iL f f 1 ^
Sestdien, .1955. gada 9. jūlijā
Sestdien.
ļļļļ^ ļMiirnirt■ ļ'g^ 4w*»W!Tr;inj
BĒRNU SVĒTKI VINiPEGĀ
UTVIEŠU STUDENTI TORONTO SPRIEŽ, LEMJ IN PRIECĀJAS
Yisča]diikā «■le/ri<>tājai bija 5 g. v„ Lolita Ausklāvlņa,
. . ■ Foto T„.8niķeris
VinipG ir larvlf-hi di.JJ'izes s*-^ēt- Meklēti Ialir:lv,uekā paredzēja u dienas ^koi. darba posmu noslē- kotāii. JauMtne pisdalijā dzot, salūkoja bērnu svēfckUs- tuvējā- nodarbēs, ko vadīja '. skol. T Sni-Setkirkas pilsētiņā, skaistā, parkā, ķēris. Bērnu vecāki uh citi viesi Red river upes Ikrastā; Bērnu svēt-. sacentās sporta spēlēs. Visiem.bija
Pjr kreisi jI^ōc karstāiii debatēm kongresa zālč deiegātu saime mielojās j>ie garšīgo pušdienn^lda,, lal stiprināto's tālākajam darbam. Tid":: kyi!{»re-^a ^i{l:"kicm!e<i ~ Edmontonas delegāt© Rota Dāldere kongresa baWē griežas dejā ar senu paziņu no Hanavas, Filadelfijas delegātu Arvīdu Lielkāju. Pa labi redzamas čaklās uinjasniā. tes, Toronto studentu kopas locekles, kas Kalna kundzes vadībā divt dienas nenog^^ gādāja par delegātu laicīgo labklājību. .
CbLeJU
•Kanādas ļiniversitāšti, zinātnieki, 'pie šīm universitātēm: nesan gocli-' kas. ieceļojuši .no; Austrumeiropas^n^^^^^^^ ^ki izdevās ļoti labi, un tie bija āp- prieks par jauki-izdevušoš^ ^^^^^ zemēm, un slavu valodas.speciālisti, ar ievērības cienīgiem sniegumiem,
ir savu izraudzīto' zemi darījis ba-
ČIKĀGAS LATVIEŠI LĪGO VARARĀ ŠILLERA
No kr.: Jāņu tēvs M. Ozers (labo pusē) un puiši pie alus mucas sagsilda līgotājus, iIFamra niāt» A, Aru-
^ma,; Ciānas.;draudzes korlSo''
sāe karot tikai pēc. labām;pusdienām .
iedzīvotāju
.Kad Savienotās .Valstis pieteica bomlbardeja Džordža fortu, ko bija 1812. gadā kāju I^nadai, kāda gru-' uzcēlig Augākanadas. vicegubernā-pa ASV virsniekai no Niagaras fōr- toŗs Džons Simkd 1796. gadā, un . ta: pusdienoja ar britu virsniekiem tartā nocietinājumus ASV artilērija Džordža fortā (abi fbrti atrodas sagrāva; gabalos, 1$13. i gadā ASV vian's otram pretim pāri Niagaras karaspēks gan ieņēma pžordža for-
tu,; bet to atdzina atpakaļ, britai
ujpei).
Britu virsnieki pastāvēja uz. to, pratti'ieeiens. lai viņu . viesi pabeigtu savas pus- Kad noslēdza mieru, Džordžafor-dieinas. Tad -viņi 'pavadīja ASV ka-.tu pameta novārtā Ūdz 1937, ģa-reivjus .lid2 viņu Laivām, sīrsnīgiļdain, kad Niagaras parku komisiijā atsveicinājās un attiiirējās nb amerikāņu forta apšaudīšanas, kamēr
Vašingtonā. — ASV iedizīvo-tāju skaits gada laikā pieaudzis piar 2.823.000i sa;&ni.edzot kopskaitu 165.200.000. Šis skaitlis ir 55 reizes lieluks par to iedzīvotāju skai-tn, kāds ]>ija. 1776. g, ^ jūlijā^: kad pasludināja Neatkarībās deklarāci-
virsnieku grupa >nebija drošībā šķērsojusi uipi. ' Pēc tam. ASV. karaspēks .sekmīgi
•■ Četri
Ohio valstī 4. jūlijā zibens iēspē-
jo -^f^,}^^ risi kokā, 2em kura negaisa l^kā
Hdzigs fortam, kad'S tas bi]a 1896. . _ . V _
gadā, niTto. bieži izmanto, M skol- Patvērusies kāda ; jauna mate ar 3 nieSkiem notikuma vietā māpītu'maziem bērniem. Māte; un bērni vēsturi. ... ■ ^noģaimāti.
gātāku; ■ . '
Sērs Kazimirs Gzovsķis, dzimis 1813. gadā Pbilja. .Piedalījies IS ^0. gāda .revolūcijā pret krieviem., un. bijis spiests bēgt no dzimtenes, lai glābtu dzīvību. ,Kā;du laiku viņš uzturējies Austrijā kā.politisko bēglis, bet vēlāk, atradis ceļus, kā nokļūt Ņujorkā.. Gandrīz bez sraš.ā kabatā 1841. gadā viņš ieradies Ķanad.āuri dabūjis vietu valsts darbā. .
Gzovskis uzsāka savu karjeru kā viens no Kanādas visievērojamā-kiiem inženieriem. Divdesmit gadu laikā, krājot kaipitāln un iegūstot pazīstamu vārdu, viņš saņēma arvien svarīgākus darba 'līgumus. Kāds; no tiem saistījās ar Gj;and Trunk Rail\vay ņo Toronto' uz Sar-niju. 1870. gadā viņam uzdeva pārraudzīt , starptautiskā tilta būvi starp Forteiju (Ont. provincē) un Bafaio (Ņujorkas valstī). Šo tiltu izmanto dzelzreļa satiksmei.
Citi inženieri bija pārlieoināti, ka būs neiespējams uzcelt tilta akmens balstus Niagai-as upē, kas bija .50 pēdas dziļa lin bijā' visai strauja, lai' tieibūtu pietiekami iztu- \ rīgi un varētu iioturēties: pret iedus gabaliem, kas Kiitīi pavasari gāžas uz lēju no Erip ezera. Tomēr Gzov-ska celtie balsti stāv vēl šodien bez kādām šķietamām pārmaiņāin. Tilta uzcelšanai bija vajadzīgi trīs. gadi. Vienīgā galvenā pārbūve, kas-ir bijusi vajadzīga, bija dzelzs fermu aizstāšana ar" tērauda pārļai-dumiem. , ; CŠ;
Kongresa prezidijs, Ho te? T.^M^ G. Stiil>e, A. Hīangulis, L, Sproģis, If, Bulmanis,
: -.J;- Bumbulis
Kongresa dalībnieku — delegātu un vietējās, studentu kopas locekļu kopgrupa, kas divi dienas sprieda
l>ar latviešu studentu gaitām svešumāT Visi J. Kreiļa uzņ.
Osvalds Akmentiņš
Amerikas latviešu preses stāvoklis ir grfitl pārskatāms: un sali" dzlnāms, jd izdeyumi ^iv savākti vienkopus kādā bibliotēkā, kmr tos varētu sameklēt Un pcc tam apstrādāt. Tie ir izkaisīti vai arī nevērīgi iznīclriāti. Tāpēc pētījumiem varēju izmantot tikai dažus gada gājumus vai atsevišķus numuiTis, kas uzglabājušies viena""" otra lantieša ļbibUotēkā. Esmu balstījies arī uz iepriekšējiem avotiem (Promet€Js) in par kreiso presi —Nemiers, rakstu krājums.
Ir laikraksti, kas .iznākuši tautī- ļ drī'z katrs izdevējs šo darbii veicis bas stiprināšanai svešuma, reliģijas savā brīvā laikā, piemaksājis, ja, izkopšanai, bet atrodami arī bēdīgi | ienākumi nav segušieS; Laikrakstu
mūžs nav bijis garš (atskaitot Amerikas Vēstnesi 25 gadi un Strādnieku 10 gadi). No mēnešrakstiem garākais mūžs ir: seši gadi žurnālani Drauga Vēstis .50 gādu posmā, kopš Amerikā sākusi, dar-i)oties latviešu prese, konstatējami a-p 82 periodiski izdevumi.;
Dzīve svešumā tpionieŗiem liek mācīties ne tikvien vadīt . savas biedrības, ibet arī publicēt nepieciešamos rakstus.. Tā arī rādies pirmais 'latviešu galodā iespiestais raksts — uzsaukums, organizēt pirmos latviešu dievkalpojumus ASV, Bostonā. "
ApkārtrakS'ts iespiests 1881. gada
1. jūlijā un tā teksts sekojošs:
„Bōs'!S)nas latvieši' atklās un iio-turēis svētdien, tai, 5. jūlijā š. g. pulksten trijos ^pēc pusdienas, vācu Trīsvienības baznīcā, Roxbury 714
Parker Street Latviešu Lutera dievkalpošanu .iln to ,pa3u kārtīgi turpinās zem; Bostonas latviešu b-bas un vācii Trīsvienības draudzes mācītāja Ādolfā Bievenda kga vadīšanas, kā seko: 5. jūlijā; 19. jūlijā,
2. augustā utt. Dievgaldnieki tiks pieņemti svētdien, 19. jūlijā. Atklā-šans cermonījn turēs mācītājs Bievenda kiings. Tuvākas ziņas ipie-prasāmas pie BLB priekšnieka J. Šieberga kga, Eoom .12, 90 Hanno-
tf: laikraksts iznācis tikai šauru personisko uzskatu paušanai, pašmīlībai vai šķiru cīņai, ,no kā cietusi emigrantu sabied]ļ'ība.l Amerikas Latviešu Avīze veicinājusi luterāņu draudzes šķelšanos 1901. g. Bostonā. • Kreisie laikraksti arvien nelabvēlīgi bijuši tautiskās domas paušanai, sējuši šķiru naidu vai apkarojuši Latvijas republiku, kā, piem., to dara!Amerikas Latvietis.
parīga satura preses izdevUmieni slikta valoda, trūkst stila un arī id«ju,.. bet samērā laba «bronikā. Tur atspoguļojas tā laika saiii.edris-kā, dzīve, rosība draudzēs un biedrībās. Kreiso izdevumiēīn valodā labāka, jo tos. vada samērā izglītoti redaktori, tāpat labāka valodā arī pilsoniskiem izdevuniiem. Līdz 1. pasaules karani visi izdevumi bija iespiesti .ār gotu burtem, bet. jau kara laikā parādās arī latīņu burti, piem., Prometejs, Amerikas Atbalss. Preses; līmeni ļvisaugstak sasniedzis laikraksts Amerikas Atbalss, kas bijā-nopietnākais nacionālo ideju paudējs ASV. Sociālistu Strādniekam bijusī lielāka tirāža, āp 6000 eks., tas iznācis 3 reiz nedēļā. No laikraksta ienākumiem «dzīvojuši vaii*āiki cilvēki: redaktori, burtliči. Avīžu cenas bijušas samēra zemas, ap 10, ar maziem metieniem līdz 25 centī numurā. Gān-
ver Str„ Boston, Mass. BLB rakstvedis, B. Biedermanis,
Bostonā, 1891. gada 1. jūlijā.".
Uzsaukumā^ gramatisko kļndu daudz, bet inēs nedrīkstam aizmirst, kā tie bija latviešu pionieri, kas nebija beiguši ne Latvijas. pamatskolas, ne ģiniņāzijas. Uzsaukuma sa-', cerētājs Bīdermanis ir ieceļojis ho, liurzemes dažus gadus pēc Sieber-' gā;' Viņām ii* tikai nepilna pagast-! skolas izglītība. Strādājis Dienvid-! bostonā kādā cukurfabrikā. Braucis .pēc līgavas no Amerikas uz Kurzemi, šis uzsaukums liecina pār ; latviešu garīgajām tieksmēm un pirmo organizēšanās. sākUmu Jaunajā pasaulē.
Pēc šī ipirmā raksta sākas latviešu preses laikmets ASV. Tas veidojas divos virzienos: kristīgi — tautiskajā un polītiskajā. (sociāldemokrātijā). Pirmo ievada Jēkabs SīēbbrgS (1863.) ar savu laikrakstu Amerikas Vēstnesis, otro Dāvids Bundža (1872-1901); ar Ausekli.
Jēkabs : Siebefgs ir neparasti enerģiska persona Amerikas latviešu saimē. Viņš ir darījis daudz vai-, rāk kā visi pārējie tā laika latvieši ASV kopā,. Arī Siebergam ir tikai pagastskolas izglītība, bet pašmācības -c'eļā viņš iemācījies trīs svešvalodas: angļu, vācu uņ krievu. Iz-^ devis Amerikas latviešu luterāņu ka;lendāru — 17 gadu. (1897-1914), A.nglu valodas mācību. Bērnu kristību,: Baznīcā iešanu, Amerikas latviešu konkordijas rakstu krājumu, svētdienas skolas lāsānib grāmatu utt. Bijis ilggadīgs ■pirmās draudzes, kā arī latviešu biedrības priekšnieks, mācītāja vietas izpildītājs, delegāts pie. ASV prezidenta Haŗdinga . par Latvijas atzīšanu, A^merikaš latviešu tautiskās savie-nil as nodibinātājs un beidzot Ļat-vij is goda konsulis Bostonā..,4896. gafā J. Sīebergs kopā; ar mācītāju An 3i Rebāni sāk izdot Amerikas Vēl jtnesi. Lāikraikstam ir neparasti gai'š mūžs — 25 gadi (1896-1920), kaiŌL nav ■■ otra lklz%a piemēra latviešu emigrantu vēsturē. •
Laikraksts sākumā bijis domāts. Pieaugot ieceļotāju skaitam, misijas ndlūkiem -kristīga satura., Amerikas Vēstnesim diezgan bieži Iznācis divas reizes mēriesī,Jjet vē, | iznācis polemizēt ar sociālistu laik;-lāk ik nedēļas. Pirmos gadās avīze rakstiem. Par domstarpībām un to .iesi>i'©sta Ameriikas brīvības šūpulī apkarošanu liecina kāds rakstiņš Bruka; farmā, Vestroksbeŗijā, kur t; pV,laikraksta 24; numurā. „Ame-taga.d atrodas, bāriņu nams. Vēlā- ļ rikas Vēstnesis arvien ir sargājies
ķoS gados Siebergs avīzes salikša nu iekārtojis savā mājā ^pagrabā,
no strīdiem, bet kur bijā jādod lie-.., cJ^ba un tapām.uz to no mūsu pre.-
Vašingtona ielā 299, .Kembridžā, tiņiekiēm spiesti, tur vajadzēja dot Bostonas priekšpilsētā, kur iespie-. aizrādījumus. uz viņu nepareizībām.
stī an citi iždevunii. '} ■ Kamēr pie avīzes, darboja-s līdz
Strīdi nav .mūsu mērķis,. bet viņi daudzreiz paliek par līdzeikj, caur mācītājs Ansis Rebāne,. pa pusŽ^'^^^'" "^^^ pie mērķa; tiekam.'; Minē. igaunis, laikraiksta virziens ir reli^: ta.pi^z^me attiecināta; nz Amerikas^ ģi^ks, ;bet .pēc viņa nāves Siebergs -^^viešu Avīzi un tās izdevēju E.^ laikrakstu pārveido, veltījot daudz Kandavu. So rindiņu autoram nav
latviešu Sociāldemokrātu Savienība vairs neesot sociāldemokrātiska orģanīzācīja.. Izdošanu līdz 1902. g." turpināja Kaufmanis. Kad Auseklis apstājās, tad tā vietā sāka iznākt Proletārietis, J. Kundziņā re-dāikcija.. •
telpas ziņām no., dzimtenes, ..īpaši 1. pasauiļes kara laikā. J. Sieberga vadīto laikrakstu lasījuši karavīri VladivostcGjā, Sibirijā un citās pasaules malās.. Ar Amerikas Vēstneša starpniecību vāca ziedojumus latviešu • strēlnielviem, Latvijas atbrīvotājiem, sūtniecībām Londonā un Parī'žē, gan' arī Latvijas trūkumcietējiem Latvijas pirmajos patstār vības gados. Laikraksta vieņīgalS' mīnuss ļr nepareizā valoda, ko daudzās zobgalībās izmanto konkur renti— pārējie laikraiksti.
J. Siebergs laikrakstam ziedot tikai no maizes darba laiku, tāpēc padarītais darbs, —j ķuŗ ieguldīts milzums enerģijas,; prasa patiesu. apbrīnu nn tautas pateicību; Tāpat kā pārējie Amerikas izdevumi, arī Amerikas Vēstnesis prasa piemaksas, Jo abonentu nav pietiekami. Par .šīm grūtībām : Amerikas Vēstneša izdevējs sava laikraksta 1900. g. otrā numurā raksta:
„Pērngad; ipēs- jau ziņojam, ka Amerikas Vēstneša kasē 3. g. gāju-mn slēdzot bija kādi 70 doi. liels iztrūikums, un ar 4, g. gājuma slēgšanu parāds ir par 61 dol.; un 7c.
D. Bumlža ir pazīstams sociāldemokrātu darbinieks/ bijis. Djenas Lāpas redakcijas loceklis, bet par piedaHīšanGs sociāldemokrātu kus-.tlbā,. ..spiests emigrēt uz Ameriku. Te.viņš saslimstar tbc, gan aizbrauc uz Itāliju ārstēties, ^omēr grūta slimīi)ā, viņu pārvar,. lin D; Bundža mirst nepilnus 30-_ga4us v. Itālija. .Bundža ir bijis viēn's no viškonsekventākajiem^ociālāsticības sludinātājiem. Viņa brošiiras: Katra strādniekā ievērībai, Strād-
izdevies ieskatīties minētā laikrakstā, ta.ču kā polemika liecina, Amerikas Vēstnesim aŗ: Amerikas Latviešu ; Avīzi diezgan bieži bijuļšas""'
- nieku organizācijas nozīme, Mašī-
na, tiek daudz lasītas Baltijā, ikur
domstarpības. Amerikas; Vēstneša 2.. numurā, 1900. g. J.jankovskis
(Kanādā ;Razīstamais ; Džonesa ;fgatavo 1905. gada revolūciju: Da-tēvs), atbildē raksta: ,,Saprotams pats no sevis Amerikas Latviešu Avīzes redaktors un izdevēji, redzēdami, ka avīze neatmaksājas,; sāk uzbrukt tautiešiem, mācītājiem un dažām personām, kuras i nedara
žus Ausekļa numurus parakstījis arī J, Kundziņš, kas starp vecajiem Aimerikaij latviešiem pazīttams !kā
pirmais laikraksta Proletārietis !re-dāktors.
No 1900, g. -1903. g. E. Randavs
Tj-^ ' s-i 1 * 7 t r, nekāda dzeja. Neguvis atsaucību, Pie mmeta sada raksturīgai redak- ,vo{v^ow<., i-- v . • v
. : r , i ■ .■■ ('laikraksts, apstājies, bet izdevējs
cijas piemiza:„Neturam par vaja- * w- i ^ ^ • •« L-. ; - vJ V T * A T • spiests bēguļot; ,]o viņu sak vajāt
dzigu ar Ariit'rikas Latviešu Avizi .. , v/ . , _ • f
, , - V . ^ . - policija, turot aizdomas par viltotas
kaut ka polemizēt. Lai viņa mus . . .
.„ .Ti •„ ; .• naudas iespiešanu, blamiere, ka viņai tik, viņa nevar
mums to vismazāko skādēt.". ;
Šie ir nedaudzi vaibsti, kās rakstu ro Amerikas pirmo latviešu -1 ai;^ -rakstu. Bet visumā; emigrantu prese un literatūra mums ir sveša, kaut, ari tā glabā pagājušās paaui dzes likteņus.
Sociālistisko presi ASV nodibina
Dāvids Bundža ār laikrakstu Au-pavairojies; (Tā kā 1. janvāri 1900. j sēklis (1898.^ 1902. g. Kllvlendā.
Amerikas Viēstnesa kasē bija 131'Kaufmaņa apgāds). 1900, g. AU-.jlol. 7c. liels parāds). Izdevēji cer, sēklis iznāca Bostonā, kur to pārņē-
ma, ja rastos vairāk abonenti; tad izdošanas segtos un arī parādu varētu atmaksāt," '
ma Bostonas latviešu strādnieku biedrība. Bet tad D. Bundža aizgāja; no redakcijas, aizrādīdams, ka
■ Ap 1904,'gadu tnrpat Bostonā sāk iznāk;! J. Lāča vadībā Amerikānis lis. Laikraksts ' ietur progresīvu virzienu,; bet tā mūžs ir" īss, kauļt arī to atbalsta Bostonas latvieši strādnieku biečlriba.
; Revolūcijas plūdu laikā, mācītājs un dzejnieks Jānis Steiks izdod Dieva sveiksmi (1906. g.) Tas ir reliģisks laikraksta ar īpatnēju lapaspušu; iedalījumu. Pirmā pusē: Dieva sveiksme, ;6trā: Dienas teiksme trešā: Vielas veiksme, ceturtā: Ielas steigsme. Katrai lapaspusei izmeklēta attiecīga lasāmviela.' Jānis
Steiks savā laikrakstā daudz dzejo, mēģinādams radīt jaunas garīgas dziesimas atvasina jaunvārdus. ■ un vairākkārt īpaši uzsver: Latva (nozīmē Latviju, 0. A.)Eir0ipā nevar pamest novārtā savus tautas dēlus un meitas, kās cītīgi cenšas uzturēt ticību - un tautību kā dzīves dārgāko mantu. Jo lati, (lat-r vieši, 0. A.) uzplauks Amerikā, jo spožāka nozīme Latvai būs Eiropā." . Turpat tālāk: viņš atkārtoti ikkatrā sava laikraksta numurā saka: „]\Iūsu tautiskie vārdi nav jauni, ; bet ir- atjaunoti iz vecas saknes priekš lietišķiem jēdzieniem. Lūdzam ielasīties un ieradināties ar lem. Valoda jāpieņemas lielumā un skaistumā līdz ar tautas dzīves un dzīvības vajadzībāmā...".
Emigrācijas dzīvē Steiks ir neparasta figūra. Viņš ir izglītots vīrs, liels patriots, un būdams 2/3; no sava mūža emigrācijā, mēģinājis ari tur -kuplināt mūsu valodu, kā ari latviešu saimnieciskas' spēkus, lai ar to palīdzētu Latvijai. Bet : Steiks ir arī liels īpatnis. Viņa vēs-turēs paradoksi viņu padara komisku un, bieži niefvātu, taču viņa Ipatā daba viņu glā-bj, .lai svešumā nenovčfl .stos no savas tautas. ; Pēc . 18 Amerikā nodzīvotiem gadiem J. Steiks ir" veins no retajiem, kas atgriežas dzimtenē, 1923. g. Par Stei-k:u uzglabājušies daudzi. anekdoti. Pēc Steika nāves, viņa slava auga. Dzejnieks V. Cedriņš Steikam vel-, tījīs odu kā. vienam no īpatnējākajiem latviešiem.
Mācītāja^ F. ILina un J. Klaišes.; vadībā ari baptistiem iznāca Ame»; rikas .Latvietis. (1903.-1905.).
Pēc 1905. g. revolūcijas Amerikā ieplūst ap 4000 latviešu — piekt-; gādnieku, kas izglābušies no caris- . iko iestāžu ■ vajāšanām. „Tie vairs nāv agrākie zelta meklētāji un laimes kalēji, tie ir šķiru cīņu bangās.; svaidītie, kuri glābdami savu kailo; dzīvību, bēg no carisma cietumiem ■ un raktuvēm." ,
(Turpinājums sekos)
KĀR
14. jūnijā! Džūkstes Lļ cilais zinātļ Mnieks Kāi Jelgavas kl 1909. - 191j •universitātē pašā laikā lau filoloģi! Spekke, unļ augstākās -jās vesela tamu latv. binieku. b'ergs iestāj . kos, kur biļ dibinātājie{ bet kopš 1\ loloģijas.
turpa vietas retār^.
proļ arī 19J
1941.- 19431 dentu līetĒ l)ija īzgUtīļ (1929.-1941 pārzinis, ņa atbildi^ turas iest^ kopā ar kur strādļ folkloras damies ai Latviešu u.c. Pašre 'Bavienībagļ Zviedrijā.
Kā jau intereses antīkai paļ romiešu n| turēs un rakstnieki! bojies ar viņa doktc labus grieļ vēlāko, laļ mus, kā aiļ turas ,-'iet( antīkās kl ..viņa interi viešu folk! sāsjau riodikā apl ģij'U, buŗj mitoloģiju!
JA ŖA^
viņa lalkjj fll — tā i] Tādījuņis, tikai tad, nekad ned skaidrs, k| jis, lai to
MARGARI
šoreiz tļ krūzei lļ .šokolāde tās būtiļ steni, Jļ jās tā eīgns sM
... Gai tenzes j suli pie kam tāc
•
nus. „ Jau ir, ties. Jā
pat; ēd, "Vai kād na māj Jā, tač dziesm'c
