mi
0.
p«MUt«S Iju pnih n cilvēks,
5ots valsts ut Jielti
ii !edilvt>« ivokll un lvi», ko cii-l^ja gadu
pasaule f^teimu kā li g#pta-ļļi JSdoTnā impaa fe- . Amerikas (Ht pretim būs liela,
jRšaka ^ fau vairāk runājam K bjo^o Jat-fiV bet vel r jauts ju^
iii Baltijaiv ļ l mlpāja- V
akaļ ie^a-sko parti-itiōziegums jaunatni, id iŗart ne^ pĀr Vērtība
n sknirti
\Mi ialkrak-! ^toiia*» ko-filu. pia^u ?>??par« M*?m natiflK !«»m ļ^T ņ«-
tm^ J<? Ir litska latvle-{«vēdtnatu, Kiru kliķes
ifi lailirak.^ta |m U'rt pr-tnn nebOta nk$\m bija » D Uept-bentloa duf-
to paf
r<Pm^ ditvitu tu pat Hakim lalk-l^tltauta, un
IKK" ■
ūfdrejf'V P»" 'sfilu lomat
par kādu , N<Ma ....Biin^:-" atvif«u avo-1 Valdmapa Mf, Latvijaji sauc atmlpa f» rakstu nar;^ fšldmaoa lle-" ari bija ncK la Ģžujorka» Kveŗlija ^ria m tnivl* t ķa pat brī-V nav ftaciet ka AWa ttvijai brīvi* ; ļal uf l^at* if sto er»u It-11. ko tšt ta*
/«skaļdrojami ļldari?i^^am>s latvlf^ipm? ■H pīti Vaid-ka^ J?riefeiu 1 lautaR ai?" ļiamo^? TeJtlira : [?ipŗn pamaTam 1111 vardu tnt!-kn\ laika jau* ttda«. ka vjpii ' tm par.^teigs: ļi^l ..caur ujru-
'in takMitJf^ kas tipkami neap^ kjMmua, ŗ»* to* neap-a t* paia le-n ntfa atturau,
»ftfMrtu jiji^jgo* »^hutu par sHk* irn. Mplc taa rāti»ikMi Isoi Hfitu lai lieta iH «f'Kitu tik ; it*rn. kam Ua ļua* prlekAa un i?ņt|du ņav, [Nētelaml^ jau bet vl*ma« to.
\m% te meklē? •t{a|»« Ofitarfo
^niiiliJiaiii nodalīt
Sestdien, 1954. gada 20. novembri
IL A ^ V ^ ^ A
MAC. E ĶERĢIM ČETRDESMIT GADU
Mācitājs Eduards Ķerģis dzimis 1914 gada 10; novembrī. 1933. gada beidzis Baznīcas ģimnāziju un tā paša gada rudeni uzsācis studijas hV teoloģijas fakultātē, ko ar Lic. theol. gŗadu beidzis 1938, g. rudeni, kad arī ordinēts mācītāja ama-ik. -
Blakus audzinātāja darbam Baznīcas ģimnāzijā bijis Rjgas apriņķa prāvesta un kādu laiku Baznīcas virsvaldes vikārs.
Kā liela daja tautas likteņbied-.ru K. sācis bēgUi gaitas un 1944. gadā, nokļūst Vācijas dienvidos, kur Freiburgas pilsētā ievēlēts, par latviešu mācītājU; Dzīvodams universitātes pilsētā, brīvo laiku veltījis medicīnas studijām. Ticis līdz Cand. med grādam, izceļojis ut Kanādu.
1949. gadā Ierodas Kičenerā un nekavējoties uzsāk turienes tautiešu garīgo aprūpi. Apstākļu sagadī-īanāš del, kādu laiku nostrādā meža darbos, bet tad, pieņemdams Sadberijas draudzes aicinājumu, 1953. g, pavasarī pārceļas uz Sad-^ y bēriju, kur tautiešu garīgo darbu vada vēl tagad. Līdztekus draudžu darbam Šadhorijā. Norsbejā. Kirk-' landleikā. Norandā, yirdžiņijtaunā un Timinsa, cītīgi strādā arī šo vietu skolās, tā ar lielu sirsnību palīdzēdama uzturēt dzīvu mūsu latvisko garu jaunajā paaudzē. .,
Atceres dienā draudzes valdes pārstāvji jubilāram nodeva draudzes dāvanu: ziedus un pildāmspal-vUi „lai nepagurtu roka, rakstot darbus mūsu Latvijas nākotnei". Garāku apsveikumu bija piesūtījis archit'Iskapa pārstāvis Kanāda A. Skrodelis, ko nolasīja draudzes pr-ks V. Kārkliņš. V.K.
TRIMOAS
MULAINAS UN ĒNAS PUSES
KLUSAS PĀRDOMAS PAR IKDIENIŠĶrEM NOTIKUMIEM
ASV tirdzniecības kameras iz-sīudināto„10 ievērojamāko ASV jauno cilvēku" sarakstāļ atradās arī 32 g. V. Duglas Strinģfeīers, republikānis, ASV Kongresa loceklis no Utahas. Viņa nopelni: pēdēja pasaules karā Duglasu kopā ar 29 drosmīgiem amerikāņiem nometa ar izpletņiem sabo-tāžas darbiem ienaidnieka aizmugurē. Varonīgais Duglass gan nolaupījis slaveno vācu atompētnie-ku Kochu, tomēr sagūstīts, mocīts, bet kad izbēdzis, uzkāpis mīnai un sakropļots. Pārējie 29 varoņi visi gājuši boja.
.Šodien Duglass vairs nav „ieve-rojanīo jauno cilvēku** sarakstā, jo par jaunu kandidējot ļlikum-devēja amatā nule notikušajās vēlēšanās, dažiem balmutēm paticies pļāpāt, ķa Duglasa varoņdarbi ienaidnieka aizmugurē esot viņa fantāzijās auglis. Kongresa loceklis Duglass gan solījās sava goda laupītājus nekavējoties nodot tiesai, gan lūdza ASV prezidentu nodot atklātībai slepenās aktis par viņa sabotieŗa darbu, lai jau pēc dažām dienām aizvērtu
LIETUVIEŠI PATEICAS KERSTENAM
■ ■ _ . ■ ^ . . -
Amerikas Lietuviešu Padome noturēja pilnsapulci 13. novembrī Ņujork?; Sanāksmi apsveica senators P. Dagless no Illinoijas. Padome pieņēma lēmumu- nosūtīt pateicības telegrammu C. Ker-stenam par. veikto darbu Baltijas valstu labā. Amerikas Lietuviešu Padome nolēma aicinār lietuviešu organizācijas - sūtīt telegrammas ASV delegātam Apvienotās Nācijās H. . Kabotam Lo-džam ar lūgumu darīt visu,, lai AN noraidītu komunistu bloka ie^ rosinājumu, kas- noliedz .katru darbību, ko varētu iztulkot kā iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tad būtu jāpārtrauc Abuerikas Balss un Brīvās Eiropas Komitejas darbība. Kanādas lietuvieši uzaicināti sūtīt līdzīgas telegrammas Kanādas delegātam p. Martinām. Tāliāk padome nolēma ciešāk sadarboties ar citām amerikāņu organizācijām, kas repre^' zentē Austrumeiropas izcelsmes pilsoņus, kuru skaitu vērtē uz 10 — 15 miljoniem. Lielu atsaucību izrādījis Amerikas Ukraiņu 'kon-■gress. ■;:
ļ«iiiuiimniļljl.lj..ir
TREŠAJAM JAUNATNES KONGRESAM SANĀKOT
. JAUNIETI i>0:^1Ā. KA DIVIEM V.ILDES LOCEKĻIEM PIešķoto CEĻA NAUDU, LAI „PĀR-RAUDZiTU" JAUNIEŠUS KONGRESĀ, LABĀK BtTL B Jis PIEšĶtrt AUGUSTDORFAS ĢIMNAZSJM
mēja kongresa gaitu. Gala rezultātā ļ dzīvāku āk%itāti, koncentrētākii apvieaiua ar sava SĀam^ nosau-'
Trešajam Amerikas latviešu jaunatnes kongresam Indiānāpolē Pateicības dienas brīvlaikā būs liela nozīme ne tikai ALJA's turpmākai pastāvēšanai un aktivizēšanai, bet tas iezīmēs arī gandrīz visas Sav. Valstu jaunatnes izšķiršanos — augt kopējai latviešu nacionālās idejas nostiprināšanai, ko ari nosaka apvienības statūti, vai p/ido-tļes tam trimdas latviešu polītis-kajam novirzienam, kujram gan nav īsta vairākuma, bet kujš dominē vairākās Sāv. Valstu centrālajās organizācijās.
Šajā kangresā jauniešiem j neietekmēta rīcības brīvība uri brīva domu izmaiņa, kas vēl varētu glābt apvienības: liozīmī un tās dar-
""'ās-jēgu.-'.
Otrai^ • apvienības kongress pierādīja, ka mūsu vecie un vidējās paaudzes „polītiķi netoijalpalikuši vienaldzīgo rindā un, „īzaudziņot" sev jaunus sekotājus^ stipri ietek-
3. KONGRŽSA DARBĪBAS NORISE INblĀNĀPOLĒ
-Kongresa dalībnieku reģistrēšanās sāksies 25, novembrī, pīkst. 12' dienā, Indiānas Latviešu biedrit^aš namā, 2511 Central Ave. Reģistrēšanās turpināsies nepārtraukti līdz 27. novembrim, pīkst. 12 dienā. Turpat jaunieši .varēs iegādāties jaunākos Rakstu numurus.,
KongrcM svinīgā atklāšana notiks 26. novembrī, pīkst. 18,30 Indiānas World War Memorial telpās, Mičigenas ielā starp Meri-dian ūn N. Pensilvēnijas ielām. Kongresu [uzrunās mūsu sūtnis ASV Dr. A. Spekke, Sekos V. KK-ves referāts par jaunatnes dzīvi Latvijā, iiziesmas skandinās Iiidi-ānas latviešu biedrības jaukts koris, diriģenta V; MeJka vadībā.
27. novembrī darba sēdes sāksies pīkst. 8.00 Indiāņa World Memorial telpās. Dienas kārtībā:
ALJA's valdes, nozalTi vadītāju, revīzijās komisijas un j'aunatiies padomes ziņojumi. Sekos debates par ziipojuiniem. budžeta pieņemšana, ALJA's priekšsēža, valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Sēdes noslēgsies ar' pulciņu ziņojumiem un dažādiem jautājumiem. Pīkst. 20.00 Knigh of Columbus
NO SENATNES LĪDZ MŪSU DIENĀM
LATVIJAS CHRONIKA 18. N-RS.
1346. — Dānijas karalis, kas 1343. g; cieta sakāvi no igauņiem,
pārdod Igauniju Teiloņu bruņinieku ordenim par 19,000 markām. Teitoņu ordenis, savukārt Igauniju pārdod Livonijas ordenim par 20.000 sudraba markām.
1351. —Livonijas ordeņa mestrs Knipenrode novērlē Livonijas ordeņa zaudējumus cīnās pret zemgaļiem un kuriem uz 117.000 krusinešiem.
1352. — Rigā nodibināta Amatnieku ģilde. Gadu vēlāk pie sv. Pētera kaiedrāles atvērta draudzes skola.
:1354._ Rīgas lirgoiāji izslēdz no importa un ^ksporta/ tirdzniecības visus ārzemniekus. Lielā
telpās, 13-tās un N. Delaware ielu stūri, notiks kongresa balle ar aktīvāko jaunatnes, pulciņu godalgošanu. Ar priekšnesumiem piedalīsies vietējie jaunie mākslinieki.. Gaidāmi arī cJomiņu priekšnesumi,
28. novembrī, pīkst. 9.00 YMCA teipāsj 310 N.. Illinois ielā notiks kongresa dievkalpojums protestantiem, piedaloties māc. P. Nesaulēm, māc. V. īsākam, sprediķojot stud. theoLK. Valteram. Tajā pašā laikā dievkalpojums katplticlgajieni notiks. St. Pētera uņ Pāvila katedrāles kapellā, 1347 Nl Meridiari ie-lā.;; ;--J-'
iplkst. 10.00 ieprieki "minētajās YMCA*s telpās rakstnieks G. Sal-nais referēs par temu „Brīvibas gūstā". Pīkst, ILOO kongresa debašu turpinājums uņ noslēgums. ; Kongresa delegāti un jaunatnes salidojuma dalībnieki lūgti pieteikties, rakstot rīcības komitejas priekšsēdim K. Sventeckim, 2328 Broadwāy, Indiariapolis, Ind. Tel: WA 3-5694. Visus Viesus, iebraucot Indiānāpolē lūdzam, pieteikties kongresa rīcības komitejas' informācijas' birojā, 2511 Central Ave,, vai zvanīt informācijas biroja va-dītāj'am J. Sventeckim,-tēl.^ HI -0656:
kurnu zaudēja respektu ^daudzos jauniešos, pat tajos, kas bija piedalījušies apvienības, noorganizēšanā, ļ^oti jūtaini bij^ .mazinājusies apvienības idejiskās' būtības; un darbības -jēgav To .liecina vairāki
■fakti:;;:,. ;v7/r
Viena jaunatnes pulciņa dalībnieki pagājušo kongresu nodēvēja par „bēdīgi slavenu", ja dajā, daži jaunieši, zināmas vecās paaudzes grupas iespaidā, savas karjeras nostiprināšanai pārplūda krastīnoš š6iījumo$, tet ar darbiem tos nespēja pierādīt :
Parasti kādas organizācijas lielumu, stiprumu ūn: darbības izpausmi izsaka tās skaits. Lai pie-lidzinātu visus apivi©nības biedruis vienādi tiesīgus valdes izraudzīša^ na, AS^JA's valdei ienāca ierosinājums Izdarīt tiešas un rakstveida vēlēšanas, kuŗāš izs-audzītu apvienības vadībai. Pāris valdes locekļi un apvienības biediri par to nevajadzīgi uztraucās un arvien vēl mēģina šo ierosinajiimu apslāpēt, Kāpēc? TāpēCi ka, izdarot rakstveidā vēlēšanas, viņi zaudētu savu ,,vai^ rakumu", im viņiem būtu Jāatstāj vadošie posteņi amatos.
kur šeit paliek - paškritika, na-; cionālā jēga un mums visiem vajadzīgais idejiskais stiprums./
■'Apvienības statistika norāda, ka jauniešiem zūd interese pret tukšiem un izpušķotiem solījumiem, kuriem naV pierādījumu ar darbiem. Ja 1953. gadā apvienības 'ak-,tīvo biedru skaits, resp., to, kas bijā nomaksājuši biedru maksu vienā dolāra apmērā, sasniedza 450, tad šogad novenifccī tas ir ti-, kai 226, Šie. skaitļi vien pierāda, ka apvienība neattaisno savu nosaukumu un mērķus. Ar 1000 biedriem apviemba būtu respektējams orgāns. Un tas ir panākams bez lielām grūtībām.
Lai novēristu apvienības darbības negatīvās puses, Indiāņāpoles kongresā jāpanāk, ka apvienību turpl-sņāk vadītu jaunieši, kurus neietekmē citas vecās paaudzes organizācijas, izveidojot tās darbībļi tikai uz Idejiskās oiv^tvisk^ ses, aizmirstot pašlabumu un atrodot forniiilu, kas saslēgtu izltaisītos jatiniešus vienā draudzīgā saimē.
Tie būtu galvenie noteikumi, kas būtu jāpanāk ar intensīvu oiroju un sekretariātu darbību, pulciņu
Ō aunatnes salMoj umu sarīkošanu un visam pāri — piedaloties savu doriin paudējā, Žurnālā .Raksti.
Kaut vecā, paaudze neiejaukFos ūn Jautu I mums šos mērķus: sā-.sniegtl Bet no sākuma jau izredzes ir Vājas, jā Amerikas, latviešu apvienības vpjde „deleģē"'uz Indiāņa-poles kongresu divus savus valdes ioceklusj ķiiriem biitu „jāpārrau-ga" kongresa noiTse, samaksājot pat ceļa izdevumus. Vai vecā paaudze, resp., f*::jā l^adījumā ALA, nebūtu vairāk pakalpojusi latvju jaunatnei, ja atvēlētos ceļa izdevumus būtu nosūtījusi Augiistdor-fas 5fimnazijas pabalštaHi?
Jaunieši, sadosimies rokās un cīnīsimies pret karjeristiem uņ p.'^labuma meklētājiem! Mums nav vajadzīga polītika, bet gan īsta latvju jaunatnes patiesības sirds. Iesim tīri; idejisku ceļu, lai jau savas sabiedriskās dzīves sākumā ne-ieslīdētu purvā.
Visvaldis šmits, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības valdes loceklis
Divdesmito gadu sākumā, kad ar aizturētu, jaunības spara pilnu enerģiju veidojās jaunās Latvijas valsts politiskās, saimnieciskās un garīgās dzīves izveidošanas darbs, alkatīga kalpošana zinātnei iezīmēja arī. Latvijas universitātes mācī-';.3s spēku un studentu cīņu par akadēmiskās saimes audzināšanu valsts garīgo un zinātnisko pamatu stiprināšanai.
šai laikā blakus tīri zinātniskajam darbam veidojās arī akādēmis-.ķās jaunatnes īpatnējās sadzīves forinās, kas, meklējot pamatus ve; . čāku, tradicijām 'bagātu augstskmu uri Universitāšu kārtību ruļļos, atvasināja tur savu organizāciju idejas, pielaikojot tās īpatiieji latviska jam garam un apstākļiem. Tā viena pēc otras pie Latvijas universitātes dibinājās arī studentu un studenšu korporācijas, kufu nolūks, galvenajos vilcienos minot, bija visām virzīts uz vienu mērķi, -—ieaudzināt; jaunajos studentos mīlestību pret zinātni un tēvu zemi.
Tā 1924. ga\!a rudenī sanāca kopā arī pulciņš Latvijas ņnivērsitā-tes studenšu, vairums no medicīnas un zobārstniecības faķ. vecākajiem; kursiem, kur kopīgais darbs tās:jau bija sakausējis ciešā draudzībā, lai liktu pamatus jaunai studenšu korporācijai, deturtai pēc kārtas, jo šai laikā ^dažūs semestrus savas krāsas bija jau atklājušas dāugavietes, gundegas un dzintras.
Divpadsmit j aunāš. korporācijas dibinātājās savu ideju pamātā lika mērķi pulcināt ap sevi nacionāli domājošas latvietes, LU studentes, veicinot viņās "savas tautības, izglītības Un sievietēs pienākuma ap-®dņu; šos centienus izteica korpo-
mmi
rācijas devīzes: „Tautitetei — zināt»
nei
sievietes
cieņai", * ko vēl drau"
ŅUJORKĀ
m
mm
. smē atzītos, ķa. viss tomēr blefs un savus varoņdarbus viņš višu laiku esot pats izdomājis.
Ja jau tādas lietas var notikties varenas zemes ievērojamiem darbiniekiem, pašu ma.jās. nav'vietas zūdīties, ķa nabaga trimdinieks,: nokļuvis otrpus lielajarii dīķim, līdzīgā veidā izfantazē savus amatus un titiilu.*;. dzimtenē un tur palikušās bagātības. Kā redzam, tad slikti jeņķu piemēri ātri sagandē labos latviešu tikumus., ^
Pēc tam, kad izplatītais nedē-laikraksts Timek bija ievietojis kāda mediķa rakstu par līķu trūkumu universitāšu anatomikumos
: jauno ārstu praktiskā.m nodarbī-bārh, misters Parks no Mičigenas iesūtīiis lasītāju balsīm vēstuli ar ģeniālu atrisinājiimu: ikvienam ārstam esot jānpvēlot savs līķis pēc nāves tai universitātei, kuru viņš bcndzis, tādējādi nokārtojot akadēmisko parādu savai Alma
:'Mater.-.
Ievērojot šo recepti, mums analoģiski būtu jārīkojas tā; : kur biedrību vīri sūdzas," ka kases tukšas, jo biedn kūtri maksā biedru nauda«5, ieteikt viņiem savā starpā uz galviņām segt visu biedrības budžetu, pateicībā par Ķ pēju strādāt sabiedrisku dar-b ;.. Kursiķis
GAIDA SEKOTĀJUS
Latviešu biedrības Vāšingtonas valstī novembra mēneša bijetēņā ievietots Sietlas tautieša H. Min-denlv?rga aicinājums:
„18. novembri gribu iet savā ikdienas tebā ar ap(riņii—- i! diena pieder manai tēvzemei: Savu 18. ttOTembra dienas algu nododu Lat-
savu lielo muti uz visiem laikiem ^ saviem biedriem: uzņem rnnu:!uī.?a balsi partijas sanāk- gj^ae s.»viciu « _ . ; ^i.^tr.r, 1,^ tor^A*. v.;i;o tikai vāciešus — visā lielliraznie-
čība nonāk tikai vāciešu rokās.
1373. Arcbibīsķaps Zigfrīds fon Blombergs atkal iesniedz pā vestam sūdzību par Livonijas or deni, ■
1384. — Rīgā latviešus izslēdz arī ņo rriažumtirdzniecības, kas kļūst par vāciešu monopolu
1397i — Pāvests Benedikts 13. piešķir Livonijas ordenim priekšrocību uzstādīt kandidātus Livonijas bīskapu ūii at^chibī^apa amatiem. -.
__Ordeņa vasaļi un Rīgas ar-
Chibīskaps iegūst lēņu mantojuma tiesības uz^piecām paaudzēm.
1398. — Livonijas ordenis nolīgst draudaōbas ligomn ar Lietuvas Vitautu Dižo. Vitauts spiests atteikties ordenim par labu gandrīz no visas Žemaitijas territori-jas platības.
1409. — Rīgas baņķieri piešķir aizdevumu Anglijas karalim Indri-■ķim IV.'"-'
Viešu biedrības ziedojumu vākšanas akcijai. Gaidu sekotājus.
H;Mindenbsrga: aicinājums skar mūs visus — bet cik ir tādu,;kam tas pašiem ienācis" prātā? Latvijā 18. novembris bija mums brīva svētku diena — trimdā dosim Latvijai tās izdzītajiem un nosalušajiem — savu Latvijas dienā nopelnīto artavu, kas vieglos daudziem svešuma gaitas.
...Mikroskops
. Svinīgs Lāčplēšu pieniiņas dievkalpojums notika 14. novembrī iBetlēmes baznīcā, Brukllnā. Dievkalpojumam sākoties svinīgā procesijā ienāca Zilā kalna vienības gaidas, Rīgas vienības skauti uri Daugavas Vanagi ar saviem karogiem. Ērģeles atskaņoja „Tey mūžam dzīvot, Latvija," .Godi sardzes nostājās pie altāra. Liturģiju vadīja māc. ,Ŗ. Zariņš, sprediķi teica DV māc. D. Grauds. Dievkalpojums bija kupli apmeklēts..:
Baznīcas apakšējās telpās skauti un gaidas rādīja uz.ekrāna krāsa šaurfilmU, kurā attēlota skautu un gaidu darbība piecos gados ASV; Skauti savāca ziedojumus ap 30 dol., ko izlietos Ziemassvētku dāvanas: nosūtīšanai Au-gustdorfas ģimnāzijai. . . ^ @ Amerikas latviešu jaunatnes apvienības Problēmu pētīšanās biroja vadītāja J. Prīmane. atteikusies no tā vadīšanas.
® 14. novembrī Ņujorkas latviešu studentu biedrībās pēcpusdienā rakstnieks Ģrirts; Sālnais referēja Par rakstīšanas un. lasīšanas grūtībā-m. : ;
® Ņujorkas latviešu s-tudentub-bas Izbraukumā Uz Staten Islan-d'u piedalījās tikai 20 no 100 biedriem. Biedrība tradicionālo Ziemassvētku vakaru ar lūgtiem" vieiem rīkos Bohemian National Hall telpās, 321 E, 73. ielā, 18. decembrī. Biedrība pār jaunieni biedriem uzņēmusi Birutu Skani un Rūdblfu.Hevinu.-
ROČESTRA.
0 Valsts dibināšanās atceres ieskaņai sestdien, 20. novembrī, pļ. llno rīta akts latviešu bērnu sestdienas skolai amerikāņu yMCX's telpās, 10.0 Gibbs Street. Uzrunu teiks skolas priekšnieks J. Ozols,, bet draudzes mācītājs T. Zirāks noturēs īsu svētbrīdi. Aicināti visi bērni un pārējie. Pīkst. 18.00 vakarā ŗsvētku dievkalpojums Sv. Paulā baznīaā (Joseph un Clifford Ave), ko vadīs māc. T. Zirāks. Pēc tam pl. 19,45 svētku akts Labor Lyceum telpās, 580 St. • Paul Str. Programmā runas, jaukta ,-kora dziesmas un deklamācijas. Aicināti arī igauņu un lietuvju pārstāvji. Noslēgumā, draudzīgs ;:azaids ņo: iīdzriestiem groziņiem,- Ieeja .pret ziedojumira.
# Amerikāņu TMCA 13. decembrī rīko starptautisku Zieinassvēt-ku eglīti, uz Tmŗu aicinātas dažādu tautību grupas. Rīkotāju vēlējumos, lai programmā būtu parādītā Ziemassvētku svinēšana dažādajās zemēs,. attiecīgas tautības bērnu kora Vai pieaugušo dejotāju
nesumi, kā arī svetku eglītes un telpu dekorēšanas īpatnības.
Latviešu grupas piedalīšanās, kās varētu sastādīties no vietēj ās jaunatnes kopas dalībniekiem u. :c. interesentim,' piesakāma VMCA's loc, A. Vilkai, 614 Broadway. ^ Latviešu^ draudzes dāmu komiteja pēc iepriekšējo gadu parauga sestdien, 18. decembrī rīko kopīgu eglīti visiem tautiešiem. Svētbrīdi vadīs māc. T. Zirāks. Programmu izpildīs sestdienas skolas audzēkņi uri m'azskauti: Bērniem paredzētas dāvanas. Par sarīkojuma vietu, ziņos vēlāk.-;
^ Latviešu Ki'usta draudze ir lielākā luterāņu - ieceļotāju draudze Ročestrā. šais dienās draudzes dāmu komītejai bija dota izdevība iesaistīties draudzīgā sanāksmē ar amerikāņiem, jo pilsētā notika plaša luterāņu mācītāju un .draudžu darbinieku apspriede, kurā. iztirzāja luterāņu ; ieceļošanas sekcijās sekmēšanu. Darba kārtības noslēgumā latviešu draudzes dāmu .kp-miteja bija rīkojusi, Sv. Lūkasa baznīcas apakšējā zālē draudzīgu azaidu apmēram simts amerikāņu mācītājiem un draudžu pārstāvjiem. Amerikāņiem ļoti patika, niū-su tautiskie tērpi un tāpat tie tencināja par latvisko cienastu.
GRAND.
(MICH.),
(§ Grand R'a^pidu un apkārtnes latviešu ev. - lut. draudzes jaunatnes pulciņš kopa ar latv ešu biedrības jauniešu kopas dalīl ~ ie-kiem rīko svētdien, 27. novembrī, plkšt;^'6 vakarā Latviešu biedrības ^ telpās priekšnesumu. 'un referātu vakaru, kas domāts kā. atskaņas no; jauniešu salidojuma Saginavā. Oie-mos aicināti un piedalīsies arī Kā-lamazū jaunieši.^Vakara refeiat.ū par latviešu; īpašību saglabāšanu' nolasīs dabas zinību-maģistrs. H. Auziņš ■ bet cand. theoļ. Vera Fric-sbne runās pār temu — Reliģija un jaunatnei Noslēgumā -viesīga sadzīve un groziņu azaids, ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. Atlikums par labu Augustdorfas Latviešu ģimnāzijai Vācijā.
0 Eduards Rozenbergs ar ģimeni pārcēlies no, Saginavas uz Grand Rapidiem ; un sācis strādāt Neck-maņa biskvītu fabrikā.
® Starp 98 citiem, kas pēdējā laikā ieguvuši ASV pavalstniecībti, atrodas divi bijušie karavīri-- * '
MāksMnšeku■ V...Krūmiņa.iin-..H, Mērca .darināts.īmerijas .vapenis.
spēks ir būvuzņēmējs A. Ozol-ņieks, kas veica nama pārbūves konstrukcijas darbus sarīkojumu zālē; No savas algas Ā. Ozolnieks ziedojis latviešu nariiām 50 dolā-.ru. 7.".-'-'-: :
Namā jau' notiek .mazāki rsarī-. kojumi,;ķoŗa vakari un sestdienas skolas mācības. Skolas/vādību ir uzņēmies draudzes mācītājs prof. K..: Kūndziņš. Par skolotājiem darbojas īda Sekste, Jānis Dū-miņš, Aija'Pakule, Millijā Ozola, Emīlija Lāce. Skolas darbā: vēl iesaistījušies P. Pētersons, kas vadīs; dziedāšanu un zēriiein vingrošanu. V. ^Zariņš meiteiiērii mācīs rokdarbus,:!. Beleičika -r- tautiskās, dejas, L. Raistere — fizisko audzināšanu meitenēm, V. Rūsis apsolījis rādīt.^.filmas ■ un stāstīt par dzimto zemi. Pianiste Elza; ;Lūsē-Vāgnera, sola savu palīdzību skolnieku sarīkoj umos. Sestdien as skolā mācās ap 50 jauniešu.
® Ņo pēdējā laika sarīko jum ieŗn minaņii —. Adeles Pulčīņas-Kar-paš koncerts līdz ar Dr.. A. Karpa priekšlasījumu,-; draudzes dāmu komitejas groziņu' vakars, LB-VS ■ Sietlas : nodaļas bazārs, kas deva 516. dol, atlikuma, no kura 400. dol. nodala piešķīra latviešu nama; izbūvei" šiem; sarīkojumiem sekoja Mārtiņu vakars ar" tautas tērpu skati un draudzes dāmu ko^ .mitējas vakars 14; ņōv.-^ Latvijas valsts svētku sarīkojums "būs 21. novembrī. Jaunatnes dramatiskā kopā strādā pie A.Brigade-res Maijas -un Paijās uzveduma.
0 Novembrī LB Sietlas nodaļas Valde ir izgludinājusi pār ziedojumu vākšanas mēnesi, .ar nosaukumu; Mūsu pienākums. Ziedojumu sarakstā ir 8 ailes, kurās saVus ziedojumus var ieraksīt ikviens pēc vēlēšanās, kam vēlas .ziedoti ;:■' ■■;■':■:.;■'. '
#; 18. novembra sarīkojumā notiks 21. novembrī,: pīkst. 4. p, p. Latviešu namā Garīgo aktu vadīs ^rbf;::K.: Kūndziņš, uzrunu teiks valdes pr-ks N. Rutenbergs, apsveiks ALAs valdes vicēpr.-ks A. Bērziņš, ar dziesmām, kuplinās Ida Trapāņe- brīvm. ; L. Rūten-bergas pavadījumā,; sekos vietējā kora dziļesmās skolot. J. Dūmi-ņā;vadībā-; un deklamāGijas. Pēc tam Ā; Bērziņš runās par;ALAs un Latviešu ķonstultātīvās kopas pie Brīvās Eiropas komitejas darbību.. ;. • : J. V, @ Ar ievērības cienīgu priekšzīmi LBVS novembra mēneša biļetenā nācis Sietlas tautietis H. Mindenbergs' ,,18. riovembrī gribu iet savā ikdienas darbā 'ar ap-
vieši: Elmārs Kalnrāups un Helmuts Uglenieks, kā arī — Jūlija pavalstniecība; piešķirta, i.r. holan^; diešu izcelsmes, ; ■ ■ -
f) Prāvests J. Ozols iesvētījis Aleksandra Pastnieka un viņa; ģimenes jauniepirkto māju; Grand Rapidos.
0 ;Grand R'apidr uri apkārtnes latviešu ev... lut. draudzies dāmu komiteja 27. novembrī latviešu b-bas telpās rīko Ziemassvētku tirdziņu. Tirdziņā Varēs iegādāties latviskas svējtku dāvanas, ko darinājuši latvieši Vācijā un ASV. Paredzēta; arī loterija .un latvisku priekšmetu izloze. Darbosies grāmatu galds. Ziemassvētku.- tirdziņa atlikums — draudzes nekustamā; īpašuma fondam. Sākums pīkst, 17.
@ Notikumi draudzē. Salaulāts Kārlis Kalvāns ar Viliju .Ķiverti.; Kristīti \.-r-. Māra Pastniece, Baiba Jansone, Andrejs; Avots -. Avor, tiņš (Dienviddakotā), Ligita Ķor-net.e un Iv'ārs Kazaks. Mirusi' uri: apbedīta Wōodlav^rn kapos latviešu nodalījumā; Antonija Kalniņā.
@; Latvijas karaskolu beigušie virsnieki Grand Rapidōs un tuvākā 'apkārtnē paredzējuši 4. decem-. brī atzīmēt skolās 35 gadu dibināšanas atceri. Jā. atrastos kāds, kas nebūtu saņēmis aicinājuiriu, b2t Vēlētos ierasties Grand Rapidos 'art no citurienes, lūgts par to nekavējoši rakstīt: J. Radziņam,:2ļ21 Deri-wood Ave, S, W;, Grand ■ Rapidos, Miohi, tuvākas informācijas saņemšanai, '■■ v,z.
. SIETLA {WASH.)
# Sietlas un apkārtnes^latviesu saime-līdz ār rudens iestāšanos iegājusi rosīgā sabiedriskā dzīvē ūn darbā. Daudzi tautieši visu savu brīvo, laiku ziedo latviešu; namā pārbūvei." Nama iekšiene, pilnīgi pārveidota: sarīkojumu:zālē izvoi-dota liela skatuve, zāles.; vidus griestu balsti izņemti, lai netraucētu skatu ūz' skatuvi. Izbūvētas ieejās un blakus telpas. Visa darba mērķis, lai 18. novembra sarīkojums, jau varētu notiki pašu namā. Pārbūves darba dvēsele ir V, Gudrais. Pēc t. s. »Gudrā projekta" . sarīkojumu zāle - tiek. arī pārbūvēta. Par apsildīšanas un apgaismošanas ierīcēm rūpējas V. Rūsis ar saviem palīģieni, Vienmēr un visos darbos klāt ir Mindenbergs, tāpat pārējie tautieši. Viemgais atalgotais
iekšēji stiprināja dzjbias uh uzticības solījums—^ „Viena par visām- un visas par" vienu", ,,Imerijas krasas ~ brūns, zils un zelts, simbolizē tautību, izglītību un sievietes pienākuma ap-^ ziņu, bet šie solījumi, simboli un ^ krāsas reālā atveidā ifetverti mākslinieka H, Mērca grieztajā Imeri-jas vapenī, kam metu darinājis mākslinieks V. Krūmiņš,
Imerijas goda filistru rindās redzami daudzi LU mācibts spēku un sabiedrisko darbinieku vārdi, no kuriem lielā tiesa šodien min jau aizsaules tekas. Tie bij'a Elza Antona, Anna Brigadere, Marta Celmiņa, prof. E." Felsbergs, E. Krim-bergs, prof, R. Krimbergs, prof. J. Ruperts, Dr. L. Sniķere, M, Vein^ berga.
Šodien Inierijas krāsām uzticīgās latvietes izkaisītas visā plašajā pasaulē -—daudzas no tām aizvestas moku pilnā tālumā, daudzas cieš dzimtenē, vēl vairāk izklaidē» tas visos kontinentos, .bēt visas tās sevī nes dzīvu un; kvēlu reiz savām krāsām un di'audzībai doto solījumu.
Imerietes devušas latviešu tautai daudz akadēmiski izglītotas latvietes — ārstes, zobārstes, ķīmiķes, valodnieces un citas, tāpat sabiedriskas darbinieces, bet pavisam Imerijas krāsām zvērējušas 319 latvietes. Trimdā šim skaitam pievienojušās vēl 11 jaunuzņemtas Ip- j cekles, vairums ASV,. kuras korpo-rāciju dzīvē un darbā ievadījusi tā laika audzinātāja Elza Tēriņa, se-niore Ērika Švūkste, viceseniore Jordisa Dukate un sekretāre Livi-ja Šiliņa.
Savas korporācijas 30 gadu dibināšanas atceres svinībās imerietes pulcēsies 20, novembrī Ņujorkā, tāpat arī visās citās zemēs, kur mīt imeriešu saimes locekles.
. ■ ■ Ingrida Vīksnā.'
JAUNS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU PIRKŠANAS BIROJS TORONTO
Oskars Perro, kas Toronto namsaimniekiem it labi pazīstams jau divus gadus kā Br. Pūriņa firmas aģents, tagad atvēris pats savu biroju, tā noapaļodams formulu,, ko. šai branšā varētu apzīmēt ar trim lieliem ļ'PP. Kas būs interesējušies par māju pirkšanu un sekojuši sludinājumiem, šo formulu viegli atrisinās. Kā tā pārveidosies nākotnē, grūti zīlēt, bet pagaidām visi trīs lielie P sadzīvo it labi. . .
O. Perro pagaidām strādā ar 4 aģentiem, uzsverot, ka viņa panā^ kuma galvenā ideja ir bijusi un būs -^godīgs, nesavtīgs un rūpīgs darbs, kas nodrošinātu kā pircēja, tā pārdevēja pilnīgu uzticību an nākotnē. O. Perro apliecina, ka pēc viņ'a pārliecības ir labāk vienu darījumu nenoslēgt, ja par tā pareizību nav glužļ tīra sirdsapziņa^ nekā sagrābt pirmajos gados kaudzēm dolāru, tomēr zaudējot tautiešu uzticību.
Savu biroju 0. Perro iekārtojis Bloor ielā pie Dundas ielas, un kā sevišķu panākumu, turklāt kā ļoti interesantu un vienreizēju jāmin ar lielām grūtībām „izkaro-to" firmas tālruņa numuru -- visi 6_ griezieni „vienā caurumā"! Jo, lūk,—- LL - 5555-ir uzgriežams bez pūlēm, pat sapnī vai miegā. Jādomā, ka šis tālruņa numurs, apvienots ar i^unā uzņēmēja neatlaidību un viņa. darbības principiem, nodrošinās viņam drošus panāku-mus. .gr.
ziņu sL
manai
tēvzemei. Savu 18. novembra dienas: algu nododu Latviešu biedrī-tas ziedojumu vākšanas akcijai. Oaidu sekotājus."
Svētdien, 28. novembrī, pīkst. 6 pp. TLB telpās, 198 Osler ielā" pulciņš rīko tējas vakaru. Tai pašā laikā notiks arī pilnsapulce ar valdes un revīzijas komisijas vēlēšanām. Pēc tam saviesīga dzī-. ve. Visi pulciņu biedri sirsnīgi lūgti ierasties. Lāpas valdei
CEĻA VĀRDI I
Cel, latviet', galvu augstāk, g
un mācies cienīt reiz p(ats se- y
vi! Plūdons ļi
Kas sam tēvu valodu kopj un godā, tas savus tēvus godā; un kas tos godā, tas pats ^ is godājams. Eronvaldia Atis Ķ
Ik dienas satiekoties ar cilvēkiem nepieciešami iy, pieradināt sevi pie iedomas, it kā mēs^ neizprastu viņu izrīcības īstos hiotīvus. Nīčše
Esi iecietīgs pret citiem jo tu zini viņu vājumu, bet stingrs pret sevi, ja tu si-ni, eik pats esi vājšs;
<^ Raabe
Ir slikii, ja divi laulātie viens otra garlaiko, bet vēl daudz sliktāk, ja tikai viens no viņiem garlaiko otru^ Ebneie-Ešenbacha
^1