2
A "IT Y 1 S
LATVIJA
Ienaidnieki grib mās iznīcināt
Draugi grib mūs asinulēt.
Bet mēs gribam^ palikt latvieši*
Archibiskaps T. GRINBERGS
■■■■
Dzīva interese par^^P
dv RttrruMVĀCiJĀs valdes sēdē kaizērslauternā
Kaiserslaļiternā 4. deoembrrnotika Daugavas Vanagu vāciins valdes sed(^, kurā piedalījās v/ Januins, J. Zēgners, V, Hažn^rs, K. Augstkalns/A. Bērziņš. v. Reimanis,Ā. Mežals, J. CfruHs un revīziias komisijas loceklis Ž. Ihdriksons. Sēdes" dalībniekus iBrunāja lcp priekšsēdis un 8261. LS rotas komandieris kapt. i. Zēgners; izsakot prieku, ka šī sēde notiek latviešu LS viru centrā Kaižersķuternā.
■Sēdes gaita apliecināja, ķa Kie-tumvācijas valde pievērš ārkājrtī^ gi lielu uzmanību invalidu dzīves apstākļu uzlabošanai, kādē] Bērzaines un tai ziedoto summu izlietošanas jautājums bija svarīgākais darbā kārtības [punkts, kura apspriešana arī prasīja visvairāk laika. KĶ mūsu lail^rakstā jau ziņots, ne visas atsvišķo zemju DV valdes piekritušas ziedoto līdzekļu- izmantošanai pabalstu un aizdevumu veidā invalidiem ģimeņu mājiņu un dzīvokļu iegādei. Austrālijas un ASV val^ des izturas nogaidoši, kamēr ievāks ziņas no savām nodaļām, kamēr Kanāda šādai līdzekļu izmantošanai piekrīt, bet Zviedrija izteikusies vienīgi par aizdevumiem. Tādēļ Rietumvācijas valde visu zemju DV valdēm 22, novembri izsūtījusi tuvākus paskaidrojumus par apstākļiem, kas spieduši tā rīkoties, pārvēršot Bērzaini par invalidu atpūtas mītni. . Līdz šim ienākuši" 24 lūgumi ģimeņu mājiņu celšanai ūn 10 lūgumu dzīvokļu iegādei, kujus Rietum^ācijas A^alde gan jau skatījusi cauri, bet vēl nav tiesīga izšķirt, Lūgumi apliecina, ka latviešu invalidos ir ļoti dživa interese pār šo DV Rietumvāci jās valdes nodomus Lūgumi ari rāda, ka daudzi invalidi jau sen domājuši par savu māijiņu celšanu un meklējuši iespējas šāda nodoma realizēšanai, pamazām gatavojusies un jau krājuši līdzekļus. Nu šis Rietumvācijas valdes paSā-kiMis tiem devis; iespēju īstenot ilgi loloto .nodomu. Tādēļ Rietumvācijas valde invalidu interesēs cer, ka atsevipķās zemes piekritis šādai Bērzainei ziedoto līdzekļu izlietošanai. : Ar lielu rūpību sēdes dalībnieki apskatīja ari Bērzaines izrentē-šanas jautājumus. Saņemti 9 lūgumi. Pēc ilgākām pārrunām sēdes dalībnieki pilnvaroja valdes prezidiju parakstīt ^rentes līgumu. Lietpratēji notaksējuši Bērzaines zemes un inventāra- vērtību, un ta paredzams, ka jau ar jauno gadu Bērzainē varēs saimniekot latviešu lentn iekš.
Nopietnas pārrunas izraisīja arī DV biļetena jautājums. Vairāku zemju PV valdes;izteiklišaš vēlēšanos, lai biļetens atkal iznāktu 'reizi mēnesī, ko sēdes dalībnieki tomēr noraidīja, jo biežāku izdošanu kavē financiālās grūtības. Izdevums gan kļūst arvien populārāks un pilnīgāks, aug ari abonentu skaits, bet dažu zemju DV valdes ir kūtras abonēšanās maksu pārvešanā, kādēļ praktiski iznāk, kj^ izdevums jafinancē Rietumvācijas valdei, kaut ārī to izdod centrāJā valde, kuŗāi arī bulu jāizlemj visi ar' izdošanu saistītie jautājumi. Sēdes dalībnieki tādēļ nolēma lūgt atsevišķo zemju Dy valdes pildīt centrālās valdes augusta sēdes lēmumus, kā
arī brīdināt, ka stāvoklim neuzlabojoties biļetena izdošanu būS; jāpārtrauc.
Ziņojumos par darbību priekšsēdis' y. Janums informēja par 11. un 18. novembra sarīkojumiem latviešu novietnēs, kūros piedalījušies DV Rietumvācijasv^valdes pārstāvji. Viņš nūle bijis arī Hei-delbergā pie Labor Division komandiera plkv. K. 'P. Broka, ar kuru pārrunāts latviešu LSŗotū stāiVOklis, sevišķi pēc tam, kad Vācija būs ieguvusi suverenitāti ūn radījusi savu armiju. Amerikāņu pulkvedis paskaidrojiSi kā nav ne mazākā pamata bažām, ka, latviešu rotas varot likvidēt: tās palikšot, kamēr vien Vācijā atradīšoties amerikāņu armija. Tā latviešu rotu stāvoklis uzskatāms par stabilu. V. Janums Heidel-bergā ar amerikāņiem pārrunājis arī dzīvokļu sagādes jautājumu LS rotu piederīgajiem.
V. Hazners ziņoja, ka nu pilnībā ienākuši ari dati par DV pr-ka vēlēšanām. Vēlēšanu rezultātus paziņojot arī Argentīnai, sēdes dalibnļeki ar prieku varēja konstatēt, ka vēlēšanās piedalījušies visu zemju DV. Visaktīvākie šai ziņā ļ)ijuši Vācijas DV: tikai 4 mazas kopas nav piedalījušās vēlēšanās. Rietumvācijas valdes darbību turpretim ievērojami apgrūtina atsevišķu nodaļu kūtrums apkārtrakstu atbildēšanā un lūgto ziņu sniegšanā. Arī aptaujā par DV bēru fonda radīšanu atbildes ienāk gausi. Pēc līdz šim iegūtajām ziņām par fondu izteikušies ap 200 DV, biedru, bet fonda radīšanai nepieciešami vismaz 600 dalībnieku. Tādēļ ši jautājumā izlemšana bija jāatliek līdz pilnīgai atbilžu saņemšanai.
Apspriežot citus darba kārtības punktus, Rietumvācijas valdē nolēma reģistrēties kā pamatorgani-zācija Vācijas latviešu sporta pārr valdēm par saviem delegātiem iz-raugot J. Cīruli (Kaizerslāutērna) un V. Reiraani (Brūchmīlbacha). Noraidīja apgāda Imanta lūgumu atjaut izdot ar pV rīcībā ešoša-jiem materiāliem Latviešu leģiona vēstures" attēlu grāmatu, šai sakarā ievākta informācija no citu zemju DV valdēm: Piekritusi Arigiija un -Zviedrija, bet norai-^ dījiisi Kanāda un Austrālija, kamēr AŠV izturas nogaidoši. Sēdes dalībnieki pārrunāja arī leģionā vēstures izdošanas jautājumu, apsverot lietderību, vēsturi izdot Vairākos sējumos, lai tā jo ātrāk varētu iet tautā. .
Sakarā ar to, ka nolemts visas zemēs, pieņemt vienādu budžeta gadu, saskaņojot to ar kalendāra gadu, kas ievērojami atvieglinj sadarbību, sēdes dalībnieki nolēma nākošā gada pirmā ceturksnī vēl neizlemtā vietā sasaukt Rietumvācijas DV delegātu kopsapulci. Alvils Vīirups :
Daugavas Vanagu Montreālas nodaļas jaunā valde: sēž Vana-fcpr-ce Z. Fridniane^ valdes pr-dis0.kļavenieks; stāv: Ap-, rūpes un saimniecības daļas vadīSājs J. Lēitāns, priekšnieka vietnieks 0. Zilkalns, sekretārs un nodaļas delegāžs 0. Krodziņš; kasieris un biedrzinis A.Viakse. Nodaļa nesen alska-
žījās us 4 darba; gadiem.    Foto J. Baltiņš
KĀPiC TU
KARAVĪRU ŪN AIZVESTO LATVIEŠU BĀREŅU
Trešdies, 1954. gada 15. decenM
ĢENERĀLKONSULS
, R. R. BRYI
Toroh*'^- teL u4 DANFOf
'Un atkal atnākusi ziema ar aukstajiem vējiem ufr šalu. Atkal to visvairāk izjutīs vientuļie ļaudis mūsu nelaimīgie dēli, latviešu tautas varoņi, bez ģimenes pavarda, kurt atdevuši par savu dzimteni un tautu visdārgāko mantu — 'feselīr bu.
' Tādi ir arī mūsu kritušo un sarkanā Golgātā aizvesto dēlu bārenīši, kas vēl šodien ar -asarām acīs smagi nes savu krustu,
Uri atkal nāk Ziemassvētki, kuros paudīs vēsti par mīlestību, patiesību un ticību, Un atkal. ^isu zemi pāršalks svētās, burvības pilnās ^skaņas:—-Klusa nakts, svēta nakts. Katrā mājā tēvi. un mātes ar sirsnību un mīlestību vedīs savus bērniņus pie brīnišķās eglītēs ar dāvanām un dziesinām.
Bet šo Ziemassvētku dievišķīgo gaišumu, un īstās mātes mīlestību neizjutīs mūsu nelaimīgo dēlu bā-
MONTREALAŠ NOD. JAUNA y VALDE
Janievēlētā DV Montreālas nodaļas valde konstruējusies šādā sastāvā: O. Kļavenieks valdes pŗ-diSj O. Zilkalns — pr-ka vietn., 0. Krādziņš — sekretārs, J. Lei-tānsAprūpes nbzares im sarīkojumu daļas vairītājs, A. Vjak-se     kasieris uņ biedrzM^.
IPCPOOOOOOOOOOOOOŌOOOOOOOOOOOOOOO
Vanadžu pr-ce Z. Fridmane, nodaļas delegāts 0. Krādziņš. Revīzijas komisija: K. Tirzītis pr-dis; K. Deksnis sekretārs, J. Ļavs — loceklis. Par nodaļas pārstāvi Latviešu nama fonda valdē apstiprināts J. Ļavs.
Nodaļas adrese: c/o Mr. O. Krādziņš, 4188 Decarie Blvd., Ap. 6, Montreal, P. Q., tel. HU 9-3346.
■ FAZINO
: ^PAB-Ķ. ^MĪLENBACHA:.'^^^ ; r J.: ENDZEtlNA  LATVIEŠU; ^ : VAI4)DAS -VĀRDNiCŪ:
' Iznākusi^ 15 un 16. dubultburtr nīca, vēl iespiežamas divas pēdējās 3. sējunia dubultburtnīcas, kas būs gatavas, kā paredzams, janvāra pirmajā pusē. Pats 3. sē^ jums gaidāms janvārī,
160 Ip. biezas db-cās cena ASV, Kanādā, Argentīnā un Venecuēlā. $1.60. Pirmo triju sējumu ceria dažādās valstīs šāda (3. sējuma cena aptuvena, jo tas vēl nav iznācis): \
ASV, Kanādā, Argentīnā un Venecuēlā $9.00 (1. sēj.) $10.00 (2. sēj.); $n.50 (3. sēj.); Brazīlijā $6.00, $7.00, $8.00; Vācijā DM 34, DM 38, DM 50; Zviedrijā 40 Kr., 45.Kr., 58 Kt; Anglijā 3 mārc;, 3 mārc. 12. šil, 4 mārc. 10 šil.; Austrālijā ūn Jaunzēlandē 3 mārciņas 15 šil, 4.iņārc. 15 šil., 5 mārc; 15 Šil.
Var pieteikties jauni abonenti uz db-cām (kas ir nebrošētas) vai sējumiem, paziņojot kopas prīmām Aleksim Kalniņam (adrese: 1635 N. Orchard St., Chicāgō 14, 111.) šādas nepieciešamas ziņas: 1) pilnu kristlbvārdu un uzvārdu, 2) skaidri salasāmu adresi, 3) vai abonents vēlas sējumus vai dubultburtnīcas.
Nauda (tikai ar M.O.) ASV, Ka-nadas un pārējo valstu abonentiem, kur kopai nav Sava pārstāvja, sūtāma kopas kasierei Austrai Ozoliņai (adr.: 1635 N. Or-cliaŗd St., Chicago 14, 111.). To valstu abonentiem, kur kopai savi pārstāvji, nauda sūtāma pārstāvjiem.
Kā vecajiem, tā. jaunajiem abonentiem lūgums, sarakstoties ar Čikāgas Baltu Filologu Kopu, adresē minēt personu, kam vēstule domāta.
Čikāgas Baltu Filologu Kopa
OīnrŌBRĪ NEPĻAUTA LABĪBA
Kādas Kņistpiļs apkārtnes kol-čhojšmieces vēstulēj kura rakstīta oktobra pēdējās dienās un brīvajā par«:iule nokļuvusi tikai nesen, lasāms: „šogad mums bija slapjš rudens, un vēl lieālkā da|a labības stāv nepļauta."
• ZIEDOJUMI.:
DV Norandas nodaļa saņēmusi aprūpei šādus ziedojumus:
$10.00 Parfinovičs; $7.00 S". Ste-pulis; $6.00 Vbžnijs; $5.00 A. Šņore, R. Grāvītis, F. Graubics, 'J. Vilks, A. Lūkins; $3.00: A. Stārasts, A. R. Sīmonš, V. īzaks, Ķ. Krūmiņš, A. Šiliņš, J. Melnbārffife; $2.00: O. Urdziņš, L. Dreim'anis, P. Aksentjevs, E. Sniegs, M. Meik-ša, J. štāls, J. Zdanovskis, E. Baļt-mariis, J. Varencovs, A. Rusķtills,, Pūce, J. Ratniks, F. Teigasts, M. Reiheke, Z. Grīnbergs, Labllaris, A. Reiss, K. ^Cēbers, L. Eeidhma-nis: $1.00: G, Štāls, M. Kanōvčiks, A. Ābele, I. Bāliņš, A. Vadzis, P. Gusmanis, E. V. Bērziņi, A. G. Valtiņi, P. Bikaunieks, E. Dulpiņš J. Buņķis, G. Krūze, E. VItiņš, M. J. Saulgriezis, G. Grasbergs,:^^. Bikaunieks, E. Gūtmanis, y. Stan-
ga; :
Kopā $127.00.
DV Ņoraņdas nodaļas valde izsaka visiem ziedotājiem sirsnīgu pateicību.
: : ZIEDOJUffl ,
1 Daugavas Vanagu Hamiltorias nod. ziedots: $0.50 J. Bloks, $5.00 E. Krasts, E. Reinis, L. Reimanis; $2.00 J. Vaskis, J. Sudnovs, J. Kalniņš, J. Klekeris, A. Kasperp-vičs; I. Dānašēvics, L. Brivkalns, J. Pūriņš, 1 Ruņģenieks, V. Grā-velis, A. Liepa; $1.00 F. Pador, A-Bulte, A. Skroderēns, Ed. Balcers, ž. šteinbergs, .V. Savickis, Ji. Baiks, A. Bušs, O. Krasts, Ēm. Vīgants,. M. Jākabsons, V. šķidra, D. Savickiš, A. Balodis, E;Kriņķe-lis, V. Lēonovs, A. Sālenieks, J. Baugers, F. .Petrbvškis, T. Konstants, V. Jaunzems, E. Robež-gruntnieks, R. Dzelme; $0.50 Lille, F. Bērziņš, 0. Pētersbns (stud.), P. Švēde, Z. KļrŠteins.
Visiem ziedotājiem sirsnīgs 'Daugavas Vanagu paldies.;       > ' (Turpinājums sekos).
Sakarā ar St.'Paalb lielpilsētas 400 gadiem, Bpazilijā šoruden noorganizēta liela starptautiska. izstāde, kur sevišķi plaši piedalās komunistiskās zemes. ^ Komunisti rāda, kā viņi okupētajās zemēs, to starpā Baltijā, necivilizētās tautas iepazīstiria ar alfabētu. Brazilijās latvieši savukārt Latvijas stendā izlikuši uzņēmumus no Baigā gada. Bet vai ar boļševiku mežonībām ir iespējams pierādīt latvju kultūru? ;/ • . ■
Riodežaņeiŗo spēcīgais radiofons pusstundu ilgā raidījumā š. g. 18. novembrī, pīkst. 20,30 atskaņoja Ŗeitera kora 1. iedziedajumu Lat-viān Music skaņu platēs. Visa Dienvidamerika varēja pārliecināties, kā ar savu dziesmu kultūru latvieši var lepni nostāties blakus jebkurai tautai.'
Tā latvju dziesma, pārcelta mo klaušiiiieku ugunskura uz moderno radiofonu, turpina pildīt savu simtgadīgo latvju tautas aizsardzības un saglabāšanas misiju un to pildīs tik ilgi, kaijiēr būs tautieši, kas latvju dziesmu glabā, kopj un rāda pasaulei.
{Riodežaneiro raidījumu izkārtoja Latvijas: konsuls G. Štāls un Brazīlijas ;,veclatvietis N. Rudzlr tis). , j-^
maksā dārgs
Lai traucētu Amerikas Balss, BBC, Vatikāna un Brīvās Eiropas raidītāju Idausīšanos, Padomju: Savienība, pēc kāda nb turienes nesen izbēgušā radio traucējumu speciālista sniegtajām ziņām, nodarbina 250 lielākus Un vismaz 1.000 mazākus traucējošos raidītājus. To apkalpē esot vismaz 10.000 speciālistu, traucētāji patērējot daudz elektriskās strāvas, uņtāde] to pastāvīgā nodarbināšana Padomju Savienībai esot diezgan sāpīga arī saimnieciskā ziņā, uri dažkārt kavējot 'ar strāvas apgādi rūpniecības uzņēmumus. Pirms kāda gada traucētājiem gan izdevies nevēlamos raidītājus tā nosegt, kaMIas-kavā bijuši uztverami uņ saprota mi tikai 5 proc, no raidītā. Pēdējā laikā uztveršana atkal uzlabojusies.'.-
® TLB sestdienas skolas Ziemassvētku eglīte tiks dedzināta 1955. ģ. 2, janvārī Ēv. Andreja baznīcas telpās, pīkst. 3 p/ p- Svētku svēt-bridi ievadīs māc. A. čops, pēc kam sekos tautas pasakas dramatizējums: „eaklie palīgi", kur bērni redzēs ne tikai bites, skudras un ērgļus, bet pat pašu velnu ar garu asti un ragiem.
Bērnu apdāvināšanai vecāki tiek lūgti i^aksāt klašu audzinātājiem 50 c par skolēnu līdz š. g. 18; decembrim. Ārpusskolas bērnu vecā ki uz vēlēšanos var iepriekš sagatavotus sainīšus nodot pie programmu galda, kur tie tiks nodoti ..vecītim''.. ;
Bez tam skolas padome laipni lūdz vecākus uzmanīt mazos, lai tie atkritumus: ābolu serdes, papīrus u. c. nesviestu uz grīdas, bet gan pie sienas izliktos atkritumu grozos. Bez tam pieaugušie tiek lūgti tūlīt pēc priekšnesumu beigām savās vietas neatstāt, bet nogaidīt, kamēr mazāko bērnu grupu novadīs apakšējā zālē, ciemoties pie Ziemassvētku vecīša.
% Sv. Jāņa draudzes bērnu eglīte notiks svētdien, 19. decembrī, pl. 3 p. p., Sv. Trīsvienības baznīcā. Priekšnesumu daļā uzvedīs skatus no A. Brigaderes ..Sprīdītis-', i Ieradīsies arī Ziemassvētku vecītis ar dāvanām. Vakaru kuplinās Ē. Osiņas - Berziņās baletstu-dijas audzēkņi. Pēc priekšnesumiem rotaļas^ ieeja brīva.
Draudze iesāka saimniekot pil^ nīgi bez līdzekļiem, bet draudzes dāmām, kopā ar citu draudzes locekļu atbalstu, ir izdevies iegādāŗ^ ties sv. vakarēdiena traukus, kristāmo bļodu un nodibināt lauku nekustama īpašuma fondu, kas, cerams, īstenosies jau nākamajā pavasarī, iegādājot draudzes vajadzībām: lauksaimniecību.- Pašlaik fondā atrodas $718. Patlaban draudzes priekšnieks plkv. R. Veckalniņš, ar pārvaldes locekļiem: M. Ikvildu, A. Bērziņu, A. Ķīsi, R. Gailītī, A.Vasāŗiņu, A. Bērziņu, K. Dreijeru;J. Birzi, A. Zeltiņu. Draudze ir ieslēgusies Tofonto sv. Jāņa baznīcas bēru fondā, ko vada R. Gailītis.
Draudzes dāmu kopu vada V. Zariņā, L.:Gailīte uņ R. Virkava.
Draudzē aktīvi darbojas ērģelnieks A'. Tirzītis. Pērminderu pienākumus pilda A. Pimitris, A. Ceipe un J. Osis.;
Laiks bijis īss, bet mācītājs ar pārvaldi un draudzes locekļiem tomēr radījuši. latviskas saimes vidi, kaš var pastāvēt un. aizstāvēt daļu triiņdas latviešu savā dzīves gājumā.
•/•VelžaZarinii'
renīši, P/uri atkal un atkal ar dziļu rūgtumu dvēselēs atcerēsies, ka ari viņi ir latviešu bērni, un ka Viņu tēvi krituši par Latviju un latviešu tautu. Viņiem nav ^ vairs ne vecāku glāsta, nedz latviešu valodas, jo liktenis viņus ir izstūmis no savas tautas vidUs, un neviens no latviešiem nav viņus sargājis.
Kāds nezināmais, nolīdzinādams šo nepatīkamo ■ birenīšu lietu, ar vieglu roku ir rakstījis kādā latviešu laikraks/ā: „UNRRA viņus mums izrāva no rokām." Bet vai brīvajā pasaulē ir kāda vara, kura spēj izraut bērnu no niātes klēpja? Un vai ir kāda vara, kura spēj izraut bārenīti no godīga un likumīgā aizbildņa rokām?- Un tādi likumīgi aizbildņi; kādreiz riiums bija. Tāds taču b«a Latvijā dibinātais Sarkanais Krusts, tāda bijā īpaši dibinātā Karavīru palīdzil-^-ķuras svēts uzdevums bija rūpēties ' par. nelaimīgajiem karavīriem un viņu bāriņiem. Bet, diemžēl, vai nu aiz nolaidības vai ļauna prāta, šī Karavīru palīdzība nebija uzticēta īstām rokām,   f ,
Par bārenīšu aizbildņiem tomēr varēja kļūt arī: trimdas daudzās baznīcas ar 'savierii svētajiem kalpiem: Tāpat savu vārdu vārēja teikt LGK; Vai tad visas šīs labdarības organizācijās bija domātas tikai laimlgajļem ļaudīm? ■
Arī tagad ir notikušas visdažādākās labdaribas- organizāciju un draudžu sanāksmes, kūŗas runāts gan par draudžu namu un baznīcu pirkšanām, fon^u dibināšanu, bet neviens savu balsi nav pacēlis so nelaimīgo bērnu labā. ; Tā nevar palikt Un tā nepaliks!
Apstājies, latvieti. āpskatie5_4in apdonjā, kas tu esi un kāpēc tu te esi briVājā pasaulē?
Neviena tauta nedrīkst aizmirst savus varoņus un pamest visu "Bāreņus. Jā nebūs vairs varoņu, nebūs ari tautas.
Trimdas laiks-iei uz rīta pusi, un Latvijā būs brīva. Daudz būs mirušo, bet daudzi no mūsu dēliem vel pārnāks un prasīs pēc savlēin bērniem, kurus viņi, aiziedami cīņās par savu dzimteni, uzticējuši mums. Ko atbildēBfm viņiem?
No Latvijas pienākusi asarās samirkusi vēstule: kāds vīrs atgriezies no Sibīrijas vergu nometnes mā^s./ Neatradis savus bērnus, viņš teicis: „Jūsu dēj es izcietu briesmoņu mocības un pārnācu* bet jūs man vairs neesat." un iešāvis sev lodi galvā.
Vai arī šodien mēs ar vieglu sirdi šādas Vecāku traģēdijas neveicinām? \ f. '.
Kur ir kādž-'organizācija, k^ra var pateikt, kaš ir darīts šo nelaimīgo bārenīšu labā? Kur ir šo nelaimīgo bārenīšu adreses? Dodiet tās mums. Kur glabājas šie iz-stumšahas un adoptācijas dokumenti? ^
Mēs, kritušo un aizvesto dēlu riiātes, prganizēsiņiieš yisās pasaules malās. Kur tādi nelaimīgie bēi*-ni būs, mēs viņus pārraudzīsimv iekams celsies un nāks kāds lielāks spēks, kās tēva vietā teiķ^ savu vārdu šiem nelaimīgajiem bērniem. /
Tagad,- kad aprūpes organizācijas darbā iesaistījies arī ģen. Ban-gerskis, mēs, karavīru mātes, jēram, kā viņš saviem karavīru Da-riņiem^pasnieģs savu roku un teiks kritušo tēvu vietā gaišu vārclu, jo tie taču ir karavīru bārenīši.
Mēs, kritušo un aizvesto karavī-: ru mātes, lūdzam patiesi un godīgi mums atbildēt šajā bārenīšu lietā. . Jo' katrs jautājums un katra atbilde, arī labi un slikti vārdi un dārļ3i tiek ierakstīti mūsu karavīru mātes trimdas vēsture. . Traģika 'ār mūsu dēlu bārenī-šiemv kās izkliedētie pa visu pasauli un kuru pēdas izžuvušas vijos Krustceļos, ir viena no vistunTšā-kajām lapaspusēm katra karayira mātes trimdas vēsturē.   ' ; \.
.^^: p^paidītci::.
Kajvaviŗa sieva'un mā|e
# MāC; H. Kušils 4. decembri salaulājis bij. DV. Moritreālas nodaļas valdes locekli un aktīvu DV darbinieku Rolandu Vītiņu ar Ķli-tiju Zommeri. ^Montreālas DV saimes sirsnīgākie vēlējumi jaunajai ģimenei!
% Mācītājs E. Pavasars savā draudzē kristīja- Astridu Liliju Ķiķauku.
D 14.. decembri paiet divi gadi, kopš dibināta Montreālas sv. Pāvila ev.-lut. latviešu draudze.
Draudzes   mācītāj a amatam kandidēja māc. H. Eušils unprāv. K. Valters, par draudzes ganu ievēlēja Hariju Kušilu, kurš nāca no Kirklahdleikas;
Jaunais un enerģiskais mācītājs savani darbam ķērās klāt ar Visu sirdi un dvēseli, rezultātā draudze strauji aug. Draudze šodien skaitās jau pāri par 500. Draudzē iesaistījušies vēl Komvāles, Gren-villes uņ daudzi Montreālas ap-^ kaimē dzīvojošie tautieši.
magi petuši muzeji
Pēc nobeigtās materiālu vākšanas par Vācijas; muzeju zaudējumiem pagājušā karā redzams, ka bojā bez citām vienreizējām vērtībām gājuši arī visinaz 100,000 mākslas darbu. Visvairāk cietuši Berlīnes muzeji, kaut gan to vērtīgākās mantas bijušas novietotas bunki^-ros Un palikušas kara darbības neskartas. Lielu daļu mākslas darbu 1945. gada maija pirmajās dienas sarkanarmieši vienkārši " .sasituši vai sadedzinājuši, Sm'aģi cietušas gleznu galerijas un daudzi tūkstoši glezriu, stai:p tiem vairāki Mikel-andžēlo zīniējumi, trīs Sezāna un daudzu citu autoru darbi (Feuerp baciia. Menceļa, Tomā, švinda. Bekiinā u. t. t.) sadedzināti. Daudzi darbi (ap 1560), starp tiem *18 Rubensa, 23 Van Deika, 17 Rembranta, kā arī Ticiāna„Svina graši" uii milzīgs .vairums jaunāku autoru darbu aizvesti uz Padomju Savienību vaļējos vagonos, un "jādomā, ka daļa to ceļā sabojāta un iznīcināta. Tāda ir PSRS un sar-kanarmijas mākslas darbu izprat-
28. decembri IfMGAs eglīte ^
3L decembri TLSK'un TLB Jauna gada sagaidīšana, 586 Chri-stie St. (pie St. Clair W.).
31. decembri DV Tororito nodajas Jaungada sagaidīšana Golism*
/. būs ;zāle; ■; ■
8. janvāri Itona auditorija, Gūtbergu koncerts.
16. janvārī sv. Andreja b-cas zālē komponista T. Ķēniņā klavieru stadijas 5. audzēji! va kais.
21. janvārī, pl. 8 vakarā Eolumbus zālē Preses balle.
KONSULS
i|US TOMSOHS
VICTORIA AVE. ĀPT. u
Tel AT rm
MpNIR£ĀLA,T. Q.
lASITAJD VĒSTULES
.    TRŪKST VĀRDU
Ar patiesu izbrīnu izlasīju Latvijas Amerikā slejās rakstu' par skandalozo valsts svētku norisi Zviedrijā. I Domāju gan. ka tālāk; : iet vairs nevar. Jābrīnās tikai par° K. Dziļleju, kas taču ir .pazīstams kā goda . vīrs soc. dem. partijas biedru starpā, ka arī viņš spējis locīt, muguru Br. Kalniņa partijas terrora priekšā. Vai patiesi šis gadījums neatvērs reiz acis — kaut vai "šķirbiņā — tiem trimdiniekiem, kas vēl vienmēr mēģina attaisnot scļc. dem. rīcību un ar tiem Sadarboties?       E. K., Klīvlendā .
ko šādas izrādes VAR dot jaunatnei?
Ar lielu patiku izlasīju- jūsu laikrakstā rakstu „Dažas pārdomas pēc čūskas izrādēs". Jā, ar mūsu skatuves uzvedumiem ir bēdīgi. Ja čūskas izrādē triumfēja visu laiku dzeršana līdz nesamaņai, tad. vēl bēdīgāka bija Čikāgas,latviešu teātra viesošanās ' Klīvlendā ar Valentīna Chorella lugu — Fabiāns atver vārtus.
Skatītājam nācās novērot līdz nesamaņai piedzērušos, kā arī zādzības un izvirtības skatus.
Ko labu tādas izrādes var dot jaunatnei? Presei stingrāk vajadzētu uzstāties pret tādām izrādēm. K. Purviņš, asv
kas cienīgāks saņemt pabalstus?
Vairāk kā apvainojums bijušiem karavīriem ir A. V. St. Ka-tarlnēs izteiktās' domas lasītāju • vēstulēs Latvijā Nr. 93 par $175 ziedošanu jauneklim 21 gadu vecumā, kur^ it kā neesot LKO kavalieris, kaut gan ari iebildumu cēlējs saņēmēja personību tuvāk neapzīmē.    « ,
Diemžēl, latviešu jaunatne, kas cīnījās Otrā pasaules karā un lēja asinis dažādos kauju laukos, iemantodama slimības, ciešanas, badu un pazemojumus DP nometnēs, nevar cerēt uz LKO iegūšanu. Protams, šie karavīri necer uz LiKO^ bet gan —T ka reizi tiks revidēta kādreizējā UK karšu izdales kārtība un to ieguvēju ipirmtiesības. šie karavīri ar gandarījumu var saņemt ziedojumus un pabalstus, ko izsniedz Daugavas Vanagu un citas organizācijas.
Neviens negrib noliegt vajadzības, ļkādas ir darba nespējīgiem un trūkumā nonākušajiem mūsu sirmajiem LKO kavalieriem, bet pārdomas izsauc ziedojumu vākšana trimdas mērogā cienījamiem jubilāriem, kuriem trūkums nebūt nav tik skarbs, un kas ļoti bieži saņem summas, kuras daudzkārtīgi pārsniedz īsto cietēju pabalstam izsniegtās artavas.
R. Pūriņš, Toronto
VAI TIEŠĀM PAREIZA RiCiBA?
Esmu pilnīgi vienās domās ar Gŗebles kunga ieskatiem^par mīlestības dāvanu pasniegšanu un ^ziedojumu   piešķiršanu grūtumā nonākušiem tautiešiem.
Bet nevaru būt vienos ieskatos par līdzekļu komplektēšanu no organizācijām un sevišķi no Baznīcas aptūpes fonda līdzekļiem studiju vajadzībām.
Baznīcai savas artavas esam ziedojuši labticibā, ka tās sasniegs mūsu trūkumā nonākušos tautiešus 'Nācijas nometnēs, bet netiks izlietotas šinī pārpilnības zemē jauna, . spēcīga cilvēka vēl labākas nākot- ; ries sagādei.
Ja gribam atbalstīt studējošo jaunatiii, tad šim nolūkam dibināms īpašs fonds. Jo lielāku izbrīnu rada K. kga pārliecinošā L.K.O. nozīmes pārnešana mantošanas kārtībā .uz nākamām paau-.. džēm_ (varbūt pat uz brāļiem un masām?).
Katram loģiski domājošam latvietim ir skaidrs, ka īstās kristībās mīlestības dāvanas cienīgi ir nevis varoņa dēli, bet varoņi paši.
Kādēļ eSam apcietinājuši savas sirdis pret trūkumā esošiem mūžu sirmiem LKO kavalieriem? Godinot kritušos, vajag atcerēties arī dzīvos!.
Nepareiza ir ziņu paušana, ka nepiederu pie kristīgās baznīcas un nepiedalos ° aprūpes darbā.
Kaut gan neesmu St. Katarīnes latviešu draudzes loceklis, bet šīs draudzes svētīgo aprūpes darbu atbalstu, cik varēdams, ziedojot baznīcā; tāpat man piesūtītās aploks-nītēs ar īstu kristīgu mīlestību esmu ielicis savu artavu. ■
No Grebles kga raksta izriet, ka mani ziedojumi bazncas kasē nav nonākuši, ko es līdz šim nezināju.
Beidzot, jautāšu vēlreiz: Vai var uzszkatīt par kristīgas mīlestības darbu un pabalstīt darījumu, ar ko ir mazināts Vācijas nometnēs atrodošos bārabērnu un veco tēvu un māmuļu svētku mirdzums? Ar šņ polemiku izbeidzu.
a. v.> LKO kavaMeris
Be<iBkdSa        iiedbas lesu litos manui^^ saīsināt HeuUetoSos maau^ripio^ neuzglabās, bstusvēlešanog sui^ a|« |ā būs piedenota pasim Aŗ autora        vai inidāļiem psiaksfižajos salsstos isteH^ iās dtmias Ta? ssī hes^llsi^^^^^^ viedoklim.
Ziedojumi Iemaksājami DV^^^^Ķ^^ Mr^ Putainam
Wriglit Ave, Toron to, Onir ^1 vi^ej^s Daugavas Vaaagu nodaļās Ziedojumi atbiSvoti no iei^k^ nodokļa
Trešdien, 195<
i.:
i
■ % .i:
«I
Prezidenta pēdējā laika ļ sāk izvērsties atbrīvošanas baudījumu, bas liktenīga] tumu sadzīvd Trimdinieku! jau sākusi vibas rēkvif šanas gadieļ un komūnis tiskā nenov^
TR
BIJUŠIlI Č5NĀM UI
Kad' Br. jauktu 18. nu, lauziesļ voklī, savļ vedību viņļ tiesībām: ,f tāts...** ' Nu bija lītisko parļ publiski n( mūsu sūti strostos „ļ šā netautiļ su saeima! sauks staiļ nosodītu šanu, bet bu. Lielļ vai nu Bļ tiem par [ nekā ģer citam biji dā šeit n| nīgi Br: vēro kā sak, cik tā ir āp( esmu sac Ōpincāļ deputāte vairogu mērkaķoj ■■■ kuri taiT Art šodi(ļ trimdinie esmu ^aļ darbiem I
Kad :šinskim.ļ ārzemēs] „Ne pārj kuru ai teresahtļ gulēt, tj rīta tai konstatļ
Ģeneļ davo vļ
uz sa\ mandāti svešos dams, tur terļ saimi.
Sazir kās vi^ tur?
V..] ,,Mēs Nebūsļ gadi \\ pilni iedo^nl sībāsi skarai — vilļ
Jābļ di paļ dinošļ li. B( gurui
Bet par ā1 pagul .o::.Ne^ aizmil
V." Austi kas tagac jas, bieži I da
būtuļ dē u| pēc latvil
' šuniJ Stļ grupļ
■ zerrč šo kļ dzimļ pildīļ nīgi liedz stākd bas..| N( mūs I
svarļ Aust Kopiļ biedi ka darbi vējuf kaisļ dēvē atklā rādīļ nev' visiil ir
ģijuj mūsļ tinīc aizii insti korai ' stai
pagi vēli