Gaidu darba un ^^^^^CT^^
IJITVUAS GAIDU PADOME
E. LAUFERE VIESOJAS TORONTO
Pagājuiā nedejā Lālviešu gaidu padomes priekšsēde un gaidu pti«kiniece« amata ijpUdiiāja Elizabete Laufere bija ieradu-ii«s sersl pie savifem radiem Toronlo. Bet tā vien liekās, ka tiTa)inajums Tiešņai Kahadā pārvērtās istā darba dienā. Svēl^ dien, 24. oktobrī viņa ir ciemos Hamillbnā, kur noskatās gaidu im ikautu Šķēršļu gājienā un saliekas ar Kanādas jendas pr-d R. Pavasari, vakarā seko lielgaidu sanāksme Toronlo, tad gaWu vadītāju sanāksme, pirmdien kopēja gaidu un skautu ▼adilāju sanāksme, uti Ir daudz kās jautājams, daudz kas ap-iptieiami. sākol ar snkiemlechniskas dabas jautājumiem, beidzot ar svarīgām nacionālās audzināšanas problēmām.
Uz mūsu laikraksta līdzstrādnieka jautājumu, vai latviešu gaidu organizācija immigrāčijā nesaskaras ar griitibājm, kas varētu ietekmēt šo darbu negatīvi, E. Laufere atbild- „Gluži otrādi, kaut gan gaidu padomei vēl nav precīzu datu par tekošā gada darbību, no atsevišķiem ziņojumiem, var tomēr secināt, ka gaidu orga^ nizācija aug i^e tikai skaitliski, b^t aug ari dzijumā, un panākumi latviskās audzināšanas laukā ir teicami."
Kā zināms, tad padome, kurā bez priekšnieces E. Lāuferes ie^ Vēlētas ari R. Pavasare no Kanādas, ^j. čanka no AHistrāJijas, L. Klēti oce un G.- Kalnāja no ASV, ir gaidu centrālais orgāns ļvisas pasaules mērogā. Padomes loceklēm nav. bijušas iespējas tikties kopējās sēdēs, un jāapmierinās ar domu izmaiņu pa pastu.
„Trimdas posms Vācijā," stāsta E. Laufere, „bija ]oti labvēlīgs gaidu organizācijas darbības atsākšanai, un bija arī iespēja rūpēties par jaunu vadītāju sagatavošanu/ Divas reizes gadā notika vadītāju konferences un 4 gados tika sarīkoti 28 plašāka apmēra vadītāju kursi. Darbības laiks Vācijā palīdzējis nostiprināt atjaunotās organizācijas darbu. 1947. gādā gaidu organizācijā jau ir ap 3000 gaidu uii 300 vadītāju. Diemžēl, emigrācijas gaita nav izklie-?i vadītājas vienmērīgi pa
AGĪM
«^9 Q-
stāstot tai par latviešu senču varonību, ciešanām, rip kurām tie izgāja lieli uri stipri.
Gaidu priekšniece E. Laufere. kurai kā jaunatnes audzinātājai ir bieža saskare ar jauno paaudzi un arī ar bērnu vecākiem, ar rūgtumu* piemin, ka ir arī tādi vecāki, kas mājās ar saviem bērniem sākuši runāt angļu valodā; un, atzīmē, ka vār pienākt laiks, ka vecākiem tas būs jānožēlo un var būt pat jādzird ņo bērniem pārmetums, jo ;tie izaugs par cilvēkiem, kam nav. sakņu, nav. savas tautības. ?
Ceturtdienas rītā E. Laufere izlidoja rio Toronto uz saulaino Kā-liforniju -r Sanfrancisko, lai saktu atkal strādā.t savā darbā— lidlaukā, kur viņai laimējies atrast piemērotu un pieklājīgi atalgotu darbu.
Aizbraucot. "E. Laufere novēl latviešu jaunatnei cīnīties par dzimtenes atgiišanu, būt arvien čakliem uņ modriem, lai ar savu labo stāju spodrinātu latviešu vārdu svešumā. ' ,
Jāatzīmē, ka E. Laufere Latvijā no 1927. — 1931. gadam bija Latvijas gaidu priekšniece.
trimdas zemēm,ļ vietām ir daudz labu vadītāju, bet vietām tādu pavisam nav. Lielie attālumi un līdzekļu trūkums neatļauj organizēt plašāka apmēra vadītāju kursus."
Uz jautājumu, vai latviešu gaidu organizācijai ir izredzes, ka to atzīs ..Girl Guide and Girl Scfut Worlds Assotiation," kuras birojs atrodas Anglijā, Londonā, E. Laufere atbild, ka uz atzīšanu cerību maz, jo pasaules birojs ļ atzīst par patstāvīgām tās nacionālās organizācijas, kam ir sava terrj-torija, bet tādas mums, trimdiniekiem, nav. Neraugoties uz to, pasaules gaidu centrs;baltļešu gaidu darbu arvien atbalsta, un vēl pagājušā gadā trīs latvietes, rio Vācijas tika aicinātas piedalīties gaidu vadītāju kursos Foxlease gaidu nometnē.
E. Laufere tic ļlatviešu jaunatnei un aicina arī yeco paaudzi ar lielāku sirdšdedzi nodoties jaunatnes nacionālai : audzināšanai,
LŪŠU UN ZfUŠU KOPI UZVAR ŠĶĒRŠĻU GĀJIENĀ
Pagājušā svētdienā Toronto un Hamiltoņas gaidas un skauti sacentās šķēršļu gājienā, kūŗā uzvarēja Zīlīšu uņ Lūšu kopi, parādot lielāko atjautību un zināšanas kā skautu mākās, tā Latvijas vēsturē uņ ģeogrāfijā.
Sacensības dalībniekiem bija jāveic ļoti interesants uzdevums pēc īpaši sacerētas šifrētas tabulas, kas ietvēra latviešu tautas likteņgaitās svešumā un atgriešanos atbrīvotajā dzimtenē, notoidžoties ar vārdiem — „mēs gribam būt kungi mūs' dzimtajā zemē". Sacensības sākās sestdien Toronto, bet nobeidzās svētdien Hamiltonā ar kopīgām masu rotaļām, piedaloties arī latviešu gaidu vad. E. Lauferei, kas pašreiz viesojas Kanādā. Sacensībās pavisam piedalījās 13 kopi.
II
Lidojošo šķīvi piemini, lidojošais šķīvis klāt — un man iznāk šo rakstu iesākt ar neparastu apgalvojumu, ka Vakar, 1954. gada 14. oktobrī, pīkst. .18,22 pēc Centrāleiro-pas laika pats savām acīm esmu redzējis lidojošo šķīvi.
Diemžēl,;neesmu viens, — esam daudzi, kas šo, nu jāti drusku ikdienišķo brīnumu pieredzējām, jpie tam skatoties no dažādiem novē-rošan'as punktiem uņ viens otru pērīšanā neietekmējot; tā ka Jebkāda individuālas vai masu lialluči-nācijas iespēja pilnīgi izslēgta \
Centīšos redzēto attēlot. ^ Izteikties īsos vārdos mani spiež nepatīkamais apstāklis, ka gandrīz simtprocentīgi jāpievienojas Rietumeiropas presē sen nodrāztajim aprakstam. Man jāsaka,ka tie, vismaz daļēji, ir ne tikvien uzjautrinoši, bet arī patiesi, tā pilnīgi attaisnojot to publicēšanu.
Vakardieria, t. i. 14. oktobris, — taja Fr'ancijas pusē, kurā uzturos, bijā reti silta un saulaina, --ne vēja, ne mākoņu, Vēl apmēram ceturksni pēc sešiem pēcpusdienā nebija satumsis,saule gan bija uz rietu, bet zVaigznes nebijā redzamas. : •
— Cikos tad saule tagad isti noriet, — es palūkojos pulkstenī, — 18:22, un, atkal pacēlis galvu, es, apmēram 50 gr. virs apvāršņa, redzēju debasīs.bāli zilu svītru, kas stiepās virzienā no dienvidiem už ziemļiem. .
— Krītošā zvaigzne; es iedomājos, bet tūlīt to iedomu atmetu tāpēc, ka krītošās zvaigznēs, nav zaļā krāsā un nekrīt tā palēnām uz sāniem, kā zaļā svītr'a, nākot tuvāk un kļūstot aizvien lēnāka.
Šī svītra bija horizontāla, gandrīz parallļēla apvārsnim — ar nelielu noslieci uz zemes pusi ziemeļu virzienā. Ātrumam pakāpeniski sam'azinoties, tā radīja g'lu-ži vai raketes iespaidu, tomēr tā taču nevarēja būt raķete. Kas gan būtu viņu izšāvis? Kāpēc? No kurienes? — No skaidrām debesīm, pie tam bez kāda trokšņa —! ? iTn viņas zfaļums? ^ Zaļums svītrai bija aizraujošs, bet tas nebija ņo
un tuvāk. Te, pēkšņi, taisnās spožās zaļās gaismas svītra kļūst j/i|-nota ,aizvien noteiktāk tajā iezīmējas apaļi puslodes veidīga silueta izciļņi. Beidzot' tā apstājas un — 70 gr. leņķī zem nenosakāmās formas svītras vai priekšmeta uzšaujas lieliska dzeltena un balta uguns — martas acis atvejās patiesībai: Šajā brīdī es redzēju parādoties — un — pazūdot izplatījuma — lidojošo šķīvi.
„FLYING SAŪCERS! VOILĀ UNE SOUGOUPE VOLANTE!" es saucu.
„MĀIS' NON.... CE- N'ĒTAIENT QUE DES BALLONS SONDĒS: L'UN BLEU, L'AUTRE JAUNE! NŌ SAUCERS FLOWIŠ[< JUST'A COUPLE OF SOUNDING BAL-LOONS; ONE BLUE, THE OTHER YĒLIi(>W", šīsdienas avīzēs man atbildēja tuvējā metebroloģīs^'ā stacija, īsi un izteiksmīgi paska d-rojot, ka burvju šķīvis bijuši div i vējaVvirziena un stipruma noteikšanai paraisti mērījumu baloni — vienai zils, bst otrs — dzeltens. Kādēļ viņi tā teica?
Andrejs PaMoMierkal^s
Torontt
A. Ķrežulņieks ažvēris apdrošināšanas aģentūru
Ļāivieši Jau daudzos pasākumos Kanādā mēģinājuši iet paistā^ vīgus ceļus/,beiizņemoiaSševilķusaģ pie dažādām apdrošināšanās sabiedrībām, līdz šim paSsJāvīgus soļus šinī dar» bības laukā nebija laivieši vēl spēruši. Tagad savu aģenžū-m nodibinājis mūsu iauiielis Aleksandrs Kreiulnieks. Viņš apdrošināšanas laukā sSrādājis jau 3 gadus, darbodamies pie Conžirierital Assurance Cc«npany.
Par labām darba sekmēm Kre-tulniekam šovasar sabiedrība piešķīra brīvu lidojumu uz: Savienotajām Valstīm, ko saņem, tikai nedaudzi izcilie sabiedrības aģenti kā atzinību par veikto darbu. No Kanādas latviešu aģentiem Ar Kretulnieks tur bija vienīgais. /
Pārbraucot atpakaļ Kanādā, A. Kretulnieks sāka organizēt savu patstāvīgu aģentūru pie Ģonti-nental Assurance Company. , Viņa aģentūras biroj s iekārtots plašās un gaumīgās telpās, 865 Čol-lege St. Šinīs dienās biroju atvēra publikas lietošanai. Atklāšanā piedalījās arī Contiaieritāl Assurance Company Kanādas ģenerāldirektors H. D. Heins un šīs sabiedrības Kanādas pārstāvis Čikāgā A. Gērlijs (Gurly), izsakot
zemes
tiem bezgalīgi daudzajiem uz zemes skatāmajiem zaļumiem, kas pārvalda mūsu planētu ar savim neskaitāmajām niansēm visās iedomājamās variācijās, šis zaļums peldēja, lūk, gaisā ūn nebija ne lapu un nezāļu chlorofīliskais, ne arī ķīmiskais indīgi fosforiscēj o-šais zaļums. Tas drīzāk Jbija kaut kas np jūras ūdens un strazdu olu čaumalu blāvās zaļganības. Apvienota ar j āņtārpiņa spožumu, tā glīši summējās kā piemīlīga, patīkama .pilnīgi ne no šīs zemes nākoša, fascinējoša zaļa krāsa. Liekot sevi uzlūkot— nevarēju ne mirkli acis atraut — tā nāk tuvāk, tuvāk
JAUNIEBUAUCĒJļ
Tekošā gadā pirmajos sešos mēnešos ieceļotāju skaits Kari'adā "uzrāda pieaugumu par 9 proc, un sastāda 85.765. Pēc galvenajām tautību grupām iebraucēji sadalās sekojoši: angļi 15,012, vācieši 14, 619. itālieši 13,003, holandieši 10,724, skoti 6,160, ASV 4,558, īri 4,224, austrieši 2,-072, franči 1,652,-poļi 1,347, portugāļi 1,114.
•PASKAIDROJUMS,
: LPB Kanādas kopas valdei nācis zināms, ka Ed. Dobelis („Latvju Grāmatas" īpašn.) izplata privātās vēstules, kurās saviem parādniekiem ziņo.ka šos parādus iekasēt uzņēmusies LPB Kanādas kopa. Kopas valde paskaidro, ka šādiem paziņojumiem nav ne mazākā pamata, tādēļ tā nekādus maksājumus Ed. Dobeļa uzdevumā nepieņems.
Tāpat ir nepareizi; ka šajās vēstulēs Ed. Dobelis iejauc LPB Kanādas kopu saistībās, kādas viņam ir ar citiem grāmatu izdevējiem.
LPB Kanādas kopa
(Pārnesums no 3. ļpp.)
Kad arī.tas ir pierakstīts, tad mēs braucam apskatīt'Kakabega ūdenskritumu. : :, ■
Tas atrodas mežā ūz Karaini-stikvas upes, ūdens tur gāžas. Iet jā no 128 pēdu augstuma. Kaka-beka . indiāņu valodā nozīmē „Augsta klints," bet upes nosaukums esot trejādi tulkojams: Upe kā vējš, Salu upe un Trīs mušu upe.
Mēs tur pavadām apm. 3 stundas, jo nevar vien noskatīties uz putojošām ūdens masām.
■— Uzraksti nu sonetu Ūdens simfonijā — mani atkal mudina prof. Treus: Bet eš palīdzu draugiem savākt malku,' lai vakarā prāvesta mājā varētu iekurt ka-" mīnu, jo piecas jubilejas taču nevar nosvinēt ar interviju un ūdenskritumu vien, vajagā vēl arī ko citu, lai varētu uzdziedāt: „Kvēlo pagale, sprēgā, pagale, maījvakars burvīgais prātā man nāk. Kaut ar man galva kā sniegbalta ābele.. .■■ utt.un viss, kas tur. vēl piederas. klāt. .
PELĒKS KAKIŠ PĀRSKRIEN
/..CEĻAM.-:■ ;Ķad hii tās viss. bija noticis, tad pēc pusnakts mēs uzņēmām kursu atpakaļ uz Čikāgu, un pelēks kaķis pārskrēja; mums pār ceļu. Tas nozīmēja, ka liela nelaime nenotikSsU^irmā nelaimīte bijā tā: piē robežas mums. vajadzēja gaidīt divi ar pus stundas, jo ierēdņi tur sāk darbu tikai pl. 8 no rīta. Otra jau bija lielāka nelaimīte: apm. pusceļā mums aizdegās motors, jo; mēs bijām aizmirsuši uzpildīt ūdeni. Tā. mēs nonācām remontdarbnīcā uz sešām stundām. .■•
Kad tikām no darbnīcas laukā un varējām atkal attīstīt 70 jūdžu ātrumu stundā, un AVnolds Rau-tenšilds atkal' varēja aizbraukt garām visiem, kam tikai tika klāt,, tad viņš teica: .
„Neķadiepiriekš nevar zināt, uz ko kāda nelkime nāks par labu." Tā archibīskaps vienmēr sakot.
Un kad mūsu 49. gada modelis ar divām nupat ieliktām 53. gada motora daļām ieripoja Čikāgā, tad prof. Treus teica: /„Tas kaķis bija. eņģelis." Tā esot reiz nobeidzis sprediķi viens mācītāj?. Kārlis Kalņgars
1
I
Ģenerāldirektors R. P. Heins (pa labi) apsveic aģentūras vadītāju A,."Kretuiniekii. • H.. Kļiģera
sniegs par brīvu un tajās kā lektori darbosies arī Continental Assurance Company izcilākie spēki. Aģentūras vadītājs uzsver, ka šeit plašs darba lauks! būtu latviešu juristiem, kas vēlētos darboties apdrošināšanas nozarē. Darbinieku pieņemšana jau sākta.
Aleksandra Kretulriieka ceļš uz savu patstāvīgu eksistenci ir pa^ rastais latviešu censoņu ceļš. Ieradies pirms 7 gadiem Kanādā, viņš savas pirmās darba gaitas sācis raktuvēs Kanādas rietumu piekrastē. Nostrādādams vēl dažādus smagus darbus gan pie labības iekraušanās kuģos, gan citur, viņš no Vankuveras pārnāk uz dzīvi Toronto, bet arī šeit sākums nav viegls, jo dzīvi Toronto iesāk ar kāpšanu uz jumtiem, proti —. kā jumtu licējs. Tagad centīgais ; latviešu jauneklis uzlicis jumtu pats savai labklājības un nākotnes ēkai, vispirms iesākot parastās aģenta gaitas, tā apceļo jot visu Oiitario provinci, kas nepārtraukti turpinājās trīs gadus no vietas. A. Kretulnieks dzīvības apdrošināšanas ķontraķtiis iz^ kārtojis jau daudzām latviešu ģimenēm un citiem jaunkanadie-šiem, kas vēlējušies nodrošināties pret nezināihp nākotni svešajā zemē. Bez dzīvības apdrošinājumiem Kretulnieka aģentūra kārtos arī citus apdrošinājumus. Interesentiem ieteicams iegriezties viņa aģentūrā: Tāpat jaunais aģentūras vadītājs gaida iegriežamies tos tautiešus, kuri vēlētos viņam palīdzēt ar savu spēju un zināšanu ielikšanu apdrošināšanas darbāu -īs
POLICIJA JAUC BADOŠANĀS REKORDU Pasaulļss gavēšanas rekords ir 81 diena un 8 stundas, bet šo rekordu grib„sist" Vācijas badošanās speciālists Vilis Šmits. Pēdējais 19. septembrī novietojās stikla kastē, kur visu laiku pavadījis bez ēšanās. Viņš bija paredzējis palikt kastē līdz 9. XII, kad pasaules rekords "būtu pārspēts. Šo nodomu tomēr traucē policija, kurā atvērusi . sti un aizvedusi Šmitu uz nopratināšanu,, jo badošanās čempionu policija apsūdz vairākos noziegumos, to> starpā neatļautās izrīcībās ar arzēnu.
Šmita menadžers cer, ka rekordists drīz bien tiks atpakaļ savā kastē, jo ārpus tās "baz ēšanas iztikt ir daudz grūtāk, šmita centību var.saprast, j^ zina, ka rekorda uzlabošanas gadījumā viņš saņems vismaz .100.000 dol. lielu balvu.
■ LIELĀKAIS LAIMESTS
Restorāna īpašnieks NicoUa Sac-cinni Turīnā laimējis futbola spēlē 243 miljoni liru (ap pus miij. dolāru), kas ir lielākais laimests, kāds jebkad izmaksāts Italijā.Viņa restorānu apciemojuši neskai.tāmi apmeklētāji, kas gribējuši kaut vat mirkli skatīt vaigā laimīgo. Beidzot Saccini neizturējis un griezies pie polcijas pēc palīdzības, jo'ho uzmācīgajiem apmeklētājiem nespējis nekādi tikt vaļā. Tā lielais laimests noveiiis krodzinieku policijas' rokās.
uzņēmīgajam latviešu jauneklim, kas vēl nav sasniedzis 30. dzīvības gadu, daudz atzinīgu vārdu. Tiesības ātvert savu aģentūi^A. Kretulnieks bija jau ieguvis pirms pusotra gada, bet savās telpās iē-^ gāja tikai tagad.
A. Kretulnieka aģentū^^ bifpj^ atrodas jaunā namā ar plašu zāli publikas apkalpāanai ^in jauiiii aģentu apmācīšanai savā ziņā kpmplicētaj am apdrošināšanas aģentu darbam. Atsevišķas biroja telpas iekārtotas arī aģentūras vadītājam un ^biroja darbiniekiem. Ar palielinātiem: Toronto pilsētās skatu uzņēmumiem telpas dekorējis fotogrāfs Skudra. Kanādiešu viesi atzinuši, ķa tik gaumīgi iekārtotas biroja telpās citās Toronto apdrošināšanas >a-biedrībās grūti ātrodāinas. ■ Kreŗ tulnieka aģentūra paredzējusi darbā, saistīt ap 20 aģentu no visām tautībām.; Reflektantiem vispirms paredzētas rūpīgas apmācības, sekmīgākie tūlīt varēs stāties darbā. Priekšroka būs valodu zinātājiem; Apmācības : pa-
māksks galerijā
(Pārnesums no 5. Ipp.)
Pastāvīgā kollekcijā ir ap 30.00& priekšmetu. Galerijas nolūks ir izstādēs iepazīstināt apmeklētājus ar klasiskiem un moderniem mākslas darbiem.
Toronto Mākslas galerija ir !ari galvenais mākslinieciskās izglītības centrs, tā dara šinī laukā daudz, varāk nekā kāda cita izglītības iestāde. Tiein, kuriem ir interese ua arī dāvanas,, tā sarīko gleznošanas un tēlniecības kursus —- bērniem un pieaugušiem, pratējiem un iesācējiem. Pārējiem apmeklētājiem ar interesantām lekcijām un filmām iJar mākslu ar lietpratīgiem paskaidrojumiem tā atver durvīs-uz jaunu Vai maz pazīstamu pasauli— mākslu. f . A. Bula
Špoŗta red, G. Gssbiņa vadSsē.
KO ETLIJS REDZĒJA MASKAVA?
ey ENIJUS STARP VAŠlNGTOOT^ ZVAIGZNES DĒLS OTHĀ PASAULES KARĀ CĪNĪJIES HITLERA ARMIJA
PRET BOLŠEVIKIlEM
3.
Varbūt nav sagadīšanās, ka biju-Sais britu premjprs Klements Et-lljs Ķīnas apmeklējumā vispirms aatlcies ar ču En Laju, šo Ķīnas sarkano zvaigzni, lai tikai pēc tam 4r savu delegāciju apmeklētu Mao Tse Tungu. Ķīnā slēpjas milzīgs spēks. Kremlis zina, ko nozīmē 56 gadus vecais diktators ču En Lajs, kas valda pār 460 miljoniem ķīniešu, un kura ciltsvārds sniedzas Joti tālā pagātnē — līdz 1027. gadam pirms Kristus. Viņš nepieder pie vasaļiem, kam Kremlis no acīm spētu nolasīt katru vēlēšanos. Staļins viņam nav uzticējies, neuzticas arī Maļenkovs.
Kad 1945. gadā ASV uz Pekingu šūtija ģenerāli Maršalu, lai samierinātu Čangkaišeku ar komunistiem, Cu En Lajs bija gatavs saprasties ar amerikāņiem, negribēdami tomēr atzīt savu pretspēlētāju Čangkaišeku. Tikai ar amerikāņu dolāriem iespējams atkal izdziedināt Ievainoto un izbadināto Ķīnu ~ domāja Cu En Lajs pirms deviņiem gadiem. Kremlis ir pārliecināts ,ka ču, starplaikā kļūdams ministru prezidents un ārlietu ministrs ,tāpat domā vēl šodien. Zenēvas konferencē ču ar savu diplomātisko uzstāšanos iznāc'a pasaules priekšā. Atpakaļceļā viņš apmeklēja Mahatmas Gandija kapu Jāundelhijā. Lempīgais uzvalks.
ko Maskava pasūtinājusi komunistiskās Ķīnas zvaigznei, ču En Laja acīs ir tikai neveikla uniforma. Šinī tērpā viņš tagad nostājies starp Vašingtonu un Maskavu.
BĪSTAMA UN GUDRA GALVA
Čangkaišeks kādā intervijā par Cu nesen izteicies: „Viņam ir spējīga, bīstama un gudra galva". Absolvēdams kādu amerikāņu augstāko misionāru mācības iestādi Tjent-sina un iegūdams tur rietumniecisko izglītību, jaunais Ču Vairākus semestrus pavadā japāņu universitātēs. Atgriežoties Tientsinā, ču pieslēdzas kādai revolucionārai studentu grupai uji kļūst par sefredaktoru šīs grupas laikrakstam. Tad par kādu studentu demonstrācijas organizēšanu viņš nokļūst cietumā, kur iepazīstas ar cietumnieci studenti, ko vēlāk apprec.
Tad ču aizceļo uz Franciju, kur studē divus gadus, brīvlaikā strādājot Francijas ogļraktuvēs. Pēc tām vairāl^us semestrus vēl studē vācu universitātē Getingenā. Viņš studē Eiropas vēsturi un valodas, ēd kādā vācu pansijā rīsu ar sīpoliem un mīlē kādu vācu meiteni.
Viņam p'aliek Vācijā dēls, ko audzina 18 gadus vecā māte ~ istabene, bet pats Ču ir kādus pāris gadus atkal pazudis. Domā, ka viņš šos gadus uzturas Maskavā, kur
iepazīstas ar komunistu Valdīšanas paņēmieniem.
SAKARNIEKS STARP r ■AUSTRUMIEM UŅ RIETUMIEM -
Atgriežoties dzimtenē Ču En Lajam: par iej aukšanos nemieru rīkošana draud nāves sods" un viņš aizbēg. Par Cu galvu izsola 80.000 dolāru. prēmiju. Bet viņš uzpeld atkal Ķīnas - Japānas kara laikā, kad Ķīnas komunisti un nacionālisti dibina kppīgu fronti pret japāņiem. Japānas - Ķīnas kara laikā uzliesmo asiņainas cīņas starp komunistiem un nacionālistiem, ču Eu Lajs līdz pat Japānas kapitulācijai visu laiku atradies kā sakaru uzturētājs starp komunistiem, na-
cionālistiem un rietumniekiem. Viņa galvenā darbība pastāvēja kāda modus vivendi atrašanā starp čangkaišeku un Mao Tse Tungu. Par saprašanos -iestājās arī amerikāņi. Viņu pēdējais mēģinājums bija ģenerāļa Maršala sūtīšana uz Nankingu 1945.; gada decembrī.
Gandrīz veselu gadu turpinājās sarunas,: kas palika tomēr nesekinī-ģas, bet komunisti *ar tp ieguva dārgo" laiku. 1946. gada novembrī, kad starp čangkaišeku ūn^Mao kar raspēku atkal uzliesmoja niknas cīņas, čangkaišeks un feu En Lajs redzējās pēdējo reizi. Dažus gadus vēlāk Čankš aizbēga uz Formozu, betču kļuva- par pirmās Ķīnas komunistiskās valdības ministru prezidentu un ārlietu ministru.
ČU EN- LAM . «ĢIMENES SAITES" VĀCIJĀ
Ču Ŗn Lajā tagadēja sieVa^ agrākā politiskā cietumniece, kļuvusi par ķīniešu komunistisko sieviešu
Sarkanās Ķīnas diktators ču En Lajs ar savu dēlu Kiino —-
vadītāju. Viņa droši vien nezina, ka viņas vīrs Ču savos Vācijas studenta gados Getingenā 'atstājis dēlu, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījies Hitlera armijā pret boļševikiem un kritis 1944. gada 4. februārī Austrumprūsijā. Bet Ču En Lajā „ģimenes saites" Vācijā ar to nav beigušās — viņš sen jau kļuvis vectēvs mazdēlam Vilfrīdam. Tagad viņš par to zina varbūt tikpat maz kā viņa tagadējā sarkanā šieVa Teng Jing čau. Getingenas parkā aug kāds koks, kura mizā vēl šodien redzama virkne pniešu rakstu zīmjU; Tās pirms daudziem gadiem tūŗ iegriezis čuEn! Lajs, sapņodams par nākotni ar savu vācu meitēni Kunigundi.
/ :čUEN LAJAM-NEflC;: .
Kādas dom'as un pllāni; pašlaik perinās sarkanās Ķīnas ministru prezidenta un ārlietu ministra bīstamajā galvā? To nav izdibinājis arī Etlijs,iet:<audōt pēc karstās vannas kokteili ČuEn Laja krāsainām ugunīm apgaismotajā viesību zālē. Kurp ču aizvedīs 460 miljonu ķīniešu, kas tagad saņem Maskavas skolu? Vai viņi izvērtīsies par „lielo draudu" Eiropai ūn visai Rietumu pasaulei, jeb vai tas būs drauds arī pašai Maskavai, ja sar4 kariā Ķīna sāktu iet separātus ceļus? Maļenkovs ču Eņ Lajam neuzticas vēl šodien, jo Kremlim nepatīkami piedzīvojumi bijuši jau ār Tito. Bet Ķīna nav Dienvidslāvija, unfetāš miljonu priekšgalā pašlaik ir varmāka, kas pārzina tikpat labi Eiropu kā Āziju.
MŪSU ^ALDA TENISISTU . ■ : V • 'pANAIOJMI NIAGARĀ ^ ■
Gadskārtējās centrālās Kanādas atklātās galda tenisa meistarsacīkstēs, - kuru dalībnieku vidu bija daudzi ievērojami ASV spēlētāji, cīnījās arī Kanādas latviešu spēlētāji/----^^
Neveiksmīgs bij'ā ^ mūsu galda ^tenisistu starts vīriešu vienspēlēs, kurās uzvarēja tagad Toronto dzīvojošais bij. čechū internacionālais spēlētājs Marinko. Taču gandarījuma turnīrā triumfēja latvieši finālā sacentās M.Žulps ar I.. Kūlīti. Pārākais bija Žūlps — 21:16, 21:15.
Vīriešu divspēlēs līdz pusfinālam aizkļuva Kūlītis — Cīrulis, bet tur zaudēja.
Sieviešu, vienspēlēs startēja mūsu spēlētājas Kāpostiņa un Ādmi-ne. Admine zaudēja ceturtdaļfināla, bet Kāpostiņa iekļuva pusfinālā, kur tai bija jāatzīst^ uzvarētājas amerikānietes Neubergeres 3:0 pārākums.
Sieviešu divspēlēs Kāpostiņa -r-Admine; zaudēja finālā 1:4.; i
Jauktās divspēlēs Kāpostiņa — Žulps, Ādmiņe amerikānis Mey' ers zaudēja pusfināla spēles.;
•Spēcīgajā konkurencē mūsu spēlētāju panākumi uzskatāmi par ļoti labiem.
. . CEĻOJOŠA. BALVA ■■ ■ KANĀDAS; LATV.. FUTBOLA ■ .■ MEISTARVIENĪBAI ■;
Kanādas latviešu futbola niei-starvienīb'ai ceļojošu balvu dāvājis būvuzbēmējs Mūrmaniš. Balvā kāries tās vienības īpašumā, kas .to izcīnīs 3 reizes. Balvu meistarvie-nībai pasniegs pēc šī gada izšķirīgas spēles sestdien, 30. oktobrī, pīkst. 3,00Greenwood parķa laukumā.
:: pm JUBILĀRI' • ■
šinī vasarā uz iS gadiem futbola laukumā atskatījās divi Toronto latviešu futbola vienpadsmitā neiztrūkstoši dalībnieki — Arturs Alk-, sriis (TLSK) un Ēriks Bušs (DV).
Abi savas futbolistu gaitas sākuši 1939. gadā Rīgā. Alksnis spēlējis ASK -zēnu līgas vienībā, kas toreiz bija Rīgas meistars, bet Bušs LĀŠ; Alksnis savas gaitas tur-
Nākošā rakstā Mao Tse TuEgis.:
.Satakšspās as*
pinājis jaunatnes vienpadsmitā, bet Bušs Amatierī. Abi rosīgi bijuši ari Vācijā un Anglijā, no kurienes ieceļojuši Kanādā.
Tagad abi ir Toronto latviešu vienpadsmitā balsti. Aļksnis_, spēlējot, kreisā ^aizsarga posteni, sevi apliecinājis par labāko vienpadsmitā aizsardzības rindās, kamēr Bušs, kas spēlējis centra un citu uzbrucēju posteņos, ir pats ātrākais vienības vīrs, arī veiksmīgākais vārtu guvējs. Viņa skrējienā raugoties, šķiet, Bušs biitu teicams spēks mūsu'vietējo sprinteru rindās.
Labas sekmes arī turpmāk!
: BAUDZAŠ 'INTERESANTAS
sacensības:" . .
. ■: l!nEDĒĻAS:NOGALĒ :
Sis nedēļas nogalē Toronto būs daudzām interesantam sporta sacensībām. Sestdien, 30. oktobrī tās ievadīs
meistarības spēle starp Toronto un TLSK viefiibāmj kas notiks
pīkst. 3.00 Greenwood parka laukumā. Pirmā spēlē, kā zināms, 'ar 1:0 veiksmīgākais bija TLSK vienpad-smits, un šai spēlei jāizšķir jaunā meistarvienība,
Fedējās vieglatlētikas sacensības notiks svētdien, 31. oktobrī, pīkst. 11.00 Bīča laukumā, kur mūsu vieglatlēti vēl centīsies pārsniegt vienu otru šajā vasarā spēto rezultātu.'
, : r-:'^-;:®V basketbolisti līgas spēles, ievadīs svētdien, 31.. oktobrī, pīkst. 2.O0 St. Vlads zālē, 400 Bathurst St., kur Vanagu pretinieks! būs pagājuša gada Bathurst Gommunity līgas meistarvienība..
- - - "^Balt-ieir— briti ■ būs' visai interesanta futbola sa* censībā svētdien, 31. oktobrī, pīkst. 3,00 Greenwood parka laukumā. ■"Baltiešu vienība sastādīta no visu triju tautu labākiem futbolistiem,'kuru vidū arī četri latviešu, vienpadsmitā spēlētāji — Alksnis, Bušs, Hercbergs un Kudrašovs. Šķiet, arī igauņu K'aleva vienpadsmitā spēlējošais mūsu tautietis Ķajaks būs sastādītās rindās. Ka-jaks gan pagājušās nedēļas nogalē savainots. Britu vienība komplek-tēsies no senioru līgā spēlējošiem, britu tautības futbolistiem.
Sacīkstes ieņēmumi par labu plūdos cietušiem.
■TRENIŅI ¥MCA'ā -
.€l Latviešu TMCA's kārtējie basketbola treniņi notiek sestdienās no pīkst. 5.15. (Bez tam vingrotavas: basketbolam pieejamas ikvienam arī pirmdienās no pl. 3.00—6.00^ otrdienā no 3.0&—10.00, trešdie-nāk rio 3.00—7.00, ceturtdienās'no 3.00—10.00, piektdienās no 3.00— 8.00 un 9.00—10.00, bet sestdienās no pīkst. 1,30—10.00.
Visi latviešu VMCA's basket-bolisti tiek lūgti neiztrūkstoši ierasties sestdien, 30. oktobrī, pīkst. 5.15 Centrālās TMCA's vingrotavā uz kārtējo treniņu. Kārtējie treniņi volejbola notiek divas reizes nedēļā, trešdienās no pīkst. 7.00— 9.00 un sestdienās no pīkst; 2.00. Treniņi svaru celšanā notiek trenera A. Ķārkliņa vadībā četras reizes nedēļā, pirmdienās, trešdinās un piektdienās no pīkst. 8.00— 10.00 vakarā, sestdienās no pīkst. 2.00 p; p.
ŅUJORKAS FUTBOLISTI ■ ' ■'■ SĀK SPĒLES
• Ņujorkas latviešu futbolistu vienībā LATVIANS Eastern District'a līgā uzvarēja pirmo spēli pret Jon-kera itāliešiem 3:2 (3:2), bet zaudēja pret Ņujorkas itāliešu vienību 2:4 (1:1).
ŠACHS MONTREALĀ , Montreālas latviešu sporta kluba šacha sekcija uzsāka savu darbību 17. 10. 1955. gada meistarības turnīram jau pieteikušies 11 šachisti, šogad izcīnīs ceļojošu balvu, ko dāvā sudrabkalis — Vīndedzis. Meistarsacīkstēs sāksies 31. oktobrī sekcijas Vadītāja A. Grebļa grāmatnīcas telpās, 2219 Prud'home Ave., Apt. 9. Bez ceļojošās balvas vēl paredzamas S atsevišķas balvas. I Pie sekcijas vadītāja ir dabūjams ūnpasūtināms žurnāls „ša-Pasaule".