1
i:
LATVIEŠU ARCHITEKTS IEGŪST IEVeRīBU SACENSiBĀ KANĀDĀ
\
Dr Eižens JaniSs lesuTls uzslavu par sa>na projektu Vankuveras S mUjoHU doto kojacertMiim -c^Jira - bŪTa f^^^^^^^ lielā zāle 5000 apmeklētājiem, mazā - 700 apm, attiecīgas skatuves tebas kā Mi telpas sabiedriskām vajadzībām: konferencēm, izstādēm u. c. .sarīkojumiem. Paredze» K ioia t^nas administrācijai un izīrēšanai, kā arī lielam restorānam. Ēkas priekša laukuma
seli blroii no visas Kanādas, bet komplicētās programmas un īsa ternuņa deļ projektus^iesniedza ti-S dalIbnfeS! žūrijaWmisijā bija Vankuveras universitātes architekuras fakultātes dekāns !^FrPd I assere Eero Saarinens no Savienotajām Valstīm,Jun citi. JTr.Janiša panākums Vanķuve-nīs sacensībā ir' sevišķas .ievēribas cienīgs, jo Kanādas rietumu piekrastes arclīitektūra ir visvaa. ļ rāk izkopta un vistālāk attīstījusies modernā virziena»
SIETLAS JAUNIEŠI RĀDA MAIJU UN PAIJU
ASV rietumu krasta latviešu jau-; natnes gadskārtējie salidojumi pa-■ gājušos gados notika Ļosandželosā un ^ortlandē. Jaunatnes sanāksme. 8oga!d 3., 1 un 5., septembrī notiks' Sietla. Sanāksmes pr.otektōrātu uzņēmusies. Sietlasj latviešu, biedrība,; bet rīeības kbmitfejas — 2 jaunatnes ' pārstāvji no studentu kopas, 2 no Sietlas un 2 no Takomas, komi-' tējas priekšsēdis stud.U. Lapiņš,
Lai rastu Idzēklus sanāksmes sarīkošanai, Sietlas jaunieši jau no pag. TUflens strādā, lai iestudētu A. Brlgaderes pasaku lugu Maija un Paija. Mēģinājumi notika divreiz nedēlā. Tā pēc 48; mēģinā-jumiem Maiju un Paiju uzveda latviešu nama 16. aprīlī. Teātra zālē labākas redzamības dēl bija novietoti 2 pakāpju 'paaugstinājumi, ērti novietojot tikai 130 krēslu (iespēj. 260), bet zāles malas bija atstātas neaizņemtas; Šis bija pirmais teātra izrādes vakars latviešu namā.
Režiju vadīja Olga Švarce, tās palīdze un šī teātra dvēsele bija viņas meita Brigita Robiņā. .Veiktais darbs uzslavējams. Lugas smagumu iznesa Biruta Segliņa Maijas., lomā gļr atzīstamu veikumu. Lielisku lišķīgai Pašas kalponi Plašku tēloja Renāte Mangule. Pašu spēlēja jugas iestudētāja B. Robiņa. Pats — im, Stapars tēloja otrā lauļībā'nomākto tēvu. Kaprīzo Paiju tēloja Regīna Švarce, bet ..aizmūža 'Vecīti" skaisti parādīja Gunārs Švarcs. Arī pārējie spēlētāji savu sniegumu dēļ bija slavējami. Lugas gaita ritēja raiti, Un tā Ir tādā gatavībā, ka to bez bažām var rādīt apkārtējās latviešu kolonijās; Arī skatuvisko ietērpu lugai bija "devis jauniešu pārstāvis, arcbitektiJras students : Kārlis Ŗe-kēvic'S, Ar šo pirmo darbu' K. .R. sevi 'parādīja kā talantīgu dekoratoru, kaš. šai mākslā var gūt panā-;kiļmu3|.;.-; ■
Liehis; upurus teātra tapšanā, nesusi režisore 0. Švarce.ar ģimenes locekļiem — meitu Birutu Robiņu, dēlu Gunāru un vedeklu Regīnu. Tāpat neatmaksājamas rūpes teātra
tapšanā nesis Imant^^Stapai^š, kavēdams darbu, izpal%ļēdams teātra un skatuves teohniskĢS darbos Vēl šad tad iemezdams pa dālderim tukšajā teātra kasē, lai bīītu līdzekli dekorāciju, apgaismoša,nas ierīču u.c. nepieciešamā iegādei. Mēģinājumu» vakaros L Stapars bija daudzu mazo un vientuļo aktieru šoferis, nobraucot ik vakarus 40 jūdzes. Tā. kopsummā nobraukts mēģinājumu laikā 2000 jūdžu!
Tāpat no vakara' atpūtas teātra tapšanas laikā bija atsacījušies vi-
si pārējie teātra dalībnieki — studenti, skolēni un nodarbinātā jaunatne. ' '
Teātrim tuva ir bijusi arV bnv-māksliniece Elza Lūse-Vāgnei*a, dejas iestudējusi Irēne Beleičika, kos-. tīmus zīmējusi stud.Mirjama Ozol-niece, par, apgaismošanu grupējies Jānis Grīnbergs. • , .Tuvākā 1 ".'ka Maijas un Paijas izrādi atkārtos Sietlā, kam sekos viesizrādes tuvākos latviešu centros — Portlandē (Ōr.eg,),yL6ngvjū un kaimiņos Takomā, ! Jo ¥«■
Liktenīgais burts Napoleona dzīvē
Vēl šobaltdien daudzi-.cilvēki ne- Bonoparts dzimis 1798. gada Ma-maz nebūdami māņticīgi pieraksta rijās tVebesbraukšanas dienā pēc pavisam nelabu slavu, protams, nē- mieses. Tina vecāki pārtikuši no' kam citam kā skaitlim 13, dēvējot nelielajiem īpašumiem MiUiato un tO; par velna duci. Retāk gadās lau- Milellē, Visām trim Bonoparta mā-dis, kuri par šo skaitli apgalvo arī šām starp citiem vārdiem bijis arī pretējo. No aizdomām par skaitļu vārds Marija, Viņa tēvs miris labo vai ļauno maģiju nekad nav bi- Montpelīrā. Savu pirmo neveiksmi jušas pasargātas arī slavenības, tā Napolēoiis cietis pie Madal.ēnas Un vācu dzel55s :kanclers;Bismarks; ap- no turienes devies uz Maŗseļu. Vi-gālvojis, ka viņa dzīvē, ļoti nozīmīgs ņa pirmās sievas dzimtā vieta ir bijis slcaitlis 3. Bet nevien skait-! Mārtinķve. Savas slavenās uzva-ļiem — arī burtieni dažkārt piešķir ' ras-par austriešiem viņš izcīnīja pie slepenus spēkus Vai nozīmību, La-' Montenotes, Milesimo, Mondovijās sot Napoleona dzīles pētnieka F.'un kā uzvarētājs ieiet Milānā, Pec M,. Kirchei_sena pirms gadu desmi-ļMiņīko šķērsošanas viņš izcīna spo-tiem rakstītos darbus,_slavenā kor- ^žas uzvaras pie Montebello un :do-
iL f A
Sestdien, 1955. gada 30^ aprīlī
TĒRVETES SKAUTI LIELAJOS SVĒTKOS
SKAUTI UN GAIDAS ATZĪMĒ SV. JURA DIENU^
Nupat skautu saime visā plašā tus vērtēja tiesnešu kollēģija— ve= pasaulē atzīmēja sava patrona sv. caku padomes-joceklis areli. J. Lei-• Jura dienu? Arī latviešu skauti šai manīs, vienības priekšnieks vad.A. 'dienā,   sekojot vecajām  Latvijas^Grigors un vadītāja vietn. E. Grīn-' skautu tradicļjām, izlūdzās Dieva vaids, ievērojot uzstāšanos, referā-
■ svētību organizācijai un dzimtenei. Toronto latviešu skauti svētdien, 24. aprīlī pulcējās sv. Jāņa baznīcā, piedaloties 72. Rīgas, Tērvetes
tu saturu un. latviešu valodas pareizu lietošanu. Pēc tiesnešu atzinuma lielāko punktu skaitu ieguva Andris Ziediņš par temu „Latvijas
un Gaujas gaidu vienībām un to kuģī," 2. vietā Ansi« Ābele (Rīga vadītājiem. Bija ieradušies arī ap- kā tirdzniecības centrs), 3. v. Gu-kārtnes skauti, to starpā Niagaras nārs Ziediņš (Latviešu tautas dzies-5.- Jelgavas skautu vienības delegāti mas). Tālākās vietās ierindojās ar savu karogu. Visas vienības ie^ [Andrejs JRozentāls, Pēteris Cibul-radās dievkalpojumā ar karogien^ skis.un Jānis Melgalvis, Skautu ve-
sikāņa dzīvē duras acīs dīvainā, sakarība ar burtu „m'
das uz Maltu. . Pie Suecas Mozus, avotiem viņš sakauj Mustafa" spēkus un pie Marengo /sakauj ģenerāla Melasa vienībās, Napoleona ot-
un greznojušās pavasara ziediem, kopskaitā ap 100 skautu un.vadītāju. Dievkalpojumu vadīja skautu mācītājs A. Lūsis, i) 23. aprīlī Toronto 72. skautu vienība rīkoja sv. Jura dienas atcei-ei ugunskuru Danforsa mežā, kur bez un gaidas, pašu vienības skautiem piedalījās skautu vecāki, labvēļi, gaidas un pārējie skauti.   : • .ļ
® Rīgas 72. skautu; pulciņš 21,, 22. un 23. maijā rīkos pulciņa nometni Saulainē. Šinī nometnē skauti cer sagaidīt ciemos arī savus vecākus un labvēļus, lai rādītu tiem, ko paveikuši un ko dara. Šogad skautiem Kanādā ir „lielais gads,"; jo šeit notiks 8. Pasaules skautu džamboreja,. kurā piedalīsies arī 8 skauti no 72. Rīgas vienības.T,B. @ 22. aprīlī notika Toronto apgabala „Karālienes ^ skautu" apstiprināšanas diena, kad izsniedza apliecības tiem skautiem, kas šo nosaukumu ieguvuši 1954. gadā. Šogad bija pavisam 108 ,',Karalienes skau-tu,"-no kuriem viens bija no 72. Rīgas dižskautu pulciņa — Vitauts
caku padome bija piešķīrusi sacensību dalībniekiem nelielas naudas balvas, bet kāda tautiete, bija dāvinājusi latvisku grāmatu zīmi. Balvas sadalīja tiesnešu kollēģija, Referātus noklausījās arī. daži vecāki
„Sirojums" cdo uz Austrāliju
■ Skrundas skautu un gaidu vienības žurnāls Sirojums tagad jau - sa-sniedjzis savu 12. numuru. Līdz šim tas iznācis ārkārtīgi regulāri, katra
N
A. īdenS      likumīgs vācu '^'ā «ieva.ir Marija-Luize. Sešl viņa
maršali, 26 nozīinīģāHe ģenerāļi, graiS     . .      .   : 45 grāfi un 4 ministri ir vīri, kuru „^     . .   , ■    T     ;vārdi sākās. ar. burtu M.v Viņa mī-
,   Vācu aristokrātijas, un IieraM Muirons. Pie
kas petniekratklajusi ka ^^^-.M^^kū^^, Napoleona slavas • zvaiģ-^ijas,premjera sera.^itoniļa.Ide^!^ b^lēt un spējīgākMs viņa:
na sencis jprdsArundels 1595, Sf^-^reUmek.hm Meternic^s. Pie ieāvis vācu svētas. Romas valst^s ^^^^^^ Napoleona nāves
grafa titulu. Pec^vacu;dizciltiga ti- .ģ^itas^ Maršands. ;
tu.lu mantošanas likumiem sers. Aii--      - '  . j .'•
tonijs esot .īsts. un likumīgs vācu Tie ir tikai daži piemēri par bur-grāfs. Kā zināms, sērs Vinstons ta „m" lomu -Napoleona dzīvē./; kas, Čerčils varētu būt:vācu' princis, jo protams, nerada, pamatu kļūt māņ-:.tādu titulu: uz mūžīgiem laikiem^^ ticīgiem,; bet dod 'vismaz iespēju kādreiz, ieguvis viņa sencis, feld-|.pavīpsnāt par -liktenīgu. kuriozita-m.āršals Jolians čerčiĶ   --i,-      'ti/' . ;.;
(Pārneburns uo 3. Ipp.) tiem, sevišķi caur. Insbruku, no Li-;
'av šaubu, ka pompozais* Maska- vorno un citām Vidusjūras ostām, vas šacha vilciens Austrijas kuras pēdējos gados modernizētas jautājumā, kas tur izraisījis; ne- ār: milzīgu amerikāņu dolaj'u in-vien sajūsmu, bet āi;ī tik skaļās ga-vestituciju. Ja kara gadījumā krie-viles, kādas tur .pēc zinātāju do- viēm uz laiku izdotos pāršķelt Hie-mām nav piedzīvotas kopš „anšlu-. timivāciju, kāda varbūtība,._cik ,zi-sa" laikiem, radīs arī Rietumvāci- nams,, iekalkulēta,,. tad neitrālās jā ilgstoši skaļu atbalsi, jaunas Šveices un neitralizētās - Austrijas iekspolītišķas grūtības, jaunus, pa-: #1 sevišķi Bavārijā ieslēgtās viebs -pret apbruņošanos . un, iespē-: nības. var. nonākt neapskaužamā jāms, arī tās novilcināšanōs. . Pēc: situā .!!.. Šveices .politisko komentātbru do-. par to še.it eiropieši gan pagaidām m^-m tieši tas bijis viens no svarī-: . nedomā, jo .ir taCu citas, patī-gākajiem Kremļa ,,iDie-kāpības'' dze-.';kaiņāķa.s lietas nekā prātojumi par ļnuliem.. PŗptaniSy ia Maskavas va-.nāko^^ karu. Bez tam tuvojas zie-^ras vīri .atkal reiz nebūs bl8foj^iiši,'(iu laiks ar jaunām dāmu, vasaras un ja. austrieši' saVii kāroto neat- modēm, kurās .Eiropā . dominēšot kārību afgūs par pilnīgu Austrijas .rozā,, zilā un dzeltenā krāsa. Lai
.neitralizēšanas ceiiu, tad, ievērojot arvien labāko saprašanos Dienvidslāvijas un I^SKS. starpā, krietni vien cietīs arī .līdzšinējie. Eiropas' aizsardzības stratēģiskie plāni. Austrijas neitralizācija'Rietumiiie-ļkiem nozīmē' tās zaudēšanu ka i transita zemi iņilitārajiem transpor
Kalniņš^ Viņš ir pirmais latviešu skauts Toronto, kas ieguva šo pakāpi, ' I
Ceremonija notika Toronto universitātes aulā." To ievadīja Toronto . apgabala priekšnieks G. F. Grinjers un apliecības skautiem izsniedza Ontario provinces guberņā-, tors L, 0. Breitliaupts. ■ Izsniedzot apliecību Vitautam Kalniņam:, tika atzīmēts, ka viņš pieder pie jaun-kanadiešu pulciņa, kur viņš ir vie-r nīgais ārzemnieks, kas saņēmis šo apliecību. Tāpat Ontario provinces gubernators vad. S. Leīmanīm izteica pateicību un vēlējumu apciemot visu 232, Ieviešu skautu vienību.
Skauti Grand Rapidos
mēneša pirmajās dienās. Izpalikusi arī lielajā presē dažkārt tik populārie dubultnumuri, un mūsu žur-nāliļ izdevēji, no šī skautu un gaidu čakluma varētu daudz ko mācīties^ Skautu un gaidu vēcāku padomes atbalstījušas jauna rotatora iegādi,. un tagad Sirojuma redakcijas darbs varēs risināties vēl sekmīgāki. Pēdējais numurs novilkts 200 eksemplāros un, kā tajā minēts, to izsūta' ne tikai už Saginavu,'iMil-vokiem, Čikāgu un Ņujorku, bet arī> pavisam tālu — uz Kanādu^ Zvied-, riju, Vāciju, Angliju uh pat Austrāliju. Izveidojies arī žurnāla saturs, un piedzīvojuši audzinātāji uā vadītāji neliedz zēniem un meitenēm, sayus padomus un norādījumus, lai tas būtu visur mīļš un gaidīts viesis* ¥, ~"
:izceltu Vāczemes. nākošās vasaras modēs noteikto "A" siluetu ar pla-kan?,m krūtīm, ■ labi ģērbtai dāmai
vienlaicīgi būs jānēsā trīs līdz četri' cikli, to iztirzāšana un debates. Vie-apakssvārki. Bet taisni kā par spīti iiā no pēdējām šāda veida sanāk-modei Un dāmām, .meteorologi pa- smēm notika referātu sacensībās, .feģb siltu vasaru . . j
ČIKĀOĀ
Pēc svētā. Jura dienas skautu un gaidu vadītāju, kluba locekli pul- : cējās kārtējā vakarā svētdien, 24. a'pr^lī, Huli House telpās. Vakaru ievadīja vad. V, Dzelme ar īsu atceres runu par skautu patronu sv._ ■ 'Juri. Vad, E, .Mežulis referēja par sv. Jura vēsturi. Referātam sekoja " dziesmas un attapības rotaļas, bet' pie „groziņu galda" kavējās atmi-
V, Akacis
ņās un savos pieredzējumos Latvi-©  Visai nozīmīgi Grand Rapidu. jā. Vakaru vadīja V. Dzelme, dižskautu pulciņā kļuvuši referātu-    Skautu un gaidu dievkalpojums
notika 23; aprīlī .Ģiānas; draudzes^ baznīcā, to vadīja mac. G, Straumā-: nis un māc. A, RautenšildS;. Baznī-, cā bija kup]s:skautu un gaidu puikā ar vecākiem, .^o.
kurā ar 10 min, gariem stāstīji!^ miem uzstājās 6 dižskauti, Referā-.
(14, turpinājums)
,.,Džonis palaikam mīl tā iztelk- [ļus. no manis. apmetas tāda stulba ties," paskaidroja Andrejs, „Bet tas uzbļīzusi buļļa piere."
atkal .nogludināta, • jaunām zeķēm.jperētu.   Uzkodām .maizītes ar ik-
: nav ļauni domāts. Tas pieder pie viņa gorillas dabas.". ' V„Nemuldi," atrūca Džonls, ; "tu pats esi vēl lielāks idiots." Šis otrreizējais apvainojums, paskaidroja Andrejs,' visspilgtāk, rādot, ka Džona gānīšanās nav nopietni, ņemama. \Šajā brīdī starp „It^lijas?' gāl-diņierdi cēli Iesoļoja jauns viesis. ■ Viņš nāca cienīgi, vienu roku starp svārku pogām iekāris,.bet otru,^ kuras resnajā pirkstā zaigoja zīmoga gredzens, viegli pie dibena .piespiedis, apmēram tā, kā nāktu Napoleons, ja viņš pēkšņi sadomātu savu nemirstību kaut kā praktiski izmantot un ierasties pavadīt .vakaru ,,Italijā", Protams, jāiedomājas gan arī,.ka imperators tad ietērptos jaunlaiku svārkos ār izbāztiem pleiciem, nokrāsotu mātus ilnu gaišumā un, galvvidū pāršķirtus, piespiestu tps pie paures.
Restorāna vidū jaUnais viesis apstājās un sarauktu pieri nopētīja galdiņus, iekams izšķīrās apmesties netālu no Andreja un viņa draugiem.
,vTas purns man derdzas," Okta-viunu Lauri pamanījis, skali iēgau-das Džoņls, ar vienu roku galdā atspiezdamies, atstiepās taisns, ar otru rādīja taisni uz jaunpienākušo. , ,,Klu8āk, lops tāds, nebrēc!" rājās Klauksts.
„Ak, šī bohēmiešu brīvā valoda," svētlaimīgi nopūtās provinces re-- daktOTS.
„Pats esi lops, Bambalstruņķis tāds. Kāpēc tad klusāk?" tiepās
„Palicc mierā, Džon," teica Andrejs Dzilezers. ,.Kas tev daļas gar citu purniem?. Visi neVār nēsāt pa pasauli tādās ādeņu fasādes kā tu.
Is reiz pazinu vienu caurgali, kas dienā : nokamāja savas divpadsmit mārciņas desu, bet kā bija ar ādu pārvilkts kaula gabals, tā palika. Un tad atkal . . ,"
Bet Džonis neklausījās. „Ja viņš ir godā vīrs, tad lai tūlīt uz vietas pagādā man mārciņu īsta Ķīnas cinobra.' Ēu! Kungs!" viņš pēkšņi visā balsī ierēcās, „vai tu vari man pagādāt mārciņu īsta Ķīnas cinobra?" -^.
Oktavians Lauris paraudzījās uz Džoni, ka pa laikam mēdz raudzīties uz nekaitīgiem rāpuļiem, abām rokām satvēra ēdienu karti un, nepieklājīgajam bļaurim vairāk vērīr bas neveltīdams, nodziļinājās inte-;esaņtajā lektīŗā. ;
„Nu, ko es teicu? Viņš pat ci-nobru nevar pagādāt, bet izraisās par diezin kādu Dienvidamerikas macharadžu!" ; • /
Laimīgā kārtā galda biedri pašreiz gāza glāžu peciņas gaisā. Dzenim gribot negribot uz laiku l)ija jāapklust,
; „Droši vien tirgotājs. Un tirgotājus ar blakšu pulveri vajadzētu... Pēc likuma ar blakšu pulveri . . ." viņš tikai vēl nodūca, .
Uz skatuves vai, pareizāk:, restorāna parādījās jauna persona. — Ienāca Spalvas. jaunkundze. ■
Bet tā bija pavisam cita Spalvas, jaunkundze nekā tā, kurai Oktavians dienā bija ziedu dāvinājis. Šī
kājās un jaunā blūzītē, kas tīkami visiem izciļņiem apglauzdamās, ļāva jaust jaunavīgā auguma no-; slēpumus, r''
Privātdetektīvs Lauris, diskrēti mādams, aicināja jaunkundzi vietā, „Mātīte arī vēl nāk. Paskat, kas par maiksti!" teica Džonis, bet citi atkal dzēra, un viņš netika tālāk.
Jaunkundze, ar kunga palīdzību uz sēdekļa novietojusies, apjautājās, vai Laura kungs nav. viņu ilgi gaidījis. Ļauŗa kungs paskaidroja, ka esot šarmanti sastapt sievieti, kas līdz ar citām ēteriskām īpašībām izkopusi sevī arī prečīzitāti. Vispār dzīvē, diemžēl, gadoties .. . . Khem , ; . Kungs diskrēti: teikumu nenobeidza. Tad jaunkundze aizrādīja, ka Laura kungs atradis patiesi jauku galdiņu. Detektīvs uz to atbildēja mazliet paklanīdamies: un parādīdams visnogurušāko dzīves noliedzēja vīpsnu. Viņš vēlējās zināt, ko jaunkundzei labpatiktos iebaudīt. Jaunkundze pilnīgi palau-šoties uz kunga izvēli. Detektīvs atļāvās atzīties, ka kulinārijas labirintu ēnainās ejās' patiesi maz-
helabajām saknēm, kaut tā sniegtos rieiņ, tad. korteūti dzidrā ar mazu. Ūdz pazemes dieva valstībai Halki-, :(cik mazu, to viņš rādīja saknieb- didai . f. dams pirkstus) — tātaa ar mazu i No: jaunkundzes .detektīvs gribot angļu rūgtā piesitienu. . Tikai nē... palūgt tikai mazliet uzticības un Spalvas jaunkuiidzē pa šo laiku niecīgus norādījumus. Ar vārdu kautrīgi apskatīja sevi spogulī.      sakot, viņš grib.ētu iesaistīt -jaun-
Tālākās sarunās jaunkundze at-
kundzi mazā konfuzijā, ar ko viņa
ļāvās izmest, ka kungs laikam. dikti pakalpotu savam cienījamam daudz ceļojis. 'Lauris domāja: tāds ļšefam, jo taisni Nikaraguas konsuls ir mūsdienu nemierīgā.Vertēŗa liķ- tagad izredzēts par nākamo upuri, tenis. Un bez. tam . . .Viņš no- Par spīti pūderim sejā. varēja to-žēlodams gan atzina, ka Nikaraguā mēr manīt, ka jaunkundze maz-vēl neesot bijis.   - drusciņ nobāl,
■ .„Es tev saku: cilvēku vairums ir idioti. Un tirgotājus vajadzētu ar blakšu pulveri iznīcināt. Saproti — izdot tādu likumu, ka visiem tirgotājiem blakšu pulveri — cauri!" no: blakus galdiņa atskanēja Džona balss. ;
Viesmīlis atnesa Oktavinam pasūtītos uzkožamos.
„Ar' blakšu/pulveri," tiepās Džona balss, , . ■
Oktavians tēloja jaunkundzei Pa-
Oktavians Lauris tīši vai netīši to neievēroja, pacēla labi temperē-ta alus kausu, teica „Vivat!" ua tad, pāri galdam . pavisam tuvu jaunkundzei pieliecies, turpināja: „Pret jūsu šefu gatavo atentātu,"
Konsula sekretāre nobāla vēl vairāk. Varbūt jaunkundze pati jau maiiījusi kaut ko aizdomīgu? Lai jaunkundze pastāsta tieši par sīkumiem. Mazākais nieks kādreiz esat tik neizsakāmi svarīgs. Jaimkun-
rīzes nakstlokālus, Venēcijas Dodžu dze nemaz nevarot iedomāties, ko pils noslēpumus, Berlīnes apakš- piedzīvojušam Ttriminālistam daž-zemes dzelzceļu, kārt nozīmē vieiissmilšu^.g^
Kad; atnesa: cepeti; viņš negaidot ļtuksne^^^ drusciņ pazīstot.   Maz gan .ias lī- aizmetās .no   Varšavas . lepnākā ļ   Spalvas jaunkundze iedzēra mazu dzot. te. Rīgā,:; kas tik atpalikusi naktslokāla^ un redzami atguvās,
baudās.  Ja cilvēks kaut mazuliet lietas. Jaunkundze nedrīkstot viņu ļ Jā— taisni kopš šī rīta viņai bijusi
pārprast, viņš ievadam norādīja, ļ dīvaina sajūtami Tā,; itin kā ļcāds Bet viņani ar jaunkundzi .jārunā ļviņai sekotu. Jau no. paša;f.ŗīta-v^ konfidenciāli. Ar klusēša.nas zī- ņa to manījusi. ;Nē, tā neesot mal-mogu .uz lūpām, kā teicis Cēžars.
iepazinies ar olimpiskajiem sniegumiem pie Mampes Berlīnē, Trim huzāriem Vīnē., Ņujorkas Hōrna ūn standarta automātos, Londonas Ri-
čā un Ķōpenļliāgenas Vīveksā, tad Varbūt viņš skai-šot starptautiskās reizēm kļūstot patiesi skumji. , Ne- ļ diplomātijas visslepenāko aizkulišu maz jau nerunājot par jnazajieni: manipulācijas. .■
Parīzes lokāliņiem, kur katrs pavārs ir sava amata Botičelli, Mikels de Aiidžeiō un īiinšteins. Rīgas ēdnī(fas, pat vislabākās, esot tik mizerablaš, ka atgādinot krusta karu laikus, kad Maķedonijas Aleksandram tuksnesī, bijis jāiztiek ar tīru ūdeni.  ' /
Paiv spīti šiem mizerablajiem apstākļiem Oktavians tomēr cēla roku un aicināja' pie - galdiņa viesmīļi. Viņš sarunājās ar to ilgi un īpaši klusinātā balsī,, Vispirms
Jaunkundzē, protams, nedrīkstot arī sabīties,. viņš .pasteidza!?; piebilst. Gadījums.gan esot gauži nopietns, bet no šī brīža viņš —-Oktavians Lauris.un visa detektīvu organizācija,' kas bāzējas. aiz viņa, organizācija,ār starptautisku sakaru tīklu,: šī organizācija, kuru pārstāvot viņš, ar visām savām no-;(ļaļām,ar.,visām saram ambicijām, ar vārdu sakot, privātdetektīvs Oktavians Lauris, šo lietu nokārtošot, likvidēšot, savilkšot diegus, iznīci-
d.īšanās.   Mazs, ļoti. aizdomīgs vīrietis visur tai sekojis.-. Sekretāre, it kā vēl tagad baidīdamās, ka kāds tai seko, paraudzījās atpakaļ; pār plecu un ... .
Sārtums strauji notecēja gar kaklu un. pleciem- dziļi blūzītes izgriezumā. Deguns un piere noklājās bālganiem plankumiem.
Tepat viņš atkal sēžot. Mazais vīriņš pie trešā galda no kakta. Tas pats, kas jau kopš rīta ;tai sekojis.
Oktavians Lauris vēroja norādīto galdiņu. .   .. •
Džonis.  „Nevaru ciest, ka tns so- te bija vietām sasprogāta,,vietām atnest alu—lūdzams, gan labi tēm-!nāšot visu tumšo bandu ar ^isām
pleciem uztupināta. Uz galda viņa priekšā bija zeltera pudele, glāzef piezīmju grāmatiņa un pildām-spalva.
„Hm! Vai jūs, jaunkundz, esat pārliecināta, ka tas tas pats tips?"
. Viņa neuzdrošinājās otrreiz pagriezties. Bet arī ar pirmo skatu bija pilnīgi pieticis, iai pazītu vajātāju. Tas ,Mjffl tas pats vīrietis, ka§ sekojis viņai no:rīta už konsulātu, pusdienas laikā uz ēdienu veikalu, pēcpusdienā pie friziera.
Varbūt šis ir tas pats ļaundaris, par kuru detektīvs pirmīt ruiiājis, varbūt briesmas nedraud vis konsulam, bet gan tā sekretārei?
„Jā," teica Lauris, bet sarauktās uzacis un dziļdomīgais skats liecināja, ka viņa gars pašreiz nodarbināts ar daudz svarīgākiem jautājumiem, un viņš jaunkundzes gļēvulīgās gaudas ir lāga nedzird.:
, MJūs, jaunkundz, nezināt^ kas šis tips par putnu?"
„Nē/' atčukstēja Laimdota Spalva, un detektīvs turpināja raukt uzacis.. ■
,.Man tomēr gribas gāzt viņam pa .pieri,. Man tā liekas, ka šļakstēs.
Saderēsim, ka šļakstēs?" atskanēja "Džona balss no blakus galda.
„Paliec- mierā, Džoni, paliec mie-r rā!" atšalca vairālcas citas. „Bet kad es jums saku .. Detektīvs šīs balsis, liekas, nedzirdēja; Viņš pašreiŗ izšķīrās tiešam ..uzbrukumam, spēji piecēlās, gāja taisni uz galdiņu kaktā.
Spalvas jaunkundze sēdēja, nedrīkstēja pakustēties un juta, ka viņai svīst plaukstas..
„Atvainojiet; mans kungs, vai drīkstu lūgt jūs;uz speciālu vārdu," pie galdiņa piebrāzies, iesāka Lauris.        ■       • ■
. ^.Atvainojiet," mudīgi kājās pie-ŗausies, atņēma mazais. Viņš stingri uzsvēra vārda pēdējo balsieni! un, tikko to izteicis, aizšāva roku
Tur sēdēja neliela auguma kļingsj mutei priekšā; un nedzirdami no-ar ļieluy itin kā no cita aiztapinātu ikrekšķinājās.
galvu, kas pašreiz mierīgi, drusku „Paklau, resnais uzpūteni," kāds kokaini grozījās, kā uz tapas starp'no muguras puses spēcīgi iezvēla
Oktavianam pa plecu. „Vai tu vari pagādāt man trīs • kilo ķīniešu cinobra?" Lauris pasitās apkārt. „Atvainojiet, džentlmen, cik man zināms, tad . . %"
,,Nav ko atvainoties, galerta pūs-li, es tikai prasu, vai vari man pagādāt trīs kilo ķīniešu cinobra?"
«Paliec mierā! Paliec mierā" divi citi vilka uzmācīgo Džoni aiz piedurknēm atpakaļ. „Nu gorilla norāvies no ķēdes,"
pie galdiņa atskanēja Andreja Dziļ-ezer?. balss. „Es vienmēr teicu: Džonis reizēm sasniedz ķēdes gorillas stadiju."
„Džonis negaidīti veikli izmaucās -no • piedurknēm laukā, atsjtādams nevajadzīgo apģērba gabalu saviem kavētājiem. Krekla aproces tīk-smīgi atrotīdams, .viņš mīksti slijā tuvāk Laurim •
Privātdetektīvs mēģināja' iznīcināt prefeiriieku ar §katu.
j Restorānu pāršalca priecīga dvesma,   Garlaikotās- sejas atplauka, attālākos kaktos izstaipījās kakli, v Viesmīļi norūpējušies steidzās uz vidu. .„Tas  ir gleznotājs Džonis .
Luksts," paskaidroja kāds lietpratējs.  ■        , "
Un drīz pēc tam: „Ja gāzīs — slapjš vien pajuks,"
."Džonis, Oktaviana- sašutušajiem skatieniem atbildēdams,, uzlūkoja viņu mīlīgi dzirkstošām acīm
un atņirdza zobus priecīgā smaidā, '
„Purns gan tev riebīgs," viņš izjusti teica,     • • -
Oktavians Lauris, soli pa solītim atkāpdamies, ar muguras lejas daļu atdūrās pret galdiņu.
..Atvainojiet, kungi. Esiet tik laipni kungi!" starp viņiem iespraucās pārvaldnieks. Draugi,, svārkus pametuši, sakampa Džoni tieši aiz rokām. Brīdi stīvējās, tomēr saturēja. ..Huligāns," nošņācās Lauris un īdzīgi uzgrieza muguru.
(Turpinājums sekos)
i