n, m«fU
iNSUlS
RVSON fSONS
TREAL, P.Q. R, APT. fl
u
hf^hUm Ķf no-
♦?»^anat Ta«! fM'N^liktrmf JtA
«(Akiima. Ari I«kl un. rllt]'»-
q riļlfMļflim. jo ^šnfridjļfim jŗaJ-
ikĀOj ļftijnlpm ■
ka nirmļi rta-
fnAraltuttŅ >ltt no iavftfl ^ tl^i» dlon& ?poftlsU Di
tkl Urnfift bfl-
fiorMJinm*. ka « nosaukuma »irj?B. Vai Ira k* U« pp. Ir #tAK KftMptin-r - Ti. fio pa. niilnftt āi^M i mInprAfa no-p attl^c'fā no-t^JMfnfl Ifftinaa li1|ri» c«|S — ja pļpdi?f jgā, kr % Mrojttma; KA orl*tn&t»ArHft pāt iSprot Pe-
kaut 2 plpm^^ tdōSftOa latJ^tt 'f* K, M. VAsIfa.
m i^Hfk$ —
JjfflU'MllIl .
fttinPAs
IMaini par «a-1 ASV armijas «tf(»s TeklasA rrl *««ot iartra-iļ fSffla cHAtA-ftalkam dnmAtl i*) Va4loi5t«ni »IaM fakatltAļf 1omA)ot. Zinu, vrnii rii|tiŖ« Ir, lījlMi OtŗA p*. rnis'* fn^atoinis-inbi atcf»T(Wī. cik H. man«!tr#jot" ^ m*ftii ROTfi" ali* priava bijā Jatf »n cik 'H" hiļa ftfttu-Nit^tlj^m al«-iiH fl*«?jmltl AA-bija ..kar-
kju^a" ap^l^Jft iņsi ,^0 ionnlfiļlei
ļit biktm (k<>-
i If Atomn ņ*-■< ^Hh» \m kon» tJptU;. ka AHV utu. <«iidfa«Ahi'^i cllAiajti prAtiia.
i.pirN mpn*»!ilfin!i ABV rnilltiimJā 'A. tft<l*|;1ai rad. I knnt, nti A?V v^ias nōrer«t dnmSi Ir ap \^Af.\m^iL TA-•olitlķl. Itņemot Mpkkaftījvi. ad-1 T^l da*ti« ģe-mahiiprSt diem-) ? AHV attgfļtAkaa po«t«ņiĢm. Ka^ 1 vņ4»hft dara tl-
«^•«P^JamA ntbni- . 'TtinfpnMralv tam :i < niļa3?H<»t Pft
;>m»kalMencea a^rņdai rarlom-'iinaft rokAa. Ba-y»n \t H, Atomft; i>tal* «prledum»';
manPTTl. jnlk falda ralpr»; ni«'i'ard3iTsrVno9tēi ' ntnfam. ka» '^p^-fe«*ņta loma btjri*
kaut aH ir«»H m atklAls Ka* ? ra apstAkļu" m-^ manPTFti pl^-itr ASV fcēnpfAl-{ maršala'^«koVtt
US
)ASyAI.DE
trešdien, 1955. gada 30. martā
ZIGFRĪDU MEIEROVICU ^IEMINOT
81 ļŗada 22. angūštā būs pogājoši 30 gadi no viņa traģiskas na-ies dienas. Ierosinājums Jan laikūsriii>ēties par š»8 dienas pie»
nācīgn atzīmēšanu,
VĒSTULE.LATVIJAI AMERIKĀ NO STOKHOLMAS
Tā bija dzidra, saulaina vasar'as Un nacionālā koalīcija ir tā lielā diena, kad rīdziniekus līdz Izmisu- nepieciešamība, kuras trūkuma dēļ
mam satrieca baigā ziŖa.: auto katastrofā nosities Zigfrīds Meiero-vlcs! Un tikai pēc tam, kad visa tauta bija no viĢa nz mūžu atvadījusies, sapratām, kas ir zaudēts, jo TiĢam, pirmajam Latvijas ārlietu ministram, ļīazV|Srtīga darba turpinātāja mums vairs nebija neviena.
■ Ja mums tagad, mūsu nācijas tumšākajā stundā, būtu Zigfrīds MeiēfTovics, mums būtu spīdoša nacionālā politika; visi trimdinieki Justos iesaistīti nācijas likteĢa pagriešanā par labu Latvijas gaišai nākotnei un nebūtu tās gaušanas par brimdinleku atraušanos, ho nacionālās dzīves, kādu tagad dzirdam no visiem kontirientiemi. Jo Zigfrīds Meierovlcs bija valstsvīrs šī vārda vislabākā nozīmē: konstruktīvs, atbildīgs nācijas nākotnes priekšā, par'lepnu, lai vlĢam kā<l9 varētu teikt, ka viņš;ir šau-. ras grupas vīrs vai personiskās varas apreibināts, par gudru, lai saprastu, ka ņepiecieša^mi aktīvā nacionālā darbā līdzi saukt un iesaistīt maksimumu no iespējamā, par sirdsapzinīgu, lai viņš pats ļautos personiskiem aprēķiniem un par apdāvinātu, lai viĢam tas būtu vajadzīgs. Viņš strādāja ar lielu atklātību, -kas visus valdzinā.ja, un viĢam vadības stāvoklis bija drošs dabiskā kārtā, jo viņš tautai bija vairāk kā nepieciešams. Viņš gribēja, iai ap viņu šķilās domu dažādība, ar lielu mieru un dziļāko interesi viņš visos vērīgi • klausījās, lai tad, visu- pārkaušēdams savu atziņu un savas pieredzes spekti-ā, formulētu latvicļšu nacionālos Uzdevumus. Tādēļ Viņš Latvijā bija tas, kufš prata un spēja radīt pirmo tīri nacionālo koalīciju, būdams šīs ko-al'cljas ministru prezidents.
EMAS PUSESm
KVŖH IR t'N KIJŖS NAV POLITISKS i;3IIGRAKTSI
Latviešu organizācijām piesūtJta-'"jā Amerikas latviešu apvienības 29.' janvāra valdes .sēdes protokola, jautājumā par Brīvās pasaules latviešu' apvienības organizēšanu ir
■ atrodamas šādas valdes priekšsēža vprof. RLejiņa domas:
nASV IntTiešI Latvijas atjauno-Aanas ?ekme.sanā varēta dandz da-Ht nn dandz strādāt, Latvijas atbrīvošanas cīņā darbojas trīs dažā-cfliesfādījnnil: sūtniecības, polīfis-.kie^ criīisraņtf, kuri nepieņem pil-"sonīliTj, nn viņn organizācijas (pie-niēram, AŠV tāda būtu Komiteja Latvijas brīvībai), nn tie latviešu bēgJF, knri pieņem vai nepieņein Ieceļošanas zemes pavalstniecību. Visam šīm trijām gmpām un iestādi jnm lem ir sava vieta un savi uzdevumi, Pēdējā grupā ietilpst lat-TfeŠI un to centrālās organizācijas, kas var darboties attiecīgo zemju likumu rniježfls ļoti plaši."
Līdz šim pastāvēja neapstrīdēts uzskats, ka visi tie hatvieši, kas^ Latviju atstāja, lai nekristu komunistu rokās, ir polīti'skl emigranti
■ jeb trimdinieki. Tas ir svarīgi arī pūliņos atgūt Latvijas brīvību— jo lielāka .W'Jsu polītisķā darbošanās, jo svarīgāka mūsu nozīme pretko-mūnlsma cīņā. Prof. P. Lejiņš iedala tos iatviešus. kaš nepieņem le-
TRIMDINIEKA PĀRDOMĀM
: Ne pavalstniecība isšķirīga,.bet
- ' šīs gads ir ievērojams ar to. ka daudziem mums paiet 5 Kanādā nodzīvoti gadi, kas dod tiesības prasīt Kanādas pavalstniec bu. Liekas, ka sakarā ar pavalstniecības jautājumu rodas an debates gan par parādnieka pienākumu pret jauno valsti, gan par divpavalstniecibu, bet daži uzskata šo jautājumu par tik delikātu, ka to at.au] atrisināt katram individuāli. Apskatot šo jautājumu tīri. juridiski, jāpakavējas pie Latvijas un Kanādas pavalstniecības likumiem. _Mes zmam, ka Latvijas Jikums atzīst tikai vienu pavatstniecīDu. Iegūstot kādu citu, jāzaudē Latvijas. Tāpat arī'Kanādas, Pieņemot JCaJiadaspavalstnie^ dbu; ar zvērestu jāapliecina paklausība šai valstij (karalienei) un uz
jēkabs rullītis atskatās uz 65 mūža.
Latvijas ev.-lut: arcbibīskapa vietnieks prāvests "Jēkabs ĶulUtis 23. martā . atskatījās uz 65 mūža gadiem. Līdz ar to prāvests var
ir korporācijas Letonijas loceklis. Kandidāta gadus viņš uzsāka Raunā pie māc. A. Jendes, kuru 1918. g. noslepkavoja komunisti. Pēc tam
i!
tik ļoti cieš mūsu šīsdienas dzīve trimdā, šajā vienīgā vietā, kur vispār vēl iespējama mūsu brīva politiska darbošanās dzimtenes labā.
Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Meierovlcs Un Jānis Balodis, — šī W19. gada trijotne! Kā mums tādas šodien trūksti .: ■
Varbūt, ka pieminot Zigfrīdu Meieroviču, arī mēs visi dzijāk izpratīsim, kādam jābūt mūsu nacionālās polītikas saturam? .Tādēļ šai Melerovica pieminēšanai ir liela un dziļa jēga un jāqer, ka visās trimdinieku patvēruma zemēs ierosinā-jurds jau laikus pienācīgi gatavoties šai pieminēšanai atradīs, dzīvu atbalsi. :
Ar šādu ierosinājumu nāk Zviedrijas latviešu centrālā padome, kuras pēdējā valdes sēdē tika nolemts sasaukt visu Zviedrijas nacionālo organizāciju pārstāvju sanāksmi attiecīgas rīcības komitejas izraudzīšanai, kas tad. ar visu nepieciešamo atbildību gādātu, lai sarīkojunau saturs sniegtu to, ko Zigfrīda Meierovica darbs ir pelnī-
nevienas atsevišķas <»^emzmm. ^^^^^ ^^^^^ ^^^^^^^ Nē! Mēs mm šeit |
tikai tāpeč, ka mūsu rokas, retāk galvas, bija derīgas Kanādai. Ja vispār mēs esam kādam parādā, tad tā var būt vienīgi bijuša UNRRAuri IRO un to atbalstītāji, kas mums deva iespēju vieglāk pārdzīvot pēc-: tara chaosa periodu, bez šīm organizācijām dzīve būtu daudz, daudz^ ■grūtālca.- : . .:
\Ir ska,idrs, ka trimdas gadi tik ātri vēl nebeigsies, un daudzi, neatkarīgi no pavalstniecības, pklikš šeit vienkārši ^fiziskā un garīgā noguruma dēļ. Tādēļ būtībā aav, tik svarīga pavalstniecība kā latviskā gara. saglabāšana un; uzturēšana jauiiatnē^P^^ divdesmit,
gadiem gandrīz visi tagadējie Latvijas pavalstnieki ārzeM|s būs: miruši vai darbam nespējīgi. Ne tie, bet viņu bērni, vienalga, vai;tie būs Latvijas vai dzimuši Kanādas pavalstnieki, būs tie, kas ■izcīnīs un uzcels Latviju, — ja tikai nu tēvi un , vectēvi būs viņos iededzinājuši pietie-
visiem laikiem jāatsakās no'visām iepriekšējām Tā- no savas dzimtās vietas un tālu no
tad nevar būt nekāda apzināta doma: par ^^^^
jāzaudē: vai nu Latvijas^ kas;uzaudziliāja mūs par.tādiem, kā^iruēs esam, un deva mūsu pagātni^ vai .Ķanada:s,*kas yar dot labāku; tagadni
uri;.nākotni.:.
. Kanādas pavalstniecība dažiem trimdiniekiem var dot .la«us panākumus, kā saimnieciskā, tā arī d4ēJīpolītiskālaukā,^kaiuēr lielā īdalai tā nedos nekā. Atcerēsiinies) ka naturalizēts (tāds, kas pieņē-^ ■ mis pavalstniecību) pavalstnieks vienmēr ir zemākas ^pakāpes pār dzimto. Viņam var >tņemt pavalstniecību, viņa. uzticamību^ ^ katrā laikā pārbaudīt un nepielaist pie slepenu valsts darbu veikšanas tikai ^tāpēc, ka viĢš iŗ dzimis ārzemnieks. Tāpat naturalizētam pavalstniekam var liegt dažādus augstākus uzticamības amatus. ^ ^,
PavalstniecībaiS maiņa—.hoļūķā labāk cīnīties palītiska laiikā par savu pamesto valsti tikai retam attaisnosies un arī ar vājiem panākumiem, ^jo-maz Ms jauno payalstiiieku,k:u^ kiūs p^r deputātiem un eitiem augstākiem val^s ierēdņiem. > ' v
Liekas, ka labākus panākumus jaunā patalstniecība var dot tīri sa;imnieciskā la,ukā un aŗī tikai tad,Ja no Latvijas.pūrā līdzi būs citi saimnieciskai izrīcībai nepieciešamie dotumi. Ja kādam sāimniecisk ais resp. mate-riālais motīvs būs izšķirīgs, tad maz būs šo jauno Kanādas ļ pavalstnieku, kuŗi gribēs atgriezties Latvijā, kad apstākli to atļaus, j jo droši vien tur sagaidīs slikti saimnieciski apstākļi un smags darbs.
Vai mēs esam pateicību parādā par patA ruma došanu? Visa Kanādas immigŗācijas polītika ir dibināta uz, saimnieciskiem apsvēru-
savas draudzes savā tagadējā dzīves vietā 'Ņujorkā. Viņa. draudze tagad ir izkaisīta Sav. Valstu pla^ šumā.. Kā a.rdMbīskāpa vietnieks viņš uzņēmies."ASV austrumos m vidienē esošo latveīšu draudžu garīgo vadību. . ■ : ; :
Jēķabs Ķuilītis ir 'Zemgales dēls,; dzimis; Ka,lriciema pagastā. Sv. Annas,: baznīcas■ draudzi Jelgavā viņš vadīia: 24 gadus. 1917. g. viņš beidza Tērbatas universitāti. Viņš
kopas vai grupas lieta, ap to jāsaista, cik vien iespējams pla&as aprindas/kā to allaž mēdza darīt Meiero-vics pats, jau" sākot ar Vidzemes zemes padomi 1917. gadā, kur pirmo reizi plaši visas tautas priekšā atskanēja viņa skaidrās domas un konstruktīvie aicinājumi uņ priekšlikumi, Un viņam līdzi gāja viss labākais, kas latviešiem polītiskās domāšanas un darbošanās ziņā bi-; ja. Viņš prata vienot, ne- tikai 'runāt par vienību, jo viņa vienībai bija konkrēts, personiskas savtības neaptumšots saturs; Viņš nebija sīkgars.. . -
Tādēļ gribētos pieredzēt,'lai Zigfrīda Meierovica pieņiinēšana šogad, 22; augustā, visās niūsu trimdinieku saimēs izvērstos par notikumu ar lielu un.dzilu nacionālpo-lītisku saturu, kas visu trimdas politisko dzīvi pagrieztu uz. gaišākiem cejiem un mūs satuvinātu, sakausētu nacionālā apņēmībā un gribā..; , A.y.
IZTRAUCĒTAIS FIĻ^^
:^ B. Jēgers, .Mlstīdamies uz vārdu aizgūšanas toriju un praksi (sk. Latvija 9. febr.-un Laiks 8 janv. n-roš), cenšas noliegt. latviešu un sanskrita valodu lielāku tuvību. .Sim nolūkam viņš izvēlas no mana darba Sanškril-Latviari Words tādus vārdus kā zvans, bagāts, kalps, kurus viņš atzīst par aizgūtiem no slavu, bet būve. mūris, kpTķis, tornis ķīlis no viduslejas vācu un: sēņot, resp. sēne no somugru valodām. Ir dibinātas šaubas, kurš no kura aizguvis. Vārdu aizgūšanas lietā loti zīmigu piemēru minēja A. Brastiņš Laika 8. n-rā, kur viņš apšauba, ka sēne; būtu aizgūta no somugru valodām. ; pamatodamies uz to, ka mums šis vārds kopējs ar hindu valodu. B. Jēgers spiests at-zit. ka visās somugru valodās sēnes apzīmējums nav viens un tas pats, jo ungāri saucot sēni par gombu. Pirmā acumirklī vārds zvanit_ var. likties aizgūts no slavu, bet pētot to sakarā ar. sanskritā rhata svani (sk. 16. Ipp). kas nozīme trokšņaini — asas skaJpas ātrā secībā, šinī gadījumā primitīvo
kami kvēlu latviskās apziņas dzirksti.
J„ Jalāns
.ČIIĀGA- .
Šp; koncertu takoniieši gaidīja li-
ja musu bērniem Ļieltlieriās, 10. ap-
rīlī, pīkst. 2 un pl: 5 pp. studijas ^.Programmā_bijā Bacha, Racā^^ .vadītājas režisores Zinaīdas Avoti- Sen-Sansa. Sopena un Jāņa
Mediņa darbi. Pirnļs koncerta Takomā māsas
ņas iestudējumā,, 800 S. Salstēd St. Tā. būs patīkama velte bērniem^ un arī lieliem. Ieejas maksa $1.50,
9
organizācijās. ALA., ■
Līdz Sim tika autoritatīvi teikts, ka Komiteja Latvijas. brīvībai ir darbā kopa. bet nav latviešu pārr atāvniecīha. KdmiiG.ia Latvijas brīvībai arī netiek vēlēta, jo: tai. nav biedru, bet ir tikai tik, cik locekļu paša kjomitejā. Tā patiesi ir kompetenta darba kopa. bet ne brga-nizāci.)a.
No otras puses, daudzi trimdinieki sevi uzskata uņ līdz Latvii_as atbrīvošanas dienai sevi uzskatīs par polītlškiem eiiiigrantlem. vai tad viņi ar savām organižāc. vai individuāli nedrīkstēs vairs _sastāvēt Amerikas latviešu apvienībā? Ta-j5u..laikam,-tā nebūs. Bet jātā gribētu dalīt, tad tas nozīmētu zaļās ug^ns došanu tiem pblītiskiem centieniem, ko Zviedirijā atklāti (Latvju Ziņas), -bet Amerikā aiz kulisēm vai slēgtās sēdēs iiauž bijušo politisko partiju līderi. ^— ka pblī-tlskā cīņa. nri vadīšana trimdā piekrīt politiskajām partijām . un to institūcijām.. . _ i
A. kauFiņŠ savās Piezīmēs par politiku (Laikmeta 27. n-rā) par partHu rolītiķlem sāka: ,
„Tlņ i dažkārt upurē kopējās ņa-fiouālās fntereses, lal.sasnlesrtu kādus tfeSus mērķu... Sosamērā lielo pol'Hķu grupu, kas emigrācijas* dzīvē Iekarojusi sev daudz redzamākas vietas, diemžēl bleil pārvērtē, jrlorifirē, mēģinot radīt ap t1-ņimu ārkārtīgu atmosfairu, kujŗa jebkura kritlzētā.la persona sāk Izskatīties pēc Henfaņt teirible"... Ar reālpolīttsklem partiju funkcio-nārfem īatvteSu sabiedrība sava TaWlkiin*r» Ir neapmierināta... Si nrapmierInStiba i2n>auža8 aizmugurisks un absolūts rlņu darbības kritfeSSanS.** Saturns
■celošana.s zemĢs pavalstniecību. 2 - ______
atsērišķās grupās,: 1) politiskos ^^^^^^^tu tarkšķēšanu un dārdēša-emigrantos. kambļitu savas orga- to vairs nevar teikt; Ratus iž-nizāciJ^s. piem.. ASV tāda būtu Ko- ««drojusi arieši apmēram 4000 g. mitēja Utvijas brīvībai(!) un 2) P^^^^^Ki-.dZ. un.šis vārds latviešu pārējos, kas apvienojas centrālās ļ valoda palicis negrozīts, līdz šim;
_5------ 4CTr x= Slāviem vārdu kombinējums rata
zvani nav saprotams, mums ir. Še izskaidrojums meklējarns tanī apstākli, ka latviešu , ciltīm zvanīt sanskrita nozīmē būs bi.iis pazīstams pirms vara laikmeta, kas sākās Eiropā apmēram 2500 ģ. pirms Kr. dz.. kad ar vairāku simteņu novēlošanos parādījās pirmie nelādzīgie vara zvani un pirms dzelzs laikmetā, kas sākās apmēram 1300 g, pirms Kr. dz., kad ratus sāka apkalt. Tas norāda, ka ar metalla zvanu' parādīšanos pirmatnējā zvanīt nozīmē pārnesta uz metalla zvanu, bet ne otrādi. Mums saprotamais sanskrita "rata zvani ir tūkstošiem gadu vecāks nekā krievu ..zvon zvoņit" (metalla zvana skaņas) un tādēļ, nevar būt aizņemts no slāviem. Vārdu ,,būve" Jēgers ieskata kā aizņemtu no lejāsvācu valodās, bet raksturīgais ..v".. kaš atkārtojas latviešu un sanskrita vārdu atvasinājumos, to neliecina. Sie piemēri rāda, ka nedrīkstam verdziski sekot vārdu aizgūšanas teorijai un praksei.
Lai apgāztu manu secinājumu, ka latvi^ešiem aizvēsturiskajos laikos ir bijušas dižākās (ņiore elaborate) mājās, kā mums to mēdz stāstīt. B. Jēgers atkārto vecu veco uzskatu, ka mūsu senčiem nav bijis mūra māju un kā tie šādu celtniecības veidu pārņēmuši no rietumiem. Ja lietoju vārdu ..dižākš," tad tas vēl nebūt nenozīmē, ka runāju:par mūra celtnēm un lai nebūtu nekādu pārpratumu, es atsaucos uz A. Spekkes History of Lntvia minētiem pilskalniem, kur ēkas nav mūra. Bet ja B. Jēgers būtu vēlējies atrast pozitīvu apstiprinājumu savam secinājumam par latviešu cil-Su alžvēsturiskāni mūra celtnēm, (Nobeigums 8. Ipp.)
bērniem līdz 16 gadiem 50c. Hdz 6 gadiem ieeja brīva. Sarkangalvīte būs Alda Hincenberģa, māte Elfā Gensbīgeie; vecmāmiņa Skaidrīte II-stere, dūšīgais mežsargs — Jānis Espe, maiznieks Laimonis Kriņģe-lis, drēbnieks Jānis Tauriņš, un jaunais'vilks — Aivars Osis. Biļetes jau vai* pasūtināt no pl. 7—9 darbd. vakaros pa tel. MQ 6-5399. Irzāžu dienā kase atvērta stundu pirms sākuma.
®. Daugavas Vanagu apvienībā Čikāgā rīko. sestdien, 23. aprīlī, 4306 W. Norti Ave, Lion Buliding ērtajās telpās Pavasara ba;lli. .
Latviešu Namsaimnieku kopas dibināšanās sanāksme notiks svētdien. 24. aprīlī, plkšt. 4.00 pp. Hull House, 800 S. .Halsted St. Darba kārtībā: Sapulces amata personu vēlēšanas, ziņojums par kopas ne-jie.ciešamību. pagaidu .valdes vēlē-šanas, dažādi jautājumi un priekšli-kumii^'- ■• ® Čikāgas . latviešu organizāciju apvienība noturēja' savu pilnsapulci 22. martā Hull House telpās. No 24 pilntiesīgiem^ delegātiem bi^a ieradušies 22c Sēdi atklā ia un vadīja pr-ks. A. Būmanis. protokolēja s ' S. Krolis. Nolasīja un JDieņēma ie-pric^kšejo sēžu protokolus. Tāpat vienprātīgi pieņēma darbības un kases pārskatus, kā arī radio raidījumu sekcijas darbības un kases pārskatu, par kuriem revīzijas ķor misija deva a*-'nīgas atsauksmes. Apstiprināja turpmāko darbībās plānu un budžetu: Izdarot vēlēšanas aizklāti, pār pr-ku nodeva 21; balsi. Prezidijā ievēlēja AI. Osi, ^. Krollu.S, Sirmo un no jaunā A. Vīksniņu. Kandidātos palika J; Rī-tiņš un J. Ritums. Revīzijas komisijā. ievēlēja: .V. Muižnieku, J. Dukātu un F. Poču. Ķa,ndidātos palika A. Kimzis un Zivtiņš. Radio komisijā ievēlēja līdzšinējos. Dažādos; jautājumos pārrunāja skolas atbalstīšanas un bērnu vasaras kolonijās u. e. jautājumus; ĪL
0, Milvoku' tautiešiem, kaš jau sen nepacietīgi gaidīja populārā.; basa Norisa Piekalnīša viesošanos mūsu •kolonijā, beidzot ir pienākusi vests, ka d7Īēdonis 2. aprīlī dziedās Mil-vokos. Programmā; būs .latvim krievu un itāliešu koinponistu darbi oriģinālvalodās.
Koncertu organizē DV .apv., un tas^ notiks pīksti 19.30' North. Ave auditorijā. Ieejas krtēs var iepriekš pasūtināt pie Ē. Peniķa, tel. FR — 2-1482 un J. Vilciņa FR 2-8562. ® 19. martā Teātra draugu biedrības ALT ceļojošais ansamblis deva V Kārklīņa Indīgās efejas izrādi, kuru šeit organizēja VLB. Izrāde bija loti iabi^apmeklēta, un skatītāji šo laikmetīgo lugu uzņēma ar lielu atsaucību.
:■;.,;■ TAKOM-:;;V / ■ ...
©Māsas Gūtbeirgaa koncertēja arī aizmirstajā „niežoii%© rietusau*' stuffī - Takomā. '
VĒSTULE
IKĀGIEŠIEM
atzīmēt 35 gadu darbības posmu 'Ķuilītis kļuva par kandidātu pie mācītāja amatā. Viņu ordinēja Paā- prāv.P,;Reiiihārda, Jelgavā. 1920. cītāja amatā 1920. g. 1. janvārī. Sa- g. Ķnllīti ievēlēja par Sy. Annas vu jubileju .prāvests sagaidīja tālu' draudzes.^^^^m
ja viena no lielākajāni draudzēm Latvijā.; Viņš. bija arī Jelgavas garnizona mācītājsf 1940. g; viņu iecēla pār Baznīcas virsvaldes locekli, bet 1941. g. ievēlēja par Jelgavas leeirkņa prāvestu. Baigajā gadā, 1941. g. sākumā, rēķinoties ar vāirbūtību, ka ārdlļibīškapu varētu izsūtīt, archibīskaps iecēla sev vairākus vietniekus. Viens ;n6; tiem ir prāv. Ķuilītis.
Līdztekus garīdznieka^ pienākumiem Ķuilītis aktīvi piedalījās Latvijas valsts un Jelgavas sabiedriskajā dzīvē. Viņš bija divas reizes ievēlēts Sāiemā. Kopš Latvijas dibināšanas laika Ķuilītis .pievērsās arī; audzināšanas darbam, būdams skolotājs Jelgavas ģinanazijā. Vēlāk Ķuilītis uzņēmās arī skolotāja āma,tu Jelgavas; skolotā;ju; institūtā.
Komunistiem otrreiz iebrūkot Latvijā, prāvests dodas bēgļu gaitās, Viņš pārzina latviešu bēģju garīgo aprūpi Vācijā, jameriķāņu un franču joslās. 1951, g, viĢš ierodas Amerikā. Veikdams arpbi-bīskapa vietnieka pienākumus, Ķuilītis bieži atrodas ceļā, apbraukādams latviešu draudzes; ASV.; Ņujorkā • Ķuilītis aktīvi piedalās cīņā pret: komunismu. Viņš daudz strādājis, lai savāktu materiālus • un sniegtai pārskatu par reliģijas vajā-š anu dzimtenē. Viņš ir Apspiesto Eiropas Nāciju asamblejas .Latvijas delegācijas loceklis. ^
Prā^. Rullīša godināšanā notika 26..martā Ņujorkas latviešu drau-dzes namā. ;, ,■ v
Prāvests Rullītis
NAV RUNĀTS PAR BALTIJAS
Gūtbergas uzstājās pusstundu televīzijā, kuru pārraidīja Sietlaš King TV raidītājs,- .
Atzinīgus vārdus bija veltījusi un foto uzņēmuņius ievietojusi arī vietējā amerikāņu prese — iTacoma Ne\vs TribUne un Seattle :TPost —-Intelligencei :; 0 .Takbmas ev.-lut. latviešu draur dzes dāmu komiteja savu_gadskār~ tējo bazāru paredzējusi rīkot sestdien, 23 aprijī Norman Halļ telpās, pīkst. 4.00 — 15. un K ielas stūrī. Ar priekšnesumiem piedalīsies Siet^ 1as jaunatnes pulciņa tautisko deju kopa un takomiešu jaunās un vecās paaudzes solisti .
■; GRAND lAPIDI (MIČHof,; ;:^
® Vienības draudzes jauniešu pulciņa organizētā priekšlasījumu ciklā vienā no pēdējām sanāksmēm par temu„Latvijas skolas" stāstīja skolotājs P.: Ķļaviņš, Referents deva apcerējumu. par vairāk kā pus gadsimta Latvijas skolu šķērsgriezumu, kas mums visiem paliks neizdzēšamā atmiņā. Vienkārši un dzīvi referents tēloja dažādu vē-stur.eii laiku Latvijas skolas, darba metodēs, skolēnu individuālo un sabiedrisko, dzīvi. Pat skolēnu nedarbi, kuros pats referents piedalījies, netika slēpti. Viss tas. deva : iespēju klausītājiem saldzināt, pārdomāt ;u.īi vilkt, zināmas; parallēles un saiīdsinājumus ar bijušo un tagadējo. • ^ . S) 20. martā latviešu biedrības namā sanāca biedrības_ pilna biedru sapulce, kurā piedalījās apm. viena piektā daļa no visiem biedrībās pilntiesīgiem locekļiem. Šapulcd atklāja biedrības preikšnieks inž". Os-
— Ko tu tur
- 0,
kars Leimanis, to vadīja Alfrēds Jaunais, bet protokolēja Arvids Ļapsiņš. Pārskatus pair pagājušā gada darbību sniedza biedrības pr-ks un attiecīgo nozaru vadītāji. B-bā pašreiz apvienoti 203 biedri, un pēc skaita tā ir trešā lielākā lat-viešu: organizācija Grand -Rapidos, ieskaitot draudzes. Pagājušā gadā izstājušies 9 biedri;;bet klāt nākuši 25, biedru naudas nav nomaksājuši 26, ^Budžetagad^ noslēdzies, ar 2^7 dol.':atliķumu.. Pārskata laikā notikuši; 28 sarīkojumi, starp tieni: .10' teātra izrādes. 6 koncerti, 2 referātu vakari. 2 svinīgi akti u. c. Maksājumi, par biedrības īpašumu realizējušies ar lietpratīgu saimniekošanu, un .biedrība _savus uzdevumus īstenojusi. Revīzijas koini-, sija atzina, ka: darbs ritējis sekmīgi, un dokumenti, tāpat grāmatas atrastas kārtībā.: Budžetu tekošām gadam .pieņēma '3.447.80 dol. apmērā. Pār ■ biedrības ■nriekšnieķu ■ ievēlēja Oskaru Leimaņi, bet par valdes - locekļiem .— V, Kukaini; V, Valtu.w.A. Jansonu, A.. Lapsiņu, A. Strausu, A. Meieri, A: Rpziņū un P; Pūriņu. Pev.īzijas komisija: prof J. Rūtmāni. j;. Brūni un M. Stagaru, Dāmu komitejas priekšnieces amatam izraudzīja līdzšinējo_ A. Gubiņu. Sapulce izteica pateicību pa;r nesavtīgi veikto darbu;
.Pie biedrības darbojas jaiunieš^ pulciņš ar ^69 biedriem, sportā kopa, teātra kopa uņ pēdējā laikā b-' bai pievienojusies arī skolotāju kopā. .Biedrības telpas izmanto skautu un gaidu organižāc. savām sa-ttāksmēm-uņ gandrīz visas v.ietējā.s latviešu organizācijās saviem. sarīkojumiem, biedru vakariem un valdes sēdēm.
<® Pēdējais Nacionālās operas drā-maturgs Eduards Grīnvalds; jau 3 gadus'dzīvo Hastingā.Mičigēnā..netālu ho Grand Rapidiemun Kala-mazū.; Viņš strādājis dažādas dai-ba nozarēs: mēbeļu galdniecībā. :celt-niecībā un āluminija izstrādājumu fabrikā. Daudz laika .ziedojis ērģeļu spēlei dažādu konfesiju baznīcās. Ed. Grīnvalds saņēmis .vairākus, piedāvājumus uzņemties, ērģelnieka pienākumus, amerikāņu draudzēs, kā ār.ī piedalīties kā^ solistam ērģeļu priekšnesumos. Pašlaik viņš saistījies ar. sv. Paula, episkopālās baznīcas draudzi Grand Rapidos, kur tam uzticēta visa muzikālās dzīvēs pārkārtošana un vadība. Līdztekus līdzīgus pienākumus ;Viņš uzņēmies, veikt arī latviešu, ev.-lut. ,¥ienīb'as draudzē, kuras iepirkta-i jā baznīcā ir krietnas, ērģeles. Ed., ' Grīnvalds ar lielu .dedzību strādā ' arī pie. rokas grāmatas sastādīšanas ērģelniekiem latviešu ev.-lut. dirandžu vajadzībām, popularizē latviešu tautas dziesmu meldiju vākšanu, un pašreiz gatavo veselu 'virkni mūzikas priekšnesumu amerikāņu baznīcām. '
# .Visai.iezīmīgs notikums Grand Rāpidu .latviešu : sabiedrībai .bjja prof. Dir. Edmundā Smjta. viesošanās šejienes latviešu kolonijā. Profesors piedalījās latviešu bie.dŗīļjas rīkotajā kultūras ;dienu, sarīkojumā, kur runāja par temu „Peršoni-ba. sabiedrība ^ un gars," rezumē-lOt, ka kultūras un gara dzīvi veido kopīgi indivīds, ar sabiedrību. Zāle liiia pilna klausītāju, un tie ar sevišķu interesi' sekoja referen^ ta domu gājienam. Prof. Dr. Ed. Šmits sniedza arī vairākus klavieru oriekšnesumus. kas tāpat izpelnī 1ās daudz atzinības un aplausu. Sarīkojumā izteiksmīgi iekļāvās daži. Jauniešu priekšnesumi. Svētdien, 20. martā viesis sprediķojsi Vienības draudzes ķupU apmeklētajā
Ko nule publicētajiem dokumeH" tiem par Jaltas konferenci nav redzams, ka tui" būtu pārrrunāts Bāl-<)ijas ralstu jjiutājums, Baltijas valstis tur pieminētas pāris tietās garām ejot eife zināms, Bāltļjaš valstu liktenis jau bija iziemts Te-lierāņas konference, kādēļ Jaltā |)ie Ķjm0ļwi^ hea^riezās,') ■
; AŠV Valsts' departamenta publicēto materiālu ^Konference. Maltā un Jaltā, 1945. g:'^.pirmā nodaļa satur dažādus ziņojumus,. kas ■sniegti prezidenta Rūzveļta informācijai pirms Jaltas konferences. Tur ir amerikāņu militārās mis,ijās Maskavā vad; ģen. Dīna ^ziņojums ģer-nerālstāba priekšniekam 1944. gada 15.. roktobrī. Ģen. Dīns tanī atstā-staļarunu' ar. krievu ģenerāli An-tbnovu;, kurš viņam paskaidrojis kā ..operācijas.Baltijas valstīs turpinās, tur 30; divīzijām nogriezta atkāpšanās, izņemot jūras ceļu. .Šīs divīzijas tiks galīgi, likvidētas." Šeit runa ir par Kurzemes ielenkumu.
Tālāk: atrodam ASV vēstnieka Maskavā A. Harimāna (tagad Ņujorkas ; gubernatorā) ziņojumu Valsts sekretāram .1945. gada 10. iānyārī Šinī ziņojumā;pār.apstāk-Iļem Padomju; Savienībā atrodama šāda rindkopa: ,,Prese (t: i.,padomju presē) Veltī daudz; telpas jānn-uzbūves progresam Baltijas telpā, pie kana asi uzbrūk tā sauc! ..buržuju nacionālistu"; grupām kā minētajā telpā, tā; arī Ukrainā; Liekas ir skaidrs, ka nacibriālistu atliekas šinīs apgabalos; vēl ir dzīvas (sur-vived) un. tāfe sagādā grūtības; padomju iestādēni.":
Sveiki, tautieši, dāmas un kungi! Ak Čikāga, tavs labākais dēls man raksta: „...Tad mums būs arī sava avīze... Tu vari jau tagad pieteikties par redaktoru," Nē, to es nevaru, mana žurnālista ēti^ ka^to neatļauj. Kamēr Bostonā nav avīze iznākusi, tikmēr es nekur nevaru pieteikties. Jānogaida. Kādē] jūs tā steidzaties? Gribat konkurēt ar; Ņujorkas lielavīzi? Ziediņam gribat laist „salnu pa^sarī" virsū? Aiciniet Oļģertu, ja viņam pašam tur nekas neiznāk, lai brauc uz Čikāgu, un taisa vaļā, jo viņam tagad ir nauda. Vai man jūs esat kādu ceku atS|ūtījuši? Vai esat man kādu dolariņu maksājuši ,par vēstulēm, ko jums esmu rakstījis? Nekā ~ jūs tās izlasāt tāpat par brīvu, paņemat no kaimiņa avīzi un izlasāt. ^ Vai vēstuļu rakstītājam nekā neva-jaga nopelnīt? Vai tas var dzīvot no zila gaisa? ' '
Mans draugs Egons man ziņo, ka par jums nevienā avīzē nelco nerakstot. Ko tad par Čikāgu īsti vajadzētu rakstīt? Vai to. ka latviešu biedrība pirks namu par 80.000.00 dolāriem? Vai to, ka ši pati biedrība iegravēs goda plāksnē to tautiešu vārdus, kas ziedos biedrībai $100.00 vai vairāk,.bet iedos par brīvu gHtu ķieģelīti tiem, kas ziedos i$5.00 un vairāk? Varbūt par tiem trim draugiem ,kas katru vakaru satiekoties, lai apskatītos avīzēs, vai tur neesot kāds vārds, ko varētu „iztulko't" divdomīgi? Par viņiem man raksta kāds cits d raugs no Čikāgas, Degpns:„Šī triju viru komisija, kas nodarbojas ar tādu vārdu vai izteicienu sameklēšanu periodikā, ko var iedomāties arī citādā nozīmē, sevišķi seksa nozīmē, sastopama gandrīz vai katru vakaru; vienā zināmā vietā Čikāgas rietumu daļā, kur pieņem arī apmeklētājus, kā kungus, tā dāmas, kuŗus tad viņi iepazīstina ar savu pētīju^ mu rezultātiem. Temati ir ļoti.interesanti, uu' klausītāju viņiem ue-; rūkst. Komisijas zinātniskais referents publikas .klātbūtnē parasti klusē, it kā viņam pārrunājamā viela būtu pilnīgi sveša, pie tām iz-;; likdamies tik nevainīgs kā aizvakar;= piedzimis bērns. „Savu"^ viņš ir padarījis un nu tikai noklausās, kā priekšsēdis viņa „darbu" ceļ priekša publikai. Trešais komisijas loceklis asistē kā eksperts un tas tematu iztirzājumos labprāt piedalās ar saviem atzinumiem. Šis triumvi'^ rāts funkcionē lieliski. Tie ir augsti mācīti vīri. Tin viņi arvien: vēl; mācās klāt. 'Referents gatavojas braukt uz Kaliforniju, lai pie pazī-^. stama profesora eksaminētos vēl dažos priekšmetos savā speciālitā-tē." ,
Ka par šo Ibmisiju pat.lielavizē nekāas nav rakstīts, tas, ir gan brīnums. Tādēļ /arī Egons ir tik uztraukts: ,,čikāgieši arvien kaut ko dara, tikai par viņiem neviens ne^ runā,: arī presē neraksta." Kā nu--var. noklusēt tādu koņaisjju! Man^ arī jāuztraucas.' Kur vēl tādit.Jc©^ misiju I otru jūs. stulbie Šilf^gieši, atradīsit?'Kad sāks dap-USties Čikāgas „māmula",. tad--sai komisijai tur atvērsies īstal^s darba, lauks, tā varēs aizstāt zinību. komisiju, kas darbojās Rīgas „māmuļā", un Čikāga tad kļūs par centru visai trim-.: das latviešu saimei.
Bet ko tad dara visi jūsu žurnālisti, ka viņi avīzēs par jums neraksta? Ko tad dara Irma Vīksniņa, Arvīds Elgūts. Roberts Poruks, Alberts Raidonis. Ivars Balodis. Jānis Gedriņš, tur vēl bija kādi 5 vai 6...; ko tie visi tur dara? Korespondentu vietas aizņem, bet neraksta!"Gaida Bostonas avīzi vai paši savu avīzi? Pavisam neglīti, cienījamie kol-lēgas. Vai'jūs to lielavīzi_gribat saplosīt kā nikni zvēri dzīvu kazlēnu? Pats ļaunais jūs. ma.ņi dārgie draugi, ir' apsēdis^ Es arī jūs saprotu nevar jau čekus sūtīt vien-nam. bet rakstus otram, /^'e jānāk kādam atrisinājumam, ilgi tā nevar iet. Bet viņš tur Bostonā kavējas ar izdošanu;- Abonentu neesot-j;. vai nav nejauka situācija, k'^? Mīļš sveiciens manam mīļaiam Egonam. ' >Fūsu Alumsalums
nosūtīti 1U2
mi> es gaudot dievkalpojumā '^^Ķ^,,™^^
n^^s^ 1. ;i par latviešu un amerikāņu draudžu savas JMasrstopte azivi; Savienota jās :Valstīs.ToZ.
Komiteja Igaunijas brīvībai ,nōsū-.uz Igauniju ap; 200 grāmatu, kas, satur Kērstena kpmitējas izmeklēšanas ma,teriāllus par komunistu agresiju pret Baltijas valstīm-Grāmata /piesūtīta Igaunijas PSRŠ' Augstākās padomes : priekšsēdim; valdības locekļiem,, mācības iestādēm, biblibtēkām, laikrakstiem ūn dažādām amatpersonām. Līdz - ar grāniatu: katrai personai piesūtītā Komiteja Igaunijas brīvībai priekšsēža A. Pera.ndi vēstule, kurā paskaidrots, ka šb izmeklēšanas darbu veikusi AŠV ^ Kongresā ieceltā komiteja ieteicot katram igaunim ar; to iepazīties un piebilst, ja kāds gribētu vēl saņemt tuvāku informāciju, to labprāt izsūtīs. Par grāmatu izsūtīšanu ziņots arī igauņu raidījumos uz dzimteni.'
lestc)
; Apspiesto Eiropas Nāciju asamblejas sēdi paredzēts noturēt 13. un 14. apr! Carnegie Endowment Cen-ter telpās Ņujorkā. Paredzams, ka sēdes laikā ģenerālkomitejas pr-sē-dis Dr. V. Māsēao bus atgriezies āo
NO SENATNES LĪDZ ; MŪSU DIENĀM
LATVIJAS rHROTKA 21. n-rs.
1557. — Poli.ias karalis SipJs-munds, ĪT ar ultimātu (siltot zobe» nu) Livonijas o,rdeņa mestram Fir» steni^ers-am, prasa atbrīvot eielumā Ieslodzīto markcrafu Brandenbur» «•as Vīlumu. Polu — lietuviešu ka» raspēks savilkts pie Livonijas robeo žām, Firstenberjrs piekāpjas un apņemas^ neatjaunot 1īf?unin ar Wasp kaviju bez iepriekšējas vienošanās ar Polijas karali.
6. decembrī Maskavā ierodas Li-Tonifas vēstnieks, kas mēģina pārliecināt caru par minēto līffumu ar Poliju, bet cars liek IJvonijas vēst° nļeku aizraidīt.
1558. — Maskavija apsiidz Livo-īiijfās ordeni līpruma laušanā nn 22* janvārī lēbrfik Livonijā un maijā okupē "Narvn, Angļu tirgotāji piegādā krieviem 5arvā kara materiā-? lus. Krievi okupē Tērbatu urt ie-pst 552 lielgabalus, kā kara lau» pījumu.
155^. — Dānijas karalis Frede-; riks nopērk no bīskapa Jāņa foB ^tflndiliauze'na Piltenes bīskapiju ūn Samu salu (Oesel.),
— Livonijas ordeņa mestra palīgs Gothardš ' Ketlers ieķīlā Polijā! Daugavpils, Sēlpils, Rēzeknes, Bauskas, Lubānas, Bērzones n. c» Livonijas robežpllls par solīto, b«4 nesaņemto palīdzību pret Maskavi-ļu, Ketlers ieķīlā Prūsijai Groblņis. >- Livonijas ordeņa mestrs FJr-atsakās no amata^ nn tS»
42
