. 5 ^
li:-
iL A ir ¥1 A
LATVIJA
Ienaidnieki grib mūs iznicināt
Draugi grib mūs asimilēt
Bet mēs gribam palikt latvieE
Arcbibiskaps T. GRlNBERGS
AkTīVITATI!
Prof. A. Dreimanis
No 30. oktobra lidz 8. novembrim KAnadas latvieši pārvēl savas cfjtitralās organizācijas, LNAK. padomi nākošiem divi gadiem. 49 kandidāti ir vēlēšanu :sarakstā, un 26^ no tiem ļr tādi, kas nav pašreizējā padomes sastātā, Tātad ikvienam balstiesīgamKahar das latvietim ir iespēja izraudāt ne vien tādus pārstāvjus, kas atbilst viņa uzskatiem, bet pat izvēlēties gandrīz pilnīgi jaunu ro^omes sastāvu, ja viņš ir neapmierināts ar līdzšinējo;
Ieteikumi par pabalstu un aizdevumu piešķirsam iniralidiem — ģimenes mājiņu cēlējiem
18. un 17. oktobri Herfordā lalviešu 323. transporta cienības mītnē notika pirmā pārvēlētās DV Rietumvācijas valdes sēde. kurā piedalījās visi valdes locekļi, kā arī revīzijas komisijas pr-dis Ž. Jahsons un sekretārs J. Priedīte. Sēdes darba kārtības galvenā daļa bija veltīta noteikumu izstrādāšanai pas pabalstu un aizdevumu piešķiršanu invalidiem — ģimenes mājiņu cēlējiem, kā arī Jautājumiem par Bērzaines saimnlecīŗ^ bas ēkas pārb\ivi un mītnes izveidošanu par atpūtas namu.
Pieņemtie  noteikumi  paredz, ] čību latviešu grāmatu apgādiem
m laru, uz kura sals
■•V
Trešdien, 1954. gada 3. novembri
ĢENERĀLKONSULS
LA redōkclja saņēmusi no DY CV Vācijā informāciju, ka veļ smagu akmens ce]ā iesāktajam apriipes d/irbam. Izrādās, kā jaia vairākkārtīgi konstatēts, ka atsevišķi cilvēki Vācijā apļanigi sagrozot patiesos apstākļus, mēģina „organizēt" sev apriipi, raidot siedotājog neuzticību jjret. ap rūpes orgamzācijiiiii.
ka pabalsti un aizdevumi izsniedzami kara invalidiem, kuru invaliditāte nav mazāka par 50%, pie tam  smagākajiem dodama
Latvju grāmata, Imanta un Ziemeļblāzma, kā arī I. Munksgaar-da kundzei Kopenhāgenā par grāmatu ziedojumiem aprūpējar
Tā DV apatperspnu rokās nokļuvusi l|āda Memingenā dzīvojošā invalida Kārļa Ašmaņa uz Austrāliju rakstītā vēstule, kurā viņš, starp citu, raksta:
„Ne no vienas organizācijas palīdzību nesaņemu, ne no baznīcas, nedz arī no „Daugavas Vanagiem", šeit' mūsu nometnē veseli, darba
priekšroka. Vienai ģimenes mā-miem Vācijā. spējīgi DV biedri saņem regulārus
jiņai var piešķirt ne vairāk par!   V'alde konstatēja, ka pēdējā lai- mēneša pabalstus,' bet tikai ne es
DM 5000. No šīs summas atseviš-, kā DV biedru aprindās notikuši ar saviem maziem,bērniem. Bieži
kos gadījumos vienu -da]u (ne- ļ vairāki morālas dabas pārkāpu- lasu laikrakstos, ka Austrālijā in^
Zinu, kā ir simtiem tautiešu, kas, teiks: „Lāi jau balso tie, kam interesē tas saļbiedriskais darbs! Nedz man ir laika, nedz intereses, un nepazīstu arī vairumu kandidātu!" Pēdējam iebildumam var atbildēt vienkārši: atstājiet likai tosi kurus zinātr Pārējie, domāju, neļaunosies, ka viņus kāds svītros nepazīšanas dēļ.
Kas attiecas uz otro iebildumu, tad to varētu izteikt arī strupāk; „Kas man daļas!" tomēr latvietis, ja viņš vēl tāds Ir savā sirdi, nevarēs 'ar skaidru sirdsapziņu teikt, ka viņam nav nekādas daļas pār tp, kāda ir mūsu pašu centrālā organizācija. — Neatkarīgi ņo tā, kāds būs ievēlēts LNAK padomes s^astāvs, kā tā darbosies un kādi būs tas turpmākie statūti — mums visiem jāapzinās, ka Kanādas valsts iestādes ' un arī citi valstsvīri vērtē mūsu spēku pēc tā, cik un kā latvieši darbojas sava centrālā organizācijā. Vienalga, kā mēs paši vērtējam ĻNAK,
Kanādas valsts iestāžu acīs tā ir Kanādas latviešu centrālā organizācija, tā ir mūsu, latviešu, grupas kopības un Vienprātības (Vai arī nevienprātības un vienaldzības) demonstrējums. Jo lielāks ir tās padomes vēlētāju skaits, jo lielāks svars būs latviešu grupai Kanādā, Ar izkaisītiem vieniniekiem neviens nerēķināsies,^ bet ar lielu pulku gan. To zinā arī Latvijas ūn latviešu nelabvēli un ienaidnieki, ķas labprāt redzētu mūs sašķeltus un katru atsevišķu latvieti ierāvušos savā vientulībā. Nedarīsim viņiem to prieku, bat parādīsim savu spēku, savu skaitu! Vācijas latvieši to parādīja pirms viena mēneša — Latviešu centirālās padomes vēlēšanās piedaloties pāri par 4000 tautiešu, tas ir ap 85 proc. no visiem, balstiesīgiem. Nepaliksim mēs kaunā šeit, Kanādā! Piedalīsimies aktīvi arī savas Kanādas latviešu centrālās organizācijas. Latviešu nacionālās apvienības Kan'a-dā padomes vēlēšanās! :
šķiramās , drīkst .pārsniegt: 3.000 DM, pie lietojot .visstingrākos   līdzekļus, Tadel, mīļo, brālīi, ja Tev kādreiz kam pabalsta daļa šajos gadīju-lvainīgo izslēgšanu no brģanizāci- kaut kuŗ prasa, lai Tu.ziedo Vāci-mos. paredzēta līdz iOOO DM. Pav' jas -iesķ^      Valde nolēriia pub-balstu   piešķiršanā,   valde   dos licēt presē invalida Kārļa Ašma-priekšrokii tieņi invalidiem, ļkašņa vēstuli/ ko; pēdējais rakstījis
mos. Katrs viņa līdz mums nonākušais lūgums līdz šim ticis ievērots. Ir zināms, ka arī pašpalīdzības fonds viņu atbalstījis. Te jāpiezīmē, ka minētie pabalsti nekādā ziņā nav visi, ko K. Ašmaņis saņēmis. Pēc DV Memingenas nodaļas informācijas viņa 1953. gada Ziemassvētku velte sasniegusi vairāk simtu dolāru, kas sūtīti pateicoties viņa vārda publUtācijai kādā laik-; rakstā.
Tā lieku reizi aprūpējamais zāģējis to zaru, uz kura viņš pats sēž. ^ " ■ . :■'
Simpsons aivērs nodaļu
Ir.
Toronto, teL GE 2707 IH 3>ANF0RTH AVI
KONSULS
mis
8210 VICTCJRIA AVE. AFIT. lONTBMLA, P.^,
KAS LABĀK?
LA 85. n-rā jūsu korespondents Cap-Cap raksta,,kā latvietes va-
rot pazīt ņo tam,
ka tās staigājot
jā palīkušiem un vispār trūkumcietējiem, lūdzu, neziedo ne pensa, jo tie, kuriem palīdzība vajadzīga, to
DV VALKAS NODAĻAS SEPTIŅL^^^ Nodaļā vel ir 58 biedri
ģimenes mājiņā vai dzīvoklī ap- savam brālim Austrālijā, apzinīgi nesaņem, bet visa saziedotā
ņemas uzņemt arī kādu citu lat-'mēļodams un sniegdams nepatiesin^^ aiziet : „Daugavas Vanagu"
viešu kāra invalidu, kā arī. vi-ļsas ziņas par apnipes līdzekļu sa^ un tie ir tik basiem tiem, kam ģimenes ar 2 vaiUāles kārtību Vācijā.
Lai gan Beļģijā aiz dzeloņstieplēm dibinātās^ Daugavas Van^agu •rganizācijas biedri un pagaidu valdes locekļi bija no gūsta atbrīvoti un atradās Vācijas nometnēs, tomēr īpatās okupācijas varu urt ŪNRRA's nostājas dēļ organizācija atklātu darbību varēja uzsākt tikai 1947. gada beigās. Angļu josla pirmo nodaļu nodibināja majors V. .Hāzners Klaustāles - Gellerfel-dāt invalidu namā 1947, g. 13. decembrī. Kā pirmo amerikāņu joslā
— Vircburgā; 1947. g. 26 oktobrī
— nodibina majors Ed. Stīpriieks, bet kā otrā DV nodaja savu darbību tā paša 30. oktcfbfī sāk VALKAS nodaļa Nirnbergas — ..Val-kas" ņometnē.ļ
Nodaļas dibināšanā piedalījās 50 bijušie cīnītāji, ievēlot pagaidu valdi šādā sastāvā: y. Reimanis, N. Ļēčmanis, V. Laugals, :A. Līdacis un J. Bērziņš,kas 9. novembra sēr dē par pirmo nodaļas valdes pŗ-di izrauga vltņ. V. Reimanis Jau'pa-
: šā. sākumā valde attīsta ļoti rosīgu datbīDu, kās izpaužas, apzinot invalidus, bāriņus un pusbāriņus», vācot ziedojumus, rīkojot referātu vakarus, piedaloties lielās „Valkas" nometnes sabiedriskajā dzīvē. Tā arī enerģiski iestājas pret invalidu un karavīru- diskriminēšanu . (leģionāri mūsu nelaime, un lāsts"), ķo atļāvušās dažas nometnes oficiālās amatpersonas. Visumā no^ metnes tautieši organizācijas mērķus izproļt un ir ļoti atsaucīgi arī materiālā plāksne — īsā laika (apmēram 6 nedēļās) tie ziedo invalidu un bāriņu aprūpei lielākus vairumus drānu, apavu, grāmatas, kā art 15.499.00 H-markas. Jāpiezīmē,   ka  pretēji  angļu joslas
. praksei, kur. no gūsta atbrīvotos karavīrus uzņēma nometnēs un deva to pašu aprūpi, kb pārējiem DP, amerikāņi karavīrus neuzņēma un tiem bija jāpārtiek no ļoti plānajām vācu pārtikas kartītēm. Tādēļ arī nodaļas valde sevišķu uzsvaru ■lika līdzekļu vākšanas akcijai, k» ļoti sekmējās. Šinīs,i.bij. karavīriem tiķ shiagajās dienās, radās tradi^ cionālā draudzība: starp Dv un mū-
su sardžu un darba rotāņi pie amerikāņu armijas, kas arī vēl šodien iŗ jo cieša: jaundibinātā „Viestu-ra", rotā Nlimbergā (komandieris E; Caune) bijā pirmā, kas sniedza nodaļai resp. invalidiem lielu materiālu, atbalstu. ^
Nodaļas darbība strauji izvēršas plašumā: līdzekļu iegūšanai atvēra klubu, grāmatriīcu un izdevniecību. Pļēdējā, starp citu, izdeva Z. Mau-riņas grāmatas „Spīts" un „Sirds. mozaīka". — Kad sākās emigrācija, nodaļas biedru skaits sasniedz gandrīz 150. Līdz 1948. gadam nodaļas biedri ir, ar nedaudz izņēmumiem, tikai .'fc-lj. karavīri. Sākoties tālākai emigrācijai, biedru skaits .saplok, bet 1949. gada septembra beigās, kad likvidē „Valkas" nometni, nodaļas biedru lislākā daļa top pārcelta uz Ulmu. Pēdējie Ul-mā atjauno nodaļas darbību un nolemj paturēt nodaļas nosaukumā Valkas vārdu. Ūlmā ierodas lielāks skaits Daugavas Vanagu np likvidētās Eslingerias nometries, tā kā drīz nodaļā ir atkal'ap 100 biedru. 1950. gadā, pēc IRO likvidēšanās lin - latviešu iesaistīšanas vācu saimniecība čeļū uz Daugavas Vanagiem" atrod tautieši, kas līdz šim b'ja stāvējuši malā.; .
Šobrīd, kad tautieši. Ulmā izmēr tāti divās baraku novietnēs un daļā dzīvo priVāti ,nodaļā, vēl ir 58 biedri. No dibinātājiem tikai 2 — V. Knūfs un E. Lēmanis. Nodaļa joprojām ir aktīva sabiedriskajā dzīvē, turpina darboties arī grāmatnīca; Tagadējā, valde (skat; uzņēmumu) par svarīgāko uzdevuinu spraudusi latviskā gāra saglābšanu un. aprūpes jautājumu. Līdzekļu trūkuma dēļ nodaļa savus pastāvēs: šanas svētkus neatzīmēs, bet tā bū's pateicīga bijušiem biedriem aizjū-rā, ja tie Sāvu pirmo nodaļu atcerēsies ar kādu ziedojumu naudā vai graudā,: lai, Ziemassvētkos varētu sarīkot eglītes vakaru nodaļas invalidiem un bāriņiem. Tos ar 'pateicību saņems nodaļas invalidu sekcijas Vadītājs V: Ķnīits ((14a) Post LEHR ueb. Ulm/Do., Oberer Eselsberg).     ■    Juris Cauksturis
vairāk bērniem. Aizdevuma āt- ļ'No: ASV Augustdorfā saņemtās maksā kārtojama ār regulārām L. Liberta, J. 'Gaiļa un E, Ķal-mēriešmāksām un tie :n6drošiņā-' mes gleziias atļāva izlietot valsts mi pret obligāciju.. Gadījumā, jā svētku sarīkojumam paredzētajā neparedzētu apstākļu dēļ īpašums izstādē Kaizerslauternā^^ 5 gadu laikā pēc pabalsta saņem- tās nosūtīs uz."Bērzaini; Invalidu šanās tiek pārdots, j āatmaksā. ne mītnes' vajadzībām nolēma iegā-vien aizdevuma, bet arī pabalsta daties televīzijas aparātu; , ; veidā izsniegtie līdzekļi. Lūgu- Valde vienojās/ka Suffp'māķ DV mi, kuros minēta lūdzēja inva-Jj informācijas nozari vadīs Ķ. liditātes pakāpe, ģimenes sa-,Augsikalns/ sporta -nozari ^ J. stāvs, materiālie apstākļi, kā arī, Cīrulis, bet jaunatnes uri kulti--sīka informācija par plāniem un ras nozari — V. Haznērs. līdzšinējo veikumu ģimenes mājiņu celšanā, jāiesniedz ar vietējo nodaļu starpniecību DV Rie-. tumvādjas valdei līdz š.g. 1. decembrim. Noteikumu pilns teksts, kas nosiitīts :arī DV ASVr Kanādas, Austrālijas,: Zviedrijas uti Anglijas zemju valžu akceptam, Rietuinvācijā paziņots visām nodaļu valdēm. Lūgumus izlems nākamā DV^ Rietumvācijas valdes sēdē^. kās, cik paredzarhs, notiks Bīlefeldē decembra sākumā.
Jautājumu izkārtošanu attiecībā už Bērzaines saimniecības ēkas pārbūvi atpūtas • mītnes vajadzībām ■ nzņēmās valdes ■ pr-ža y., kapt. J ■ Žēgners. Tā kā vairāki Memingenas neredzīgo kopas dalībnieki iesnieguši lūgumUs pēc pabalstiem ģimenes mājiņu būvei, valde nolēma: apturēt pilnsapulces^ lēmuma īstenošanu par DM 10.000 piešķiršanu DV Memingenas nodaļai neredzīgo darbnīcu telpu ierīkošanai. ,
Izsekojot Bērzaines apsaimniekošanās rezultātiem, valde atzina, ka turpmāk novēršamas līdzšinējās piemaksas apm.- 300 DM mēnesī. Tādēļ tās dārz-. un lauk.^ saimniecībai izmantojamā zeme, kā arī daļa augļu dārza izrentējama'.. Rentnieka 'rīcībā valde .nodos arī. sairrinieclbas dzīvo un nedzīvo inventāru.'
Kasieris. A.Mežals ziņoja^ ka invalidu nama :fonda.līdzekļi, kas līdz šim atradās t.' . -..Šperkcm-tā,''^tagad atbrīvoti; Ar „špēr-konta" operāciju DV Rietumvācijas valdei izdevies paliēlinā.t invalidu nama fonda līdzekļus-par apm; 112.000 DM. — Valde pie-: šķīra pabalstos uņ aizdevumos DM 750 un. nolēma izteikt patei-
gātj, ka par to naudu pērk c|(ikādas cimdus. To pašu dara arī ev. - lut. draudzes valde.' Drēbes, kas tiek sūtītas mums visiem; tiek pa klu-sani sadalītas personiskiem drau-, giem, bet kad kāds pret to .ceļ iebildumus, tad to vienkārši nolamā pār komunistu."
Palūkojoties Ašmaņa aprūpējamā kartītē, redzam, ka viņš līdz šai dienai pabalstos no DV org. saņēmis nauda DM 306.00, pie kam pabalsti piešķirti kāzu, kristību, sievas slimības, un svētku gadīju-
DV Valkas nod, (Ulmā) valde. Pirmā rindā m kr.: Vanadžu seķc. sekretāre mag. iur. B. Blūmentāle, nod. valdes pr-dis Dr. H, Skudinš, Vahādžu pr-ce L Knūte, Otrā rindā (no kr.): mantz.A.čēžis, kasieris V^ Ķņūis> sekretārs V. Pomelhieks >ņ pr-ža vieni Ed. šveicers
Hamiltonā pēdējos divus mēnešus ļoti lielā steigā un ar aptuveni 500 strādnieku piedalīšanos,* neskaitāmiem „bagariem", „plame-riem un zemes līdzinājamām .mašīnām, veic lielā ceļamā Simpsoņa preču un modes nama būves darbus, šis nams atradīsies jaunpro-jektētā tirdzniecības centra vidū, kas tiek veidots uz bijušā Hamilto-
nas žokeja kluba laukuma. Simpso- duma, kad ikviens varētu pēc sa-
nekoptiem; matiem. Nu, tad gan ' varu teikt tikai vienu — ameri--kānietes .nešaubīg;i var atšķirt no. citu tautĀbu sievietēm ar'to, ka tās staigā ar sprunguļos ievīkstītiem matiem pat pa ielu līdz pusdienas laikam. .
Emīlija C, Toronto
KĀDĒĻ UZTRAUKUMS?
Latvijas Anierikā 78.. n-rā abo-: riente -K. D.' Kanādā sūdzas, ka kādas latviešu draudzes Dāmu komitejas priekšniece^ aizliegusi kādai draudzes loceklei nolikt ziedus uz altāra, kaut gan mācītājs to atļāvis, un arī Latvijā bijis līdzīgs paradums,. No savas puses gan varu teikt, ka tāda para-:
na jatinceltnes būvdarbi pavirzījušies tik tālu, ka jau 17. novembrī paredzēta šī preču nama atklāšana. ^ īpatnējākais ir tas, ka šis preču nams nebūs ielas malā vai kādā stūrī; bet liela laukuma vidū, kas sasniedzams vai nu pa Barton vai Kenilvorth ielām. Tas nozīmē, ka apkārt visam lielajam preču namam ir neierobežotas mašīnu par-košanas iespējas. Visā tirdzniecības centrā paredzētas kādas 5000 mašīnu parkošanas vietas, bet aptuveni rēķinot, liekas, ka pie Simpsoņa preču nama būs vietas vismaz 20C'P mašīnām. Jaunais Simpsoņa preču nams atrodas Hamiltonas austrumu daļā. Līdz ar šī nama atvēršanu ļoti daudzi auto īpašnieki savus iepirkumus izdarīs tieši tur, jo nevar pienākt tāds stāvoklis, kad nebūtu kur novietot auto, turpretim pilsētas centrā sestdienās nemaz nav ko domāt par mašīr nas noparkošaflu. ^.
Jaunajā preču namā nodarbinās ap 1000 darbinieku, kas jau pa lielākai daļai ir pieņemti, un daļa atrodas vai nu kursos, vai strādā pie sagatavošanas darbiem. Darbinieku vidū ir arī laba tiesa laļ;-, viešu. I. G.
Māsas īrēnes
Atcerēsimies trūkumcielēļus Zīemassvēlko^ ZIEMASSVĒTKU ĀRTAVAŠ^^^
var iemaksāt Latvijas Amerikā kantorī vai pies'ūlīt pa pastu 123 Huron St., Toronjo. Ont., ar atzīmi ■^Ziemassvētku artava
„The ģood Neighbour", •izdevums, kaš veltīts jaunajiem ieceļotājiem .Austrālijā uii iznāk Ķan-berā, 6. numurā. pastāsta - par, latvietes IrēnesDankeres panākumiem vainagoto ceļu, ievietojot-an uzņēmumu. Raksta ievadā pa-Ķt&stīts,: ka divos Austrālijas apgabalos; jauriaustrālletes ieguvušas augstas .godalgas par māsu skolas beigšanu» un . Irēne Dankere atzīta: par. labāko praktisko masu n®. 16 kursu b:!iģušajām. Jāunaustrā-' lietes s'aņēmušas diplomus no Ziemeļu apgabala māsu skolās Beņdi-gā, un poļu izcelsmes māsā Ieva Fromm bez tam godalgu no Roval Adelaid slimnīcas par izcilām personiskām īpašībām. Abas 21 gadu vecās, jaunavas bijušās pirmās jaunaustrālieteš, kas saņēmušas godalgas uņ beigušas skolu aŗ tiķ izcilām, sekmēm. ; V
Tālāk atzīmēts, ka Irēne Dankere dzimusi Latvijā, un ieradusies Aiļstrālijā priekš 4 gadiem no pārvietoto personu nometnes Vācija, Pēc ierašanās. Austrālijā viņā nepārvaldījusi angļu valodu, bet tar gad to runājot tekoši. Māsa Dankere vēlēj usies kļūt par farmaceiti, tāpat kā viņās mātē, bet tagad viņa esot lainiīga māsas darbā. Viņas godalga ir „Morri3 Jacobs Me-morial", un tās pasniegšana bijusi viena bo izdilākām ceremonijām šinī gadā. Māsu direktrise. Ģ. Wil-līams no Bendigo slimnīcas pasvītroja māsas Danekres izcilās spējas, kās nodrošinot nākotni viņas profesijā. I. Dankeres pārraudzībā nodotā operāciju zāle. Tas esot pirmais gadījums, kad jaunākai māsai izrādītā tik liela uzticTb^a.
.0 18. novembra svinīgais akts ar koncertu notiks sestdien, 20.; novembrī, pīkst. 8 vakarā Centrālā rtechnikuma auditorijā, 275 Lippiņ-. cott ielā.
Aktu,atklās un svētku.runu teiks LNAK valdes priekšsēdis A. Sven-ne, pēc kam sekos kaimiņu tautu pārstāvju ūn citi apsveikumi. _: \\ Koncerta programmā paredzēts: kōmp. T. Ķēniņa ērģeļu solo, Izoldes Pulcinās - Baūmanes (soprāns) dziesmas, V. Pukata deklamācijas un Dainas koris, diriģentes Ērikas Freimanes vadībā.
sarīkojumi rīkojami lielākās .un piemērotākās telpās-.       ; y
Kad pulkstenis rādīja desmito šturidiij un gandrīz visas lozes bija -pārdotas, sākās griezties laimes jats.'^: • :
Neizņemtie laimesti saņemami pie draudzes mācītāj a A. Voitku-sambļi, un liamiltoniešu sniegu- sa, 87 Jakson .St. W., JA 8-2259, mu varētu atzīmēt kā vieiiu no:bet visi tiek'lūgti iepriekš sazi-veiksmīģākajiem. Ar lielu paš- nāties pa telefonu, aizliedzību lugas iestudēšanā pie- Līdz 15. novembrim neizņemtās dalījās no vienas ģimenes pat 3 mantas tiks uzskatītas kā -ziedo-locekļi — Vilki, atkal reiz aplie-, tas draudzei. Bazārs devis labu cinot, ka latvieši-- ir un paliek 'atlikumu — $461.24- par ko vi-„teātŗu spēlētāja tauta" — var- siem, kas pielikuši savu roku, būt vēl vairāk kā dziedātāju...' sirsnīgs paldies.. . J. G. ;Vidēji apmeklēto izrādi skatī-
tāji uzņēma ar atsaucību, pēc izrādes DV teātris Kanādā bija rīkojis viesiem vakariņas.
HAMILTONĀ i
^ Sestdien, 23. oktobrī Franču kluba tel{)ās notika Kristus ev.-lut; latviešu draudzes Dāmu kb-
: Rīcības komiteja ir rūpējusies ņiitejas ■ rīkotais pirmais bazārs, par plašāku; jaunatnes'iesaistīšanu •svinībās, paredzot latviešu skolas jaunatnei īpaši rezervētas vietas.
MONTREĀLĀ
% DV Montreālas nodaļās gada svētku sarīkojums ar Mārtiņa va-
vas patikas rotāt altāri ar ziediem, draudžu dzīvē Latvijā neatceros. Altāru rotāšanu katru reizi pārzināja kāda noteikta persona, kas bija arī atbildīga par to, ar ko un kā greznoja dievnamu. Domāju, ka arī minētajā gadījumā šis pienākums bijis uzticēts Dāmu komitejai kādēļ tāds uztraukums? . Draudzes dalībnieks J. Bo, Hamiltonā.
■■ V ■■■■■■■ .
PAPĪRU PLŪDI VA! NOLAIDĪBA?
Šodien tieši pirmajā LNAK vēlēšanu dienā man pastnieks pasniedza 7 garas aploksnes, vienu arī man. To nekavējoties atvēru un konstatēju, ka piesūtīti LNAK vēlēšanu materiāli. Gan par izbrīnu 3 reiz vairāk kā vienai personai vajadzīgs. Bez manis šeit dzīvo 3 latviešu ģimenes un viens vieninieks, kopskaitā 3 pieaugušie. Atskaitot mani, nevienam no pārējiem vēlēšanu materiāli nav piesūtīti.
Labu laiciņu gudroju, ko darīt ar tām 6 aploksnēm, kam nosūtī-ŗtājs ir LNAK, bet neviens nb saņēmējiem manā mājā nedzīvo. 2 -nekad nav dzīvojuši, 4 aizgājuši. jau 1952. gadā. Liekās vēstules ar atzīmi, ka minēto personu adre-. ses nezinu, iemetu pasta kastītē. Esmu tai pārliecībā, ka LNAK vēlēšanu komisija tās noteikti saņems, bet tikpat labi esmu pārliecināts, /ka, tās personas, kam vēstules bija adresētas, paliks bez vēlēšanu materiāliem, - jo — ja jau vēlēšanu komisijai nebija iespējams adreses uzzināt tepat pus gada laikā, tad jau 10 dienu laikā tas nemaz nebūs iespējams.
Ja jautājam kas būtu darāms, lai apvienības vēlēšanās tiktu piesaistītas pēc iespējas plašākas: tautiešu masas, mana atbilde ir iesaistīt apvienībā visas latvie-
šu organizācijas^ ko savukārt varētu, uzskatīt līdzīgi pašvaldī-: bām, kas kārtoja , uz vietas „slavenās" Saeimas vēlēšanas. Tās an gā.dātu par līdzekļu sagādi izdevumu segšanai, kā'arī par aģitāciju, Tā nebūtu „varas vīriem trimdā" pašiem jākāpj uz aģitācijas tribīnēm.
. Varu arī pateikt, kā tikt pie tautiešu adresēm.- Nepietiek ar
karu un dēju notiks -sestdien, 6. [telefona grāmatu vien. Jāiet cits novembrī, pīkst. 7.30 vakarā, 694 ceļš Toronto, te ir tāda liela.grā-Catheart St., GNR kluba telpās. • •' ni^ta, daudz lielāka par Mozus
Valstssvētku atceres sarīkojums notiks svētdien, 21. novembrī, pīkst. 5 pp. 220 Pine AVe, W.
Organizācij u un draudžu vadītāji, sabiedriskie darbinieki uņ ikviens tautietis aicināts atbalstīt šo svēt-.ku skaistāku izveidošanu. Pār ķāŗ-: tību aktā rūpēsies skauti un gaidas.
^ Baltijas tautu federācijas sieviešu padome rīko 28..novembrī pl. 5,30 Sv.- .'Andreja baznīcas telpās' sadraudzības, tējas vakaru ar referātu uņ priekšnesumiem. A. Gaill-te referēs par Latviešu sievietes, gara: dzīvi, paredzēti arī muzikāli priekšnesumi un visu triju baltiešu tautu literatūras Pāraugu lasījumi.
% . Pagājušā vasara Saulainē saucas E; Groskaufmaņa uzņemtā, krāsu filma, ko pirmoreiz demonstrēs Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas rīkotā draudzes vakara, kas notiks Sv. Trīsvienības baznīcā svētdien, 7. novembrī, pīkst.; 5,30 p. p.. Paredzētā koncertprogramma un kafijas galds. Ieejā pret labprātīgiem ziedojumiem, sākot aŗ 10.50. Atlikums par: labu Saulaines izbūvei. Visus, kas priecājas par Saulaines krāšņumu, : sarīkojumu apmeklēt laipni lūdz Sv. Jāņa draudzes dāmU komiteja.  ;:
# TLB sestdienas skolā, sakarā ar_ lielo skolēnu pieplūdumu šai mācifc.as.gadā un darbu paplašina-, sānos, skolas pārzines palīdzes pienākumus uzņēmusies skolotāja A. Mārtiņsone. Ģkolas pārzine visu skolas. pastāvēšanas laiku, - kā; zināms,, ir M. Matīsa.
Pagājušās nedēļas nogale tOr
Draudzes dāmas loterijai bija sa- (Higbschool telpās), vākušas iotī daudz vērtīgu priekš-    Svētku svinības ievadīs konsu-metu: -kā rokdarbus, traukus, u. c.'   ^ ^- Tomsona uzruna. Svētku
kopskaitā; 118 vinnestus. Bez šaubām, pa. starpām, bija arī mazāk
runu teiks inž. R, Putnaērglis. Koncerta daļā piedalīsies brīv-
vērtīgas mantas, bet visu ziedoto' !"^^^s^i"^sce Līna Karlsone un priekšmetu kopvērtība tālu pār-! igauņu piaņiste Dagmāra Kokke-sniedza par pārdotām biļetēm ie-!^- Sekos skolas; audzēkņu kora ņemto summu. Aptuveni rēķinot,) dziesmas un deklamācijas. Valsts vinnesti bija par apm. $500. Tā svētkusvinību noorganizēšanu kā 2 ned. pirms bazāra pienā.ca' ^^^^o ^'^ nodaļa ar MLPB; sa-bēdu vēsts, ka Juris Dzeguzē' un'^^^^ī^ā ar visām latviešu organi-Alma Skudra duetus nevarēs dzie-i^^'^ij^'^ Montreālā. . O. K.-dāt, tad neatlika, nekas cits, kā
robu programma aizstāt ar ko citu. Te laipnā kārtā māc. A..Voit-kuS apņēmās uzrakstīt bazāra va-^ karam piemērotu komēdiju vienās cēlienā. Tā kā laikā: bija^ pavisam maz, tad ari pats mācītājs ar visu savu ģimeni bija aktieru vidū. Ar E. Jfurševska laipnu, palīdzību ūn gādību desmit, dienu laikā luga bija iestudēta. Bazāra dalībniekiem luga ļoti patikā, jo tur bija iztirzātās iriūsdienās bēdas Un prieki, sākot ar latviešu namsaimnieku izrīcībām un beidzot, ar līgavu izrakstīšanu nb Anglijas. Lugai skatītāji sekoja ar lielu interesi un neskopojās ār aplausiem. Lugas prologu : nolasīja Ernests Jurševskis. Bazāra vakaru ar solo • dziesmām kuplināja Alma ļSķļidra-Ķārkliņa, pa-' vadīja Anna Medne-SilkoVska. . . -I^a bazāra norises laiku spēlēja deju orķestris; Vecākie ļaudis pakavējās.pie tasēs tējas vai kafijas, bet jaunākie atļāvās deju 'priekam.', ■ ,V Dāmu komiteja nebija paredzē-rontiešus / apciemoja Hamlltonas jusi tik kuplu apmeklētāju skai-DV tēatŗā ansamblis, rež. Lapsas tū, tuvu pie 200, kamdēļ sarīko-
SARĪKOJUMU
TORONTO
5. nov. Columbus zālē Mārtiņu vakars TLB un TLSK.
7. nov. pL 6 Gaujas gaidu vienības Mārtiņu vakars sv. Andreja baznīcas telpās. - .
12. novembrī Vanadžu kopas Pārsteigumu vakai^.
13. nov. Andreja baznīcas zālē Latvju .lirikas vakars Lilijas štengelēs r priekšnesumā. Rīko TLB dāmu komiteja.
20. nov. Toronto Central Teehni-
cal School telpās 18. novembra ^ atceres sarīkojums. 27. nov. ītona auditorijā Ņujor?
kas Teātra viesizrādē M. 'Zīver-
ta čūska. ' 4. dec. Dainas kora 5. gada svētku
koncerts,   209.   Jameson Ave,
Parkdale Collegiate.
bībeļi, kur ir vairāki tūkstoši lapaspušu, un arī. vairāk tūkstoši latviešu vārdu ar visām adresēm un arī nodarbošanos. (Pēdējā atvieglo titulu gudrošanu)." Šo' grā--matu var īrēt kā uz īsāku, tā ilgāku laiku, īre nav neko augsta, bet izdevums tiešām liels atvieglojums LNAK vēlētāju medībās. Grāmata saucas Toronto.City Di-' rectories.     : ,
Tautietis Br. V., žrimdā
PASKAIDROJUMS
Pateicoties redakcijas pretimnākšanai, esmu. noskaidrojis, ka Latvijas Amerikā š. g. 22, septembrī ievietoto informāciju par jaunas, it kā manas draudzes dibināšanu Red Dīrā' piesūtījusi kāda personā ar fiktīvu vārdu un adresi; Neviens no rakstā minētiem, izdomātiem -draudzes darbiniekiem nav . minētās korespondences autors. Ir jānožēlo, ka Albertas latvieti, atkal lieku reizi krituši par upuri meliem, jo līdz šim nekādu draudzi Red Dīrā neesmu dibinājis un dievkalpojumus vadījis. Arī nekāds darbības plāns nav nolemts.
Elmārs Caune, mācītājs Edmontonā, Kalgariļa, Letbridžā. Edmontonā, 1954. g. 23. okt.
vadībā uzvedot komēdiju..„Glez-' ""'"^'^ Otiņš",   šo lugu izrādīju-
n
V. ZirnīMs si ļoti daudzi trimdas.teātru an-
jums Iznāca- mazliet tā kā saspiests un neērts, bet tas lai ir par zīmij kā. nākošie līdzīga veida
Redakcija patur tiesības iesūtītos manuskriptus saīsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtis atpakaļ, ja būs pievienota pastmarka, '
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītafos sāksies iztells« žās dosīias ^ay asi asstbilsi redakcijas viedoklimo
i
1
Trešdiļsn, iļ
|a kāds W rdz, k£ nestuvēm
. skatīju rud^ zaļgano vil j&s moliem,! tu pateicīgsļ manus kauļ diņa izgāzts des sakārn spītējuši brīdī bija mieru, ir gam un aļ
■ svilušu smļ
. čiekurieri^l jām.
Bet i t( pateikt, kj nākamie dj tik cerīgi bums vienļ . prāto jumuļ ātrāk kā, i TēkļuSi Uj bu, lai ai mā tā mums na-^ ir mūsu atstātais ma, cilvēl Ies kārtībi tas vēl ir
. na no lieļ bām, kas
Tikai — cilvēki siltie un : pazemīgi teņu lielk'ļ mātas p^ verdzībā dz'īvēm, .1 izredzes — jebkac zīst komīj domājami Vai tas vairs na1 kam des rētas iz| arī varbiļ • vus — slēgtos
Palaikal : mui galvu uļ ceram, brīvās, un tamj ši acīs viņi; pie Bez tai bažīties vainā k| savam^ nieciskc guvis nespēj lē izbiji
||eiz d\
drošināļ vības uļ kādas daudz māi bi kaut
SA1
PAļ
īega maksai kā jū^ neticat stundai sta pa[ mēr vj nav p| stunda saukt matus J
Akti jaunas bet 21 raksti nav . ideālie
. Daži daži pamat]
jami.^
Pā.r]|
, ris sa-i numuļ
:.tur izļ nātas,ļ palikuļ cik di pārveļ ,tus, 1
v.das
: prāts ierosii
; aktīvij
Raki
atrodi runu ziet citās par tiļ par tīļ paliks ļ .tālāk
Nei ^dmdž