Ttia Lalriaii New8pap6r for Canada and TT.SJL
PnbUilMd Twle« WMklT br 0»« DAUGAVAS VANJKtS BDITOR ZnCHl£F: INGRIDA VĪKSNA EdIlorlal and Btuiaei» Offices: 121 RoToa 81., Toronlo, Onl./Canada <«T*l«PhoQ« — EM 8-0792 CliM« AddTMa: LATAMERIKA Edllor tn U.SiA. — A. ZVfiHIirs m~iS tS DttT«^ Rlchmond HIU 18. N.Y.. U.BA, TaLi Vlrotoa S-7778
AŪTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST pmGE DEPARTAMEHT/ bTTAWA
92./320. n-rs.
SESTDIEN. .1954. G. 20. NOVEMB
4. GAD&
tzaSk divas veltes nedēlā ^ trešdienās un sesīdtoaSB Esdsvējs — Apgāda DAUGAVAS VANAGS Galvenab BsdakJors — IMGRIDA VĪKSBTJir . E<edakcUa un kantoris: .\ 123 HuTon St.^ To^onto, Ont.. Caaad» TelefonsEM 8-079? «
(  If^lisgEimma &ds®a«: LATAMEtlS^ ASV redakcijai A. ZVĒRISKS, 183^25-85 Drive.Richmondmil 18. N.Y..U.S,A, TeL: Virsrina 9-7778
" Abonēšanas maksa ASV nn Kanādā:
par 1 mēn. SISO: par 3 mēn. S4.50; ■   ^r B saSa. S8.50; par 1 «adu S16.00
, SLUDINĀJUMU MAKSA:
Slud. dala 31.40? tekstā $2.8P par 1 coll&s telptt i (Oeiei
POLniSKO CiNU LAUKOI
VAŠINGTONĀ
Padomju Savienības mēģinājums pārdot ;,miermīligp kopdzīvi" brīvajai pasaulei nemaz nav tik neveiksmīgs, kā tas pirmajā acumirkli varētu likties. Lai gan līdz šim oficiālās Rietumu lielvalstu atbildes Padomju Savienības priekšlikumiem nav bijlišas komunistu plāniem sevišķi daudzsološas, nedrīkst aizmirst, ka tā ir tikai valdības nostāja. Plašās tautas masās var domāt savādāk un nav jāšaubās, ka, pasaules saspīlētajam stāvoklim turpinoties, šīs tautas dōmas~rkādu dienu r^o-nāks notikumu . uzmanības centrā/--.
Pēc pēdējā Padomju Savienības Eiropas drošības konferences sasaukšanas piedāvājuma stāvoklis Rietumu lielvalstis ir šāds: Rietumi, labi saprot, ka Maskava ]o-ti:pūlas, lai izjauktu Rietļimvā-cijās apbrunošaViu/ Tā kā tas ir pilnīgā pretrunā ar brīvās pasaules plāniem, tad varētu pieņemt, ka komunistu priekšlikums tiks kārtējo reizi noraidīts. Vismaz šādu nostāju izrāda Anglijas un Sav. Valstu ārlietu ministrijas. ^ Bet tai pašā laikā, Idenam noraidot Maskavas priekšlikumu, Anglijas ministru prezidents Čer-čils sludina sadarbību ar Padomju Savienību. Ar! Sav. Valstis šis temats vairs nav tik nepopulārs kā agrāk, kamēr Kanādas ār-: lietu ministrs I^rsons nekjūdīgi atkārto čerčils sacīto, padomju Savienības nepārtrauktie uzbrukumi amerikāņu diplomātiem un
amerikāņu lidmašīnām tiek aiz-■ •mirsti.
Vi^iimēr kāri uz amerikāņu tirgiem angļi tagad sākuši eksportēt arī savu ārpolitisko nostāju. Slavenais angļu ļvēsturnieks Arnolds Toinbijs, sa^vā celojumā pa Sav. Valstīm pēc iespējas cenšas popularizēt Anglijas politisko nostāju. Runādams Vašingtonā Toinbijs sacīja: „Trešais pasaules karš ar atombumbām un ūden-ražbumbām būtu masu pašnāvī-. ba. Kā uzvārētājām,ta arī ūzva-rētafff*būtu jāsagatavojas tikt izr nicinātam. Pirmie Padomju Savienības uzbrukumu pflērķi, bez > šaubām, būtu āa,v. Valstis un Anglija. Angliju krievi ieskata pat amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi un censtos tb iznicināt tādē], lai pēc iespējas attālinātu Sav. Valstu aviācijas bāzes no Padomju Savienības, robežām. Bet ari Amerika neizbēgtu no krievu uzbrukumiem. Padomju Savienībās aviācija ,un zemūdenes spētu izdarīt pietiekami lielus postījumus, lai Sav/ Valstis novestu līdz vienkāršas salas, stāvoklim. „Karš ir iespējams," sacijļa Toinbijs, „ja mēs mierīgi saliekam rokas uri ļaujam vēsturei Iet savu ceļU|."
Popularizēdams Čerčilas vošānas polīliku, Toinbijs sacīja, kā' pasaule atrodas tādā. situācijā, kur mēs nevaram sadzī^jot ar kaimiņu, bet tai pašā laikā; nevaram tikt arī no viņa vaļā. Tā kā niēs dzīvojam viena un tai pašā pasaulē, tad mums tomēr vajadzētu mēģināt sadzīvot... Būdams vēsturnieks, Toinbijs opti-mištiskj^ paskaidro, ka tā kā kristieši iemācījušies sadzīvot ār muhamedāņiem un katoļi ar protestantiem, tāpat S9v. Valstis var iemācīties sadzīvot ar Padomju Savienību! Pēc Toinbijā domām pasaules kajš vai miers atkarājās tikai no Sav. Valstīm un Padomju Savienības. Ja Pirmā pasaules kara laikā; astoņas lielvalstis izlēma pasaules likteņus, tad tagad .atlikušas vairs tikai divas — Sav. Valstis un Padomju Savienība. Tādēļ pēc viņa domām, vienīgā pareizā Sav. Valstu politika pašreizējos apstākļos būtu miermīlīgās kopdzīves veidošanā ar Padomju Savienību.
Anglijas ministru prejiidents čerčils ho jaunā mēģina pārliecināt savu sabiedroto Sav. Valstis, ka miermīlīga kopdzīve ar Pad. Savienību ir ne tikai labākā,- bet vienīgā iespējamā politika., čerčils to sakā» baidīdamies no jauna; kara. Atomķajš, pēc Cerčila domām, varētu būt tik briesmīgs, ka radioaktivitāte, ^-indēdama gaisti, varētu padarīt d2īvK neiespējamu lielākā pasau-
les daļā vēl tūkstošiem gadu pēc kara beigām. Tad jau labāk miermīlīgā kopdzīvē! Protams, viena iespēja vēl paliek. Un te galda tiek celta vecu vecā Čerčila ideja —^ atomkara vietā. Rietumu pasaule varētu mēģināt vienoties ar Padomju Savienību, čerčils uzsver, ka, apbriiņojot Ŗietumvā-ciju. Rietumu militārais spēks būšot tik skaidri redzams, ka Rietumi varēšot runāt kā stiprākie. To redzēšot arī Padomju Savienība, un tā vienošanās būšot tikai'laika jautājums.
Trešā ā.trumā ieslēgtais Maskavas miermīlīgās kopdzīves temps sāk. aizraut arī brīvās 'Eiropas valstis. Tā kā premjers Maļen-ķovs nesen piedalījās kādās Rietumu diplomātiem rīkotās viesībās, ko viņš līdz šim nekad vēl •nebijā darījis, un tā kā viņš ēda, dzēra un priecājās, tad. Rietumi tūdaļ doniā, ka Padomju Savienība ir mainījusi savu gadiem ilgo naidīgo nostāju pret Rietumiem. Tāpat viesību laikā Maļenkovs aicināja Rietumu diplomātus nākt pie viņa un pārrunāt savas problēmas. Arī tas tiek ieskatīts par komunistu uzvešanās zīmīgu maiņu. Bez tam angļu un Sav. Valstu parlamentu locekļu viesošanās Padomju Savienībā it kā pierādītu, ka Maļenkovs sāk virināt Pētera I izcirsto un Staļina u.^-naglotojogu uz Eiropu un ka tagad dažam labam* izdosies ieskatīties padomju noslēpumos pa kādu dzelts priekškarā izplēstu Garumu. Rietumiem tāpat kā liels pārsteigums nāk arī pēkšņā Padomju Savienības pilsoņu „ce-ļošanas" kāre. LSnCtOtiā nupat Viesojās Padomju Savienības mūziķi un kāda krievu futbola vienība (sakaujot slaveno angļu Arsenālu). Anglijas ■ — Padomju Savienības „draudzības mēnesis" patiesi ir devis daudz pārmaiņu.;
Tālākai Rietumu pielabinā.šanai •Padomju Savienība izdevusi rīkojumu pārtraukt reliģijas vajāšanu:, kā dievlūdzējus, tā arī mācītājus policija" turpmāk likšot mierā (jo vajāšanas feliģiju vēl tikai pastiprina). Maļenkovs patiesi cenšas pārliecināt pasauli, ka viņa Padomju Savienība ir citādāka, nekā. bija Staļina sarkanā impērija. Maļenkovs cenšas pierādīt, ka ir draudzīgs un saprotošs un vēlas sadarboties „mūžīgā pasaules miera" idejas labā. Traģēdija ir tikai tā, ka liela daļa eiropiešu Maļenkovam arī tic.
BONNĀ
Rietumvācija vienmēr ir atradusies Padomju Savienības politikas uzmanības centrā. Maskava vēl joprojām cer, ka tai^, izdosies atturēt sabiedrotos no Rietumvā-cijas apbruņošanas un tai pašā laikā no pārāk ciešas sadarbošanās ar Rietumu lielvalstīm. Lai arī vāciešiem pierādītu savu miermīlīgo prātu, Padomju Savienībā pēc desmit •gadiem atbrīvojusi 60 vācvi zinātnieku^ kas bijuši nodarbināti Padomju Savienībā, 10.000 apcietinātiem un notiesātiem vāciešiem apsolītas lietu caurskatīšanas un jaunas prāvas. Kādam nacistu diplomātam radušās cerība/ tikt atbrīvotam no krievu apcijetihājuma. Bonnā šie Padomju Savienības draudzības žesti tiek uzņemti bez sevišķa uztraukuma. Bet nedrīkst ari aizmirst,' ka briīvajā Eiropā Padomju , Savienībai nav lielāka ienaidnieka par Rietumvāciju. Vācieši gan: krievu laipnību var uzņemt ar netidbu un mieru, bet tas nemazina komunistu propagandas iespaidu pājējās Eiropas valstīs.
BERLĪNĒ
. No Austrumvācijas pienākušas dažas, pagaidām Rietumiem labvēlīgas baumas.: Un proti, Padomju Savienības lauksaimniecības politika izrādījusies pilnīgi nederīga un tagad, lai stāvokli kaut cik vēl mēģinātu saglābt, lielam skaitam sarkanarmiešu nāksies apmainīt karavīra mundieri pret izl^pti un dakšām. Pašreizējos apstākļos samazināt sar-kanarmiju norāda' tikai vienu
DIVI IZBĒGUŠI
šinīs diehāts Rietūmvāci|ā ieradušies divi bēgļi no LieJuvas. Par viņiem rūpējas Lietuvas albrīvo-šanas augstākā komiteja (VLIK). Tie abi ir jauni cilvēki — Nike-1as Bakanas, strādnieks, un Vla-das Mironas, ierēdnis. Viņi paskaidroja, ka nav spējuši tālāk paciest komunistu lerŗoru Un tādēļ bēguši.
Bēgļi snieguši daudz Vērtīgas informācijas par dzīvi Lietuvā. Tenors esot tāds pats kā Staļina laikā. Mirušo piemiņas dienā 3. novembrī lietuvieši ik gadus apmeklē kapsētas, noliek ziedus uz lietuviešu karavīru kapiem un dzied patriotiskas dziesmas, šī kustība pieņēmusi tik plašus apmērus, ka čekisti to nespēj apkarot. Partizāni darbojas pagrīdē. Strādnieku dzīves apstākļi esot nožēlojami, algas zemas, esot lielas grūtības dabūt dzīvokli. Plaši izplatītas zādzības un melntirdz-niecība. Strādnieki cenšas iegūt kādu savas fabrikas ražojumu, lai tp pārdotu melnajā tirgū. Ja strādnieku pienāk zādzībā, to soda ār 7 gadiem cietumā. Stipri izplatīta nelegāla degvīna , tecināšana, kam labākie hoņēmēji esot krievu karavīri. Izbēgušie bija pārsteigti, redzot, ka vācu strādnieki dzīvo nesalīdzināmi labākos apstākļos kā padomju strādnieki.
^"jgad  no  L'-^tuvas  izt" -skaits; sasniedzis i  Piīms iam bija. izbēgušas divas sievietes.
idzimani ar
nav iiespeiama
DINBERGS UN ^RMSTRONGS VALSTS SVĒTKU
AKTĀ ŅUJORKĀ
Vai ,,.miermSlīgā sadzīvošana" starp brīvo pasauli komS-nisma zemēm ir iespējama, bija galvenais temats Dr. A. Dīn-berga un 0. K. Armsisonga lunās valsts svētku aktā 13. novembri Ņujorkā, Websžer HaE telpās, kur bija pulcējušies
1300 lažviešu.
i   BIEDRS   O.   K. AEMSTROl^S LATVIJAS VALSTS SVĒTKOS UZRUNĀ,AKTA DALĪBNIEKUS OTJpRKĀ
UZBRĪJKIJMS FORMOZi^I IZRAfera^
Sav. Valstu ārlietu ministrs D/illess atkārtoti bņdinā komūnistļi Ķīnu, ka uzbrukums nacionālistu Eormozai var izvērsties par karu ar Sav. Valstīm. Dallēss liedzas izteikties par amerikāņu nodomiem Tačenas salu aizsardzības jautājumā.
V a š i n g t o n ā. Sakarā ar pieaugošo komunistu militāro spēku aktivitāti pret Ķīnas nacionālistiem Sav. Valstu ārlietu ministrs Dallešs atkārtoti brīdināja Pekiri-gas valdību, sacīdams, ka uzbrukums Formožai nozīmēšot karu ar Sav. Valstīm, Uz Kongresa prasībai revidēt Sav, Valstu politiku pret Padomju Savienību ārlietu ministrs atbi-ldēja, kā pēdējā laikā nav noticis nekās tāds, kas pi^asītu šādu rīcību. Preses konferencē Dalless izteicās, ka viņš neredzot nekādas pārmaiņas, kas prasītu pārrunas Sav. Valstu ārpolitikas maiņai'pret Padomju Savienību. ^
Pieskaroties komunistu Ķīnas aktivitātei Tālajos Austrumos, Dal-
PIED AUSIES
ka krievi no kara sākšanas atturēsies.
: A p vienotās Nā c ija s Ņ ū ] 0 r k ā. Apvienoto Nāciju 60 valstu poltīiskās. komitejas sēdes, laikā 17. novembrī Padomju Savienības pārstāvis Andrejs Vi-šinskis pieņēma Kanādas i aicinājumu darboties līdz padomdošanas komitejā, kuras , uzdevums būtu starptautiskas atomenerģijas konferences sasaukšana. Višinškis aizrā-dīja,; ka Padomju Savienība joprojām turpina sarunas 'ar septiņām valstīm tādas organizācijas izveidošanai; kās nodarbotos ar atomenerģijas pētīšanu un. lietošanu miera laika vajadzībām.
uzlieīģa Rietumiem
: B e ļ g r a d ē. Vienīgās oficiālās Dienvidslāvijas politiskās partijas, Sociālististkās strādnieku ap-vienības.laikraksts.Bprba savās slejās brīdina Padomju Savienību lie-nodartoties ar tukšam cerībām, ka Dienvidslāvijā kādu ' dienu, varētu atgriezties Kremļa satelitu Ģulkā, uzsverot, ka Dienvidslāvijas un Pad Sav. attieksmes nekādā gadījumā nevar tikt atjaunotas'vecāS: sliedēs. Borbas nostāja, domājams, ir Dien^ vidslavijas mājiens Rietumiem neuztraukties par sava Balkānu sabiedrotā plāniem, līdz ar to zināms pliķis premjera vietniekam Zabu-rovam, kas nesen Maskavā runāja par Dienvidslāvijas un Padomju Sav.... attieksmju normālizēšamio '
less sacīja, ka Sav. Valstu 7. flote, kas apsargā Formozu pret komunistu varbūtēju invāziju, „zināmos apstākļos" variētu ari iejaukties komunistu mēģinājumā izcelt desantu Tačenas salās, 200 jūdžu ziemeļos hoFDrmozas. Tomēr šo jautājumu ārlietu ministrs atteicās tālāk komentēt, tā Tačenas salu aizsardzības Jautājumu atstājot nenoskaidrotu. Dalless pateica tikai tik daiidz, ka Tačenas salās atrodas radara stacijas Formozas brīdināšanai par eventuālu komunistu aviācijas uzbrukumu no Šanghajas apkārtnē izbūvētiem lidlaukiem.
Sarunās ar žurnālistiem Dalless pieminēja arī neseno nacionālistu iznīcinātāja nogremdēšanu, sacīdams, ka Padomju Savienība 'vai kāda no tās sātelitvalstīm apgādājusi komunistu Ķīnu aŗ modernām ātrlaivām, kurji sekmīgā uzbrukumā minētais nacioriālistu iznīcinātājs torpedēts Tačenas salu tuvU-.mā. Dalless uzsvēra, ka komunistu Ķinai pašai nav nepieciešamās rūpniecības šādu ātrlaivu būvei.
Pārrunājot Sav. Valstu ārpolitiku, Dalless neapšaubāmā Baltā nama . ietekmē paskaidroja, ka viņš nepievienojas senatora Noulandā uzskatiem, it kā pašreizējā, Sav. Valstu politika gatavotos pasauli novest līdz tādam Stāvoklim, kur Rietumu bailes no atomkaja atvērtu Padomju Savienībai durvis jaunu, sīku agr,gsiju uzsākšanai. Ņou-lands, pašreizējā Senāta vaii-āku-ma līderis, šādu iespēju minēja kādā nesenā runā Senātā. .
GEN.-KONS.
«Ģenerālkonsula K. Ņ. Braisona veselības stāvoklis pēdējās dienās manāmi uzlabojies. Viņam uz brīdi ir jau atļauts piecelties un nedaudz staigāt. Ārsti cer, ka nākošajā nedēļā konsuls varēs jau atstāt slimnīcu un turpināt veseļošanos mājas, ar laŽām izredzēm drīz pilnīgi atgūt veselību.
Kā zināms, ģenerālkonsulu R. Ņ. Braisonu pirms dažām nedēļām negaidīti ķēra triekas lēkme, kas ļoti satrauca konsula piederīgos, draugus un visu latviešu sabiedrību, jo R. N. Braisona rūpes uņ sirsnība pret latviešiem ir tiem neaissiājams atbalsts trimdas -gaitās»
Aktu atklāja Ņujorkas latviešu oi:ganizācijU padomes priekšsēdis V. Ignats, aizrādot, ka cīņa par Latvijas atjaunošanu ■ vaj adzīgas ne tikai karstas sir^, bet ari zināšanas un māka un .to mums devusi līdz dzimtene. Nav pamata bažām, ka mēs drūpam, ka j aunatne aizmirstot latviešu valodu. Mūsu jaunieši izceļas ar sekmēm šejienes mācības iestādēs. Mums ir daudz organizāciju, bet katra no tām veic savu uzdevumu un visas ir vienotas. kopējā cīņā par Latvijas atbrīvošanu.
■Galvenais .runātājs bija Latvijas sūtniecības pirmais sekretārs Dr. A. Dīnbergs,' kas pieskārās aktuālām problēmām pasaules, politikā. Pēdējā laikā daudz dzird runājam par „miermīlīgo sadzīvošanu" starp brīvo pasauli un komunistu zemēm. Patiesībā tas nav nekas jauns. Padomju Savienība ir spiesta sadzīvot ar kapitālistisko pasauli jau 37 gadus. Komunisti nav atkāpušies no saviem mērķiem. Šāda sadzīvošana nevar būt nekas cits kā bruņots pamiers. Pēdējos gados ir nācis klāt kas jauns, un tas ir. atomieroči.  Krievi ir pārliecināti, ka Rietumi neķersies pie šiem iero-čienl. Aiz bailēm np šiem ieročiem var rasties „miermīlīga sa-dzīvošana.'^ Pēc  Staļina nāves krievu 'politika „t\av,, Tnainījusies
' Pēc tam runāja ALAs goda biedrs, bij. Kongresa loceklis un atbrīvošanas politikas sekmētājs O: K. Armstrongs. Viņš teica, ka atbrivošanas konferences darbs pašlaik norit klusībā. Pēc jaunā Kongresa sanākšanas Atbrīvošanas konference nāks ar priekšlikumiem iedzīvināt Kerstena komitejas rezolūcijas un Eizenhau-era atbrīvošanas politikas principus. Pirmā pasaules kara. laikā Armstrongs bijis amerikāņu kaŗa-.vlrs, un viņš esot lepns, ka viņš piedalījies karā,.kas atnesis „brī-vību Baltijas valstīm. Runājot par „miermIlīgo sadzīvošanu" vis-
labāko atbildi devis senators Noulends no KaUfornijas. Viņš pateicis, ka šāda sadzīvošana eSoi iespējamā uz laiku. „Var mierīgi sadzīvot ar tīģeri tik ilgi, kamēr tā vēders is pilns un viņš sagremo savu barību". Nevar sadzīvot ar verdzību, ja paši negribam palikt par vergiem. Mēs nevaram aizvērt acis un neievērot tos miljonus, kas smok aiz dzelzs aizkar la. Mierīga sadzīvošana būtu politiska pašnāvība. Armstrongs nobeidza savu runu ar teikumu latviešu valodā „Dievs, svētī Latviju." Sapulcējušies' uzņēma vi? ņa runu ar ilgiem aplausiem.
Brīvās Eiropas Komitejas .pārstāvis E. Atos papildināja Arm^ stronga runu ar aizrādījumu, ka tas, ko krievu tīģeris ēd, vispār nav sagremojams.
Sapulcējušies vienbalsīgi pieņēma attiecīgas rezolūcijas piesūtīšanai ASV prezidentam, Kongresam un AN delegācijām.
Zi
as organizaciļai
ms
,11
Padomju Saviemba brīdina Kietumu sabiedrotos, ka Rieturavā-cijas apbruņošanas gadījumā tā būs spiesta spbrt soļus jaunas aizsardzības organizācijas radīšanai, kas atsvērtu Zieme|atlaņti-m: Mokni. Nodibinoties Rietumvācijas armijai, iespējama arī Austrumvācijas armijas organizēšana.
U a. skavā. Rietumu lielvalstu negatīvā nostāja sakarā ar Padomju SavienTfcjas proponēto Eiropas drošības konferenci šī gada 29. novembrī radījusi tādu komunistu dusmu lēkmi, ka Maskava brīdina sabiedrotos labi pārdomāt Rietumvācijas apbruņošanu, pretējā gadījumā tā būšot spiesta spert jaunus soļUs savas un savu sabiedroto aizsardzības nodrošināšanai. Padomju Savienības brīdinājumu, kas mazliet mīkstinātā veidā tika nosūtīts 23 Eiropas valstu, komūnfstu Ķīnas un Sav: Valstu valdībām jau pagājušā sestdienai tagad visnepārprotamākos vārdos sākusi bazūnēt
JAOTI BĒGĻI MO DZELZS AIZKAHA
(VL) — Pēdējās dienās no dzelzs aizkara valstīm laimējies izbēgt un atrast patvērumu rietumos vieiiam pōlim^ vienam če-čham un Vienam sarkanarmijas karavīram; kādu austrumu joslas .vācu jaunieti ^rietumu Berlīnes policija apcietinājusi ka komunistu' spiegu.
• Polis Jans AbtdmoVičs ticis pāri dzelzs aizkaram, paslēpjoties 3 dienas kādas ceļojošās franču teātra trupas smagajā auto mašīnā zem skatuves dekorācijām. Trupa braukusi no; Varšavas uz $t'Āt-■garti:
■čechs Vladimirs Novotmji no-
braucis 462 jūdzes ar divriteni cauri Čechoslovakij ai un Aust-rumvācijai un iebēdzis Rietum-vācijā. .
Sarkanarmietis Nikolajs Tuk-mākovs dezertējis pie amerikāņiem Vīnē.. ; Nopratināšanā viņš teicis, ka nav vēlējies atgriezties Padomju Savienībā.
, Bet vācietis Horsts Bekers, kas uzdevies |)ar dezertējušu kaujas lidotāju, pēc apcietināšanas atzi-^ nies, ka bijis Austrumvācijas politiskās policijas aģents, kas pārsūtīts rietumu pusē ar spiegošanas uzdevumu. ..• .
Maskavas prese. Komunistu partijas ōficiozs „Pravda" šo brīdinājumu vienā rakstā atkārto 5 reizes! Par šo pašu tematu līdz aizsmakumam izrakstījušies arī valdības „Izvestiju'' propagandisti, citējot vecu veco likumu, ka katra darbība neizbēgami izraisa pretdarbību. Tālāk „IzYestija" norāda, ka, Ziemeļatlantijas valstīm noraidot Padomju Savienības drošības konferences priekšlikumu, minētā konference notiktu kā iepriekš paredzēts, kaut vai tikai ar komunistu un, iespējams, dažu citu ieinteresētu valstu līdzdalību, šai sakarā Rietumu diplomāti ar vislielāko interesi gaidaj ko darīs tādas valstis: kā
Austrija, Šveice, Zviedrija un Somija, kas nepieder nedz pie padomju bloka, nedz Ziemeļatlantijas organizācijas. Sakarā ar Rietumvācijas apbruņošanu padomju prese piezīmē,ka,tai īstenojoties, arī Aus-trumvācija, kas pašreiz atrodas tiešā sarkanarmijas aizsardzībā, sa-ņemšoļ Maskavas svētību neatkarīgas armijas veidošanai.
Asā Padomju Savienības preses nostāja pret Rietumu sabiedrota-^ jiem, kā ari pašu Rietumu diplomātu minējumi, gaidot tālāko Maskavas rīcību, pielaiž iespēju, ka Pa; domju Savienība gatavojas militāra bloka viedošanai; kas būtu līdzīgs Ziemeļatlantijas organizācijai m būtu vērsts pret to.
Lietuvas ģenerālkonsuls . J. Budris nesa sveicienus latviešu valodā. Vēl apsveica Igaunijas vicekonsuls E. Jāksons. Rakstveida apsveikumus bija piesūtījuši abi Ņujorkas senatori Līmans un Aivs^ Brīvās Eiropas Komitejas prezidents Šepardsons, Brīvās Eiropas universitātes: Strasburgā: ^:)rC'Zidents Taisons, KLB priekšsēdis Dr. V. Māsens un citu apspiesto tautu pārstāvji.
Priekšnesumu daļā piedalījās Tonija Kalve ar deklamācijām no Raiņa Daugavas," Velta Meihū-bere un Viktors Stotts, DV vīru koris un , apvienotais Ņujorkas draudzēs un Ņubransvikas jauktais koris/ (ap 120 dziedātāju) diriģenta B. Skultes ■ vadībā. , Skatuves dekoratīvo ietērpu bija devis pr6f. A. Annuss. Vakars noritēja lielā pacilātībā.
SLIKTAS ZIŅAS
(VL) — No Vašingtonas Krem" 1im nāk sliktas ziņas^^. Par spīti oficiālajai komunistu tēzei, ka kapitālistiskā saimniecība ir ceļā uz sabrukumu, kas pavērs komunismam ceļu /visā pasaulē,,' ASV Kongresā speciālā komiteja saimniecisko problēmu 'pētīšanai pašreiz beidz sastādīt ziņojumu ASV Senātam un Tautas vietnieku namam, kas ietver lietpratēju, atzinumus par ASV saimnieciskās džīvesi alļtīstību nākotnē, kas solās būt gaiša un laimīga.'
Nākamos desmit gados iedzīvotāju skaits ASV pieaugs no 160 uz 190 milj. 1965. g. darba spēks sasniegs 79 miljorius, no kuriem 3 mili. b^s bruņotos spēkos, 3 cnilj. būs pārejoši bezdarbnieki un 73 milj. strādājošo visās darba nozarēs. Pēdējo 1953. gadā bija 62 milj. Caurmēra darba nedēļa saīsināsies par 10% vai 200 darba stundām gadā. Trīs dienu darba nedēļa ir ideāls, kas sasniedzams nākamajos gados. Darba algas izpeļņa pieaugs pat -40% lauksaimniecībā un ^35% privātā rūpniecībā. Kopējais nacionālais ienākums dubultosies 1965. g„ sasniedzot 535 miljardus dolāru. Ienākumi uz katru galvu pieaugs par 30%. Valsts budžetu sastādīs ar) 15—20% nodokļu pazemināju-
Bet minētās komitejas optimistiskos aatzinumus pavada 3 brīdi-nājunii amerikāņu nācijai: jākāpina ražošana un nodarbinātība; jāatceļ visi ierobežojumi, privātai iniciatīvai un sacensībai, un vai-dībā nedrīkst pieļaut nekādas saimnieciskas depresijas. Vienīgi ražošanas ceļā amerikāņu nāciia var būt militāri stipra, celt vēi augstāk dzīves standartu un p^r-' liecināt pārējo pasauli, sevišķi atpalikušās tautas, ka amerikāņu dzīves ceļš ir labākais cilvēcei.