II* novtmbrl
lONSŪLS
mm
m mm inī AVI
IMSONS
iriicsU. Jauņat-ctju, mani ir iniMto rak-leali «IkUlib* ie*u jaunatne Mii vidējā pa-pIHa*. Rodat ikfta palldaibu iu" — panftkt W Gribas V. ļi nebulu bijli javu vl€tlokU
ļis ifbinilaiīM
kā tikai m apvienībai JHAtn raktivei-Id V. ft. viedok-sbiolōti vatrt-^ ka U«!* ļMitl iķmtteikA veidā ttfiflnlla. Ku U «iptAvot «t. mlu laikrftldrtoi iiikjttyi> dt-til Gribu lOgt, ttlvoi jftunieStja jatuta takirti ļt^jii jaunaineit fpatnudinia ifna-«ktiviemi b«t ļtbaldls no jaa->ba. Nelieti, ka ft. savu nodo^ ^ 1*1 AI ifsaistīs,
maini mani ai-viņas Īle* inm. piroblēmat ir sļrtislieta.
BILDIS
iMm n«»sapfof un KrIMus ptrmi»JI ifi<imil micrkļu, iŗ«ē)a pfl^sulē/ t%titftii patiesība» i!N norma?^ vai !«^1?i»mlha9 «a-mv mi^^nrjuMs dhi tfik^to^i^m
ļirUliļ?»^ tkibas jtiŗnl, ka«! kātm \ f»p skaļi, tad ka M ir t* IH Kfistuf» māci* fiMfiā. Man ģri-ļīnlkumii ņcH ļ{\ pĶ$mtH% par-bipH — tā^atv smentru—- parti-ijai inlerM^s ir tpsp Krf.^tus — UricljA, Vai, /ōs, ilr^if pārdomājis, |»^k Kristus vārda kriMfgas valstis politisku mērķu h tas jau vēl ne-Daud« neitpto* nlfik in Ja cit-ļ>r<Nii:ētt un aict-l tu. ir gatavi ne «āt«nu par koek* kkarljas robežām ^rirtles lielo hta^ ml bet pat
sarkanais dekāns) i^k*?1mii?o kārti» ^it vairs runa par (otmas ne#jt, kas ima pēt iet rem-l^lietitm pamatārri in ^.fvētdlenas ļjļi!-auro Ms «erņes vai klausās dietā p«itflaudtl no ļ^pklē jtaivu baznl* iys5 «lūmmas gail tagrabā pie blfiRd ^nmc^r nav i/fir*
\h tomēr ir ļoti it' Kristu m«n pir-ņi» .eltaldrfbā un lija maŗi^ vetais*
* ' -
Mf jēiža<i, kas paf hkarā Ju^ no riji*
\i \f tin — bija, ūļn alfa, \ ■ )j< ka rak'ititājā nmējtrtl kšf^u na«
ļiitvi^?Su bēBJu? brf* fli'imtenē verdzībā iiŗm ar to Ir tikat ■ ^kl ^tarpibu tiem idcl» kam imē? abi i«tid?ē)i un ddvo* 1 tur ir radies des-^pfttlāclju un kol-f.aikā; ko vioa ir = fnims un dvēše-ļftttētl. vrrs un dē-f!i MiptiimU brt-I^«itējlt, fafdi*
»pu varētu parunāt ifi darīsim tad, kad latvlja. Orēsim, |mf neraudtlfiet tāmēs, te atbraukuši^ 'dalu no vecajiem friotii?m'V V/itentIns PHIeki
mmm
Sestdien, 1954. gada 27. novembri
A "ff ^ fi ^ A
Kāpēc sociālisms nav pieņemams?
Ja vērojam vēstures attisttbu, rediiam, ka sociālisms dažos posmos spēji ozltesiiļo, tad lēnām sak izdzist un dažas vietās tas ļ pilnigi panīkst. .
> Sociālisms Kiropā guva ;0anākuV mus parasti pēc revolūcijām vai pēc karieni. Franču revolūcija deva auglīgu zemi sociālisma mācības attīstībai sakarā ar franču tautas gara depresiju. Kjievu u JapāĢU karš deva impulsu krievu sociālismam. Pirmais pasaules kaŗs pastiprināja vācu, franču, itāliešu, b€]ģu> dāpu un zviedru sociālisma kustību. Otrs pasaules karš pārvērta britu strādnieku partiju no strādnieku aizstāvjiem par simtprocentīgiem internacionālā sodā-lisma akliem šelcotājiem. Ikviena tauta pēc revolūcijas vai liaŗa jutās garīgi un materiāli pagurusi, vienalga, vai šī tauta ir uzvarētāja vai kara zaudētāja.
So tautas pagurumu tad nU izmanto uzņēmlļgi cilvēki, spēlēdami . uz tautas pšīcholoģiju. ļ
Cilvēks, kurš uz laiku ir izrauts no normālas dzīves, kura garīgais spēks tiek piespiedu^ kārtā virzīts vienā virzienā, kjūšt immūn^, lai individuāli reaģētu uz jauniem virzieniem, vai tiem, kās uz vecās bāzēs tiek strauji atjaunoti. To visu pastiprina katra atsevišķa in-. divida materiālās rūpes, kas trau-cē: pārdomāt un sekot nākotnes problēmām.
Asa propaganda, solījumu plūsma. Iepriekšējā nepārtraukta kritika vietā vai nevietā spēj incii-vidu ievirzīt plāksnē, kurā viņš bieži ieiet, pašam to nezinot
Tā ātrai propagandai ra(ļās sekotāji angju karavīros, kuri gadiem ilgi bija sēdējuši, ierakumos un kurus nļepārprotami bija sķāru^ sl Staļina dzirkstelīte; Tā pati propaganda ķēra pārmocīto britu tau-^ tu. Tas pats notika ar franču un Itāliešu strādniekiem.
Vācu sociālisti guva panākumus vācu tautā, kas nonīkuši stāvēja pie Vācijas lielās drupu Kaudzes.
Pagāja gadi un sociālistu solījumi palika tikai solljumiv I
Aklais sekotājs, pārvarēdams savu ģarigo nogurumu un atspirgdams ari materiāli, sāka visu piedzīvoto un solīto pārdomāt. No masas cilvēka viņā sāk pamosties individuālists, kam rūp nākotne.
Šīs sekas mēs redzējām otrās pēckara Vācijas, Francijas un Anglijas vēiēšanās. Tā pavirši skatoties^ tagad vēl nav atmodies vienīgi itāliešu un zviedru strādnieks. Itālieši, būdami temperamentīgi gan ir ātri sekotāji idejām, bet vājI politiskie domātāji. Bet tikpat ātri šis pagrieziens vai: nākt, kad sociālistierri solījumu avots reiz . apsīks un kad vēlētājam atspīdēs tā perspektīva, kas rādīs tikai tukšumu./-■■
Zviedru strādnieks tiek baidīts ār krievu milzīgo spēku un preses saldajiem izpušķojumiem. Bez tam zviedru strādnieks polītiski ir vēl pilnīgs analfabēts.
Trimdas latviešu saimei sociālisma idejas i ir baigs rēgs pagātnē. To propagandē tikai Briinītis savā avīzē. Tp cenšas aizstāvēt viens otrs par vēlu atmodies trimdas polītiķis, kaSj gramstīdamies nezi-
ņā, veido iavas politiskās vadlīnijas.' ■ V
Sociālisti vel nekā jauna nav izgudrojuši, bet aizvien turas pie sen jau novecojušās, zinātniski nepamatotās, praksē bankrotējušās Marksa mācības. Ja daudzās zemēs ir izdarītas sociālās'reformas, tad tas gan panākts ar'arodbiedrībās sīki izpētītām doktrīnām, kas 'iV tenotas ar valsts uņ. pašvaldības kopēju atbalstu; Britu arodbiedrības ilgi cīnījušās pret kapitālistisko pārspēku, bet iztikušās bez sociālistiskām revolūcijām, galu galā tomēr vairāk panākot ,nekā māca Marksa, bībele. , Amerilcāņu arodbiedrības izveidojušās stipras un neieņemamas, iztikdamaš bez sociālisma tukšajieni soUjurniem. Protams, marksistiskajiem sociālistiem tas nepatīk, un viņi 'amerikāņu arodbiedības dēvē par kapitālistiskām. : ' .
Marksa sociālisti šodien acu priekšā redz pasaules katastrofu, kuŗā to novedusi pārbolševizētās Marksa mācībās praktiska lietošana, bet nesaskata pašu ieto ceļu, kura gājienā viņi ar vienu kāju jau atrodas bezdibeņa mļalā. \- Ja šodien daudzu valstu sociālistu vadītāji no Anglijas un Kanādas (Ķaldvels) dodas uz praktiskā boļ^ ševisma. ..brīnumzemēm" skatīt to
brīnumus, lai, atgriezušies majas, savām; strādnieku masās pataisītu baltu par.melnu un^ptrādi, tad viņi aizmirsuši veco Platona izteicienu, ka indivīds ir akls tikai līdz^ zināmai robežai.
Arī plašās tautas masas, kas viņu partijā iestājušās, var kursu mainīt un pāriet no pasīviem sekotājiem par aktīviem opozicionāriem. -Ja šodien vēl .tas nenotiek; tad tam pamatā ir Vienīgi bailes no kara. Bet neaizmirsīsim, ka večos, karu pieredzējušos cilvēkus, visur aizstāj jaunā paaudze, kas visu redz un visu vērtē daudz asāk. Mēs redzam,Aka visās zemēs, kā Vācijā. Anglijā, ari pa daļai Francija jaunatni visgrūtāk piesaijjtīt Marksa sociālismam. Bet. sabiedrības ideoloģija bez jaunatnes ir ieskatāma par mirstošu. Jaunatne būs tā, kas meklēs jaunus ceļus un atradīs ko labāku, ar ko aizstāt satrunējušo, tukšo Marksa sociālismu. .
Arī mūsu trimdas sociālistu sai mi veido tikai .pieci vai seši sa trunējuši pārstāvji, kuri paši dzīvo tikai no atmiņām. Viņiem nav nākotnes, jo, lūk, mūsu latviešu jaunatne ir tā — ar prieku to var konstatēt, — kas neļaujas sevi iekārdināt ar kaut kādām nepieņēmām svešām idejām. Un vispār ir iabāk, ka mūsu jaunatiie iemācas ko amerikānisku, nekā tā sekotu siseņii tukšajām idejām>
J. Zari|iš
slimnīcās vai sakropļoti ļoti stipri, tiem dienas^ aiziet-domājot par svētīgāku kurnošu.
Tur — prāvs pulks latvju bāreņu, ~ itam. nav m tēva nnlā
.Mēs, trimdinieki,, parjuras, pa- rāk. Bet kas jau gadiem sirgst stāvam un dzīvojam no tā, ko saviem desmit pirkstiem izcīnām, Mums ir ;iespējaš .tp .darīt, miims ir dotas, līdzīgas tiesības ar tiem, kuru vidē mēs atrodamies..Maizes: kumoss, uņ jumts virs galvas
mums nav vairs Rrpblēma' ja vien ir griba strādāt un cilvēcīgi iekārtoties.,; Mūsu ģimenēs aizvien ir kāds darba spējīgs un tādēļ ātkrit; bažas par:dienišķo maizi. ^Dažkārt jau ir sasniegts ^stāvoklis, kas liecina par materiālo turibu> bet: reizē ari sirds siltuma padzišanu un. devības izplēnēša-nu. Tā ir ļauna pazīme. . :
Eiropā sniega baltā dzī-
glāsta, nedz māmiņas padomiņa. yai ari viņu augumiem uii mazajai sirsniņai pietiek ar tb, ko tiem līdzjūtībā atlicina?
"Viņu skaitani, pievienojami vēl daudzi citi nelaļmīgie, kurus gadiem ilgi moka sāpēs un slimības. Neaizbildihāsim sevi ar to, ka mums katram atsevišķi ir jau kāds, kam vajadzīga palīdzība un ko mēs tiem sniedzam. Bet ir taču milzīgs Skaits arī iā.du mūsu āļu un māsu, kuriem n a v nevienā tuvinieka, kas tiem palīdzētu. Lūk, ;pie tiem lai iet .mūsu devīgā sirds. Nenocietinot sirdi neapšaubāmi tiek sasniegti divi mērķi: stiprināta k opļbas, sajūta un palīdzēts grūtdieņiem.. Tā iv pirmā prasība — justies visiem, kā v i e n a s tautas locekļiem. Un tas tiks panākts, ja mēs visādos veidos jutīsimies ;ka ^ palīdzētāji un iepriecinātāji' tiem,, kam šis vajadzības visakūtākās, :
. Trimdas gadu ritējumā,! kas mūs nav vēl pietuvinā.juši brīvībās ritam, pavīd zīmes, kas, lie-Tie, kas paši spēj kādu locekli cina: par aizjūras: tautiešu dālēju
Pēc daudz dzirdētiem bēdu stāstiem un nopūtām pa? iepirktām mājām, kuras nevar un nevp-beigt; izmaksāt, par apdauzītām mašīnām, pāT; visādiem jaucējiem, kaucējieni, Un par tādiem ļaundariem kā mākslas, tikumu _uri pacilātu jūtu izsmējējiem (tādi pat šinī dūmainajā metropolē esot), ir patīkami satikt cilvēku, kas pats sāka, ka viņš esot optimists Visvairāk pārsteidz šī cilvēka pārgalvība — teiki, ka viņš ir optimists tāpēc^ ka viņš ir grāmatu cilvēks. Vairums grāmatu apgādātāju pieder pie tiem ļoti noskumušajiem latviešieni, kas r
jā tiek vaicāti: kā jums klājās? -
Tur
vēs rotā mūsu sirniās māmuļās un tēvi bez .piederīgiem, bez atbalsta. .Daudzi izaudzējuši karavīrus — tie krituši. Un viņu piederīgiem dzīves novakarē, jāmitinās veco ļaužu .mītnēs, jāiztiek no svešas valsts druskām,; ko-" tiem atmet...'' !• - ■
TTur—- karā sakropļotie karā vīri ar satriektiem nerviem vai pļaušu nāvekļa mocīti. Vai viņiem visa kā pietiek, ko tiem dod?,: palasiet viņii~ vēstules un jums sirds 'sažņaugsies. Viņi cietā un upurējās toreiz,' tagad tie :kļuvuši pār, nastu svešai valstij.
atbildes vietā mēdz nopūsties ar
darbā: likt, kaut ko vēl .gūst vai-
BOSTONĀ
Bostonā Latvijas valsts svētku dienas atceri ievadīja svinīgi dievkalpojumi visu latviešu draudžu baznīcās 18. novembra vakarā. Tie bija pulcējuši pilnas baznīcās dievlūdzēju par Latviju un brīvību. Dievkalpojumus kuplināja mākslinieciski priekšnesumi patriotiskā garā, dievkalpojumi beidzās ār tautās lūgšanu.
20. novembra vakarā Bpstonas latviešu organizāciju savienība rl-kpja Bostonas latīņu skolas lielajā aulā, ko bija dekorējis A. Mangulis, laicl^p aktu. Tajā pulcējās vairāk kā 1000 tautiešu Šogad nebija lūgti un nepiedalījās aine-rikāņu politiķi, bet'aktā bijā ieradušies lietuviešu un igauņu pārstāvji.
Aktu ievadīja mācītāja J. Sīpola svētruna un lūgšana. Skaistos salīdzinājumos viņš pauda ticību Latvijas brīvībai un atgriešanās dienai :dzimteriē.
NO SENATNES UD^ MŪSU DIENĀM
LATVIJAS CHRONIKA 19. n-rs)
1410. — Maiji UciBvas karalis Vltaōts DSais aijauno Hgomu ar Livonijas ordeni. Vitaiuts ar 5o li-pimti cenšas Livonijas ordeni atšķirt no Tentotin bruņiniekiem.
^ Jūlijā apvienotie po|a - 6e-chosloVakn, lietuvju - baltrutēņu - ukraiņu bruņotie speķi pie Tan-nenbergas sakauj tenioņu ordeņa bruņlniekiis.
1411. — Ar Tomas miera Ilgumu starp Poliju, Lietuvu un Teutoņu bruņinieku ordeni Vitauts Dižais atgūst visu žemaltiju uz mūžu. Austramprusija un visa Livonija paliek vacn vara.
1414. — Rīgas pftlseta sūta dc-legacljd uz baznīcu padomi Kon-stancē, kur Rīgas archibīskaps Va-lenrods asos vārdos apsūdz Livonijai ordeņa bruņiniekus.
fllg; — Archibīskaps Jānis yi AmbondUš Izstrādi Livonijas federācijas projektu ar Livonijas kopēja landtifU.
1419. — Pirmais Livonijas iand-iaars sanāk Valkā. Parlamenta locekli ir areWr)iskaīw, btsķapi, Livonijas ordeņa, vasaju un pilsētu ipirsiaVji.
1422. — Livonijas landtāgs at-JaioJ zemnieku verdzību.
1426. Rīgas tirgotāju Irild^ nodibina tieSas tirdzniecības attieksmes ar Holandi nu Anjŗllju, atļaujot So zeinju knļdem iebrānki R!^ gas osti ar precenK. TideJSdl RT-r« neievēro Hanais pilsēta noiei-koBRi, kas alilieds kolandleSn kuģim tobhM^ Livonijas ostis.
Pēc 18. novembra dienas rīcības komitejās priekšsež^ F. Hervārta uzrunas un ASV himnas nodzie-dāšanās svētku runu teica zvēri-r nāts advokāts Jūlijs šmits. Sirmais tiesībnieks siSLTp citu. teica:
„Latvij as ātbrivošanas dēļ vien mums draudzīgās brīvās valstis karu ar Padomju Savienību nesāks. Mūsu problēma ietelpAū-strumeirppas 9 apspiesto tautu problēmā, un to atrisinās reiz kopā ar visas Austrumeiropas lik-' teni. Kad atbrīvos Austrumeiropas valstis no komunismā uņ kā tP izdarīs, to neviens nezina, bet ka tā nepaliks, kā tagad,.paf to visiem vajagā būt pārliecinātiem. Kopš pag. gada 18. nbvembra ir ASV prezidenta un valsts sekretāra apliecinājums, ka ASV nekad neatzīs citu tautu apspiešanu un to brivibas iznīcināšanu. Tam seko Kerstena komitejas izmeklēšanas darbs par Baltijas valstu pkupāclju un genosidu, kā arī A'pspiesto tautu savienības nodibināšanā. Lai mes sagaidītu Latvijas atbrīvošanu,: mums jābūt vienprātīgiem. Sūtnis prof. A. Spekke mūsu šīsdienas lielākp uz-, devumu ir izteicis divi vārdos: „Turietieš kopā!" Ar šp atziņu latviešiem ir. jādzīvo un jāstrādā Latvijai,"
Pēc Latvijas himnas latviešus apsveica. Lietuvas konsuls Bostonā salnas un igauņu apvienības Bostonā priekšsēdis, bet rakstveida sveiciens bija no Lietuvju — latviešu vienības.
. Svētku koncertā aktrise Ance Rozītē dainpjā Andreja Eglīša un Raiņa dzejas. Veltā Meihubere-Stotta un prof. Viktors Stotts dziedāja J, Vītola, J, Mediņa, J. Norviļa u. c. skaņražu patriotiskas dziesmas un tautas dziesmu duetus. A. Žilinska 'Karogu (arī duetā) vajadzēja atkārtot. Pie klavierēm bija Māra Eferte un Rita Saliņa. .Koncertu noslēdza vīru dubultkvartets Tēvija ar A. Skultes, G. Vernera, A. Jurjānā un A, Valles patriotiskām dziesmām,';';/: ';■
Šajā, dienā atkal latvieši-apliecināja savu ticību — mēs viena tauta,, viena saime; mums .zeme viena, liktens viens. Jā tauta zels, es arī zelšu, ja tautā nīks, nīkt man ari. ^ V. X..
Lane technikuma zālē rīkoja svinīgu svētku aktu ar plašu program-muj. kp noklausīties bija ieradušies apra. 21000 tautiešu
' Pēc niāc. G. Straumaņā svētru-. nas tenors Valdemās Salna nodzie-dāja ASV himnu, sekoja org.apv. pr-žaA. Būmaņa uzruna uii Latvijas himna. Akta runu teica pulkvedis Artūrs Galindoms no Bostonas, bij. studentu rotas koman^ dieris, kalpakietis. Viņš sniedza pārskatu pār' latviešu brīvības cīņām. Saiīdzinot to laiku, kad latvju tauta bijā viena ar tagadējo laiku, kad mums ir Sabiedrotie — lielas un labi apbruņotās valstis un miljoni tādu pašu dzimtenes zaudējušu, — pulkvedis atzina, ka tagad mēs esam labākā situācijā, un jā tagad uzliesmos cīņa, tad par uzvai;u būs mazāk šaubu nekā toreiz. /■
Latviešu valsts svētkos apsveikt bija ieradušies lietuvju, igauņu, baltkrievu (apsveica latviešu Valodā), ukraiņu, ASV 5, armijas un illinojaš gubērnātpra pārstāvji.: . .
koncerta dāļā Ed. Ramata koris dziedāja V. Dārziņa Birzērfi rotāts un °A. Ābeles Mēs latvju tautas ,dāļa esam; Edgars Gulbergs^ skaur dēja J. Raiņa Pūty vējiņi uh E. Virzas Karogu; tenors Valdemārs Salna dziedāja A. Melli Tu, augstais Dievs, A. Matisona €)zimte-ne (pirmatskaņojums) un A. Meļli Lauztās priedes; vīru koris Daugavieši dir. VI. Višteļa vadībā atskaņoja J. Vītola Dieva lūgums, A. Valles Dzimtene un J, Straumes Pie Baltijas jūrās, ko,vajadzēja atkārtot. Ārpus programmas koris vēl nodziedāja Daugav* abās ma-
.1ās.- ■
Klavieru pavadījumus veica Valdis Treiinānis.
Publikas atzinums par šo sarīkojumu bija: Labāk nemaz vairs nevar vēlēties; tik lābi vēl līdz šgn nekad nav izdevies." Skauti bija norīkoti pie mašīņāmj un viņi pelnījuši vislielāko paldies un uzslavu. ■ :■■ ■ ■-•-S..€.
vembŗa vakarā, kad draudzēs iesvētīja arī dāvātos valsts karogus, Grand Rapidu un aļpkārtnes latviešu ev. - lut. draudzēs dievkalpojumā piedalījās" mācītāji prav. J, Ozols un māc, Kr. Hernian'is, bet Vienības draudzē to vadīja māc. J. Lazda, dziedāja Ivars Gaide, meiteņu sekstets^ bet pie klavierēm pavadīja Lilita BuŠa. 18. novembra svinību turpinājums notika 20. riovembri Sieviešu literārā kluba telpās. Svētku aktā uzrunu teica Latviešu biedrības pr-ks O. Leimānis, bet svētku runu— J. Mežraups. Viņš deva konspektīvu apskatu par mūsu valsts kulturālās, Saimnieciskās un polītis-kās dzīves izveidošanos, Latviešu biedrības priekšnieks 0. Leimānis un SkolPtāju kopas priekšsēdis Ed. Avots izdalīja jauniešiem Daugavas balvas, kam ^sekoja E. 'Rein-r valdēs un Dziesmu Vairoga kora koncerts diriģehtaVA. Kalnāja va-. dībā. Patriotis^ dziesmu izvelē koncertā programmā deva jauku un. pacilātu: baudījumu daudzajām klausītāju sirdīm. Noslēgumā lat-viešu biedrības telpās bija svētku azaids:. Y. Z
atsalšanu. Rādies pat īgnums par to, kā jāziedo. Būsim pavisam vaļsirdīgi un atzīsim, ka ļoti bieži no maka izņemts dolārs aiziet nevajadzīgām lietām, bez kā var iztikt ikviena kārtīga un stingra ģimene vāi atsevišķs cilvēks. Dosim to aprūpei un paši mēs iekšēji silsim par to, ka esam atkal vienu labu darbu sekmējuši, bez kā ciestu mūsu perspniskāš vajadzības. ■
Ziemassvētki stāv pievārtē ar to siltumu uii svētību. Bet košāks būs svētku baltums, ja tam līdzi dosim savu: devībā silušo: sirdi.
Sirppā: mūsu brāļus un māsas vēl baismiņa pagājušā kara rēgi: ;drupas, postaža, trūkums. Ķāut visu šo baigo iespaidu kaut uz mirkli izklīdinātu mūsu Ziemassvētku dāvanai Vienalga, vai tā skanētu nāudā, drēbēs vai pārtikā. Un vienalga arī --- ar kādas organizācijas starpniecību tā aizsniedz saņēmēju. Daugavas Vanagi ŠP akciju izdara visplašāk, jo bijušie kara vilki izjūt cietēju stāvokļa baigumu vislabāk. Nenocietināsim savu sirdi!:
A. Sedasdēls
ČIKĀGĀ
18. novembra vakarā sv. Jāņa baznīcā bija svinīgs dievkalpojums, ko vadīja māc. G. Straumanis, bet Ciānas draudzes baznīcā bija pulr cējušies skauti un gaidaS, lai nodotu svinīgu solījumu tautai un tēvzemei. Svētbrīdi vadīja māc. A, Rautenšilds, laicīgo .daļu A, Osis. Tai pašā laikā svētku programmu noraidīja latviešu radiofons.
20. novembr'a vakarā Čikāgas latviešu organizāciju apvienība
Kcilamāzū Latvijas valsts dibināšanas dienas' 'atceri ievadīja ār svinīgiem dievkalpojumiem. 18, novembra vakarā Sv. Jāņa ev. -lut. latviešu draudzes dievkalpojumu vadīja mācītājs J. Turks. To ar solo dziesmām kuplināja E. Fŗeimane un prof. A. Ābele — ērģeles. .V ,
Ev. - lut. latviešu draudzes dievkalpojumu vadīja draudzes mācītājs A. Piebalgs, solo dziedāja E.: Reinvālde. Abi dievkalpojumi bija apmeklēti ļpti labi. Mācltāju""dteiļi izjustie vārdi ikvienam atkal 'itr gādināja nuļo dzimteni,
Atceres akts notika svētdien jaukajā Masonu tempļa zālē. Aktu atklāja vietējās latviešu b-bas pr-ks P. Austriņš ar šim gadījumam piemērotu uzrunii. Svētku runu teica dzejnieks Artūrs Kau-gars par temu Mainīgais un pastāvīgais latviešu trimdinieku garā. Sekoja koncerts: prof. V,' Ruše-vics (vijole) sniedza Vītola, A. žilinska, J. Kalniņā, , J.. Ķeplša un J. Vītoliņa darbus. Alises Mulle-nas klavieru pavadījumā. Dziesmu Vairogs brīvmāksl. A. Kalnāja vadībā dziedāja J. Norviļa, A. Kalnāja, A. Jerumā un A. Kalniņa dziesmas. Solo partijas korī dziedāja Austra Sile un Biruta Ziema-ņa. Sniegumus uzņēma ļoti atsaucīgi. Pēc tam apakšējā zālē notika kopīgs svētkU: azaids pie dāmu komitejas bagātīgi klātajiem galdiem. Te mag. iur. j, Mangulis runāja par Pretkomūnistiskās cīņas degpunktiem:
^Svinības notika Helā sirsnībā, bija reti kupli apmeklēta. Kalns
Jauku ieskaņu mūsu valsts svētku sviņībšm deva abii luterāņu dlev&alpojumi tieši
0 Ņujorkā un apkārtnē dzīvojošie Latviešu nacionālā centra biedri sapulcējās 17, novembrī Arling-tPn Hall telpās, lai atzīmētu Latvijas valsts proklamēšanu. Svētku uzrunu teica galveiiās valdes pr-dis J. Vinters. Valdes loceklis _K. Skapars lasīja referātu par 18. novembra ideju LNC pamatos. Ar dekļamācijām Latviju pieminēja dzejas mākslinieki Austra . štein-berga un Jānis Neimanis, Pēc tam notika sadraudzīgs valcārs; .
.ČIKĀGĀ
21i novembrī Ciānas draudzes baznīcā aktu rīkoja draudzes svēt-diena$ skpla. Svētrunu teica niāc^ J. Strautnieks, skolnieki bijā sagatavojuši svētku programmu — patriotiskus dzejoļU| un klavieru solo; Referātu lasīja pulkvedis Ozoliņš. Viņš pastāstīja savus piedzīvojumus kaujas laukos, atbrīvojot Rīgu no Beŗmonta pulkiem un Latgali no sarkanarmiešiem.
KOLORĀDO SFHINGĀ (CbLO).
# Kolorādo Springas latvieši Latvijas valsts svētkus svinēja i3; novembrī lauru kokiem un karogiem greznotā zālē. Svētku aktu ievadīja Latv. b. priekšnieka N. Rasina uzruna. Vīru kvartets pir anistes V. Delles-Grāvītes klavieru pavadījumā nodziedāja Svētp niāntojumu un Daugavas Vanagu dziesmu, arī-pati pianiste nospēlēja dažus latviešu skaņdarbus. Iespaidīgi izskanēja. svētdienas skolas kopkori deklamētā Dievs, tavā,zeme degO. štrauses iestudējumā un J. Raiņa Daugavas fragmentu skandējums (B. Zīle, I Trumpmane, V. Žīgurej A. Timer-mane, A. Timermanis; 0, Ritums un O. Sāpe). A; Janumas režijā lika pamirdzēt daudziem asaras acīs. Pēc akta kuplā svētku saimē pulcējās .sadraudzīgās stundās kopmielastā, ko bija sagatavojusi biedrības' dāmu komiteja priekšnieces E. Līces vadībā. Ar rakstu bija sveicinājuši KolorādO'vi-ce^ubemātors G. Alpts un senators V. čicers. Ari isvētku dievkalpojums 18. novembra vakarā bija pulcinājis pilnu dievnamu lūdzēju ;par dzimteni.
@ 10, novembri Ādolfa Grāvīša un Bnmo Rauca ģimenes ieguva
ASV- -------" " " "
Adplfam Grāvītim piepildījās 50 gadu. šejienes Gazette Tele-graph bija ievietojusi Grāvīšu fotogrāfiju un plašāku interviju,
© 18. novembra atceres ieskaņu ar svētbrīdi latviešu sestdienas skolai ievadīja māc. TiZīrāks, bet sirsnīgu uzrunu mazajiem teica skolas priekšnieks J. Ozpls, kam sekoja pāris deklamāciju. ār. J. Ēaiņā un Z. Lazdas tekstiem. Svētbrīdis , bijā labi apmeklēts. Vakarā notika dievkalpojums sv. Paula baznīcā, pēc tam svētku akts citās telpās, kp ar uzrunu atklāja Rīcības komitejas • priekšsēdis stud, G. Reimanis, bet svētku runu teica V. Pāķis. Bija ari apsveikums no lietuvjiēm. Jaukts ķpŗis -dir. M.Bergmaņa vadībā dziedāja tautas dziesmas. Bija ari klavieru . priekšnesumi (Lilita Dzene) un deklamācijas.,
0 14. novembrī Ročestras un tuvākās apkārtnes amerikāņu luterāņu mācītāji; un draudžu pārstāvji, piedaloties arī latviešu draudzes pārstāvjiem, iztirzāja luterāņu ieceļošanas: akcijas aktivizēšanu amerikāņu draudzēs, lai sagādātu galviniekus ieceļotājiem. Sanāksmes npsķaņoj ums. liecināj a par sirsnīgu vēlēšanos palīdzēt jauniebraucējiem. ,® Latviešu organizāciju rīcības komitejās rīkotais Ziemsvētku eglītes vakars visiem tautiešiem notiks sestdien, 18. decembrī Ukraiņu: strādnieku nama telpās, 975 Jpseph Ave. Azaids jio lldzne-stiem groziņiem/ :
0 Aŗ nākamp gadu Rbčestras latviešu ev.-lut. Krusta' draudze, kas . sastāv IJLCA sinodē, uzsāk saimnieķpt ar savu budžetu, kas paredzēts 2400 dplaru apmērā. Draudze segs daļu no mācītājā algās, dzīvpkļa un ceļā naudām; ptru dāļu sedz Sirakūzu draudze. Tāpat draudzes izdevumos ietilpst baznīcas un telpu īre sestdienas skplai, palīdzības darbs,, Baznīcas Vēstis izdpšāna un kpmandējumi; Niecīgo iztrūkumu paredzēts segt no uzkrātiem draudzes līdzek--ļiem.: ■:'::.■:'
# Balerīnas Beatrises Krieviņās debija Sastman'a teātrī sestdien, 27. novembri pīkst. 8.15. Muzikālajā dala Ročestras Civic orķestris dif. prof. P. White vadībā.--Ieeja $1.21--. |im ■ ■ '
NOVEMBRĪ ŅUJORKA
18. novembra dienā Komiteja Lātvijajs Brivlt)al rīkoja pieņemšanu Baltijas brivlbas- namā, aicir not mūsu amerikāņu draugus, pārējo aps^estb tautu pārstāvjus un latviešu organizāciju vadītājus. Viesu -starpā bija ari Rietumvāci-jaS konsuls Ņujorka Reieliers, Ķor mitējas Lietuvas Brīvībai pi:-dis Sidzikauskas, Komtiejas Igaunijas Brīvībai pr-dis Perandi, Lietuvas ģenerālkonsuls Budris un citi,
Ar ziediem dekorētās telpās viesus apsveica KLB priekšsēdis Dr. V;Māsērisr izceļot draudzīgo atbalstu, ko mēs saņemam no lielās' amerikāņu nācijas. Brīvās. Eiropas Kpmitejas prezidents šepardsons savā runā izteica ceribu, ka tā diena nāks, kad latvieši varēs brl-
tik džilļu un dvēselīgu elpu, kas varētu nākt tikai no pašas sirds dziļumiem.
„Kāds gan jums speciāls ie« mesls būt optimistam?",
„Tāpēc, ka es neceru uz peļņu," saka Jānis šķirmants.
Vaicāts tālāk par apgāda dar- ^ bu, viņš stāsta, ka esot iesācējs. : Grāmatu izdošanas darbu sācis ti-:. kai pirms gada.
,,Nevaru teikt, ka es būtu bijis kādu spožu ideju vai lielu plānu apsēsts un ka, tāpēc būtu sācis grāmatu izdošanas darbu. Tas viss notika daudz vienkāršāk. Pie šī darba nonācu tāpēc, ka par dažām lietām man dziļi iesāpējās. , Piemēram, ļ tāds rakstnieks kā Ai-bērts Sprūdžs, kuru Latvijā jaunatne, kā saka, nesa uz rokām, pa trimdas laiku bij a piemirsts un visi izdevēji tam bija pagājuši pilnīgi garām. Es vaicāju sev: Kāpēc tas tā? Nezināju nekādu at bildi. Tad es nolēmu, kā vislabāk šo atbildi es varētu dot. Man bi° : jā skaidrs, ko iesākt un darīt. Kā pirino laidu pie lasītājiem Alberta - Sprūdža stāstu krājumu Daugavas vēji, ko savā laikā bija godalgojis 'Latvijas Kultūras fonds, Nākbšā ^grāmatay kas aiz- . gāja pie la?ītāoiem, bijsi Alekša Rubuļa sakārtotā dzeju antoloģija Latgaļu dziesminieki. Ar to nemaz nebija domāts pāsauU pārsteigt ar kaut kādiem dzejas šedevriem. Gribējās tikai savākt kopā uii paglabāt iespējamo no dzimtenes dvēseles un balss skai-stūma, kas arvien vairāk attālinās un izzūd," j,Kas gaidāms nākotnē?" „Ap Ziemassvētku.laiku pie lasītājiem ies Alekša Rubuļa rp-māns Ar nāvi uz tu. Šinī darbā latviešu karavīri, redzēs savas sejas un ceļus no Krievzemes līdz gūsta dienai Rietumeiropā. Tur latviešu lasītāji redzēs savu dēlu. un brāļu cīņu ugunis, viņu kapņs un viņu bezgala cerētās cerības. —^Pašlaik sagatavošanā ir arī otra Alberta Sprūdža grāmata, stāstu un noveļu krājums Asaru liekņa, ko savā laikā godalgoja : Latvijas preses biedrība. Literatūras vērtētāji šo Alberta Sprū-
dža grāmatu ieskata par viņa augstāko sniegumu. —- Ir vēl ari šis tas cits padPmā, bet par to varēs runāt kādreiz vēlāk."
„Jūs tik maz sludināt un reklamējat savus izdevumus. Kā jūs varat cerēt, ka ari jūsu grāmatas tiks pie lasītājiem, kas, šinī kontinentā dzīvodami, arī ir jau padevušies skalas reklāmas ietekmei?"
Jānis šķirmants te padoma, pa-. smaida savu mierīgo smaidu im tad saka:.
j^Ne viss ir labs, kas apmirdzēts ar pasūtinātām un samaksātām reklāmu ugunīm un kam pa priekšu un aizmugurē iet pa pu-
vi, svinēt savus svētkus dzimtepē, tēju orķestrim. Ne viss ir slikts,
Apspiesto Eiropas nāciju apvienī'-bas vārdā runāja bulgāru pārstāvis Dimitrdvs, Viņš jpie'skārās ..miermīlīgas Sadzīvošanas** Jautā-«jumam> par .ko tagad dāudz runā. ,;Ķur ir miers? Kur ir brīvas. un neatkarīgās nācijās? Bez tā nekāda ..miermīlīga sadzīvošana":, nav ie-spējaniā,*' teica runātājš,^^^^^^T viņš piemiihēja, ka kāds iatviešu dzejnieks esot brivprātīgi piedali-jies turku karā, lai atbrīvotu^ Bulgāriju. ..Mēsvisr esam gatavi piedalīties kopējā cīņā, jo brīvība un mier» ir nedalāmi," viņš nobeidza.
a pāy
Latvijas konsuls Montreālā V. Tomsons sakarā dP brīvās Latvijas proklamēšanas atceri devis CJAD raidītājam pārskatu un interviju par Latvijas valsti uh Padomju Savienības nelikumīgo iebrukumu zemē. Intervijā uzsvērts, ka koeksistence ar komūnitsiem nav Iespējama. Pārskats un intervija noraidīti 21. un 22. ņovembi?
umi
AntiboļševistiSko nāciju bloka latviešu sekcija izkārtojusi raidījumu ; pusstundu Latvijas valsts svētku atzīmēšanai, Raidījufais notiks sestdien, 27. novembri, no pl. 5 līdz 5,30 p. p. no raidstacijas WS(>IJ-FM, viļņu garums 89,5 (īsviļņu raidījums). Šo raidstaciju pārzin Seton Hall universitāte South Orange, N. I. Programmā paredzēta latviešu mūizika skaņu platēs: un jiaskaidrojumi angļu valodā par 18. novemtbri un Latvijas okupāciju,
:■ 0 :./:'::;-■', Grand Rapidu WGRD radiofons Keitera ķo^a jauniedžiedātās Lat-vlan Musio skaņu plates noraidīs svētdien, 28. novembrī, rib pīkst, 15.00 līdz 15,30 pēc vietējā laika.
Grand Rapidu raidījumu izkārtoja latviešu grāmatnīcas vadītājs Viktors Pūriņš^ ;
Tautieši, kas vēlas raidījumu noklausītiesj dziesmu tekstu lapiņas bez maksās var saņemt visās latviešu grāraātnicāsJ
.Prof. L. Bērziņa godināšanas vakars notiks š. ģ. 28, mvemloh, pl, 5,30 Centrālās YMGA^s telpas, 40 Gollege St. Par L. Bērziņa dzīvi un darbiem referēs rakstn. B. SenkēviSa,: par L. Bērziņu i kā dziesmiiiieku referēss māc. A. Lūsis. Sekos aktrises M. Znotiņas ūn aktiera y. Brastiņa, Lapas biedru Un _skolu jaunatnes L. Bērziņā li-terāro^^ darbu ' priekšnesumi. Visi laipni ielūgti
ias iet pie cilvēkiem ar dabisku, nekrāsotu seju un kas' izvēlas klusāku ceļu... Varbūt jums sa-- • va taisnība — vajadzētu vairāk padomāt par sludināšanu... Man par maz laika, lai paspētu visas apkārtceļu lietas izdomāt. Redzat, ; nakts maiņā es strādāju fabrikā. Arī līdzekļu par maz, lai es varētu nopirkt kādas smagākas reklāmas bungas ,.. Tomēr nevar sū- : dzēties, ka latviešu lasītāji neatrastu to grāmatu, kas iziet pasaulē pa klusāku ceļu."
Latvijā Jānis šķirmants: studē- ' jis Jurisprudenci, gan vēsturi, bijis I skolotājs^ piedalījies pētījumos un rakstījis presē par senar. jiem pilskalniem Latgalē, kā ari par pierobežas latviešu iekušanu ; citās tautās. Arī trimdas dienās ir lasīts: pa Jāņa šķirmanta apcerei gan par latviešu rakstiem, gan par citu tautu literatūru. Pieskaroties mūsu sadzīves problēmām, savos rakstos viņš šad un tad ir palaidis pa uguns rīkstei.:
Vaicāts — kā viņš apmierināts • grāmatu izdeVēja darbā ar visu to, ko devusi līdzšinējā pieredze,: Jānis šķirmants aibild:
„Pilnīgi. Man dod apmierinājumu tas, ka darbā, ko es daruy redzu kādu dziļāku-jēgu " I Jāņa šķirmanta un viņa kundzes Annas dzīvoklis.2415 S. Ke-dzie Ave. Čikāgā ir bieži vien sapulcēšanās vieta cilvēkiem, kam arvien vēl gribas pārrunāt par latviešu rakstu un kultūras lietām, īr gadījies, ka reizēm pārrunās par latviešu rakstu un grā- -matu lietām Jānis šķirmants ir palicis vienīgais optimists rio visa pulka. Tādās reizēs aizdomājot atpakaļ uz mūsu pagātni, vai arī domājot par mūsu nākotni, rodas atziņai kā. mēs būtu,daudz spēcīgāki, jamums šādu cilvēku būtu vairāk. P. P. '
CEĻA VĀRDI
ņ Tauta, kurai stipra un Ķ II dziļa tēvzemes mīlesSiba/ ^ bojā neaizies. Gan vīna var i tiki pārspēka nomākta un 1 " uz laiku vārdzināta, bet ne iznicināta.
Augusts Saulieiis
P .Savu spēku, savu dzīvi * vajag katram -atrast pašam f sevī. Kārlis Krūza
I Cilvēks d2īv6 tikai tik š augstu dzīvi, cik augsti lido i viņa domas. Kārlis Štrlls
I::
^ Tā ir jaunaines priekšro-|| ciba — atrasties arvienu ^ laikmeta avangardā. Tas ir
i
jaunatnes pienākums — iededzināt savu lāpu pie nā^ čijas iīzākajām liesmām, lai tad dotos tālāk ar mimga-jām dzīvības ugunīm. -Edvarts Virza