu skaitīšanu izdarīs 14. no* vembri, kad kļūs zināmi arī vēlēšanu rezultāti. Tos publicēs vietējā latviešu laikrakstā^ bet apstiprinās. jaunā padome:
GENpĀLKONSULS
n.bry$0{
Torohto, tel GE 2707 lU DANFORTH AVS :
KONSULS
me VIGTORĪA AVE. APT. TeL AT 7798
MONTREĀLA, P. Q. ;
Elizabeti Ģēriņu im Tadeušu Pui-sānu 18. septembri salaulāja grav. Dr. i. Kokins sv. Miķeļa katedrālē Toronto.      Foto A. Jānītis
LNAK VeLĒŠAM KOMISIJAS
, Toronto latviešu baptistu draudzes, mācītājs R. Ekšteins nupat atgriezies no Sav. Valstīm, ~^kur kopā ar jaunatnes pulciņa vadītāju J. Arāju pie4^jās kopējā Kanādas ; un ASV latviešu baptistu draudžu konefrencē. Konference notiks Buskauntijā. Toronto latviešu baptistu draudzes dievkalpojumā, svētdien, 26. septembrī, pL 4,30 p. p., mācītājs J. Lamberts stāstīs par savu darbu ASV. ©LNAK Kultūras un izglītības nozares sēdē, 17. septembrī, ziņojumā par Neklātienes skolu, ko vadīja Ž. Bukovskis, bet darba pārslogo] uma dēļ no šī pienākuma atlūdzies, J. Mežaks informēja, ka vēl vajadzīgi skolotāji, jo pašreizējais skolotāju skaits ir par mazu. Ž. Bukovskis paliks amatā, līdz Skolu daļa atradīs jaunu skolas vadītāju.
@ Sv. Andreja draudzes koris, ko voda komp. T. JĶeniņš. savu 3. sezonu sācis ar 40 dziedātājiem, ķerdamies pie jaunas programmas iestudēšanas, kurā ietilps arī J. Nor-viļa' jaunās kantātes' „Latviešu dziesma" pirmatskaņojums. Kora mēģinājumi notiks tikai svētdienās — 1. un 3. svētdienā, pīkst. 2, bet 3.. un 4. — pīkst. 12,30 sv. Andreja baznīcas telpās. Dziedātāji var vēl pieteikties visās balsīs, jo iiiēģināumi tikko sākušies. Tuvākā uzstāšanās korim paredzēta Pļaujas un Reformācijas svētkos, bet 14. novembrī latviešu baptistu draudzes gada svētkos Walmer Rd. baznīcā.
^ Sv. Jāņa draudzes padome' tās priekšsēža'vadībā pēdējā sēdē ie» ■pazinās ar draudzes augusta mēneša darbību. A. Vanags savā ziņojumā sniedza ari informā.ciju par pārrunām, kuras, notikušas organizāciju vadītāju sanāksmē, un, par p_ēdējo paplašināto LNAK valdes sēdi, kur apspriests LNAK padomes vēlēšanu jautājums un event. statūtu grozījumi. Pieska-■ŗoties Saulaines pārvaldes darbam^ A. Vanags to illustrēja arī ar. skaitļiem, kas rāda, ka šis pār^
valdes darbs ir bijis ļoti sekmīgs, un draudzes lauku īpašums ir spējīgs pats sevi uzturēt; Sākot ar 1. janvāri Saulaine ieņēmusi— 13.487;31 dolāru, par telpu īri —-2.291,26 doL, no sarīkojumiem
LNAK Vēlēšanu komisija lūdz visus tos tautiešus, kas domātu, ka viņi kādu apstākļu dēļ kā balsotāji nebūtu ievesti kādas organizācijas vai draudzes iesniegtā vēlētāju sarakstā, paziņot savus vārdus, adreses un dzimšanas datus, lai tā varētu piesūtīt attiecīgos balsošanas materiālus.
LNAK Vēlēšanu komisija.
TORONTO GAIDU UN SKAUTU LOTERIJAS VAKARS
Sestdien, 25. sept., pīkst. 6 vakarā sv. Andreja baznīcas telpās gaidu un skautu vecāku padome rīko loterijas vakaru ar tautiskām dejām un rotaļām un gaidu un skautu priekšnesumiem. Katra trešā lot. biļete laimē..* Rīkotāji domājuši ari par atspirdzināju-, miem.    Ieeja brīva. \
Vecāku padome lūdz tautiešus šo vakaru apmeklēt jo kupli, tā pierādot arī darbos interesi par mūsu jaunatni.
LĀPAS
2. oktobrī TL jaunatnes pulciņš „Lāpa" atzīmēs savu' gada pastāvēšanu. Pīkst. 2,00 DV telpās, 1^ Huron St. notiks akts, ko atklās valdes loceklis V. Bebris. Sekos pulciņa; priekšsēža • T. Kronberga gada pārskatSj pēc tam V. Mileiko ziņojums par dzejoļu sacensību un
labāko dzejoļu godalgošanu. Pulciņš lūgs LNAK. valdes priekšsēdi A. Svenni atklāt darba skati; kas būs atvērta līdz pīkst. 8,00 vakarā. Skatē piedalās mākslas, fotogrāfu un rokdarbu puduji. Tautieši laipni lūgti apmeklēt šo jaunatnes darba skati.
Pīkst. 6 vakarā TLB telpās, 198 Osler ielā. notiks Jaunatnes deju vakars ar deju demonstrējumiem, moderno deju pudura deju skol.. N. švanebacha vadībā.
Satiksimies Lāpas gada svētkos!
lasīta jo vēstules
;MĀJiENS•.;
GARĪGAJIEM DEZERTIERIEM
^________Dienas nāk un aiziet, un vārds
,   ^ „bija." trimdinieku sarunās ir vis-
PĪEMĪNEKLĪS LATVĪ- Ibiisžāk lietotais. Atcei?otiesbiju-
JAS SARKANĀ KRUSTA
I NĪTA L IDU IEVER I
DV Aprūpes daļas vadītājs Kanādā paziņo, ka bijosiem kara invalidiem, kujri dzīvojot Kanādā savā laika no Rietumvācijas valdības saņēmusi pabalstus (rentes), tagad ir Iespēja paņemt atvieglinājumus ārstēšanai. "■
, Vācijas konsulāts paskaidro, ka bij. kara invalidi, kam kara laikā bojāta veselība prasa ārstēšanu,
daļa ārstēšanās izdevumu tiks atmaksāta pēc iesniegtiem rēķiniem. Tāpat tiks atmafeāti oeļa izdevumi par braucieniem pie kontrolār-stiem. Protēzes, kam tādas ir vajadzīgas, tilts piesūtītas no Vācijas; tās atbrīvotas no muitas nodevām. Tāpat tiks atmaksāti protēžu labošanas izidevuml Tuvākā laikā ir solīts piesūtīt
sīkāku informāciju, kas nekavējoties pēo tās saņemšanas tiks publicēta laikrakstā. Neatkarīgi no tā, visi seinteresētie lūgti nekavējoties iesniegt lūgumus -ķ i e š i "Vācijos konsulātam, kur arļ^ķatrs personīgi var saņemt sīkāku infolmāciJu.i~ Vācijas konsulāta adrese Toron-
Koņsulat   der Bimdesrepubiic DeutcIiland, 77 ¥ork Street, Rbom Ļ Toronto, Ont. fel: EM 6-5471.
Darba liaiks darbdienās ņoi»l. 9 ^12; sestdienās slēgts.
Bez tam invalidiem, valstniekiēm ir iespēja pieprasīt regulārus pabalstus. Bāltiešu kara invalidiem, pēc konsula pasķaļdro-juma,-^regulārs pabalsti netiekot maksāti. -
Pagājušā svētdienā DV Kanādas valde bija pulcējusies kāEtējā darba sēdē, lai apspriestu laikraksta Latvijas Amerikā otrā pusgada saimniecisko stāvokli, caurskatītu. ienākušos rakstus un izkārtotu tekošus darbības jautājumus. Sēdē piedalījās arī.provincē dzīvojošie valdes locekļi — A.
ižs un L. Līdums no St.Ka-tarlnas, P. Vasariņš no Londonas. Apriipes daļas vadītājs V. Mukts savā ziņoj urnā paskaidroja, ka in-: validiem protēžu lietā Kanādā jāgriežas tieši pie vācu konsula,
Sēdes noslēgumā bija ieradies āri plānotās DV Jlļauntoronto nod. organizētājs L Bžltraks, kas sniedza savu paskaidrojumus un ieskatus par sadarbību ar DV Toronto nodalu.
2.400 dol. Ļoti labi saimniekojusi kopagldaVadība, stipri palīdzot nostabilizēt bērnu vasaras nometa nes budžetu. Kopgalda apgrozījums ir $6:000.85. Izdevumu kopsumma pagaidām ir 9.688.51 dol., no kuriem 2.134 dol. izdoti remontiem. Tā kā šis gads vēl ņav noslēdzies,. pilnīgs Saulaines darbības pārskats būs redzams vēlāk, bet katrā ziņā atlikumā būs pietiekami daudz līdzekļu saimniecības uzturēšanai, ieskaitot tālākos remontus. Arī sīks pārskats par bērnu vasaras nometnes darbību tiks «sniegts vēlāk, konstatējot, ka tā darbojusies priekšzīmīgi, izpelnoties vecāku un kanādiešu iestāžu atzinību.
Apspriežot sv. Andreja draudzes padomes ierosinājumu ;par kopējas latviešu kapsētas iei^o-šanu padome, atrada Ierosinājumu par ļoti apsveicamu un nolēma kopēji ar sv. Andreja draudzi ķerties pie tā iedzīvināšanas. ® Sv. Jāņa draudzes padomes pr-dis agronoms A'. Vanags pārcēlies uz dzīvi Gvelfā, lai turienes universitātē studētu veterinārmedicīnu. Padomes priekšsēža amatā A. Vanags paliks, iebraucot uz sēdēm .Toronto. @ Misūri sinodes Ontario apgabala finanču departaments^ kurā kā loceklis ir ari sv. Jāņa draudzes mācītājs A. Lūsis, nesen sanāca uz kārtējo darba sēdi, apspriežot nākošā gada budžeta jautājumus. Mācītājs A'. Lūsis pārējos sēdes dalībniekus iepazīstināja ar jaunkanadiešu veco ļaužu poblēmu, aizrādot,, ka ļoti' driz draudzēm, būs jākārto šis jautājuma, un jāprot atrast līdzekļi ve-co ļaužu aprūpei, šis jautājums modināja visos nopietnu interesi, un sēdes dalībnieki pieņēma A. Lūša ierosinājumu, līdzekļus rezervēt veco ļaužu mītņu ierīkošanai. Priekšlikumu virzīs tālākai apsprjļešanai.
ST. KATARINĒS, OMT. # 2. oktobrī, pīkst. 10. no rīta Niagaras ielā 148, mācības gadu atsāks Latviešu sestdienas skola. Jaunus skolēnus iespēj a pieteikt minētā dienā un vietā. Jāvēlas, lai vecāki neaizliegtu saviem bērniem to, ko dzimtenē turējām lielu ilm svētu — latviešu skolu. ® 2.. oktobrī Latviešu Dāmu kl. sarīko pie labas mūzikas, atspir" dzinājumiem un pārsteigumiem deju vakaru. Sarīkojums notiek 177 Niag'^fas^ ielā,: Ukraiņu b-bas telpās. Sakums pīkst. 7.30 vakarā.
@ Sniegdams palīdzīgiif roku ka-, ra invalidam A. Teichmanim, kurš neredzīgs mīt vēl Vācija, — mūsu tautietis E. Zālamans, iecerējis sagaidīt tautiešu atsaucību, pārdodot neredzīgā tautiskos audumus, dīvānu spilvenus, galdautus, tautas tērpus, jostas, prievītes utt. Jācer, ka tautieši sapratīs un novērtēs šo palīdzības darbu. Paraugi apskatāmi 87 Maple St. St. Cafharines, tel. MU 2-9681.
Latvijas Sarkanā krusta darbība 1945. g. Libekā bija rosīga, varētu teikt, ārkārtīga toreizēj'os apstākļos, ka nebūtu labi, .ja ši|<-lāt'-viešu saskanīgās un ^^lakumiem bagātās sadarbībasy%ika. sprīdis izzustu aizmirstībā/ Tāpēc tā laika LSK pārvaldes priekšnieks
profesors Dr. ]^i^g^ģ^«M&^itiB|^
saukties visus 't-fP=?yrT«^l\]r niekus, lai kur, tie'^ari tagad būtu; un kādu pienākumu tie Libekā ari būtu veikuši. Valdes'' locekļi, biroja darbinieki, ārsti.
šOj seko skaistas runas un raksti, kā jau tas parasti mēdz būt, runājot par nelaiķiem. Aizgājušos cilvēkus neatgriezīsini, -bet - kā. ir ar aizgājušām dienām? Viena no šim dienāŗri- būtu — Latvijas universitātes gada diena. Tādēļ mir-i:irapstāsimieā un pieminēsmi ar cienu šo aizgājēju. Dizs iestādījums. īsajā pastāvēšanās laika^ ieskaitot mācības spēkus, beigušos un studentus, tur bija ap 30.000 dalībnieku, ķas visi svinīgi solījās kalpot zinātnei un tēvijai. Mēs bijām lepni uz savu upiver-N«^ci ■^•E. ^.,^1X1 yēl tagad tadi. Bet kāds gan ir sim lepnumam pamatojums? Bieži tas ir tikai dezertiera lepnums. Latvijas.vairs nav. Universitātes vairs nav, bet solījums kalpot Zinātnei un tē-
lOceKļi, Diroja udiuiiiit^i, cii.u, ^^^^ tāpat šoferi un citi darbinieki va- ^-^^^ Latvijai universitāte maksā-rētu pastāstīt daudz svarīga un ja dārgu naudu, un mēs gaidījām, vispārībai interesanta, nemaz ne-'ka no tās mums nāks diži dēli runājot par palīdzību -,™f ^^^^^iā Sp"
un to atbrīvošanu, par ko velak     zinātnei un tēvijai? Saujiņa, nopenlus sev pierakstīja daudzi Mums nav valsts, nav universi-, citi.' Pat sīki notikumi var būt tātes, bet iespēja kalpot paliek.
raksturīgi, illustrātīvi un vērtīgi. Pat personas, kas toreiz tieši
Daži gan strādā' savā arodā, citi mazliet papūlas Latvijas vārda labad, bet cik gan ir īstu cīnītā-
karavīri, kam LSK toreiz spēja palīdzēt, varētu sniegt vērtīgas atmiņas. Minētās personas lūdz atsaukties rakstot: N. Vētra, M.D., 2144 W. Concord Place Chicago 47, Illinois, USA.
GAUTSNGAS SANATORIJAS . JAUNĀ VALDE
Jaunievēlētā Gautingas sanatorijas latviešu komiteja, pēe 1. septembra vēlēšanām konstruējusies šādā sastāvā:        * v
Komitejas priekšsēde un kultūras lietu kārtotāja Mirdza Nāru-na, komitejas pr-ža vietnieks Jānis Eks, sekretārs Arturs Korns, kasieris Pēteris' Rozitis, . aprūpes lietu kārtotāja Anna . Burtniece. Revīzijas komisij as priekšsēdis Vladim'irs Petrovs, sekretāre Biruta Tauriņa, loceklis Arvīds Ra-ģis.
nedarbojās LSK., bet uzturējās: ju? Parastā izruna skan sve-Lībekā vai citur angļu joslā, arī šumā nav iespēju. Paņemsim spoguli un nokaunēsimies-, redzot savu gļēvo seju. Kas gan mums vēl liek; saukties par latviešiem? ; Ja kāds ir dzimis Ķīnāj tās vien viņu nepadara par ķīnieti. Ne glāzītes pacelšana 18. novembrī, nedz arī Latvijas universitātes vai citu dažu sniegumu pieminēšana nedod mums tiesību saukties piar latviešiem.; Mes esam dezertieri.VGits zobgalīgi saka „Agrāk zinātnieks un pētnieks, tagad tra-ko' māju sētnieks!" Vai tam tā vajadzētu būt? ; rMēs esam aizmirsuši cīnīties,.un gaidām^ visu. už' paplātes padotu. Latviešu cl-ņas spars un neatlaidība pa lie- ; lāķai. daļai ir skaista, rbet tukša v frāze. Tas ir kauns un negods, ja latviešu  agronomam  ir jādzen; ; ķerra un latviešu tiesnesim; ir jā--pulē galdi. Te ir tikai'divas ie- -spējas: vai M, Latvijas univers.i-tāte nekur iiedeirēja, .vai arī mi-. netie kungi dzimtenē studēdami : pulēja ar sēdvietām solus, nevis galvu. Mēs. taču ticējām, ka mūsu universitāte dos īstus vīrus — garīgi sagatavotus, lai uzņemtos atbildību, nevis tikai pusintelļi-' ģentu augstāko ierād^u šķiru. Ja; mēs esam tie dižvīri, kas: domā-jamies esam, kas gan mums liedz pārskolotiēs? . Ar pūlēm un pa- ■ iciētību :uii mazliet naudas akadē- , miski izglītotie kungi uri dāmas varēs atgūt savu. vai līdzīgu arodu uh daudz ■ labāk kalpot ka-zinātnei un..tēvijai, tā arī!savam. naudas makam. To pašu var teikt arī par bijušiem studentiem. Kanādā ir iespējams iekrāt naudu un pabeigt izglītību vēl vieglāk nekā dzimtenē. Arī tad, ja starplaikā gadījies apprecēties. Pamo-dīsimies no saldā miega un nesapņosim cik diži mēs bijām. Labāk celsimies un pieradīsim, cik diži mēs varam būt!; •
SARĪKOJUMU
25. sept. Skautu un gaidu sarīkojums.
1. oktobrī, sv. Andreja baznīcas zālē Ksenijas Brantos koncerts.
2. un 3. oktobrī Lāpas gada svētki.
3. oktobri LU gada dienas atceres svinības.
9. oktobri, sv. Andreja baznīcas zalē' Mākslas un daiļamatnieku izstādes atklāšana.
16. oktobri 3V. Andreja baznīcas zālē TLNT izrādē R. Blaumaņa Pec pirmā mītiņa un L Vīksnās Brāļa atgriešanās.
17> oktobrī sv. Andreja baznīcas zālē koncerts.
Kārlit Pakavs, Oni,
Redakcija psžur iiesības iosuiīSos manuskriptus saīsināt. Neizlieiotos manuskriptus neuzglabās, bet ut vēlēšanos sūfia) sSpakal. ja būs pievienoid pasSmarka. f
Ar autok vārdu vai iniciāļiem paraksaSajoi ?akstoa isielk-domas va? ar? neatbilst redakcijas viedoklinL
2isdoi«mi iemaksājami DV Kanādas vaHes kasierim Mr. A. Putainam 280 Wngth Ave, Toronto, Onl„ vai vietējās Daugavas Vanagu nodaļās
Ziedojumi atbrīvoti no ienākuma nodokļa
»eeeaegeaa&'
■«cs .