Sestdiena, 1984. gada 24. novembris, 47. er.
Rasma Jankovska ieguvusi M.A. gradti Social Work Visi-dzoras universitātē. Rasma tagad strādā Viiidzoras ern slimnīcā savā arodā.
kordija Zelmenis atskatās uz 60 darbības gadiem. Zelmenis dibināts 1924.g. 18. novembrī kā studentu biedrība Zelmenis. Dibinātāji bija 16 L.U. Lauksaimniecības fakultātes studenti, vairums Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas absolventi. Organizācijas mērķis bija veidot dzīvi latviskā garā, rast īstus draugus m morālisku atbalstu studentu dzīvē tin savstarpēju izpalī-^ēlākā dzīvē un darbā, bija: „Zelmenieši, darbā veidosim nākotni!" Pieņēma arī divkrāsu ārējās nozīmes zils, zelts.
Pēc Konkordiju Seniorāta nodibināšanās 1927.g. zdme-nieši atrada konkordijās sev līdzīgus mērķus un idejās un pievienojās tām kā L.U, Studentu biedrība Konkordija Zelmenis. Tika pieņemtas četr ■ krāsu nozīmes zaļš, balts, zils, zelts, kas nozīmē 4 Latvi j as apgabalus, kā arī sim -bolizē devīzi: Darbam, zinātnei, godam un tēvzemei." Zelmenis drīz izauga par nozīmīgu studentu organizāciju, kurā bija ievērojami zinātnieki, ka arī kulturāli un sabiedriski darbinieki. Padomju savienības iebrukuma laikā konkordijās Zelmenis rindās jau stāvēja 182 zelmenieši. Goda filistru vidū bija prof. Dr. J. Apsītis, prof. Dr. P. Kveldē, prof. Dr. H. Lācis, Saeimas deputāti D. Aļkm uņ A. Eglītis u.C.
Valdis Andris Martinsons To-
ar
u no gj
auga lielumā, un mūsu spēks bija mūsu vienota griba. Tad
chelor of Applied^^^^^^^S^^^^
• V
dzīve :būtu jā.nodzīvo savrū- ■ pībā un noslēgtībā. Zelmenieši, dziļas draudzīgas un patiesas ideoloģijas vienoti, katru gadu pulcējās 18. novembra vakarā, lai ar svinīgu konventu atzīmētu Zelmeņa dibināšanas dienu.
Kad pāri mūsu zemei plo-sīj ās 2. Pasaules kara viesuļi, Zelmeņa saime tika izklīdināta pa visiem vējiem. Daži mēroja ceļu uz Sibiriju, daži tika turpat dzimtenē vienas vai otras okupācijas varas nogalināti, daži nolika savas galvas par tēvzemi j cīnoties Leģiona .rindās, un laba daļā bēga uz rietumiem.
Uz pašu vēlēšanos autoritārās iekārtas laikā Zelmenis bija gandrīz pilnīgi pārtraucis darbību. Tagad bija grūti atkal kaut ko uzsākt tomēr notika sazināšanās draugu starpā, kur sevišķu iniciatīvu uzrādīja Kanādā dzīvojošie zelmenieši. toronto sāka darboties pirmais Zelmeņa prezidijs trimdā, kas uzsāka strauju biedru apziiiāšanu. Pirmā Kon-kordijas Zelmenis kopa sāka darboties Toronto, kam sekoja kopas Vinipegā, Čikāgā un Mineapolē. Sākās arī jaunu biedru uzņemšana,
Latvijas laika zelmeniešiem fiziski pagurstot un jaunajiem akadēmiķiem pēc studiju beigšanas izklīstot darbā pa visu kontinentu, rodas lielas grūtības sanākt kopā, tomēr zelmenieši vēl raugās ar drošļu skatu nākotnē.
Atskatoties uz organizācijas 66 gadiem, Korkcrdijas Zelmenis Toronto kopa rīkoja paplašinātu konventu un draudzības vakaru 11. nov. pīkst. 15.00 Toronto Daugavas Vanagu namā, kurā ieradās arī no citurienes.
Engineering Science — com-
PIRMIE DALĪBNIEKI
7.
latviešu jaunatnes kongress ir paredzēts tikai 1986. gada vasarā, kongresa; rīcībās komiteja jau cītīgi rīkošanas.
Kongresa ir pieci locekļi:
lis;
tāja; nanču
programmas Mukāne — fi-
a;
reklāmas vadītāja; Inga Upes-lāce — administratore. Katrs
' lem
citu jauniešu, kas palīdz rīcības komitejaij un vēl jāpiemin katras apvienības izvēlētais pārstāvis rīcības komitejā, kas dod atsevišķo apvienību ieskatus un ieteikumus kongresa rīkošanai.
Rīcības komiteja ir cītīgi darbojusies kopš janvāra sākumā, kad Austrālijā 6. VLJK pilnsapulce ierosināja nākošo kongresu rīkot Kanādā. Aprīlī izvēlējās Ineses Janšo-nes zīmējumu kā pamatu 7. VLJK logo. Vasaras mēnešos rīcības komiteja izmeklēja kongresa vietu universitāti
Māris Guhars fonto iiniversitātē ar (Dean's ost) ieguvis maģistra grādu uzņēmumu 1982, gadā Mārij versitātē ieguva inženiera gra du. Saistījies konsultanta dar Ibā pie Data Resources ofCa nada. Māris ir aktīvs spor tists ar labām sekmēm m ap
ir aktīvs latviešu sabiedrībā, šie pieci jaunieši vien i^^darīt visus priekšdarbus. Katram rīcības komitejas loceklim ir sava labā roka'!, kas tikpat dūšīgi strādā, lai kongress taptu. Programmas vadītāj ai galvenā palīdze ir Lilita Tanne, finanču va-— Ilze Morgenšterna,,-
lie kongresa jau iemaksājuši daļu dalības maksas —
no Austrālijas un Rolands BlezOrs no Anglijas.
Rīcības komitejas adrese-Latviešu Centrs, 4 Credit Union i)rive,Toronto,Ontario, M4A 2N8, Canada. - ; .
muza
Toronto tuvāko draugu kā uz 90 mūža gadiem 8. novembrī atskatīj ās viena no vecākām latviešu akadēmiskās saimes loceklēm, Sv. Jāņa draudzei piederīgā Elizabete Dau-varte. ■:
Jubilāre dzimusi 1894. ga-8. novembrī Trikātā lauksaimnieka ģimenē. Dauvartu dzimtas koks var lepoties ar vairākiem tautiskās atmodas laikmeta līdzgaitniekiem. Turpat bērnību pavadīja arī mūsu Jrīvības cīņu is J.
Izglītības gaitas Elizabeti Dauvarti aizveda uz Maskavu, bet Latvijas universitātei nodibinoties , viņa iestāj ās i aut-saimniecības fakultātē. Tajā pašā laikā gavilniece pievienojās studenšu korporācijas Dau-gaviete saimei, kuras krāsām un devīzēm tā palikusi uzticīga līdz pat šai dienai.
Pēc Latvijas Brīvības kara E. Dauvartei uzticēja atbildīgu darbu cietušo karavīru un viņu ģimeņu apzināšanā. Novērtējot E. Dauvartes spējas, Rīgas pilsēta tai uzticēja aprūpējamo invalidu daļas
No Šī laika E.Dauvarte kā lielu dārgumu saglabājusi prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstīto pavadvēstuli par viņai piešķirto Triju zvaigžņu ordeni. Viņas rūpes par latviešu karavīriem atkal iedegās 2. Pasaules kara laikā, kad viņa stājās Tautas palīdzības
Pēc bēgļu gaitām Vācija E. Dauvarte izceļoja uz Angliju, kur strādāja lielā slimnīcā. Anglijā iegūtā pieredze tai noderēja, pārceļoties uz Kanādu, kur viņa nostrādājusi slimnīcā līdz pat 72 gadu vecumam.
Liktenis nav bijis žēlīgs Dauvartu dzimtai. Gandrīz visi tās locekļi vairs nav dzī-vajo vidū, Elizabete savu mū-
reklāmas vadītājai Roberts Vāgners un administratorei — (MBA) Anita Matušēvica. īr arī
AMBER PRINTERS & PUBLISHERS LTDo
125'BROADVIEW AVENUE TORONTO, ONTARIO -1514
IŠ
.: ■draugiem -tuvumā un tālumā par ziediem un līdzjūtības mūsu mīļajai
dzim Bērziņš
pensionāriemI celtajā nainā, tādējādi viņa saglabājusi savu individualitāti un patstāvību. Viņas skaisto dzīvoklīti grezno grātpatasļ gleznas un seno dienu foto uzņēmumi. Gadu nasta nekavē jubilāri mērot tālo ceļii uz baznīcu. Tāpat viņa dzīvo līdz savas akadēmiskās mūm sabiedrības Daugavietes priekiem un
Jāatzīmē jubilāres devums Brīvības Fondam — no savas pensionāres šaurās rocības viņa nosūtījusi Latvijas Brīvības Fondam savu artavu 1000 dol. apmērā.
Jubilejas dienā gavilnieci sveica korp.Daugaviete Toronto kopas locekles, ārchibīs-kaps Lūsis, māc. J. Cālītis un māc. I. Gaide. Uzticīgai lasītājai un ilggadīgai abonentei laba vēlējumus nodeva arī Latvija Amerika red. A.Kun-drats. Dzimšanas dienā viņa saņēma arī daudzus telefoniskus un rakstiskus apsveikumus no savļa laika līdzgaitniekiem un arī jaunās paaudzes latviešu akadēmiķiem.
Ciešas saites ar savu tautu jubilārei dod spēku grūtā dzīves brīdī. Lepnai trikātietei lai gaiši garā mūža rudens gadi! A. Kundrats.
Hamiltonietis kapteinis Kārlis Grāvītis nupat beidzis sešu mēnešu gāŗu dienestu Kipras (Cyprus) salas vasaras tveicē kā Kanādas bruņoto spēku virsnieks un iegjuvis UN (Apvienoto Nāciju) medaļu ar ierakstu Miera gaitā", uzturot mieru starp turkiem un grieķiem. Kanādas bataljona zobārsts kapt. K. Grāvītis arī pavadījis dienas un naktis, patrulējot jo$lu starp abu armiju ierakumiem. Pirms UN dienesta Dr. K. GrāvKis divus gadus strādiājis uz Kanādas juras flotes karakuģa HMCS Preserver un patlaban dodas atpakaļ uz Halifaksas jūras bazi Kanādas austrumos. Jaunais virsnieks un zobārsts profesiju ieguvis Rietumontario universitātē un plāno turpināt studijas, lai specializētos. Pieder pie korp. Fraternitas Lataviensis 'saimes. - ' J. Go
■■.'i
W
¥
i Iii ■
Zurnāl Kōmūni; vēstures Savčenki dzīgi glaļ bu liecībļ varas 40 nai 1985 tēvijas k latviešu 11 cijas noi: jā, V. un svetīj vēstures rādīt mūl zem Maj portāciji , glabāt d: nālu p] apustuļii viešu tai jūgā? mums vļ jo okupl tāji > ir simtu U: gadā gl( jāparādd jas : sāf sagūstīt-garu unļ , vēku ti jaunas d| Vēstui jā Latv mīgi noļ
Atklāji sēdi ^G.
domes nieks nļ uzdevun šu valol uztur ja, to tēvze bus gļoi dar boja; viešu Ai domes pl des vicef tūta va( šēvicu.
Apski jektus, terātūrai nav nei Gāters terātūrai nas; ar ti sakari
un J. A|
lēma šī spiestu . dotu g| Baronu nadā Ki nas di( Purva viņu. Vairai
Fonda i(
PROi
An An\ Jān
Ieeja:
