Sestdien, 1955. gada S. augusta -
jKāds nepatīkams
^•9
saka Chruščevs
POLITISKĀ ATMOSFAIM PĒC ŽENeVAS KONFERENCES'
Dr. M. VAJjTBRS UN POĻU REDAKTORS PROTESTĒ. L0NDO^ļVS PASKABAIS VĒRTĒJUMS. BOĻŠEVIKU MĒRĶIS IZNĪCINĀT RIETUMNIEKU SADARBĪBU UN AIZSARDZĪBU
Mūsu LONDOMS- SPECIĀLKOKESPOHDMTA OTOJUM^ ^
^ugstsprieģtima pilņsija ženēyas gaisā vesela armija drošības ierēdņu rūpējās par katra incidenta noTēršanu. Vārds bija dots čptriēm lielajiem, bet publikai bija jāpaliek pavisam mierīgai. Nekādā, gadījumā nebija vēlama eventuālās saskaņas traucēšana. Par spīti, šai 'ndemokratisikai*' sanāksmei visde-snokrtttiskākā valstī patieso domu aeizteiķšana bija tomēr višnotd veļamākā nekā izteikšana.
Tp vispirms piedzīvoja mūsu bijušais ministrs un sūtnis, l vecais Miķelis Valters, kas ženēvā bija ieradies ar Vācijas Jatv. laikraksta žurnālista karti. Kā žurnālists viĢš apmeklējis vairākas četru lielo Ipre-ses konferences, kur mēģinājis visu klātesošo uzmanību pievērst apstākļiem Baltijas valstīs. Dažreiz T^iņš pirms tiešā jautājuma jau dažos teikumos bija raksturojis patieso šāvokli mūsu zemē. JantājuMS
Šanadas jaunais li^mii metējs labākais lē
Kanādas valdība . piešķīrusi 5000 dōļaru m^joTam Henpjam Sorense-nam kā pateicību paf jaunā liesmu metēja izgudrojumu. Aizsardzības ministrijas iestādes .pārbaudot So-rensena jaunižgudrojumu, atzinušas, ka jaunais liesmu metējs esot labākais, kāds vispār līdz šim. pa-aaulē pazīstams.' Jaunais liesmu metējs ņoiaukte par Irokieti. Sīkākas ziĢas par šo ieroci netiek izpaustas, ^ī 5000 dolāru lielā pateicības balva ir lielākā naudas suinma, kāda vispār kādam Kanādas armijas piederīgam piešķirta. Jaunā ieroča izgudrotājs, 45 gadi vecais majors, pēc izcelsmes dānis, savā mūžā nav saņēmis, nekādu augstāku tecbnisku izglītību, tomēr viņu dēvē par Kanādas liesmu metēju lielāko speciālistu. Majora Sorenseņs paredzējis savam liesmu metējām . arī jaunu lietošanas taktiku. Majo»s S. nodarbināts Kanādas izmēģinājuinu un jaunatklājumu daļā ;Safildā,.Manitobāj kas dar-l)ojas ai^ardzības mini^njas, pz-'■<āevumā.
Pēc astoņiem nopietna darba gadiem, majoram S. izdevies, neiedomājami . uzlabot. Kanādas armijas pēdjējā pasaules karā lietoto liesmu metēju Wasp un, kā izsakās armijas vadošās personas, jaunais īrokiētis esot vismaz i 50 procentii labāks par līdzšinējo. Majora S. jaunais izgudrojums; radījis lielu interesi .britu salās un Savienotajās Valstīs, kur- izgudrotājs demoņkŗē-jis savu jauno ieroci. Majors S. ie-" radies Kanādā pirms 30 gadiem un neilgi pēc tam iestājies Kanādas armijā.-/^.v ■■.,.
gandrīz vieiimfer bija, ko četra lielo no rietamu polītiķiem nereaģē konference darīs, lai atdotu brīvība vēlīgi az krievu priekšlifenņiiem,
tad to nekavējoties visas pasaules priekšā apzīBnē par Jiaŗa kūdītāju. Ja tBurpretim viņa reakcija i r labvēlīga, tald līdz ar to pa§u viņ§ at-b a i s t a^polītiku, kurās mērķis ne-apšaubāmi Ir rietamu aizsaiTf dzības līnijās sadragāšana. Klusu ciešana savukārt nozīmē lldzdalībi nelaimes tuvināšanā,
ļTāds loti labi informēts angļu po-lītisks n^ērotājs izteicās; ,pMan ir 20 gadu ilga polītistoa pieredze. Esmu bijis konlidencionālās attiek-smēs ar vairākiem pašreizējiem mtnisfcriem, kā arī piedalījies slepe^ nās starptautiskās sanāksmēs! Visu lielo pasaules drāmu no 1938. līdz 1%5. gadam esmu vērojis, sēdēp dams pirmajos solos. Bet nekad es stāvokli neesmu redzējis tik sarežģītu un tik bīstamu iā pašreiz. Es nezinn nekāda cita padoma, M lūgt avīžu vīrus sniegt fa&tus un vēlreiz faktus, par boļševikiem un visu pašreizējo situāciju, tādu, ida tā ir, un nevis tādu, Mdu mēs to vēlētos. Pretējā gadījumā rietumu alianse drausmīgā boļševiku propagandas spiediena rezultāta var tiešām sabrulii Un tāpēc par katru cenu sabiedirībai jādod vālffāk Mormācijas/*:- ■ ':':::lo:-
ATBELDĪBA Ul!^ TUpUMS
Nobela un Pulicera godalgu laureāts Viljams Fokners nesen kādam žurnālistam izteicis^ savas dvēseles atklāsmi: „Es piedzimu, lai butu klaidonis. Vislaimīgāks es biju tad, kad man nebijā nekā. Kad māna Mēt^ kabatas atradās zeķu pāris, saī&ināts Šekspīra izdevums un viskija puddē. Tad es b^'u Jai-mīgs, es nevēlējos vairāk nekāj un man nebija nekādas atbildības
Simtiem saprātlgn un izdarīgu tautiešu šodien trimdā arī Jūtas laimīgi, kad viņiem nav nekādas atbildības. Arī bez visas viskija pude^ Ies viņi nejut nekādu atbildību"nedz pret Latvijas pagātni, nedz latvju tautas nākotni, : -
Kad lugu rakstniekam Prīstlejam Jautāts, ar ko viņš izskaidro amerikāņu sludinātāja Billija Grēma panākumus britu salās, viņš attei-cfsj ka tās neesot britu alkas pēc reliģijas, bet pēc — izrādes. D^ve !r tukšums, kas Jāaizpilda, Politikai, lai tā plesaiš^tu lautu, jākJūst par izrādi. Patriotisms arī izrāde ar dārgu inscenējumu, Nu Billijs ar savu plūdlīnijās organizāciju ai^ 2«MģiJu padarījis par izrādi. . Vai nav tā, ka arī d^udz mūsējo latviskajās sanāksmēs nemeklē vd-dzi savām svešatnē nogurušajām latviešu dvēselēm, bet izrādi, lai tur nodemonstrētu savu ārējo piederību tautiešu kopai. Iekšēji Jau sen daudzos ir tikai — latvisks tukšums... Taurus
Abonementu pieteiku-tnus/sludinājumus un in-
Baltijas valstīm... Un parasti šis jautājums palika neatbildēts. ,5Kāds nepieklājīgs cilvēks !* esot televīzijas raidījumā čukstējis Chrušdevs.
"Oez kāda 'brīdinājuma Ženēvas policija aicinājusi Valteru uz iecirkni, pēc kam viņš atkal atlaists, vaļā. Bet ^enēvas Preses nama vadība viņa žurnālista karti anullējā, un viņam pašam šai namā ieeja ti^ ka noliegta. Tāda, lūk; bija' Ženē-vas „konferences rīkotāju un apsargātāju demokrātiskā" prakse! Bet Miķelis Valte-rs tomēr bfija paguvis pievērst pasaules atMātībaā uzmanību Baltijas lietām tairak, nekā to bija spējuši daudzi čiiti. Lielā trimdas saimes, daļa M. Valters nav populārs viņa aso uzskatu un ņesamierināniās dabas dē]. Bet šis ženēvas gadījums pierāda, ka afī tādi cīnītāji mums iŗ ļoti nepieciešami. ' '
^itāda rakstura skandālam tai pašā Preses namā par iemeslu bija komunistisko poJu žurnālista provakācija., Viņi tur bija sarīkojuši svinības sakarā ar „tautas demokrātijas" režīma nodibiāšanās desmito .gadskārtu Polijā. ,XJz šo svinēšanu bija saaiciņēti |oti dāudž ārvalstu preses pārstāvju, un galds vai lūza no dažādiem dzērieniem, Rīkotiji bija cerējuši, ka žurnālisti labprāt izvēlēsies dzeršanu un ēšanu par brīvu un neies uz bāru vai restorānu, kur par visn smagi jāmaksā. Cerības attaisnojās, tikai pa daļai. Bet vel nepatīkamākā lieta bija cita. Polu Londonas dieīaas avīzes Dziennik Poļskt ārlietu redaktors Bregmans, izdzirdīs par šo sarīkojumu, bija. vairākkārtīgi apmeklējis Preses nama' direktoru Keleru un enerģiski protestējis. Pēdējais paskaidrojis, ka Šveicei ■ ar Poliju: ir normālas attieksmes un nav nekāda' iemesla, kāpēc polu žui'nālišti nevārētu Preses namā uzņemt savus viesus. . — Kad nu visi bija sasēdušies pie galda, pēkšņi no lielās zāles galerijas atskanēja saucieni franžu. un aņglu vatodā: Šis svinības ir apvainojums poļu tautai! Koniūnistiiā-kaiš režīms iznīcinājis Polijas brīvību! Tas iznīcinājis, arī preses brīvību, un tāpēc šis sarīkojums iŗ apvainojums arī brvajiem žurnālistiem!
"Oreses nama sargi veda Bŗeg-mani ārā, bet viņam palīgā atsteidzās vairāki rietumu žurnālisti. Skandāla apraksti iekļuva arī vienā, otrā rietUiuvālstu avīzē.
Beidzot kāda. cita „āizdomīga persona" nemaz nenokļuva līdz ženēvas Preses namam. Šveicieši aizturēja krievu emigrantu žurnālistu Jozefu; Tvai^ovski -— Narodnij Trudovo] Sojuz locekli — un in-terriēja viņu kādā LfOzannas vasarnīcā!' .
Bet vai; visus šīs īpatnējās, zīmīgās un pamācīgās pavadparādī-bas Ženēvas konferencei nāca par labu, vai tās šo sanāksmi izglā.ba no-strupcela? ,
PLKV. K. LOBES GAITAS TORNĀ
^ Dr. R. SĒRA ATMINAS PAR PULKVEŽA GAITĀM
1944. g. oktobra 'beigās vai novembra sākumā tika mēģināts koncentrēt izkaisītās latviešu vienības Tomas /centrā, ua sakarā ar to dažu pulku komandieri citi virsnieki( tb starpa arī es, kā kādas vienībās ārsts) Jfavadijāmpikv. Lobi Tomas kazarmu iuspekcijā. Pa būvēm un telpām delegāciju veda kazarmu pārzinis, vācietis privātā mētelī ar partijas zelta nozīmi redzamā vietā pie aPķaMes.
Starp, citām novietojaniāni telpām šis. vācietis jm^s ieveda manēžā, kas neilgi pinms tam; cik at. <;eros, bija lietota zirgu novleoša-nai. Zeme tur bija netīra un mitra, sienas apsvīdušas, smaka nav tuvāk jāapraksta... :
Gallupa iiistitūfa par nākošo karu
čikaffā M pārstāvis
s
Chicago 41,111. W. Henderson 3529
ēc pirmiem. visai labvēlīgieni komentāriem ; un konferences, dalībnieku iedrošinošiem izteicieniem vispārējais sabiedriskais noskaņo-jums pār ženēvu Anglijā kļūst aizvien skābāks un skābāks. Par. spīti īdenā ļoti diplomātiskiem vārdiem parlamenta un par Bjpīti Bul-gāņina un Cbruščeva gaidāmam braucienam uz Angliju angļu vadošās aprindas nesaskata ne mazāko pierādījumu tam, ka krievi gribētu mierīgi sadzīvot blakus ar rietumniekiem. Pierādījums gan ir tam, ka krievi patlaban negrib riskēt ar kaju, kurā tiem būtu grū^ ti uzvarēt. Tāpēc pagaidām tie sava stāvokļa uzlabošanai un varas izplēšanai izvēlējušies citādu metodi. Visā visumā Eiropa iestājies strupceļš, Zināms spēku līdzsvars, ko nekādā gadījumā nevar teikt par Tālajiem Austrumiem. Katru brīdi Indoķīnā var Sākties atkal karš, Malajā cīņas joprojām turpinās, un arī Formozas problēma aizvien vēl ir kārsta.
¥^ oadoņas polītislcās aprindās uzsver, ka Padoi^ijas politikas patiesas sejas saskatīšana nesagādā nekādas grūtības. Daudz. šmaugāks jautājums, iŗ pārliecināt Eietumu sabiedrisko doinu, lai tā atbalstītu nepieciešamos soļus padomju polītisko mērķu atvairīšanai. Ķā jau agrāk esam minējuši, zināms pagurums un apātija tiklab Anglijā, kā ASV ir* ārkārtīgi svarīgs faktors kTievu labā, ar ko arī pēdējie ļoti rēķinās.
Krievu pašreizējā propaganda pārspēj visu Kdz šim pieredzēto
Liekas^ ka Ženēvas miera balodim tic tikai nedaudz šīs planētas cilvēku,. kaut gan .ženēvas konferences dalībnieki atgriezās mājās a;r rožainām cerībām un skaistajiem vārdiem, parastais ikdienas cilvēks: domā pavisam ko citu. —.
Lielākā daļa kanādiešu domā, ka gadījumā, ja sāktos Trešais pasaules karš, tas būs „Momisks,-' kur savu vārdu teiks ūdeņraža bumbas, tālvadāmās raķetes uņ atomu motora dzītas zemūdenes. Pēc Kanādas sabiedrisko uzskatu institūta izdarītās aptaujas, (aptauja Izdarīta pie abu dzimumu dažādo" Vecu-, mu ļaudīm), izriet^ ka sabiedrības uzskats par nākošo karu ir ļoti pesimistisks un pilns tumšiem pareģojumiem. ' ■
Ļoti liela daļa kanādiešu domā, ka nākošais ; karš. ibūšot visbriesmīgākais cilvļēces iznīcinātājs, kādu jebkad cilvēce pazinusi. Tā būšot masīva pilsētu, iznīcinšana un civīl-iedzīvotāju bumbošana.
Nākošo ikaru tā iedomājušies' ļaudis ne vien pie: mums Kanādā, bet tāpat domā arī amerikāņi, ko apstiprina amerikāņu sabiedrisko do-,mu"''institūta; izdarītā aptauja. Gallupa institūta sniegtie dati ir. š ādi: 71 proc. kā kanādiešu, tā fonerikā-ņu domā, ka nākošajā karā lietošot visus iespējamos ierobus, kā: H-bumbas, tālvadāmās atom;u raķetes, atomu motora dzītās zemūdenes u. c. 12. proc. domā, ka nākošais karš būšot neiedomājami mežonīgs, pilsētu iznīcinātājs un ļaužu masu noslepkavotājs. 10 proc. domā, ka tas norisināšoties, galvenokārt gaisā ar briesmīgiem bombardē jumiem, 5 proc. domā, ka nākošais kaŗš sa
Plkv. liobe nobālēja aiz dusmām, bet tomēr mierīgi. aopi'asīja, vai manēža domāta arī karavīru ap-metināšanai. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšana's nākošais pulkveža jautājums bija: „Kāpēc šai ^anežā vairs netur zirgus??' Vācietis atbildēja; Uir Ir pārāk auksts, zirgi'iŗ loti daudz slimojuši kamēr tur bija novietoti." Tikai tad pulkveža dusmas vairs nebija apvaldāmas. Atrāvis savu naēteli un parā-dūjis Vācu krustu zeltā, viņš uzbrēca partijas vīrani un -lika man kā tulkam pateikt, ka latviešu karavīri ir tādas pašas apgādes cieiiīgi kā jebkuŗais vācietis formas tērpā, it sevišķi, jo tie tagad aizstāv pašu Vāciju, kopš puse Latvijas jau zaudēta ienaidniekam.^.Viņš pavēlēja vācietim atslēgt un nodot laiviešu rīcībā "jauno vingrošanas zāli kazarmu: rajonā,, kuru • viņš iepriekš bija noliedzis apskatei, jo tā esot ibijūsi paredzēta citām vajadzībām.
Tie,, kais šai hallē bija novietoti līdz 1945. g. 20 janvārim, to nekad
Ar lielu sašutumu lasīju laik- J rakstā Iat>7u Ziņas par apvainojumiem, ar Ikādiem apmētā pulkv. K, Jjofei,
Pulkvedi Ko LoM paostu kopš tā laika, ķad viņš f oma 19^4, g. rudenī komandēja tur sakopotās latviešu vienīfoas.
Vēlos paštāsUt par notikuMU, kas J)ēc nmnāmdonjāih daudz labāk pierāda K. Lobes valstisko nostāju, nekā pret viņu vērstie apvainoļunil varētu pierādīt pretējo, pat tad, ja tie Mtn bijuši pamatoti;
nozīme pulka gaitas afī vēlāk. Karavīri, nezināja, ko plkv. riskēja apiedamies ar vācu NS partijas biedru aprakstītā veidā. Ja nemaldos, tas bija neilgi pirms kara tiesas, kurp vācieši viņu sauca viņa nādonālās nostājas dēļ leģionā.
Plkv. K. Lobes. vadībā man; ari bija iespējams organizēt plašu rentgena akciju tuberkulozes atklāšanai Tornas latviešu karavīru Starpā, Tie 400 vai vait-āk, kās izkļuva no Tornas ipiirms 20, janvāra ūn nonāca sanatorijās, par to var pateikties galvenokārt plkv. Lobein, kas pavēlēja man darīt šai lietā, kas vien iespējams, neraugoties uz NS partijas ierēdņu protestu.
Tās ir tikai divas epizodes, kas rāda plķv, Lobes stāju. Esmu pārliecināts, ka starp latviešiem būs vēl daudz tādu, kas var stāstīt par līdzīgiem gadījumiem plkv. Lobes valstiskajā stājā. Lai tie seko atv. kapt. Arnolda Sķrēbera piemēram un ļauj latviešu sainiei dzirdēt pozitīvo, kura būs pietiekami daudz, lai pilnīgi apslāpētu aiz matiem pievilktos apvaiaojuinus. Kas šodien tiek vērsts pret plkv
Ja jau mūsu enerģijas, nepietiek, iai atvērtu rietumtautām • acis par patiesību, kā mēs zaudējām brīvo Latviju, tad taou tā pati enerģija nav jāizlieto strīdu radīšanai pašu staigā. ■„.:
Latvieši arvien varējuši lepoties ir šāvieni izciliem censoņiem, kurn dftr)()i liek skanēt latviešu labajam lārdani. Pierādījies ai*, ķa uz stiprā ģimenes celma aug sp^īgi un veseli-zai*!.... .. 'v;,:^',-'-'^^
Tā vienā ģimenē nesen tik cieši \ ķoiHi vijās priecīgi un bēdīgi not! kunij: tēva nāve un meitas imnāfeu ml
KOMUNISMA JŪGĀ PIRMS 15 GADIEM " '
LAI ATCERAMIES, BALTO TRIMDAS MAIZI ĒDOT
21. jnHijā (tuppiņājims)
Pēc sēdes atklāšanas^ ko izdarīja gados vecākais ..deputāts" Dāvids Krūze, notiek. kompartijas izraudzītā prezidija .vēlēšanas. Pat priekšsēdi ievēl komunistu P. Brie-di, pārējo ^ prezidija locekļu vārdi tautai svešji, izņemot„darba intel-'liģences^' pārstāvjus — doc.P. Ga-lenieku un kreiso advokātu J. Vāgneru. Mazs ļ apjukums jaunievēlētajā prezidijā] kad tribīnē kāpj kompartijas dflzis ..deputāts" Žanis Špure un ķaziņo, ka viņš, izpaužot Latvijas tautas gribu, pasludina padoMiju varas nodibināža° nos Latvijas kerritorijā un pasludina Latviju par padomju sociāīistīs» ku republiku.! Sūtnis Derevjanškis paklausīgajam! māceklim aplaudē un viņam līdii visa zāle. Vienīgi Vāgners sačukstas ar Galenieku un, priekšsēdi Briedi, norādot, ka tā tās lietas kārtot nevar, Spure ne-' var „pasludinātr, viņē, kā deputāts, var tikai ierosināt, likt sēdei priekšā, tad ,ySaWmai" jānobalso, jāpieņem, Arī šo\formaJlitātl attapīgi izkārto: pērējas formulas veidā Saeima vienibalsīgi nolemj to, ko varenais Spurel Višlnska rīkojumu piMot, bija 1^ vienpeTSonis-ki pasludinājis.' „lieputāti", sajūsmā piecēlušies, sāl^ dziedāt Internacionāli. „Tā būk pēdējā kauja ...pirmoreiz skan telpā, ku? reiz dzima Latvijas 'brīvvalsts. "Ua šiDL sarkano varmāku himnu pacilāti dzied latvieši, starp kuriem vairāki pat armijas tērpps, vienaiņ pat Lāčplēsis!.Klausītāji pie skaļruņiem raud un izslēdz uatvēTēju^.
Jaunā direktrise A, Kanoe
Kāds kauns un negods! Daži burt0, Ar š, g. 29. jūliju Aina Kance se-ļļj^jpj saSutušl klāsta saviem piede-
celta par Pitmah komercskolas dl>^ . rekti'ist Aina Kance ir pazīstamā
Frontes teātris tur rī- Lobi, kas,zina. varbūt jau rītu būsļzelMu vecmeistara Jāņa Bētiņa
neaizmirsīs.
koja izrādes. Tā saucamā 6. nodaļa (leitn. Laufera) tur radī.ia ..Kurzemes pulka avīzi", kara bija sava
ērste pret tikpat ci«Ijamu lattie- Rīgas pilsStes te-
ŠO ģimnāziju un sāka studēt tiesību
ti, karavīru vai citu kādu darbinieku. • •■
TRĪS JAUNI
zinātnes. Ar evakuācijas vilni Bē aņi tiek aizskaloti uz Vāciju, kur Aina Bētlņā strādā MRRAs galve najā mīinē Minchenē un Heidelber-, gā, kaniēr vecāki uzturas Eslīnge-nij. UNŖRAs dienestā A. Betiņa ir 2. kL virsniece un viņas izpalīdzīgo roku atcerēsies vēl daudzi,
1048. [gadā uz līguma pamata A. B. leroctas Kanādā, pēc kam, nodibinot ģimenes dzīvi, pārceļas uz Vankuveru, kur sāk apmeklēt Pīt-mana ķoUedžu, ko beidz ar izcilām sekmēm un paliek tai pašā skolā, par skolotāju, mācot koresponden ci, steņoģrafiju un pareizrakstību^ Divus pēdējos gadus A.Ķance bija priekšiiieces palīdze savā skolā, bet i sākot ār šo gadu viņa būs direktīise un skolas darbu veidos pēc sava gara un idejām.
Tā Jānis Bētiņš pratis ne tikai kalt skaistas rotas gan karaļu gfil-miem, gan vienkāršiem ļaudīm^ bet ari saviem bērniem izkalis stiprai nākotni, dodams viņiem izgUtlbņ un rādot ceļu, kas ved už panāku^ miem. L. Ozolkalne
No kreisās: T. Jumiķis, 1, Saiva un A. Rozenauers.
Akadēmiski izglītoto latviešu pūl- Saules ģimnāziju Gēstaohtā, Vāci-kam Sidnejā nesen pievienojās T. jā. Vienu semestru studējis Balti-Jumiķis,G. Saiva un A. Bozenau- jas universitātē Pineberģā. Sidnejā ers, kuriem Jaundienvidvelsas tech- ļ beidzis mēchānikas fakultāti,.Strā-nisķā. universitāte [piešķīruši B.E. Ida par produkcijas inženieri BMA-
gradu un apstiprinājusi tos par pilntiesīgiem inženieriem. ' .
fautmīlis Jumī^s divus gadus apmeklējis Vircburgas ģimnāziju,
pilnu . vidusskolas kursu, beidzis Sidnejā; Viņš tagad_ir būvinženie-rig. un tūdaļ iesaistījies Savas no-sniegšot arī Kanādas territorijuuE[2a,res darbā, karā tikšot ierauta arī Kanāda. Guntars Saiva 1947. gadā beidzis
^ ; • /.MiLvoKos ■
(& Karstam laikam pieturoties, ūdenī ir vienīgā vieta, kur tautieši satiekas nedēļas nogalēs.
Ezeru-un upju Milvoku apkārtnē ir Dieva svētība, un, kur tādi ir, tur sastopmai latvieši. !
Arī darbdienās pilsētai piegulošā ezera krastā var sastapt daudzus tautiešus.' Ja kādam iešautos galva doma Milvoku latviešu skaitu aprēķināt pŗoprōcionāli tam, cik viņi sastopami peldvietās, tad rezultāti būtu tāds, ka Milvoki ir ļoti latviska pilsēta.
Tikai sestdien, 13. augustā, Milvoku DV apvienība lūdz godātos tautiešus neizklīst uz visām debesu pusēm, bet pulcēties skaistajā Ri-ver parkā, kur vakarā notiks za-Jumballe. Tā ir tā pati vieta, kur šogad tika rīkoti Līgo svētki. Tie, kas gribētu izbaudīt; makšķerēšanas, peldēšanās un sauļošanās priekus, turpu var doties jau no paša rīta, Dejošana sāksies^ 7 vakarā, un, skatoties pēc laika apstākļiem . un katra personiskās vēlēšanās, notika telpās vai brīvā da-
Alus būs dabūjams uz vietas. Ieejas mafe&a $1.00, flākot ar 14 g. r.
@ Runājot par karsto laiku —■ un kā par to lai nerunātu, ja 26.' jūlijā te bija reģistrēts 101 grāds, ēnā, kas bija augstākā temperātū-. ra kopš 15; gadiem, tad jākonstatē, ka tas tomēr nav atturējis DV apv. teātra ansambli atkal uzsākt mēģinājumus.
Ar E. Vulfa- lufU Svētki Skan-galē ,kaš savā laikā te tika uzvesta ar lieliem panākumiem, ir domāts drīzumā apciemot tautiešus Kalamāzū un Grand Rapidos.
IL rūpnīcās.
Alfrēds Rozenauers. ir prof. Dr. ing. N. Rozenauera dēls. Ģimnāziju beidzis Pinebergā un Sidnejā studējis elektŗoteclīniku. Strādā Jaundienvidvelsas elektronodajaš plānošanas darbā.
Visi trīs inženieri ir korporācijas Selonijas locekli.
KANĀDAS "AUGSTĀKĀ
Kanādas augstāko tiēsii iestādi reprezentē deviņu locekļu Kanādas augstājkā tiesav Pirms 1949. gada strīdi/l kurus nevarēja izžķift Kanādas; tiesu iestādes, bija jāpārceļ uz Loiidonu, pārsūdzot Lielbritani;^ jas Privātā padomē. Tagad, turpretim, Kanādas augstākai tiesai ir pēdējais vārds visās Kanādas lietās, kaut ;gan vēl ir vesela virkne ievar dītū prāvu, ķaš iesāktas pirms 1949. gada, kuras vēl arvien var-iesniegt
rīgiem, ka nule dzirdētais Saeima,s lēmums ir nelikumīgs, pretējs valsts satversmei, kas valsts iekar-tas grozījumiem prasa tautas no-Ijalsošanu. Bet kas komunistu okupantiem vispār ir bijis likumīgs? Reāli domātāji pamet aklā bezcerībā ar roku un nosaka, ka ja kompartija gribētu izdarīt arī satver^ smīgo tautas mobalsošanu, tā ter-rorā sadzīs tos pašus 95%. vēlētāju, [ ja ne vairāk,-kas devāg pie urnām vēlēt šo „saeimut. Krievu tanku un ēekas moku kambaru ietekmē latviešu tauta bija kļuvusi mīksta kā. vasks, Vājais cilvēks tomēr vēlējās lā ļ labāk dzīvot, kaut a-rl uz ceļiem '■ nospiests sarkanā jūgā, nekā stāvus mirt... '
Šodien, vienā laikā, līdzīgas ^tautas pārstāvju" sanāksmes, ar gluži tādām pašām runām, deklarēju-miem un lēmumiem, notika arī Tallinā un Kaunā. Mūsu tautas lik-tenbrāli ir vienādā īpamestības stāvoklī ar mums. Vilis Lācis to veikli izmantoja> kad tas 15 gadus vē-: lāk, 1955. g. jūlijā, „Miera kongresā". Helsinkos apzvērēja, ka „pa-: domju režīmsi Baltijas valstīs nav uzspiests aT varu, bet tās pašas brīvprātīgi pievienojās brīvajam padomju republikām"...
Saeima savā pirmajā sēdē šodien, nerimtīgām ovācijām skajiot, vēl nolēma nosūtīt Staļinam pateici^ bas telegramlmu par Latvijas atbrīvošanu no iplutokratu^ jūga, kā arī pieņēma likumu par zemes na-cionālizēšanu, pasludinot visu zemi par valsts īpašumu.
Kad ļpēc ,,saeimas" sēdes mani^ festanti tiek dzīti apsveikt savus ..deputātus", kuri tikko īstenojuši „Latvijas tautas gribu", viņi nes sev līdz jau sen sagatavotus mākslinieku plakātusrkur Latvija tiefe
Kanādas Atomenerģijas. viceprezidents W. B. Lēvis pareģojis, ka atomrūpnīcas elektrisko enerģiju Kp-nadās efkonomiskām vajadzībām sāks ražot starp 1960. un 1965. gadu. Pašreiz Kanādas zinātnieki nodarbojas ar atomenerģijas pārvēršanu elektriskajā, ar noteikumu, lai tā nebūtu dārgāka kā ogļu ražotā. Savu paziņojumu viceprezidents nolasījis 75 inženieru - ķīmiķu sanāksme un drīzumā tie apmeklēs Kanādas atomrūpnīcu čolkriverā, Ontario. Pēc Levisa domām pirmā atomcentrāle varētu sākt darboties ap 1958. gadu, un neesot šaubu, ka pēc atomcntraļu ražotās elektrības būšot lielt pieprasījumi.
māsa
Kanādā, Dienvidafrikā, Austrai! jā un vēl dandzās citās zemēs ir liels žēlsirdīgo māsu trūkums, jo slimības vajā cilvēci arī atomlaik
Privātai padomei. . .
Bezi ciA?īlām un kriminālām liē-ļ saukta par laimīgo 14-to padomju tām, kuras var iesniegt minētai ļ republiku, bet dažas butaforijas/ augstākai tiesai, tā izšķir arī visus ļ stāsta, ka tikai tagad mūsu taiita konstitucionālos jautājumus un fe-ļ sāks sev celt jaunu pasauli. Vērī-
derālās Un provinces.,^valdību domstarpības. Pēc konstitūcijas liku-
gas acis a^ bālām ievēroja, ka'Rīgas pils ton^ī vairs nepland valsts
miem, saskaņā ar Supreme Cburt prezidenta standarts. Arī tas vēl
— Zobārsta kungāj
Izmantojot sava aroda prasmi viena no šīm latvietēm tagad vēlas apskatīties pasauli Tā ir jauna lat viešu meitene Benita Goldberga, kura nodarbināta feādā slininicā Heidelbergā, Melburnā, lākamajā gadā viņa pieteikusies māsas dar bam Johannesburgā, Dienvidafrikāo Vēl vēlāk B. Cfoldberga nō (Bei? apsMtīt ffiP:
aktu,: tns no deviņierii tiesnešiem āizrauga no Kvēbekas provinces uristīem.: Pēc paražas, kaut arī ne pēc likuma, otrus trīs izrauga no Ontario provinces. Atlikušie 3 iesneši nāk no piejūras provincēm, vidējo rietumu provincēm un Britu Kolumbijas, pa vienam no katras vietas. ■ ■'■
Visiem tiesnešiem jāpārvalda kā franču, tā arī angļu valoda. Aug -stākā tiesā ieceltie tiesneši, kas nepārvalda franču valodu pietiekamos apmēros, nekavējoties sāk mācīties šo valodu, parasti Jeanne D' Arc institūtā. Tiem jābūt spējīgiem saprast •tieslietu un citus teclīnis-kos terminus abās. valodās.
Kaut gan Kanādas, augstākās tiesas locekļi, piedaloties Parlamenta atklāša,nā vai. citās oficiālās ceremonijās, valkā krāšņus sarkanus tērpus, kas rotāti serinuliņa ādām, tie.savas sēdes notur, valkājot parastos meliios savas profesijas ter-pus; Tikai nelielu daļu viņu uzdevumu sastāda pierādījumu uzklau-^ sīšana. Ilgās gtuņdas viņiem jāveltī; izmeklēšanas pētījumiem, īpašļi konstitucionālos jautājumos,; kad tie nepiedalās sēdēs.
(Turpinājums seltos)
CEĻA VARDI
Kad liktenis tevi Izspied ņo pirmās vietas valstī, paliec savā vietā un palīdzi ar padomu.
Kad tev aizspiež rīkli, paliec savā toā un palīdzi ar savu klusēšanu, Seneka
Kam tu domājies ticam, ir tas, ko tu īstenībā vēlies.
Ebnere - Eienbachs Runāt par mīlestību nozīmē mīlēt Balzaks
Politika Ir iespējamību māk-
sla.
Bismarks
Politika ir vairāk māksla nekā zinātne, Blnnčelljs
Politika ir saprašanās par 'steno. ' Hugo fon Hofmanstāls
■ I