KOMUNISTU REDAKTORI ATSAKĀS DOT PIRKSTU NOSPIEDUMU
ļļ Padomju Savienības avīžu re-daktori, kurus amerikāņi bija laipni ieaicinājuši apskatīt, cik jauki Ir ASV uh vai viĢi šo to nepārdomātu, laikam paliks aiz Dzelzs priekškara. Šķērslis ir amerikāņu likums, kas prasa, ka katram iebraucējam ASV jādod savi pirkstu nospiedumi. Tādēļ pases un vīzas Bagatavotas, bet redaktori neierodas. Pirkstu nospiedumi ir pazemojums padomju pilsonim, jo tur neprasa pēc tādiem niekiem, bet pa-9em uz reizi galvu! --Bez tam, ja kāds no redaktoriem patiesi gribētu pamukt, pēc pirkstu nospiedumiem viņu varētu sadzīt un izdot atpakaļ ellei, no kujas nācis. Tādēļ, saprotams, ir labāk bez tik aiņalkām formalitātēm.
Arākos gadījumos, piem., viesojoties krievu šachistiem, kāds l?iikam neesot visai rūpējies par šī amerikāņu likuma ievērošanu, un. krievi viesojusies visur bez' pirkstu nospiedumiem.; Ja tik āķīgs prāts būtu bijis padomdevējos savā laikā Rūzveltam un čerčilam, daudz kas pasaule būtu citkdi; nebūtu arī" jālauza galva, kā dabūt šurp 11 padomju : redaktorus. Katrs varētu mierīgi celōt, kur uņ kā viņam pa-
tiķ.    ■ :. J
Par gadījumu noraizējušies arī Iespaidīgie senatori, kas : ielūguši krievu lauksaimniekus viesoties Aijovā, kur tie varētu iepazīties ar modernām metodēm, kā vislabāk barot un slaukt govis. Par to, kā slaukt, īstenībā nebiitu visai jārūpējas; šī māksla Pad. Savienībā ^ ir visaugstākā pakāpē. Barošanā viņi varētu šo to noskatīties, jo kā kāds amerikāņu asprātis piebildis, krieviem kaut ko tomēr vajagot redzēt, citādi viņi nezinot, ko esot izgudro-
SAVĀDS STĀSTS PAR LATVIJAS KUĢI ELIZABETI
Latvieši Anglijas tiesas priekšā
VĒSTULE LA NO LONDONAS
Londonas an arī vfeas Anglijas latviešu vidū lielu ievērība Izpel-nījusies liāda tiesas prāva pagr. mēnesī, kad 2 dienas no vietas d-nījās latvieši. Augstākai tiesai bija jāizlemj Latvijas knģa Eliza= bete liktenis, kam visai gara an raiba prieljšvestņre.
TREKNA UP
Kaaadā milsti daudzumā izkrājies sviests, ko saimniecisko apsvērumu dēļ nevar laist vietējr. tirgū. ,; Avīžu ziņa •
1
Trimdinieki brīdina Āzijas uh Āfrikas tautas
Vidus iin Austrumeiropas kristīgo demokrātu ūnija, kurā ieiet Latvijas, Lietuvas, Polijas, Cechoslova-kijas, Ungārijas un Jugoslavijas pārstāvji, noturēja savu gadskārtējo konferenci 15.^ 16. uiļ .17. aprīlī Ņujorkā., Konferences otro dienu ievadīja svinīgļs dievkalpojums Sv; ģimenes baznīcā, kur mesu vadīja bīskaps J. Rancāns. Konferencē par stāvokli Latvijā ziņojumu sniedza monsiņors El. Stukels.
Kon ference pieņēma ' rezolūciju nosūtīšanai Āzijas un Āfrikas tautu konferencei, kas pašlaik .notiek Bandungā, Indonēzijā. Eezblūcijā teikts, k;a pādpmju: režīms Vidus-un Austrumeiropā nozīmē verdzību, kāda koloniāiisma vēsturē vēl nav piedzīvota ne Āzijā,- ne Āfrikā.
Ūnijas padomē nākošajam gadam ievēlēja sekojošns latviešu pārstāvjos : bīskapa J, Rancāna, monsiņo. rn E. Stnkelij B. Ceverti, B. Maikov-skl, Hr. A. Bažu un Dr. J. Tizall. JPar parforaes priek?5sētli ievēlēts atkal mons. Bela Vārga (Ungārija), bet par eksekntivās komitejas pr-dl — I)r. A, Frohaskķi (Cechoslova-
■ Valeriaris Bercuks no Zviedrijas tiesā praaīja likvidēt Elizabetes īpašiiieci akciju sabiedrību Brila Shipping Co,, Ltd. Līdz ar sabiedrību prasībai oponēja Jānis Edgars Mlllers no Londonas. Miliers kopā ar savu tēvu kāpt. Milleŗu ir vieni no turīgākajiem / Anglijas latviešiem, kam daudz darīšanu a.r Latvijas fctiģu ŗeprivātizāciju, apsaimniekošanu utt..Bercuka prasības; ie-ņiesls bija tas,'ka viņam kā līdzīpašniekam liegta informācija par. sabiedrības lietām, kā aizdota nauda bez valdes piekrišanas tin, beidzot, ka akc. sabiedrība viņam, prasītājam^ parādā 8273 mārc. Bercuks savā prasībā turlilāt apgalvoja, ka Brila Shipping; Co. ir maksāt nespē-r jīga uņ nevar dzēst savus parādus,
„Kāpēc man būtu jāatjauj šai sabiedrībai turpināt darbību?" sacīja tiesnesis Vesits. „Nāuda ir aizdota bez vaildes ziņas un pēc, tam direktoram liegta ^formācija. Pēc maņām domāin tas, kas notika 23. novembrī, ir rupjš tirannijas. akts."
Abām pusēm bija ievērojami angļu advokāti — t, s- karalienes padomnieki, (kurus apzīmē ar 2 burtiem — Q.C.) .Prasības cēlēja Ber-cuka advokāts Edvardss plaši attēloja lietas vēsturi. Elizabete būvētā 1917, g, Amerikā ūņ ir 2056 ;to tilpuma. Tā piederēja Elizabetei Katkevicei, kās komunistu laikā aizvestā uz Sibīriju. Kopš 1^34. g; šo kuģi vadījis kapt. T.Millers. Vāciešiem okupējot Franciju 1940. gadā, Miliers Elizabeti pārvedis no franču ostas uz Angliju, kur kuģi rekvizējusi angļu transporta ministrija, atstājot Millerti par kapteini. Pēc' kara ministrija gribējusi kuģi no rekvizīcijas atbrīvot, bet nav varēts sameklēt īpašnieku. Tad kāpt. Millerā dēls Jānis Edgars Miliers 1949. gadā Stokholmā sastapies ar .Bercuķu, kam Elizabetes īpašniece bija tante.: Viņi no-runājuši, ka Bercuks mēģinās at-: brīvot kuģi, pēc kam abi Milleri un B. kopēji apsaimniekos Elizabeti ar akciju sabiedrības palīdzību. Tā arī noticis. 1951.- gadā martā: nodibinātā Brila Sbipping Co„ Ltd. No 25.000 akcijām, kas katra 1. mārc, nominālā vērtībā, 100 akcijas izdotas kapt. Milieram, bet 5.250 viņa (ielām. Tā paša gada augustā Bercuks ar Milleriein parakstīja līgumu, ka viņš pēc atbrīvošanas pārvedīs kuģi minētai akc. sabiedrībai. Pēc Millera apgalvojuma bijis arī mutvārdu līgums, ka kompensācijas nauda — 73.000 mārciņas (ko ministrija izmaksās par kuģa gaitām kara laikā) izlietojama- Elizabetes apsaimniekošahai un jauna kuģa pirkšanai. Tad — 1952. gada jūnijā Elizabe-
APKĀRT
te atbrīvota, uņ konipēnsācijās nauda Bercukam izmaksāta. Nauda noguldīta iiz B. Vārda, bet Elizabete pārvesta akciju sabiedrībai. Kuģa vērtība 40.000 mārciņas —: pārvērsta palikušajās 19,650 akcijās, kas bijā nododama* Bercnkaaii vai viņa nerādītām personām. B. 2400 no šim akcijām piešķīris kapt. Mille-ram, bet 8950 — Miileram jun. uņ 8300 paturējis.pats. Līdzār to Mii-, leru kopējā daļff pieaugusi līdz vairāk nekā divi trešdajām no kopējā akciju skaita.. Starp citām, lier tām strīdīgs jautājums ir tas,; vai -šīs Miileriem piešķirtās akcijas uzskatamas kā Bercuka dāvana, vai arī Milleri ir tikai B. nominētas personas. Milleri iesnieguši pretprasību, ka šīs akcijas ir viņu īpašums un līdz ar to lūguši Bercuka prasības lietu pagaidām, atlikt. Bez tam Milleri apstrīd, ka sabiedrība parādā Bercukani 8273 mārc., t, iv atlikumu no Bercuķā'1952. g. jūnija- aizdotām 10.000 mārciņām. Kompensācijās naudas divas treš-dalas pēc Millerā domām pieder viņiem un sakarā ar to arī aizde-^ vums no šīs naudas: divu trešdaļu apmērā ir viņu īpašums. .
Akc; sabiedrībā, kā tālāk uzsvēra Edvordss, ir parādā ķādāi kuģu labošanas firmai 5500 mārciņu. Pats Miliers no akc. sabiedrības bez valdes, lēmuma aizņēmies 2937 mārc., bet sabiedrība savukārt pag.- gadā jūnijā/tāpat bez līdzdir.ektora Bercuka ziņas aizdevusi KaupoSteam-sbip" Co., Ltd. 2000 mārciņu. Bercuks bijis lōtī nemierā ār šādu rī' čību. 23. novembrī pagājušā gadā , bija nolikta ārkārtēja biedru sapulce, bet tā ar Milleru vairākuma balsīm slēgta un Bercukain nekādi paskaidrojumi nav sniegti.
Tiesnesis teica: „Šis ir tiešām loti satāds stāsts. Šeit ir divas personas, kas apgalvo, ka tām tiesības dalīties.visā īpašumā. Ko viņi darījuši, lai nopelnītu '2/3 no 73.000 mārciņām ? Ja prasībās cēlējs, atzinis, ka viņam;ir kādas intereses naudā, un kuģī, tad šis fakts nebūt nenozīmē, ka viņš tiem šīs vērtīJ3as atdāvina." MilIerā .. lūgumu prāvu atlikt iekams nav izšķirta viņa prasība pret Bercuku, tiesa noraidīja. Spriedums — akciju sabiedrība likvidējama^ dodot iespēju arī kapt, Mirieram, ,kās šai prāvā nefigurē, •stāties tiešas priekšā kā atbijdētā-
Prāvu ļoti sīki atreferējis angļu kuģniecības oficiālais izdevums
Balss Mo 9,iJlašās dzimtenes": ,,Hei, vai nevarētu kādu daļu novirzīt arī az mūsu pusll" Ed. Keiša karikatūra
Padomju Savienībās propagandisti Eiropā; izmēģina jaunu taktiku. Jaunā. Maskavas;ideja ir .neitralitāte -r- vispirms Austrijai uņ vēlāk, arī Vācijai. Neitrālie nedrīkst būt saistīti ar aliansēm: nedz ar Aust-ruiniem, nedz Rietumiem. Neitrāliem nedrīkst būt lielu armiju, kas eventuāli va;rētu •uztraukt Padomju Savienību. Un, galvenais, neitrālie nedrīkst; būt saistīti ar Sav. Valstu bāzēm. Padomju Savienībai ne-^. kas nav; izdevīgāks kā Austrijas Ueitrālitāte, jo sevišķi vēl tad; ja tā izrādās stipri pievilcīga arī vāciešiem, v;::"
Kaut arī nav domājams, ka Pad. Savienībās neitralitātes propaganda. Austrijā varētu ietekmēt Rietumvā-ciju tik daudz, ķa tā atteiktos no
savas nacionālās armijas dibināšanas piāniemj piliōgi. krievu 'Cen-
Lloyd's List and Sbipping Gazette. Šis ir pirmais gadījums,.kad iatvie-šu trimdas sabiedrība gūst iespēju ieskatīties Latvijas; pāTpalikušo kuģu gaitās pēc kara. Cerēsim; ka šis gadījums nebūs pēdējais.     ; 2»
kanādas aizsardzības
'Savienoto Valstu gaisa aizsardzības šefs ģenerālis Cidlavs izsakās, ka tuvāko gadu laikā būs iespējama izgatavot vadāmus tālšā-Viņus.. kutus ar 8 līdz 10 tūkstoš jūdžu ātrumu stundā varēšot precīzi novadīt uz vajadzīgo mērķi. Nav tālu laiksi kad ar trīskārtīgu skaņas ātrumu šāviens 30 minūtēs varēs sasniegt katru mērķi Padomju Savienībā. . . : ; '
# No Maskavas ziņo, ka i atrastas miega zāles plēsīgu zvēru iemidzināšanai. Kāds mednieks izlicis šāda veida ēsmu vilkiem un drjz at-^ radis cieši iemigušus divus krauk-Jus un vienu vilkU| kuru tas tāpat iebāzis maisā un aizvedis uz Mas-
. kavu, kur tie atmodušies tikai pēc (Ilvām dienām. Ar šo miega līdzekļi tiekot izdarīti daudzi mēģinājumi un nākotnē to labi varēs izmantot plēsīgo zVēru iransportain. Vai |a-dā veidā nemēģinās arī iemidzināt . antikomūnistiskās armijās un tā viegli iegūs strādniekus vergu darbiem Padomju Savienība? :
# Austruravācijas Iestādes ziņOj ka pār nolaupītiem turētie bēgļu organizācijas bijušie vadītāji Vladimirs Vassllakl un J. P. Krutijs esot paši aizbēguši uz Austrumvāeiju un viņi stāstot, k^ visa,3'Ŗietumvācijas bēgļu organizācijas esot amerikāņu spiegu centrāles. Uz jautājumu, kāpēc viņi atstājuši dzimteni, abi atbildējuši,, ka tos ķaŗa laikā nacisti aizveduši. Neatbildēts tomēr palicis jautājums, kāpēc tie gaidījuši veselus 10. gadus, lai atgrieztos aust-roņios.
Frankfurtes zvēru dārzā jūras
lauva Barbara, kas pieklaušanos savaņi kopējam bieži apliecināja ar skūpstu uz auss, pēdējoreiz to izdarīja tik "spēcīgi, ka kojpējam pārplīsa bungādiņa.
XAB0JU318 hA 30. n-rā 4. lapaspusē rakstā Prezidenta un karalnama uzturēšanas izdevumi ,5. rindkopas beigās jālasa — „Prince83 Royal..."
Ka Kanādas ziemeļu apgabali ir ļoti reti apdzīvoti, to zina katrs. Šo apgabalu galvenie iedzīvotāji ir eskimosi un pa dajai arī sarkanādai-nie indiāņi. Baltie tur ir retums. Par šo apgabalu plašumu un da>-bas bagātībām ir daudz rakstu. Pa lielākai dala/i tie vēl ir neizpētīti, jo vienīgā satiksmes iespējā. ar tāliem Kanādas ziemeļiem ir gaisa ceļš.
Un ja šodien mēs jautājam, kās sargā Kanādas ziemeļus pret ienaidnieka invāziju vai pret viņa gaisa uzbrukumiem,- tad, atklāti sa.-kot, jāatbild: gandrīz nekās. To saprot Kanādas aizsardzības ministrija un tās kaimiņš— Savienotās Valstis. Lai Kanādas ziemeļus nodrošinātu pret iemaitlnieka eventuālu uzbrukumu, ir vajadzīgi desmitiem lidlauku. Ar to vēl nepietiek: vajadzīgi modernie strūkliz-nīcinātāji un radara tīkls, lai kontrolētu lidaparātu darbību.
Bet kas financēs šo milzu plānu un, galvenais, kas dos karavīrus šai plašai aizsardzības sistēmai? Kanāda vai Savienotās Valstis? — Dzird runājam, ka jau labu laiku federālai pārvaldei vajadzēja to izlemt. Tas nozīmē vai nu segt pašai visus territoriālos aizsardzības izdevumus un līdz ar to sargāt no uzbrukuma Savienoto Valstu ziemeļu robežu, vai arī atlaūit Savie-. notajām Valstīm novietot Kanādā
daudz vairāk savu karavīru, lai veiktu šo aizsardzības uzdevumu.
Turpretim, ja Kanādas valdība izlemj savu ziemeļu apgabalu aizsardzību nodrošināt pati, tad vispirms tai jāpaplašina sava armija un galvenokārt aviācija un jārada- jauni lidotāju kadri. Bet tas nav izdar rāms šodien. Teiksim mēreni, tam vajadzīgi pieci gadi.
Ievērojot visu minēto, problēma ir. tiešām nopietna tikpāit Kanādai kā Savienotajām Valstīm. Būs pagājis apmēram gads* kopš Kanādas valdības vadošās personas diezgan kategoriski pateica, ka miera laikā nevarot būit runas' par obligāto kara dienestli. Izlemt šo problēmu pēc iespējas ātrāk spiež divas lietas : ienaidnieka ūdeņražbumība un viņa tāllidojnniu bumbvežu skaits.
Augsti valldības funkcionāri par šo jautājumu izsakās: Šī problēma iŗ abu valstu kopējās interesēs, un gaisa uzbrukuma gadījumā ienaidniekam stāsies pretim kā Kanāda, tā Savienotās Valstis, jo Kanādas aizsardzība ir aizssirdzība Savienotajām Valstīm.
ParedzāmSj ka'Savienotās Valstis iesniegs Otavai savu aizsardzības plānu, bet tas var ilgt' vēl vismaz gadu, jo stratēģi nesteidzas, savus plānus viņi, sagatavo lēnām. Turpretim KanadaS stratēģi savu aizsardzības plānu liekas jau izUēmu-ši. Un tas ir: arktiskās salās ierīkot . gaisa un flotes bāzes. Bet Kanādas iestādes dizteikušās, ka tas nebiitu taisnīgi, ja Kanāda vienā segtu visus: bažu ierīkošanas izdevumus un ziemeļu robežu apsargātu.. Pašreiz trīs amerikāņu Kanādas territorijā atrodošās bāzēs esot ap 1000 amerikāņu karavīru. Šis bāzes atrodoties Ņufaundlendā; • Bez tam vēl 3000 amerikāņu karavīru ajtrodoties Kanādas un Sav. Valstu pierobežā radara stacijās.
Jā nu saA^u ziemeļu apgabalu aizsardzība Kanādai jāuzņemas vienaij tad vispirms jārada obligātais karadienests. Pašreiz Kanādas armiju rēķina uz 120.000 vīriem, bet nav nemaz jābūt stratēģim, lai saprastu, ka tas ir par daudz maz, lai aizsargātu savas robežas tik plašā zemē, kāda ir Kanāda,
tienus ignorēt'"tonTēiriiedr.iķst Miljoniem rietumvācieši neitralitātes vārda skaņās klausās .ār vislielāko labpatiku. Cerības -par Padomju Savienības karaspēka atvilkšanu no Austrijas Rietumvācijā tiek iizņem-, tas ar' tikpat lielu sajūsmu kā pašā Austrijā. .Ja jau' tas. var. notikt Au-" strijā,: varbūt, ka tas var nolikt .arī Austrumvāciiā! Lētticīgais jau var sākt domāt par aukstā kara beigām Eiropā.
. Rietņmvācijas. ņeitrāligtus. neuztrauc doma, ka,^ neitralitātes dienai pienākot, ; Sav. Valstu karaspēks tiktu atvilkts no:' Rietumvācijas territorijās. Galu galā, svešu karaspēku taču neviens necieš, pat arī tad ne, ja tas ir sabiedroto. Aizmirst tikai vienu: jā Padomju Savienība atvelk. savu ■ karaspēku no Austrumvācijas, tad. tikai līdz Polijai. . Ja Sav. Valstis atvelk savu karaspēku no Rietumvācijas, tad pāri okeānam; -No Vācijas līdz Polijai un no Vācijas līdz Šav: Valstīm žināniu ""attālumu - starpību tomēr, nevar neredzēt, arī tad, ja neir' trālitātes ideja pirmajā acumirkli liekas tik daudzsološa un patīkama.
. Vīsi rietumvācieši nebūt nav. sajūsmināti, par neitralitāti. • Bet vi-
si nav arī •bruņošanās atbalstītāji. Kāra draudiem Eiropā mazinoties, bruņošanās jeb grūtības, kas saistītas ar bruņošanos, kļūst ārvienu nepopulārākas. Bruņošanos ieskāta par valdības, polītiķu un to uzņem kā kaut ko nenovēršamu, bet bez vismazākās sajūsmas. Ŗietum-vāciešiem nav nekādu iebildumu pret saitēm ar Rietumiem,, bet tagad, kad Rietumvācijas saimniecība jau spēj .puslīdz stāvēt: uz savām kājām, tas vairs neliekās dzīvības un nāves jautājums. Draudzība ar Rietumienl ir laba lieta, bet, ja paveras neitralitātes iespējas durvis, pa kurām iespraucoties, otrā galā. ārā iznāktu jau apvienota Jācijā, tad ilgošanās pēc draudzības aT Rietumiem zaudētu jebkādu pievilcību, . Pašreizējam stāvoklim turpinoties, t. i., Rietumvācijai turpinot savu aliansi ar Sav. Valstīm, vāciešiem nav ne .mazāko cerību panākt Vācijas: apvienošanu. Ļoti iespējams, ka, atjaunojoties Austrijas ■ neatkarībai un izveidojoties ar to saistītai neitralitātei, jo sevišķi tad,, ja vācieši: saskatītu tikai neirālitātes labās īpašības, arī. Rietumvācijā mēģina uzsākt' sarunas ar Maskavu, lai tas amerikāņiem patīk vai ne.
KANĀDAS LATVIEŠU MĒISTAJR.-SACĪKSTES GALDA TEKISā
mtiks TLSK sarīkojumā s^ētdlen^ 8.maijā, Toronto Table Tennis Oen-tre telpās, 898 St. CIair Ave, West. Sacensībn sākums pīkst. 11.00* -
Programmā paredzētas vīriešu un sieviešu vienspēļeSj visas dubultspēles, kā aJ-ī sacensības jaia-«atnei līdz 18- gadiem.
Dalībniekiem pieteikties ^ stundu pirms sacensību sākuma. Uzvarētājiem balvas un diplomi.
Starta nauda j vienspēlēs 75c m personas, dubultspēlēs $1.00 no pāra. Jaunatne no starta naudām atbrīvota*
LATVIEŠU meistaevieiv'īBA
jau :J)OSkaīprota
Ontario volejbola meistarība tuvojas noslēgumam un augstākās līgas komandām palikušas vairs tikai dažas spēles, kas vienību vietu stāvokli līgā vairs inaīnīt nevar. Latviešu YMCA ar savu uzvaru par Toronto latviešu sporta klubu trešdien, 20, aprīlī nodrošināja sev otro vietu un reizē tiesības piedalīties Kanādas meistarības finālā. TLSK, kas vēl nedēļu iepriekš- latviešu meistarībā spēlēja atzīstami labi, šoreiz spēlē pret Latviešu Y bija pilnīgi zaudējis formu, un uzvarētājiem uzvara tika pilnīgi bez cīņas. Rezultāts 15:5 un 15:8. Pie stāvokļa 8:1 YMCAs labā 2. setā TLSK pēkšņi atdzīvojās un už brītiņu pamirdzēja tīri jauka spēle, kas deva arī iespēju rezultātu uzlabot Hdz 11:8, bet ar to kluba cīņas spars izbeidzās, un YMCA uzvarēja; bez
-UTjrijiji^jitASTES ■ volej-: ■'   -bola meistarība
Rietumpiekrastes volejbola meistarības izcīņā G klasē Beling'Jiamā notika spraigas spēles, kurās Ta-komas latviešu jaunatnes sešinieks ieguva sev pirmo vietu, otro titulu un trešo kausu.
Pirmās 4 • spēlēs latvieši guva pārliecinošas uzvaras, pieveicot Portlaindes NE, Mt. Vernon, Jūdži-nās un Belingliamas vienbas. Turnīra ,sīvākā cīņa izvērtās- pret Port-landes pilsētas centrālo vienību — 9:15: un 15:4, kuru takbmieši pieveica^, finālā 15:7, 4:15 un 16:14, tā izcīnot, sev uzvaru un iegūstot Pacific Nortbwest Champion titulu C klasē.
Turnīrā pavisam piedalījās 6 ko^ māndas: 3 no Vašingtonas un 3 ņo Oregbnas. Latviešu sešiniekam nācās startēt C klasē, jo TMCA ne-; bija komandu savlaicīgi pieteikusi B klasē. :     :  ■•   . . .
Brāļi Valdemārs un Igo Jēkkaļi nesen Glover Park 'vidusskolas vieglatlētikas sacensībās guvuši iz-, cilus panākumus,
17 g. vecais un sešu pēdu garais 11. klases skolnieks Igo Jekkals ieguvis divas 1. vietās;- diska mešanā un lodes- grūšanā. Sevišķi atzīmējams ir Igo lod^s:gŗūšanā sasniegtais rezultāts '—^ 46 pēdas un 6 collas. Arī 15 g, vecais Valdemārs, kurš mācās 10.. klasē, pārli;-clinājis lodi pāri 45 pēdu līnijai, ta ierindojoties 2. vietā. Jaunie sportisti guvuši izcilus panākumus arī tenisā, ir centīgi skolnieki — ar A atzīmēm. Viņi guvuši vērtīgus padomus un pamācībās no sāviem vecākiem — bijušajiem Latvijas, ©meistariem.
Dr.; Gvido Jekkals^ kurš pašreiz ir no'darbināts kā psīclīiatrs 'Wes-tern ^ State hopspitālī, pirms 30 gadiem guVis spīdošus panākumus sportā, būdams vairāku Latvijas rekordu īpašnieks: 110 metru barjer^ skrējienā,' kurš pārspēts tikai pēc 19 gadiem, desmitcīņā, tāllēkšanā,-augstlēkšanā un 60 metros. 1924. g. reprezentējis Latviju Parīzes 01. spēlēs, kur desmitcīņā ierindojies 14. vietā. Arī Arvīda Jekkala 1925. gadā bijusi Latvijas meistare augstlēkšanā: sievietēm ar 1.38 m, bet tenisa laukumā ierindojusies starp pirmām trim labākajām spēlētājam. ^
Garāku rakstu' mūsu jaunajiem sportistiem un abiem . vecmeista-riem'' veltījis laikraksts Tacoma News Tribune savās slejās. TNT Dr. Gvido Jekkals pastāstījis arī par saviem pirmsākumiem sportā, kad kaimiņi purinājuši galvas un teikuši, ka ar Jekkalu zēnu viss neesot kārtībā.
Labas sekmes abiem jaunajiem sportistiem arī turpmāk!
Turnīrā / latvieši parādīja savu pārākumu' gremdējumos, tīrajā saspēlē un ar viena otra spēlētāja asām servēm. Takomiešu komandā spēlēja: V. Rozenfelds, <kapteinīs)». D . Bērzājs, L čakārnis, D. Apsītis, A. Krūmiņš, V. l^oriņš un L. Kanibāls.
Negūdami iespēju .piedalīties B klases turnīrā, Takomas latviešu sešinieks nodomājis izaicināt A. un B klases meistarus un cer tos pie-" veikt nākošajā turnīrā. •
Ja mūsu sprotistieni rastos labākas treniņa iespējas un Izdevība biežāk spēlēt ar spēcīgākām vienībām, tad arī augšup ceļš būtu ātrāks. . Ci. Ā„
^^0 visas pasaules
Tradicionālajā Bostonās maratonā skrējienā .šogad piedalījās vairāk kā simts dalībnieku, un sasniegumu ziņā pārspēja visus agrāko gadu varējumus; Jauna rekorda laikā — 2:18:22.0 skrējiena uzvarēja japānis Hamamura, kurš sacensības sākuma un vidus posmā, skrēja visai rezervēti. Lielāko skrē-jīena daļu veda amerikānietis Cos-tes, taču beigās viņam pietrūka izturības un finišā garām pagāja arī otrās vietas ieguvējs soms Pulki-nens — vienu minūti aiz . miniatūrā, tikai 128 mārc. smagā uzvarētāja. Ceturtā vietā ierindojās soms Kotila, piektā un sestā vietā
— abi skrējiena favorīti — arģen-tīnieties Gorno un zviedrs Jansons. Pag. gada uzvarētājs soms Karvo-v nens šogad nebija to sportistu vidū, kas stājās pie grūtā, 26 jūdžu un 3,85 jardu garā skrējiena starta.
Jāpiezīmē, ka Bostoņas skrējiena maršruts īsti neatbilst starptautiskiem : noteikņmiem, kuri paredz, ka skrējiena startam un finišam jāatrodas vienā vietā, tāpēc Eiropas ■ sporta prese Bostonas skrējienu parasti nosauc par "nokalniņa" maratonu.
A
Neoficiālais pasaules amatieru tenisistu čempions — Vimbledonas pag. gada uzvarētājs, čecjiu trimdinieks Drobnijs — nule saslimis ar akūtu aklās zarnas iekaisumu . un atgriezies Londonā nenobei-d.zis Nicas starptautiskā turnīra spēles. Turnīra finālā viņam bija jāsastopas ar otru trimdinieku — poli Skoņecki, kurš tādā kārtā guva meistartitulu bez izšķīrējas spēles. ■ ■■
**♦
Angli sakās atraduši cienīgu Ba-nistera pēcnieku jaunā skrējēja Jana Boida personā.. ^ Oksfordas-Kembridžas augstskolu sacīkstēs, kas beidzās ar pārliecinošu oksfor-diešu 79:47 punktu uzvaru, Boids sliktos laika apstākļos uzvarēja 1 jūdzes skrējienu 4:09.0 laikā. Otram angļu talantam— Džonsonam
— pusjūdzes veikšanai vajadzējis 1:52.2 m. laika.
■ *%
Laikā no 5.—11. jūnijam Kanādas . olimpiskā komiteja publiski vāks ziedojumus sportistu braucienam uz Melburnas 01. spēlēm. Kanādas nac. izstādes komiteja arī šogad atvēlējusi 10,000 dol. lielu > summu,sportistu treniņu nometnes un noslēguma Sacīkšu izdarīšanai.
Toronto futbola meistarības spēlēs kas šogad sāksies 1. maijā, piedalīsies 49 vienības, kuras sadalītas 3 līgās. Senioru līgas 20 vienības spēlēs divos divizionos, ik pa 10 katrā. Pirmajā divizionā šogad spēlēs arī latviešu futbolisti ar Lat-vian Hawks vārdu un 1. maija pēcpusdienā viņu pretinieks būs pag. gada kontinenta līgas vienība — Danfortb. Spēle notiks Grīnvūda parka laukumā.
Pirmās šīgada vieglatlētikas sacīkstes risināsies 1. maijā pl. iO-.OO Bīča laukumā. Programmā parastās, disciplīnas.
TE IR VIETA
j ŪSU spēkam un stiprumam Kanādā
;■':'.," : : '.V-^V -Kanāda ir plaša zeme, jauna, augoša tauta. Tās stiprums plašajās bagātībās.'.. ezeros, upēs un okeānos, kalnos,, mežos un auglīgajā, zemē. Bet par visu, tās stiprums ir tās iedzīvotājos. Kanar dai ir iedzīvotāji — iedzīvotāji, kas apstrādā zemi, izmanto mežus un ūdeņus... iedzīvotāji, kas strā^ fabrikās" un veikalos, kā arī birojos. Kanādā esat jūs. Vienalga, vai jūs te dzīvojat tikai nedēļu vai visu mūžu, te ir j u m s vieta Kanādā. .1 ■' . :,■ ... .
KICHERS DISTILLEMES LBīITEB MELCHERA DZēMENRAžOTāJU SABIEDRĪBA
MEiCHERS DISTUIERIES LIMITED