lATVļAN LANGUAGE NEWSPAPEM
Published weekly by the , Latvija Amerika Publishiņg Limited Business Offices: 125 BToadview Ave., Toronto, M4M 2E9, Canada. Editor-in-Chief A. Kundrats, 465-7902. USA Ediiorial Offices: New YGrk, Editor V. irbe; 4035 Rombouls Ave., Bronx,NY 10466; Chicago Editor V. Jaunkalniellis, 1805 Taylor Ave.; Racine Wis. 53403; California Editor Karies jŪlejs, mi Markridge Road, La Crescenta, CA 91214.
.SSMAIL
CENA 1 DOLĀRS
Vēl tikai dažas riedēļa$, un mēs varēsim izvadīt 1984. gadu no Vēstures bēru nama uz mūžības krematoriju, lai tūlīt priecīgi sagaidītu daudzu pārsteigumu un neparedzētu niķu pilno 1985. — Jauno gadUo Rakstīt aizvadāmā ' gada politiskās autopsijas rezultātus vēl ir pāragri, jo tieši atlikušajās trijās nedēļās var sprāgt vēl daudzās, jo daudzas pārsteiguma raķetes. Nemēģināsim žīlētv kā gala rezultātā gaidāmais jaunais po-lītiskais klimats,. kam līdz iet pragmātiskas doktrīnas, ietekmēs Vašingtonas un Maskavas dialoga attīstību i un kā šis dialogs varētu ietekmēt mūsu polītiskos centienus.
os gados mēs arvien piešķiram pre-
viņš ir mūsu draugs. Līdz šim viņš mūs nav pievīlis un^ domājams, arī nepievils. Ir zināms, ka ārlietu niinistrs Šulcs nav pārāk; laimīgs par to, ka Rēgens esot apsēsts ar Baltijas problēmas taisnīgas atrisināšanas nepieciešamību. Mums labvēlīgi polītiķi ir arī citās valstīs, un nākotnē mums jāmeklē vēl lielāks drau-)ulks visos kontinentos, par zemu nenovērtējam ministru preziden-, ievērojot vēl to, ka viņš nav konservatīvo, bet gan sociālistu partijas līderis. Kanādas parlamentā mūsu
ces parlamentā par mums vēlīgu morāla atbalsta dekla-rāciju kppā balsoja konservatīvie, liberāļi un sociālisti, un šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Kā zināms^ ar šo simbolisko likumu 18. novembris
gadus būs
iai-:
savu suverenitāti būs esam pieskārusies atzīm ēšanai, konstatēsim, ka ilgie trimdas gadi nav mazinājuši mūsu ticību taisnās lie-
vātīvo partijas uzvarām Vēlēšanās pi^vienoj ušies daudzi jauni draugi, d provin-
proklamēšanaš 66.
Canberra
IVIESSAGE FRGM THE PRIIVIE MlNISTEft
May I €onvey my vvarmest ģreetings to the Auštŗalian CQmmynity on the occasion of the 66th Anniversary of peclaration of independence of the Repuhlič of Latvia.
i very much appreciate your invitation to me to attend vour celebrations and best vi/ishes to ybu all at this time.
In my meetingwith Ieaders of the Bal^ Communities isi May;! stressed that the Australian^^^^^G to increasinģefforts to prornote the cause of Human^R in the Soviet Union and throughout the world, bpth bilaterally and mu^ftilateraliv through oUr membership, from next year, of the UN Gommission on Human Rights.
I also reiterated - and 1 do so again I does not recognise d e J u r e the in and the otherBaitic States into the Soviet
that Austraļia of Latvia
conclude by obsen/ing how has been eņriched by the contribution of
in Austral'ia .-v. ■■
han
Latviao Commu
Mr E. pelins,
Hcnorary Cbnsut Cohsulate of Latvia.
Par nelaimīgu sagadīšanos a tikai dažu, ne pārāk piemērotu svētku runu teicēju izvēle. Pārāk nekritizēsim šīs kļūmes, jo tauta nav mazais bērns. Tā ātri aizmirsīs bazūnes, kas tā dēvētās jaunās maiņas aizsegā mēģināja rast di-sonanci pašu latviešu starpā. Tāpat par pilnu neņemsim pundurgrupiņas mēģinājumu radīt illūziju, ka tā vairs ne-^ stāv zem proletāriešu asiņainā sarkanā karoga, bet tagad pēkšņi godā cēlusi mūsu nacionālās;. /krāsas, ; kuras ■ mūsu valsts brīvības gados tā noliedza. Mēs varētu pārmest, kādēļ šo runātāju aicinātāji noklusēja pārējai latviešu sabiedrībai ciemiņu piederību mākslīgi uzturētai sociāldemokrātu partijai, kuras locekļu skaits taču visā brīvajā pasaulē ir mazāks par vismazākās latviešu kolonijas jauniešu pulciņa apmēriem. Par nožēlo-
u jāuzskata viņu " " riem.
sen savu nostāju nepārprotami deklarējusi. Ja tagad jauneklis, kas sešus gadus bijis ļ kultūras komitejas viesis, apciemojot okupēto Latviju, tad jābrīnās par šo ilgo laika periodu , kas bij a nepieciešams, lai viņam atdarītos acis. Ja visiem viņa nedaudzajiem domu biedriem tāpat atdarītos acis, tad viņu apbrīnotais komandieris polītģenerālis Kalniņš pazaudētu pēdējos sekotājus.
Pār iespējamām jaunām
Vašingtonas un Maskavas at-
Labas sadarbības zīmē — ALA vicepriekšsēdis A. Lmiŗ bergs, tiekoties ar LNAK valdes priekšsēdi T. Kronbergiu, IziBaimJa domas par ciešākas sadarbības nepiedešamlbis
pie šī sarunu galda aiz amerikāņu delegācijas mugu-5tāvēs reāls spēks , tā arī morālā, kā un saimnieciskā plāksnē.
Neviens atomkaru nevēlas, un atomkara arī nekad nebūs. Atomkara bubulis ir bijis tikai Kremļa propagandas ierocis , kas, neņemot vērā gadiem ilgās pīiles, nav devis nekādus rezultātus. Rietumvalstu solidaritāte nav izjaukta, un tieši tas ir radījis Maskavā vislielāko vilšanos.
Runājot par priekšā stāvošām amerikāņu un krievu atbruņošanās sarunām, ir jāpatur vērā, ka vēl šodien dažādo atomieroču arsenāls Pad. savienībai ir nesamērīgi lielāks nekā ASV. Tā miilžu raķešu kategorijā Pad. savienības pārākums iepretim ASV izteicas ar 1398 pret 1031; no zemūdenēm izšaujamo raķešu klasē krievu pārākums ir 981 pret
ir 602, bet Vašingtonai 1 12. Tikai ķumbve-žu skaita ziņā ar 325 amerikāņi ir nedaudz priekšā krieviem p kam ir 290. Eiropas apspiesto tautu un nākotnes stratēģijas pamatā ir panākt to, lai ^rietumi beidzot pieprasītu Jal-tas līguma revīziju un arī atsauktu savus parakstus no Maskavai vienpusīgi izdevīgā Helsinku vienošanās pakta. Tas nav neiespējams mērķis, kaut arī ceļi līdz tā īstenošanai var izrādīties grūti un gaŗio Bet tas lai nekavē spert pirmos soļus. Pasaules sirdsapziņa nav iemigusi vienā diena nav arī
mības atomraķešu katēgori-
Paturēsim acīs tieši tagad Poliju. Tur pretestības ogles uzspiestam komunistu režīmam atkal gruzd gaišās liesmās. Ar priestera Populiēško noslepkavošanu poļu tautai radies simbols—- svētais;
.Bp.)
* M
road¥D@w Av@., Toronto
vētdien, 2. pl. 10-16
