1955. gw 2. jūlijā pīkst. 8.00 vakarā
TORONTO
tSCS 15. kongresa rīcības komiteja
skolas 5. go SKOLAS ABSOLVENTI AR
CBC ĒTERA VILNU
Katru piektdienas vakajn no plfest. 9.30 Udz 10.00 Toronto CBC raidītajā samtaina šonāraiMilss^p^ tam pazīstama tema — stšgu tivBJHOlo, īsa kadence un kora dziedāta ^>*aze vēstī raidījuma 8oi:gs of My People sākšanos, kurā reizēm atskan arī latviešu mū-zika un dziesma» Šos raidījuiiiļvs vada diriģents un vijolnieks Iraņs Romanoffs un Amerikas kontinentā plali pazīstamiais ^eelm
l'lr:€U.TAUTĪBirPAKSTAVir^^^l sekmes. Vēl pirms konservā-
DZIED TISĀŖfALODĀS^^^^^^^^^^^I beigšanas Prāgas operā Ru-
■ bešs sācis dziedāt atbildīgās basa
Apciemojot abus māksliniekus p^^^..^ dziedātāju vairākos mēģinājumos un raiaiju- p^-g- ^^^^^ g^^- ^.^^^ ^.^
Karogu saņem nākošā mācības ^ada vecākās klases audzēkņi: ņo kr.: Edīte'Markēvica, Māris Ešmits, Daina Mērca. Karogu nodod skolu beigušies ļo labās Māra Dzcne, Varis.Grīslis, Ilga Pētersone
, - Jo-Kreiļa nzņ«
Ilonas Vildes klavieru sl
1. r. no kr. absolventi: Ū. Āboliņš,]). Ķārkliņ;^ D. TJvīlna, I. Vītola IPctersone, M. Dxene, R. Zariņa. 2. r. no kr, skolotāji; A. ļlertmanis, M. Miezīte, V. Slavieša, māA. Briedis, Balina, A. Sveii" ņe,M. Matīsa (skolas pārzine) ,J. Mcžaks, māc. A. čops, E. Bērziņa, I. Ķēniņa, L. Tasariņa. 8. r. no kr. absolvenb: E. Pelš«, M. Slaucītājs, 1. Brence, skolotājas: A» Kārkliņa, 0. Upenieka, A. Martin-sone, I. Vitāla, R. Skuja, absolventes jM. čulīte, B. Raīkovska, 31. Zvirgzdiņa,, B. Salna. 4. r. no kn • -absolventi?. J. Bubrovskis,' A, Simonovskis, E. Soste^ V. GrīsliSj M.•Reinbergs, E. Petmanis, J.• Ļīcls,.
G. Vestfāls, j;§i!ļMnoYskis un V. Damanis, J. Kreija uzņ.
Pagājušā svētdienā Toronto lat- kas straclājušas šai skolā, visus pie-
la jaunie pianisti, kas audzēkņu vakarā uzrādīja Labas sekmes. 1. r.. no kr.: fiuiia Geliņa, Leslie Wbite. 2. r.: Diane VViii-cliester, Iŗēne Skrejāiie, stud. vai. Ilona Vllde, Inese Pole, Mary Shannou. 3. r.: Vija Dōmbrovska, Valdis Galiņš, JuditSi Clifffordj Benita Si«eva un Jānis Stārķis. ;
.\.FotoV.(arāvītl§-
viešu sestdienas skolai ibija liela diena.— skolas, saime ne tikai.atzīmēja savus 5. gad.a svētkus, bet izsniedza, skolās beigšanas liecības 24 sestās klases absolventiem. Svinīgi greznotajā sv. Andreja baznīcas zālē pūlcē:ļās audzinātāji,, ve-cl-ki, skolēni ūn organizāciju pārstāvji, lai būtu. kopā ar skolas saimi tās gaišajā svētku dienā.
Aktu ievadīja L. Vasariņas izjusti noskandētais Plūdoņa Atraitnes dēls, pēc kam svētrunu zem Latvijas karoga teica māc. A. čops, tai sekoja Anglijas un Latvijas liiņi-nas, apsveikumi, uzrunās un apliecību un apbalvojumu pasniegšana absolventiem. ,
Ar vislabākām ,sekmēm skolu,šai pavasarī beigusi Biruta R.aikovskii^ bet no zēniem —. Viktors Damanis, kuriem skolas pa.donie piešķīruši kā apbalvojumu' vienu nedēļu Ijrīvu nometni. Raiņa Pūt, vējiņi, kā balvu saņēma 4 audzēkņi, kas šai skolā mācījušies visus piecus gadus,: Varis Orīslls, Jānis Dubrovskis, Cru-nārs Vesifāls, Marjs Slaucītājs, bet par cītīgu skolas apmeklēšanu, nenokavējot ne reizi mācības, košas , latviskas, prievītes saņēma Varis ' ūrhlh un. Jānis ■ Simanovskis. : • Tāpat ar pateicību un aplausiem
cus gadus. — %, Matīsa, un .1.. Sku-;
. Apsveikumus skolai nesa J. Me-žaks, no LNAK Izglītības nozares, A. Priedītis no Tautas augstskolas,
A. Eglītis absolventu vecāku vārdā,
B. .Šenkēviča L, Sepes koncerta tīkotāju vārdā, pasniedzot skolai koncerta atlikumu, A. Atteka no sv; Jāņa draudzes, A.Rubulis no TLB, bet iepriekšējo ■ gadu absolventu vārdā — I. Grava, i':, -inšmits uņ Kalniņš.. Par skolas piecu gadu darbu īsu pārskati! sniedza skolas vadītāja M.MaHsa, sirsnīgā runā no saviem, audzēkņiem atvadījās 7. ■ kl.
audzinātajā (t! Balina, bet absolventu, vīli.vļā braši pateicās E. Soste'.;
oronto Nacionālās izstādes laukumā
■šī gada rūpniecības izstādē Toronto, kas sai^s 30 maija, Rietum-, Vācija ar Isr'^^sponātiem ir visplašāk reprezente\.ā ārvalsts. Vācijas saimniecības ministrs prof. Ludvigs Erliards mēģina ar Kanādu vienoties par izdevīgu preču apmaiņu. Vācija vēlas papīru laikrakstiem un vieglos metallus. Vācu. firmas, izstādījušas mašīnas^ darba rīkus; transporta līdzekļus, lauksaimniecības mašīnas, optiskos instru-inentus, mājsaimniecības piederu-
tika pieminētas divas skolotājas, mus, rotaļlietas, porcelānu u. t. t.
mos, iiitēresanti visā pilnībā iepazīties ai" "SonģsōfMyPebple'' programmas tapšanu un iekjaušanu lai ka rāmjos; Abi mākslinieki: gan ii^ ļoti aizņemti, un tā mūsu: sarunas -norit mēģinājumu starpbrīžos. Bez programmas izpildītājiem — māk-sliniekiem raidījuniā ļoti svarīga persona ir operators — ''prodjū-sers", ■ kas mūsii . raidījumam ir Džons Rīvs. Mēģinājuma laikā tas kā kapteinis 'iid komandtilta, no ^ kontrolteipās ar chronometru seko. programmai, iekļaujot tp dotā laika robežās. Starpbrīdī attiecīgos, tekstus saīsina vai. pagarina, saskaņojot ar visu programmu. Sekojošā mēģinājumā J. Rīys īsi pirms kaira
ta uz Šveices starptautisko : festivālu, kur tanī pašā laikā labus pa-^ nākumus guva arī" Ksenija Bi-arite.
Jauki izskanēja arī skolnieku ko- pnekšiiesuma beigām ar riņķveidi-ra nodziedātā j/NorviJā skolu him-V^^ ^^^^s kustil)u rāda caur kon-na, H. Gertnera vadībā, tāpat runas troltelpas logu "pareizo laiku",, lie-kora^ izpildījumā L Vīksnas Jaunās ^«t korim vai: solistam pagausināt audzes solījums, kas dāvināts' šīs paātrināt tempu, vai arī "pakavēties" ilgāk uz fermāteb; lai mū-
slcolcis '5 §£t(l 11 svētkos
Pēl; svinīgā akta abkventi un^^^^^^ varētu pēkšņi pārtrūkt un sāk-visa skolas saime stiprinājās pie ties nākošais programmas numurs.: glīti klātajiein tējas galdiem, pēc ^'^^ an savā izskatā atgā-
tam-pavadōt vēl jauku pēcpusdienu ^^^^ ^^^^^ ^"^^ kapteini, ko se^ rotaļās un-dejās. ^'^^^^ iezUnē kuplā, melnā pilnbār-
' ' ■' • ■ ■•' • ■■ ■ ■ • ^da..Pie raidījuma pastāvīgā perso-
(23. turpinājums)
. Platmale, dzeltens cūkādas portfelis un elegants angļu lietussargs stalti izlīgoja pa durvīm. Gariem soliem Qktavians Lauris devas lejā pa kāpnēm, projām pa Raiņa bulvāri, iegriezās Marijas iela, soļoja pāri Elizabetes ielai, pāri Dzirnavu ielai; arvien garākiem, platākiem soļiem.
Lāčplēša ielas stūrī viņš, domās nogrimis, uzbrāzās virsū pavecam kungam, isas,.ietves malā nostājies, kaut kp pierakstīja kabats grāmatiņā.;[
"Pardon!" nc-muŗdēja Oktavians un tikko m.anāmi pacēla platmali.
."Nekas, nekās," atteica vecais un, uzmanīgi pa. ielas vidu aizgrabo-šiem piena, ratiem pakal noskatī-daihies, ierakstīja kaut ko piezīmju grāma,tiņā.«.^
Lauris soļoja tālāk, cēli un nosvērti. Tikai vienreiz viņš piepeši, kā kp atcerēdamies, tvēra ar rpku pie kabatas. Tad vi^š iegriez.ās sānu ielā un^ gāja, kamēr uzgāja tvertni tumšas velves pavēnī. .
Ātri Laura rPka pasniedzās kal)a-tā, ātri pacēlās'tvertnes vāks, ātri mazs, uz pusēm pārplēsts žūksnītis iekrita mēslos.
Tad Oktavians. soļoja tālāk.
Šķērsielas -mēslu kastē gulēja deviņdesmit septiņas vidū pārplēstas vizītkartes, kas bija piederējušas detektīvam' Oktaviananj. Laurim.
Pa . ielu ļizsoloja džeutlmens Oktavians Lauris.
■..... drāzdamies reibīg^s lokos uz riņl:i, uz riņķi... Edgars Alans Po ^Nolaišanās Malstfeiiiā,'^
CETURTDIENAS VAKARS DETEKTĪVS LĪDZ GALAM — UN
Aristofans: raudzījās spogulī, no kura pretim vērās zaļgani bāla seja aiznlilzušām, zili gredzenotām acīm un sasprē-gājušām, bālāni lū-pani'.; / ■ ■
Vēl daudz nejaukāka izskatījās galva — apaļš pauris, it kā mēness bumbā, kaš universuma .klimata mainas dēl sākusi atdzīvoties no kailā stinguma un pārklāties ar drūmu skuju mežiņu..
Aristofana; draugi, kas jau. bijuši karadienestā, bija stāstījuši, ka tādi līdz ādai noskūti mati ae pagalam negribot ataugt. Vēl pēc pusgada esot tikai mērena zobu sukas tiesa. ' .
Jaunais Krurnholds saviebās vēl vairāk^ nopūtās, atģeņģerēja atpakaļ gultā un no jauna uzlika ledus ptisli uz pieres.
. Blakus, lielajā istabā, uz grīdas pie taclita;s bija: noslīdējis atšķirts laikraksts. Lielās ' medību gleznas sunSj ķepu pacēlis, likās vel vairāk nekā parasti no Ipgāta izlieciisvun kāri lasīja ziņojumu, kura melnais virsraksts brēktin brēca pa visu telpu:
. "VILTUS DETEKTĪVir .BIROJA DIBINĀTĀJS AIZLAIDIES UZ ĀRZEMĒM AR RĪDZINIEKIEM •: ^ IZKRĀPTU NAubur-
'. ziņojums vēstīja par pazīstamu starptautisku blēdi, kas, dēvēda-
jidājaii agrāk ne vienu vien. un nokrekšķinājās. "Tā ir: vaiļ.du un tum^^^ ,
viltus detektīvu biroji dibināti drīkstu-brītiņu traucēt?" sījās aiziet, tad atgriezās un sacīja: ķopā,rpeč pusstundas ālo raidījumu saturu. CBC direkcija
mies par Aleksandru Ceļteku, veikli izkrāpis "drošības naudas" dēku kāriem vieutiešiem.; Itin kā mierinājumam bija piebilsts, ka tādā paša veidā reizi
Anglijā un Vācijā. Pat vēl vairāk io viltus biroju dibinātāji devuši upuriem gluži; tādus pašus uzdevumus — piemēram piena' ratus.
Bet ne Nikolajs Krumholds, ne Ilze to nelasīja. Krumholda kundze
renā alus kausa, viņa priekšā stā- riem vēja Tepbalds Bieziilis.
"Atvainojiet, lūdzu," sacīja 'Teo-balds, aizšāva roku mutei priekšā
Jaiis Rubešs /■
Ženēvā jans Ŗubešs ieguva augstāko godalgu, bet politisko :apstaigu; dēļ -iiz Cecīliju neatgriezās. Tā kā viņa repertuārā ir jau 40 operu-partijas, tīļrklāt piecā;§; valodāSj viņu aicināja Niŗnbergāš un: Milānas Ska 1as op^ra*r Tomēr Rubešs izšķi-rps. doties- liz Kanādu, kur ieradās.\ 1948: gadā. Jaunais,: tikko 3.4 gadus vecais bass: gūst šai kontinentā lielu ievērību, un. pēc lieliski nodziedātas Leporello partijas kopā ar Metropolitēna operas zvaigznēm Jaunorleānā, tiek: aicināts uz 'Ņujorkas pilsētas operu, kur dzied": Fāuštā, Bohēmā, atestējot sevī arī' kā izcilu aktieri; Pagājušā koncertsezona bez raidījumiem CBG,^ Rubešs ■ dziedājis vairāk kā 40 kon-' certos. Bez tam viņš ir ārī filmās "Pomddeu Journey" zvaigzne. :: Kopā ar savu sievu, Holivudas filmu un televīzijas zvaigzni Suzannu Duglasu un pusotra gadu ve-';C0 dēlu Kristoferu^ Rubešs :dz;vo Ņujorkā, bet uz meģinājumīēin un raidījumiem Toronto ierodas:^ mašīnā. ■ .■ ~'
Raidījuma "Soņgs of My People" nāla pieder arī lielisks 9 vīru koris, ideja abiem māksliniekiem radu-trīs latus "Vairāk nevaru {,,^^ŗ "^^^^^^^^^ satiekoties Toronto operu fes-
viņš atvainojās; lietuviešus, .angļus, bulgā^^^ laikā — Konsula mēģināju-
'TaIdies;''Teobalds saņēma nau^ "^''^^-^^ starpbrīžos, kur abi ari galve-
r viem'mēģinājumiem, kuros dzied no nos vilcienos apsprieduši eventu-
Ivana Romanoffa (vidū ar vijoli) vadītais vīni kora ansamblis
•:. J, Kreiļa uzņ*'
Andrejs pasniedza Biezulim
pā dēļ uņ bez tam viņam neesot arī laika. Viņš tikai gribējis palūgt, vai Dziļezera kungs nevarētu aizdot viņam naudu. . „Es zinu," Biezūlis steidzīgi atvairīdams .pacēla roku, „ka jums, bez šaubām, pašlaik ir zināmas grūtī-
domāju, ka vispārības interesēs uņ jūsu paša arī;,." Viņš steidzīgi nokrekšķinājās, pārlika loti sabur-
zītu grāmatu noplēstiem vākiem no pastūmis.
"Ej!; Vecais detektīvi" Andrejs izplēta, rokas, kā teobaldu apkaint gribēdams. "Sēdi un paslīclnāsim reģistrēt bēdas." ^
Teobālds,, pieklājīgi paklanīda^ mies, pateicās, bet, tāpat kājās stāvēdams, paskaidroja, ka alkobolis-sēdēja tachtaš galvgalī un' klēpī: dzērienus nelietojot princi-auklēja vīra galvu; Nikolajs, uz muguras atstiepies, bija pievēris acis. Viņa roka, pār guļas vietas malu pārķafīnāta, it kā vēl pēc laikraksta sniegdamās, trīcēja. Drebēja arī dziļā rieva viņā sejā. starp mutēs kaktiņu tin zodu.
Ilze klusēdama skatījās uz logā pusi; ■ kur vēl trizuloja pēdējā vakara blāzma. Viņas rokas izklaidīgiem, maigiem . pirkstiem glāstīja, vīra deniņus.
Ilgi abi klusēja, bet, kad blāzma bija aizblindusi, Nikolajs pavēra acis un teica: "Ko nu, Uz? Ko nu?"
Krumholda kundze neatbildēja. Vi^a tikai klusi noliecās un uzspieda lūpas Nikolaja ipierei. , •
Krēsla, no kaktiem rāpdamās, aizslēpa laikraksta lapu un virsrakstu. V
V ::^i..v :■-/■■
Andrejs Dziļezera nobraucīja alUs putas ņo lūpām un teica; "Līdz šim vēl dzīve bija tīrais nieks. levaja-dzējās jaunu kakla saiti—- uzrakstīju pantiņu, kaut ko patriotisku vai tā — ziniet — ko vienmēr iespiež. Vajadzēja apakšbikses — jā;-cērt augšā balāde. Ja nu ko lielāku vajadzēja, tad — saprotams — bez dzejoļu krājuma vai krietnas noveles nekust. Bet ko nu? Krusttēvs laidīs to vekseli protestā. Spīts pēc vien laidīs, :un... Paga' — kā būtu ar veselu romānu par viltus detektīviem? Ko? Nudien! Uz to var pat iedzert. Priekā!"
, Kad Andrejs atkal iznira no va-
"Un Spalvas jaunkundzi es šo- ^^^^^^^^^ Jā-
dien pēcpusdienā beidzot tomēr at-
niazākai diriģenta prasībai. SveŠTO^^
lodu testu izrunai I. Romanoffs ar panākumiem izmantp somu alfabēti fonētisko bazi/
: Vēl pie pastāvīgā dzelzs inventāra pieder 12 mūziķi, kuru sastāvā i« ':jār Viņa tiešām bija ņo manis čechi ūn
nobijusies un paslēpuši^ pie krust- PoJī. bet pie klavierēm ir I, Roma-mātes. Viņa nebijā sapratusi, ka es- ^^ffa māsa — Eleņa • Pezhvkova, mu detektīvs un! solījusi zēniem di- ir ;beigusi Toronto konservatoriju ķāpianište: un dziedātājā.
"Spalvut Kas tā par -Spalvu?"
"Tā jaunkundze, kuru liian vajadzēja izsekot, bet kas pazuda."
Velna milti!" brīnījās, Andrejs. "To arī!"
vus latus, lai tie par vienii latu stāstītu man, ka jaunkundze nav mājās. Bet šodien es uzzināju pa-
bās ar naudu tāpat kā man, bet es tiesību,": lepni noteica TeobaldS
Pats .Romanoffs ar mūziku sācis, nodarboties loti agri un 6 gadu, vecumā spēlējis kādā;*.JCana-
Biezulis, un tad piepeši tomēr at-|dasūzraiņu mandolīnu orķestrī, bet sēdās uz krēsla, ko Andrejs,- pir- ar 14 gadiem sācis komponēt un mīt viĢu pie galda aicinādams, bija aranžēt mūziku orķestriem. Pŗofe-
"Dziļezera kungs," viņš dzejniekam pie pašas auss pieliecies .^^ūk-
sipnālo izglītību viņš guvis Toronto
konservatorijā, bet vēlāk papildi^ nājies Prāgā, kur: galveno vērību
stēja, "jūs taV nedomājat tāpat kā piešķīris diri|ēšanai uii : vijolei.
vienas rokas otrā, un tad turpināja: "Tā ir ;_: ka es gribu braukt uz Vāciju un vispār dzīt pēdas Celte-
kas kungam, tas iŗ, tam direktoram, resnais, tas, kas bija tur birojā,ļ Vēlāk viĢš ķppā ar pianistu: Franku kas mūs visus piekrāpis. Tas būtu ļ — es domāju .— jūs. taču nedomā- Turneru apceļojis Eiropu: koncerļt-^Sts. detektīva uzdevums. Un šeit jat, ka es esmu. idiots?" . ' turnejā,^ kā vijolnieks spēlējot Pa-v viņš pakustināja grāmatu, bet "Ne!" Andrejs . sauca ār dziļu^rīzē, Kopenhāgenā, Štutgartē, Vīnē, tālāk netika. pārliecību. "Traks vai? Kur nu idi- Stokholmā^ u. c. . i;
"To eš -saprotu!" ierēcās Andrejs. pts! Otra tik izdarīga detektīva:vis- ļ Kāra: laikā Romanoffs aicināts Dziļezers. "Tu -esi detektīvs ne' ti--pār nevaru iedomāties,!':?; v ■ .sastādīt īpašu ansambli, kas iepakaļ līdz galam, bet, tā teikt, vēl Tepbalds Biezulis atkal pietvīka; z^stinātu klausītājus ar krievu mū-
par sāda veida programmu ieinteresējusies un uzdevusi i. Romanof-fani noorganizēt .pirmo raidījumu, kas noticis 1%3. gada 8. maijā. CBC vadība bijusi ļoti apmierinātai vēl jo vairāk ■tāpēc, ka abi mākslinieki gādājuši .arī par orķestrāciju, tekstu un solistiem, atņemot CBC rūpes par/šo pusstundu. Līdz šim šais raidījumos reprezentētas pavisam 34 tautības, un bez paša Ru-beša,dziedājumiem raidījumos dzir-dēti arī daudzi citi solisti, Raidījumi latviešiem notikuši pavisam 3: reizes, 1953. gada 7. augustā, 1954. gada 22. janvārī un 1954. gada 26. • novemdrī.
Raidījums kļuvis loti populārs, un parasti tos bombardē ar vēstulēm, kaut zināms izņēmums esot latvieši, jo-pēc latviešu raidījumiem neesot iesūtīta .pat neviena vēstule, un vadībai radies iespaids, ka latviešus šis raidījumi maz" intere-sējot. :
Ž.Z.
aiz gala!" Tad . dzejnieks sašļuka,
ķā sarkanas krāsas pods, vairāk-ļ «iku. Kādā kpncertā Londonā, pēc kārtīgi nokrekšķinājās, tad! pacēla nodziedātām ■ krievu , dziesmā,m,
"Bet naudas? gan man nav ne saburzītu grāmatu līdz galdā virsai, ^^^^^^ sūtnis sācis:ārkor
sķripatas. Šovakar maksā draugi. Cik tad tev vajadzētu?" \
"Es: nezinu,"; atteica Teobalds. "Laikam diezgan daudz, Bet es gribu apstaigāt citus arī. Bērziņa'^^jj^^^ vaiTNacionālā kungs nekā nevarēja. Viņam pašam j ^ajam?" jautāja Dzil^žers. vairāk, nav. Bet .citi, varbūt pa vi-' sīem...".;
"Pagaidi, cilvēk! Man nav ne,sarkana vērdiņa — nudien nav. Bet tu man patīc, velna milti! Kas/ir drau-
un sacīja: "Man izdevās noskaidrot '^^^^^s,bet bijis bezgala pār-arī vēl-vienu lietu. Es palīdzēju' steigts, ka tie nav. sapratuši ne^ie-Bēržiņa kungam."' ■ :/ ļņa- vārda.: Šinī: koncertturnejā :I.
"Bērziņarii r— vai "klibajam ģlez-J
___■ _ 1 ičrllTn C3 l>-r* <hA
teātra mīlē- ģli3ās: karalis.
Janu Rubešu amerikāņi pamatoti
„-,_ . -. ^ , /dēvē par labāko Kanādas ba^^
"Ne, sacīja Teobalds; ,"-Ta bija: - , ... _ _ - ^ . .\ .
va laika J. Rubess interesējies par
kad jūs āri aizgājāt, es vēl paliku birojā,' lai: visu labi pārdomātu un
sakārtotu plānu, ka dzīt pēdas Ceļ-. . . . , , • , r. ^ - „- ierindojoties jauno
tekas kungam. Un tad atnāca Ber- ->
medicīnu un. sportu ■ izcīnot meistarā ģoclu: dažās šlēpēšanas distancēs
tenisā.
gi-w^ nevarat zieaot cēlam SI^^S^^Bleua SŪSnte ^gļfTidū, bet karā izjaucis;
ķim?
Pēc ļlgas tielēšanās ar galda bied-
(Nbbeigums sekos),
\:' ^ saktās studijas, un viņš pievērsies. :' dsiedāšaaaL arī tur drīz gūstot iz^ļ
Paula Strazdiņa FRIZĒTAVA
1320 BLOOR ST., W. pie Lansdow]nie, Toronto
4 EIROPAS LABĀKIE FRIZIERI JuSU
RĪCĪBĀ MĒRENAS.CENAS ' Atvērta nb pīkst. 9 līdz plksto 19. Trešdienās
slēgta. Laipni lūdz apmeklēt PAULS STRAZDIŅŠ
Anglijas aiesen apb ar sa>Ti Dziļleju, A valdu Mur.
— "Lielo "Smilšu to! iestudēļttiu Stokliolmā arī Vācijā pretim pi vērta īuga atstiija pa
Tas ir d un tO: paš vēcības no jās galīgo ]ā mēs r ciju pirmsi atzīšanos Lainas. D šu tornī; -:300 gadus nijā — s kvizīcijas
Abos ga personas
- Pirms trī nais mēri bolševism ko Rīgas kvizītors pats), izs nīgā u,pu pārvēršas jies mēris bende ne (Autors ka ne vi bet arī luterāņier bēdams b
:.pret abie smilšu to kās neja inkvizītor nām licis
. šiem bēg Pirms izi vajātie st Jiītāsjom
uzturētāja pirms 30 meitenes ..Bija (ben lists Artu kabatā ga "kanii Bet kā gaidīts tors — la .pats bēdz ka Viņš valsts va viņu. niek bojā arī kvizītorā ticis, lūzu
MARGAK
X.-
Paradi
atveļ-aizkai lo Rī{ nes -Ā(l vieii •ta sei
P
pāfv(