JL A 1? T a ^ ^
Trešdien, 1954. gada 17. novembri
■V
ASTRAS JAUNĀKĀS GRĀMATAS
PASAULES SLAVENĀ Si»ĀŅU RAKSTNIEKA FILOZOFA
ORTEGAS-Y - fiASSĒF MEDITĀCIJA PAR
IZMEKLĒTĀS ESEJAS
Lasītāju ilgi gaidītā grāmata, kurā «-^«ī^ , ^^^^f skaisti iztirzā mīlestības rašanos, tās ^^^^^ vēka dzīvē, lesitta, glītā apdarē ar m^sl. ED. DZEŅA^vaka zīmējumu iznāks 30. nov. Cena $3.35., Šo grāmatu ar 20% atlaidi, t. i:,.par $2,70 saņems tie, kas līdz; s.;g.?0. ņov. lesutis ; -samaksu apgādam ar čeku vai M.O.
• V
^iiiiitiiiiiiiniiiiiiMiiiiiiiiiiiiiiMiiiiiiiiiiiiniiiiniiiiiiiii i Lielākais literārais trimdas izdevums
"^''TlilTl
Cena 1. grupa 5 sēj. 1520 Ipp. $18; 2. gr. 6 sēj. 1800 Ipp. ^^}'^^ |
■ Pasūtinot apgādā šo lielo izdevumu, kas ir visas latviešu | lUerātūras pamats, to var:^i^^^ i
~ raktu krājums ar pazīstamu autoru rakstiem par diplomātisko, pontisko — sabiedriska darbu, rakstniecību., presi valodu, mākslu, zinātni, baznīcu un organizāciju darbību trimdai laikā. Dr. phil.H.TICHOVSKA redakcijā. Vērtīga grāmaia ikvienam visos gadījumos. Gēna $4.30 :
K. RaudiVes jaunākais romāns Neredz^^
„K. Eaudive ar N-eredzāmo gaismu sniedzis līdz šim labāko, darbu." P. Ērmanis, Latvijā Nr. 40. Cena $3.90
J. Klīdzējs — Viņas un viņi ■
— jaunākās, .noveles un stāsti [. Cena $3.35; broš. $2.65
Z. Maufiņas — Pilsētas uņ cilvēki
— autores viena no labākām eseju grāmatām. Cena $3.45 ies.,
PāsŪtinājumi adresējami: $2.75 broš.
do ANNA TICHOVSKIS/ 129 īhdian Rd Torontd, Ont., Canada. Tel. LL 8682
LAUKOS
i k. Niedras romāns PIE AZANDAs UPĒS, ies.. i A.Vesterļinda biogrāf, rom; MOCARTS, ies. •• = E. Andersones iUustr. st. bērniem VASABA-
$3.5{^ 5 $3.40 i $1.20 §
i L kast. 26 kri. $1.65; 2. kast. ig kri. $1.75; i
S 3, kašt. 20 lux $2.00; 3. kast. 20 L pap» $1-2S |
i Mūsu jaunās grāmatas un kartes pieprasāmas visās grāmatnļ- s
= ■ cās. Krājumā 'visu apgādu grāmatās: Piepr. cenrāžus. |
i Mūsu turpmākās grāmatas būš:^^^^^^^^ i
= Aidas Niedras romāns— MAIJA^PIJRENE, II daļa |
i Andr. Ņiedras vēst. Tom; -r-KAD MĒNESS DI^ST ^
i DIJLLAIS DAUKA, ar N. Strunkes krās. illusirācijām |
no.-i
mūsu draugiem un labviļieni visiem izdevumiem par Latviju
GROSS ROAD COŪŅTRY
Ar šo darbu laivieši ieguvuši aizinību ūn cieņu
šoreiz vācu politiķi un nevis franči ir tie, kas pretojas sabiedroto plāniem Rietunivācijā.Bonnas nesaskaņu iznākuma nesen tik drār ihatiski panāktā Parīzes vienošanās. nonākusi nopietnu briesmu priekšā. Vislabākā gadījumā' jārēķinās ar to, ka paktu ratificēšaria. ievilksies, ka ^Rietumvācijaš ap-bruņoŠana jievares sākties septiņjūdžu zābakiem, kā tas sākumā bir jā domāts, ūn ka Padomju Savienība, kaut arī netieši, var atskati tieš uz jauniem panākumiem. Visļaunākā gadījumā, strīdum ieilgstot, Parīzē panāktā vienošanās var pilnīgi izjukt. Tādā gadījumā Sav. Valstīm būtu jāatsakās no Rietumr Vācijas un Francijas salabināšanas. Padomju Savienība būtu triumfējusi, kamēr Eiropai būtu jāizbauda amerikāņu atmaksas dusmasi
Nesaskaņās Bonnas diplomātu starpā sākās Sāras apgabala dēļ Vācieši pieprasa Sāru sev un :^ ir nikni ūn neapmierināti ar Parīzē pieņemto lēmumu, ķa vismaz pašlaik tā vēl atstājamā Francijas pār ziņā. Šai sakarā smagi. pārmetumi
ādzird Rietum\cācijas kancleram Ādenāuēram, kas Parīzes konfereņ-ces laikā bija spiests iztirgot Sāras apgabalu Meiidesam - Frānsam, jo citādi pēdējais nebūtu pievienojies Rietumvācijas apbruņošanai.
Vēl Parīzē būdams, Adenauers pareģojis, ka Sāras apgabala izsaimniekošana vācu politiķu aprindās būs ļoti nepopulāra_un ka viņam nāksies ļoti. pūlēties, lai Rietumvācijas^ politisko vadību paturētu savās rokās. Bet citas izejas Ādenāuēram Parīzē nebija^ un konsekvences bija jāuzskata kā nepieciešamā samaksa, lai iegūtu Francijas parakstu. '
Ādenauera dzīve pēc Parīzes konferences ir kļuvusi manāmi grūtāka. Rietumvācijas kancleram tagad ne tikai jāmēģina savaldīt opozicijā pārgājušo kristīgo demokrātu partiju, bet ārī citas mazākas partijas, kās līdz šim Āden'auera svārkos turēdamās veidoja Rietumvācijas koalīcijas valdību. Ādenāuēram šo mazāko partiju balsis if _ dzīvības un nāves jautājums. Ēaut ;ģari Ādenaueru gaida nepatikšanas' un cīņas, viņš tomēr ir pārliepināts, ka dabūs pietiekami daudz balsu;
lai panāktu Parīzes lēmumu pieņemšanu Rietumvācijas parlamentā. ^Ta nu ir iznācis, ka Sav. Val^ stu Rietumvācijas apbruņošanas plāna īstenošanā ir atstāta pašu vāciešu rokās. : Viss atkarājas no Āderiaueŗam nepiciešamā vairākuma.'-^
VAŠINGTONĀ " : •
Dr. JĀNIS KAROLS
• : LATVIETIS
Toronto, 404 Delaware Ave (pie Hallam S4.) no pl. 9—11 un no 5—7, izņemol trešdienās. Tel. OL 1681
Pil Harbord tramvaju vai Ossington autobusu
Dr. P. BĀRDINŠ
740 Spadina AviB (pie Bloor), Toronto
no pīkst. 5--7vak. Tel. kabinetā W^^^
i P. 0. Bōx 332, Waverly, īowa/ tī.S.A. * = āiiin8iiuiiiiiiiniiiiUHiiiiiļ)iiniiiiiiiiinK»4in
No pl
BĒŖNU^ IEKŠĶĪGĀS UN ĀDAS SLIMĪBAS
6—7 ik dienas, izņembi sestdienas. Otrdienās, C'5 . dienās, sestdienās arī no pīkst. lŽ—1
Linsmore C?esc. (pie Danforth), teL GĻ
TORONTO
Dr. ANNA LAUKS
• 86 BLOOR ST., WEST. TORONTO
Physicians & Surgēons Buliding, ieeja no sānienil> istaba S14, no pīkst. 6—8 vakaros, sestdienās no pikst. 10—12 priekšpusd. Tel. kabinetā WA 2-8855, mājā LY 6349
ĻUNSĶY WA 1-3924
470 CoUege SL OPTIĶIS
Pārbaudām acis. Pagatavojam brilles visiem redzes defektiem. ' Hunājam vācu, krievu, polu, kā arī cilās valodās
HntiiiiHiMiiiiiiiiiiiinuniii.-Minninin^
Anšlava Eglīša
-CILVĒKS. NO MĒNESS,. romāns ies. $4.00 Ahšlava^ fgKša;—, LĪGAVU MEDNIEKI, romāns v;..., „ : $3.30 VA-Kārkliņa:— DIEVA-ZEME,; romāns. ..^^^^^ „ •V$4.00^
A.l^iedra-— RŪŽU KRISTĪNĒ, romāns ^, $3.85"
A. Ņiedra —. ANNA DZILNA, romāns $2.60 k: Raudivev-'neredzama GAĪSAi romāns ,v, $3.90 :
iiiiirļiiiii lifii liiiļiijjiiiir
K. Raudive Z. Mauriņā J. Ves>eliš -V.TQmā —
— DIEVA ZĪMOGS, romāns, -PILSĒTAS UN CILVĒKI -VIESTURS VAR APOGA,, romāns" SēLU; ZEMES SESTDIENA, dzejas
;A.; Čaks — MANA PARADĪZE, dzejas
A. Eglītis — NESAULĒ, dzejas; .......................
V-VStrēlerie — GAISMAS TUKSNEŠI, dzejās J. Janševskā --DZIMTENE, romāns, .kopsējums-
»
A. Dimā — TRĪS MUSKETIERI, ro^ ■ 0^. Salriais ATVARS, .stāsts: .:......;;.....:.v......;....;...""^
Ģ. Salnāis — VĪRI ■ .,.:.,......;...i,...v......:::..::.;..:....,:^
LATVIEŠU TRIMDAS 10 GADI
J; Straubergs — RĪGAS VĒSTURE ......X.,....-J:....
S. Undsete — DORTEJAS KUNDZE, romāns
Kronina .— TIRANNS, romāns : Ing. Vīksna — DĀVANA,; stāsti-
H. Hesse — NAŖGISS UN ZELTA MUTE, romāns ....
H::Martinsons — CEĻŠ UZ ZVANU DRAUDZI, rōm;„
A.žid& — SIEVU SKOLA ....
P: Lagerkvists BARABA'
BOVARĪ KUNDZE
— KRISTUS LEĢENDAS
GULlVERA CEĻOJUMI ..
TEA
IESAIŅOJUMĀ VAr TĒJAS MAISIŅOS, TĀ IH
KANĀDAS LABĀKĀ TlJA
G. Flobēŗs -Z. Lāgerlēva Dz. Svifts -
R. Blauinaņa KOPOTIE ilAKSTI, kompl. » K.- Skalbes — KOPOTI RAKSTI, Ļ II, III/ IV O. Freivalds — KURZEMES CIETOKSNIS v „
$4.00 „ $3.45 : $2;50 ■ ». $3.60-$6.00 $3.60: $2.75 $5.30 . $5.60 $2.20V $2.20 $130 $6.00 ^ $2.80 ^|5.60/ $2.80 $2.60 ^$3.20 $2.60 $2.40 $3.20 $4.00 •$3.20 $18.00 -$4.75
.5»
G. Virg. Ģebrgiu — 25. STUNDA, romāns V. Janums -r- MANA PUlM Ā.- Gailits — PĒDĒJAIS ROMANTIĶIS J. Klīdzejs - VIŅAS UN VIŅI LATVIAN LITERATŪRE, ;.;:....;.........„...,......:..:......... broš. $5.50
ies. $6.70
antoloģijā » 13.00
ii:
$3.80: $3^80 $4.00 $2.80 $3.85-
LĀTVIAN LITĒRATUHE, .,, LATGAĻU DZIESMINiEki,
Alb.Šprūdžs — DAUGAVAS VĒJI, stāsti un noveles $2.80 ^
LATVIEŠU SPIESTUVE UN IZDEVNIECĪBA
#
IZPILDĀM VISĀDA VEIDA
II.......iiiiiimi
IESPIEDDARBUS
Gim UN:ĻĒTĪ
SPIESTUVE:
384 Ķing Street. West., Toronto, Oni, tel. E^S 4-79^7
BIROJS UN PASŪTINĀJUMŪ PIEŅEMŠANA: c/o Valters Ziediņš, 2ia C;rčenwood Ave Tbrorito, Ont.
tel G^Ei'.8646;/',:^^-^V;--'
GRĀMATAS BĒRNIEM
A. Brigādere — AKNELES GRĀMATA
E. Liange — BĒRNU DŖAUļĢS
V:Strēlerte — ZELTA CIRVĪTIS ... .......................^
E. Zičāna — VIEGLA GAITA
vALODiŅA
M. Timma — ZELTA ATSLĒDZIŅA VECAIS ABRmiEKS . l;..........:........;.-.;.....;...^
Andr. Niedrā;-^;2;EMNIEKA DĒLS
A. Kroņberga — 2^LtA ATSLĒDZIŅA, ;ābecīte
.. ies. $3;50 broš. $1.80 . ies. $2.00 -. >, $i.30 broš. $1.00 .. ies. $3;50 $1.10 ...ies. 1.00
;!....:.... $1.50
Kā a?I daudz citu vecāku izdevumu grāmatas
:.■-^;-r-^; ■. : •.
MODERNIE ROKDARBI, Nr. 2„ 3. ā • LATViu; ZELTENE, Nr. 1—20 ā;
Kā arī 1955. gada sienas kalendāri, dažādas apsveikum kartītes. Kera»mika un kokā izstrādājumi
"° Grāmatas izsiltām ari uz rakstveida pieprasijumu
$1.00 .75
NO PLKST.
Jau dienu iepriekš, 6. novembrī, no pl. 12 līdz 13 notika pulcēšanās pie krievu AN delegācijas mītnes Parka Avēnijas Uri 68. ielas stūrī. Bija sapulcējušies ap 80 ■ dažādo tauti'fca. pārstāvju, to skaitā 'āri latvieši ar plakātiem, kuros prasīta politisko ieslodzīto atbrīvoša^ na. Plakātu nesēji pēc policijas norādījumā staigāja uz priekšu un atpakaļ gar mājas ,. abām ' pusēm. Krievu, nama iekšpusē nemanīja nekādas dzīvības zīmes. Derņohs-trācijas sākuma bija redzams, ka logiem tiek nolaisti aizkari, de-monstrācija horitējā bez traucējumiem. Tā: pievērsa amerikāņu publikas uzmanību un atspoguļojās aiT amerikāņu presē. ■;
7. novembrī -notika ;piemiņas akts tais pašās telpās, kur īsi pirms taiii 'bija beigusies Apspiesto nāciju apvienības sēde. Bij;; ieslodzītie svinīgi deklarēja, ka tie neaizmirsīs ieslodzītos, kias gājuši bojā vai vēl smok cietumos. .
Nezināmā poiiiisķ diena Ņujorkā
Jau otro fi^adu Bij. politisko ieslodato brīvā federācija visā. pasaulē atzimē 7. novembrī kā Nezināmā politiskā ieslodzītā dienu. Federācija apivienoti bij. ieslodzītie, kas bijuši Hitlera koncentrācijas noMetnēsVkomiinistii cietumos vai vergu nometnēs.
Apspiesto Eiropas Nāciju apvienības vārdā sanāksmi apsveica ģe-nerālkomitejas priekšsēdis Dr. V. Māsēns. Viņš savā runā aizrādīja^ ka nezināmā politiskā ieslodzītā piemiņas diena sakrīt ar boļševiku kontrrevolūcijas dienu, kad tie <ap' vērsuma ceļā gāza Krievijas demokrātisko valdību. „Mūsu brāļi un māsas zem komunistu varas nevar, pacelt savu balsi, viņi pat. nedrīkst izrādīt savas bēdas. Par visiem šiem noziegumiem ir atKldīga viena-valsts, kas ir AN locekle. No kara gūstekņiem, kas, tagad atgriezušies no Padomju Krievijas, mēs iegūstam satriecošas ziņas, un tās apstiprina verdzības pastāvēšanu Padomju Savienībā. Mēs nerimsi-raies klauvēt pie pasaules sirdsapziņas, kamēr mūsu zemes būs atbrīvotas."
: Pieminot bojā gājušos ieslodzītos, atskanēja sēru mūzika, ko sapulcējušies noklausījās kājās piecēlušies. .
RĪGAS RADIOFONA ZIŅOJUMI
KĻAUŠU LAIKI KOLOHOZOS
21. oktobrī: Padomju Latvi-, jā. ievads: „Rajonos slikti rioorgar nizētā kartupeļu .nodošana valstij, īpaši neapmierihoja ir kartupeļu pārdošanā iepirkšanas oi'ganizāci-jām, ar kurām pastāv līgumi. Mūsu republikai uzticēts goda pilns pienākums: dot iespējami lielāku daudzumu kartupeļu Ļēņingradai. Pavisam māz kartupeļu Ļeiņin-gradai sūta Abrene^ f>āugavpils, Ludza un Rēzekiie."; ■ Cīņa rakstā: „šinī gadā, līdzās' labības kulšanai un zemes āp-.aršanāi, ļoti sliktā, stāvoklī ir. kartupeļu uņ sakņu ražas novākšana."
Padomju Latvijā ievads: „Rājo-noš zemes aparšana^ nav noorganizēta — plāns izpildīts tikai 20.2 proc. apmērā. Pļaviņu rajonā pēdējo 5 dienu laikā nekās nav uzarts. Tāpŗat Valmieras rajona kol-chozi saviem spēkiem vēl nav uz-arūši iievieiiuha zemes. Visiem traktoriem - jāstrādā 2 maiņās ne
mazāk par 20 stundām; Dienu un nakti jāar arī ar zirgiem."
«Smiltenes mežsaimniecība kol-ctioza mežā sti'ādā 2 maiņās; ņo pl 8 rītā līdz pus vieniem naktī pie elektriskās apgaismošanas. Tikai/tādā ceļā var panākt normu pārsniegšanu.
IETEIC ZĀLĀJUS DĒSTĪT
ifl
Bijušais slima. ārsts^^^E^ iCanādā. Speciālists ieks^gaš sU-mībās, sevišķi sirds, kuņģa, ptm^ ; peuM
Bimā ari vIcisM on krlevIšM
479 1/2 EUCLID Ave, WA 1-670S ■*- TOEO!WO :';■:: (5SS^
Vīnes universitātes ārsts-chinisgš Tel LL 5731
Pieneni 6-^9 vak., sestdien no ;,;■ ,2—7;'v^.: .
ŽH CBAWFbRDSt
;, (Dundas stūrī) Toronto Runā vāciski un kirieviski
MTS agronomu un zootechniķu apspriedē Rīgā vecākais Priekuļu ; selekcij as , stacij as darbinieks Pommers teica: Stāvoklis ar ilggadīgo zālāju sēklām pie mums ir ļoti slikts — mums nepietiek pat āboliņa un timotiņ^ sēklu. Zālāja sēklu vairošanās koeficients, tās sējot, ir apm. 10, bet iedēstot — līdz 3000. Taču arī kāpostus mēs dēstam!
29. 0 k 10 b r ī. „Rīgā atgriezusies archāioloģiskā ekspedīcija, kāš vairāk kā mēnesi izdarīja izrakumus Ludzas, Zilupes un Se-bežas rajonā. Izpētītas 13 dažādas kādreiz apdzīvotas vietas un 26 kāpu vietas."
30. 0ktob rī. „Kirova rajonā rūpniecības uzņēmumi sūta daudz produkcijas uz brālīgajām republikām. „Elektro" vakar .nosūtīja uz Kijevu, Ļeņingradu, Jaunsibir-skV un Maskavu bērnu mēteļus ar ziBmas apkaklēm, aitādu sieviešu uzmetņus, karakula un imitācijas ziemās cepures. Kāda cita fabrika nosūtīja uz Sverdlovsku zīda kleitas un vīriešu virskreklus. Fabrika Māra. nosūtīja .uz jaunkultivējamo zemju rajonu trikotāžas izstrādājumus." '
DRIZULļS STĀSTA PASAKAS
31. oktobrL Vēstures foand. Drizuļa raksts par oktobra revolūciju: „Oktobŗaš» revolikcija parādīja vēsturisko ceļu, pa ķuŗu agri vai vēlu būs jāiet visām tautām ... Oktobra revolūcija ir pirmais posms vispasaules sipciālajā revolūcijā un tās izvēršanās. spēcīgākā baze. Padomju varas nodibināšanās Baltijā 1940. g. bija tās triumfs."
Sav. Valstu prezidents, kam ^nā«. kamos divus gadus nāksies sadarboties ar demokrātu Kongresu, labi saprot savu Eiropas sabiedroto grūtības. Tieši pēdējās Sav. Vai- 4 stu vēlēšanas vislabāk pierādīja niecīga balsu vairākuma ārkārtīgo nozīmi. Līdz ar to Eiropas valstu nevienprātība vairs netiek uzņemta tik asi. Niecīgais valdību balsu pārsvars dažādos Eiropas parlamentos nepatīlsamu jautājumu atrisināšanu padara ļoti nedrošu, šā» :: dos apstākļos vaļība nevar paļauties ne uz vienu polītisko partijui tā ka iepriekšēja iznākumu pareģo- ' šan'ā nav nekas vairāk kā tukša mi- ^ nešana. Tā, piemēram, Cērčilam .■' 625 pārstāvju lielajā Apašknamā ir •tikai astoņu balsu vairākums. Arī Ādenāuēram pārākums ir gaužām niecīgs. : Ar koalīcijas partijām Ādenāuēram Bundestagā ir 92 bal= ;; sū vairākums, kamēr bez koalīcijas partiju līdzdalības kristīgajiem demokrātiem ■ klausa tikai 244 no Bundestagā 4^7 pārstāvjiem, kas : nozīmē,-ka bez ārējā atbalsta,kancleram ir vienas vienīgas balss vairākums parlamentā.
Arī Itālijas ministru prezidents Šelte galus var kopā savilkt tikai ar koalīcijas partiju atbalstu. Bet arī tad Tautas pārstāvju namā no 590 deputātiem viņam ir tikai astoņu balšu pārsvars. Vēl nepateici- ; gāks stāvoklis ir Francijas, minis^ tru prezidentam Mendesam - Frān- ; sam, kas vispār nekad nevar būt pārliecināts par vairākumu paria-mehtā. Nevienai no. sešām galve- . ;. nām Francijas partijām nav nepie- ; ciešamā vairākuma. Francijas vai-:. dība ir spiesta eksistēt no mainīgās koalīcijas untumiem. Atkarā no debatē] amiem jautāj umiem parti-. j as nepārtraukti ■ maina savu politiku, te nostādamās pret, te atkal balsodamas valdības pusē. Ne par velti Mendess - Frānss ir spiests" nepārtraukti lēkāt un laipot, jo citādi jau sen viņš būtu palicis viens pats. Diktatūras valstis ir gandrīz vienīgās, kur valdības var lepoties ar lielu vairākumu. Bet tur vairā- . kums ir iegūts mākslīgi, jo tasne- :• notiek tautas brīvās izvēles, bet gan : ļpiespiedu ceļā. Katrs vēlētājs var vai nu nodot savu balsi par valdības partiju, vai arī sākt gatavoties: politiski vajātā dzīvei. Rietumu demokrātiskajās valstīs turpretim vēlētājiem ir. tiesības sacīt nē— un to viņi arī darif... .
Ķeroties pie lietas saknes, mēs ^ redzam, ka Rietumu vēlētājus šķir divas lietas: vispims jau notiek šķelšanās valdības labās un kreisās politikas dēļ. Tas vislabāk novērojams Eiropā, 'bat ir redzams arī Sav. Valstīs. Otrkārt, ar vienu ak- ; tuvāks kļūst jautājums, kā apieties ar Padomju Savienību. Eiropā ir daudz tādu vēlētāju, kas domā, ka būtu jāizmēģina „miermīlīgās: sa-, dzīvošanas", ceļš ar Pekingu uņ Maskavu. Interesanti' atzīmēt, ka šādas idejas popularizēšana manāma arī Sav. Valstīs. Vietēja rakstura vēlēšanās šādas problēmas; vēl tik krasi neizpaužas, bet nedrīkst aizmirst, ka tās nepārtraukti skalo brīvās pasaules politikas pamatus,
LONDONA-
K A N A D A L I C E N C Ē T S
I
; E L M A H Ķ 0 B E ' 51 Laws SL, Tpronio, iel. MU 9117 ,
(3. iela no High Park Ave, braucot pa Annettes vai Dundas ielu)
Eiropiešiem nākas diezgan grūti saprast > Sav. Valstu vēlēšanu kārtību. No Eiropas viedokļa demokrātu ievēlēšanai vajadzētu beigties ar līdzšinējā prezidenta aiziešanu. Bet nekas tamlīdzīgs nenotiek. Republi* kāņu prezidents miermīlīgi sadzīvo ar Kongresu, kur pārsvars atrodas opozicionāru rokās. Tādas izdarības runā pretī Eiropas paražām.
Ievērojot dīvaino stāvokli Sav. Valstīs, Manchester Guardian, viens no Anglijas visnopietnākajiem laikrakstiem, pirms vēlēšanām sacīja, ka jārēķinās ar liela apmēra demokrātu uzvaru un ka tādā gadījumā Eizenhaueram būtu jāatlūdzas no prezidenta pienākumu pildīšanas. Toties pēc vēlēšanām, . kas angļu laikrakstam par spīti boidzās ar tikai pavisam niecīgu demokrātu uzvaru, MancJiie-slt?r Guardian vigsudri pamāca, ka republikāņu prezidenta un. demo» kratu Kongresa koeksistence noteikti pavājināšot Sav. Valstis. Tādēļ, 1958. gada vēlēšanu kampaņai sākoties, Eizenhaueram būtu jāpazūd no politiskās skatuves arL tad,, ja viņa paša republikāņu partija' viņa rīcību uzskatītu par' nodevību. ^ • .
Visumā angļi tomēr neuztraucas par vēlēšanu rezultātiem, juzdamies puslīdz droši, ka valdot vai, nu republikāņiem vai demokrātiem, angļu un 'amerikāņu attieksmēni Mesmas nedraud. •
, Trešdien,
Savas JonĒ par spīli nav notļ ļrūpīgi kopis se^ dēļ, kā go tempj sākotnējļ pievērsa^ kodāms par vitāļ prieka nieka temperāļ jis tikai Liekas, I dzēt pās miski uj biedrībi darbībajļ pēdējai zinīgi)'' sacījumļ svara la| Raksi
- maldim rakstIŠE kļauj.' rāda ci] iību Vi īio sevij Icas asc griezi-ci Tāds i(ļ mērots ļ Miesnīe ka šādj iespaidj nieks stijumi mānot
RomI nīem pieniei dīts bd māna teikti tēmas draud tagad ■ nieka,-i
- tus.unļ : boļševļ
spējanļ liiMn H demoi var' āļ šabloni tikai pārd/.īļ
lek^ it kaļ un b{
- sveši! atseģ^
. spēkc piemļ abās diemļ vieš i j
- baltE šās upuŗ| un pakļļ jusi ieroc skai Tas
- cinoļ sveši rādi paliļ
•rādļ daul to
Y
