LATVIJA
Draugi grib mus asimilēt, Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, Bet mēs gribam palikt latvieši. Archibīskaps T.
JAUNIEŠU lESVĒTE P
ĒRTĀ
Se&tdien, 1955. gada 20. augusta
mmm
POĻŠEVIKI MĒĢINA SAGRAUT MŪSU TRIMDAS ORGANIZĀCIJAS
ĢIMEŅU MĀJIŅU CELŠANAI PIEŠĶIRTS JAU
* DM 41.680.00
iangavas Vanagu Sietumvācijas valdes loceSSi % mm^ ļās Taldes sēde Kalzerslauternā, būdami vletejo latviešu LS rotu
Viesi. dV priekšnieks plkv. v. toums savā ziņojuma uzsvēra, ka pēdējos mēnešos boļševiki ieveidojamā mērā kāpinājuši savu akti-vjtāti, dažādiem līdzekļiem mēģinoft ieniantot bēgļu uzticļbu m uzņemt ar tiem tuvākus sakarus. Par to liecina plašā vēstuļu u». avizu akcija, gutljumiemnonā^^ vien Vācijas, bet arļ Anglijas^ Kanādas, Austrālijas i» Cc trimdas zemju latviešu rokās.
Bēgļus, ar kuriem izdevies nodi- [ ra pnsbēreņus un bāreņus Mnkt sakarus, boļševiki cenšas pa- kus par 18. g.), karavīru atraitnes dar^t par saviem centiem, kas iz-ļ un b
Sv. Pāvila ev.-lut. draudzē iesvētīti: 1. r. no ki'»'» 1° Litvins, B. Bakšas, I. lindermane, Feizaka, G. Circenis. 3. r.s I. Kaugerts, Z. Oaolnieks* J. Kukuls, māc. Ļ. Kampe, M, Litvliis, G, Felzaks,
(k Stiķis
VAI IESIM BOJĀii
Kapt. V. Matuzells, kā tas jau „Nams; kas % vairākkārt pieminēts Latvijas Amerikā slejās, ir viens no viscītīgākajiem lasītāju vēstuļu iesūtītājiem amerikāņu preses izdevumos, tanīs- viņš asi reaģē uz notikumiem lielajā pasaules politikā, kas kļūmīgi ved pretī sadarbībai ar komunistiem.
spiegotu tautiešus. Bieži. vien tiek lietoti, arī dažādi viltus līdzekli. Vislielāko vērību boļļševiki. pēdējā laikā piešķīruši tieši mūsu trimdas .organizāciju sagraušanai, jo latviē-šūTorganizētība un kopdarbs tiem aprūpe ĪJEF,, kas cieši sadarbojas iļ lielākais dadzis acīs. Tādēļ bo]- ^^r DV. Zināmu aprūpes darbu Veic šfeviki plānveidīgā darbā cenšas
cākus un daudzbērnu iim., chronis ki glimos karavīrus un tādus, kas vecāki par 65 g. Aprūpe notiek
ar DV nodaļu starpniecību, kurām _ -
dodamas atsauksmes. Citas grupas 3umu un smelt^ speķus
' un skaidrākas dzīves veidošanai..
AGLONAS DIEVMĀTES SVĒTKOS
200 katoļticīgo latviešu svētceļnieku Londonā, Ont.
15. augusts brīvajā dzimtenē Par spīti lielajam lietum uri vētrai, allaž bija Aglonas Dievmātes lielā bija [aizvadītas divas jaukas un gā^ svētku diena. 'Visi ceļi; kas veda uz rīgi pilnvērtīgas dienas, kurās, lie-balto Aglonas dievnamu, "bija svēt-!cot galvu Visuvarenā un Māras ^e-Geļotāju pārpilni, un dievlūdzēju mes karalienes altāru . priekšā, pulks nereti pārsniedza daudzus draudzīgi satikās tautieši no Lon-desmit tūkstošus. ISatra katoļticīgā 'donas, Toronto, Hamiltonas, Br^-latvieša: sirsnīgākā vēlēšanas bija .ptonas, St.Katarīnaš, Niagaras, Ca-reiz piedalīties lielajos Māras ze-ļtamas,. Vindzoras, Kičeneras un mes karalienes svētkos. Tur, pie daudzām AŠV. vietām aŗ lielāku Brīnuņidarītājas Dievmātes/altāra,, pulku no Detroi^^^
katrs varēja gūt garīgo spirdzina- Visa atzinība un silts paldies lon-'iai tas Kungs uzklausa vispirms?
Sakarā) ar ženēvas konferenci To Matuzeļa vēstules ievietojuši vairāki plaši izplatīti ASV preses izdevumi, kā: NTHT, Boston Sunday Post, u. c. Šai vēstulēs, T. Matuze-llš starp citu rakstās
•„Brīvā pasaule lūdz Dievu par mieru un „miermīlīgu koeksistenci." Bfet vai tā ir tiesīga to darīt, ar tīru sirdsapziņu? Vai brīvā par saule ir pilnīgi aizmirsusi, ka ver-: dzināti tiek vairāk kā 1.000.000.000 cilvēku, ^ kā poļi, igauņi^ latvieši, lietuvieši, čechi, ungāri, rumāņi, bulgāri, dienvidslāvi,' albāņi,. aust-rumvācieši zienfeļķorējieši, ķīnieši, u.c, un visbeidzot, bet ne kā pēdējie -r paši krievi. Kb tad nozīmē šīs lūgšanas? Vai brīvā pasaule lūdz par „mierīgu'koeksistenci^' 'verdzībā, vai par karu, kas tiem vienīgais nestu brīvību ? Un kurus
. maldināt bēgļus, lai tos atšķirtu no j kanais Kriists. bet tas nav ļšaska-Ēimdas kopībai un pamazām tā nots ar DV darbību^^
spiestu pazust svešajā masā.- Tādi
\ Kara un varmācības vētru tālu , — „ ^'no dzimtenes, aizrautie katoļticīgie, an tnūtu trimdas bazmca un Sar- :^-^.gg^ Kanādā ir atjaunojuši seno
tēvutēvu; tradiciju, ik gadus atzīmējot Aglonas Dievmātes svētkus
Bērzaines remontdarbi, kurus sai 'bēgļi viņiem vairs nebūtu ibīstami. ^^sarā apm. divas nedēļas veica ^ Sēdes dalībnieki pārrunāja •li- kāpt. J. Apļņa vadītā 7132. inženie-■ I dzekļus^Ji^ J^^^^' ^ļ^^v^'^^^^^^f^ Fu rota Etlingenā, bet tad turpinā-... X T,.. „ ja kapt.M. Robiņa komandētā —
8252. latviešu inženieru rota Maii-heimā, sakarā ar rotas vīru manevriem uz kādu mēōesi bija pārtraukti, bet inu darbs jau dtkal atsākts. Līdz šim jau pilnīgi izremontēta saimniecības ēka, izņemot vienu dzīvokli, ķuŗu aizņem kā^s vācietis, kas vēl nav izvācie^. Saņemta atļauja garāžas un vistu mājas būvei. Garāžas pamati jau iebūvēti ,tāpat nostiprināta arī 'betona . aizmugures sienai: kamēr vistu mājai paveikti jau nepieciešamie zemes darbi. Latviešu rotas vīri darbu pilda loti apzinīgi un pamatīgi-:'
Šēdfis dalībnieki pārrunāja arī tālākas iespējas Bērzaines izveidoša-
šiem boļševiku centieniem. Viss atkarīgs no bēgļu apžinības un vienotības.
Sēde vienprātīgi atzina, ka mums jākļūst aktīvākiem, uzņēmīgākiem, enerģiskākiem; mums jāizmanto katra iespēja, lai citām tautām atgādinātu ne vien māsu trimdinieku likteņi un boļševiku noziedzības. Tas darāms visās nozarēs —- ne vien politiskajā laukā, bet arī kultūras druvā un sporta dzīvē.
Tālāk V. Janums ziņoja, ka viņam kopā ar pārējāķi baltiešu centrālajām pārstāvībām izdevies panākt, ka arī t. g. pārvietotās perso^ nas ieskaitītas bezdarbnieku grupā, kam tiesības pārcelties uz dzīvi Vācijas zemēs ar izdevīgākiem darba, apstākļiem. Sevišķi nozīmīgi tas šlēzvigā-Holšteinā dzīvojošajiem, kur-bezdarbs vislielākais. Izziņots tas arī mūsu bezdarbniekiem, aicinot pieteikties Visus, kas vēlētos mainīt dzīves vietu, lai beidzot rastu darbu.
Tačn ar nožēlu jākonstatē, ka līdz šim brīdim nav pieteicies neviens (!) interesents.,. Šai sakarā V. Janums norādīja, ka nav iespējams apkarot bezdarbu, ja pašiem cilvēkiem trūkst jebkādas intereses darba sagādē. Tas izskaidrojams, ar apstākli, ka daudzus bēgļus pārņēmusi apātija, bet vairums tā pieradis pie ērtās un neatbildīgās bezdarba dzīves, kji lai bāk pārtiek no niecīgajiem sociāla-
ar svētceļojumu uz Kanādas Londonu. Šogad šis svētceļojums notika 13. un 14. augustā. Londonā bija pulcējušies ap 200 svētceļotā-ju no Kanādas un ASV. Svētkus ievadīja ar vakara dievkalpojumu sv.
Dievkalpojumu
doniešiem: ar prāv. S. Mozgu, vienis bas prieJcšiiieku V. Pakūli un dāmu komiteju priekšgalā par labi noorganizētiem svētkiem un sirsnīgo uzņemšanu:^
vai' niiis, kaš visu laiku baudām brīvību un augsto dzīves standartu, vai viņus — vergus? Ābrams Linkolns ir "teicis;
«iSlsēlies, nevar „iMams; Kas -«afflf .>-rt -
pastāvēt .E^W^-?^'
gi Paciet^^ir^^^^*"'
'•^^'^*ajdu;,^.a sada no-
u!;^ķņā, vai »trā tliirkplka spēcīgos iecīnāt; arī uz šīs-Vai mēs' sāgaidī-
dzību^f stāja ti
jas pilnīgi v-at' pusē." Vai šos vārdus nevar a dienai situāciju?! sim jaunu Āhrd arī iesim bojā?'^
Ko dara m^sd saime? ;i. nizācijas,'!| ciju dl^&fi
lu Linkolnu, vai
ŗējā trimdinieku itr^ā^ orga-
ĢENERALK0NSUI5
vR.N.BRYSON
Toronto, tel. GE 270?
IM'DA^FOBTH AVE ^ -S.
.IS'TOMSONS
TeL RE 8-7798, MOlVTBEAL, P.Q. 5210 VICTORIA AVS, APT. U
Apdrošināšana
11 labākajās sabiedrībās
ļS«-^:yr>^,-f^-.-
TeL ,WA'2-5913,
48 Bathnally Ave, Toronto
►laukunis turpinās
PIRKUMI mm]
AUGSTĀKO PAKAPi:^>-<^::fSi^:;-^^K,.<.
Pēc nelielā atslābuma pirms gada, ar drūmi noskaņoto ļaužu brīdinājumu par sagaidāme depresiju, Ķariadas saimniecība ir atkal sasparojusies un turpiria:. uzplaukt, sniedzoties pēc jauniem rekorda sa-shieguriiiem.
Savā pusgada pārskatā Kanādas valdība uzrāda aplēsumu, ka 1955. gadā Kanādā kapitālu ieguldījumi sasniegs $5.900.000.000. Tas ir, salīdzinot ar gada sākumā janvārī izdarītiem aplēsumiem, pieaugums
īdsas latviešu deju kopa „Kamo-liņš" 5. un 6. augustā viesojās
KANĀDAS PILSĒTAS
LONDONA,: ONTARIO PROVINCĒ
Oņtario provinces rietumu tirdzniecības, rūpniecības un finaņčū
Detroitas, izceļot Dievmātes kulta nozīmi ūn vēsturi Latvijā, kā afī Aglonas Dievmātes gādību par latviešu tautu jau na sensenajiem laikiem.: Dziedāja LKKGK koris. V, Ruii.dāņa vadībā. iPlaši pazīstamajai Aglonas svētceļotāju "dziesmai .un Latvijas katoļu himnai izjusti pievienojās visi dievlūdzēji, ūn dziesmas, kas kādreiz dzimtenē atbalsojās Aglonas svētnīcā un Latgales baltajos lielceļos, šoreiz vareni tricināja Londonas bīskapa katedrāles velves. :'\■
Dievkaipojumam sekoja kopējas vakariņas katoļu immigrācijas c6ii-tra zālē, kur prāv. St; Mozga uz-nai par InTaUdu atpūtas mitai, ja klātesošos, pakavējoUM pie
„..j?ī„^s «Ji^i.,-.*- sadu sanāksmju nozīmes trimda un
aicinot visus stipri turētiesv pie sa-
Pētera katedrālē. -------___________^ _ ^_ . .
vadīja Londonas .latviešu draudzes Edmburga, kur, ka jau zjņ.ots, no-^
prāvests St.^Mozga, bet izjustu tika starptaut^^^^^^
sprediķi teica prāv. N. Trepša no Atkal mūsu dejotāji varēja atzīmēt | centrs ir Londona, pilsēta ar
izcilas sekmes, iegūstot otro vietu, ļ 122.000 iedzīvotājiem. Londbna\ at-Pirmajā ierindojās ukraiņu kopa rodas 115 jūdzes no Tordnto un „Orlik", trešajā īri, ceturtajā skoti, ļ 118 , jūdzes, no Ontario provinces tad "— ameriiiāņi; Ķā vienmēr, arī ^ Vindzoras un DetrOitas' Mičigenas šoreiz sevišķu apbrīnu izpelnījās valstī, latviešu tautas tērpi.
'Pēc sacensības festivāla noslēgu-
gadījumā tomēr nedabūtu atļauju ēkas celšanai. Gaidot pārsūdzības izšķiršanu, prezidijs turpinās pētījumus šai virzienā saskaņā &t de= legātu kopsapulcē un • šai sēdē izteiktajiem priekšlikumiem. Pašreiz Bērzainē brīvas 8 istabas un 1 virtuve, kas pieejamas atpūtas meklē-
Ņo Austrijas DV saņemts raksts, ka nodaļa vēlas likvidēties un pievienoties dibināmajai Latviešu apvienībai Austrijā, jo iiz to spiež Austrijas likumi. Rietumvācijās valdei pi-et likvidēšanos nav iebildu-
vām tradicijām un ticībās, kas atvieglinās trimdas' gaitas un palīdzēs saglabāt garīgās vērtības. Prāvests nolasīja V. Ē. bīskapā J. Ran-cāna vēstuli ar vēlējumiem un aug-; stā gana svētību visiem svētceļojuma dalībniekiem.
LKKCK centrālās valdes priekšsēdis J. Niedra nesa sveicienus no Centrālās valdes un kapelāna Di*. B. Kokina, kurš amata pienākumu dēļ nevarēja Londonā ierasties. Viņš savā uzrunā aicināja katoļticīgos tautiešus nepagurt trimdas gaitām ieilgstot, kā arī izmāntbt katru gadījumu un izdevību savu
jiem pa|>alštī^jn nekā strādā ps'0-_ Latviešu kara invalidu apvienību.
Tā kā saņemti jau vairāki piepra-sjumi, arī no citām trimdas zemēm.
mu. Dažādos jautājumos sēdes da- tradiciju un skaisto' ieražu praktir lībnieki pārrunāja arī jautājumu Izēšanai un tālāk veidošanai, Citas par tikko: Emburgā nodibinātomūs ciems,,par cik
duķtivu darbu. Ziņojuma beigās V. Janums ņo-
ļ mēs paši pratīsim sevi parādīt kā kulturālas tautas piederīgie. Mūsu tautiskais gars tik ilgi dzīvos, cik ilgi par tā uzturēšanu niēs paši bū-
Vietējie vietu vārdi plašos apmēros pārņemti no Anglijas lielas pil-
mā. skatuves.pulcējas: dejotāji ^ ho^om^.m^iriu ^-
saviem karogiem,, kuru vidū ko- ^^^^ centrs. Oata-
rio provinces Londona uzrada tādus nosaukumus kā Pāli Mali,
ar
ši izcēlās Latvijas krāsas. Kamoliņa pārstāvji tautas tērpos apmeklēja arī skotu brīvības līgas; priekšsēdi ;^žoiBsr^^^|lMirt^ VI-ņam puķes
ule Oksfordā ieradies kanādiešu profesors. SkofīldSj kas plaši pazīstams., kā latviešu draugs un labvēlis. Viņš šai angļu iiniversir tātes pilsētā apmeklēja sāVU brāli, ļ Sarunā ar vietējiem latviešiem prd-fešars uzsvēra, ka af, latviešu ieceļotajiem Kanāda var būt vairāk kā lepna. Taču labo apēnojot,kāda ļauna īpašība: turīgākie izvairoties palīdzēt tiem saviem tautas brāļiem, kas nonākuši grūtībās.
¥ AKEC nesenā prezidija sēdē pieņemtais atzinums, ka nebūtu lietderīgi noraidīt prasību, lai
Ohelsea Green, Ģovent Gard^ān Mar-
v^GlJLDiT^'ZE^
'^^^;^^kLĒPI.■■•:■::■■■■;
Trešdien, .17, augusta Niagaras latviešu saime, klātesot daudziem izvadītājiem no apkārtējām pilsē- flam tur ueuzcēla nevienu ēku. Tad
ket, Hyde Park, Black Friar's Brid-ge, ^Piccadilly, St. Paul's Cathedral un Trafalgar Street, kas modin^ vecās Londonas atmiņas. Ar šiem vārdiem saistīts īpatnējs šarms, kas tik reti sastopams Ziemeļamerikas kontinentā. Arī dabas ainavās ir kaut kas „anglisks". Pilsētas vidū skaisti koki apēno bulvārus un ēnainus dārzus.
Antivardaroni vai neitrālie indiāņi bija pirmie^ kas novērtēja zemes virsmu un tās stratēģisko vērtību tagadējās Londonas apkārtnē, okupējot šo zemi simtiem gadu.
Augškan^as pirmais vicegubernators pulkvedis JJžons Grevs Sim-kb 1793. gādā apmeklēja šo vietu pā ceļam uz austrumiem no tā laika britu pilsētas Detroitas. Viņš atr zina,-ka tā būtu piemērota Āugš-kanadas galvaspilsētai, bet viņa plāns neizdevās, un Jīdz 1826. ga-
par 100 milj. dolariefij-.^ Liel pieaugums ir māju celtnieeM' usj ^'^-v^'f^. rūpniecībā. '
Arī lauksaimniecībā stāvoklis ie- -vērojamā: mērā uzlabojies, salīdzinot ar 1954. gadu. Ir pazīmes, ka kviešu raža var sniegties pie 500 miljoniem bušeļu; tā nesasniegs
1953. gada rekorda skaitli — 668 milj. bušeļu, bet divkārši pārsniegs
1954. gada ražu.
Tautsaimnieki, pareģo, ka tautas brutto izdevumi par precēm un pakalpojumiem izdotās naudas kopsumma — pieaugs līdz 25.5 miljardiem vai par 1.5 miljardiem, salīdzinot ar 1954. gadu, tā sasniedzot; jaunu rekordu.
Arī automobiļu pārdevumi šai gadā pārsnieguši- visus paredzēju-mus: gada pirmajos sešos mēne^ šos kanādieši nopirkuši 230.000 automašīnas.
Neraugoties uz visu to, Kanādas bankas ierēdņi vērīgi seko patēriņa kredītiem, jo pirkumi uz nomāk- , su ir sasnieguši augstāko, pakāpi valsts līdzšinējā vēsturē.
Rūpniecības strādnieki nopelnījuši; vairāk nekā jebkad agrāk. Aprīļa, caurmēra alga bijaļ59.13 ne-(lēļa, salļdzinot ar $57.67 tanī pašā laikā iepriekšējā gadā. Turpretim laukstrādnieku algas, salīdzinot ar 1954. gadu, samazinājušās par ;
m ■
rādļja, ka' saņēmis no Zviedrijas par šīs oi'ganizācijas raksturu lin sim nomodā,* Šīs gadskārtu saņāk-
DV ielūgumu izdosies nokārtot
ojumam. Ja mērķiem, .va;lde konstatēja, ka LK-nepieciešamās ļA radījuši atsevišķi DV biedri, ne-
formālitātes, V. Janums laikā no 24. augusta līdz septembra vidum apmeklēs Zviedrijas Vanagu saimi, atceļā iegriežoties arī Dānijā.
Rietumvācijās valde līdz sēdes dienai aizdevumos ģimeņu ..inājiņu celšanai un dzīvokļu iegādei mūsu invalidiem jaii bija piešķīruši DM 38.680, bet šai sēde piešķīra vēl vienu aizdevumu DM 3.O0O apmērā. Citus lūgumus pēc caurskatīšanas nācās atlikt, jo lūdzēji nekā konkrēta vēl nav pasākuši. Aprūpes nozarē arī izstrādājusi speciā,iii grupu iedalījumu, kuŗū aprūpe piekrīt DV. Pēc §ī iedalījuma DV aprūpēs visus tbc slimniekus, kara invalidus (pāri 50 ļ proc darba spēju zaudējums), karavīru atraitnes, ka-
maz nešazinoties ar Rietumvācijās valdi; Pēdēja dibinātājiem — DV biedriem pieprasījusi attiecīgus paskaidrojumus un turpina jautājumu apstrādāt.
Rietumvācijās valdes sēdē bez priekšsēža V. Januma piedalījās J. Zēgners, V. Hazners, R. Kociņš, K Augstkalns, J. Mežals, j. Gīŗuliš, V. Reimanis un revīzijas komisijas loceklis L. Rumaks. Pēc sēdes DV prŗkš plkv. V. Jaiiums Kaizerslau-ternas latviešu rotu vīriem, referēja pār' tematu Trimdas problēmas un mūsu jaunatne, bēit Komitejas Latvijas brīvībai loceklis maj. V. Hazners runāja par tematu Latvija komunisma jūgā.
: PMUGSTINĀTAS;:'™ ^^^^
Ar 1955. g. 1. janvāri karā cie- bāreņiem par 13 DMs«ņem?8BM| taŠo. pensijas Vācijā nedatidz pa- vecākiem; vienam par 10 DM sa augstinātaso
Invalidiem, kam 30 proc invaliditāte, pensija paaugstināta pai* 3 DM. Tagad tie 8i#em 18 DM mē-nesi, \
40 proc par i DM, saņem 2i DM; 5© liroc par 10 DM — 83 DM; SO proc. par* 15 DM 98 DM; Y0 proc par 16 DM — 121 DM; 80 prcfe. par 20 DM — 147 DM; 90 proc par 26 DM ~ 181 DM; 100 proc par 34 DM-^ 217 DM mē^ nesī; pūsļbāreņiem par 12 DM — saņem 48 DM, mēnesī;» atraitenēm par 14 DM — saņem 94 DM; at-i?aitņēm par 18 DM saņem 118 M;
smes Londonā ir skaists mūsu labās gribas apliecinājums šinī virzienā darboties.
^ LNAK padomes priekšsēdis prof, A. Dreimanis un padomes loceklis P. Dreimanis, neparedzētu apstākļu kavēti piedalīties personiski^ bija atsūtījuši sirsnīgu apsveikumu sanāksmes dalībniekiem, ko nolasīja vienības sekretārs S. Lācis. ;
Priekšnesumu daļā ar jaukām solo dziesmām iepriecināja K. Luksta no Londonas un A. Ķivleniekš no Toronto R. Šēferes klavieru pavadījumā. LRKCĶ koris V. Rundānā vadībā teicami nodziedāja vairākas tautas dziesmas. Mākslinieciskajiem priekšnesumiem bijā liela piekrišana.
Svētdienas rītā Jēzus Sirds baznīcā notika svētku dievkalpojums. Sv. mesu noturēja un sprediķi teica prof. B. Baginškis no Čikāgas. LKKCK koris un tBramptonas kvartets V. Rundāria vadībā dziedāja latīņu, mesu. Sy. mesas_ laikā piegāja pie komūnijas gandrīz visi baznīcēni. Dievkalpojumu noslēdza kora un visu baznīcēnu dziedātā latviešu katoļu himna. Pēc dievkalpojuma vēl kādu mir-. kli svētku dalībnieki pavadīja kopē-
ņeni 70 DM; parini 16 BM saņem jās^omūnijas brokastīs un tad iz-100 DM mēnesī. - 'klīda uz saviem trimdas mitekļiem.
tām ūn Toronto, pēdējā gaitā pavadīja traģiskā nāvē mirušo komp. V. Lindi, guldot to zemes klēpī, Niagaras kapos. '
No nelaiķa atvadījās ap 300 tautiešu, bet sirsnīgus, dziļi izjustus atvadīšanās vārdus teica māc. V. šēfers. ..V. Rundāiia vadībā baznīcā atvadu dziesmu savam dīrīģen-_ tam dziedāja Viestura koris un du-^
Brīvās pasaules latviešu apvienī-',. ,|ļ^ x Kalvia vīri bet kanos -r , ., ...
^ ■ . - , .. 1 oUiiKvarieia J^aivja Viri, oei Kapos ^j^^^ . Londonas pilsētas celsa-
bas, valde butu tikai Latvijas pil- ^ora dziesmai lika atskanēt diri-v„^
„,.T TTVTDT .V ^7.-11- ^uas vieiu.^
Pieaugot apkārtējiem ciemiem, Londona kļuva par tirdzniecības un rūpniecības cent/'U. To inkbrporējaj par policijas cieniu .1840. gadā, pa-
pirmais šīs apkārtnes baltais iedzīvotājs Pīters Mc Gregors uzcēla savu^namu King un Rido ielu stūrī.
Līdz 1840. gadam Londona jau ibija labi iekārtota garnizona pil^-sēta, kā arī prāva īru kolonij"a, tādēļ arī izbūvēja planku un grantētu ceļu uz Hamiltonu, kas atgādina pulkveža Simko tālredzību un pareizo spriedumu, izraugoties šo
soņi, tika akceptēts earī LŅPL piln- ģenta J.Cīriila zižļa mājiens, sapulcē .ar 13 balsīm, 4 atturoties. Bija daudz ziedu un vainagu, —, Kā LNPL prezidija priekšsēdis un no LNAK^ DV ĶV, Viestura .imDai-LAKEG ģenerālsekretārs A. Aba- ,nas kofā, dubultkvarteta Kalvja, kūks vairākkārt® presē izteicies, vietējām latviešu organizācijām, L viņš nedomājot, ka . pavalstniecī- Kanādas latv, dziesmu svētku rīcī-
lasītāju
bas jautājumam vajadzētu kļūt pār strīdus ābolu globālās pārstāvības veidošanā. '
bas komitejas u. c.
Ērģeļu pavadījumus spēlēja konip.
T. Ķēniņš. :
® Sakarā ar slikto laiku, bērnu svētkos Saulainē pagājušā svētdienā neizdevās veikt visu program-0 Tālivalža Kenina mūzikas studi- mu, un izpalika sporta sacīkstes, ja atjaunos darbību 1. septembrī. Tās_ nol,iks_ svētdien, 21. augustā. Līdz šim laikam laipni lūgti pār- kuras aicmati piedalīties visi ber-reģistrēties visi vecie audzēkņi. Ka: ni. Sadkstes notiks bumbu spēlēs, paskaidro studijas vadītājs, jaunus vieglatlētikā un peldēšana, audzēkņus studijā šogad neuzņems, jo stundu skaits ir tiktai pārslogots, ka to palielināt nav vairs iespējams.
.® Sestdien 27. augustā sv. Jāņa 3. septembrī DV^ Toronto nodaļas 5 draudzes lauku īpašuniā Saulainē gadu jubilejas svinīgs akts un draudze rīko brīvdabas izrādi, uz- koncerts. Pēc tam balle Kolum-vedot Vītolinas — Aūzanes lugu Uz bus zāle. ^ Ameriku. Izrāde sāksies pīkst, 6 1. oktobrī Amerikas latviešu teātra pp Pēc tam plkšt. 8 vak. sezonas Bostonas ansambļa viesizrāde — noslēguma balle- -Spēlēs džesa or- J. Raiņa Krauklītis ītonaaudl-ķestris. ' torijā.
VAI TAS BUS IESPĒJAMS?
j.- ' ; - -
LA 10. aug. n-rā lasām, ka ASV rietumu piekrastes latviešu draudžu konferencē pieņemts lēmums, ka, lai stiprinātu draudžu darbību un bērnu latvisko audzināšanu, visiem draudžu locekļu bērniem paredzēta obligāta svētdienās skola. Svētdienas skola - pati. par sevi jau ir laba un apsveicama lieta, bet mācītāji un draudžu "vadītāji aizmirsuši vienu *— ka arī bērni, .tāpat viņu vecāki, nav mašīnas, bet arī tikai dzīvi cilvēki;.. Ja nu bērns 5- die-ņjis iet vietējā skolai sestdienās lāt-
.... .viešu papildskolā, svētdienās stei-
augstmaja par pilsētiņu 1848. g. un ^^^^g ^^^^^^^^ ^^^^^^^ .^^^^^^^
1854. gadā inkorporeja ka pilsētu, kad viņš īsti izgulēsies, kad atpūtīsies, kad; pavadīs mierīgu dienu sa-
DEKRĒTS ČECHU PIEVILŠANAI
vā ģimenē? Jo ari ģimenes sadzīvei ir taču neatsverami liela nozīme latviskā audzināšanā un savas Kā 2>ināms, jau ilgāku laiku Aust-' personības veidošanā. Un padomā-
rumberlīnē darbojas „Komiteja par vecākiem - ja tiem kā
sestdienā, tā svētdienā jāved bērni
uz papildskolu, tad drīz viņi pagurs un nevedīs vairs ne uz vienu. •. ^et. š^iet, ka latviešu sestdienas skolas tomēr mūsu pašreizējā situācijā ir ar neaizstājamu nozīini— un arī tur ta^u māca ticības mācību!
ZIEDOSIM
Ziedojumi iemaksājami
, AS¥s
m ASV kasierim vai vietējās DV apvieiībās
Ziedojumus iSdzam regulāri iemaksāt.
atgriešanos dzimtenē," kas ar,savu avīzīti aicina bēgļus no zemēm aiz dzelzs aizkara atgriezties dzimtenē. Šo mājās aicinātāju avīzi komiteja bagātīgi izsūta daudziem trimdiniekiem, to saņēmusi arī latvieši visos kontinentos.,: Repatriantiem avīze sola visādus labumus un drošību dzimtenē, bet šiem solījumiem, kā visi to. zinām, nav seguma -—tie ir blanko vekseļi. i
Pavisam uz cita ceļa ir nostājusies ■čeohoslovakijas komunistiskā valdība: 6. maija tā izdevusi dekrētu ar kuru visiem bēgļiem, kas 6 mēnešu^ laikā atgriezīsies ōechoslo-vakijā, tiek garantēta pilnīga „grē-ku piedošana'*. <6echoslovakijas valdība šo akciju izdara, izmantojot brīvās pasaules; sevišķi ASV provinču presi, ievietojot tajā savas sūtniecības parakstītus sludinājumus ar dekrēta tekstu un laipnu aicinājumu braukt mājās. '
Paši čechu emigranti par jauno «dekrētu" amizējas un piebilst, kā «labprātīga" atgriešanās dzimtenē līdzinoties Jana Masarika „Iabprā-tīgajam" lēcienam pa logu Prāgā, Un tomēr, esot daži „domīgie," kas tuvojoties izmestai ēsmai. J, S.
M W kasierim: Mr. T. <Curiškis,- 46. Aberdeem Av®, foronto, Dnt,
vai vietējās DV nodaļās
DV ASV valde, DV KV valde
Bērnu māte, I. H., Fortlāndē
■ €IK ILGI DIBINĀS GLOBAM APVIĒHIBU?
„Lēnāk brauksi, tālāk tiksi" — liekas, ir sakāmvārds, ko ievēro mjisu centrālās organizācijas, dibi-, not globālo, apvienību un apsverot daud_zās Vā:riācijas, kādai jābūt tās darbībai ,un kādas pases piederīgie tp uzturēs kā kaujas centru.
Otrs pasaules- karš gan mācīja, ka, uzvarai bija svarīgi visi, pat nešķirojot ādas krāsu, tomēr nešaubos, ka arī globālās apvienības izlases gvarde būs cīņas spējīga, ja tikai neievedīs ko līdzīgu UK kar^ šu'sistēmai.
Tie, kas reiz- ar pilnu krūti gribēja nogāzt sūtņus un iecelt prezidenta vietnieku, pārmērīga straujuma dēļ šo cīņu zaudēja. Tādēļ mācīsimies no tā, un dibināsim globālo apvienību vēl 3 gadus, cerēdami, ka lēnā cīņa būs sekmīgāka.....
E. P., K^adā
Kcdakcija pBtur «esības iesūGtos manuskriptus saishiSt. Neizlietotos manuelirlptns neusglabās, Ivet uz vēlēšanos sfiUi atpō* kaS, ja būs pievienota p&stnļarka.
Ar autora vārdu vid inidiaiem paraMHaJog saites Mcl&tžfl domas i&s arf B©at&fls4 i-ddalieijiafl TfedoIklisSo
' 'Sestdien, im\
sn
MAG. lUR. J.
Kanādā nav Latvijā. Dalu kumdošaua, kļ sības, bezdarbj kumdošanas i^ pazīstamo liki izdod sevišķu pašlaik pastā^
Skaidrs, ka vi aevar orientēties !ģī. Viņš savu dz tas, kura ne kat kumdošanu. Kādi bVL sadursmes pirmais padoms/ apmeklēt savul var izvadīt pa li tas maksā naua nezinot likumu, tiesības. Vecu u rību tbiedri savu neskaidrības ga biedrības pārstā ši ir iepazinuš srādnieku dzīvi kūmiem, gan al
^āds likumuf na to piemēro reiz ir ļoti grūt likuma kompe kur sākas ot'r rada strīdus, dzina tiesas pr sāšana ieilgst.'
Ontorio prov vīltiesiskās ati( ' dažādi likumi, mā strādniek^
BRIVl
: ^ī tiesība ir jas karaļa Kā| €orpus Act,
Piezīmes pai Ka mūsu dzļ tīgāka un daļ bija vecajā krļ piemēru, visiļ tību. Ņemsi tiem — alerģi Ko gan mi zinājām? Pat| nekā. Tiem, izglītību, ganļ cilvēki, kas nļ vēžus — vai katru atsQvii| alerģija. : Ar plašākuļ zīst, ka niui ļoti maz alerļ mu,, bet arī lietu ir visail tas. Tā nek£ lasījis, ka ki mietu, bet un diezgan trāpīja pa veida izplati bija ciešāksļ kiem reģionj 'Bet arī ti līdzinot ar daudzpusību! rāda, ka kī aleifģiskas un bērnu vļ mēram 90
Novēroti ri alerģiskil Hrādf ,kai knr šī kaitt vām resļ>. šiem pret loti mazs, kādas nozījj čībā.
Ir arī cili kļuvusi ak un veco paj pieminētāji! nepieminēti ir vienīgais dījis kaut tai, kuras skaits lasīt liekams iel
Tad vēl višķi jfitfgļ tās locekļi normālībaļ uz v5ņiem| uztraucas cerējums
- \ Teiktais!
varētu' te!
mi rāda
vēku dzīvt
nātniekici
rot, vai
tētas, kā:ļ
aprobežot]
jas palīds
ti viegli
tam nesi
jūtas un Kā jai
nēts, alei
dzajām li
gātina. . rējās ied£ : sitāti un
saprast,
vērtīga