2
LATVIJA
Ka LATVIEši^AGAIDi-JA PADOMISTUS LONDONĀ, ONT. :.
dv nodaļas'bij. priekšnieka a. lxepiņa ..apsveikums" delegātiem
I A .V I J
Sestdien, gada 10. septemb?!
KAPU SVĒTKU LAIKĀ
Jo STRAI)S
Jo nalifets Viņa zii?ā Ir šķēps un miera zvans. Kas eeribās un minā, Kas liktens tiif5!S un mans.
V." Strēlerte-
Vidzemē. Arī mū^ia pMsētoiā mini' šo aWosas vietas T)auda mieru, dai ļumu, mūžnms doma^ gan ar vispā rējo-rupi*>« P^r kapiem un to kop šanu, gan daiļu mākslas darbu vei
UTVIEŠU STĀVOKLIS AUSTRIJĀ NAV VIEGLS
da. Savu dižāko pieminekli mūsu Katrai zemer un tautai ir savas aizgājušo darbiem, cieņai un pie-il>ašas paražas, tradīcijas. Tāš jā- miņai bijām cēlnši ar monnmen-saka^arī par kapiem un kapsētām; «vienkāršo, cildena skaistuma -svešās zemēs daudz kas mums pilwo Brāļu kapu veidejumu. Tas liekas savāds, neparasts, jo aizvien i>ija viens no jaukākiem gara izpau-tiecamies visu salīdzināt ar apstāk^Mem godbijī^^^ ļiem; Mdi valdīja mūsu zemē. Jā- iā^ pagātai un i^ekšējo pa^^ cenšas izprast arrsvešais, citādais, *
Mirušo atdusas vieta — kapu kalniņš Lah ijā gan bija nijera vieta, bet tomēr dzīyī!>as pilna, jo atskaitot ziemas sniegaino posmu, tur ar-i^ieri zaļoja un šalcal koki, dziedāja putni, plauka ziedi. ļJn i>ats rakstu-rfgākais — tur arvien varēja sa,-§tapt kādu no dzītajiem, kas bija atnācis sērst pie mirušajiem, p^» dēties pie tuvinieku un aizgājušo draugu kiapu kopiņām, lai, lūpām
lielo darbu darītājiem. Te parādī jās kāda ļoti cildena mūsi tautas dvēseies/īpašība, V.
Reizi gadā, parasti vasaras skanīgumā, visi, kas vien to spēja, pulcējās šim gadījumam sevišķi izpostās un ziediem izdaiļotā» kapsētās. Tas bija viens no lielākiem notikumiem draudzes dzīvē — kapu syētki. Dažās vietās kapu svētki pulcināja ļaudis no tuviem un tāliem Latvijas novadiem, f e^ pie
lēni čukstot lūgianu, noliktu ziedus gavu tuvinieku, radu, draugu atdu-
mn zaļumus. Sava novada kapsētu Ikatrs pazina kā m^u un dārgu rietu, kur mūža gadiem ejot nācās aizvadīt gan vienu, gan otru tuvinieku, draugu, paziņu, i Skopie kapsētas uzraksti zinātājam stāstīja veselus dzīves stāstus, kopējas' atmiņas un likteņa gaitas. Tā mirušā gars tiešām vēl ilgi dzīvoja ļaužu piemiņā. Uh jo vecāks kādš'^ kjuva, jo vairāk viņa domu un nojautu saturs svērās uz šo vietu pie Mūžības vārtiem; te draugu pulks ^e-
sas vietām satikās cilvēki, kas gadiem nebija redzējušies», tā aizgājušie bija kļuvuši par vienotāju sait! starp jizīvajiem.
Kaut arī šādā lielā svētku dalībnieku pulkā arvien bija savas ārējās, laicīgās ieskaņas, kas dažu sirdi sāpināja, toniēr no kapu svētkiem katrs paņēma līdz kaut ko vārdos nepasakāmu, kādu Dieva dziesmas skaņu, kas nākošo dienu burzmā tomēr lika atcerēties, ka auga, dzīvajo vidū to palika arvien mēs nedzīvojam tikai šai dienai un mazāk. Tas bija dabiskais dzīves tikai šāl dzīvei. Arī kapos niēs lie-gājums, ar kapsētu noslēdzās meklējam nāves un iznīcības elpu, zemes dzīves loks. Bet palika ti<^- bet gan to dzīvību, kās pāri naba, stiprāka par nāvi un iznī(^u, ves elpai saista ar mūžību. Arī pie cenba uz augšāmcelšanos un mīlc- svešā zemē guldīto latviešu kapu stība pret aizgājušiem. ļkopiņām mēs stiprināsim savās slr-
Sevišķu vēribu kapu kopiņām un dīs un dvēselēs tās cēlākās dāva^ kapsētu izd^ļošanal latviešu lauku nas, ko Dievs mums piešķīris, ejot
Kad. kļuva > zlmāTms, ia šī delegā» clja ieradīsies arī liondonā, tika prātots par plakātu izgatavošanu un „mī!o** viesu sagaidīšanu. Tā kā viņu ierašanās bija sagaidāma jau nākošā dienāv tad nekā neizdevās noorganizēt. Tomēr daži aktīvākie pllsoņoi bija ieradušies.
Sagaidītāju vidū, protams, netrūka komunistu, ka& pasniedza dele gācijai krāšņus zlediSo Tās vadītājs sasveicinājās ar viņiem un pateicās par laipnību. Bet nejauši sa vu roki viņš pasniedza ai^ bijušam DV Loudonas nodaļas priekšniekam A. Liepiņām, kurš bija pamanījies izspraukties sagaidītāju Imriņa priekšpusē. A. Liepiņš cieši satvēra krieva roku, paturēja to savā un krievu valodā ieteica saņemtos ziedus nolikt uz nobendēto ka-piem Sibīrijā. Boļševiks izlikās, ka viņam šis ieteikums nav saprotams. Uz to A. Liepiņš atbildēja, ka viņš laM saprotos jo zinot, cik daudz zemnieku nonāvēts Sibirijā. Atskanēja arī daži asāki starpsaucieni.
šo notikumu visai plaši atreferēja arī kanādiešu prese un pārraidīja televīzijā, jo A. IĻiepiņa dēls tēva teikto «sagaidīšanas runu" pasteidzās pārtulļiot angliski,
PĀRPRATUMI AR OIMENES, PIEMAKSU,
Jau li-to gadu dai'bojas Kanādas ģimenes piemaiķsu plāns, ibēt arvien vēl ip' idaudsi, «kas nezina, ka mēneša maksājunļia čeki nāk no Veselīibas un labklājības departa-
KATRAI B®GLU TAUTĪBAI TAGAD SUViBRSNAJĀ AUSTRIJA ATĻAUTA TIKAI VIENA ORGANIZĀCIJA. LATVIEŠI, KĀ jAU ZiŅOjAk NODIBINĀJUSI LjATVIEŠU SAVIENĪBU AUSTRIJĀ
Šinīs dlesiās no Salcburgas Aigustdorfā atgriezās DV Rietumvā-cSjas un €V apr. noz« vad. A. Bērziņš, kas DV organizācijas uzdevumā iepazinās ar latriešu dzīves apstākļiem Austrijā. Par gultajiem iespaidiem B. miSBļādzstrādniekam izteicās g
Mpavadīju Austrijā tikai dažas acīm, aīpmeklējot daudzas latviešu
dienas, galvenokārt uzkaivēdamie© ģimenes un vieniniekus.
Zalcbupgā, kur 21. augustā notika Ir tiesa, ka Austrijas latviešu
arī Latviešu savienības Austrijā di- stāivoķlis nav: viegls. Vēl bezcerī-
bināšanas sapulce un bija sabrau- gālks ir viņu skats nākotnē, jo ar
kušilatvieši no citiem apvidiem— amerikāņu vienību aiziešanu zau-
Insbrukas, Linčas, Rīdas,' ^pitāles, dēs dartou n>e vien tur nodarbinātie
Kūfšteinas u. t. t. Ja ārpus Zalc- latvieši, bēt palielināsies arī pašu
bungas dzīvōoošo tautiešu riipes un austriešu bezdarbnieJku Sikaits, un
grūtības man atklājās tikai i>erso- darba atrašanas iespējas nākotnē
niskāš sarunās, tad turpretī zalc- kļūs vēl niecīgākas. Salīdzinot ar burģiešu likstas redzēju pats savām I Vācijas apstākļiem, kardinālā at-
LATVIEŠU STENDS KANĀDAS IZSTĀDĒ
šķirība ir ta, ka pat piluīgi darba nespējīgiem no. valsts puses pabalstus ipiešķiŗ neregulāri, nemaz (nerunājot (par vieglam darbam spējīgiem, kam nesniedz it nekādu palīdzību. Tā, piem., latviešu kara invalids Antoais Madžulis, Zoļbadhal-lē, a'tzīts par vieglam darbam spē-' jīgu, lai gan ^iņam roka amputēta virs elkoņa. Nekādu pabaJstu no Austrijas iestādēm, tādēļ viņš ue-saņem, Ibet piemērotu darbu nav iespējanis sameklēt. M. nav vienis nielks, viņam jāapgādā sieva, kas slimo ar tuberkulozi un 4 gadi vecs dēls. Vai gan bez tautiešu atbalsta, Madžulis nebūtu nonācis tikipat tā-ļ lu kā aii^riešu neredzīgie kara invalidi, kurus ; redzēju ubagojām Zalcburgas ielās^ lai gan svētku spēju laikā tas' istingri noliegts ? 'Šāds gadījums nav vienīgaf's, aip-mēram imse Austrijas* latviešu-atrodas līdz%ā stāvoklī un regulāra palīdzība ti€m nepieciešama.
Daži mūsu fkara invalidi dzīvo vecu ļaužu mītnēs, Tur viņiem brīvs dživoklis un uzturs; .bez tam vēl ir neliela kabatas nauda. -Tā Rīdas. veco ļaužu mītnēs atraduši pajumti divi smagi latviešu kara invalidi •— Anatolijs Bērzkalns, kam sakarā ar galvas ievainojumu pa-
ĢENERĀLKONSUIS
Mr.-B. N. BEVSON
TOronto, tel GE 270f
VILIS TOMSONS
Tel KE 8-77»8, SrONTREAL, P,Q, mO VICTOSIA AV2, APT. 18
Apdrošināšana
14 labākajās sabiedrībās
VALD. BEBRIS
TeL WA 2-5913,
48 Bathnallr Atc, Toronto
lasītāju
SVINĒSIM 18. NOVEMBRU
_______ o."'-"" ____________ LA redakcijai: Vērojot 18.
ralizēta ķermeņa labā puse. un Rū- novembra atceres svrnību_ norises ■* trimda, ads duras sosvimbu" lielā
dažādība. Ir latviešu kolonijas; kur šīm • svinībām sāk gatavoties vairākus mēhešus iepriekš: koris, solo
dolfs Bauers, kam kontuzēts viss ķermenis. Liekot šiliņu pi šiliņa, āJbi ho kabatas naudas ieikrājuši tik
Op Mežule demonstrē aušanu .3, Kreiļa uzņ»
daudz, lai ņopir'ktu nelielu radio .dziedātāji, skola, teātra pulciņšs, uztvērēju, kas iviņiam sniedz'vienī- ziedojot neSaMzā-s atpūtas stundas, ģo izfltlaidēšanos. > : pa^aizliedzī^^ NeT)ūtul>areļzi. ja turienes M^^^
.V. v .■. .-.r Pienācis, tad, kaut reizi gada, re-
viesiem 3>armestu iniciatīvas trūku- ^^^ama kopā visa vietējā latviešu mu un ziedojumu gaidīšanu no ci- kolonija. Uz skatuves. 1^^^^^ sagata-tām zemēm; Tā kara invalids Va-vq'ti,priekšnesunai nomaina vie^^^ leriāns Krumberģs, kam amputēta.-otru, atstājot,ūz klātesošiem dziļu •kāja'un kaš slimo ar plaušu tuber-'w - • y ;
,kulozi, saņēmis atļauju 3 gadus uz-' l ir arī citādas ainas,_ kur 18. Latviešu daiļamatniecības savie- vieši. Interesanti atzīmēt, ka arī'turēties Vācijā, kur domā ar kre- i^ovembra" svinības gļk rīkot pēc '^"""f-^ jr '7"^''^^^^^ palīdzību atvērt savu darbnī- ļ'^l-^? T f™kas formulas Ri-
menta. Daži ,pat doma, ka.c ka latviešu stends lepošanās ar latviešu stend^ . '«Ta piemīt ^'"^^3 "^^'"«^^^
sūta (karaliene Elizabete. Sakarā ar .Kanādas nac izstādē gūst izcilu kotIDiesind unsere^Leute.L^^^^^ o c T ""'f^', ctoienes. sarīko pieme-
to. griežoties ,pie ģimenes .piemak- 'ievērību. S^^šķi liela drūzmēšanās! , uein vērību latviešu stendam 'f;"!^".^ ^^^^ .^"^ 7, '^ff obligātu ieejas ■
su. administrācijas, tie ie^k savas, pie latvi^^ ^erziņai. kas dzīvo ^alc; maksu un u^. ka v^^
Vēstules ar-uzrunu ..Jūsu Majestā-'šu audējas pirmdien, 5. septembrī, .ākkārtta^^ " ^^rsas novietne. Par spi- '"^^^^^^^^^
te" vai „Jūsu Augstība." sāka demonstrēt aušanu, kā pinu- ^ješu stends nākošā Uadā būtu vēl ti smagai invaliditātei un amputē- "P^^^^^ samaKsais, p.enaKums izpu-
^ mus, sējumus ūn prievīšu aušanu, p^l^^^^^ ^• Tā kā Kanādā ir pāri par Aušanas demonstrējumos piedalījās ^.^^^^^^^^^^ viarākkārt fotografē- kiem), vina apkopj saivu 87 g. v ' J^^°^^.^^^^^"^!'^^^^^^^^-P^^^^^^-
aņem ģimenes it Dzērvīte, A.^Done^L^^ ,;,,azIgo māmuju. uzpoš^S;,-5S^^^^^
iedzīvotāji sakal pievērst brāļu draudzes darbības iespaidā, īpaši
grozīgā likteņa ceļus, proti bu, cerību, mīlestību.
tticī-
2.000.000 māsu. kas saņem
piemaksas, kopsummā ap 30 milJ-^^^®^^-^> ^' ^^^ule, B. Rasma un j^jj^^ ^yšajjas demonstrējumu dolāru mēnesī, lielātai daļai 3,0- Saksone Divas audējas ^ai^ojas pār.aidī^^
. ^ , -no rUa, bet no pīkst. 2 Udz 6 va-..
respondences ar administrāciju ir.^ļjg^j.^^gj^oj^gtŗģj^j^osp|eŗļalījās 4 9 Eskimosu stendā izveidots, liels patīkam stils. Dažas Kanādas mā-'audējas. No pīkst. 6 līdz izstādes glbbs, kas griežoties iepa^žīstina ā/p-tes izsakās, ķa īpabalsta ^eki tām slēgšanai strādāja 2 audējas. ■ meklētājus ar ziemeļu puslodes ir tik lielā mērā īpalīdzējuši, ka' Latviešu stendu apmeklēja arī ļor ģeogrāfiju. Uz globa. redzama arī tāš ieaicina^ administratoru (tās.!ti"daudz latviešu no Sav. Valstīm Latvija un, pārējās Baltijas valstis
liekas, domā. ka visus 6ekus iz- no visas^Kanādas. Ar ar ^^f^f^^^:^^^^
. , " '.V.. iiieiu interesi latviešu stendu ap- ta ar Latvijas karogu. Ari Lietuvas
sniedz viena vieniga personai) ap- gkatīja arī lietuvieši uh igauņi, bie- krāsas bijušas,; bet ta^
meklēt Un ■•'''''™'«*"'^'' nri/a-; ». ■. «•irt*t»k''iiiv:_i.i.: .^^l^^^ .i-ii.___^. ..^ ^n,.,'.
sībās. •
Apdrošināšanas sabiedrības pareģo resniem cilvēkiem ĪSI!
Pēdējās statistikas iiņas liecina, siera vislabākās šķirnes. Lielākos ka kanadi^i ēd ģāindrīz vairāk ne- pārtikas veikalos var redzēt ižstā-kā jebkāda cita tauta pasaulē:,-dītus līdz 70 dažāda veida sierus, caurmērā 3.020 kalc^rijas dienā/kas ir divas reizes vairāk nekā apēd caurmēra pilsonis Indijā.
KOpiš 1930. gada kanādiešu ēšanā ir notikusi revolūcija, ievedot ^irgū lieiiū skaitu iesaiņotu un ātri pagatavojamu pārtikās vielu. Par šīm pārgrozībām lielā mērā atbildīga modernā saldēšanas tech,nika. Tagad namamātes -var izmantot strauji sasaldētu pārtiku, ko agrāk, kad nebija sezona, varēja pirkt tikai konservēļbā veidā.
Vislielākās pārgrozības ir noti-kusas zīdaiņu pārtikā. Viena vienīga Kanādas sabiedrība viena pat'l ražo 47 dažādus zīdaiņu batīlm produktus. Šī rūpnīca ražo gadā pavisam kopā 25.000 tonnu bērnu barības. Arī klēpja sunīši, ko senāk baroja ār galda atkiritumlem un suņu biskvītiem, tagaa saņem konservētu suņu barību. Kanādas rūpnieki ra^o 54.000 tonnu suņu barības gadā, un Atlantijas piekrastes zvejnieki atraduši labu tirgu zemāka- ilabuma, un dažāda veida zivīm, pagatavojot konservētu kaķu barību. -
Viena np lielākajām pārgrozībām kopš 30 - tiem gadiem ir margarīna lietošana. Tas devis jaunu uzmudinājumu sojas pupu audzēša;nai. ko Kanādā ieveda no Ķīnas. Agr sojas pupas lietoja tikai pagatavo-^ jot ķīniešu ēdienus un ķīniešu: mērces. Tagad ļ)upu elluv lieto margarīna, augu tauku (shorteņing) un saiātu ^ļak pagatavošanai. Ar pupām aizņemtā sējas platība pieaugusi no 44.000 akriem 1942. gadā līdz 254.000 akriem pagājušā gadā. Gada raža.s vērtība ir $12.000.000
Neraugoties uz atviegloto ēdienu pagatavošanu mājās, arvien vairāk kanādiešu ēd ārpus mājas. Kanādā tagad ir 13.000 restorānu. Pēdējos 20 gados pieaugumā ir. bijis par 200%.' . -
Kopš 1930 gada zivju patēriņš pieaudzis visai māžos apmēroSi bet gaļu ēd par 25% vairāk. Kanādieši neēd tik daudz siera kā Savienoto Valstu vai Vācijas pilsoņi, kaut gan Kanādā pagatavo daudzas žedera
ži vien ^iif^pēiitt^m kaņadiešie^nl dārii nav paticis, un karogs pazu-sakpt: tie ir liiūsējie baltieši—- lat- dis.
tēni nošaut, bet; loms izrādījās šoreiz veiklāks un ,,karali" atstājži . tukšā. ;
'■® Jau labu laiku par torpntiešu
istabu, ipelnās -gatavodama dažādus ga^ļu simteņos lolotam uh 18. no-izšuvumus, un atrod vēl lailku,. lai veinbrī 1918: gadā īstenotam brīvī-nodarbotos ar iemīļotajām grafi- bas sapnim, kām. Pagājušo gadu Zalcburgā no-l Otrā --18. novembra svinību tikusi bēgļu izstāde. iLatviešu sten- a^s ne ar ko vairs neatšķiras no
da lepnums bijušas Zentas Mauri-, ^l^f parastajiem sarīkojumiem.
^ - * -R-r .. „ -n-^^jnA^ zust starpība starp zooloģiska ņas grāmatas un Marijas Berziņas ^-^^.^^^ ^^^^^ ^^^^^^^
pastelis Ganu meita — Varētu mi- vīm un ieeju 18. novembra aktā: ^ vēl^ažu labu līdzīgu gadījumu, visur priekšā bJlešu kase^ s'eķo pro-
LatviesTji aprūpes organizācijas ļgramma, kādu viir redifēl un džirdW ' un tautieši citās zemēs arī līdz.arīicitā dienā un vietā.
Šim nebija Austrijas latfviešus pa-
Kas par: to, ka šādus sarīkoju-
metuši savam liktenim. Ta^u drau- ^"^^^ ar katru gadu mazāk un ma-
došais toēzdai^š un paredzamā^^^^
, .. _v _ . Igie vecākas paaudzes pārstāvji, kas
stakk pasliktināšanas, liekas, ^ra-;tieši vai netieši piedalījušies Lat-sisnāJkotn^ pievērst'Vēl lielafeu uz-i^^^^^^^^^
daiļavu eleganto niatu veidojumu ļmaņību musu tautās brāķiem un parīto, ka tā paša iemesla dēļ āŗī rūpējās Vijas Grimbas frizieru sa- /māsām Zaldburgā.Insbrukā, Lech-'tie, kas„uz ežiņas gālvti lika sar-lon? Modei, 109 Maberly ielā, kuru': «^^^ bu apņēmās pārstāvēt B. Senkēvi- īpašniece. pašreiz pārbūvē un : pa-1 tvv^ y. ^i™ ^^rianī^ā nnrnm^i^'^^^^i — netiek mināai „muitas" ) ča. Valde arī akceptēja ierosināju-, piašina, ar nākošo nedēļu sākot ^^.!°?^..^^\™™*%^^^^^^^ *:mu izmaksāt 10 Molaru pabalstu strād
,® Sakarā ai^ Daugavas Vanagu un latviešu daiļam^^^^^^ ir tikai tēvs,, šaurais izdevu-
un .to 'lielāko daļu ražo Kanādā. Kātoju dienām, pēdējās nedēļas no- ^^^^'^^^ iz- sa Ausma, kas nesen beigusi fri-^ ziedojumiem īparasti gaidījuma rak-^mu budžets neatjauj samaksāt vi-
Dārzāju caurmēra pa;tē>riņš Kanādā ģale Toronto bija p^^^ zieru skolu un arī pazīstamos Džon-, sturs. Sakarā ar surerēnitātes at- siem ieejas maksu?,
ir 91 mārciņa igadā uz iedzīvotāju, žādiem sarīkojumiem, sākot ar at-' meistar- ni fašion štailing kursus vakarfrl-J jaunc^anu 4- pec miera līguma ao- Tāpat ir grūti rast attaisnojumu
Barības «ekļu (cereal) patēriņš ^^'^^^ ^anas bija jālikvidē DV Austri- tai parādībai, ka māl^slinieki 18.
sava kutsa iestādes katrai bēg- svimbas. prasot augstus
• -•• iQQn .|. izrādēm un kongresiem. Bez tam septembrī sportis
samazmajies. I9d0. gada tas bija ^^^ī ^^^^ j^^j^^ ŗŗ^^^^^^ ^-^ notiek dzīgā sarīkojumā plašās un mājīgās izvēlēta kā vienīgā no sava kursa - _ ; . . - ; honorārus, programmas pārvērš
205 mārciņas gada, tagad — tikai Ziemeļamerikas latviešu meistarsa- li^^^^^ telpās Dundas iela. Sa- un■ viena no astoņām, labākajām 1^ tautībai atļauj tikai vienu or-ļ j braukšana^" izdevību
167-mārciņas.
'Neraugoties uz pārtikas vielu dažādību un piemērotajam cenām, tomēr daudzi kanādieši neievēro attiecīgo dietu. Tādēļ novērojams pārsteidzošs vitamīnu trūkums pat pie cilvēkiem, kas daudz ēd. Bērnu pārtikai parasti visvairāk trūkst barības vielu, kas satur C un D vitamīnus, Bieaugošo pārtikā novērots kalcija trūkums, kas. Izskaidrojams ar to, ka tie pietiekaaaos apmēros nedzer pienu vai neēd piena ēdienus. Raksturīgi, ka uo visiem ģimenes locekļiem talsui mājasmāte visvairāk grēko pret pareizo dietu.
Pāri par 2.000.000 kanādiešiem ir arī pārmērīgi daudz tauku. Apdrošināšanas sabiedrības apgalvo, ka viņu 'pieredze mācot, ka trekna cilvēka izredzes nodzīvot līdz. nobriedušam , vecumam esot sāmazinātias par vienu trešdaļu. Sakarā ar ievērību, ko• veltī pārmērīgam resnumam un jautājumam, ķā no tā atbrīvoties, daudzi veikali pārdod lielā izvēlē pārtikas vielas ar zemu kailoriju sastāvu, kas īpaši sagatavotas drukno cilvēku,, vajadzībām, ^rsti ir pārliecināti, ka vienīgais pareizais ceļš. kā atbrīvoties no lieka svara, ir skaitīt rūpīgi kalorijas tin mazāk ēst.
čīkstēs vieglatlētikā. Tāpēc nav arī>rīkojumā piedalījās pāri par 100 stilistēm Kanādā, ķas lielajā Kana-jābrīnās, kā Latviešu preses bied- sportistu, to vidū daudzi viesi no nas nac.*.,izstādē, Kolizeumā,;:d^^^^ rības Kanādas -kopas valde sest-'Savienotajām Valstīm. Latviešu monstrē modernākos frizūru veido-dien, 3. septembri uz sēdi sanāca!sporta apvienības valdēs priekšsē- jumus. Šo irizierū salona paraug-jau plltst 8 no rīta. tā bija pir-'dis V.. Rozenbergs un vieglatlētikas stendu pārzina, populārais Fo^^^ mā sēde, pēc bijušā valdes priekš-'nozares vadītājs J. Ādminis pasnie- Hillia salons, kur parasti frizējas sēžā Dr. H. Ticlīovska, dažu valdes ,dza uzvarētājiem balvas, kas šoreiz visas Kanādas ..pirmās lēdijas.-' locekļu Un arī kandidātu izstāšanāB jbija ļoti vērtīgas un lielā skaitā, ļ par mērenu cenu šai parāugsteņ-no valdes sastāva, pēdējo vietā val^ Par bufeti rūpējās V. Pālena un 1. ,{ļāyar iegriezties arī visas izstādes, dē ieejot I.. Gubiņai un 2. Zenti- Ŗoženberga.' ' 'apmeklētājas, tādēļ šo izdevību de-
nnm: Tā Trs vDirāit,rōiHoa T,o«A<_ Sportisti dziesmās un dejās ka-^ētu izmantot arī tautietēm, kas
vējās līdz vēlar nakts stundai. /grib palepoties:-ar vismodernāko ® Pēc bērnu vasaras nometnes frizūru. Pēc izstādes slēgšanas jau-slēgšanas Saulainē, sestdien, 27. au. uā, bet plašu vērību ieģuvusī stili-gustā notika barlle. Sarīkojums bija gāļjg darbu savas māsas uzņē-pulcinājis pāri par 300 deju mīļor-mumā. tājus. Jāatzīmē, ka sakarā aŗbēr-^ I. Gubiņa, bet kašie-,nu vasaras nometni. Saulaines pārvalde atturas rio šādu sarīkojumu
ņam. Tā kā vairāk valdes kandidātu nav, tad valde paliek 4 personu sastāvā. Sēdi vadīja viceprieķš-sēde B. Senkēviča, kuru vienprātīgi ievēlēja pār kopas priekšsēdi. Priekšsēža biedra un sekretāra pienākumus uzņēmās B. Ōevers, biedrziņa ra ž/Zeri
Valde apsprieda vairākus steidzīgi kārtojumus jautājumus. B,. Senkēviča ziņoja, ka Latviešu kultūras dienu 8. oktObŗa rakstnieku vakarā Hamiltonā event. piedalīsies Irinā
Grebzde, Indra Gubiņa, Arnolds Lū- ja Edgaru Zeibergu ar Margarētu 'viešu biedrību Londonā un Latvie-
Ģersti Un Ernestu Groskoptu ar šu apvien^^
ganizāciju, liekas, baidīdamās no Tas jau'izskatās pēc spekulācijas emigrantu politiskās aktivitātes.' ar nacionālajiem svētumiem. Tāda organizācija latviešiem ir š.ļ Tos latviešu patriotus, kas 18. no-g. 2L augustā nodibinātā Latviešu ļvembrī 1918. gadā Rīgā proklamēja savienība Austrijā, par ikupas Latvijas neatkarību, nevadīja ma-priekšsēdī ievēlēja līdzšinējo DV.^^^if^ās intereses, tie nenosprosto-Austrijas .nodaļas pr-di Jāzepu'^^ svinīgā akta durvis ar-biļešu ka-Zemzaru si, jo tāda toreiz patiešām būtu bi-
. ,.. . ., - . . -Jusi,! kā netīrs, plankums uz tikko Apmeklējuma laika risinājās «^lēkušās gaišās Latvijas brīvības Zalcburgas svētku sīpēles un, kāp-Jsaules.
Vindzoraš latviešu biedrība ie-
rīkošanas, uņ šis sarīkojums bija'kārtojusi bibliotēku, kās izraisījusi pirmā,, balle pēc ilgāka pārtrauku-•ievērojamu tautiešu interesi. Bibr ma. liotēķā ir^ 67 grāmatas un biedrība
® Sestdien,. 3; septembrīr mācītājs īregulāri iegādājas jaunas. ' A. Lūsis sv, Jāņa baznīcā salaulā- Biedrība! labi sadarbojas ar lat-
sis, Edvms Preimanis un Trepše-Naukšēns.;
Helgu Rudzīti.
ja arī kopējais izbraukums uz Roii-
Apspriežot iprofesora Luža Bērzi- ® Svētdien, 4. septembrī, izmanto- deau Park, Ont. . na godināšanas vakara rīkošanu.at-; jot garo nedējas nogali, Saulainē ļ Uz VLB'-ierosinājumu 10. sept. zīmējot viņa 85 gadu dienu, nolē- jbija daudz viesu, to starpā arī, plkšt, 19.00, 1367 Druillard Road, ma liiģt svinību rīkošanu uzņem-'daudz makšķeriiieku, kas izinēģi-!wīndsor, notiks Londonas - Vīndzo-
nāja ;' laimi 'makšķerēšanā. Milzu ras - Detroitas latviešu tuvināšanās uztraukums makšķernieku bataljo-^ 'vakars ar kopējām vakariņām pie nā sacēlās, kād Saulaines nekronē- Arrow deju orķestra skaņām, .-v tam bagātāko lomu karalim Zušma- [Rīkotāji cer, ka šis vakars vēl nim pieķērās kāda neparasti liela vairāk pastiprinās draudzības saī-
ties abām Toronto latviešu luterāņu draudzēm, aicinot arī' talkā lāt.-mesn skolas. Arī Preses biedrība ar mieru nākt talkā,šī vakara rīkošanā.'
Preses balle notiks piektdien, 27. janvārī Kolumbus zālē. Dziesmu
jot Minchenes vilcienā, bija patīkami vēl īpamest acis uz karogoto pilsētu, pār kuru 'plīvoja sarkan-balt-sarkanās krāsas. Varbūt arī tādēļ dažs labs darbam sīpējīgs tautietis Austriju tā iemīļojis, ka nevēlas to atstāt, lai gan iztika nav viegla."
AICINĀJUMS VADĪTAJĀM
Laipni Incizn visas Kanādā dzīvo» Ji^šās gaidu vadītājas, kuras rēl nav
ieskaitītas necienā latviešu gaidu Tienībā, reģistrēties līdz š. g„ 15» septembrim pie Kanādas gaidu jen-das priekšnieces vad. A. Martinso-nes, 71 Beaty Ave, Toronto 3,' Ont, tel. LA 9593.
zivs, domājams, līdaka vai; store,ķas vareni cīnoties palika uzvarētāja.
svētku rīcības komitejā un 18. no- .Saskrejušie palīgi, pārējie mak-vembra rīcības komitejā Preses b-' šķernieki mēģināja zivi pat ar šau-
tos 3 latviešu ibiedrību starpā, uņ,' ka Šis nebūs pēdējais šāda veida sarīkojums. :
• S -Iffls,^'
Sarīkojumu kalendārs
Ari svētku aktu saistītos izdevumus: kā ziedij telpu īri un tml. var viegli segt no labprātīgajiem ziedojumiem, vai/ arī rīkotāju organizāciju līdzekļiem.
Un jai nu kādā vietābūtu jau tādi apstākļi, kur organizāciju .kases ir tukšas un • uz ziedojumiem nevar paļauties, tad tur lieks būs arī pats 18. novembris. Ticēsim un cerēsimi ka tik tālu vēl neesam ^..
■ 3i S.J Kanādā ■• TRIKS
ĻA redakcijai r H. Rudzītis savā Ņujorkas avīzē izsludinājis; ka aizeju no grāmatniecības, resp. apgāds LATVJU GRĀMATA izbeidz darbību.
Nekur, nekad, nevienam tas nav ticis teikts vai rakstīts. Tas ir vienīgi avīzes. īpašnieka triks, kā likvidēt pārējos -grāmatniekus, lai vairotu saivu -..biznisu." Mana apgāda darbs turpinās tālāk. Iespiešanā Blaumaņa rakstu pēdējās grāuiatas un vairāki citi ievērojami darbi. '
Ed, Dobelis, apgāds Latvju Grāmata.
0333
10. sept. Diždanča dziesmu Un deju vakars Sidrabenē. '
1. oktobrī Amerikas latviešu teātra Bostonas ansambļa viesizrāde — j, Raiņa Krauklītis ītona auditorijā.
8. oktobrī, pīkst. 6. sv. Andreja baznīcas zālē ģimnāzijas audzēkņu vakars.
Makdjft pate «esības fesutJtosBuanuskriptBs gaisināt K®!Kli®t«loB mnraskilptss ne^glabās, bet Tēlēšasod sfii3.>
feirl, ja bfig ^vienota pastmarka.
Ar «atm tū4i jsA b^mm. maloStelsg gfB&sfife bteāttāi
(āoM&s !&d nea^iDIsi īREidftkete .^toi^Ufim,
Ziņas no dzimtenes i 6. Robežniekam