and U^.A.
Fnbllslied Twlce WeeMy l&y the D a n g a v a s t a n a g l — EditoriaB and Biagiiess Officds: 123 Huron Toronto, OH'-Canada, Tēleplioue — 3M 8-0792, Cabl® Aidresss Latamerika. Edito? In U.SJl, — A. Zfē» !s4ŗ§, 90-18 Park Lane S» Woodliaven 21, ĪJ,S.A, Tel. 11 6-7667
.: āUTflOBIZED AS. SECOp» CLASS MAIL. : POSTOEFICE-BĒFAfiTME^ OfTĀWA;. I
sāturdav, august 6, 1955
61./392. n-rs
sestdien, 1955, gada 6. augustā
5. GADg
m
Zinas par ģenerāli J. Balodi '
Ģenerālis Jānis Balodis, kā to Tēsti par kpstakliem I/att-Tijā saņemtā informācija, pašreiz nztoŗas 15 kilomet-rns no Maskavas. Ģenerālis saņemot 1500 rubjīi lieln pensiju mēnesi. Yina kundze bijusi Blgā un ļlnteresējusies par iespējām dabūt tur dzi-TOkU. Ja dzĪTokļa Jautājumu Izdošoties nokārtot, ģenerālis ar kundzi atgriezīšoties lat-i
tijā,. V /
Cik iļ^ jau bij. LatTijas armijas TirspaTēlņieks ian ka-; ra ministrs ir pensionāra ^0* dā, (par to ziņu' naT; Jādomā, ka šis atkal ir Viens piemērs, ķā apmiglot laužu prātus bri-Tajā pasaulē par komunistu dabas maiņu. Nebūs jābrinās, ' ja Irenerāli Balodi mēģinās Iesaistīt boļšefiku propagandas darbāj tāpat kā māčitājii Tursn, kas savu uzderuļnu Anglijā Teica archibīskapa ■ lomā,
V^m tikai sirmajam ka-raTĪram Izteikt mūsu dziļāko līdzjūtību par Tiņa traģisko likteni
LatvieiE laikraksts Am@E%S
Uznāk dlTas reizes nedēļā trešdienās un s«6^ .dienās* Izdevējs apgāds Baugaras Tanagl. S®» Utori: I. Vīksna, J, fltols, A. Gaflito. Bedakc^ m kantoris: 123 Mnron St„ Toronto, Ont&īlo, Ca» SBada. Tel. — EM 8-0792. Telegrammu adrese Latamerika, ASV redakcija — Arnolds ZTērlļSiSj V 80-16. Park lAue S. WoodhaTiBn 21, U.SX f el VI 6-7667. Abonēšanas maksa ASV un Ka-OBadā; par 1 mēn. $1.50; par S mēn. $4.50; par •
Mēn. $8.50; par 1 gadu $16.00. Slndfoājnmu nāi-satsludinājnmn daļā $1.10; tekstā $2.80 par 1,
colas telpu 1 slejā BifflllIBFP'^fl^^ 11111111 llllllll IIIMM
JAUNIEŠI PULCĒJAS LONDONĀ, ONT
Saskaņā ar Mbskaŗas jauno ār-polītisko kursu PSRS Augstākā pa-iome izteikusi Tēlēšanos iestāties Starptautiskajā parlai^entāriēšu inijā. Pēdējā deTusisaTu piekriša* nu, kādēl Augstākās padomes izTir-Eitā „parlamentārie|u" grupa pie" dalīsies Starptautiskās parllamentā? ^ ipSe^všn^jas - BākfflMajā, .44.koiagr©»
Pagājušās nedēļas nogalē Londonā notika plašas Jaunatnes dienas, kur debatēs, sporta spēlēs, iz° braukumā un deju priekos piedalījās ap 150 jauniešu. Plašāks ati'eferējunis par sarīkojumu sekos
, LA nākošā numurā. Uzņēmumā dalībnieku grupa, I. Migm fot®
VĀCIJA
FadoKiju Savi
Šaiarā ar to Latvijas Saeimas vi-cepri&ķšsēdis bīskaps; J. Eaņcāais
■un sekretārs a. Blodiieks nosūtījuši Stairptautiskajai parlamentāriešu ūnijai protestu,, aizrādot, ka Augstākā padome ir , diktatoriskās FSRS orgāns, kas nav ievēlēts brīvās demokrātiskās vēlēšanās, bet •gan ar vienu komunistisku kandidātu sarakstu. Protestā vēl aizrādīts, ka pēc? Padomju;Sayienības armijas varmācīgās iesoļošanas
• tatyi3ā:l940. g. 17.^jūnijā, PSRS Augstākā padome ir •piedalījusies Latvijas valsts nelikumīgā inkorporācijā Padomju Savienība un brīvās clemokratiskās Latvijas republikSi'š īžņīcināšanā. Ar savu 194o! gada 5, augusta dekrētu tā iekļāva Latviju Padomju Savienībā pēc WļO. g. 14. jūlijā nelikumīgi ievēlētās
. Latvijas Saeima^ierosinājumai Starptautiskā parlamentāriešu ūnijā ieiet,brīvi vēlēto demokrātisko parlamentu pārstāvji un līdz ilm tajā nebija uzņēmis neviens totalitāro iestādījumu pārstāvis; Ja parlamentāriešu ūnija tagad piekritusi, uzņemt savā vidū PSRS Augstākās padomes Ipe&kļus, tad
. tās ir solis, kās kompromitē Starptautisko parlamentāriešu jiniju iin pašu parlamentārisma ideju. Maskām ar to, protams, nekā nezaudē, jā Augstākās padomes locekļus pagodina un pielīdzina pārlamentārie-
■ šiem. .
AICINA-
- V: A
B 0 n n ā. — Rietumvācijas kanclers Adenaueirs Bonnā izteicās, ka saņēmis aicinājumu ierastieg vizīte Maskavā; augusta beigās vāl septembra sākumā. Aicinājumu Aden-auers saņēma ar. Padomju .Savienības sūtniecības Parīzē starpniecī-M./'-Ja Eīetumvācijaš kanelers Krem la aicinājumu pieņem, tad tās ņozī mē Adenauers Maskavā ieradī-/sies vismaz mēnesi pirms ^etru lielvalšWāriieti ministru konferences, līdz ar to komunistiem dodot pietiekami iaidz laika/ja ne Adenauera pārliecināšanai, tad visp maz saTJis tālākās stratēģijas plā° nošanai.
Francijā pašreiz atklālibā parādījušās dažādas franču diplomāti piezīmes no četru pasaules liehal» stu valdību galvu konferences že-nēvā» iNo šīm piezīmēm var tikai secināt, M Padomju Savienības pārstāTJu smaidīšana konferences laikā naT nekādi sa;viēnbjama ar viņu politiku. Tislabāk Padomju Savienības ipārstāvju brutālā rupjība Izpaužas pēdējo privātsamnās ar Francijas ministru prezidentu ForUo šo privātsajŗunu laikā krieviem .nebija, ne mazākās jausmas, ka katrs viņu vardg tiek nokkusīts un atzīmēts... Eizenhauera ēsma, maršals žu;feovs, sa,ruiiājoties divatā -ar Francijas ministru prezidentu, īpaspēja izgrūst: „Jūs ^cerējāt no ^enevas konferences uz mājām
māts
pār atsakās runāt. Bai jautājumā Maskavas nostāju lieliski illuistrēja Padomju Sayienības , ārlietu ministrs .Molotovs,ātbiildot uz Francijas ārlietu, ministra,. Pinēsūdzēša-nos ženēvas konferences laikā, ka Padomju Savienība izmantojot frančii komunistus, lai vājinātu Framc.iju. „Policija atrodas jūsu to-ķās", sacīja Mdotovs, „kādēl tad jūs nevarat tikt galā ar komunistiem?"' ■■.
Padomju Savienības diplomātiem lielu nesaprašanu sagādā Francijas piesliešanās Rietumiem Vācijas ap= Tienošjinas jautājumā. Kopš Bis-marka dienām Francija ir cietusī no nepārtrauktiem vāca iebruku^ miem, un tomēr Francija cīnās paff Tācijas apvienošanu! S<^it būtu in-
aizvest kara laupījumu; 18 milj.lteresanti dzirdēt īso, bet pamatīgo
austrumvāciešū apmērā. Tā nu vis tas nebūs!" Maršals Bulgāņins:: ..Vācijas, jautājums vē(l nav tiktāl nobriedis, lai varētu runāt par vienošanos." Komunistu partijas pirmais, sekretārs Cliruščevs Vācijas jautājumā francijas. ministru prezidentam aizrādīja/ka „arī mums vēl ir savas truppas piedurknē paslēptas."
Ņo šiem dažiem izteicieniem, kas tik patiesi parāda Padomju Savie^ nībaš īsto seju, var jau paredzēt Četru iielvailstu turpmākās sarunas nālcotnē. Vācijas jautājumā, kas paSreiz ir lielālkais šķērslis vienošanās panākšanai Rietumu un Austrumu sta)rpā, Padomju Savienība no saviem plāniem ineatkāp-sies. Krievi ir aprēķinājuši, ka Vācijas jautājumā laikS;. ir viņu pusē. Ja nepieciešams, viņi gaidīfe .vēl desmit gadu. Varbūt, ka par vieho-■šanos varēs sākt runāt 1965. gada oktobrī, bet katra ziņā vēl ne 1955. gada oktobrī.
Daudz īlielākas cerības panākt vienošanos āttiniņošanās jautājumā, vismaz 'bruņošanās samazināšanas jautājumā, jo bruņošanās ir ļoti sāpīga Padomju Savienības saimniecībai..Tai pašā laikā Padomju Savieļnību uztrauc amerikāņu bumbas, bijmbveži un visā pasaulē lielā skaitā izkaisītās aviā-, cijaš bazes.^ Par internacionālo komunismu : Padomju Savienība vis-
Francijas ministru prezidenta Fora un Padomju Savienības komunistu partijas pirmā sekretāra CbruščeTa starpās : ChmščeTs: ,,Mēs jūs, francūžus, vienkārši mespējam saprast. Kāda gan Francijai būtu interese Vāciju redzēt aipvienotu?"; ^
Fors i „Tam nay nekāda' sakara ar to, ko mēs gribam un kas mums^ patiktos. Mēs vienkārši, esam reālisti. Vācijas apvienošana ir neno-
vēršama, .tifflīgais. jaitājuMS,' kas šai sakarā vēl ir palicis neatrisi-Uiāts, ir: kā un kādos apstākļos Vācijas apvienošana tiks panākta,'^
.Cliruščevs: „Mēs,neticam nevienu minūti, ka Francija grib redzēt apvienotu Vāciju. Tas, ko jūs sakāt, ir tikai tīra .propagandā. Mēs tīri laM saprotam, ko/jūs gribat panākt; Ar savas propagandas palīdzību jūs cenšaties iekarot vāciešu sirdis. Bet šo spēli var spēlēt divi. Arī mēs .zinām šo to pār pro-'pagandū.
Nebūtu brīnums, ja Padomju Savienība, kas Vācijas apbruņošanas līguniu ratificēšanas laikā tā centās atšķelt Franciju no Savienotām
® ž em ē V ā.. — Par spiegošanu ap-^ vainotie un komunistu Ķīnas cietumos apcietinājumā turētie amerikāņu lidotāji ii» atbrīvoti. Ko nespēja panākt Sav. Vailstu vaidības' draudi un Apvienoto Nāciju ģene-irāJlsekretāra Hammeršīlda vizīte Pekiiigā, tika panākts sūtņu konfe^ reiicē ženēvā. Ar to komunistu Ķīna liek amerikāņiem saprast, cik ārkārtīgi liela nozīme ir tiešām sarunām abii valstu starpā.
Rietumu diplomāti, kas ^enēvas konferencei seko ar visdzīvāko 1»' teresi, pareģo, ka, sarunām turpi uoties līdzšinējā saticīgā gaitā, ko mūnistu vpnai ir iemesls cerēt^ ka tā drīzi vien jau atradīsies Apvie noto Meiju tautu saimē.
Ženēvas sarunas ir pārbaudījuma laiks komunistu Ķīnai.. Ja . komunistiem izdodas amerikāņus pārliecināt, ka viņi .patiesi gatavojas sadarboties, ka viņi ir gatavi ievērot pamieru Formozas šaurumā, kur gada sākumā abas minētās valstis atradās atklāta kara priekš vakarā^ ja komunistu Ķīnai izdodas pārliecināt SaV. Valstis, ka tā nemēģinās uzkundzēties Formozā ar miili-tāras. varas palīdzību, tad ir iespē jamas ne tlķai.sarumas Šav. Valstu un komunistu Ķīnas ārlietu mini stru starpā jau vistuvākā laikā, be iespējama arī drīza komunistu Ķīnas uzņemšana Apvienotajās Nācijās,' ■.
Par ļoti svarīgu Rietumu (liplo-māti uzskata Sav. .Valstu ārlietu ministra Ballesa runu, kurā pēdējais aicina komunistu Ķīnas valstsvīrus atklāti deMajrēt visas pasaules priekšā, ka komunisti neldetos militāro varu Formozas salas iegūšanai. Ir iemesls domāt, ka par savu' labo uzvedību . Pekinga tiks bagātīgi atalgota. Ļoti iespējams, ka kā samaksu par pamieru Formozas šaurumā Sav. VaJlstis atzīst komunistu Ķīnas valdību un atbalsta komunistu Ķīnas uzņemšanu
: ;saream pNA'atbrīvo
::AMēriiāi^ lidotājus
ženēvas sarunas sav. valstu sūtņa PRAgA DSONSO-
na un-komunistu ķīnas varšavas sūtņa vangpingna-nastarpa vainagojas panākumiem. komunistu ķīna atbrīvo amerikāņu lidotājus; arī civilistu atbrīvošana vairs ir tikai laika jautājums. p^c ženēvas -sarunām sagaidāma sav. valstu ujļ komunistu ķīnas Ārlietu ministru tikšanās-
ženēTā. Tiešas sarunas kom'ū» nistffi Ķīnas uii Sav. Valstļļ sūtņu starpā ženēvā sākas ar nepārprotami komunisti cenšanos pierādīt amerikāņiem savu labo sadarbošanās gribu. Konferences pirmajā dienā komunistu jĶīņas pārstājis ^a, ka Pekingas valdība atbrīvojusi li ameriiāņta kaļra lidotājus, kas, notiesāti par spiegošanu, atradās apcietinājuinā komunistu Ŗī" nā, ,,i;s ceru"? sacīja Tangping-nans, »'ka šis Ķīnas valdības solis labvēlīgi ietekmēs mūšffl tālākās ^s^"
Pēc patīkamās ziņas saņemšanas, ka komunisti beidzot atbrīvojuši apcietinātos amerikāņus, Sav. Valstis nekavējoties pievienojās Komunistu Ķīnas priekšlikumam, ka kā nākamais; jautājums ženēvas sarunu darba kārtībā būtu jāuzņem civīlistu. atbrīvošana. Komunistu Ķīnā tiešā vai iietiešā apcietināju^ ma pašlaik atrodas ap 40 ameri-ķāau civīlistu, kiiŗiem komunisti lī^z šim ir lieguši izbraukšanas tiesības.:
Ssiv. 'Valstīs tai -pašā laikā atrodas lielāks .vSkāits Ķīnas pavalst-nieku^k:as SaV. Valstīs! ieradušies studiju nolūkos. Sav. Valstu valdība paskaidro, ka kopš šī gada ap-
Apvienotajas Nācijās. Tas ir divas lietas, pēc kurām Ķīnas komunisti ir cīnījušies gadiem ilgi. Tikai līdz šim vienmēr bez panākuniiem.
BULGĀRIJA ATZĪSTAS
T el a V ī v ā. — Pēc nesekmīgu melu pilnas nedēļas komunistu Bulgārija beidzot atzinušies, ka Izraēlas pasažieru lidmašīnas ņotriekša' nā, kur tika nogalinātas 58 persO' nas, vainojami diVi bulgāru izfnici nātāji un nevis pretgaisa artilērijas, uguns, kā to ziņoja. līdz,;šimb,
Builgārijas aviācijas ministrija paskaidro, ka. vainīgos lidotājus nekavējoties sodīs, ķa Bulgārijas vaU dība maksās sāpju naudu nogalināto piederīgiem un atlīdzinās dalu no Izraēlas lidmašīnu savienības zau-dējumienļ. Tai pašā laikā Bulgārijas .. valdība apsolījusi ■ raudzīties, lai jlīdzīgd uzbrukumi nākotnē neatkārtotos. — Par to gan parūpējusies arī Izraēlas valdība, novirzot visu pasažieru gaisa satiksmi pēc iespējas tālu no Bulgārijas robežām.' .
valstīm, tagad turpinātu savu toreiz tik nesekmīgi iesākto polītiķu, cenšoties panākt šķelišanos Rīetu-niu sabiedroto starpā.
laS grozītu vāciešu domāšanas virzienu, Padomju Savienība gata vojas uz masveidīgu smadzeņu mazgāšanu; Aŗ Vienu iroku vācie-^ šiem tiek solīts, ar otn ņemts at-pakaļo Ar vienu vārdu. Padomju Savienības vaUŪba aicina. Vācijas^ kandleru Ādenaueru apmeklēt Maskavu, sakāpinot vāciešu cerībās par Vācijas apvienošanu, pēc neilga laika, Ženēvas konferencē,■padomju savienība paziņo, ka Vācijas ap-, vienošanas jautājums vēl nav no-briedis,' un vāciešu" cer^bUs tiek pārvērstas dziļā pesimiismā. Bet tai pašāaaikā notiek kaut kas pavisam
komunistu Einas un
E a t m a h d u, !rf^e p a 1 ā. Ņelie lā Himalajn kalnu karajvalsts Nepāla ziņo, ka ta panākusi vienošanos ar komunistu Ķīnas valdPou Pekingā apmainīties sūtņiem, tādā veidā ^nodibinot diplomātiskās at tieksmes abu kaimiņvalstu starpā.
rīla mēneša likums par studentu aizturēšanu Sav. Valstīs ir atcelts, un, kas vieoi vēlas, var atgriezties mājās. Līdz šim neviens to nav gribējis. Cik var saprast, tad komunistu Ķīna gribētu piespiest Sav. . Valstis deportēt studentus uz mājām arī piret viņu pašu gribu. Līdz šim amerikāņi ir atteikušies to darīt.
Komunistu Ķīnas um Sav. Valstu ' sūtņu konf ereļices otrā dienā radās iespaids, ka arī komunistu Ķīnā . aizturēto amerikāņu civilistu atbrī-vošama ir tikai laika jautājums. Daudz sarežģītāk jau ir atrisināt ķīniešu studentu deportēšanas problēmu; Cik zināms, tad Indijas ministru prezidents Nēru, kas par svētu pienākumu atzīst iejaukties, katrā konferencē, lai kurā pasaules stūrī tā arī notiktu, ir nācis ar piriekšlikumJn 'Savi Valstu prezidentam Eizenhaueram, ieteikdams pieaicināt vēl kādu trešo valsti, kasi pārliecinātos, ka studenti patiesi negrib atgriezties un kas palīdzētii tiem, kuri būtu izšķīrušies braukt mājās, ženēvā ar to pašu domu Sav. Vailstu (pārstāvi, Džonsonu, sūtni Prāgā, mēģināja ietekmēt In-dijaa prezidenta speciālvestnieks Menons.
itj^sts īstais
I e r u z ā 1 e m ē, Pēe ilgākas liegšanās piešķirt nepieciešamās vīzas Izraēlas izmeklēšanas" komisijai, kas bija ieradusies Grieķijā no Telavīvas, lai ievāktu informāciju virs Bulgārijas notriektās Izraēlai satiksmes lidmašīnas katastrofā, komunisti Bulgārijas valdība beidzot atjāva trīs Izraēlas pārstāvjiem pāriet Bulgārijas robežu. ^
Pēc,izdarītas izmeklēšanas Izraēlas pārstāvji, tāpat kā kāds angļu novērotājs, kas arī ipiedalījās lidmašīnas drupu apskatē, secinājuši, ka lidmašīnas katastrofā nav vis vainojama Bulgārijas zenītarti-lerija, bet 'gan bulgāru strūMiznī-cinātāju uguns. Kā zināms, pēc brutālā uzbrukuma, kur tika nonā-
cits, notiek vtas, ko grib panākt komunisti un, proti, ka visu vāciešu aci'^ tagad tiek vērstas uz Maskavu. Padomju Savienībai ii- izd«>Vies pierādīt, ka Vācijas apvienošana atkarājas tikai no Maskavas žēlas^-( bas. Rietumu uzmudinājumi un so lījumi ivāciešiem vairs neimponēs, jo viņiem būs skaidri pierādīts, kia apvienotas Vācijas panākšana atrodas Padomju Savienības rcfkās Maskava cer, ka ar šādu savas varās nešaubīgu demonstrēšanu tai izdosies vāciešu domāšanu ievadīt sev-; labvēlīgās sliedēs. Padomju Savienība ģan arī tīri labi saprot, ka tās būs panākams tikai iJēc tam, kad Rietumvācijas kanclers Āden-auers būs atstājis politisko skatuvi.
Chrešcevs grib
KAUT GAN PADOMJU SAVIENĪBA IZPLATĪJUMA PĒTNIECĪBAS LAUKA ESOT AIZSTEIGUSIES PRIEKŠĀ SAV. VALSTĪM. KRIEVU ZINĀTNIEKI TOMĒR IR GATAVI SADARBOTIES AR AMERIKĀŅIEM MKSLīGAS PL^^
M a s k a vā. Padomju Savienības, komūmistn partijas pirmais sekrer tārs Cbrušēevs Maskavā; preses pārstāvjiem* paskaidroja, ka Pa-^
domju Savienība ir gatava sadarboties ar Sav valstīm mākslīgās zemes satellifcplanētas ražošanā— „ja tas ir cilvēces linteresēš", Pagājušā nedēļā Baltais nams prezidenta EizenHanera vārdā izdeva paziņojumu, kurā amerikāņi izsaka gatavību daJlīties informācijā par pirmo cilvēka darināto planētu arī ar citām valstīm, ieskaitot Padomju Savienību, ^ai sakarā vaicāts vai airī Padomju Savienība sadarbosies ar amerikā;ņieņi mākslīgās planētas radīšanā Ghrušēevs visguļāri paskaidroja:, .„Es es^u kaut ko par tO: dzirdējis, kaut gan .pamatīgāk ar šo jautājumu yē] neesmu iepazinies, tādēļ gaJlīgii: spriedumu es pašreiz vēl nevaru dot. Bet ja tas
Padomju Savienība; šo plānu būs vienm.ēr gatava atbalstīt."
Sekojot Padomju Savienības zinātņu akadēmijas biedra, prof. Se-dova runai Kopenhāgenā, grūti saprast, kādēl Padomju Savienības zilnātnieki būtu gatavi sadarboties ar amerikāņiem mākslīgās planētas raž6šanā, Prof. Sedovs sacīja, ka izplatījuma iekarošanā Padomju Savienība i)r aizsteigusies priekšā Sav. Vallstīm un ka krievi savu mākslīgo jilanētu sāks riņķot ap ze-mes! lodi jau nākamo 18 mēnešu laikā. Rietumvācijā bija pienākušas ziņas, ka Padomju Savienības pētījumus* izplatījuma iekarošanas lauka vada vācu zinātnieki un .ka krievu plānu īstenošanu kavē -līdzekļu trūkums. Prof. Sedovs izteicās, ka šādu plāau realizēšanai Padomju Savienība ar līdzekļiem nerēķinās. Sedovs uzsvēra arī, ka vācu raķešu lietpratēji Padomju
notiek bumānitātes interesēs, tad'Savienībā nestrādā;.
vētas 58 personaSj bulgāri lidmašīnas katastrofas cēloņus vairākas dienas noklusēja, pēc tam paziņoja, ka lidmašīna! atradusies virs Bulgārijas territorijas un ka to ^ogā-^ zusi bulgāru pretgaisa artilērija. Tagad, kā redzams, komunisti pienākti jaunos, meļos, jo izmeklēšanā noskaidrojies, ka pasažieru lidmašīna kritusi par upuri iznīcinātāju ugunij.
Izraēlas komisija savā izmeklēšanā noskaidrojusi kk:
1. Izraēlas pasažieru Udmašīni motriekuši komunistu strūkliznīci" nātāji.
2, Pirm^ Izraēlas komisijas apskates bulgāri darbojušies ap lid° īpašīnas drupām, cenzdamies noslēpt^ iznīcinātāji uzbrukuma pēdas.
Prezidents Rī gatavojas pārņemt varu Ziemeļkorejā
S e u 1 ā. 2, augustā Seulā Bien-vidkorejas prezidents Singmans ES pārsteidza pasauli ar savu vēSiIJju,» mu, ka Dienvidkorejas valdība gatavojas atjamot savi varu komunistu okupētajā territorijāi Prezidenta pārsteiguma runa nāca tikai dažas stundas pēc tam, kad vasa?» ras atpūtā aizejošiem Jepitātiem viņš bija piekodinājis būt gatfiviem atgriezties darbā, ja valsts intere" sēs tas pēkšņi būtu nepieciešamSo Prezidents Rī neko tuvāk nepa-skaidroja, kā Dienvidkorejas re» publika gatavojas atjaunot savu Ya= ru pār komunistu Ziemelkoreju. RS vienīgi sacīja, ka viņš ir pieprasījis komunistu bruņotiem spēkiem izvākties ^no Ziemeļkorejas noteikta laika' robežās.