The Latvian Newspaper for Canada and IT.S.A.
PsbUsched Twlce We«kly by the Dani?aYa« Ya-■*gs. Editor in Chieh Ingrida Tlksna^EdJtorlal ind Bosines* Officesj 123 Hnron SU Toroito, On-tarfo» Cannda. Telephone—ļ 7251 8-0792. Cabie Iddress i Latamerlka, Edltor in U.S.A* -- A. Zyē-rIņS, 102-15 85 DrlTe, Rlchmond Hill 18, N.T., U,S.A. Tel.: Tlrglua 9-7778.
AtTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA
10./341. n-rs.
SESTDIEN, 1955. GADA 5. FEBRUĀRĪ
5. GADS
-41- '
Iznāk divas reizes ned^ tr«)§dienās un sest» (ilenās. Izdevējs — apgāds Daugavas Vanag§, •Galvenais redaktors — Ingrida Tiksna, Sedakcijo iflB kantoris: 123 Hnron St^ Toronto, Ontarlo, Ca-aada. Tel, — EM 8-0792. Telegraaimn adrese — Latamerlka. ASV redakcaja — A. Zvēriņš, 10245 85 Drive, Siciiniond Hill 18, N.T^ U.sX Tel ~ Tirgina 9-7778. Abonēšanas maksa ASY nn Kanādai par 1 mēn. $1,50; par S mēn, $4.50; par 6 mēn. «8.50? par 1 gadu $16.00. Sludinājninn maksa : slndinājnmu daļā $1.40; 'tekstā $2.80 par 3 colas telpn 1 slejā
0 o d
Pirmā atombumbu flote stāv kaujas gatavibā Formozas ūdeņos. Starp Ķlrias cietzemi un FormoEu nav nekā citavkā vienīgi 120 jūdžn plata ūdens josla un Sav. Talstu septītā flote. Bet šī flote Ir apgādāta atombumbām, automātiski vadāmiem sprāgstķermeņiem, raķetēm, lielgabaliem un torpēdām. Septītās flotes aviācija ir pietiekami spēcīga, lai uzņemtos cīņu ar visu komunistu' ācjju un to iznīcinātu. Septītās flotes aviācija ir pietiekami spēcīga, lai pēc komunistu Ŗīnas aviācijas Iznīcināšanas >vēl krietni paplucinātu arī pnas Cietzemi Šai sakarā militārie lieti)ratēji p^^^ reģo, ka tikmēr, kamēr septītā flote patrulē Formozas ūdeņos, komunistu Ŗīna iļaŗā neielaidīsies.
ŗ-LATVIEBlI NACIONĀLAS ^ A^^ S. PADOMĒS «UNAm
Ja kar§ patiesi sāktos ^īnas piekrastes fldeņps, pfrmā atombnmSm bruņotā kara flUe pasaules vēsturē 81 kara smaErumu iznestu uz sa-vipm T)leciem. Šav, Valstu militārā tādībift un.Tālo Austrumu septītās flbtp«t komandieris admirālis ; Pralfl«! Ir pāflipcināti. ka flote ir pietieTcami spēcīga, lai tiktu fijalā ar katra apm?ra komunistu Ķīnas in-vāzitas mēžrināiumu Fortnozā uri tās apkārtnes fiālās.
Septītās flotes' kāuias spējas • pa^ tiesUr^rfifi nārvērtēt. Flote sastāv no vairāk kā 60 kara kuļķiem, to starnā pieciem milzu lidmašīnu bāzes kuž:iem ar 1Q0 Hdmašīnāpfi katrā; scSiem kreiserlepi un vairāk kā 50 iznīcinātājiem. Septītās flotes rīcībā atrodas arī zemūdenes, bet to skaits netiek izpausts. Bez tam 7. flotes uzdevumā brauc arī lielāks skaits tankkuģu un tirdzniecības kuģu degvielas uņ pārtikas apgādei. Flotes darba lauks atrodas Formozas šaurumā, kas platības ziņā ir mazāks par MlCigēnas eze-■ ru.
KomOnistti Ķīnai kara flotes gandrīz nav nekādas. Katrā ziņā komunistu Ķīnai nav nekā tāda, kas varēta mēroties speķiem ar amerikāņa kara kuģiem, komunistiem Ir gan vairākas vecas zemOdenes un Padomju Savienības dotās llel-gaballaivas, bet arī tās ;varētu> labākā gadījumā, tikt Izmantotas vienīgi ātriem traucēšanas uzbruku-.mlem, jo septītās flotes galvenie Spēki vienmēr atrodas ātro iznīcis nātājn apsardzībā. Vienīgais komunistu Ķīnas spēks, ar ko amerikāņu flote Ir spiesta rēķināties, ir ķīniešu aviācija, kas Formozas apkārtnē sastāv: no apmēram 600 lidmašīnām, to starpā 300 strukliznīcinā-tāju. Kara gadījumā lidmašīnu skaits vēl varētu tikt palielināts, patukšojot MandŽOrijā un Ziemel-ķorejā turētās rezerves. iBet arī tad komiinistu aviācija karā nfeuz-varētu.
Atklāta kara gadījumā ar komunistu Ķīnu pēdējas aviācija pret amerfkāņn floti cīnītos tikai vien-re iz, jo, komunistiem karu sākot, amerlkāiii nekavējoties atombumbām Iznīcinātu komunistu ?īnas lidlaukus un degvielu noliktavas, kā arī visas tās lidmašīnas, kas atrastos uz zemes, kamēr gaisā esošām ar lidlauku Iznīcināšanu tiktu nogriezts atkāpšanās ceļŠ.
Var jau būt, ka amerikāņu mill-tārfem teorētiķiem ir taisnība, ka komunistu Ķīna vienkārši nav spējīga cīnīties pret Sav. Valstu bruņotiem spēkiem un tādej Forinbzā neko nemēģinās. Pretējā gadījumā Sav. Valstīm jārēķinās ar diviem loti spējīgiem komunistu ģenerāļiem, kas līdz šim ir pazinuši tikai uzvaras. Viens nļo viņierai ir komunistu Ķīnas armijas štāba priekšnieks SuJu, drošākais slimīga armijas Komandiera Cu Teha pēcņā.-cējR. Otrs varbūtējās invāzijas uz Formozu vadītājs būtu Teng Huā, lietpratējs amfibiju operācij|ā8. Ģenerālis Su, mazliet pāri 40, lielisks matemātiķis, jau ilgu laiku tiek pamatoti ieskatus par vienu no lielākajiem un spējīgākajiem komunistu karavīriem. Savu militāro karjeru Su sāka 2f> gadu vecumā, vadīdams, komunistu partizknus. Kad pagājušā gada septembrī viņu Iecēla komunistu Ķīnas armijas Istaba pr-ka amatā, viņš aizsteidzas priekšā Veselai rindai par viņu daud|ļz vecāku   vir.šnieku.    Pirms rfoklAša-
nas par štāba priekšnieku viņš bija štāba priekšnieka palīgs un vadīja Ķīnas piekrastes nocietināša-nas darbus iepretim Fprmozai.
Teng Huā tagad veic kādreizējos Su pienākumus ICīnas piekrastē. Ūdeņu pārvarēšanā Tengu.ieskata par nenoliedzamu lietpratēju, 1949. gada ļoti grūtos apstākļos un ievērojam^ pārspēka priekšā Tengs šķērsoja Jangsi upi. Nākamā gadā viņš pārveda . savas vienības pāri
15 jūdžu platajani Hainanas šaurumam un ieņēma Hainanu. Pagājušā gada rudenī tengš vairākus mēnešus pavadīja Korejā, tad Su viņu atsauca mājās un uzdeva pastiprināt traucēšanas uzbriiķumus pret .nacionālistu salu. nocietinājumiem. Kā redzjams," tad pastiprinātie traucēšanas, uzbrukumi iŗ iztraucējuši ne;} tikai nac. Ķīnu, bet uzmodinājuši, visu pasauli no saldā, bet viltīgā koeksistences miega.
tiesas:
Rietumu pasaules acis Dienvidslāvija ir dažādību zeme. ?fo vienas puses tā būtu uzskatāma par Rietumu sabiedroto, jo Tīto ta^ū atšķēlās no Maskavas. Ko otras puses atkal, Dienvidslāvija vēl nebūt neliekas nobriedusi sekot Rietumu demokrātijas pŗlnclpieni. Sāda dilemma nepārprotami pierādījās pagājušās nedēļas tiesas prāvā pret Mllovanu DjUasu un Tladlmlrn Dedjeru, kas tika apvainoti viildī* hai naidīgas propagandas veicināšanā.
IJjIlas, agrākais Dienvidslāvijas vice-prezidents un teorētiskais Tito pēcnācējs prezidenta amatam, nonāca dienvidslāvu .komunistu melnajā grāmatā pēc vairāku rakstu publicēšanas, kuros apvainoja I)l6nvidšia:v%s ko^i>ii;t^y partija icā nedemokrātisku, prasīdarns sociālistu opozīcijas partijas dibina-šanu. Dedjers,4uvs maršala-Tito draugs, komunistu centrālkomitejas .pratināšanā aizstāvēja Djilasa tiesības un uzskatus, un tā arī pats
nonāca koraūnistīeni nevēlamo sa-rakstā.
Pagājušā nedēļā notika abu, ..revolucionāru'' tiesāšanai. Tiesas sēdēs Rietumii žurnālisti netika pielaisti, jo dieiiviiāslavu iestādēs baidījās, ka rietumnieki tiesas gaitu nepratīs objektīvi atstāstīt. Pēc apsūdzības nolasīšanas zāle bija Jāatstāj arī pašu preses pārstāvjujui.. Prāva ilga sešpadsmit stundu. Abi apsūdzētie izrādījās vainīgi. Djila-sam tika piespriesti astoņpadsmit, bet Dedjeram seši mēneši cietumā, sodu nosacīti atlaižot;
Belgradeš aprindās prāvas rezultāti tika uzņemti ar zināmu atvieglojumu. Djilasa un ]3ēd jēra notiesāšana būtu atstājusi sliktu iespaidu Rietumos. Toties pati prā-jva pierādīja,: ka STĪ Tito komunisms necieš jauna ceļa meklētā-jufi; Partijas līnija ir taisna diezgan un tā ir jāietur visiem. .
Nautilusa pirmā
G ro.t 0n ā. —- Pirmā amerikāņu atommotora zemūdene Nautlluss pirms neilga laika nolaista ūdenī un šajās dienās jau paspējusi izmēģināt niršanu ūdenī. Zemūdene zem ūdens i pavadījusi vairāk kā stundu. Vējš un viļņi bijuši ārkārtīgi stipri. Turpmākie izmēģinājumi sekos tuvākās dienās. Kopš pirmās atombumbas eksplozijas Hiro-Simā paiet 10 gadu. Zinātne Iet uz priekšu. "§8
FLOTE UN AVIĀCIJA
V, VVEIES:VISU:
Sav. Talstu prezidents ģeņ. Ei-zenbauers T)askaidro, ka Formozas un citu svarīgo nacionālistu priekš^ posteņn aizsardzībai Sav. TaJstu zemes spēki nebūs vajadzīgi.
V a s i n g t o n ā. — Sarunās ar vadošiem republikāņu partijas pārstāvjiem Kongresā Sāv. Valstu pre^ zidents ģen.. Ēizenhauērs izteicās, ka viņš. neredzot nekāda iemesla Formozas un pārējo nacionālistu priekšposteņu aizsardzībā iesaistīt arī amerikāņu zemes spēkus. Ei-zenbauers darīja zināmu Kongresa pārstāvjiem, ka pēdējās nedēļās Sav. Valstu militārā palīdzība Ķīnas nacionālistiem ir strauji augu-^? si. Militārās palīdzības paātrināšana un palielināšana izrādījusies nepieciešama tādēļ, ka dalfi Čan'g-kaišeka divīziju vēi nav bijušas pietiekami apgādātas un apbruņotas. Tagad tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrākā laikā visas nacionālistu divīzijas atrastos pilnīgā kaujas gatavībā. . Sarunu laikā daži Kongresa pārstāvji izteica bažas, ka Sav. Valstu zemēs spēki varētU; izrādīl^^les nepieciešami Kvēmojas. un Matsu sālu aizstāvēšanai, kas līdz aŗ to radītu amerikāņu spēku sašķelšanu. Šai sakarā prezidents Ēiženhauers, kām Kongress atstāja brīvas rokas Sav. Valstu bruņoto spēku izmantošanā Foŗmozasi I'eskadoru , salu un citu svarīgu nacionālistu priekšposteņu aizsardzībai, paskaidroja; ka pēc viņa domām Kvēmojas un Matsu nacionālistu garnizoni . ir pietiekami spēcīgi un ka^nepiecie-šams būtu vienīgi Sāv. Valstu flotes un aviācijas atbalsts. Kvēmojas un Matsu salas atrodas tieši pretī Ķīnas" cietzemes ostām Aiņojai un Pu^ovai, Kamēr abas salas atrodas nacionālistu rokās, komunisti minētās ostas nevar izmantot kā invāzijas spēku izejas punktus ceļā uz Formozu^ ; . .
)llllllllllll!lllllllllllll1llll[|(ll!!llllill!lllll!!ll!it!l!l1lll!lll
VAI-JuS ZINĀT,
Kas viņš ir lUļ ko viņš dara?
Sekojiet mūsu sacensībai ar godalgām LA 8. lpp.2
TURCIJAS PREMJĒES
Turcijas premjers Menderesš ie-ra dies Romā,; lāi sarunās ar Itālijas valdības galvu nostiprinātu draudzību, kas pēc 1912.—13. gada un abiem pasaules kariem bija at-slābusi. ; I
Abi premjeri panākuši vienošanos kopīgi cīnīties pret agresoru un ievadīt sarunas par Itālijas uzt ņemšanu Balkānu savienībā.
Augšā prezidijs. IVō kr.: sekņ A. Sprudžs, vicepr^ J. Svaiiks, pr-sēdis A. Preimanis un vicepr. I. žigurs. Apakšā valde un revīzijas komisija; 1. r. no kr,s valfe loc. H. TiclM^^ M. Matīsa, valdes priekšsēdis A. Svenne, rfev. kom/ioc, B. Senkēviča un It, Plūme. 2. F. no kr.g valdes lo<^ J. Mežaks, Y, tJpeslācis, J. Grīs= . : ■ liš;iļi:.Ķ. Priedātiš^        ..J. Kreiļa uzņ.
pamiera drudzis apvienotas
nācijas
Komunistu Ķīnai dots laiks apdomāties
Ipv. lācijas, Ņji j 0 rķ ā. — Apvienoto Nāciju Drošības padomes pārstāvji Ņujorkā neoficiāli vienojās dot koniūnistii Ķīna! vienu nedēju laika apdomāties, vai tā vēlas piedalīties Drošības padomes sēdē pnas piekrastes kara izbeigšanas jautājuma pāmmS-
šanā, vai ne.
Aicinājumu piedalīties kritiskajā sēdē Apvienotās Nācijās komunistu Ķīnas ministru prezidentam ^u En Lajam nosūtīja Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs' Hammeršīlds. Drošības padome nenoteica oficiālu datumu, līdz kuram Ķīnas komunistu atbilde tiks gaidīta, toties tika pārrunāta iespēja, ko darīt, ja. Pekingas atbilde nepienāk līdz nākamās nedēļas sākumam. Komunistu Ķīnas pieaicināšanu ierosināja Jaunzēlandes valdība, un to jau pašā sākumā atbalstīja arī. Sav. Valstis un Anglija.
Parakstot Jaunzēlandes priekšlikumu, Francijas pārstāvis brīdināja pārējos Drošības padomes locekļus pamiera sarunās nepārsteigties un lietas Virzīt uz priekšu tikai palēnām. ; Viņš atgādināja aŗīv ka Drošības padomei jau ir pieredze pamiera sarunās; Palestīnā. un Kašmirā tās tika novestas līdz laimīgām beigām.
Apvienotās Nācijās pēc uzaicinājumu nostitīšanas komunistu Ķīnai valda noskaņa, ka ^u En Lajs to^ mēr izšķirsies par sava pārstāvja siltīšanu uz Drošības padomes sēdi. „Bet," vaicā pārējie, „ko viņš ar to iegūs?" Daži Āzijas valstu delegāti domā, ka pēc pamiera panākšanas (vēl ļoti pāragra doma) būtu
jāsasauc piecu lielo konference, lai vienreiz par visām reizēm tiktu izšķirtas visas Tālo Austrumu problēmas. Kaut avots šai ziņai netiek minēts (pēc Londonas konferences gaitas varētu spriest, ka tā ir Indija), Apvienotās Nācijās ue-oficiāli tiek runāts arī par iespējamu konferenci Ženēvā vai Jaun-delhi, kur piedalītos Sav. Valstis, Anglija, Francija, Padomju. Savienība un komunistu Ķīna. Tādā gadījumā kāds mazāks amatiņš' tiktu izgudrots arī Indijai, lai dotu pēdējai iemeslu konferencē: sēdēt. . Ķīnas piekrastes pamiera lieta Apvienoto Nāciju Drošības padomē patiesi ir apbrīnojami skaidra un optimistiska. Ir nolemts, ka arī komunistu Ķīnai atsakoties sēdē piedalīties, Drošības padome •pieņems' rezolūciju pamiera parakstīšanai. Bet Drošības padome ir spiesta atzīt, ka bez abu Ķīnu piekrišanas pamiera īstenošana būs grūti panākama. Kā komunistu, arī nacionālistu Ķīna, pirms Apvienotās Nācijas uzsāka oficiālo pamiera kampaņu, darīja pasaulei zināmu, ka tās pamieru nevēlas.' Toties Drošības padome^s sēdē nacionālistiem tīri tik daudz ko teikt nebūs, Tpi, ko nolems Sav. Valstis, nacionālisti būs spiesti atkārtot. Bet ko teiks komunistu Ķīna?
Pagājušā nedēļā pagaidu valdība atlaida Japānas parlamentu un nolēma sarīkot vispārējas vēlēšanas februāra beigās. Cik zināms, tad viens no galvenleiii *auno vēlēšanu pieturas punktiem būs tirdzc niecība ar komunistu Ŗīnio
Ministru prezidents Hatojama aizstāv" domu, ka Japānai vajadzētu palielināt tirdzniecību ar Pekingu un Hatojamas domai iŗ daudz sekotāju, komunistus ieskaitot. Domājams, ka vēlēšanām .tuvojoties^ Padomju Savienība izbeigs oficiālo kara' stāvokli ar iapānņ, lai tādē-
VeLēšANĀM
jādi iedrošnātu japāņu vēlētājus aizstāvēt domu, ka Japānai būtu jāpalielina tirdzniecība a'r komunistu pasauli.
: Kopš Otrā pasaules kara beigām vispārējās vēlēšanas Japānā ir notikušas piecās reizes. Pirmās trīs vēlēšanas ■notika Sav. Valstu armijas okupācijas laikā, kamēr pēdējās divas populārā ministru prer zidenta Jošidas polītikas paspārnē. Bet, pagājušā gadā, sekojot nesa-'skāņām valdībā, Jošidas akcijas sakā strauji kristies un pirms diviem mēnešiem Jošidā atkāpās no Japānas  ministru  prezidenta amata.
-  groži cu en laja rokās
.       .- ..." .      ■■      . ■ r  ■ ■   ■    .  .   :   ■> ■.....
LONDONAS KONFERENCE ATBALSTA SAV.
VALSTU POLĪTIKU
L 0 n donā. — Astoņu Apvienotās karaļvalsts ministru prezidentu konferencē Londonā tika nolemts atbalstīt Sav. Valstu Tālo Austrumu poKtiku. Atskaitot Indijas ministru prezidentu Nē-ru, citu opozicionāru Sav. Valstu politikai ministru prezidentu starpā nebija^ Bet aii IJ^ērn nostāja nenāca kā pārsteigums, «jo visiem ir kbi šinām s, ka Indijas centieni vienmēr atšķirag no tā,
ko dara Sav. Valstis.
Londonas ministru prezidentu konferences debates ievadīja Anglijas ārlietu ministrs īdens, kas paskaidroja, ka tālāko notikumu iz-
...^^,.,.Lopoi4;'
Kaut arī stāvoklis Āzijā vēl vienmēr ir visdažādāko' pārsteigumu pilns, Eiropa jāu ir sākusi atviegloti uzelpot. Pirmās bailes' ir pārgājušas. Novērtējot Sav. Valstu Tālo Austrumu po.lītiku vaļējām acīm, Eiropa ir atzinusi,, ka, patīk vai nepatīk, bet Āzija tai ir jāturas kopā ar Sav. Valstīm. Tāpat domā arī astoņu 'Apvienotās karalistes ministru prezidentu konferences septiņi ministru prezidenti. Indijas Nēru, protams, ir pašam sava gal-■ va uri pašām savas doinās, kas ar pārējiem labi nesaskan.    : :
Eiropa par stāvokH Āzijā ir bei-giisi uztraukties:^ tādēļ, ka ģenerā-lisims Oangkašeiks. tagad atrodas pilnīgā amerikāņu vārā.' Eiropa ir pārlliecināta, ka Sāv. Valstis, savaldīdamas Gangkaišeka kaŗotkā-. ri, beigas izdzīs taisnu vagu līdz' pamieram ar koriiūnistienL No: nacionālistu pārsteidzības Eiropa tagad vairs nebaidās.. Bet ķo darīs: komiinisti? " viņi ^ sapratīs, ka ōangkāišeks ir^ ticis aizkorķēts amerikāņn aizsardzības pudelē tikai tādēl, lai neizdarītu kaut ko tādu, kas komunistiem varētu nepatikt. Vai komunisti sapratīs, ka Čangkaišeks bija spiests atteikties no visiem Ŗīncas cietzemes invāzijas plāniem tikai tādēl, lai nesagrautu amerikāņu pamiera cerības? Katrā ziņā Sav. Valstis uzvedas taisni tā, kā Eiropa to būtu vēlējusies, .Tāgād, kad Čangkaišeķs jau ir gandrīz pilnīgi neitralizēts, vārētu sākt domāt pār Pekingas uzņemšanu Apvienotās Nācijās (tas noteikti palīdzētu pamieram komunistu un nacionālistu starpā). Tai pašā laikā varētu arī sākt domāt par jaunu Formozas tiesiskā stā-voklo formulēšanu.
Anglija, kam Āzijā ir pašai savas intereses, tagad slavē Eizenbauera
Formozas polītiku. Pat brīdinājums komunistu Ķīnai tika. uzņemts ar vāju: piekrišanas smaidu, pierādot kārtējo aiiglu ārp61ītikas divkosību. Angļu „piekrišana" apmierinās amerikāņus, bet .,*smaida vājums'-pierādīs komunistu Ķīnai un Anglijas kreisajiem, ka viņi amerikāņu atbalstīšanā tik stipri iedegušies nemaz ņav. Par Formozas piederīr bii .āņģļi cenšas nerunāt. : Toties par salām Ķīnas ciētzenies tuvumā angļiem ir sava teorija un, proti, ka. piekrastes salās legāli pienāktos komunistiem, bet ka pēdējie tās tomēr nedrīkstētu. mēģināt iegūt ar varui Katrā ziņā aiigli ir vairāk ieinteresēti pamiera panākšanā nekā noteiktā sava .stāvokļa deklarēšanā, kās ^eventuāli varētu sakaitināt komunistu Ķīnu vai Sāv. Valstis. Ārlietu; ministrs fdens jāu ir Uzsācis savu : kārtējo šķēršļu skrējienu cerībā nepaklupt ceļā uz Foriuozas pamieru.
^dens labi saprot, kas notiktu, ja Formoza izrādītos par: iemeslu jaunam karam. Angļu Honkonģu komunisti var Paņemt, kad vien' viņiem iegribas. Malaja, ko Indoķīnas karš jau teorētiski pārvērta komunistu kolonijā, var rēķināties ar pastiprinātu partizānu darbību., Jau tagad tā Ir; nepatīkama diezgan. Jā komunistu Ķīna patiesi sāk: kustēties, tad Apvietiotās karaliste var zaudēt Indiju, savu lielāko pārstāvi Āzijā. . ' Komunistiska Dienvidāzija ne tikai izspiestu angjus no Āzijas pilnīgi un galīgi, bet nostādītu arī Jaunzēlandi nu Austrāliju tiešā komunistu uguns līnijā. Pirms neilga laika šāda iespēja būtu likusies par daudz fantastiska, la! par
to vispār domātu. Tagad jau tā ir teorētiskā iespējamība, kuras dēļ Tdenam, droši vien, rādās slikti sapņi..
. Anglijas problēma, tāpat kā Sav. Valstu, ir.mēģināt saglābt un pasargāt to, kas no Āzijas vēl.ir atlicis, īdens to cer panākt ar pamieru, tādējādi palēninot komunistu ekspansiju. Lai pamieram būtu kaut kāds konkrēts pamats, tad arī angli pastiprina savus militāros spēkus Tālajos Austrumos, jo sevišķi Maļajā. Domājams, ka Austrālija un Sav.. Valstis angļus šeit atbalstīs arī ar savām lidmašīnām.
Padomju Savienības kampaņā Ŗietumvācijas . bruņošanās, programmas iznīcināšanai vāciešus par komunistiem, tomēr neiztaisīs. Toties nevar noliegt ka zināmā mērā j komunistu klaigāšana vāciešus tomēr ietekmē pret gaidāmo bruņo-šanos. Maskavas propagandas cīņā tiek balstīta aŗ kādu vienkāršu, bet ārkārtīgi ■ efektīgu brīdinājumu: ja Rietumvāčija patiesi sāk bruņoties un pieslienas Rietumiem, tad jāatmet visas cerības, ka Vācija kādreiz varētu tikt apvienota. Šāds komunistu drauds, bez šaubām, vā-;dešps rada . dziļu iespaidu. Viņi grib: Vāciju apvienotus Un ; viņi :ļabi; saprot, ka Padomju Savienība, paliekot Austrumvācijā,- var atturēt Vācijas apvienošanu līdz bezgalībai. Bez tam bruņošanās projekts Rietumvācijā savus ziedu laikus jau ir pārdzīvojis. Šai ziņā pateicība pienākas tūļīgajiem frančiem.
Tas, ka Rietumvācijā bruņošanās kļūst ar katru dienu nepopulārā-
ka, vislabāk pierādās ikdienas dzīve. Nepātrauktie Maskavas draudi un solījumi kaut kādu iespaidu tomēr ir atstājuši: arodbiedrības, sociālistu mudinātas, tagad ir nostājušās pret bruņošanos. Sociālisti Padomju Savienības brīvo vēlēšanu solījumus Vācijā ņem nopietni. Pat Ŗietumvācijas prese domā, ka tagad būtu pienācis laiks stāties pie viena galda ar Padomju Savienību un runāt par Vācijas nākotni. Ŗietumvācijas baznīcu galvas cīnās pret bruņošanos kā morāliski nepareizu..
Ŗietumvācijas politiskās aprindas par šādām pārmaiņām tomēr neuztraucas. . Iztaisīt tik stipru troksni, lai apturētu Parīzes līgumu ratificēšanu Bonnā, Padomju Savienības propaganda 'tomēr ue-var. Toties Rietumu sabiedrotie par Rietumvāciju tik droši vairs nav,-kā tas bija sākumā.
Paši sabiedrotie par krievu drau-.diem neuztraucas. Kad Pad. Sav. draudēja lauzt draudzības līgumus ar Angliju un Franciju, pēdējās neļāvās iebaidīties. Padomju Savienības oficiālā kara stāvokļa izbeig-šanās ar Vāciju arī nav nekāds pārliecinošais žests. Sabiedrotie to. Izdarīja jau pirms vairāk kā trīs gadiem. Arī Maskavas tēlotā Aust-rumvācijas nākotne neatšķiras no 7 pagātnes. Krievi var atkārtoti uzsvērt Austrumvācijas patstāvību — ne jau nu vāciešu dēļ — lidz ar to dodot Austrumvācijā! tiesības bruņoties pret Rietumvāciju un, varbūt, pat atsākt Berlīnes blokādi; krievi tai laikā pagrieztu skatus uz citu pusi. īstenībā. Austrumvācijai-jau Ir sava armija, „patsāvīga" vai ne, i-kā valsts — tā armija paliks tieši zem Pad. Savienības. Padomju Savienībai Austrumvācijā. nekādas jaunas deklarācijas nav nepieciešamas — bet tad krievi taSu visu l dara tik legāli!»
veidošana Tālajos Austrumos.tagad atrodas pilnīgi, komunistu Ķīnas-, rokās. Komunistu Ķīna ir tikusi aicināta piedalīties Apvienoto Nāciju drošības padomes sēdē Ņujorkā, kur pārrunās pamiera iespējas Ķīnas piekrastes karā. Komunistu Ķīnai, tātad, ir dota iespēja pierādīt, vai tā ir ieinteresēta šāda pa-iiiera.panākšanā vai ne.-
Ministru prezidenti pārrunāja arī iespēju, kā rīkoties, ja komunistu Ķīna izteiktos negatīvi par 'savas delegācijas sūtīšanu uz Apvienotām Nācijām. Tādā gadījumā, sekojot Indijas ministru prezidenta Nēru ieteikumam, būtu sasaucama konference ārpus Apvienoto Nāciju darbības loka. Pēc Nēru domām neskaitāmās runās Apvienc(,tās" Nācijas rada par. daudz iegrožotu at-mosfaīrUi Toties tāda konference kā pagājušā gadā ženēvā būtu īsti pa rokai
Gik zināms, tad Indijas priekšlikums starptautiskās konferences sasaukšanai nav atradis nekādu at-balstu pārējo ministru prezidentu starpā. Kanāda savu atturību izskaidrojusi ar to, ka Sav. Valstis' Indijas priekšlikumam varētu nepievienoties. y.
Ari Sav. Valstis Nēim ideja tika uzņemtaj bez liekiem komentāriem, k.is nozīmē, ka pagaidām i^āda iespēja amerikāņus vēl neinteresē. Sav. Valstu politiķi pašreiz visas savas cerības liek uz Apvienoto ;^ācim Drošības padomes sēdi. .Ta nu Brošīljas padomei neizdodas panākt pamieru Ķīnas piekrastes ūdeņos, gain tad domās, ka rīkoties tālāk...
; ļTau Londonas konferences sākumā Nēru bijā paspējis uzņemties neoficiāla starpnieka lomu. "Indijas: ministru prezidents sastapās ar komunistu Ķīnas diplomātiskiem pārstāvjiem Anglijā, pavadīdams ilgāku laiku, pārrunājot Formozas jaur tājumu. Vēlāk Nēru pusdienoja Anglijas ārlietu ministra īdena un Kanādas ministru prezidenta St. Lo-^ rāna sabiedrībā, un sarunu temats atkal bija tas pats Formozas jautājums.