lādi I. decembri
LBRTSOII
[rdliTH Avi
OMSONS
ļf| Voldemlf? t^iiH fiftimsritot*» lespē^^ lOinniir*, atrod, ļ» [l»fl«fRl iitnanto/ull ij tšutu «tbrivo^ A^tlenotrt Nāciju |{wmi K««i tad nu t^? Vlfpļrm» Latvi* hēflificlfifā pJrttāv-ļim Niidj^m Kadai fa«!>>i» t/atvij«s «t-fi<»p*šlta}drō- Sliet, ka Apy. Nftčijaa **t tiiņ*^ftf»u un ti?* itvi' ted«i¥lnllanal im tINfai. I>«tirl-ļit ne«fiflītais par* funltavir" par dar* i|u h^parvērtis ūn \m\ neko )ad«fl<)t mhH Pazibu Starptautiski
t |>«ts Ūc. kl Ut llesaf sfjŗieduflii ļii Savienība Ižbells Knertiidu Latvijā un ķlbttvoi? E« nelau-M^ltrUii tiesa nosoda vienība^ l?darlbaii ItaJttJaī valsti», bet ļinam praktiski to-papfra vprtiba, ui mi. |r trrtkst tiesu spriedumu iediivi-kā Padomju Savle-ļelaidlslet, rēsp,. ka dumu respektē», ir ^pes Iil0«ija, kida Mvot nevienam lat-^ mini legtlt Baill^af Alfstlvļus vaddio deku vldQ. Ir |oU, ka priv» pret Pa* i«ī varētu sniegt ko <u nebfliu atklatibl 0 ari katrs tIeMlH au sen lepaiTlIe», r vpleļlei: Un ja Nu tleslbiff^ki biittt tiesību ajjtstavjoji, *ntt)ai Ifts tom^r no* fulll tiltad nekādas Ijas t.atvlj8s at-,^av uzradījis. Laba-hr^tu runāt par jau- ' Im lietas feklasttiGi-fcs pirstivts pie Afh Ijām»   t^ ari prāva «ivtenil^u Starptau-raiUtt prāvus «mfisu* itt^rrjļrli irdpvtiTnus; te solī tuvāk Utvi-ūn tie varētu gan fvi aisauklles uz fl-m kufas darbojai ļiplomatinkle un kon-IvjL 4is, ASV
ATVIEIO BIEDAM AOASt ATVIEŠU A rONDS
vielu biedrība (ag-kftda iaika iece-u domu par namft legōlanu. Tik talu labi, ja vien vist fltu ?avš „bet." Cik pastāv, tjkpjit ilgi iābiedriba ir_ļie-ma fonda pieder!b\ī. ibi^acelas jhinējii^ ir cikšgas latviešu čiķfgas latviešu na-M^Jt ari nama fonda i?*pSrprotami norāda efls Iatvle§tt kopdar- l aasSkuma, tom?t jS- ;
nav. N??ma fonda las organizš^^ijaa — 1 ribas pasākums, jo latvielu br|ani7.Scl-H nav alcinitas pie-^ laiks t^tvielu nāra <5ikĀps nodaļaa i^eelAs jautājums par M« orifanizaeiju na-tenoranu. ujaicinpt' f'^fū organlzSciju ap-MjPi lietfl ar ierosi-gatu sapulce. Ļtdl 'ijums ir vienīgi či-♦r^anizllciju apvienl-nav nama fonda lie-s     eiķ«$!i«i AX
L SNAl'ŽAM?
[rastā dmojam lielu ■< Ja nu «!s brivibas kāda  Maskava „ap-
inatniecp paudusi To-īri muTcja telpas (sk. nr.V.iik lieJas aplam!-
[Hano miermilibti. tad
l-mi mumsi — vairāk fl#iH5lem lai at-val patiesi ne prleM-vellk pre«!e. ne no
Ml tafvte^u puses neat-
ļbalsis,
m jradijumu. kad su-flffHvļrn vietēja prc-r Hņu profesors pr«-'•«jautājumu, kur pa-v iligle darbi? nebūtu īstais darba Infoŗmaeljas centram organizācijām?
LasUiĶ Ltnkolni
btf ttS VilHatiot
tttfāfdt talttfof ItteO^
žoklim.
'att«gu nodala»
Trešdien, 1954. gada 8. decembri
i!L f ?    -U A
JAUNATNE M BAITZALA KAWl
MAZPULKA ORGANIZĀCIJAS 25 GADI
Si gada novembri pagāja 25 gadi, kopš Latvijā nodibinājās pirmais mazpulks. Plašākās aprindās tad vel maipulku organizācijas iedeoloģija uņ centieni bija nepazīstami, kad 1929. g. novembri Ezerē, 6 Jd. pamatskolas skolotāja R. Kalniņa vadībā nodibinājās pirmais Ezeres mazpulks ar 13 dalībniekiem. Tad gan reti kāda varēja iedomāties, ka jau pē^c 9 gadiem, t. i. 1938. g., mūsii zeme būs 1062 mazpulki ar 38.347 /dalībniekiem, bet ļidz mūsu tēvzemes brivibas zaudēšasai bija vēl audzis kā mazpulku, tā dalībnieku skaits, kas; pārsniedza 40 (Qkst. Latvju jaunatne bija pierādījusi gandrīz neticamo, un mazpulku virsvadoņa prezidenta Ķārja Ulmaņa ierosinātā mazpulku kustība turpināja savu uzvaras gājienu ne tikai laiikos, bet sākot ar 1934. g., ari pilsētās. Nebija jjagasta vai pilsētas, kur nē darbotos mazptdki, kur nepazītu mazpulku idejas. /
Mazpulku virsvadoņa K. Ulmaņa pareģojums pirmajā sanāksmē -pirmo 12 b^ltzajo karogu svētkos 193Lģ. 25. februāri pilnīgi piepildījās: „Katrs sākums dr grūts, bet tagad jau mazpulku karogu V pacelta vesela šalkoņa, Un ar laiku tie pārklās visu Latviju." Mazpulku darbības pamati bija — patstāvīgs, vienmēr līdz galam izdarīts darbs, par ko var nest pilnīgu atbildību, tēvzemes mīlestība un sekošana uzticībā savam vadītā.jam.
Mazpulku galvenā nodarbību nozare bija laukkopība un dārzkopība, bet meitenes vēl īpaši darbojās ap 600 mājsaimniecības sekcijas. 1938. g. jau bija ari 260 lopkopības sekciju. Blakus praktiskām darbam, pēdējos Latvijas brīvības gados aktīvu darbību uzrādīja sporta, literatūrās, mūzikas, kooperācijas, aviācijas un veselības kopšanas sekcijas. Dzimtenē pēdējos gados lielu ievērību guva ari nometņošanas un šaušanas sports. 1
Nometnēs dalībnieki ieguva ciešāku kopības un vieriļbas garu, ka arī stiprināja disciplīnui vairoja dzīves un darba prieku. Pilsētas jaunatnei bija radīta iespēja iepazīties ar lauku darbu norisi un lauku romantiku. Pēdējos 2 gados bija ap 20.000 dalībnieku, kas piedalījās nometnēs. Tuvu pie 300 mazpulku dalībnieku Rīgas pilsētā bija sagatavoti /pasi-. vās gaisā aizsardzības dienestam, . un^ tā tas bija arī citās mūsu lielākās pilsētās. Mazpulkivdarbojās
pie Latvijas Lauksaimniecības^ kameras, bet to (iarbu tieši vadīja un saskaņoja LIiK Mazpulku un jaunatnes audzināšanas nodaļa. Pastāvēja ļ3[novadi, kuros darbojas mazpulku inspektori. Vi-, si novadi savukārt sadalījās 100 rajonos, kuŗu/ŗpbežas sakrita ar parasto LLĶ agronoinisko rajonu robežām. Lielākās pilsētās bija izveidoti 17 rajoni.
Vēcākie mazpulka dalībnieki ar lielu interesi ieslēdzās ilgstošās pieccīņās. Šie sacensību darbi ilga pa lielākai daļai 2 gadus, un dalībnieki sacentās zemes kultivēšanā, labierīcību iekārtošanā, košuma dārza; ierīkošanā, saimniecības darbu aprakstīšanā un sabiedriskās, dzīves aprakstā.
1938. g". ilgstošās pieccīņās jau bija: 581 dalībnieks.
Nākošā mazpulku : dalībnieku pakāpe. ir diženais, ko iegūst ar speciāJa pārbaudījumā izturēšanu. Diženie savukārt pēe īpašas pār^ baudes , izturēšanas ; varej a iegūt augstāko pakāpi — līdumnieks.
9 pirmajos darbības gados diženā pakāpi ieguva 412 dalībnieki, 25 bija līdumnieki.
MAZPULKU IDEOLOOIJA lE DZIĻA ARĪ TRIMDĀ
Daudzās brīvās pasaules valstīs darbojās mazpulkiem radnieciskas jaunatnes organizācijas, bet tās Vēl līdz šai dienai nav izveidojušās tik organizētas, tik interesantas jaunatnei, kā tas bija \sa-sniegts Latvijā; darbojotieš tikai 10 gadus.
Katrs tautietis varēja vērot to svētīgo darbu Un darba rezultātus, ko veica mazpulki.. Auga veselīga, darbā ūn tikumā cēla latvju jaunatne. Tā spodrināja mūsu dzimteni, visās, dzīves nozarēs. Grūti iedomāties, ciķ diža būtu izaugusi jaunā latvju tautas audze un čik brīnišķīga tagad izskatītos mūsu Latvija, ja visam tam komunistu vara: nebūtu pārvilkusi pāri savu posta uriiznTpības sirpi.
Šī posta vara no dzimtenes aizrāva nezināmā vergu ceļā arī mazpulku idejas iemiesotāju Kārli Ulmani un mazp. priekšnieku, LLK priekšsēdi Rūdolfu Dzērvi. Skumjas vēstis ir par pēdējiem brīžiem, ko piedzīvojis mazp. nod. vad. agr. Kārlis Ķirsis.
Un kur tad visa tā; lielā cietēju saime no inspektoriem vadītājiem un jaunatnes pulka, kas nav dzīvo vidū? Kur un kādos apstākļos, šiem patriotiem ir beigušas: pukstēt sirdis, to zina tikai
Ezeres mazpulks trešās ražas vap skatē 1932. g. 27. novembri.
Iķimim uei £ā pagaiavošanu Kanādā
Iebraucējiem ir tendencē visu, kas atrodams Kanādas tirgū, salīdzinās ar to, ko viņš kādreiz pazinis Eiropā, šim salīdzinājumam seko kritiķayki^a bieži it kā vietā, tā nevietā. Kritikas pamata visbiežāk mēs novērojam subjektīvo pieeju, ka cilvēks cenšas iga-du plūsmā atcerēties visu to labā nozīmē, kas saistās ar viņa garīgo interešu un darba īstenojumu.
Personiskās pā.rruņās man eiropieši bieži apgalvojuši, ka Kanādas sviests esot ūdeņains, bezgaršīgs, sālīts uh pat rūgts.; r
Kanādā, tāpat ķā Latvijā pastāv valdības , sviesta kontrole. Sviestam, kas padots šai kontrolei, ir jābūt pagatavotam no nevainojama pasterizēta krējuma^
ar ūdens saturu ne vairāk kā 16 proc. un 2 proc. sāk Šis sviests tiek apzīmēts par pirmās šķiras Un nosaukts par „Creamery but-ter first ģrade." šis sviests ir līdzīgs mūsu eksportsviestam, ko gradēja ar 2A.> ;
Bēz ■ šīs šķirnes Kanādā sastopams otrās šķiras sviests, kurā ūdens sastā.vam jābūt tāpat 16%, bet sāls satura un citi i^^^ nav jāievēro. Tirgū tas parādās kā l)airy butter, jeb ļoti ^retikā Second grade butter. Bez tam tiek gatavots • ari No grade butter, ko tirgū sastop ar nosaukumu GDuntr>' butter. Šo sviestu aiz-iesāinot staridartpaciņās,
Esiei Žēlīgi/ kā justi Debesu w
JDLUS JĒGER
TRIMDAS
SAULAINAS UN ĒNAS PUSES
KAUT KAS NAV KARTĪBĀ
katrs apzinīgs latvietis ASV nopriecājas, ka mums ir tādas organizācijas ķā Amerikas latviešu apvienība. Komiteja Latvijas brīvībai un ka mūsu pārstāvji darbojas Apspiesto lElropas nāciju asamblejā, kur tiem uzticēti atbildīgi po^ šteiji. Pretēji mūsu lokālajām organizācijām, kuras darbojās šaurākā interešu loka, augšā minēto_ organizāciju uzdevums ir aizstāvēt visas mūsu tautas intereses. Sb organizāciju sekmīga darbība iedomājama vienīgi tad, ja tās paceļas pāri partiju nesaskaņām mūsu iek-■ sējā dzīvē un piesaista spējīgākos mūsu darbiniekus, neskatoties uz viņu piederību pie viena vu otra novirzie'na.
Ar nožēlu tomēr jāsaka, ka |Is mūsu augstākās organizācijas savā /rīcībā sāk attālināties no principiem, kas varētu apvienot visu trimdas saimi. Palūkojoties uz ALA's valdes, KLB un Apspiesto nāciju āsambiejas latviešu delegācijas personālo sastāvu redzam, ka noteicēju stāvokli tur ieguvusi viena partija—-Zemnieku savienība. Tas vēl nav viss. Sī partija grib pakjaut savam iespaidam arī Amerikas latviešu jaunatne apviesību. Kur vien rodas kāda iespēja uz atalgotu dart)u, vai tļas iDūtu Amerikas balss latviešūl redakcijā vai Brīvās Eiropas komitejā, vai kur citur, šo vietu vienmēr dabū' šīs partijas kandidāts.' Ka|rs, kaš uz-drošlnāi; iebilst pret šādu kārtību, izpelnās apzlmējaniu j— .„šķēlējs" un tiek nosaukts gandrīz vai par tautas ienaidnieku. Tā vien liekas, ka arī trimdā mēs neesam tikuši vaļa no ,,sabiedrisko lietu minišlri-: jas režīma.
Tā ir neveselīga parādība mūsu trimdas dzīvē. Tas pazemina mūsu centrālo iestāžu preštīžu trimdinieku acīs un vairo vienaldzību. Ir jāšaubās,; vai arī pašai Zemnieku savienībai tas nāk par labu. Monopolizējot sev trimdas dzīves vadību. Zemnieku savienība ir parādījusi takta, un tālredzības trūkumu. Vienkāršais latviešu trimdinieks tikai noskatāSi ka te kaut kas nav kārtībā un. . -atvelkas nost no šai)icdriskās dzīves. Ne velti ir pacēlušās balsis par ALA's Valdes ievēlēšanu tiešās vēlēšanās. Tas l)ūtu cejš kā celt ALA's prestižu, jp tad neviens nevarētu apšaubīt ALA's tiesības runāt visu Amerikas latviešu vārdā, r
' 'Argns
Mazpulku organizācija, kas ir tik latviska jaunatnes organizācija, ka nedalāmi saaugusi aŗ;šavu dzimto zemi, svešumā nespēj laist dziļas saknes un raženi attīstīties. Bet mazpulku ideoloģija un tās -gars ir dzīvs arī tāģad. trimdā. Visrosiģāki trimdā mazpulki darbojas Austrālijā, kur atrodas arī izglābtais Vidzemes novada mazpulku karogs. ■ Bez tam rpazpulki darbojas arī ASV Kanādā^ Anglijā,- Francijā.
Lai kur arī liktenis: būtu aizvedis mazpulku saimes locekļus, tie savās: sanāksmēs vai vientull-l)ā sirdīs nes svēto Latvijas tēlu, un katrs pieliek rokas un domas, darbam, kas sekmē mūsu brīvības atgūšanu! Ticība un cerība lolo to dienu, kad taisnība uzvarēs, uņ brīva būs tēvzemē.
Ķgt. Y. Uīska, Kanādas nov. mazp. vadītājs
METEORĪTA GABALS IEVAINOJIS CILVĒKU
No ASV ziņo, ka trijās valstīs 1. decembri redzēta ap 40 jūdžu augstumā kāda meteorīta eksplozija. 9 māre. smags meteorīta gabals Sylacaucā izsitis mājas jumtā caurumu un viegli ievainojis uz dīvāna sēdošo H. Hodžesu. Tas vēsturē ir pirmais zināmais gadījums^ kad no meteorīta cietis cilvēks. Meteorīta gabalu novietos muzejā.
Lidojāju drošība
Pēc Transporta departamelita publicētiem statistiskiem datiem, komerciālo līniju lidotāji 1953. g. uzstādījuši lidojumu drošības rekordu. ,:.
Kanādas lidmašīnas ir nolidojušas pāri par 935.000.000 jūdzu iekšzemes un ārzemju pasažieru satiksmē, pie kam notikusi tikai viena: nelainie. Pavisam atzīmēti 174 civilās aviācijas nelaimes gadījumi,^ pie ķam ^6 no tiem notikuši ar privātām lidmašīnām: Pur se ņo tām.notikusi lidmašīnām tū vojoties zemei, mēchanisko trūkumu,: slikta laika dēļ utt. .
Pēdējo četru gadu nelaimes gadījumu varbūtējo iemeslu analizē rāda, ķa samazinājušies nelaimes gadījumi personisku kļūdu dēļ, kas liek secināt, ka pastāvīgi uzlabojies lidmašīnu Vadītāju prasmes līmenis. ; :; CS
Tuvojas Ziemassvētki, augstākie mīlestības svētki, kad piedzima Tas, kas bija pati mīlestība. . Arī mūsu ledainās sirdis sāks pamazām atkust, un mēs sākam domāt, kā iepriecināt mūsu tuvos un tālos mīļos. Bet dažam labam np mums aiz dzelzs aizkara ir tuvinieki, par kuriem mēs jau gadiem ilgi nekā nezinām. Tiem mēs nevaram palīdzēt un vēl mazāk tiem, kas jau ilgus gadus smok ledainas Sibīrijas tundrās vai smēlmainās Āzijas stepēs. Mūsu sirds asiņo par tieni, mēs par viņiem, varam tikai nemitīgi Dievu lūgt un darīt labu tiem, kas ir mums sasniedzami/ kaut arī tie nebūtu mūsu tuvinieki,: bet tomēr mūsii tautas: brāļi un māsas.
Cik daudz vēl viņu dzīvo trūkumā, un, proti, sevišķi Vācijā un Austrijā, par to es pats savā nesenā^ Eiropas ceļojumā varēju pārliecināties. Nav tā, ka tie nemeklētu darbu un negribētu strādāt. Darba iespējas ir ļoti mazas, uri pašu pil-spņt vēl nav visi nodarbināti, kur nu vēl sveštautieši. Un pabalsti ir tik niecīgi, ka tie visminimālākās dzīves prasības pie arvien pieaugošās dzīves dārdiābas nespēj segt. Bet arī strādājošo dzīves apstākļi nav apskaužami, sevišķi, ja tiem ir prāvs bērnu pulciņš, kas Eiropā vēl nav tāds retums, 'kāds tas ir.seit.
Pierādīsim, ka mūsu širdīš vēl
nav tik sastingušas un ledainas, kā mēs garā neredEam tas tūkstošiem mazās bērnu rociņas, kas ir izstieptas mums pretī un kaš mūs lūdz:'';
„Mīlb,; ■ dārg©:..tēvoci.: Amerikā! Es esmu izsalcis, man salst, jo man nav siltas drēbītes un arī istabiņa ir 4ik auksta un mitra! Vai Tu negribi būt mans krusttēvs vai krustmāte un dot šajos gaišos svētkos, kad Kristus bērniņš ir piedzimis, svētu solījumu, ne tikai
padarīt man gaišus un siltus šos Kristus svētkus, bet arī: visas manas turpmākās bērnu dienas? Es Tev nekā nevāru dot pretim, kā tikai ^avu bērna sirsniņu, kur/a Tev uz.mūžu. mīlestībā .pieķersies.; :Ja-Tu to gribi, tad palīdzi mam."
Vai asaras mums nezagsiēs acīs, kad mēs garā šos vārdus sadzirdēsim uii dosim šais Mīlestības svētkos svētu solījumu, gādāt un rūpēties par kādu iiiazu bērniņu, sevišķi, ja mums pašiem tāda nav, vai arī par kādii vientulīgu un nelaimīgu tēvu vai māti, kas savus bērnus ir zaudējuši un tagad slimi un vientuļi pavada saVas dienas. Rūpēties par nelainiīgiem ir mīlestībās pirmais bauslis: „Esiet žēlīgi, kā jūsu • Debesu Tēvs; ir; žēlīgs^" Ir kristuŗ.^i^ētie vārdi; uri apustulis Pāvils vēstulē korintiešiem 13. nod. šo svēto mīlestību pacej debešu augstumos: „Ja es|
No Mineapoleš .pienākusi sēru vēsts, ka tur 27. novembri aŗ sirdš^ trieku miris: gleznotājs Jūlijs Jē-
gers./;-':." ■ ■ .■:';:■ ^v'-;
Mākslinieks' pagājušajā vasarā daudz slimojis, bet pēc kuņģa operācijas atri atveseļojies, atguvis dzīvot; prieku un. daudz strādājis, jo bijuši jāsteidz darbi izstādei Mineapoleš mākslas muzejā, kur J. Jēgera darbi arī pieņemti, iiņ izstādes svinīgā atklāšana bijusi dienu pēc viņa nāves. Palicis arī daudz nepabeigtu darbu.
MĪL¥OklEŠ^
i Sveiki tautieši; •dāmas un: kungi!
Jūlijs J^gers izvadīts no kaplim Čas un pārpelriots 30. novembrī, v
/j.Jēgērs dzimis 1900. g 10 decembrī Vecpiebalgā intelliģeņtā lauksaimnieka ģimenē. Piedalījies brīvībās cīņās, 1929. gadā beidzis Mākslas akadēmiju: J. Jēgera māksla bija cēla un apgarota. Gleznojis altāra gleznas un žanru lauku apstākļos.
No 1944. gada dzīvoja trimdā Vācijā un no  1950. g. ASV,
runātu ar cilvēku uri eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis" Mīlestība ir lēnprātība, mīlestība ir laiplnia, mīlestība^ mēsķaira, nelielās, tā nav uzpūtīga. . . Tā nemeklē savu lar biimu. Mīlestība nekad nebeidzas...
'' Rob.Štulš :
SIETLA. WASH.
0 Latviešu biedrības Vašingto^ nas valstī Sietlas nodaļa un ev.-: lut, latviešu draudze 21. novembra vakarā rīkoja Latvijas valsts dibināšanas dienai veltītu aktu līdz; ar koncertu Latviešu nama. Šis bija pirmais lielais sarīkojums Latviešu namā, ko namā pārvalde gan; nav vēl nodevuši' sabiedrības rīcībā, jo iekšējie.darbi vēl nav nobeigti; čaklas rokas bija rūpējušās par piemērotu zāles svētku ietērpu. Arī biedrības dāmu konlite ja bija paspējusi noorganizēt mazajā zālē latviešu mākslas darbu— kā gleznu, piemiņas lietu, tautisko rokdarbu; u.c. kooperatīvu.:
Svinību garīgo aktu vadīja draudzes māc.prof. K. Kundziņš. Apsveikumus ievadīja Sietlas nodaļas pr-ka N. Rutenberga uzru-. na. Apsveikumu teica ALAs vi-cepriekšsēdis; A, Bērziņš, pieskaroties pašreizējām, latviešu dzīves problēniām, Huņātājs izteica atzinību latviešiem Sietlā par vienoto sadzīvi un sabiedrisko jautājumu vienotiem atrisinājumiem, kā. īpatnējo latviešu: nama: iegādi, izbūvi, 100% ALAs biedru naudas: nomaksu un vienas lat viešu biedrībās pastāvēšanu Visā Vašingtonas valstī. *:
Sekoja Latviešu nama pārvaldes pr-ka H. Miridenbergā apsvei-^ kūms, novēlot šo n'amu uzskatīt par šejienes latviešu ļsōlonijas „mūsū"zemi," kur varēs augt visas latviskās kultūras līdz atģrie-|anās dienai Latvijā;    ;  ; '
Svinīgā aktā koncerta programmu izpildīja brIvmākslinieGē Ida Trapāne no Portlandes un bass A. Ķurmiņš. Aktrise A. Grlnberga izjustā pārdzīvojumā nodeklamēja vairākas : dzejas, bet; LBVS Sietlas nodaļas jaukts koris diriģenta P.PētersoHa vadībā nodziedāja vairākas latviešu dziesmas.
Pēc īsa: pārtraukuma ALAs .vi-cepriekšsēdis A. Bērziņš runāja par ALAs un Latviešu konsultatīvās kopas pie Brīvas Eiropas komitejas darbību. Saistošais referāts sniedza tautiešiem daudz ziņu par abu organizāciju darbību. Tālāk referents sniedza daudz interesantu ; ziņU par dzimteni, kas viņam kā Brīvās Eiropas komitejas . darbiniekam V ikdienas darbā pieejamas. Referātam sekoja jautājumi ay igsmaeļošām at-
: " GRAND. RAPIDi;-(MICH.): /
@ Jaunatnes pulciņš pie Grand Rapidu latviešu biedrības rīkoja s^estdiēn, 4. decembrī, pīkst. 7,15 vakarā biedrības teātra zālē dzejnieka J. Raiņa atceres vakaru. Pa-% Mēbeļu ŗūr?Tiiecībā vēl arvien manāma zināma sašaurināšanās, un tās rezultātā dažās fabrikās atlaisti strādnieki, .kaš,;jau kalpojuši ilgus gadus. Starp citu mēbeļu f ab-rikā,Imperial, kur strādā lielāks skaits latviešu, atlaisti diezgan daudz amerikāņi, bet pēc ziņām tikai viens latvietis, kas tur nostrādājis triā ar pus ..gadus. Pretēji tam, Jarecki fabrika, kurā izgatavo auto daļas, un kās pakāpeniski tika paplašināta ūn pārkārtotā, pamazām 'atjauno darbus; un sauc strādniekus atpakaļ vecākuma kartībā. Ari šinī fabrikā bija nodar-bnāti diezgan daudzi latvieši ^ūn dažs labs, no tiem turpat visu "vasaru pavadīja bez darba, saņeAi-dams bezdarba pabalstu. Gēnefal Motor nodaļa stipri paplašinājusi ražošanas nozari, izbūvējot jaunus
dievietes var. ieāalīt divās šķirās — tādās, kuras spēj iegūt kat^ na vīrieti, ko vēlas, im tādās, knyas
vēlas-ķafcra .vi
korpusus un cer pacelt ražošanas kapacitāti pēc apm. divām nedēļām, kad paredzama arī; jaunu strādnieku pieņemšana. Šinīs; uzņēmumos nodarbināto latviešu skaits nav liels, jo savā laikā, tur tika prasīti pavalstniecības .papīri. % Grand; Rapidu un apkārtnes latviešu ev. - lut draudzei, kas skaitliska ziņā: ir viena no lielākām latviešu draudzēm Mičigēnā un nav saistījusies ne ar vienu sinodi, nākošā gada sākumā; piaiet 5 gadi kopš tā noorganizēta. Draudze jau kopš ilgāka laika cilājusi nekustama īpašuma pirkšanas jau> tājumu un tam nolūkam dibināts nekustamā īpašuma fonds. Attiecīga objekta izraudzīšanai, kas kalpotu sestdienas skolasr sanāksmju un citām vajadzībām izraudzīta komisija, sastāvoša no 0. Kreitāla, K. Tālberga un A. Vald-maņa. Šinī vasarā bija noorganizēta arī bērnu vasaras kolonija agr. P. Finartija saimniecībā, un par tādu domāts arī nākošajā gadā, piesaistot vēl plašāku dalībnieku skaitu. Dažas iespējas šiiiī virzienā skaidros jau tagad, ko draudzes padomē uzdevusi kārtot A. Vald-nianlra. Kora dibināšanas jautājumu pie draudzes uzņēmies risināt kārtot K, Tālbergs. 18. novembra dievkalpojumā trūcīgo Lāčplēša kara ordeņa kavalieru atbalstam savākti 50 dolāri.
% Sakāfā ar, pārmaiņām svētdie-nas^kōlās darbā, Vienības draudzē turpmāk grozīts arī dievkalpojumu sākuma laiks, ūn ar 19. decembri dievkalpojumi notiks pīkst.- 1 dienā. Svētdienas skolas eglīte notiks 18. decembrī, plkSt. 7: vakarā. Paredzēti dažāda veida bērnu priekšnesumi.
% Nesen notikušajā V. Salnas un J. Kļaviņa koncertā Grand Rapi-dos, kur programmas lielākā daļai bijā paredzēta operu ārijām un duetiem, pēdējās tika izpildītas itāliešu valodā. Kāds no tautiešiem priekšnesumu laikā, pēc aculiecinieku nostāstiem, par to diezgan skaļi protestējis, tad demonstratīvi piecēlies, pieprasījis savu biļetes naudu atpakaļ un atstājis sarīkojuma zāli.; Diezgan skumja liecība pār • mūsu garīgās attīstības pakāpi-^, >
% No 17. Skrundas gaidu vienības Grand Rapidos ši gada vasarā amerikāņu gaidu izlases nometnē īlinoisas valstī, kādā lielā meža masivā, visai primitīvos apstājos, bija izdevība piedalīties, arī Virs-kopniecei Ievai Ziediņāi, bet -apakškopniecei Lidijai Vaivareilcā programmas izpalīd^ei amerikāņu nometnē Mičigenas ezera krastā. Abas nometņotājas par saviem- vērojumiem un piedzīvojumiem šajās nometnēs pastāsta' ari pārējiem vienā no pēdējiem Sirojuma numuriem, kas Jau (Sasniedzis 7. nummuru.
Grand Rapidu radio raidītājs
Kad pirms - pusotra gada pie jums ciemojos, tad jūs man nepasniedzāt rozes, kā citiem goda viesiem; uri neuzaicinājāt arī mani ar viņiem kopā nofotografēties. Tā man par jums .nav palikušas nekādas labās atmiņas. Bet ņe jau kāds naids. Vienu laiku jūsu vidū bija dzirdāma šķelšanās, tas bija toreiz, kad trīs vai četri mācītāji dibināja otru draudzi. Tagad jūs Visus vieno noVada dziesmu svētku ideja, jūs visi esat -saslēgu-šies ciešā- vienībā, lai ar dziesmu vairogiem atvairītu bultas, ko uz jums šauj no: Čikāgas vecā ūn no Ņujorkas jaunā vispārīgo dziesmu svētku komiteja.; Dziesmu kari mūsu tautā ir bijuši visos laikos un visās vietās Latvijā, kur vien kādi dziesmu svētki rīkoti. Vai tad nu bez „dziesmu kariem" lai ■ iztiekam triņidā?
Viena meita Rīgā dzied, otra dzied Jelgavā, Tā dziedāja Latvijā. Bet Amerikā var dziedāt tā: šoļ gad dziedu Milvokos, citu gadu^ Ņujorkā.
Par jūsu lielo rosību kultūras un sabiedriskās dzīves plāksnē citos latviešu centros runā ar vislielāko apbrīnu un izbrīnu: 2 lielas organizācijas un nemaz nevar saskaitīt, cik mazo, 3 teātri, 3 kori, 6 niācītāji, 8 profesionālie aktieri iun cik vēl nav tādu pašu — „mīlotāju!), 2 profesori bija jau pirms 5 gadierin (cik to nav tagadl), ducis jauniešu jau paguvusi gŗa-duēties (un cik nāv to, kas nepaguva!),. 4 inženieri, 1 asistents, daudz žēlsirdīgo rifiāsu, labor'āntu, zīmētāju. .. Cepuri nost!
Bet. nu,: :iriiļie riiilvokieši,; brāļi un māsas^ latvju tautas lepnums un greznā rota, kādēļ jums nav pašiem sava preses orgāna? Ņujorkā ir, Čikāgā bija, Bostonā bija un būs, bet Milvokos. . .? Uri junis vēl tur esot 2 bijušie avīžnieki ar profesionālu ziņkāri. Un arī spiestuve! Kādēļ; jūs-vēl vilcināties" ar rakstītā vārda laišanu tautā? šai jautājumā es jums varu dot labu padomu. Uzaiciniet par līdzstrād-nieķiem visus brīvajā piasaulē esošos latvju rakstniekus, dzejniekus, mākslas vērtētājus un: garīgās kultūras darbiniekus. -Un tā, lai pāri vairs nevieris nepaliek, lai vienā dienā rakstītāju trūkuma dēļ apstājas un: bankrotē visi tie preses orgāni, kas jau iznāk, tāpat arī tie, kas taisās iznākt. Paziņojiet arī pie Viena, ka laikrakstam ies katru riiēņesi līdzi bezmaksas pje-likums, apm. tik biezs ķā Zvp-guļa: zobgaļa kalendārs, kas savā laikā iznāca Cēsīs, un arī saturā uz to pašu vīzi. Latviešiemv ziniet, patīk humors, un nemēģiniet viņus ķert uz kāda eita „mušpapīra". Jums jau tur humoristu netrūkst. Reiz man gadījās' būt Čikāgā, un tur Viens milvokietis plēsa jokus vāļā radiofōria pusstundā. Milvoku kultūra izplešas . pa visu Vidils-ameriķū.Bet vēllabāk jūs to Varēsit veicināt ar savu preses orgānu.-^-.,''
Bet: tagad pastāstīšu jūmš, kā mēs pa šo pušļ dzīvojam Vienu laiku es biju pār biedrības priekšnieku, bet tad nāca vēlēšanas. . . manā frakcijā bija palicis maz balstiesīgo vēlētāju,; un tā notika, ka ievēlēja Uģi Piestiņu, to plānā galdiņa urbēju. Latvfja viņam ir beigfa pele, bet viņš rīkoja mājas viesības, un ļViņu ievēlēja. Bet drīz vien viņš būs nost kā kunna pie dīķa, lai saķa, ko grib . . Šogad valsts:svētkos mēs nedejojām. Latviešiem šeit pieder 500 automobīļu. Baznīcā mēs dziedam ino dziesmu lapiņām. Māju iepirkšanā uzrāda slīdošu tendenci. Bērini negrib iet svētdienas skolā. Vietējie spēki spēlēja, teātri, visiem b1ja laba mīMika. Grāmatas mēs nelasām, tikai laikrakstus, jo tur rak-Sta par mums pašiem. Vai pie jums var dabūt žāvētas reņģes?
Uz redzēšanos jūsu dziesmu svētkos! Aluriisālums
bet ja to dara, tad jābūt atzīmētam speciālam, licences numuram. Nesālītu svjiestu ražo ar īpašu reģistrācijas numuru, un tas tir- f gū sastopams vienīgi ar nosaukumu Unsalted; first grade creame-ry butter.
Biežos pārpratumus, kas eiropiešiem rodas iepērkoties,:neievērojot uzrakstus uz paciņām, nerada sviesta kvalitāte ibet vienkārši šķirņu nezināš'ana. Katram no augstāk minētājiem sviestiem garšas un kvalitātes ziņā būs liela starpība.
Jūtamu -starpību nomanīs īpaši tie eiropieši, kas. savā dzimtenē lietoja no skāba-krējuma, tā sauc. kultūrizētā krējuma, ražotu sviestu. Pienskābās kultūras kana° dieši sviesta ražošanā nelieto, uņ parastās pienotavās tie vispār tādas nepazīst. Rodas varbūt jau--tājums, vai tad nebūtu iespējams ražot sviestu ar pienskābo baktē« riju kultūru palīdzību?
1952. un 1953. gada ziemai: Kanādā iestājās sviesta trūkums. Lai, to novērstu Kanādas valdība sviestu ieved^a no Dānijas, Holandes^ Zviedrijas, Norvēģijas un Jauni^ē-landes. Liels bija veikalnieku pārsteigums, ka Dānijas un Zviedrijas sviestam Kanādas patērētājos nebija piekrišana. Iemesls tam, ka šo abu zemju importētie sviesti bija pagatavoti no skābēta krējuma. Tā kā iebraucēju patēriņš, salīdzinot ar vietējo, ir niecīgs, tad dabiski, ka ražotāji, nevar rēķināties ar mazākumu, bet vienīgi ar vairākuma vēlēšanos.
Kanādā sviesta pagatavošanā vēl ir viena īpatnība, šeit ar likumu atļauts krējumu pirms kulšanas neitralizēt. Līdz ar neitralizāciju sviests, sevišķi saldais, pie° ņem īpatnēju garšu, ko eiropie tis sauc par „bezgaršas sviestu. Lai latvieši un citi eiropieši tiktu pie sav^i garšai piemērota sviesta, tad, pēc manas pārliecības, „šeit savs vārds būtu. sakāms latviešu pagasta" saimniekiem.
ATCERĒSIMIES SLIMOS UN VECOS BAVĀRIJĀ
\
rību savā 28; novembra programmā bija uzņēmis dažas Reitera kora dziesmas, kuras tika noraidītas skagu platēs. 'Jau iepriekšējā svētdienā pār to tika informēti klausītāji, un varēja būt dziļi: saviļņoti, klausotieis Senatnē, Svešumā klīstot u. c. miīsu populāTākās dziesmās. Pirms programmas sākšanās tin, ar! vidū radio spīkēts īsumā pastāstīja par mūsu.tautas dziesmām^ piar Dziesmu svētkiem; un Reitera kora tagadējo; atrašanās vietu. Ataunējāms, ka nebūtu bijušas liekas' ari pavisam konspektīvās ziņas par Latviju, tā^at informāciju vairāk sadalot ik gec katras noraidītās dziesmas, jo šoreiz tās saplēda pi!iuģi kopā. ?i Z
No Bavārijas apļgabalā šiem 2.340 tautiešiem darbā iesaistīti tikai 193. Šis apstāklis nav izskaidrojams kā negribēšana strādāt, bet gan ar^ saimnieciskiem apstākļiem Bavārijā (vāji attīstītā rūpniecība, pārmērīgi lielais vācia bēgļu Skaits) un darba nespējīgo latviešu lielo skaitu.
Sakarā -ar pieminēto^ atļaujos griezties pie tautiešiem ar lūgumu, atcerēties ar kādu dāvanu vai artavu tautiešus šādās Bavārijas veco 'ļaužu mītnēs, sanatorijās un slimnīcās.
1. Rēgensburgas Sv. Jozefa slimnīcā — 15 grūti slimi tautieši, kuri jau vairākus gadus nepārtraukti pavadījuši slimības gultā (pārst. O. Zilēvičs, Regensburg/Do. Plattlin-. gerstr. 12/0).
2. Gautingas TBC sanatorijā — 69 TBC slimi tautieši (kom. pr-dis Mirdza Nārune, Gauting b; Muen^ chen, Staatl. Sanatorium, G—2/13).
: 3.^Minchenes veco ļaužu mītnē; ^ Muenchen, St. Niklas Alters-heim 19 tautieši (pārst. Minchenes latv. komiteja, Muenchen 22, Her-zog. Rudolf Str. 49/0).
44. Insulas veco ļaužu mītnē—-267 latvieši (kom. pr-dis Ad. Ozoliņš,   Strub/Berchtesgaden, Ev.;; Lut Altersheini „Insula", Bl. lī -47). ^
Jau iepriekš izsaku tautiešiem. -ziedotājiem dziļi latvisku paldies par pašaizliedzīgo palīdzību. ^
A. Avotiņš, LCK piārst. Bavārijas apg.
-   CEĻA VĀRDI
Katram darbam iet līdz liela', dziļa nozīme, katr/im darbam iet līdz savs spožums. Mūsu pašu izifedzes, mūsu liktenis un visas cilvēces labklājība ir mūsu darbā.
Mūsu dsāves darbs ir mūsu liktenis. Vienalga, lai cik niecīgs tas ari liktos, tuvor jies taīn ar viscēlākiem ideāliem sirdī, tad tas celsies un cels ari tevi līdz..
o
Grūtības un trūkums ir kalts un āmurs, kas spēka pilnu dzīvi padara par māk-^ slas darbu.
Nelaime sarūgtina ģeķus un piespiež gļēvuļos pie zemes, bet prātīgo un čaklo pamudina pm'ādīt visas savas spējas, bagātam iedzen bailes, bet laisko māca strādāt.
O. Mardens
1^