1L A T V I I
Trešdien 1954. gada 27.. oktobrī
Sestdien, 30. oktobrī, pl. 7.30 Parkdale Collegiate zalē, 20? Jameson Ave, Toronto
P R 00 R A M M A : LATVJU UN CITTAUTU DZIESMAS UN DIJEli; OPERU ARU^^
Pie klavierēm RITA SALIŅA
Ieejas maksai $1.00 Kdl$^^^
Iepriekšēja bi]eŠu pārdošana: Lotus puķu veikalā, S02 Bat-hurst St.; Little Riga veikalā, '343 Roncesvālles Ave; V. Ziediņa grāmatnīcā, 218 Greemvood Ave; TLB
Rflcooboodjooobpooobooco^oc^^
TORONTO
MEDNIEKU UN MAKŠĶERNIEKU KLļJBS
riko s. ģ. 30. oktobrī, pīkst. 7 vakarā Machinist Hall telpās, 1330 Bloor St., W. Toronto
iKeršos pie pašas ■ problēmas saknes: Kas' ir lidojošais šķīvis? — Un te nu jāsaka, ka atbilde pašlaik ir kļuvusi komplicēta, tā nav vairs tik vienkārša kā priekš dažiem gadiem. — Kādreiz tā bija avīžu sensācija, vēlāk daži sacīja, ka esot gaisā kaut ko redzējuši, tad šo „kaut ko" sāka ap. rakstīt tuvāk un vispēdīgi no nezinās, šaubu un minējumli miglas iznira klasiskais, tagad tik pazīstamais lidojošā šķīvja siluets. Grūtības skaidrā precīzā lidojošā, šķīvja definēšanā,, tā parādībai materiāliz^ējoties, tomēr ir visumā palielinājušās. Ne par velti visas nopietnākās Rietumeiropas avīzēs stāstu par lidojošo .šķīvi no sensāciju un joku lappuses pārcēlušas uz pirmo! Lidojošā šķīvja mīts līdz ar to ^zaudējis daudz no tās burvīgās gaisotnes, kas piešķir neatvairāmu pievilcību nostāstiem par vēsturiski nepārbaudāmiem un neatkārtojamiem notikumiem — niūšu priekšā ir aktualitāte, dienas ziņa.. Lidojošos šķīvjus iedomāties par lidojošiem šķīvjiem; ir naivi. ■ Murgainās šķīvju vīzijas izzudušas». .,
mm m
OJl
Vakaram; lidzneslu groziņu raksturs, bet būs ari bufete Deju kapella ; Ieeja $1.00 ;
MĀCĪBAS GRĀMATAS SKOLĀM
R. Miķelsonā ^ LATVIJAS VĒSTIHRE i..i..^...^^ $1-00 TĒVU VALDOA, lasānigrāmata
Oaideun A. EridzīņŠ, TĒVU VALODAS MĀCĪBA,
gramatika
Ed; Tomass — LATVIJA; mācība par dzimteni $1.40
DABŪJAMAS
DV GRĀMATNĪCĀ,
123 Huron St., Toronto, tel. EM 8-0792
• Modernais lidojošais šķīvis, kuru Rietumeiropā redzani virs savām galvām, ņav nekāds šķīvis, bet: perfekcionēts ātrvilciens, zemūdene, karakuģis, lieīlidmašl-na — viss ko tikai vēlaties. Tās, saprotams, var nolaisties — lin k rieskaitāmi pierādījumi un aculiecinieki, ka tas patiešām tā noticis — visdažādākās vietas, ko ērtības labā var apzīmēt par galdiem, jo kur šķīvji, jābūt taču* galdam. (Domāt, ka šķīvji ir tikai šķīvj-veidīģi,- ir tikpat aplami, kā pieņemt ka ielās var braukāt tikai ār bērnu ratiņiem un aerodromus šķīvji nelieto). Te vēl gadījumi, kad: lidojošais šķīvis kaut kur „gribējis" nolaisties,. bet, vietas nepiemērotības dēļ nav varējis. Tādiem mirkļiem šķīvis vadā savā iekšpusē līdzi citus astronomiskus satiksmes līdzekļus mazākās dimenzi jās. (Parasti, tie ir cigārveidīgi, bet novēroti arī ša-,'vādāki). Kaut gan šie .mazie šķīvīši, apakštasītes, var nosēsties, it visur, praksē viņi izvēlas dzelzceļus, kur pēc: pacelšanās parasti uz' sliežu gulšņiem atstāj ļoti dl-.yainas pēdas. Šķīvji vai labāk tos sauksim — zvaigžņu, kuģi.— lielāko ties,ū redzēti nagu lakas, vai kaķu purniņu sārtās, apelsīnu oranžās, mākslīgās kalnu saules violetās vai kāķu acu zaļās krāsās, turklāt apžilbinoši spožas. Tie lido pilnīgā klusumā, bet dažāda tipa šķīvjiem attiecīgas krāsas, piemēroti aerodromi. Toties kopējs ātrums, kas visiem variē no nulles līdz bezgalībai. Tājpat kā konvencionālos satiksmes līdzekļus, tos vai* novērot gandrīz visos .'gada laikos agri no rīta, priekšpusdienās, pēcpusdienās, ap pūs-' nakti. Viss iespējams: ārkārtīgs ātrums, neparasts lēnums, •
lielums, ūn pēc vis.Pēdējiem liOr vērojumiem — katrā • krāsā, v
LIDOJOŠO ŠĶIVJU PILOTI ■
■Vēl daži vāi^di par lidojošo šķīvju pilotiem, kūri nav kā to varētu domāt — ne mērkaķiem, ne3z arī zivīm līdzīgi radījumi, bet kā cilvēki, ja rie vēl vairāk! _ Augums parastais, bet ^ ar variācijām! Vismaz Rietumeiropā viņi redzēti pietiekamā skaitā, lai bez pieminētām varētu konstatēt vēl šādas
šajā rakstā domāju g^am-ejot aiskait tīīš paņēmienos lidojošā šķīvja problēmu, kas, 5ez; šaubām, pārvērtusies par mūsu lailcmeta dzeju Hr. L ; Pirmajā posmā mēģināšu atkārtot tikai pašus galvenos līdz šim par lidojošajiKii šķīvjiem zināmos faktus, otrā dažus sīkākus, maznozīmīgākiis un, visbeidzot, trešo posmu nobeigšu ar pāris ŗovfioniskas dabās refleksijām.
īpašības: runa ātrāk kā francūzi. Ģērbjas savādos zilos uzval^«*s-i'^^^ novērots vairāk kā vajagv apgabalā no Briseles līdz Montē K^rio. Līdz šim neviens nav varējis; saprast, ko īsti astronauti izsacījusies. Ir varēts tomēr izdarīt dažus vispāi-pieņemtus secinājumus, kā, proti: zvaigžņu navigatori nav agresīvas dabas, bet tieši otrādi — ārkārtīgi piemīlīgi.
MATCH— nedēļas žurnāls ar vairāk kā miljonu lielu tirāžu nesen sniedza kāda cilvēka ģīmetni pilnas lappuses lielumā ar sekojošu parakstii: Zemnieks, kuru skfipstl-jis lidojošā šķivja'1)iiots. Zemnieks nepārprotami izskatījās gluži tāpat kā visi zemnieki, un ikviens vārēja pārliecināties, ka lidojošā šķīvja vadītāja :škūpsts nebija atstājis nekādas 'briesmīgas un neizdzēšamas pēdas.' Zemnieks pēc saņemta skūpsta pat bijā vēl juties pietiekoši možs, lai sasauktu preses konferenci un pastāstītu, ka lidojošā šķīvja' piloti bijuši: tērpušies zilas krāsas uzvalkos, ātri runājuši, bučojušies, pēdīgi ar visu šķīvi pilnīgā klusumā pazuduši.
: ■ ■ AUrmA. PIEDZĪVO JUMS .
Manis paša piedzīvojumi un novērojumi pret augsgtāk minētajiem tiešām nožēlojami niecīgi,' lai gan mūsu dienās patiesībā gandrīz neiespējami paskatīties Rietumeiropas debesīs un .tur neredzēt lidojošo: šķīvju „servizes". Pēc manu kaimiņu --visi augsti skoloti ļaudis •—■ apgalvojumiem viens lidojošais šķīvis esot aizvakar. bijis virs mājas, kurā mitinos. Bet aizvakar ēs biju apkrāvies ar.: rakstu dar-; biem_ūn ne tikvien debesīs — vispār ārā netiku skatījies uņ izmisīgajai klaigāšanai pēc tāļskaša, ko pa ausu galam dzirdēju .nepievērsu nekādu uzmanību,. Tas esot i>i-jis svina ļjalts, visādi lidmašīnu atgādinošs punkts, ievērots tāpēc, ka bez trokšņa stāvējis gaisā uz viC' tas, pēc kam gan tūlīt tāpat bez trokšņa pēkšņi: pazudis. Šļ - klusā parādība viņus, piemeklēja dienas
laikā, kad gaisā neesot bijuši matoņi, vārdu sakot, debess vijusi skaidra un āri paši skaidrā. Es viņu runāšanu būtu piemirsis, ja tuvākās pilsētas avīzes nākošā rītā nerakstītu par pilsētas galvu, Yi-ņa sievu uņ īērriiem, kās paši's'a-vām acTm redzējuši pilnīgu lidojošo šķīvi tieši tajā pašā vietām
Kā visi šie labie ļaudis redzējuši šķīvi, man nav vairs rie mazāko šaubu, bet es šaubos par ko citu: vai tas, ko viņi redzēja, tikai nav bijis lidojošā šķīvja spoks? Reālās lietas, piemēram, putni maina savu ārējo izskatu, sacīsim: vakar ola, šodien cālis, rīt gailis, parīt vistas cepetis. Tāpat šķīvji — aizgājušo gadu spoži punkti, vēlāk koši violetas zemūdenes, pērn kliedzoši zaļi bruņukuģi un tā tālāk, kā to apliecina visu profesiju abu dzimumu katra vecuma pārstāv"jfi; sākot no kinoaktrises Mioheles Morganes līdz banku kārtībniekiem. Es atsakos ticēt, ka vēl šodien lidojošais šķīvis, spoži balts un apaļš, šķiviski griezās klusām Pā gaišu, līdz kamēr izgaist. Tas var būt bijis tikai paša pirmā lidojošā šķīvja spokSi jo T- kā zināms, vienīgi spoki pastāv gluži tadi paši kā bijuši simtiem gadus no vietas..- ■.,■>;.;
Francijā,. 1954./g. 8. oktobrī.
Andrejs P. Mierkalns
Turpinājumā. Pats savām acīm red^jis.jlidbjošo šķīvi".
AICINĀJUMS KANĀDAS
Sakarā ar Latvijas ģenerālkonsula R, N.. Braisona pēkšņo smago saslimšanu. ^ lūdzu visās Kana-
AR KAILĀM ROKAM PRET
Ar kailām rokām uzbrūkot laU'=
das latv. ev.-lut. draudzes un mā- vai, kāda lauksaimniece Dienvid-»
- rietumafrika izglābusi savu, vi-
cītājus tuvākajā dievkalpojumā ievīt viņu draudzes, lūgšanās, nodziedot attiecīgu dziesmas panti ņu. Tāpat lūdzu to darīt, visām ģimenēm * savās mājās. Lūgsim, lai Dieva žēlīgā roka iŗ ar šo Latvijas valsts pārstāvi un latviešu tautas draugu un palīdz viņam atgūt veselību. Ģenerālkonsuls Ŗ. N. Braisons vienmēr lielā sirsnībā ir steidzies palīdzēt katram, kuram bijušas dzīves grūtības; nu, kur viņu piemeklējušas grūtības, steigsimies mēs visi tādā pašā sirsnībā būt klāt ar siržu lūgšanu viņam un viņa ģimenei. '
Prāv. A. Skrodelis, Latv. e^.-lut. Archibīsk. pāīst.
SABIEDRĪBA ■ ATBALSTA ■ ' ': ■ CIETUŠOS Kanādieši ir parādījuši lielu atsaucību, ziedodami hurikānā cietušo atbalstam. Sakarā ar būvdarbu izbeigšanos Tonge ielā Tirdzniecības kamera bija nodomājusi uz Yonge ielas sarīkot brīvdabas var-jetē sarīkojumu, kurā uzstājās izcili Kanādas mākslinieki. Sarīkojums arī notika un bija pulcinājis lielu ļaužu pulku. Sakarā- ar plūdu katastrofu nenotika paredzētā deja publikā, bet tika vākti ziedojumi cietušiem. Yonge ielas sarīkoj umā savāca 70..000 dolāru.
Sporta red. G. Gubjņa va^ā.-
SAVIENĪBĀ
^ Lai pārliecinātu biedrus" par Reliģijas- maldiem, Pad. Savienībā, tagad bez parastajiem kultūrias nesējiem redzami arī ;„astroņomi",ku-ri tautai izskaidro cilvēces un pasaules evolūciju, rādot debesu spīdekļus. Visur notiek priekšlasījumi pār universumu, un sevišķi armijas piederīgiem tiek likts pie sirds tos apmeklēt. Lai ari attālākās un maz apdzīvotās vietās ienestu zinātnisko āpgaisriiojumu par universumu ūn izklīdinātu reliģijas maldus, izveidoti sevišķi „iž-stāžu kadri", kufi 'apbraukā pat atsevišķus kolchožus. / \ :
Niagaras latv. sportā kopas „Dzin-tārs" jaunā valde. No kr.: J. Strautnieks, J. Liģers (pr^dis), V. Skidra. ' ' Foto-^ J; Reinis
. 2.' MEISTARĪBAS. - SPĒLE' ,'
■.:. , .FUTBOLĀ
starp DV un TLSK vienībām notiks sestdien, 30. oktobrī pīkst. 3.00 Greenwood parka laukumā. . / SKAITĻI -
Gadu no gada, kad rudeņos ;,zie=-mās guļā" aiziet vieglatlēti, lai klusībā veiktu sagatavošanās darbus nākamai vasarai, laikrakstu sporta slejās parādās dažādi datu sakopojumi par sasniegumiem aizvadītā vasarā. Tā ir statistika. Taisnās slejās sarakstīti skaitļi labi pārskatāmi, pat dalāmi. Tā izveidojusies populārā statistikas tabula, ko saucam ,,10 labākie * 195... ;g_a-dā". Šīs tabulas sporta presē atrodamas: gadu no gada.: Interesantākais ir tas, ka šīs skaitļu rindas nekad nenoveco: nākošā gadā atkal pārcilājam jau apputējušās lapas, laivērtētu un salīdzinātu.
Ar sevišķi; lielu rūpību skaitļiem seko musu sporta statistikas vīrs Bernhards Čičiņš Pertā^ Austrālijā.
A, Vilnis l :
BALTĀS CEPURES ALGĀDŽI
Madagaskaras džungļos un Sahāras tuksnesī
(1. turpinājums).
Tā kā gar mūsu aku gāja kāds blakus ceļš, tad; ari karavānas daudz neredzējām. Un ja kādas nāca un gāja, tad tikai ar netīrajiem beduīnu kamieļu dzinējiem lamāšanās vien iznāca.
Kaut gan bijām trīs, vientulība bija neizsakāma. Dienās mūsu divas palmas nedeva nekādu paēnu, jo saule stāvēja gandrīz zenītā, bet naktīs drebinājāmies kā eņģelīši dūmeņu galā Sibīrijas Ziēniassvēt-kos. No lielās temperatūras starpības nevarējām paslēpties pat mūsu trijās kamieļvilnas segās. ,
Tā kā mani biedri bija daudz pa pasauli klīduši, tad, laiku kavējot, bija patīkami klausīties viņu
, stāstos. Slaviriskis prat^ labi stāstīt par saviem jūras braucieniem, par dažādu tautu sievietēm un. sīviem kautiņiem ostu krogos šo sieviešu dēļ. Bet tas bija reti, jo lielāko tiesu Slavinskis bija piedzēries. Tam nepietika ar mūsu visu triju vīna devu, bet tas bija iedraudzējies ar provianta auto. va-
; dītāju, kas viņam apgādāja rio nezināmiem avotiem vbāda veida dzērienus. Piedzēries Slavinskis bija kašķīgs un neciešam.;. Reizēm pat dzīvību apdraudētājs, jo dzērumā mīlēja šaudīties ar savu mašīnpistoli visos virzienos. Bija dienas, kad pret briesmīgām
• smilšu vētrām visi trīs cīnījāmies par savām dzīvībām. Tad ibām rokām bija jātur telts, lai tā neaizskrietu vējiem līdzi un neatstātu mūs un mums tik nepieciešamās pārtikas vielas smilšu varā. Kad
vētra bija norimusi, tad bija jātīra piepūstā aka. Ūn kaut gan bijām līdz nāvei noguruši, tomēr. bijām priecīgi, ka ir. bijusi kāda pārmai-ta mūsu monotonajā dzīve.
Bija dienas bez mazākās vēsmiņās. Un kaut kā tomēr smiltis kustējās, virpuļoja un viss tuks,ne-sis dīvaini sanēja. Ja no šīs. saņo-ņas neatkratījās pirmajā mirklī, tad ausīs tā auga augumā, pārvērtās asā sirēnas skaņā un plēsa bungādiņās. Tādās reizēs tad vienīgā -iespēja glābties no ārprāta bija runāt, vienalga.; ko, un vienalga ār ko. Tad, lamājām mušas, kas pat tuksnesī,. kur Neviena Dieva radība ne labprāt uzturējās, bija milzīgos baros un iīda gan degunā, acīs, gan ausīs.
Kad arī lamu vārdi visās trijās valodās bija izsīkuši, tad Perkins mums stāstīja savus mednieku stāstus. Bet arī tie vienmēr atkārtojās un. kļuva garlaicīgi,' Tad mēs abi ar Slavinski sūtījām Perkinsu pie visiem ., tuksneša velniem, Bet kad reiz pēc mūsu neticīgajiem smiekliem, klausoties" viņa fantastiskos stāstos, pamanījām Perkin-sa acīs asaras,; redzējām, ka Perkins domā tos īstus.- Tad zinājām, ka ar mūsu "angli vairs nav labi.
Un pat man sāka likties, ka Šeit, tuksnesī, arī es kļūšu prātā viegls. Vientulība, mūžīgā sanoņā ausīķ un muļķīgie Perkinsa stāsti. Baidīdamies viņa dvēseles stāvokli pavisam no līdzsvara izsviest, mēs tad stāstus klausījāmies ar nopietnām sejām.
— — — „A11 right, boys — tas bija toreiz, kad ka jauns leitsiaiits
biju kāda angļu fortā Sudānā, Tad kamieļi vel pa tuksnesi staigāja brīvi. Un mēs devāmies tos ķert. Jā — ķert* dzīvus! Jūs neticat? Aha! Kamieļus ir jāprot ķert. Ūn es protu. Lūk, gribu jums manu noslēpumu izpausļ; — kamieļus var ķert, pirmkārt, tikai tur, kur tie vispār ir. Otrkārt, ir jāriņķo ap tiem arvien mazākos riņķos, kā tās tiek darīts ar visiem nepieradinātiem zvēriem. Tad, kad esat kamieli ai* savu riņķošanu apstulbinājuši, jūs pēkšņi izvelciēt no kabatas šujamo adatu un iedurat to smiltīs. Kamiedis, pēc vecu vecā paraduma, tad lien caur adatas aci. Un kad tas jau gandrīz cauri izlīdis^ tad jūs —- caps ■— aizmetat kamieļa astē mezglu, un kamielis ir jūsu! —r——"
Vai arī:---- —
— — Ķad biju Indijā kā viņa majestātes majors, tad no turienes jogiem iemācījos ķert ziloņus dzīvus. Lieta pavisam vienkārša. Jūs ņemat mazu bambusa caurulīti, piesienat pie tās viena gala odu un pa otru pūšat gaisu iekšā. Pūšat, pūšat, kamēr no oda izpūšiet ziloni, un tā -kā odu pie caiiriilītes bijāt ļ)iēsējuši, tad ari zilonis būs piesiets un — jūsu!"
Pirmoreiz par šiem.. stāstiem smējos, bet kad dzirdēju tos vismaz simto reizi, tad nezināju; vai bēgt. tuksnesī, vai arī bāzt galvu smiltīs, kā to dara strauss.
Kādu rītu Perkins bija priecīgi uztraukts.. Ilgu laiku viņš mums bija sūdzējies, ka esot ļoti nelai-mīgs upes vai ezera trūkuma dēļ, jo esot kaislīgs makšķernieks. Nesapratu mūsu angļa prieka iemeslu, tādēļ jautāju, kas noticis?
"Vai tad ty neredzi? Vēlējos tikai mazu .foreļu strautiņu vai ezeriņu, bet nu man ir veselā jūrā m ar karaUsku žestu viņš rādija tuksnesi ap mmm, .
Sapratu. Un kad Perkins mūsu sabojātā radio dzelzs antennas galā iesēja diegu ar mazu konservu gabaliņu un devās- savas iedomātās jūras krastā makšķerēt, tad sapratu vēl vairāk.
Kuru katru dienu vajadzēja ierasties pārtikas transportam, jo tas nebija pie mums jau veselas trīs nedēļas bijis. Bijām notiesājuši gandrīz visas iieaizkaramās porcijas. Slavinskis tris pēdējās dienās viens pats bijā izdzēris visu mūsu deviņu dienu vīna devu un gulēja kā nosists karstajā saule ar pusmiljonu mušu ap atvērto muti. Kad uz vakara pusi sāka pūst aizdomīgs vējš un debesīs parādījās sarkanie smilšu vētras vēstītāji mākoņi, tad mana dūša nošļuka zem nulles.
: Vētra; sākās ar tumsas iestāšanos. Perkins vēl nebija atgriezies.. Ar mokām .uzmodināju Slavinski, un abi centāmies nostiprināt telti. Pārtikas vielas vairs nebija vērts glābt, jo; rīt vai parīt būs jaunas, bet bija jāglābj mūsu pašu; dzīvības. Vētra bija. briesmīga. Cauru nakti turējām, telti ar visiem spēkiem. Tā nemitīgi tika piepūsta ar smiltīm, un; mums tā bija: jāceļ aizvien augstāk,' lai netiktu smiltīs ieputināti pilnīgi. Tās bija stundas, kad izšķīrās mūsu liktenis — būt, vai nebūt. ' ; .
Nākošajā dienā ap pusdienas laiku vētra kļuva lēnāka. Mūsu rīkles bija izkaltušas sausajā vējā. Gājām; •pie akās dzesēt slāpes. Bet ne mušu akas, ne ari abu palmu vairs nebija. To vietā bija pacelies: ap divdesmit metru augsts smilšu kaiņs. :^ :''''■'.:>:':■':
Nu tika! atminējāmies,, ka Perkins. vēl nebija atgriezies.
^To atrāda mirušu pārtikas vedējs otrā dienā tris kilometrus no mūsu telts — pā pusei ieputinātu smiltīs, bet ar'■■ .sāvļs rhakšķ'en rokā. ■:
Tā kā mūsu akas vairs nebija, tad nojaucām telti, un šeit nu esmu—- bataljona štābā."
Bataljona ārsts ■ man negribēja ticēt, ķa, dzīvojot ārmaniem abiem biedrieni, e^hebūtu neko no sava garīgā līdzsvara zaudējis. Tādēļ viņš māni ar nākošo kara^nu sūta atpakaļ uz Sidi-Bel-Abbesu. Ja arī tev izdotos tikt prom no Madagaskaras, tad, varbūt, vēlreiz mēs varētu kopīgi dzert vīnu ar ledu — ar veselu ļedusķalnu ledus!
Uz redzi. Vilnis."
Kad vēstule bija noceļojusi ar gaisa pastu līdz Alžīrai. tālāk līdz Madagaskarai, atpakaļ pa to pašu ceļu uz Alžīru, no turienes ar vilcienu līdz Bel-Abbesai, Rūriks to slimnīcā lasīja, tad kāda auto karavāna, kurā atradās ari Vilnis, iebrauca leģiona pagalmā Sidi-Bel-Abbesā; ^ ■
(Turplnājumssekos)-
mmuk
Viņš neapro't>sžojas tikai ar vieglatlētiku un latviešu sasniegumiem, bet jau ieguvis vārdu pasaules sporta statistiķu vidū. Pašreiz viņš sagatavo dažādus skaitļu sakopojumus 1958. g. olimpiskām spēlēm Melburnā. Latviešu vieglatlētu rezultāti sevišķi mīļi Imantam Me-žaraupam, Valdim Teterim un Arvīdam Zaķim.
: Šī gada katras populārās disciplīnas labākais sasniegums ir visai ievērojams un cienīgi konkurē 'ar Latvijas brīvvalsts laika varēju-miem, vai pat tos pārspēj.
: Mūsu šī gada pagaidām labāko vieglatlētu saraksts ir šāds:
Vīriešu sacensībās: 100 m skr. M. Pētersons 10,8 sek. 200 m skr. M. Pētersons 22,4 sek. 400 m skr.' M. Pētersons 51,1 sek. 800 m skr. A. Pētersons 1:59,2 1000 m skr. K. Upenieks 2:42,2 1500 m skr. Upenieks 4:14,6 3000 m skr. Upenieks 9:12,8 10.000 m skr. Upenieks 33:44,8 110 mbarj.M. Pētersons 15,4 200 m barj. M. Pētersons 25,0 400 m barj. M. Pētersons 55,2 44 X 100 m Stokholmas JKS 50:o Augsti. Polis 1,80 Tāllēkš. Baumanis 6,58 Kārtslēkš. Polis 3,28, Legzdiņš 3,28 Trīssoļlēk. Baumanis 12,89 Lodes gr. Millers 14,85 Diska meš.Bergvalds 44,'08 Šķēpa meš. Stendzenieks 63,66 Vesera meš. Mežaraups 47,06 3000 m soļošana Rozentāls 14:40,2 5000 m soļošana Āboliņš 25:37,5 Pieccīņa M. Pētersons 2763 p^ Desmitciņa M. Pētersons 5967 p.
■ Siieviešii sacensībās: .
60 m N. Ozoliņa 8,4 100 m N. Ozoliņa 13,3 80 m barj. N. Ozoliņa 14,8 Augsti.^' Dz . Tora 1,46 , Tāllēkš. N. Ozoliņa 4,67 Lodes grūš. Z. Ringenberga 10,83 Diska meš. Z. Ringenb|rga 38,76 Šķēpa meš. Z. Ringenberga 28,165'
ra un divu bērnu dzīvības. Virs bijis iepriekšējā dienā, nošāvis 2 lauvas, kuras visa ģimene aizgājusi apskatīt. Pieejot vietai, kur gulējuši nošautie dzīvnieki, pēk- -šņi no kādas slēptuves izlēkusi lauvir mātīte un uzbrukusi vīram> pēdējo nositot ar ķepu pie zemes. Izmisumā sieva ar pilnīgi kailām rokām uzbrukusi lauvai un ieķērusies tai ausis, tā nonākot^ aci pret aci ar plēsīgo dzīvnieku. Lauva tomēr sagrābusi drošsirdi-, go sievieti un vilkusi sev līdzi» Tai brīdi vīrs paguvis satvert šauteni un lauvu nošaut.
IEKRITIS BANDĪTU KARALIS
Niekošanās un uzpūtība iegāzusi slaveno Itālijas banditu Luidži Dejanu, kurš neprata mācīties no • sava slavenā priekšgājējā Saiva-tores Džiliāno likteņa.
š. g. 15. februāri Luidži izde-vās bīstama un pārdroša bēgšana, no Romas Coel cietuma, un visu laiku viņš prāta izvairīties no policijas, kalnājos ziemeļos no Romas. Bet tad pavisam vieglprātī-» giuzķērās policijas makšķerei.
Pēdējā izkaulēja zem preses. pārstā.vju maskas interviju. Būdams godkārigs, Luidži āri ļāvās pierunāties intervēties, un netālu no savas kalnu slēptuves sagaidīja „preses vīrus" tradicionālā: bandītu formas tērpā ar bisi padusē. Bēt ,;pŗeses vīru": automašīnās sēdēja tikai policisti civilā ar labāko, džiu-džitsa meistaru vidū.
Luidži nepaguva pat labi iesāktr-savu uzrunu,- kad bija jau policistu ielenkts. Nelīdzēja sīvā un izmisīgā pretošanās — viņu drīz vien pārvarēja, un tagad viņš atkal var pāfdomāt notikušo vecā Coeli cietuma cellē.
ATVAINOJAS, KA. DZĪVO
Elza Herberta, kurai Hermita-gā^ Anglijā, nupat piepildījās 106. dzīvības "gads, savā dzimšanas , dienā atvainojās par to, ka tik iir-gi dzīvojot un paskaidroja, ka, ievērojot pašreizējo pasaules stāvokli, viņa nemaz negribētu sākt vēlreiz dzīvi no gala.
NĀVE PĒC cšmk
UZBRUKUMA^^
59 g. V. Florencēi Stac&i|iizes, pārejot kaimiņa laukur -uzbiniku-šas 6^cūkas,* "kuras to nogāzušas, salauzot viņai rokas un: sakožot ķermeni. No. ievainojumiem cie-^ tusi mirusi.
ST. KATARīNAS LATVIEŠU MEDNIEKU un MAKŠĶERNIEKU KLUBS
rīko 30. oktobri, pīkst. 7 Ukraiņu klubā, 177 Niagara St„ Si. Kaiarīnā
BALU
Spēlēs Toronto ragu orķestris. Ieeja $1.00 no personas. Bufete ar med^ meku un makšķernieku ug« kožamiem, kā arī atspirdzinājumiem
Laipni lūdz apmeklēt rīkotāji
no
AROLS
LATVIETIS
To7on£o, 404 Delawa;e Ave (pie Hallam S£.) 9—11 un no 5—7, izņemol irešdienas. Tel. OL
Ar Harbord tramvaju vai Ossington autobusu
Spadina Ave (pie'Bloor), Toronto
no plksž. 5—7 vak, TeL kabinetā WA 1-7203, mājās MU 8324
Ā Z
VĪRIEŠIEM
UN SIEVIETĒM
WZU TĒRP
COLLEGE (pie Spadiasi} 116 TONGE (pie WeUesīi@yJ
86 BLOOR ST., WEST. TORŌŅTO
Physidans & Surgeons Buliding, ieeja no sāmem, istaba 614/ no pīkst. 6—8 vakaros, sestdienās no pīksti 10—12 priekšpusd. Tel. kabinetā WA 2-8855, mājā LY 6349
JA IZAIS
BĒRNU, IEKŠĶĪGĀS UN ĀDAS SLIMĪBĀS
No pl. 6—7 ik dienas, izņemot sestdienas. Otrdienās, coluri-dienās, sestdienās arī no pīkst. 12^1
Linsmore Cresc. (pie Danforth), tel. GL 2892
TORONTO
M^MŠais sllmn. ārsts Eiropā un Kanādā. Speciālists lekš^gās slimībās, sevišķi sirds, kuņģa, astmas»
Ēsmā siri 7icl^ im krieviski ĒUCLID Ave, WA 1-6708
Vīnes universitātes ārsts-chimigs
TeL LL 573a Pieņ«m 6—9 vak., sestdien nO pl* 2—7 vak.
211 CRAWFOHD SL
(Dundas stun) Toronto