Pablisliea Twlce WeeM? Daugavas Tanagl,, — takā Business OfficMS 123 Maroia 3U ToroQto« Osi« e&rlo; Canada. Teleplione — jIM 8-6792. Cablfi Aidress: Iata]neri&& MUot h U.S.A. — Ai' Zvēk flņS, 80-16 Fark Lane S. WoodliaWa 21, M.^ ■ ■ ■ ..-U.SJI. Tel/TI.-6-7667 : AUTHOBIZED AS SECOIO) CLASS MAHi yOST OFFICE DEPAfite^^ OTTAWA .
SATŪIID\Y, ;* ?TTST 20, 1955
65./396, n-rs
sestdien, 1955. GA5?a 20. augustā
5. GADS
Iznāk divas reizes nedēlā ^ trešdienās nn 86S9°. dienās. Izdevējs — apgāds DangaTas Tanagt 80° dakteri: I.Tikgna,J.TItoIs, A.dāflite. B<^d(|& m kantoris: 123 Hnron St., Toronto, Ontario, C&° Ejada. Tel. -- EM 8-0792. Telegrammn adrese — Latomerika. A§Y redakcija — Arnolds Zvēriņi^ 90-16 Park Lane S. Woodliaven 21, N.T., U.S^o feL 11 6-7667. Abonēšanas maksa ASV nn Ka» , madā: par ļ mēn. $1.50; par Z mēn. $450; par (9
mēn. §8.50; par 1 gadn $16.00. SIndinājnmn mako @a: sludinājnmn daļā $1.40; tekstā $2.80 par l
colas telpu 1 slejā
Baltijas studentu kongresa dalībnieki.
Fotos^Ēdgi Smiltenis
par jauku tradīciju ir kļuvīs pasākums ik vasaru sarīkot BALTIJASr studentu sanāksmes. ŠOGAD kongress notika BALTIJAS kristīgo studentu mītnē ANNA-
/ . : ,BBRGĀ:piē..BONNAS no 4.-7/augustam;'
POIiriSKO ONIJ LAUKOS
Ir pilnīgi neiespējami, še, kaut Ssumā, apskatīt četru dienu; ilgās konferences referātus un debates. Vērtīgākie priekšlasījumi bija: kritika J. Rudzīša par raksltniekal atbildību, mag: Vīgrāba pētījums par diplomātisko cīŖu starp lielvalstīm ;i939, gadā Baltijas valstu jautājumā un tara sekojošais Igaunijas ārlietu ministra Seitera apskats par lo pašii jautājumu, un plašie refe-ņifāti parK^en kas ]
bija diskusiju centrā/ Abi pirmie referāti parādīsies iespiesti, un'uz tiem tādēj vēršam mūsu lasītāju uzmanību. Mag.Vīgrabs, starp citu deva šādu īsu, bet raksturīgu mūsu bijušā ārlietu ministra raksturoju-i^u: ssMuntors bija ļoti apdāvināts cilvēks, kas visvairāk pats no sevis bija ieĢeints, to lika vienmēr sajust attiecībā pret ārvalstīm, nāja visnepieciešamāko, nn neka^ iļievarēja zinātv ko vi^^ats doniāo^
Ministrs Selters ļoti atzinīgi izteicās par Mūnteru — vi^š'bijis labs patriots, gudrs vīrs, bet bez tautas pārstāvniecības atbalsta liktenīgajās dienās viŖa stāvoklis, bijis grūts.
Vācijas augstskolās pašlaik studē 78 iātviešī. Kongresā piedalījās 120 personu, un tas Uzliikojāms kā labs Sasniegums Baltijas emigrantu gaiia dsīvēi
Pirms diviem • gadiem Marokās nacionālisti Fnancijiis Ziemelafrikas protektorātā saņēma vienu no nepatīkamākiem triecieniem. Francijas valdība atcēla nacionālistiem labvēlīgi noskaņoto sultānu Mu-hammedu beņ Jusefu, pēdējā vietā ieceļot vi^a tēvoci, frančiem labvēlīgo sultānu Muhammedu ben Mou-lei Arafu. Trieciena mīkstināšanai gan nāca līdz Francijas, valdības solījubs, ka Marokā vistuvākā lati-kā sagaidāmas politiskas, saimnie-ciskās un; sociālas reformas; Šo solījumu Francijas valdība vēl līdz šai dienai nāv pildījusi. |
Žiōmeļāfrikā franki atrodais ūdenī jau līdz kaklam. Par stāvokļa uzlabošanos nav ko runāt. Tas ue-pārtraiikti pasliktiDāg. Ziem^frf-kas aizsardzībai franči ir spiesti turēt dandz lielāku armiju nekā Eiropas aizsardzībai Alžlras nn Marokas aizsard^iii, (^ai pret nacionālistiem Zienie|airikā:*pienāk arvien jaunas vienības, noplicinot fran^ ipēkus kā Eiropā, tā īndo ķīnā, Pālšrei23, Francijas intereses ^emelaCŗikā; aizst|\v 150MO karavīru, kas nozīmēt aptņēram" 10 divīzijas.. Tai pašā Jalka Eiropā,.; Zi©-'
Ro
DEMONSTRĀCIJAS DIENVIDKOREJĀ, KAS PĒDĒJĀS DIENĀS • ~ GAN APKLUSUŠAS, NENOZĪMĒ, KA PEEZ. SINGMANS Rī BŪTU AR STĀVOKLI SAMIERINĀJIES UN GATAVOJIES PASTĀ-/ VOŠO SITUĀCIJU PIEŅEMT KĀ G^ĪGU
Senlā, — Pirms divām nedēļām kādā runā Dienvidkorejas pre-sidents pieprasīja starptantiskās pamiera pārraudzības komisijas komunistu pārstāvju izvākšjmos no Dienvidkorejas. Tai paļā laikā prezidents darīja zināmu, ;ka ķomiinistiem Ziemeļkorejā iesniegts ultimāts izvākties no lOOO kvadrātjūdžu lielas territorljas dienvidos no B8. parallēles. >
Minētā territorija pirms Korejas patniera līguma parakstīšanas atradās Dienvidkorejas rokās. Pirms diviem gadiem, kad amerikāņi ;ar ■komunistiem parakstīja' Korejas . kara pamieru, neviens nepiešķīra a^ādu sevišķu vērību territorljas maiĢai, kas bija nepieciešama, lai novilktu jauno robežu starp konaū-ništu zemieļiem un pretkomūriistu dienvidiem. Tagad minētā robeža ir viens uo gālveniem dienvidko-rejiešu neapmierinātības cēloņiem.
Novelkot jauno pamiera robežu, izrādījās, ka komūnistĻ apmaiņā pret 2200 kvadrātjūdzēm kalnainas nn lauksaimniecībai nederīgas zemes iesgūst 1000 kvadrātjūdžu lielu Dienvidkorejas visbagātāko rīsa amdzēlanas apvidu.
No pamiera parakstīšanas dienas, kad S8. parallēlēs vietā'tika novilkta jaunā robeža, Dienvidkorejas prezidents un viņa valdība nav varējusi aizmirst viņiem nodarīto pārestību. Uz kartēs skatoties, iegu-vēji liekas dienvidkorejieši. Vispirms jau territorija, no kuras bija spiesti atteikties komunisti, ir lielāka nekā tā, ka'S dievidniekiem bija jāatdod. Otrkārt, amerikāņu militārie lietpratēji pareģo, ka kalnaino 2200* kvadrātjūdžu pāriešana Dienvidkorejas īpašumā stipri at^ vieglo pēdējās robežu iiosargāša-nu pret komunistu varbūtēju uzbrukumu.. Prezidents Rī tomēr domā savādāk. Dienvidkoreja bija spiesta atteikties no savas auglīgākās rīsa audzēšanas zemes, no apgabala, kas bija ne tikai bagāts . iāuksaiinniecībā, bet arī slavens ; mājrūpuiecībā. Dienvidkorejas • lauksaimniecības lietpratēji .paskaidro, ka visā Ziemeļkorejā nav ' aug^gāka lauksaimniecības apgabala kā minētās 1000 di«nvidkore-jiešiem atņemtās kvadrātjūdzes dienvidos no 38. parallēles. Dienvidkoreja no komunistu pu-
se^ ieguva 2200 kvadrātjūdžu kal nainas z^mes, kur lauksaiiņniecība ir neiespējama un rūpniecības nav. Minētais apgabals arī Joti reti apdzīvots. Prezidents Rī apgalvo, ka pamiera līgumā paredzētie territorljas guvumi palīdz komunistu Zie-meļkorejai sagatavoties jaunai invāzijai Dienvidkorejā. Tagad, komunistu karavīriem atrodoties diendivdos no 38. parallēles, Dienvidkorejas galvāspiļsētk Seuļa ir 'vairs tikai 20 jūdžu no Ziemeļkore-jas robežas:
Neapmierinātība robežn ļ^ārmai-ņu dēļ nn starptautiskās pamiera pārraudzības komisijas komunisti pārstāvju negodīgā rīcība 1058. g. parakstīto Korejas painiern ir pār-vērtašas jaunā nemieru katlā, kas var aizdedzināt visus Tālos Austrumus.,;"
Baltieši demonstrē pret krieviem Čikāgā
Amerikāņu prese ziņo,- ka baltiešu un ukraiņu grupa i^ikāgā sarīkojuši" naidīgu demonstrāciju krievu lauksaimniecības speciālistu delegācijai, kās apceļo ASV. Kad krievu delegāti 13. augustā gribēja atstāt Courad Hilton viesnīcu, pie ieejas tos sagaidīja apm.. 30 demonstrantu ar ■pretkomūnistiskiera plakātiem. Krievi tūliņ griezās atpakaļ un mēģināja viesnīcu atstāt pa otrām durvīm, kas iziet uz citu ielu. Bet arī tur viņus sagaidīja demonstranti naidīgiem saucieniem, kā „slepkavas'' un taml. Šī delegācija paredzējusi apmeklēt arī Kanādu, .
Pagājušā nedēļā no Marokas Parīzē ieradās franču ģenerālis tendvāls, ka§ Fi^n^^^ steidzināja nekavējoties uzsākt
tiskaš,/sa!mnleciskas-.im- sociālas reformas Marokā.'; ;-
īdz bēdīgas ziņas no septiņu gadu ilgā kara ar komunistu vietminie-šiem, kas 'beidzās ar Dien Bien Pbu katastrofu. Armijas irindās Valda šaubas pār Francijas Ziemelaf rikas polītiku. Un ja armija sāk uztraukties 'par polītiku, tad tā, vairs nav laba zīme. Armijai, bez tam, jācīnās ne; AieD prat ienaidniekiem.
Un otrkārt, franču karavīriem, kārtības labā, iznāk cīnīties. . arī pret īpašu kCļonistiem, kas atriebības nolūkos bieži vien saslēdzas lieJlās, spēcīgās, uiņ labi bruņotās bamdās, lai uzbruiktU arābiem^ tā stāvokli vēli tikai paasinot. .
Nemieriem Ziemelaf rikā turpino-ties, Praņcija.s īparlaments labi saprot, ka kaut kas ir jādara un jādara visUlelākā steigā. Bet kas? Ir ti&ai divaa izejas: vai nu piekāpties nacionālistu prasību priekšā, vai pret pēdējiem pastāvošo cīņu vm paasināt, cerot uz viņu kustības; iznīcināšanu.
Necaurredzamais dzeks priekškars, kas līdz šim; aizsedza Padomju Savienību no Rietumu ziņkārīgo skatā, šogad: ir mazliet pacēlies, un dažādām tūristu grupām ņo Šav. Valstīm un citām; pasaules malām ir dota iespēja iemest skatienu Maskavas ■ valstības • noslēpumos. Pagājušā gadā Padomju; Savienību apmeklēja tikai kādi 40 amerikāņi, šogad, „saspīlējumam; mazinoties, un savstarpējai uzticībai pieņemoties", tieši no komunistu rokās baroties atļauts desmitreiz lielākam amerikāņu skaitam. Kā lai nepriecājas par - krievu viesniīlībn, ja amerikāņu lauksaimniecības liet-pi^atēju grupas pārstāvjiem Padomju Savienības apiUeklējuma laikā atļauts izdarīt I pat fotouzņēmuiiius!
meļa^a^tijaa ppgyr^<cijas.^x?i< frančiem ir tikai trīs flivīzijā^^ gan līgums paredz, ka Četras divī-
Sakarā ar baumām, ka katoļu baznīcas atbalstītāji gatavojuši atentStu pret prezidentu Peronu, Argentīnā sākušās plašas tīrīšanas,
zijās ir Francijas pienākumu mi- ī^aisīt Jaunu mēģinājumu
nims. Arī franCu ire^ervju skaits ir stipri samazinājies. Zieinelatlānti-jas organizācijas aizsardzības, līgums tnosaka, ka Francijai ir jābūt vismaz deviņām rezerves divīzijām, kas var tikt-iesauktas un saformē-tas kaujas.gatavībā 80 dienu laikā.
. : Savas Āfrikas impērijas sā-^ābšanai Francija ii*; spiesta noplicināt Eiropas aizsardzību. Franči gan saka, ka divīziju aizņemšanās no Ziemelatlajntijas Organizācijas ir tikai pārejoša rakstura un būs pavisam īslaicīga.
Zināmu satraukumu Francijā tra-da arī baumas par franču Ziēmeļ-atrikas karaspēka morāļ^; Indoķīnas kara veterāni ir atveduM sev
Pemonstramiti prasa Portugāles ko pievienošaM In
gāzt pastāvošo iekārt!!
Buen0sairesā.—- Divu mēnešu ilgais neoficiālais „pāmiers" katoļu baznīcas uu Perona valdības starpā sāk atkal pārvērsties aktīvā „kaŗa darbībā," Perona partija, kas katoļu baznīcā «askata bīstamus politiskus konkurentus, un prezidenta, vadītā policija, kas apvaino katoļus mēģinājumā nogalināt Peronu un Arģ;entīnas armijas komandieri, kurš apspieda jūnija revolūciju, uznākušas plāšu opozicionāru tīrīšanas akciju. Jau tagad ziņo ,ka apcietināti vairāki simti cilvēku, radot rūgtumu visā - valstī. Lielākās Argentīnas pilsētās notiek plašas 'demonstrācijas/ kuras piedalās kā Perona, tā arī katoļu, baznīcas aizstāvji. •
Vērojot- pašreizējos notikuniiis, Argentīnā polītiskio 'lietpratēji zīlē, ka, spiedienam pret katoļu baznīcu turpinoties ,sekaš var būt jauna re^ volncija, kuras rezultātā Iekārta var tikt
Gluži pretēji Padomju Savienības dzelzs priekšķaraņi, kas, ķā redzam», šad un tad uz mirkli paveras, priekškars Padomju Savienības sa/telitu valstu priekšā EirOpā nepaveras nekad. Satelīti nēruņā par sadarbošanos ar pārējāiņ valstīm. Sati^liti neaicina rietumniekus viesps. Berlīnē un Vīnē, kās atrodas tieši satelītu kaimiņos, šādai noslēpumainībai ir savs izskaidrojums. Satelīti, domā ; austrieši uu vācieši, atrodas nepārtrauktu ķrižu- Varā, Austrumvācija, Ungārija, Eumānija, Bulgārija un Polija cieš aiz pārtikas trūk^nia, darba trūkuma^ iedzīvotājiem,jārēr-ķināa ar vienmēr; iespējamām politiskām krizēm un' spiegu ķeršanas viļņiem, kas parasfi skar visus iedzīvotāju slāņus.; Bez tam satelītiem jārēķinās ar bēgļu straumēm uz ītietinimiem
sītājs var iedomāties jaukāku idilli, kā vērot, cik draudzīgi Ghruščevs un %kovs lasa sārtas meža zeme-nītes un ēdot aiļz ļi)aļidas- aplaizās. Šav. Valstu sūtnis Maskavā Bolens, kas par Padomju Savienību ■ ir tei- / cis daudz asu vārdu, tagad Bulgā-ņina vasaras rezidences ezerā sacenšas airēšanā ar ministru • prezidenta vietnieku Mikojanu,. kamēr ārlietu ministrs Molotovs tai pašā ezerā vizina kāda ārvalstu sūtņa; kundzi, apgāž laivu .un viešņu kārtīgi izpeldina. Tā lūk ir miermīlīga koeksistence!
Ja agrāk diplomāti staigāja cie? tām sejām nn Padomju Savienības polītiku vislabāk raksturoja €rroa niiko akmeiņainais skats, tad tagaē šiem pašiem diplomātiem jānzma» nās, lai mūžīgs smaids nenoznstu no viņu lūpām. Jo kurš pirmaisi" beigs smiet, būs tas, kas negribēs sadarboties. Aukstā kara vietā ir ietājies smaidu karš. Tagad atliek tikai gaidīt, knŗš knin pīesmles.
ir 1 • •
Boņibejā m Kalkutā demonstāreijās pret portugāļiem ievainoti 62 cilvēki, Jannd©llii 15^^0 cilvēku liels pūlis pieprasa Indijas valdībai nekavējoties speirt soļus, lai panāktu Goas kolonijas pievienošanu Indijai.
J a U n d el h i. — Indijas ministru prezidents Nēru savas valdības vārdā atvainojās Portugālei par indiešu depionstrantu pūļu nodarītiem zaudējumiem portugāļu īpašu-^
ISOoOOĢ vīru grib dienēt vā armijā
nākošās ^denauera armijas pamatā un būs pa daļai atbildīgi par karavīru polītisko uzskatu izveidošanu, stājas audzināšanu un karā mākslas piesavināšanos.
Jaunajā vācu armijā savus pieteikumus iesnieguši arī 1500 bijušo pulkŗežu, kaut gan pagaidām paredzēto vietu" skaits ir tikai 275. Bet stāvoklis ār kapteiņiem un zemāko pakāpju virsniekiem nebūs tik lab-vēlīgsl jo no 20.000 izsūtītajām ap taujām atpakaļ saņemtas tikai 13.000i pie kam, lai šos vīrus uz-9emtu armijā, tiem būs. jāierodas
No Bonnas ziņo, ka iiieftumvāci-jas Federālās aizsardzības ministrijā saņemti; 150;000 vācu jaunekļu un vīru lūgumi pieņemt viņus dienestā tajās ~ vācu daļās, kuras tiks iekļautas NATO. Tālāk ziņas vēstī, ka Aizsardzības ministrijai apm. viena trešdaļa pagaidām būšot jānoraida. Jūlija otrā pusē iesniegtajos pieteikumos izvēlētās ieroču šķirās ir šāda,s: 20% kājniekos, 17% pārvaldē, 13% -^aviācijā, 10% artilērijā, 9% — flotē, 6% — sakarniekos, 5% — sapieros, 4%^— teclīniskās daļās, 2% prettanku ieroču vienībās un 11% ieroču šķini nāv uzrādījuši.
Sakarā ār šādu vācu vīru Un jaunekļu atsaucību dienēt visā ieroču šķirās. Aizsardzības ministrija neparedz nekādu grūtību pirmo 6000 vīru — (tā^ saucamo jaunās armijas kadru) apmācībai. Tie stāvēs
speciālā komisijā, kura noteiks, vai kandidāts armijai; pieņemams vai ne, kas atkarāsies no katra personiskajām spējam un pagātnes gaitām; Šī komisija sāks darboties 1. septembrī. Vispirms pieņems minētos 6000 vīrus, iuri veidos jaunās yācu armijas kodolu.
PROF. P. LEJIŅŠ
miem Bombejā un Kalkutā. Nēru paskaidroja, ka Indijas valdība ir gatava ;ātlīdzinā,t demonstrācijās nodarītos zaudējumus.
Indiešu masu demonstrācijas pret portugāļiem sākās- pēc tam, kad pēdējo armijas vienības atklāja uguni pret indiešu nacionālistu demonstrantiem, kas, neievērodami portugāļu un paši 'SaVas valdības brīdinājumu bija pārgājuši Goas
kolonijas robežu ■
Sakarā ar notikamiem Goas kolonijā tūkstošiem indiešu demonstrantu uzbruka portagaķ konsulātam Kalkutā un portugāļu īpašu.-miein Bombejā, nodarot' smagus materiālus zaudējumus. Bombejā demonstrāciju laikā stāvoklis kļu va tik nopietns, ka policija bija spiesta āftlāt šauteņn uguni pret satracināto pūli. Keznltātā 62 per sonas ievainotas, to starpā 18 indie» šn policisti.
No Bombejas un Kalkutas-pret portugāļiem vērstās demonstrācijas pārsviedās arī uz Jauudeihi, kur 150.000 liels ļaužu pūlis pieprasīja valdībai nekavējoties spert solus pret Portugāli, lai panāktu Goas kolonijas pievienošanu Indijai. Nelielā Gbas kolonijā Indijas rietumu piekrastē portugāļu rokas atrodas 400 gadM.
:„; ■; uz EIROPIĪ:: ^ . :;■
Pirms došanās už Eiropu. ALĀ's centrālās valdes pr-diprof. P. Le-jiņu appieklējā ALAs centr. valdes' locekļi, kas dzīvo Vašingtonā: Ev. Freivalds, A, .Klaupiks, G. Meiero-vics, A. Ūdris un Apvienībās ģene^ rālsefcretārs B. Albats, lai apspriestu aktuālos ALA's darbības jautājumus un informatīvi arī jautājumus, kaš saistās jtr pr-ža braucienu uz Eiropu un paredzamām pārrunām ar latviešu dzīves vadītājiem Rietumeiropā.
Apspriedes dalībniekiem bija izdevība kā pirmajiem dzirdēt vice-prieķšsēža un Aprūpes biroja vadītāja A. Klaupika stāstījumu par ■saviem novērojumiem ,un pieredzējumiem Eiropā, kur viņš dienesta komandējumā uzturējies vairāk kā 3 mēnešus. Piedaloties konferencēs, kārtojot ieceļošanas jautājumus un citus savus uzdevumus, māc. A.. Ķlaūpiks izmantoja katru brīvāko brīdi, lai tiktos ar daudz latviešiem un lai kā Aprūpes biroja vadītājs ieskatītos 'dziļāk latviešu vajadzībās un problēmās, apmeklējot latviešu nometnes.
Nākamā ALA's Centrālās valdes darba sēde paredzama septembra beigās pēc priekšsēža prot P. Le-jiņa atgriešanās no Eiropas. ALA's pr-dim prom esot, viņa pienākumus izpildīs ^r-ža vietnieks Ev. Frei-
Bzīve Padomju Savienības, šate-litu zemēs iet strauji: lejup. Polija, kas;. pirms kara^ bija bagāta lauksaimniecības zeme, tagad ir spiesta ievest ;kviešus no- Kanādas, Arī Ungārijā; agrākā Balkānu maizes klēts, tagad cieš: no pārtikas trū-kumal Tāpat kā Padomju Savienībā, ajrī; satelitvalstīs fabrikas ir pārslēgušās iiz smago rūpniecību, normālpatērētāju vajadzībām atstājot tikai visnepieciešamāko mini-mu. Vājā produkcija satelitvalstis rodas; no ārkārtīgi biežiem darba kavējumiem. Statistika rāda — pie tam yēl pašu koniūnistu statistikai — ka pagājušā gādā Ungārijā kopējais strādnieku darba kavējums līdzinās vienain streika mēņesini* kurā; būtu piedalījusies viena trešā daļa luo visiem Ungārijā^ strādniekiem: Arī strādnieku izpeļņa ir ārkārtīgi bēdīga, katrā ziņā sliktāka nekā; Padomju Savienībā, tāpat zemāka neka Padomju Savienībā ir arī satelitvalstu strādnieka pirktspējā. Šāds trūkums un nabadzībā nav domāti Rietumu acīm, tādēļ ī sateiitvalstis paliek slēgtas ziņkārīgo; skatam, v
SEULA
Dienvidkorejā iav Valstu 8. armija, kas Korejas karā plecu pie pleca cīnījās ār iDienvidkorejas ka-2*kvīriem, tagad aizstāv pamiera pārraudzības komisijas komunistu valstu pārstāvjus pret dienvidko-rejiešu uzbrukumiem. Tā kā Dienvidkorejas demonstrantu priekšgalā atrodas Korejas kara veterāni, tad amerikāņiem ir nepatīkamais uzdevums aizstāvēt komunistus, savus agrākos ienaidniekus pret korejiešiem, saviem agrākiem sabiedrotiem.
/
Demonstranti, kas atbalso prezidenta Rī prasību pamiera pārraudzības komisijai izvākties no Bien-vidkorejas territorijas, apvaino po» ļus un čechus spiegošanā, un zie-melkorejīešus. jauna, uzbruknma gatavošanā., Demonstrācijām tnrpi-noties, dienvidkorejieši un amerikāņi jr tie, kas tiek ievainoti/Komunisti ir tie, kas tiek apsargāti.
Padomju .•Savienības "izturēšanās, atskaitot jautājumus, kur nepiecier sama krievu piekāpšanās,;ir labas gribas un sadarbības pilna. „Būsim draugi" ir jaunais Maskavas moto, un kur vien rietumnieki,; parādās, viņiem stāv pretī smaidīgas krievu sejas; kaviāra bļodas un vodkas ezeriņi; „Nu tik, brāļi, dzīvosim" peripds sākās Apvienoto Nāciju jubilejas ; konferencē: Sanfrancisko, kad: ledus laikmeta Molotovs izkusa platā smaidā ar tikpat pļato kovboju cepuri galvā. Ghruščevs savu; labo sadarbošanās gribu pierāda, visās viesībās kārtīgi apdze-roties. Tā kā visi dzērāji ir labi cilvēki, tad tas, protams, ir piedo-dams. Ministrti prezidents Dulgā-ņinš tai pašā laikā rīko izbrauku-
Strptautiskās pamiera pārraudzības komisijas komunistu pārstāvju apsargāšana' amerikāņu astotai armijai ir ārkārtīgi nepateicīgs pienākums, jo armijas vadība ļoti labi saprot, ka korejiešu demonstrantu apvainojumi ir patiesi, ka komunisti Ziemeļkorejā nepārtraukti lauž pamiera noteikumus. Kaņiēr Dienvidkoreja, Sav. Valstis un Ap-, vienotās Nācijas ir atzinušas par savu pienākumu iefcorēties pamiera līgnma robežās, komunisti Zieme}« korejā ir izbūvējuši jaunas aviācijas bāzes, pļevednši jaunas lidmašīnas un palielinājuši savu ar-mijiL Poļu un čechu pamiera pārraudzības komisijas pārstāvji noteikti aizkavē zviedru un šveiciešu inspekcijas braucienus Zemelkore-jā, kamēr Dienvidkorejā komunistu pamiera pārraudzības komisijas pārstāvjiem ceļš ir brīvs. Korejas pamiera pārraudzības sistēma ir pilnīgi nederīga. Sav. Valstis to labi saprot, bet neko nedara, lai stā^-vokli mainītu. To i saprot arī zviedri un šveicieši, bet viņu ziņojumi par to līdz šim ir palikuši bez jebkādiem rezultātiem. Lai tas tā ne-, turpinātos uz priekšu, Dienvidkorejas valdība tieši laikā, kad Ķīnas komunisti un Sav. Valstis apmainās abpusējām pieklājības frāzēm ženēvā, ir nolēmusi vērst pasaules uzmanību uz stāvokli Dienvidkorejā. Tādēļ notiek arī pret pārraudzības Icomisljas komunistu pārstāvjiem vērstās demonstrāci^ jas. Dienvidkoreja baidās, ka ¥1= nas komunistu un amerikāņu sa^ dziedāšanās gadījumā Dienvidkorei= ja varētu palikt neaizsargāta^ Sav.
Maskavas tuvumā^ un ritumnieku, pārēdināšana brīvā dabā ir tikai viena no viņa daudzajām izpriecām. Pat :,jkonservatīvais" ; Maskavas laikraksts Pravda, uzmanīgi aizrāda,! ka nekas taiiilīdžīgs vēl nav reiizēts. /Šeit sadarbošanās inkubators strādā ar pilnu jaudu, ražodams arvien jaunus miermīlīgās koeksistences paņēmienus. Vai la-
mu^ ūz ; savu vasaras rezidenci jpalstu politika Korejā^ kā tagad
pierādījies, necenšas pēe Koreijas apvienošanas, vienīgi mēģina izvt^-nties no jauna kara. Tas nu nav i^ri tas, ķo amerikāņi sākumā 80° ļlja. Bet^ Savi Valstis ir pietieka-. mi lielas, pietiekami stipras nm Dienvidkorejai nepielciešamas, lai pēdējā nemēģinātu uzsākt neko tāt» du, kas amerikāņiem varēti nepjSi»