Trešdien, 1955. gada 27. jūlijā
LATVIJĀ
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs iznīeināt Bet mēs gribam palikt latvieši.
Archibiskaps T. GRĪNBERGS
JAUNĀ POLITIKA
Latvju jaunatnei augt latviskā garā^
Aiī tā nav ņejaišība, ka Padomju Savienības maizes klēti IJkraMā, Charkovas apgabalā Sumu pasētā nesen bijnsi sacelšanas, ko milicija kavējusies apspiest Ta^n ļaudīm maizes būs trūcis, jā; kā tas lz-spracis cauri radio cenzūrai, ^jpil-sētā notikušas nekārtības.** Radiofons arī ziņoja, ķa šī§ pilsētas īz-pildkoņiitejas ārkārtējā sēdē, knyā piedalījās ^kas pr-ks, prokurors un partijas dižvīri, spriests galvenokārt par miliciju, kas nekārtibu apspiešanā neesot neko darījuši. Tātad, arX milicija nav vairs visur sa>Ti uzdevumu augstumos! Var-aukstā kara priekšrocībām, lai i ^^^^ šī drupata ir jau sākums tai draud2%i sadzīvotu ar savas iekar-1 lavīnai, kuŗai^^rīzļi„iā jāvēlas pāri tas bīstamāko ienaidnieku — kapi* "li'zu imļperijaī nn jasatriec totāli-
Maz ticams, ka Bletumvācijas ap-tomņošana būtu vienīgais un svarīgākais cēlonis, kas izraisījis Staļina mantinieku ārpolītikas virziena pēkšņo maiņu. Līdz zobiem apbruņota, ar savām miljonu armijām Padomju Savienība vēl ilgus gadus varētu tikpat sekņiīgi kā līdz: šim turpināt aukstā kara pārdrošos gājienus. Maskava taču absolūti neriskētu, jo labi zina, ka sabiedroti© karu nesāks. Tāpēc arī Rīetum-vācljas apbruņošana vismaz tuvākos gados nebūtu tai Irstama. Un toniēr — Kremļa ķollektivs lab-atsakās   ņo izdevīgajām
JAUNATNES SALIDOJUMS •   LONDONĀ, ONT,
LATVIEŠU NAC. JAUNATNES APVIENĪBAS KANĀDĀ DELEGĀTU KONGRESS UN JAUNATNES DIENU IZSKAŅAS NOTIKS NO 30.; JŪLIJA LĪDZ 1. AUGUSTAM LONBONĀ^
Jau otro g£wlu pēc Kārtas Londo-mo dieiiu nosilēgs ar saviesīgu dzī^ nas jaunieši rīko Jaunatnes dienai,'vi un deja. ; ■ pulcinot jauniešus skaistajā Dor-    Otro dienu agrā r.īta stundā ieva-ļ česteras upes līcī. Protams, tas pra-;dīs ar LNJA Kanādā delegātu kon-sa daudz pūļu un darba, bet panā-, gresu^un jaunatnes pulci^upr-ku
tālišmu. Kāpēc'šī krasā un šķietami'nevajadzīgā maiņa? Vai tikai lai Rietumu valstsvīros iz-
tārā vara.
Bet kolclīozu IleMstij pašlaik ir vēl kāda cita, daudz ļaunāka pro-ŗaisīto sajūsniri kā psīcholoģisku lī- ļ blēma — jaunās ražas savākšana, dzekli izmantotu pusmiljona vīru'Jau labu laiku, pretēji Cliruš^eva apbruņošanas aizkavēšanai! Bet,' lielīgajiem ^ apgalvojuņiiem par pagriežot ārpolītikas stūri par 90 valsts stiprumu, padomju laikraksti grādiem un paceļot dzelzs priekš- un radiofons noraida SOS saucie-&aruy Kremlis taču savā vergu vai- nns, jo lauksaimniecības njašīiuis sti ielaiž brīvn)aš gaisu, no kā vi- nav kār<ll>ā un kplchozhteku «dar-šns šos gadus komūnjsti bīaidījāsļba prieks" vēl vaiļpāk krities nekā visvairāk. Kremļa vīri labi zinā, ka iepriekšējā gadā. ?felīdz neāģitāto-tieša satiksme ar brīvo pasauli, kas ļni mudinājumi, nedz draudi — ķo-jau faktiski sākusies, beigsies ar numistiskās kultūras verga soMs komunisma katastrofu, ko izraisīs |kļūst ar>ien gausāks. Paredz, ka tiesiskā laikmeta
Ar šādiem vārdiem Daugavas Vanagu apviemības priekšnieks 17. jūlijā Ro^estrā I^.Y., atklāja pirmo bēnm vasaras nometni Laimao Attēlā nometnes dalībnieki un viesi Pa kreisi otrā riiidā stāv ap-vienīSm priekšnieks K. Serdāns (x) un vidil Vanadži ppiekšnie-
• ēeM.^KrēsUņa (xx): v'^^ ..
kurni neizīpaļiek, proti — latviešu jaunatnes saistīšana vienā lielā kopējā darba uū draudzības saimē.
Jaunatnes dienu oficiālā atklāšana notiks 30. jūlijā, pīkst 5 pp. Dorclīester Picnic Grounds Dream-land zālē, Dorchester, Ontaro. Pēc atklāšanas, ko izdarīs LLJP pr-ks Guntars Brikmanis, sekos pazīstamā jaunatnes audzinātāja un vēs-turaieka ■ P. Dreimaņa referāts un pulciņu priekšnesumu vjrkne. Pir-
pārējās norises - kristības, iesvē-.^f't-katedrāles dekāns pēc prāvesta tīhas, laulāšanas utt. ,- notiekot cauruma nāves tagad^ir prāvestos A. netraucēti. ^ Mācītāju trūkums liels, ļ ^^^^ Cesvaines.. Veca Ģertru-jo slikti ar'jaunaudzes sagatavoša-^^^ Mznīcā mācUājs ir Romāns nu. Luterāņiem nav Latvijā nekāda'^^"^S- Pāvila baznīcā - Blumbeirgs, semināra.'Toties katoļiem, tāds ir,,«^^^^^ Ģetrtūdē Klepers. jo viņiem sākuniā esot Mjusi elastī.' Tad -Turss: stāsta, ka; atvedis gākā un piekļāvīgāka -polītika. • Pie Kentecbērijas arclīibiskapam dava-Baznīcas pārvaldīs īpastāv vienīgi ^n - no Latvijas liniem pagatavo-eksāminācijas :koļnisija,;kas pār-'^^ plecu segu^ar latviskiem orna-bauda jaunos kandidātus, ^ēc.kam^^''^^ (to audušas: Tucavietes), tos ordinē. PilntiesīguDaznīcas lo-,^'^ ari albumu ar ainām no-Latvi-cekļu skaits Latvijā sasniedz 240      l>āzniču dzīves. ,
. Tursam ir jāatzīst, ka Rīga kļuvusi daudz nelatviskāka un ka Lat-
nepar^arajnais; šogad uz tīrumiem paliks vel vai- „   r^. ,    ? ^. Kio^īi.» .«svo m    ^ l-   * 1. -J c vF.wL"w» Tc*, »*" ,ņu Pie baznīcas ofieiah var piede-
bmības spēks. To nespēs mkavetrak miljonu pudu graudu nekā ļ;^ ne čekisti, nedz sarkanarmija^ lai pērn.
cik asi t» durkļi ari būtu. Bet sar-   Tātad, ja jau šogad pietrūka šēfe kanamijas uņ pat «ekistu rindasl,as    bads sāka klauvēt pie Krem k(ys^ 2. pasaules ka?a sākušas jau k vārtiem, tad nākošajā gadā stā^: ļodzīties.
Bet kas tad būtu Kremļa vīru neprātīgās rīcības īstais cēlonis? Liekas, te divu domu nevarētu būt; saimnieciskas grūtības, kas draud sagraut komunistu valsti no iekšte-nes. Bailes no bada nn revolūcijas spiež Kremli meklēt glābiņu pasaules tirgos, uz kuriem c^i pašlaik ved iamr ženēvu.
^Nav nejaušība, bet gan labi pārdomāts solis, ka tieši trīs dienas pirms 6etru lielo konferences sanākšanas padomju arējās tirdzniecības viceministrs Kamikins paziņoja UKIESCO >a viņā valdība pievienojas (pēc 7 gadiem!) Starptautiskajai tirdzniecības organizācijai, kas 1&18. g. dibināta Havanā. Arī šo „polītikas pagriezienu" Kamikins izskaidro ar jauno stāvokli slarptautiskajās attieksmēs, kaut gan faktiski vēl nekur nekas nav mainījies.  Taēu   šāda definīcija kļūst saprotama tikai tad, jā aiz tās saskatām Pādomijas saimniecisko vājumu. Komunistu impērijai steidzīgi vajadzīgi pasaules tirgi, nevis lai pārdotu, betļ lai pirktu visu, kur vien kas dabūjams^ īpaši ēdamo un dzeramo. 37 gadus smagā rūpniecība Padomiju izvērtuši par vienu no militāri stiprākajām lielvalstīm, bet saimnieciski nove-^ dusi pie sasistas siles. Un tagad tai vajadzīga palīdzība no ārienes — ar durkļiem izsalkušās mutes, ja iestāsies bads, vairs neaizbāzīs. Tā= pēc jau arī visu šo gadu, kur viem iespējams, padomisti iepērk, ko vien var dabūts kviešus, sviestu, gi4u, cukuru Uo c Bet pašlepns pirktie daudzumi, piem.,ASV, Kanādā, Kubā, Francijā u. i., ir pārāk nie(%i, un tāpēc, lai dābūtsi pilnīgi brīvas rokas —^-^ŗajadzīga EtoeksistencCc
(Pārnesums no 1 Ipp.)       ļ dzied archibīskapa vīru koris ar 50 P^ati, Latvijā.esot 280 draudzes bet 105 ^60 locekļiem. Diriģents - Vainov-;kam pa vidu jāu^   viņa paša .per-mācītāji.. tātad mazāk ka viens uz «kis. Mieira draudze apvienota ar ^ soņigās domas un bažmcas vira pie-
2.5 baznīcām. Val^^^^ , _
baznīcas dzīvē    dievkalpojumi un 'draudzē. Tās mācītājs-- Liepiņs,    Un_viņš aizgaia. kopa ar pārējiem
^ " ■ delegātiem uri'Kenterberijas archi-bīskaipu . uz Vestmlnsteiras abēju, kur notika svinīgs- aizlii'gums pa,r mieru sakarā ar ženēvas konferences sākšanos.,.
Nevieriani Anglijas: latvietim, un emigrantiem vispār, nav nekādu šaiļbu, ka padomju baznīcas tēvu delegācija ir 1i)oJševiku koeksistences politikās ierocis un pie tam ļoti bīstanis ierocis.
Turpretim loti dalītas domas ir par ■ Tursa lomu, par, viņa nostājas pareizību uir vispār par jiŖ^ darba nozīmi. Visai !daudz dzirdama kritika ārī^^ par mūsu trimdas 'baiznīcas pāi^stāvju un citu ļoti redzamu per-' sonu piedalīšanos oficiālās pieņemšanās un arī privātos sarīkojumos ■par igodu a,tbraucējiem.
tūkst., bet kopā al* ^bērniem un pusaudžiem var rēķināt 700.000 luterā^
i-ēt tikai ar pilngadības sasniegšanu;  to nosaka padomju likumi. ,        . . (Pirms kara luterāņu skaits m ^^«^^"^
vijā ieplūduši daudz krievu un lietuviešu, jo ..dalia necieš tukšumu." Kur palikuši arcluMskapa Grin-
1,2 milj.).
Paigājušā gadāļ iznākusi jauna.
Tursam bija līdz
voklis kļūs vēHaunāks. labi, jāar ^^iesmu grāmata jauņoTažu b^a maize iznāks 211'^^g. eksemplāri. (Par lielu pārstei-milj. edzivo^u, bet ķo pa^^
ses? An lopkopība, p^ io Chruš- ^i^jniisu stiprā pils, cenzūra svīt-
cevs visu pavasari sūdzējās, sabm kusi. Ja 87 gados lopi nav
rojusi - divus vidējos pantus, tātad , _^    ,  ,  _ .     ,arī to, kur runa par velniem: „Lai
dzeti,. tad. viena gada tas nepavisam ^iez' cik džiMz. tie ne-
nav iespējams. Tapec mflzu iztni- ļ^^^^ ^^^^^
kurni, lai novērstu badu un zeme neimliktii neapsēta, jāieTed no ār-zemēņu Un to var panākt tikai tšid, ja ^mierīgi  sadzīvo.**   Protams,. . , -
Kremlis. Neeksistēs** tik ilgv ka-1     nicīgo lauzu ^āzm nohe-
Acīmredzot
valsts Vara pamatoti bažījusies, kā dziedātāji, baznīcā ar velniem, saprastu boļševikus!
mēr saimnieciskā katastrofa ar ievedumiem ņo Rietumiem būs novērsta. Tad ari tūdaļ tiks nolaists dzelzs aizkars uņ auksto karu inē= ģinās atsākt no jauna.
Bet ari tas stāvokli neglābs. Rie= tļaniu pālīdzība^gan paildzinās apspiesto ciešanas. Komunisms, ne° sasniedzis savu kulminācijas punktu zemēs aiz dzfelzs priekškara, jau sācis sairt ideoloģiski un praktiski. Un saimnieciskais vājums, kias ved pie bada, ir šī sairšanas procesa dabiskā konsekvencCo
Vai tāpēc ncMtu pareizāk, ja Kanāda, ASVu. Co valstis nesteigtos ar kviešu un sviesta pārdošanu ko-mūnistiemt Ja komunismu „māk-slīgi*' nebarotu, tad bez kaj-a varbūt jau nākošajā vai aiznākošajā gādā sarkano briesmu vairs nebūtu; tautii dusmu eksplozija būs varenāka pār atombumbas grāvie? nienu,-.
Bet ženēvas konferencē, kur smaidu gaisotnē nupat ievadīja jauno saprašanās polītīkū, šādus apsvērumus neviens nekomentēja^, Acīmredzot, labības elevatoru atslogošana uz apspiesto tautu ciešanu lēses ir svarigāka par komunisma iznīcimāšanio' ;\ :'■ ■
J.T4s .
kot dažu baznīcu atjaunošana. Par jaunu uzbūvēta Annās baznīca Jelgavā, tāipat arī Gullļenes dievnams, kam karā puse uzspridzinātā.*Diev-kalpojuml labi apmeklēti, un pagājušo Ziemassvētku vakarā (Rīgas Vecās Ģertrūdes un Pāvila baznīcas nespējušas visiis dievlūdzējus uzņemt, tik lielS: bijis ļaužu ipieiplū-dums. Tā kā milicija negribējusi, lai ļaudis drūzmējās ārpus baznīcām, Aad pāris stundas vēlāk nolikts ofrs dievkalpojums. .
Vai notiek arī kāda aizvesto apzināšana un viņu garigā aprūpe? . — Ar piederīgo starpniecībai uz Sibiŗiju mācītāji sūta garīgu literatūru, baznīcas kalendārus, dziesmu lapiņas. Bez tam vairākkārt uz izsūtījuma vietām nogādāti sakramenta elementi: Doma baznīcas altārī iesvētītā dievmaize un vīns. Tos ticīgajiem pasniedž-svinīgā brīdī kāds likteņa biedrs — bijušais skolotājs, ķesteris vai tamlīdzīgas personas, kam ^baznīcas kulta lietas nav svešas. — Pēdējā laikā vaī-/rāki no deportācijas vietām atgrie-. zušies uri kopš -pagājušās; vasaras jaunas izsūtīšanas nav aptikušas. Atgriezušies arī daži mācītāji, kas tūliņ atraduši darbu draudzēs.
Doma baznīca joprojām saucas Arohi'bīskapa katedrāle  un tajā
prāvesti Irbe nuRozenbergs?
-— Abi deportēti nz Sibīriju. Pirmais taigad pēc attiecīgā laika; notecēšanas dzīvo 'Vladivostokā, «bet otrs pazudis pavisam...
Un tad atbraucējs no Rīgas atkal sāk stāstīt, ka viņš .esot vairākkārt Maskavas starptautiskā forumā iestājies īpar .pasaules mieru. Latvju tautai esot miers nepieciešams, jo karš varētu tai nest
galīgu iznīcī
'postu.„Lal Dievs
pasargā mūsu tavitu un tēvzemi", —saka Turg'a, Bet taujātājs nevar atvairīt iespaidu, ka viesis no Latvi ja-s laiku pa laikam spēlē arī kā-
sanāksmi. Pēcpusdienā būs jaunatnes pulciņiem dāvātās ceļojošās balvas izcīņa volejbolā, kuru paig. g. spraigā cīņā ieguva LLJ5 komanda. Šogad sacensības būs vēJ raitākas, jo Ūdz šim jau pieteiktas 5 jaunatnes pulciņu komandas.
Otro dienu noslēgs ar ugunskuru un tam piemērotiem priekšnesumiem un atjautības rotaļām;
Trešajā un pēdējā dienā paredzētas draudzības spēles volejbolā un basketbolā, kā arī kopējs izbraukums uz tuvējo Londonas peldvietu Fanshave Lake.
Naktsmītņu* sagāde ttks izkājrtota pirmajā sarīkojuma dienā pie reģistrācijas sarīkojuma vietā. Turpat arī snieigs vajadzīgo informāciju visos jautājumos.
, Pulcēsimiies 'šinīs pēdējās šī gada Jaunatnes dienās vl&i kā viens, ne tikvien jaunieši, bet arī vecākā ļ)aaudze, tā turpinot vecum vecās, latviešu tmdlc^*as — iedami vienā kopsolī gan bēdās, gan priekos. Uz redzēšanos Londonā! ,
Lūdz atsaukties
Ingolštadtes latviešu nacionālā komiteja meklē Ingolštadtes vācu kapos sek. apbedīto tautiešu piederīgos: ■ ■ '
Kārla Eglīša ( mir. 12. sept. 45.
ĢENERĀLKONSULS
Mŗ. a N. BRISON
, Toronto, tel. GE 2707 IM BAJTFORTH AVI. ■ ■ '
VPLIS TOMSONS
Tel RE 8-7798, MOJfTREAL, P.Q, S^lfll VICTORIA AVE, APT. 18
AIZRĀDĪJUMS
koris pārtrauc mēģinājumus līdz 1. septembrim, jo. šovasar strādāts ilgāk" kā parasts sakarā ar grūto progsrammu nākošajam gadskārtējam koncertam. Paredzētie pirmatskaņojumi: Jāņa Mediņa Trimdinieku lūgšana. Vaid. Ozoliņa kantāte Svētā naktī. Tā kā koncerta atkārtojums notiks vairākās angļu baznīcās, iesākts iestudēt trī liela apmēra āsbtbs R. Waugli,aB Wi'lliams Jūras simfonijas pēdējā dala.
Kalniņā, ibaltsmilšu kalniņā. Apklusa sirds un darbīgais mūžs.
Jānis Bētiņš
II. jūlija iplevakarē. Vankuveras n-J9S -eCajJisa^ nqijp9iqiBS us8ļAļ'B[
, , r. n .; / t: ., . r I ^^^^^' iiiii'is Jāuls Bētiņš. Latvlešu g.); Annas Calkis^mir. 5. okt. 45.1   j^.-^^^jj^- ^^^^^^.^ ^..^ ^^^^^^^^
g.); Elzas Brūveris (mir. 22. febr. 46. g.); Hertas Skūlbiņas (mir. 46. g;); brīvmākslinieces Birutas Ozo-liņas (mir. 45. g.).
Augšminēto tautiešu kapu' kopiņas 1957./58; g. paredzēts nojaukt.
tās pēkšņais lūzums satrieca visus.
Izvadīšana notika no RQselown. kapličas 15, jūlijā, (piedaloties kuplam _ izvadītāju •pulkam. Kapličas ibaznīcas telpā, kur novietots šķirsts, skan klusināta ērģeļu mū-ziika. Šķirsts klāts 'brīnišķu ziedu' segu  un ziedu Igrusts novietots
Lai to aizkavētu, ir nepieciešami U-
Cikipareizi katrs rīkojies un da-ļ dzekli, kādēļ piederīgos lūdz rakstīt ^šķirstam blakus. Ziedu daudzums rījis, par to, protams, ipilnīgu at-'uz sek. komitejas adresi: . i aizsedz sienas un grīdu. Aizgājējs
'bildi varēs dot tikai nākotne. Ne-metīsim īpagāidām akmeni un paturēsim to azotē. Vo -
many.
DV TEĀTRIM JAUNA VADĪBA
DV teātra gada sapuilcē piedalījās 25 darbinieki. Sanākami vadīja F. Lintiņš: Pa;r iepriekšējā gada darbību sniedza pārskatu administrators V.: Turķis, atzīmējot,' ka
.-ZIEDOJUMI
DV .liondonas nodaļas Lieldienu 'ziedojumu vākšanas akcijā ziedoju-
Ilga Bērziņa $10.00; Rita Šēfere, E. Štengele, J. Kalniņš, R. Zacba-rēvics katrs $5.00; A.-. Dreimanis,
Ūdris, V. Viškerš, J. Pogenbergs, A. Riekstiņš, M. Salna,..J. Ozoliņš, V. Petrovs, R. Tenis, E. Šēnbergs, K. Blaubergš, K, Ermanbriks, E. Zariņš, A.. Jakubāitis, E. Niedrājs, M. Briedis^ . L. Dreimanis, nesalasāms, J. Roze katrs $1,00. M. Ozo-
Ķopā sazi«^ots $149.30, kās sadalīti un nosūtīti pēc piederības šādi: kara invalidiem un. TB slimniekiem Vācijā — $107.30, veco laužu aprūpei Vācijā $28.00 un tieši' pēc ziedotāju norādījumiem $14.00.
DV Londonas nodaļas valde izsaka vissirsnīgāko pateicību visiem ziedotājiem, - kās ar saviem ziedojumiem ir: atbalstījuši -DV organizācijas darbu un tādā veidā darot mumš'tespējamu ..palīdzēt mūsu kara laika cīņu biedriem, slimniekiem un Vācijas veco ļaužu *m,ītnēs' dzīvojošiem latviešiem, kuriem ar šo ziedojumu pālīdzību^ mums ir i.espe jams sagādāt gaišāku brīdi un at
.¥. Rudzītis, E. Aukmanis, U. Mak- li^š, nesalasāms, nesalasāms katrs I vieglināt viņu grūtības,:
Piektdien, 22, jūlijā, sv. Andrejā baznīcas zālē notika LNAK pa-, plašināta valdēs sēde, kuru vadīja Valdes priekšsēdis A. Svenne. Sēdē piedalījās K. Piriedītis, J; Grīslis,; Dr. H.^ Ticiiovskis, V. Ui&ka, J. Kalns, B .Senkēviča, J..Preisbergs ui ž. Žentiņš, , ;
A. Svenfte ziņoja, par lēmumiem, kas 'Pieņemti Toronto latviešu I or-gannizāciju sanāksmē^ 8. jūlijā un lūdza izraudzīt LNAK pārstāvjus 18._^ novembra: un Dziesmu svētku rīcības komitejai, 18.:,novembra rīcības komitejā .ievēlēja A. Svenni, bet Dziesmu svētku rīcības komitejā A. Svenni un H. Ticlīovski.
J. Preisbergs ierosināja āipspriest iespējās par Dziesmu svētku rīko-š-anu brīyā dabā. .
A. Svenne vēl ziņoja īpar latviešu stendu Kanādas Nacionālā izstādē un aicinājumu latviešu organizācijām segt iztrūkstošo summu. Daļa organizāiciju jau piesūtījušas LNAK šim mērķim savus ziedojumus.
Tālāk A. Svenne ziņoja par Baltijas tautu federācijas nosūtīto memorandu Ženēvas konferences Rietumu valstu.dalībniekiem. No Mem-mingenas latviešu komitejas .grā mātu. apgāda ar mācītāja Ķīvīša gādību saņemtas ziedotās grāmatas
skolu dalai.
tā kā sēdē piedalījās tikai 4 valdes locekļi, tad plašākas pārrunas pār bijušā LNAK darbveža V. Ka-lina parāda lietu nenotika, bet pārrunāja tikai īpar V. Kaļina advokāta piesūtīto a*a:kstu, ar l5?iiru Apvienībai prasa iemaksāt līdz 1. augustam 100 dolāru, nemaksāšanas gadījumā piedraudot ar lietas nodošanu tiesā. s
paskaidrojumiem bija ap 1000 dolāru. ĻŅAK dalu īparāda ir nokārto-
;usL un pašreiz īparāda summa ir        _ .. -.
550 dolāru. V. Kaļiņš lietu node- dekoraci]u maiņu un saīsina par-
pagājušā, s^onā DV teātris devies plašākā ceļojumā, tā īstenojot nodomu sniegt izrādes DV nodalām ļ Kanādā, Ānpus Toronto teātris viesojās ar Mārtiņa Zīverta — Cilvēks grib dzīvot P. Lintiņa režijā.- Ceļojuma tālākais punkts bijis Noran-da, Ansamblis viesizrādēs guvis lielu atsaucību. .   ■ I
Pagājušā sezonā vēl uzvests igauņu rakstnieka E. Vildes — Pūķis un pasakas Sarkangalvīte dramatizējums.  Šo lugu režiju vadījusi Al-.ma Mača.   Teātris iegādājies arī sastādāmo skatuvi, kas atvieglina
.siņš, Ē. Plūme katrs $4.00. — A. Atars, A. Kvēps $3.00; P.Vasāriņš $2.80; A. Beitāns, R. Epneris, Dr. V. Gulēns, A. Klabis, Z. Sprūde, A. Raibekazs, A. Banga, Rēzebergs, Dātovs, ,K. Ļiepiņš, Ķ. Jiimars, V. Jansons,' A. Ūdrīsļ G. tJdris, Z. Caū-ne, A. Hanzens, J. Ratnieks, K. Šmits, K. Cize, S. Altraks, V. Kalniņš, .H. Ozols, G. Krustiņš, J,Kru-'■ stiņš katrs $2.00; .V, Lukševics, V. Miķelsons, Ā. Banga, J. Jente.A, Gūtmanis, L. Pētersons, V. ^tenr gels, H. Laviņš,: B. Liepa, Xf. Valr . tenbergSi A. Lestiņš, A. . Admine, Rēzebergs, Blaubergš, A. Zutis, T. ■Kvēps, 0. Ēbelis,ļ A. Bukovskis, J. Jansons, Jo Ozols, L Seglenieks,.E.
50c. ;Anonims $2.00.
BV Londonas nod, valde
vis — Bell> Keith, Ganon and Grif-fitļi. .
īsajās ipārrunāš A. Svenne paskaidroja, ka ĻNĀK nav apstrīdējuši V. Kālina prasību, bet līdzek-u trūkuma dēl nav varējusi parādu vēl līdz šim pilnīgi samaksāt. Valde nolēma V. Kalinam izmaksāt 50 dolāru, reizē atzīmējot, ka pārējo advokāta pieprasītās summas daļu nevar apmieriiiāt, jo valdes rīcībā nav vairāk līdzekļu.
'V / .-SIDRABEM: ■ » Ceturtdien, 20. jūlijā . Haidro Sidraibene; kā pirmo apgaismošanas tīklam pievienoja Aiišmita kafejnīcu. .Šo svarīgo notikumu vēstīja kafejnīcas atskaņotā skaņu- plašu mūzika. Tas savā ziņā ir jūtams notikums, jo ar strāvas piegādi Sid-rabenes pārvalde bija lielās grūtībās. Kaimiņš, pa kura īpašumu bija jāvelk elektrības vadi, sākumā neatļāva novietot vajadzīgos stabus. Tā. pagājušā gadā pajuka ie cerētā apgaismošanas iekārtošana Šidrabenē un tālāk par vasarnīcu īpāšiiieku' iekārtoto iekšējo instal-lāciju netika. Šogad Haidro, pamatojoties uz likumu, stūrgalvīgo kaimiņu piespieda, .piekāpties. .Strāvas piegāde sola arī 'bērnu vasaras nometnei daudz ērtību un pārsteigumu. Piem., Katoļu 'kultūras centrs Kanādā savā laikā solīja sniegt bērniem filmu izrādes. @ Sakarā ar divi/Bēru kases dalībnieku miršanu:, .(J. Bētiņš miris 11. jūlijā Vankuverā un M. Drupals —. 14. jūlijā Montreālā svļ. Jāņa draudzes Bēru kases'valde lūdz katru kases : dalībnieku steidzīgi iemaksāt $2.00, iemaksu nosūtot ka-
Valfr. Bērziņš, Schubertstr 20/,ir ieredzēts un mīlēts. Nelaiķis-bi-180, Ingolstadt/Donau (13b) oer-3a;^Vankiiveras latviešu biedrības
goda biedrs, un pec viņa skumst visa sabiedrība.- ,r
Izvādīšahas brīdis ir loti svinīgs: Arvīds Grants dzied Ļaujiet man [ s&Tot. Aizlūgšanas vārdus teic inā-cītājs K. Avotiiņšy ipēc kam raud A. Gramta klū^
dziesmas kanādiete dzied āJiiģltah0 >
Draudze dzied pēdējo dzieamu; luī tad, atverot šŅtrstu,vē^ 'ardievas.'. .]v
Pēdējais braucienā- cauri piiisētaL Vasara; 'Zied. Ūū garā pavadītāju vitne ielokās skaistajā Ocean View' ka;psētā. Tē no latviešu biedrības • noliek vainagu. Ed.. Ezers, nO DV E. Reimānis. ^
Ir grūti abtāt kapsētu, liekās tik c netaisni, ka. tās rokas, kas -pratušas veikt tik brīnišķīgus darbus, tik vienkārši aipber ar smilti; Liekas, vēl palicis., daudz neizteikta, neatliekama, nepabeigta.
Vai nel>ūtu'bezg9,lā skaisti; savākt visu to darbu skati, kurus , Bētiņa rokas strādājušās?- Parādīt to krāšņo, bagāto pūrUj kas atspoguļo latvisko dvēseli un kāda cilvēkā 'bagāto inūžu. Visi tie, kuru • daiļumam Bētiņš ro.taš ir kalis, tā pateicībā atvadītos no viĢa uii var- . būt, iradītu fondu J:- Bētiņa piemi- ". ņai, neļaujot kapa smiltij to aizputināt; '
J. Bētiņš dzimis 1874. g. 8. jūnijā, kā sāīmiiieka dēl^ Rīgas apkaimē^. Jau ar 14 gadiem vīņš^sāk mācīties zeltkaļa amatu Rīgā, un savā ga-rajā mūžā saņēmis daudz godalgu :.zštadēs dzimtenē un ārzemēs.!J.B., ■ kā zināms, bija Briseles daiļāmat-^ niecības kameras ibiedrs un atstāj aiz sevis kuplu mācekļu skaitu, kās pie sava meistara iegūto māku sniedz tālāk,
J.B. atstāj atraitni, ar kuru kopā nodzīvoti 45 'bagāti gadi, meitu ar znotu un mazdēlu Vankuverā un ; daudz citu tuvu piederīgo. Dēls Sav.. Valstu tālajosi dienvidos, liela atstatuma dēļ nespēja ierasties. .
Jānis Bētiņš bija gaismas ■cilvēks. Viņa- personība dvesa vien-? kāršu sirsnību un/gara'ārīstokra-^! tiju. L, Ozōlkalne ;
traukumus.
Pagājušā sezona' noslēgusies ar nelielu atlikumu.
Savu piecu gadu pastāvēšanu DV teātris atzīmēs ar Ādolfa - Alunāna lugu — Visi mani radi raud. Lugas sagatavošana jau sākta kopš laba laika,, notikuši daudzi mēģinājumi Almas Mačas. vadībā. Izrāde paredzēta novembrī. Iespējams, ka sagatavos vēl divas Urgas P. Lintiņa un V: Vilkača vadībā. .
Sapulces dalībnieki pārrunāja an event. teātru apvienošanas jautājumu, bet nekādi lēmumi netika pieņemti
Vecajami administratoram nekan-didējot, par administratoru ievēlēja A. Memeni, un, tāpat nekandi-dējot iepriekšējam sekretāram, šinī amatā ievēlēja R. Purvu. Par kasieri ievēlēja līdzšinējo A. Miglānii, bet par mantzini — V. Turki. No DV valdes teātra valdē ienāk Kultūras nodaļas vadītājs — J, Treijs.
Ķā zināms,'tad V. Kaliņš piepra- sierim K. Stagāvs, 54 Berwick Ave, sīja no LNAK algu, ķuŗā pēc viņa Toronto 7, Ont.
Atsaucieties -Jūs meklē!
Jānis Smurģis -ar pēdējo dzīves vietu Latvijā Jelgavā, Pumļpura ielā 3, var saņemt ziņas no tuviniekiem. •
Savas adreses ziņu nodošanai lūgti paziņot: brāli Jānis un Ar-
lasītāju
m.AM
vai vietējās BV
M KT •^kasierim: Mr. V, Sniiškis, 46. Aberdcem Av^,- Toronto, Omi
vai vietējās DV nodaļās
KUK TAS RAKSTĪTS,]
LA š. g. 16. jūlija numurā Valdis no Toronto savā rakstā Kuram taisnība atzīmē, ka Kaudzītes Mērnieku laikos rakstījuši: „Kad Pā^ vulam nosprāga suns, un... vai ta-
tārs Velmeri un Ārija Rīngmanis- ^ēlPāvuls palika bez.suņa?" T, .„ . r, ^ i^i. A • r Man gribētos zmat, kura lappuse Remsons. Rakstīt: American Lat-;Mērnieka laikos šādi ir lietotas zi-' vian Association, Inc. 1727 Kenyon'ņas par Pāvula suni? Jā Valdis to Street, N. W. Washington 10,; D.C.,' nevar uzrādīt, viņam nepavisam U. A.. Tāpat lūgums atsaukties' nav taisnība.. ■ Būtu^labi, jā Valdim visiem, kam ir ziņas par Emmi^ļ^^ļ^^^tu brīdis ,izlasīt Mērnieku lai-
Būmanis un viņas bērnu: meitas ^'PP- ^l^^?- ^' ^^^^7.-}'
TTicoc .i„;,v, tjt^ō ino- sim laikam nebiju dzirdejiSj ka
Elgas, dzim Rīga 193o. g. un dela ^^-^^^.^^^ ^^^^ p^^^j^^ .^^^^
Andra, dzim. 1944. g.,atrasanēsvie-'tu suns posprādzis.
tu vai likteni. ļ P. Birzgalis, Wyo, ASV.
030
Žiedojļiimļs lūdzam regulāri iemaksāt;
Redakcija patur tiesības fesūGtos manuskriptus saīsināt, Keizlletetos mamiskrlptns neuzglabās, bet nz vēlēšamos sūflo
feaj, ja būs pievienota paātmarka»
Ar antora vārdn vai iniciāļjern parakstitejos rakstos feteftiās
domas vsu* ari ssatbllst ff«dake!jaB Tle^oMis^
Treždien, A« Kalnietis-si
PAR
Milzīgās svēļ tam lietus sitļ gājiena daiibnļ cē -svētku atl , Runā vispirms priekšnieks Fr ti, bet to rui visa plašajā ēl vākā apkārtnē
Pirmā svēti gājām dziesmi — cik varu Kungs ir mū£ šo korāli neat] ieskatot to p?
Ja pirmajos " grammā latvi^ -Cimzes harm( mas, tad jau kos bija oriģiļ žu darbi ~ rāk liaicīgajā kara šepska vās mājas da kos pirmoreiz! stājos 1928.
Trešo svēti kumā bija i( jaunā latvieši Jāzepa Vītol( g.) ar Venski zinu kāpēc, mu Trešajos] mūžu tā liel pīesaluša bērj šanu, vai arī,I ''nīcas luktui mas, kad cai
Kustīgais vada savu Tr| dījumā. Un Daugava vaic tad to „krāc'ļ ķestra pad'Ziļļ pie puslodes Tām viņš ar rada Pērkoņlļ gu rīboņu.
Bet progrl lieta Juri Tēvijai. Arī .nezinu, kāpēļ guru šermujļ mais akords! par vienu aj joprojām vēl ■gāicijā atnes ceroa gan viļ mto pasi liek vainagi! pār krūtīm.ļ seko vēl lielļ lausu vētraj kas palicis veseliem G2 dien redzu Andreju, sii dzelteniem ij das šķiipsnij bija saprotJ jiem dziesm|
KOKLi^ G
■ „Hallo, i ko mūsu ipļ bas priekšļ valdes?"
„Hm, vāj būs īstā vi| dās nesaski
„Tev- ar ku, kā tad
„Nē, maļ ses grāmaļ
■Jaucis sļ viegli viņa būt manta kādas iemļ - „Paģaiuļ dājos šo'gļ nas. Un H ņa au'gusiļ Drāna aua žoti britu! Čikāgā, b( fijā. Vai tļ daudz lauļ sev pelņirf samaksāji)
„Ei zēni dien pēc Gustu?'; I mējg savi zini, boss nedaru,... pat muš^ apgalvo J mīgi'klus zīti^:^„I^ vai arī t pār ?" „l ir stlprāli
Jancis sievu: „Iļ sestdien' pirmdien | maksu tel ņa? — miašīnulVļ izdarījusi! kasti, ikāļ mašīna ta